EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 8.10.2019

COM(2019) 453 final

2019/0211(NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko 2020. gadam nosaka dažu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Vidusjūrā un Melnajā jūrā

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

•Saskanība ar spēkā esošajiem konkrētās rīcībpolitikas noteikumiem

•Saskanība ar citām Savienības rīcībpolitikām

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

•Proporcionalitāte

•Juridisko instrumentu izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi/spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

•Ietekmes novērtējums

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

1.Zvejas piepūles režīms traleriem, kuri izmanto demersālos krājumus Vidusjūras rietumdaļā. 2019. gada 16. jūlijā stājās spēkā jaunais daudzgadu plāns Vidusjūras rietumdaļas bentiskajām [demersālajām] zvejniecībām. Saskaņā ar šo plānu Padomei ik gadu sadalījumā pa dalībvalstīm jānosaka maksimālā zvejas piepūle, kāda katrā zvejas piepūles grupā pieļaujama attiecībā uz plāna I pielikumā nosauktajām krājumu grupām. Pirmajā plāna īstenošanas gadā maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle jāsamazina par 10 % salīdzinājumā ar atsauces vērtību (atbilst laikposmam no 2015. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim), kuru katra dalībvalsts aprēķinājusi par katru zvejas piepūles grupu vai ģeogrāfisko apakšapgabalu.

2. GFCM pieņemtie pasākumi, kuri piemērojami Vidusjūrā. Šie pasākumi ietver zuša zvejas aizlieguma laiku visā Vidusjūrā (1.–27. ĢAA) un mazo pelaģisko sugu nozvejas un zvejas piepūles limitus Adrijas jūrā (17. un 18. ĢAA). Minētos pasākumus pieņēmusi GFCM 2018. gada sesijā. Priekšlikumā iekļauti arī demersālo krājumu zvejas piepūles limiti Adrijas jūrā (17. un 18. ĢAA), kurus paredzēts pieņemt GFCM 2019. gada sesijā, kas notiks 2019. gada 4.–8. novembrī. Tā kā šādi pasākumi vēl nav pieņemti, jo GFCM gadskārtējā sanāksme vēl nav notikusi, priekšlikumā tie atzīmēti ar norādi “pm” (pro memoria). Šī informācija tiks atjaunināta pēc tam, kad GFCM pasākumus būs pieņēmusi.

3. Zvejas iespējas Melnajā jūrā. Tās ietver: a) autonomu brētliņas kvotu, kuru pamatojošajā zinātniskajā ieteikumā atzīts, ka tāda kvota vajadzīga, lai saglabātu zvejas izraisītās zivju mirstības pašreizējo līmeni un nodrošinātu krājuma ilgtspējību; b) kopējo pieļaujamo akmeņplekstes nozveju (KPN) un iedalītās kvotas, kas attiecībā uz akmeņplekstes zvejniecībām noteiktas jaunā daudzgadu pārvaldības plānā, kuru paredzēts pieņemt GFCM 2019. gada sesijā. Akmeņplekstes KPN un kvotas priekšlikumā atzīmētas ar norādi “pm”, jo GFCM tās vēl nav pieņēmusi.

2019/0211 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko 2020. gadam nosaka dažu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Vidusjūrā un Melnajā jūrā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)LESD 43. panta 3. punktā noteikts, ka Padome pēc Komisijas priekšlikuma paredz pasākumus par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu.

(2)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 7 prasīts saglabāšanas pasākumus pieņemt, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus un, attiecīgā gadījumā, arī ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK).

(3)Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un sadalījumu un attiecīgā gadījumā arī daži ar to funkcionāli saistīti nosacījumi. Atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktam zvejas iespējas jānosaka saskaņā ar minētās regulas 2. panta 2. punktā noteiktajiem kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķiem. Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 1. punktā noteikts, ka zvejas iespējas dalībvalstīm jāiedala tā, lai ikvienai dalībvalstij nodrošinātu ar katru zivju krājumu vai zvejniecību saistīto zvejas darbību relatīvu stabilitāti.

(4)Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktā noteikts, ka to krājumu zvejas iespējas, kuriem ir izstrādāti īpaši daudzgadu plāni, būtu jānosaka saskaņā ar minēto plānu noteikumiem.

(5)Daudzgadu plāns zvejniecībām, kas izmanto bentiskos [demersālos] krājumus Vidusjūras rietumdaļā, tika izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1022 8 , un tas ir stājies spēkā 2019. gada 16. jūlijā. Saskaņā ar minētās regulas 4. panta 1. punktu būtu jānosaka tās pašas regulas 1. pantā uzskaitīto krājumu zvejas iespējas, kas ļauj maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam (MSY) atbilstošo zvejas izraisīto zivju mirstību pakāpeniski pieaugošā veidā sasniegt līdz 2020. gadam, kur tas ir iespējams, un vēlākais līdz 2025. gada 1. janvārim. Zvejas iespējas būtu jāizsaka ar maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli un saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1022 7. pantā noteikto zvejas piepūles režīmu. Tāpēc maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle 2020. gadam būtu jāsamazina par 10 %, salīdzinot ar atsauces vērtību, kas noteikta saskaņā ar minētās regulas 7. panta 4. punktu.

(6)Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija (GFCM) 42. gadskārtējā sanāksmē 2018. gadā ar Ieteikumu GFCM/42/2018/1 ir noteikusi zuša (Anguilla anguilla L.) pārvaldības pasākumus Vidusjūrā (GFCM 1.–27. ģeogrāfiskais apakšapgabals). Šie pasākumi aptver ikgadēju zvejas aizlieguma laiku trīs secīgu mēnešu garumā, kurš katrai dalībvalstij jānosaka saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1100/2007 9 izvirzītajiem saglabāšanas mērķiem, kā arī nacionālajiem zuša pārvaldības plāniem un zušu migrācijas paradumiem attiecīgajā dalībvalstī. Zvejas aizlieguma laiks saskaņā ar ieteikumu attiecas uz visiem Vidusjūras jūras ūdeņiem un iesāļūdeņiem, piemēram, estuāriem, piekrastes lagūnām un pārejas ūdeņiem. Šis pasākums būtu jāīsteno Savienības tiesību aktos.

(7)Turklāt GFCM savā 42. gadskārtējā sanāksmē 2018. gadā ar Ieteikumu GFCM/42/2018/8 ir noteikusi 2019., 2020. un 2021. gada nozvejas un zvejas piepūles limitus mazo pelaģisko sugu krājumiem GFCM 17. un 18. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā (Adrijas jūra). Šie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. Maksimālie nozvejas limiti ir noteikti tikai uz vienu gadu un neskar citus turpmāk pieņemtus pasākumus, ne arī sistēmu, ar kuru saskaņā kvotas iedala dalībvalstīm.

(8)GFCM savā 43. gadskārtējā sanāksmē 2019. gadā ar Ieteikumu GFCM/43/2019/xx ir noteikusi demersālo krājumu pārvaldības pasākumus GFCM 17. un 18. apakšapgabalā (Adrijas jūra) un tādējādi attiecībā uz dažiem demersālajiem krājumiem ieviesusi zvejas piepūles režīmu. Šie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

[Šis apsvērums, attiecīgie panti un pielikumi tiks atjaunināti pēc gadskārtējās sanāksmes.]

(9)Ņemot vērā Slovēnijas flotes īpatnības un šo īpatnību niecīgo ietekmi uz mazo pelaģisko sugu un demersālajiem krājumiem, ir lietderīgi saglabāt esošos zvejas modeļus, tālab minimālā apjomā nodrošinot Slovēnijas flotei piekļuvi mazo pelaģisko sugu krājumiem un nosakot minimālu zvejas piepūles kvotu attiecībā uz demersālajiem krājumiem.

(10)GFCM savā 43. gadskārtējā sanāksmē 2019. gadā ar Ieteikumu GFCM/43/2019/xx ir grozījusi Ieteikumu GFCM/41/2017/4 par daudzgadu pārvaldības plānu akmeņplekstes zvejniecībām Melnajā jūrā (GFCM 29. ģeogrāfiskais apakšapgabals). Ar minēto ieteikumu attiecībā uz akmeņpleksti tiek ieviesta atjaunināta reģionāla kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu sadales sistēma un turpmāki šā krājuma saglabāšanas pasākumi, proti, tiek noteikts divus mēnešus ilgs zvejas aizlieguma laiks un zvejas dienu skaits ierobežots līdz 180 dienām gadā. Šie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

[Šis apsvērums, attiecīgie panti un pielikumi tiks atjaunināti pēc ikgadējās sanāksmes.]

(11)Kā norādīts GFCM zinātniskajā ieteikumā, lai nodrošinātu brētliņas krājuma ilgtspēju Melnajā jūrā, ir jāsaglabā pašreizējais zvejas izraisītas zivju mirstības līmenis. Tādēļ ir lietderīgi arī turpmāk šim krājumam noteikt autonomu kvotu.

(12)Zvejas iespējas būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem, kā arī ņemot vērā viedokļus, ko apspriešanas procesā izteikušas ieinteresētās personas.

(13)Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 10 tika ieviesti KPN ikgadējo pārvaldību regulējoši papildu nosacījumi, to vidū minētās regulas 3. un 4. pantā paredzētie elastības noteikumi par piesardzīgu un analītisku KPN. Saskaņā ar minētās regulas 2. pantu KPN noteikšanas laikā Padomei, pamatojoties jo īpaši uz krājumu bioloģisko stāvokli, jānolemj, kuriem no šiem krājumiem minētās regulas 3. vai 4. pantu nepiemēro. Nesenākā pagātnē ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu tika ieviests ikgadējas elastības mehānisms visiem krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums. Tāpēc un lai nepieļautu pārmērīgu elastību, kas apdraudētu jūras bioloģisko resursu racionālas un atbildīgas izmantošanas principu, kavētu KZP mērķu sasniegšanu un pasliktinātu krājumu bioloģisko stāvokli, būtu jānosaka, ka Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu analītiskai KPN piemēro tikai tad, ja nav izmantota ikgadējā elastība, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā.

(14)Uz šajā regulā noteikto Savienības zvejas kuģiem pieejamo zvejas iespēju izmantošanu attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 11 un jo īpaši tās 33. un 34. pants par nozvejas un zvejas piepūles reģistrēšanu un ar zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu saistītu datu paziņošanu. Tāpēc ir jānorāda kodi, kas dalībvalstīm jāizmanto, kad tās iesūta Komisijai datus par izkrāvumiem no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

(15)Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukumu un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztikas līdzekļus, šī regula būtu jāpiemēro no 2020. gada 1. janvāra. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas.

(16)Zvejas iespējas būtu jāizmanto, pilnībā ievērojot Savienības tiesību aktus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants
Priekšmets

Šī regula nosaka par 2020. gadu pieejamās zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām Vidusjūrā un Melnajā jūrā.

2. pants
Darbības joma

1.Šo regulu piemēro Savienības zvejas kuģiem, kuri izmanto šādus zivju krājumus:

(a)zutis (Anguilla anguilla L.) Vidusjūrā (definēta 4. panta b) punktā);

(b)Āfrikas dziļūdens garnele (Aristeus antennatus), sārtā dziļūdens garnele (Parapenaeus longirostris), sarkanā milzu garnele (Aristaeomorpha foliacea), heks (Merluccius merluccius), Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus) un svītrainā jūrasbarbe (Mullus barbatus) Vidusjūras rietumdaļā (definēta 4. panta c) punktā);

(c)anšovs (Engraulis encrasicolus) un sardīne (Sardina pilchardus) Adrijas jūrā (definēta 4. panta d) punktā);

(d)heks (Merluccius merluccius), Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus), parastā jūrasmēle (Solea solea), sārtā dziļūdens garnele (Parapenaeus longirostris) un svītrainā jūrasbarbe (Mullus barbatus) Adrijas jūrā (definēta 4. panta d) punktā);

(e)brētliņa (Sprattus sprattus) un akmeņplekste (Psetta maxima) Melnajā jūrā (definēta 4. panta e) punktā).

2.Šo regulu piemēro arī atpūtas zvejai, kad attiecīgajos noteikumos uz to ir konkrēti norādīts.

3. pants
Definīcijas

Šajā regulā piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā noteiktās definīcijas. Papildus piemēro šādas definīcijas:

(a)“starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā;

(b)“atpūtas zveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās jūras ūdeņu dzīvos resursus izmanto atpūtas, tūrisma vai sporta nolūkā;

(c)“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir –

(i)zvejniecībās, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4.–7. punktā minētais atbrīvojums no izkraušanas pienākuma, – zivju daudzums, ko katru gadu drīkst izkraut no katra krājuma;

(ii)visās citās zvejniecībās – zivju daudzums, ko katru gadu drīkst nozvejot no katra krājuma;

(d)“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai vai dalībvalstij;

(e)“autonoma Savienības kvota” ir nozvejas limits, kas autonomi iedalīts Savienības zvejas kuģiem apstākļos, kad nav vienošanās par KPN;

(f)“analītiska kvota” ir autonoma Savienības kvota, par kuru ir pieejams analītisks novērtējums;

(g)“analītisks novērtējums” ir konkrēta krājuma tendenču kvantitatīvs izvērtējums, kura pamatā ir dati par krājuma bioloģiju un izmantošanu un kura zinātniskā analīze ir apliecinājusi, ka tas ir pietiekami kvalitatīvs, lai nodrošinātu zinātnisko ieteikumu par turpmākās nozvejas iespējām.

4. pants
Zvejas zonas

Šajā regulā piemēro šādas zonu definīcijas:

(a)“GFCM (Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija) ģeogrāfiskie apakšapgabali” ir apgabali, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1343/2011 12 I pielikumā;

(b)“Vidusjūra” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 1.–27. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi;

(c)“Vidusjūras rietumdaļa” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 1., 2., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi;

(d)“Adrijas jūra” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 17. un 18. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi;

(e)“Melnā jūra” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 29. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi.

II SADAĻA

ZVEJAS IESPĒJAS

I NODAĻA

Vidusjūra

5. pants
Zutis

1. Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek nozvejots zutis (Anguilla anguilla L.), proti, specializētai zvejai, nejaušai nozvejai un atpūtas zvejai.

2. Šo pantu piemēro Vidusjūrai un iesāļūdeņiem, piemēram, estuāriem, piekrastes lagūnām un pārejas ūdeņiem.

3. Savienības zvejas kuģiem Vidusjūrā Savienības un starptautiskajos ūdeņos aizliegts zuti zvejot triju secīgu mēnešu ilgā laikposmā, kuru nosaka katra dalībvalsts. Zvejas aizlieguma laiks ir saskanīgs ar Regulā (EK) Nr. 1100/2007 13 noteiktajiem saglabāšanas mērķiem, spēkā esošajiem nacionālajiem pārvaldības plāniem un zušu migrācijas paradumiem attiecīgajās dalībvalstīs. Par noteikto aizlieguma laiku dalībvalstis Komisijai paziņo ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms aizlieguma laika sākuma un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 2020. gada 31. janvārī.

II NODAĻA 

Vidusjūras rietumdaļa

6. pants
Demersālie krājumi

1.Maksimālā zvejas piepūle, kas Vidusjūras rietumdaļā pieļaujama attiecībā uz demersālajiem krājumiem, 2020. gadam ir noteikta šīs regulas I pielikumā.

2.Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1022 9. pantu.

7. pants
Datu nosūtīšana

Zvejas piepūles datus dalībvalstis reģistrē un Komisijai nosūta saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1022 10. pantu.

Kad dalībvalstis saskaņā ar šo pantu iesūta Komisijai zvejas piepūles datus, tās izmanto šīs regulas I pielikumā noteiktos zvejas piepūles grupu kodus.

III NODAĻA

Adrijas jūra

8. pants
Mazo pelaģisko sugu krājumi

1. Sardīnes (Sardina pilchardus) un anšova (Engraulis encrasicolus) nozvejas, ko Savienības zvejas kuģi gūst Adrijas jūrā, nepārsniedz šīs regulas II pielikumā noteiktos apjomus.

2. Dienu skaits, kurās Savienības zvejas kuģi Adrijas jūrā kā mērķsugu zvejo sardīni un anšovu, nepārsniedz 180 zvejas dienu gadā. Piemēro noteikumu, ka minētajā 180 zvejas dienu kopsummā ir maksimāli 144 zvejas dienas, kad kā mērķsugu zvejo sardīni, un maksimāli 144 dienas, kad kā mērķsugu zvejo anšovu.

9. pants
Demersālie krājumi

1.Maksimālā zvejas piepūle, kas Adrijas jūrā pieļaujama attiecībā uz demersālajiem krājumiem, 2020. gadam ir noteikta II pielikumā.

2.Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantu.

10. pants
Datu nosūtīšana

Kad dalībvalstis, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, Komisijai iesūta datus par apzvejoto krājumu izkrāvumu apjomu, tās izmanto šīs regulas II pielikumā noteiktos krājumu kodus.

IV NODAĻA

Melnā jūra

11. pants
Brētliņas zvejas iespēju sadalījums

Savienības autonomā kvota brētliņai (Sprattus sprattus), šādas kvotas sadalījums dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir izklāstīti šīs regulas III pielikumā.

12. pants
Akmeņplekstes zvejas iespēju sadalījums

Akmeņplekstes (Psetta maxima) KPN, kas attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem piemērojama Melnajā jūrā Savienības ūdeņos, kā arī šādas KPN sadalījums dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir izklāstīti šīs regulas III pielikumā.

13. pants
Akmeņplekstes zvejas piepūles pārvaldība

Savienības zvejas kuģi, kam atļauts zvejot akmeņpleksti Melnajā jūrā Savienības ūdeņos, neatkarīgi no konkrētā kuģa lielākā garuma izlieto ne vairāk kā 180 zvejas dienas gadā.

14. pants
Akmeņplekstes zvejas aizlieguma laiks

Laikā no 15. aprīļa līdz 15. jūnijam Savienības zvejas kuģiem Melnajā jūrā Savienības ūdeņos ir aizliegts veikt akmeņplekstes zvejas darbības, to vidū pārkraušanu citā kuģī, paturēšanu uz kuģa un izkraušanu.

15. pants
Īpaši noteikumi par zvejas iespēju sadalījumu Melnajā jūrā

Šīs regulas 11. un 12. pantā noteiktais zvejas iespēju sadalījums dalībvalstīm neskar:

(a)apmaiņas, kas veiktas, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu;

(b)atvilkumus un pārdali, kas veikta, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14 37. pantu;

(c)atvilkumus, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. un 107. pantu.

16. pants
Datu nosūtīšana

Kad dalībvalstis, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, Komisijai iesūta datus par Melnajā jūrā Savienības ūdeņos apzvejoto brētliņas un akmeņplekstes krājumu izkrāvumu apjomu, tās izmanto šīs regulas III pielikumā noteiktos krājumu kodus.

III SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

17. pants
Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2020. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

(1)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(2)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1022 (2019. gada 20. jūnijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu zvejniecībām, kas izmanto bentiskos krājumus Vidusjūras rietumu daļā, un ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 508/2014 (OV L 172, 26.6.2019., 1. lpp.).

(3)    Padomes Regula (ES) 2018/2058 (2018. gada 17. decembris), ar ko 2019. gadam nosaka dažu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Melnajā jūrā (OV L 329, 27.12.2017., 8. lpp.).

(4)    Padomes Regula (ES) 2019/124 (2019. gada 30. janvāris), ar ko 2019. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (OV L 29, 31.1.2019., 1. lpp.).

(5)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanas stāvokli un apspriešanos par zvejas iespējām 2020. gadam (COM(2019) 274 final).

(6)    Attiecīgi SEC(2011)891 final, 13.7.2011., un SWD(2018)59 un 60 final, 8.3.2018.

(7)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(8)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1022 (2019. gada 20. jūnijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu zvejniecībām, kas izmanto bentiskos krājumus Vidusjūras rietumu daļā, un ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 508/2014 (OV L 172, 26.6.2019., 1. lpp.).

(9)    Padomes Regula (EK) Nr. 1100/2007 (2007. gada 18. septembris), ar ko nosaka pasākumus Eiropas zušu krājumu atjaunošanai (OV L 248, 22.9.2007., 17. lpp.).

(10)    Padomes Regula (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.).

(11)    Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(12)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1343/2011 (2011. gada 13. decembris) par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem (OV L 347, 30.12.2011., 44. lpp.).

(13)    Padomes Regula (EK) Nr. 1100/2007 (2007. gada 18. septembris), ar ko nosaka pasākumus Eiropas zušu krājumu atjaunošanai (OV L 248, 22.9.2007., 17. lpp.).

(14)    Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 8.10.2019

COM(2019) 453 final

PIELIKUMI

Priekšlikums

Padomes Regula,

ar ko 2020. gadam nosaka dažu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Vidusjūrā un Melnajā jūrā

I PIELIKUMS

SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE VIDUSJŪRAS RIETUMDAĻAS DEMERSĀLO KRĀJUMU PĀRVALDĪBAS KONTEKSTĀ

Šā pielikuma tabulās noteikta maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle (zvejas dienās) sadalījumā pa krājumu grupām, kas definētas Regulas (ES) 2019/1022 1. pantā, un kuģa lielākais garums attiecībā uz visu tipu traļiem 1*, ar kuriem Vidusjūras rietumdaļā apzvejo demersālos krājumus.

Uz šajā pielikumā noteikto maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli attiecas Regula (ES) 2019/1022 un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pants.

Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz GFCM ģeogrāfiskajiem apakšapgabaliem (ĢAA).

Šā pielikuma vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar zivju krājumu sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.

Zinātniskais nosaukums	Trīsburtu kods	Vispārpieņemtais nosaukums
Aristaeomorpha foliacea	ARS	Sarkanā milzu garnele
Aristeus antennatus	ARA	Āfrikas dziļūdens garnele
Merluccius merluccius	HKE	Heks
Mullus barbatus	MUT	Svītrainā jūrasbarbe
Nephrops norvegicus	NEP	Norvēģijas omārs
Parapenaeus longirostris	DPS	Sārtā dziļūdens garnele

Maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle zvejas dienās

a) Alvoranas jūra, Baleāru salas, Ziemeļspānija un Lionas līcis (1., 2., 5., 6. un 7. ĢAA)

