Ieteikums

PADOMES LĒMUMS

ar ko konstatē, ka Rumānija nav efektīvi rīkojusies pēc Padomes 2018. gada 4. decembra ieteikuma

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 1 un jo īpaši tās 10. panta 2. punkta ceturto daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

tā kā:

(1)2017. gada jūnijā un 2018. gada jūnijā Padome Līguma 121. panta 4. punkta noteiktajā kārtībā konstatēja, ka attiecīgi 2016. un 2017. gadā Rumānijā bijusi vērojama būtiska novirze no Rumānijas vidēja termiņa budžeta mērķa vai tā sasniegšanai vajadzīgās korekcijas gaitas. Konstatētās būtiskās novirzes dēļ Padome katrā reizē sniedza Rumānijai ieteikumus veikt nepieciešamos pasākumus, lai būtisko novirzi izlabotu.

(2)2018. gada 4. decembrī Padome nāca pie slēdziena 2 , ka Rumānija nav efektīvi rīkojusies pēc 2018. gada 22. jūnija ieteikuma 3 . Uz tāda pamata Padome 2018. gada 4. decembrī izdeva pārskatītu ieteikumu 4 Rumānijai veikt vajadzīgos pasākumus, kas nodrošinātu, ka valdības neto primāro izdevumu nominālā izaugsme 2018. gadā nepārsniedz 4,5 %, kas atbilst gada strukturālajai korekcijai 1,0 % no IKP. Tā arī ieteica Rumānijai budžeta deficīta samazināšanai izmantot neplānotus ieņēmumus un ar budžeta konsolidācijas pasākumiem nodrošināt vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances noturīgu uzlabošanos izaugsmei labvēlīgā veidā. Padome noteica, ka Rumānijai līdz 2019. gada 15. aprīlim ir jāpaziņo, kādi pasākumi veikti pēc 2018. gada 4. decembra ieteikuma.

(3)Komisija 2019. gada 14. un 15. martā Rumānijā rīkoja pastiprinātas uzraudzības misiju nolūkā veikt uzraudzību uz vietas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1466/97 11. panta 2. punktu. Pagaidu konstatējumus nosūtījusi Rumānijas varas iestādēm, lai tās varētu izteikt piezīmes, 2019. gada 5. jūnijā Komisija konstatējumus darīja zināmus Padomei. Konstatējumi tika nodoti atklātībai. Komisijas ziņojumā konstatēts, ka Rumānijas varas iestādes nedomā rīkoties pēc Padomes 2018. gada 4. decembra ieteikuma. Varas iestādes Komisijai apstiprināja, ka valdība neplāno ievērot ieteikto strukturālo korekciju. Tās turpina koncentrēties uz nominālā deficīta noturēšanu zem Līgumā noteiktās robežvērtības 3 % no IKP, cenšoties izvairīties no Stabilitātes un izaugsmes pakta korektīvās daļas. 2019. gada budžetā uzkrājumu deficīta mērķis ir 2,8 % no IKP. Pēc pašas valdības aplēsēm misijas brīdī salīdzinājumā ar 2018. gadu tas nozīmētu strukturālo korekciju ap 0,1 %, kas būtiski atpaliek no Padomes ieteikuma.

(4)2018. gada 20. aprīlī, pēc Padomes noteiktā termiņa beigām, Rumānijas varas iestādes iesniedza ziņojumu par pasākumiem, kas veikti pēc Padomes 2018. gada 4. decembra ieteikuma. Ziņojumā tās atkārtoja, ka 2019. gada mērķis tām ir nominālais deficīts 2,8 % no IKP un nebūtisks strukturālā deficīta samazinājums. Paziņoto pasākumu fiskālā ietekme ir ievērojami mazāka, nekā prasīts Padomes ieteikumā.

(5)Pēc Komisijas 2019. gada pavasara prognozes valdības neto primāro izdevumu pieaugums 2019. gadā tiek paredzēts 11,6 % – ievērojami augstāks par izdevumu kritēriju 4,5 %. Paredzams, ka strukturālā bilance 2019. gadā pasliktināsies par 0,7 % no IKP, sasniedzot deficītu 3,6 % no IKP. Tas ir pretēji ieteiktajam strukturālajam uzlabojumam 1,0 % no IKP pret 2018. gadu. Tādējādi abi pīlāri rāda novirzi no ieteiktās korekcijas. Izdevumu kritērijs rāda novirzi par 2,1 % no IKP. Strukturālā bilance apstiprina minēto rādījumu, liecinot par drusku mazāku novirzi – 1,7 % no IKP. Strukturālās bilances uzrādīto novirzi samazina neplānoti ieņēmumi un augstāks IKP deflators. Ierēķinot šos faktorus, vispārējais novērtējums apstiprina novirzi no ieteiktās korekcijas.

(6)Prognozēto deficīta pieaugumu pret 2018. gadu tāpat kā iepriekšējos gados lielā mērā nosaka augušie izdevumi publiskā sektora darbinieku atalgošanai. Kopš Komisijas 2018. gada rudens prognozes, kas bija Padomes 2018. gada 4. decembra ieteikuma pamatā, varas iestādes ir ieviesušas jaunus nodokļus telesakaru, enerģētikas un banku jomā. No otras puses, tās piešķīrušas nodokļu samazinājumu būvniecības nozarē un paaugstinājušas dažus sociālos pabalstus.

(7)Minētie konstatējumi ved pie slēdziena, ka Rumānijas rīcība pēc Padomes 2018. gada 4. decembra ieteikuma nav bijusi pietiekama. Fiskālie pasākumi 2019. gadā ievērojami atpaliek no gada strukturālās korekcijas 1,0 % no IKP, kura atbilst valdības neto primāro izdevumu nominālajam pieaugumam, kas 2019. gadā nepārsniedz 4,5 %,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants