EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 30.10.2019

COM(2019) 563 final

2019/0245(NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Pasaules Tirdzniecības organizācijas Vispārējā padomē

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.Priekšlikuma priekšmets

Šis priekšlikums attiecas uz lēmumu, ar ko nosaka nostāju, kura Savienības vārdā jāieņem Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Vispārējā padomē, saistībā ar paredzēto lēmuma pieņemšanu par to, lai pārskatītu Vienošanos par tarifa kvotu pārvaldības noteikumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, kā noteikts Lauksaimniecības nolīguma 2. pantā.

2.Priekšlikuma konteksts

2.1.Marakešas līgums par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu

Ierosinātā Padomes lēmuma mērķis ir pilnvarot Eiropas Komisiju Savienības vārdā atbalstīt Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Vispārējā padomē pieņemamo lēmumu. Pasaules Tirdzniecības organizācija tika izveidota ar Marakešas līgumu (“PTO līgums”), kas ir stājies spēkā 1995. gada 1. janvārī.

Eiropas Savienība ir šā līguma Puse.

2.2.Ministru konference un Pasaules Tirdzniecības organizācijas Vispārējā padome

Saskaņā ar PTO līguma IV panta 1. punktu Ministru konference ir pilnvarota pieņemt lēmumus par visiem jautājumiem saistībā ar jebkuru daudzpusējo tirdzniecības nolīgumu.

Tomēr saskaņā ar PTO līguma IV panta 2. punktu Ministru konferences sanāksmju starplaikā tās funkcijas pilda Vispārējā padome.

Saskaņā ar līguma IX panta 1. punktu PTO struktūras cenšas lēmumus pieņemt vienprātīgi.

2.3.Paredzētais PTO Vispārējās padomes akts

2013. gada decembrī PTO Ministru konferences devītajā sesijā (Tirdzniecības) ministri pieņēma lēmumu par “Vienošanos par tarifa kvotu pārvaldības noteikumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, kā noteikts Lauksaimniecības nolīguma 2. pantā” (WT/MIN(13)/39) (“Vienošanās par TKP”).

Vienošanās par TKP mērķis ir racionalizēt tarifa kvotu pārvaldību attiecībā uz lauksaimniecības produktiem. Vienošanās par TKP 13. pantā paredzēta tās pārskatīšana, ņemot vērā līdz šim gūto pieredzi. Pārskatīšana bija jāuzsāk ne vēlāk kā četrus gadus pēc tam, kad Vienošanās par TKP tika pieņemta. 2018. gadā pārskatīšanas procesu sāka Lauksaimniecības komiteja. 2019. gada sākumā Lauksaimniecības komitejas sekretariāts nāca klajā ar ziņojuma projektu, kas adresējams PTO Vispārējai padomei, sniedzot pārskatu par jaunākajām norisēm.

Ņemot vērā to, ka starp PTO dalībniekiem trūkst vienprātības par būtiskām izmaiņām, kas skar Vienošanos par TKP, Komiteja iesaka Vispārējai padomei pagarināt pārskatīšanas periodu līdz 2021. gada beigām un palielināt tarifa kvotu pārvaldības pārredzamību (skatīt ziņojuma 2. pielikumu).

Šie ieteikumi (ziņojuma 2. pielikumā) būtu jāiesniedz Vispārējai padomei 2019. gada decembrī. Vispārējai padomei šie ieteikumi būtu jāpieņem kā lēmums par Vienošanās par TKP pārskatīšanu.

3.Savienības vārdā ieņemamā nostāja

Šā priekšlikuma mērķis ir ļaut Savienībai panākt, ka tiek pieņemts lēmums par to, lai Vienošanos par TKP pārskatītu PTO Vispārējās padomes 2019. gada decembra sanāksmē.

No Savienības viedokļa ir būtiski pārskatīšanas periodu pagarināt līdz 2021. gada beigām, jo tas ļauj turpināt esošo Vienošanos par TKP un ļauj PTO dalībniekiem turpināt diskusijas attiecībā uz šīs Vienošanās par TKP pārskatīšanu.

4.Juridiskais pamats

4.1.Procesuālais juridiskais pamats

4.1.1.Principi

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.

Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kas nav saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt ES likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu” 1 .

4.1.2.Piemērošana šajā lietā

PTO Vispārējā padome ir struktūra, kas izveidota ar līgumu, proti, PTO līgumu.

Akts, kuru Vispārējā padome tiek aicināta pieņemt, ir lēmums ar juridiskām sekām. Plānotais akts atbilstoši starptautiskajām tiesībām būs Pusēm saistošs saskaņā ar PTO līguma II panta 2. punktu un IX panta 3. punktu.

Paredzētais akts nepapildina un negroza līgumā noteikto iestāžu sistēmu.

Tāpēc ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.

4.2.Materiālais juridiskais pamats

4.2.1.Principi

Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti un viens no tiem ir atzīstams par galveno, bet otram ir pakārtota nozīme, tad lēmums, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, ko prasa galvenais jeb dominējošais mērķis vai komponents.

4.2.2.Piemērošana šajā lietā

4.3.Secinājumi

Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 207. panta 4. punkta pirmajai daļai saistībā ar LESD 218. panta 9. punktu.

5.Paredzētā akta publicēšana

Tā kā minētais PTO Vispārējās padomes akts papildinās PTO līgumu, paplašinot Vienošanās par TKP piemērošanas jomu un paredzot noteikumus par tarifa kvotu labāku izmantošanu, ir lietderīgi aktu pēc tā pieņemšanas publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2019/0245 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Pasaules Tirdzniecības organizācijas Vispārējā padomē

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar tā 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Marakešas līgumu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu (“PTO līgums”) Savienība ir noslēgusi ar Padomes 1994. gada 22. decembra Lēmumu 94/800/EK 2 , un tas ir stājies spēkā 1995. gada 1. janvārī.

(2)Saskaņā ar PTO līguma IV panta 1. punktu Pasaules Tirdzniecības organizācijas (“PTO”) Ministru konference ir pilnvarota pieņemt lēmumus par visiem jautājumiem saistībā ar jebkuru daudzpusējo tirdzniecības nolīgumu.

(3)Saskaņā ar PTO līguma IV panta 2. punktu Ministru konferences sanāksmju starplaikā tās funkcijas pilda PTO Vispārējā padome.

(4)Saskaņā ar līguma IX panta 1. punktu PTO struktūras cenšas lēmumus pieņemt vienprātīgi.

(5)PTO Ministru konferences devītajā sesijā (Bali, 2013. gada decembrī) ir pieņemts ministru lēmums par Vienošanos par tarifa kvotu pārvaldības noteikumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, kā noteikts Lauksaimniecības nolīguma 2. pantā (WT/MIN(13)/39) (“Vienošanās par TKP”); ar minēto lēmumu reglamentē lauksaimniecības produktu tarifa kvotu pārvaldību.

(6)Saskaņā ar Vienošanās par TKP 13. punktu Vienošanās pārskatīšana ir jāuzsāk ne vēlāk kā četrus gadus pēc tās pieņemšanas, ņemot vērā līdz šim gūto pieredzi. Šīs pārskatīšanas mērķis ir veicināt turpmāku tarifa kvotu izmantojuma uzlabošanas procesu.

(7)Saskaņā ar 13. punktu Lauksaimniecības komiteja Vienošanās par TKP pārskatīšanu sāka 2018. gadā. Pārskatīšanas konstatējumus iesniegs Vispārējās padomes 2019. gada decembra sanāksmei, izmantojot ziņojumu, ko sniegusi Lauksaimniecības komiteja (Ziņojums Nr. ... “Bali lēmuma par tarifa kvotu pārvaldību darbības pārskatīšana”, [datums] ...).

(8)Ievērojot to, ka starp PTO dalībniekiem trūkst vienprātības par būtiskām izmaiņām, kas skar Vienošanos par TKP, ziņojumā ieteikts pārskatīšanas periodu pagarināt līdz 2021. gada beigām, lai panāktu vienprātību par būtiskiem grozījumiem. Ziņojumā ir ietverti arī ieteikumi, kuru mērķis ir palielināt tarifa kvotu pārvaldības pārredzamību.