Krājumu grupa	Kuģu lielākais garums	Spānija	Francija	Itālija	Zvejas piepūles grupas kods
Svītrainā jūrasbarbe 1., 5., 6. un 7. ĢAA; heks 1., 5., 6. un 7. ĢAA; sārtā dziļūdens garnele 1., 5. un 6. ĢAA; Norvēģijas omārs 5. un 6. ĢAA	< 12 m	2260	0	0	EFF1/MED1_TR1
	≥ 12 m un < 18 m	24 284	0	0	EFF1/MED1_TR2
	≥ 18 m un < 24 m	46 277	5144	0	EFF1/MED1_TR3
	≥ 24 m	16 240	6258	0	EFF1/MED1_TR4

Krājumu grupa	Kuģu lielākais garums	Spānija	Francija	Itālija	Zvejas piepūles grupas kods
Āfrikas dziļūdens garnele 1., 5. un 6. un 7. ĢAA	< 12 m	0	0	0	EFF2/MED1_TR1
	≥ 12 m un < 18 m	1139	0	0	EFF2/MED1_TR2
	≥ 18 m un < 24 m	10 822	0	0	EFF2/MED1_TR3
	≥ 24 m	9066	0	0	EFF2/MED1_TR4

b) Korsikas sala, Ligūrijas jūra, Tirēnu jūra un Sardīnijas sala (8., 9., 10. un 11. ĢAA)

Krājumu grupa	Kuģu lielākais garums	Spānija	Francija	Itālija	Zvejas piepūles grupas kods
Svītrainā jūrasbarbe 9., 10. un 11. ĢAA; heks 9., 10. un 11. ĢAA; sārtā dziļūdens garnele 9., 10. un 11. ĢAA; Norvēģijas omārs 9. un 10. ĢAA	< 12 m	0	208	3081	EFF1/MED2_TR1
	≥ 12 m un < 18 m	0	832	46 350	EFF1/MED2_TR2
	≥ 18 m un < 24 m	0	208	31 170	EFF1/MED2_TR3
	≥ 24 m	0	208	4160	EFF1/MED2_TR4

Krājumu grupa	Kuģu lielākais garums	Spānija	Francija	Itālija	Zvejas piepūles grupas kods
Sarkanā milzu garnele 9., 10. un 11. ĢAA	< 12 m	0	0	510	EFF2/MED2_TR1
	≥ 12 m un < 18 m	0	0	3760	EFF2/MED2_TR2
	≥ 18 m un < 24 m	0	0	3028	EFF2/MED2_TR3
	≥ 24 m	0	0	405	EFF2/MED2_TR4

II PIELIKUMS

SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS ADRIJAS JŪRĀ

Šā pielikuma tabulās noteiktas zvejas iespējas sadalījumā pa krājumiem vai kuģu zvejas piepūles grupām, kā arī attiecīgā gadījumā ar šo sadalījumu funkcionāli saistītie nosacījumi.

Uz šajā pielikumā noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pants.

Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz GFCM ģeogrāfiskajiem apakšapgabaliem (ĢAA).

Šā pielikuma vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.

Zinātniskais nosaukums	Trīsburtu kods	Vispārpieņemtais nosaukums
Engraulis encrasicolus	ANE	Anšovs
Merluccius merluccius	HKE	Heks
Mullus barbatus	MUT	Svītrainā jūrasbarbe
Nephrops norvegicus	NEP	Norvēģijas omārs
Parapenaeus longirostris Sardina pilchardus Solea solea	DPS PIL SOL	Sārtā dziļūdens garnele Sardīne Parastā jūrasmēle

1.Mazo pelaģisko sugu krājumi 17. un 18. ĢAA

Šīs iedaļas tabulā noteikts maksimālais nozvejas apjoms dzīvsvara tonnās.

Suga:	Mazo pelaģisko sugu zivis (anšovs un sardīne) Engraulis encrasicolus  un Sardina pilchardus			Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi GFCM 17. un 18. ĢAA (SP1/GF1718)
Savienība		101 711	(1) (2)	Maksimālais nozvejas apjoms. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
KPN		Nepiemēro
(1)    Attiecībā uz Slovēniju par pamatu ņemti 2014. gada nozvejas apjomi, un nozvejām nebūtu jāpārsniedz 300 tonnas. (2)    Tikai Horvātija, Itālija un Slovēnija.