(9)PTO Vispārējā padome tās 2019. gada decembra sanāksmē būtu jāaicina apsvērt iespēju pieņemt ieteikumus, kas izklāstīti Ziņojuma Nr. ... 2. pielikumā, pieņemot lēmumu attiecībā uz Vienošanās par TKP pārskatīšanu.

(10)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem PTO Vispārējā padomē, jo pieņemamais lēmums būs Savienībai saistošs.

(11)Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 17. panta 1. punktu Savienību PTO Vispārējā padomē pārstāv Komisija,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostāja, kas Eiropas Komisijai Savienības vārdā jāieņem Pasaules Tirdzniecības organizācijas Vispārējās padomes 2019. gada decembra sanāksmē, pamatojas uz lēmuma projektu, ar ko pieņem ieteikumus, ko Vispārējai padomei sniegusi Lauksaimniecības komiteja sava ... Ziņojuma Nr. ... 2. pielikumā, kas pievienots šim lēmumam.

Savienības pārstāvji Pasaules Tirdzniecības organizācijas Vispārējā padomē var piekrist nelielām tehniskām izmaiņām lēmumu projektos bez Padomes papildu lēmuma.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Komisijai.

Briselē,

(1)    Tiesas spriedums, 2014. gada 7. oktobris, C-399/12, Vācija/Padome, EU:C:2014:2258, 61.–64. punkts.

(2)    Padomes Lēmums 94/800/EK (1994. gada 22. decembris) par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (1986–1994) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē (OV L 336, 23.12.1994., 1. lpp.).

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 30.10.2019

COM(2019) 563 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Pasaules Tirdzniecības organizācijas Vispārējā padomē

PIELIKUMS

BALI LĒMUMA PAR TARIFA KVOTU PĀRVALDĪBU DARBĪBAS PĀRSKATĪŠANA

Ziņojums Vispārējai padomei

(1)Ministru konferences devītajā sesijā ministri pieņēma lēmumu “Vienošanos par tarifa kvotas pārvaldības noteikumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, kā noteikts Lauksaimniecības nolīguma 2. pantā” (WT/MIN(13)/39) (“Bali lēmums par TKP”). Ministri uzdeva Lauksaimniecības komitejai vēlākais no 2017. gada pārskatīt un uzraudzīt to, kā tiek pildīti dalībnieku pienākumi, kas izriet no Bali lēmuma par TKP. Šīs pārskatīšanas mērķis, ņemot vērā līdz šim gūto pieredzi, ir pastāvīgi uzlabot tarifa kvotu izmantošanu 1 . Pārskatīšanas apspriedes tika uzsāktas Lauksaimniecības komitejas 2017. gada oktobra sanāksmē 2 . Pārskatīšanas procesu un termiņus Lauksaimniecības komiteja apstiprināja 2018. gada februāra sanāksmē, izdarot attiecīgus ierakstus dokumentā G/AG/W/171 3 . Atbilstoši saskaņotajai procedūrai pārskatīšana tika veikta Lauksaimniecības komitejas neformālajās atvērtas dalības sanāksmēs, kuras noritēja paralēli regulārajām sanāksmēm 4 .

(2)Dalībnieki pārskatīšanu apsprieda četrās Lauksaimniecības komitejas neformālajās 2018. gada sanāksmēs: 20. februārī, 11. jūnijā, 25. septembrī un 26. novembrī. Novembra neoficiālajā sanāksmē, kurā piedalījās nozares pārstāvji, notika tematiska sesija par tarifa kvotu pārvaldību un nepietiekamu izpildi. Pārskatīšanas diskusijām par labu nāca arī dalībnieku rakstiskie ieguldījumi. Līdzīgā kārtā, atsaucoties uz dalībnieku lūgumiem un rīkojoties atbilstīgi pārskatīšanas procedūrai un termiņiem, par kādiem panākta vienošanās, sekretariāts sagatavoja informatīvu dokumentu 5 par tarifa kvotu pārvaldību un izpildes līmeni, lai atvieglotu pārskatīšanu. 1. pielikumā iekļauts visu to rakstisko dokumentu saraksts, kuri līdz šim ņemti vērā pārskatīšanā.

(3)Pārskatīšanas apspriedēs dalībnieki ir noteikuši šādus tematus: 1) no Bali lēmuma par TKP izrietošo pamatsaistību efektīva īstenošana un uzraudzība; 2) TKP pārredzamības prasības; 3) mehānisms nepietiekamas izpildes gadījumā. Turpmāk ir norādīti daži elementi 6 , kas izvirzīti saistībā ar katru no trim tematiem, tostarp novembrī tematisko diskusiju laikā skaramie temati.

EFEKTĪVA ĪSTENOŠANA UN PĒCKONTROLE

i.Neizmantoto licenču pārdale TKP satvarā. 

ii.Pārdales procesi, ieskaitot arī piešķīrumus pa valstīm 7 .

iii.Pieredzes un paraugprakses apmaiņa par tarifa kvotu izpildes uzlabošanu, ieskaitot tarifa kvotu pārdali saskaņā ar reģionālajiem tirdzniecības režīmiem.

TKP PĀRREDZAMĪBAS PRASĪBAS

i.Laikus un pilnīgā kārtā izdarīti paziņojumi par tarifa kvotām.

ii.Tūlītēja ziņošana par izmaiņām tarifa kvotu pārvaldībā.

iii.Tāda sistemātiska ziņošana par izpildes līmeni, ko veic visi dalībnieki, kuriem ir saistības tarifa kvotu jomā.

iv.Saskaņota paziņošanas prakse (piemēram, attiecībā uz neatvērtajām vai plānotajām tarifa kvotām, kas nerada tarifa priekšrocības).

v.Ziņošana par nepietiekamas izpildes iemesliem.

vi.Valstu pieredzes un paraugprakses apmaiņa par tarifa kvotu pārvaldību.

vii.Īpaša un diferencēta attieksme (paziņošanas prasību radītās neērtības).

viii.Saikne ar paziņošanas prasībām importa licenču procedūru jomā.

ix.Sekretariāta tehniskā palīdzība, lai dalībnieki varētu labāk pildīt paziņošanas prasības.

MEHĀNISMS NEPIETIEKAMAS IZPILDES GADĪJUMĀ

i.Dalībnieku atšķirīgie pienākumi (A pielikuma 4. punkts).

ii.Īpaša un diferencēta attieksme.

iii.Piemērojamība, kas nākotnē iespējami vairs nav vispārēja.

iv.Saikne starp B pielikumu un A pielikuma 4. punktu.

v.Nepietiekamas izpildes cēloņu izpēte.

vi.Dažās īpašās nozarēs pastāvošās tarifa kvotu nepietiekamās izpildes mērķtiecīga izskatīšana.

vii.Praktiskā piemērojamība, kāda ir mehānismam nepietiekamas izpildes gadījumā (to iemeslu – arī iespējamās sarežģītības – analīze, kuru dēļ tā likšana lietā vēl nav notikusi, pieredzes apmaiņa, procesuālo prasību vienkāršošana).

viii.Nepietiekamas izpildes tarifa kvotu saraksts, ko kārto sekretariāts.

(4)Jautājumā par to, kā nākotnē darbosies mehānisma nepietiekamas izpildes gadījumā 4. punkts, un par saistīto īpašas un diferencētas attieksmes noteikumu dalībnieku nostājā bija vērojamas atšķirības. Daži jaunattīstībā esošie dalībnieki apgalvoja, ka Bali lēmuma par TKP noteikumi attiecībā uz īpašo un diferencēto attieksmi nebūtu vājināmi; daži citi dalībnieki savukārt apgalvoja, ka īpašā un diferencētā attieksme, kādu ievēro attiecībā uz jaunattīstības valstīm, nedrīkst novest pie izņēmumu ieviešanas un ka saņēmējām jaunattīstības valstīm drīzāk būtu jāuzņemas tādas saistības attiecībā uz tarifa kvotu pārvaldību, kurās ievērots to attīstības statuss.