2.Demersālie krājumi 17. un 18. ĢAA

Šīs iedaļas tabulā attiecībā uz demersālajiem krājumiem 17. un 18. ĢAA (Adrijas jūra) noteikta maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle (zvejas kilovatdienās) sadalījumā pa piepūles grupām, kuģa lielākā garuma grupām un traļa tipiem.

			kW × zvejas dienas
Zvejas rīka tips	Krājumi	Kuģu lielākais garums	Horvātija	Itālija	Slovēnija	Zvejas piepūles grupas kods
Traļi (OTB)	Heks, sārtā dziļūdens garnele, Norvēģijas omārs, svītrainā jūrasbarbe (17. un 18. ĢAA)	< 12 m	pm	pm	pm	pm
		≥ 12 m un < 18 m	pm	pm	pm	pm
		≥ 18 m un < 24 m	pm	pm	pm	pm
		≥ 24 m	pm	pm	pm	pm
Rāmja traļi (TBB)	Parastā jūrasmēle (17. ĢAA)	< 12 m	pm	pm	pm	pm
		≥ 12 m un < 18 m	pm	pm	pm	pm
		≥ 18 m un < 24 m	pm	pm	pm	pm
		≥ 24 m	pm	pm	pm	pm
Grunts pāra traļi (PTB)	Heks, sārtā dziļūdens garnele, Norvēģijas omārs, svītrainā jūrasbarbe (17. un 18. ĢAA)	< 12 m	pm	pm	pm	pm
		≥ 12 m un < 18 m	pm	pm	pm	pm
		≥ 18 m un < 24 m	pm	pm	pm	pm
		≥ 24 m	pm	pm	pm	pm
Dvīņu traļi ar traļu durvīm (OTT)	Heks, dziļūdens garnele, Norvēģijas omārs, svītrainā jūrasbarbe (17. un 18. ĢAA)	< 12 m	pm	pm	pm	pm
		≥ 12 m un < 18 m	pm	pm	pm	pm
		≥ 18 m un < 24 m	pm	pm	pm	pm
		≥ 24 m	pm	pm	pm	pm

III PIELIKUMS

SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS MELNAJĀ JŪRĀ

Šā pielikuma tabulās noteiktas KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās) sadalījumā pa krājumiem, kā arī attiecīgā gadījumā ar šo sadalījumu funkcionāli saistītie nosacījumi.

Uz šajā pielikumā noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pants.

Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz GFCM ģeogrāfiskajiem apakšapgabaliem (ĢAA).

Šā pielikuma vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.

Zinātniskais nosaukums	Trīsburtu kods	Vispārpieņemtais nosaukums
Sprattus sprattus	SPR	Brētliņa
Psetta maxima	TUR	Akmeņplekste

Suga:	Brētliņa				Zona:	Savienības ūdeņi Melnajā jūrā (29. ĢAA)
	Sprattus sprattus					(SPR/F3742C)
Bulgārija		8 032,50			Analītiska kvota Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Rumānija		3 442,50
Savienība		11 475
KPN	Nepiemēro / Nav vienošanās

Suga:	Akmeņplekste		Zona:	Savienības ūdeņi Melnajā jūrā (29. ĢAA)
	Psetta maxima			(TUR/F3742C)
Bulgārija	pm		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Rumānija	pm
Savienība	pm	(*)
KPN	pm
_________
(*)    No 2020. gada 15. aprīļa līdz 15. jūnijam nav atļautas nekādas zvejas darbības, to vidū nozvejas pārkraušana citā kuģī, paturēšana uz kuģa un izkraušana.

(1) *    TBB, OTB, PTB, TBN, TBS, TB, OTM, PTM, TMS, TM, OTT, OT, PT, TX, OTP, TSP.