(5)Vairāki dalībnieki uzskatīja, ka šīs pārskatīšanas tvērums ir ierobežots – tās mērķis ir vienīgi noteikt, kā uzlabot tarifa kvotu pārvaldību, lai atšķirtu šo aspektu no sarunām par piekļuvi tirgum. Daži citi neizslēdza iespēju, ka ar tarifa kvotām saistītie jautājumi būtu risināmi sarunās par piekļuvi tirgum.

(6)Daži dalībnieki uzskatīja, ka Lauksaimniecības komitejai, pamatojoties uz dalībnieku sniegto informāciju, būtu jāizskata iemesli, kuru dēļ mehānisms nepietiekamas izpildes gadījumā vēl nav likts lietā.

(7)Ievērojot Bali lēmuma par TKP (WT/MIN(13)/39) 13.–15. punktu, Lauksaimniecības komiteja savā 2019. gada 30. oktobra sanāksmē apstiprina turpmāk minētos ieteikumus, kas iekļauti šā ziņojuma 2. pielikumā, lai tos izskatītu Vispārējā padome.

1. pielikums

Dokumentu saraksts
G/AG/W/169 2017. gada 10. oktobris	Bali lēmumā par tarifa kvotu pārvaldību noteikto saistību izpildes uzraudzība un pārskatīšana. Sekretariāta piezīme
G/AG/W/171 2018. gada 9. februāris	Procesa priekšlikums Bali lēmuma par tarifa kvotu pārvaldību darbības pārskatīšanai Sekretariāta piezīme
G/AG/W/175 2018. gada 18. maijs un G/AG/W/175/Add.1 2019. gada 7. maijs	Eiropas Savienības paziņojums Lauksaimniecības komitejai par Procesa priekšlikumu Bali lēmuma par tarifa kvotu pārvaldību darbības pārskatīšanai 8 . Eiropas Savienības paziņojumi
G/AG/W/179 2018. gada 6. jūnijs	Bali Ministru lēmuma “Vienošanās par tarifa kvotu pārvaldības noteikumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem...” 9 darbības pārskatīšana. Kērnsas grupas paziņojums
G/AG/W/183 2018. gada 31. jūlijs	Tarifa kvotu pārvaldības metodes un izpildes līmeņi 2007.–2016. gadā. Sekretariāta informatīvs dokuments
G/AG/W/186 2018. gada 19. septembris	Bali lēmuma par tarifa kvotu pārvaldību pārskatīšana. Austrālijas paziņojums
G/AG/W/197 2019. gada 24. maijs	Mehānisms nepietiekamas izpildes gadījumā, kas paredzēts Bali lēmumā par tarifa kvotu pārvaldību. Paziņojums Kērnsas grupas vārdā

2. pielikums

(1)[Termiņš, kas norādīts Bali lēmuma par TKP 14. punktā un 2. zemsvītras piezīmē un kas jāievēro lēmumam attiecībā uz A pielikuma 4. punktu, tiek pagarināts līdz 2021. gada beigām vai līdz 13. Ministru konferencei (MC13) – atkarībā no tā, kas notiek vispirms.] [Lai nodrošinātu lielāku noteiktību, rīkojas šādi: ja ne Ministru konference, ne Vispārējā padome pirms 2021. gada beigām nenolemj pagarināt Bali lēmuma par TKP (tā pašreizējā vai grozītā veidā) A pielikuma 4. punkta piemērošanu, tad, ievērojot minētā lēmuma 15. punktu, minēto A pielikuma 4. punktu vairs nepiemēro no 2022. gada 1. janvāra [attiecībā uz B pielikumā minētajiem dalībniekiem, kā arī visiem dalībniekiem, kuri līdz 2021. gada beigām iesniedz pieprasījumu iekļaut tos B pielikumā].]

(2)Pagaidu kārtā Lauksaimniecības komiteja (“Komiteja”) turpinās apspriesties par A pielikuma 4. punkta piemērošanu. [Lai nodrošinātu lielāku noteiktību, kamēr risinās šī diskusija, Bali lēmumu par TKP un tā pielikumus saglabā.]

(3)Komiteja līdz 2021. gada beigām sniedz Vispārējai padomei ieteikumus par [A pielikuma] 4. punkta piemērošanu [saskaņā ar 14. punktu].

(4)Atzīstot to, cik svarīga ir uzlabota tarifa kvotu pārvaldības un to izpildes līmeņu pārredzamība, kā arī to, ka ir svarīgi, lai dalībnieki laikus iesniegtu paziņojumus, un ievērojot to, ka tiešsaistes paziņošanas sistēmai lauksaimniecības jomā vajadzētu būt tādai, ar ko panāk labāku saskaņošanu, Komiteja vienojas par turpmāko:

(a)Sekretariāts sagatavos sarakstu par dalībnieku ievēroto tarifa kvotu paziņošanas praksi, tostarp gadījumos, kad sarakstos iekļauta tarifa kvota nav tikusi atvērta.

(b)Komiteja sāks diskusijas par dalībnieku ievērotās tarifa kvotu paziņošanas prakses saskaņošanu, ieskaitot tarifa kvotu izpildes līmeņus.

(c)Gadījumiem, kad sarakstos iekļautās tarifa kvotas nav tikušas atvērtas, Komiteja mudina dalībniekus iekļaut skaidrojumu to paziņojumos, kas noformēti MA:2 tabulas veidā.

(d)Sekretariāts regulāri atjauninās to informāciju par tarifa kvotu pārvaldību un izpildes līmeņiem, kura iekļauta dokumentā G/AG/W/183 10 , pamatojoties uz atjaunināto informāciju saistībā ar dalībnieku paziņotajiem izpildes līmeņiem, kā arī par jautājumiem, kas attiecībā uz izpildes līmeņiem radušies Komitejā.

(e)Komiteja, pamatojoties uz dalībnieku sniegto informāciju, izskatīs iemeslus, kuru dēļ mehānisms nepietiekamas izpildes gadījumā vēl nav likts lietā.

(5)Komiteja piekrīt Bali lēmuma par TKP darbību regulāri pārskatīt reizi trijos gados pēc tam, kad būs pabeigta šī pārskatīšana. Šādās regulārās pārskatīšanas reizēs ietilps inter alia arī analīze, kuru, pamatojoties uz dalībnieku iesniegto informāciju, veiks attiecībā uz to, kā dalībnieki izmanto mehānismu nepietiekamas izpildes gadījumā.

__________

(1)    WT/MIN(13)/39 13. punkts. Līdz šim vēl nav ziņots par to, ka būtu vajadzējis likt lietā mehānismu nepietiekamas izpildes gadījumā.

(2)    Sk. dokumenta G/AG/R/86 2.2.1. iedaļu.

(3)    Sk. dokumenta G/AG/R/87 2.5.1. iedaļu.

(4)    Lauksaimniecības komiteja 2019. gada jūnija sanāksmē vienojās pagarināt termiņu līdz savai 2019. gada oktobra sanāksmei, lai pabeigtu pārskatīšanas ziņojumu.

(5)    G/AG/W/183.

(6)    Starp dalībniekiem nav panākta vienošanās par šiem aspektiem un attieksmi, kādai pret tiem jābūt ieteikumos.

(7)    Bali Ministru lēmuma par TKP 9. punkts attiecas uz pārdales procesu. Turklāt Bali lēmuma A pielikuma 3. un 5. zemsvītras piezīme attiecas uz to dalībnieku tiesībām, kuri saņem piešķīrumu pa valstīm, it īpaši saistībā ar mehānismu nepietiekamas izpildes gadījumā.

(8)    2018. gada 9. februāra dokuments G/AG/W/171.

(9)    2013. gada 11. decembra dokumenti WT/MIN (13)/39 un WT/L/914 .

(10)    Sekretariāta informatīvajā piezīmē var īpaši tikt iekļauts to tarifa kvotu saraksts, attiecībā uz kurām nav iesniegts MA:2 tabulas veidā noformēts paziņojums, vai ja izpildes līmenis ir zemāks par 65 %.