EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 9.9.2019
COM(2019) 407 final
Ieteikums
PADOMES LĒMUMS,
ar ko pilnvaro Eiropas Savienības vārdā sākt sarunas par to, lai starp Eiropas Savienību un Seišelu Republiku noslēgtu nolīgumu par Seišelu karoga zvejas kuģu piekļuvi Majotas ūdeņiem
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.IETEIKUMA KONTEKSTS
•Ieteikuma iemesli un mērķi
Komisija ierosina sarunās vienoties par jaunu nolīgumu starp Eiropas Savienību un Seišelu Republiku par Seišelu karoga zvejas kuģu piekļuvi Eiropas Savienības jurisdikcijā esošajiem Majotas ūdeņiem un jūras bioloģiskajiem resursiem. Komisija plāno sarunas par jauno piekļuves nolīgumu risināt vienlaikus ar sarunām par jaunu ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu un jaunu protokolu ar Seišelu Republiku.
•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētās rīcībpolitikas jomā
2012. gada 11. jūlijā Eiropadome pieņēma Lēmumu 2012/419/ES 1 , kas stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī un ar ko groza statusu, kas Majotai piešķirts attiecībā uz Eiropas Savienību. No minētās dienas Majota vairs nav aizjūras zeme vai teritorija un kļūst par tālāko Savienības reģionu Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 349. panta nozīmē. Tādējādi Majotas ekskluzīvā ekonomikas zona (EEZ) kļuva par ES ūdeņiem.
Tāpēc 2014. gadā Eiropas Savienība un Seišelas parakstīja nolīgumu, ar ko tika nodrošinātas Seišelu karoga kuģu darbības Francijas jurisdikcijā esošajā Majotas EEZ.
Pašreizējais nolīgums ļauj 8 Seišelu kuģiem zvejot Majotas ūdeņos, un tas zaudēs spēku 2020. gada 6. jūnijā. Seišelu flotes kuģu īpašnieku maksājumi par licencēm un nozvejām ir vienīgā finansiālā kompensācija saskaņā ar šo nolīgumu, un Francija tos iekasē sava tālākā reģiona Majotas vārdā. Šos ieņēmumus Francija izmanto, lai izveidotu pienācīgu tiesisko regulējumu, kontroles pasākumus, fizisko infrastruktūru un nodrošinātu atbilstīgu spēju veidošanu, kas ļautu Majotas administrācijai izpildīt kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) prasības. Nolīgums veicina atbildīgu zveju ES ūdeņos, lai tādējādi garantētu zvejas resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu.
Šim nolīgumam nav finansiālas ietekmes uz ES.
•Saskanība ar citām Savienības rīcībpolitikas jomām
Sarunas par jaunu nolīgumu ar Seišelām par piekļuvi ES jurisdikcijā esošajiem Majotas ūdeņiem ir saskaņā ar ES ārējo darbību attiecībā uz Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm un jo īpaši ar Savienības mērķiem attiecībā uz demokrātijas principiem un cilvēktiesībām.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Šā lēmuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) piektās daļas par Savienības ārējo darbību V sadaļas par starptautiskiem nolīgumiem 218. pants, kurā noteikta procedūra, kādā notiek sarunu risināšana un nolīgumu slēgšana starp ES un trešām valstīm.
•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Neattiecas, jautājums ir ekskluzīvā kompetencē.
•Proporcionalitāte
Lēmums ir samērīgs ar mērķi.
•Juridiskā instrumenta izvēle
Instruments ir paredzēts LESD 218. panta 3. punktā un 218. panta 4. punktā.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes
Nolīgumam par Seišelu kuģu piekļuvi Majotas ūdeņiem nav finansiālas ietekmes uz ES. Tomēr Komisija, retrospektīvi (ex post) un provizoriski (ex ante) izvērtējot zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu ar Seišelām un tā īstenošanas protokolu 2 , izvērtēja arī to, kā darbojies piekļuves nolīgums.
Minētajā izvērtējumā, kas veikts 2019. gadā, secināts, ka nolīgums par piekļuvi Majotas ūdeņiem būtu jāatjauno kopā ar jaunu īstenošanas protokolu, kas pievienojams zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumam ar Seišelām, nolūkā turpināt saskaņot abu tekstu tehniskos un finanšu nosacījumus.
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma ar Seišelām un tā īstenošanas protokola ex post un ex ante izvērtēšanās procesā notika apspriešanās ar dalībvalstīm, nozares pārstāvjiem, starptautiskām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī Seišelu zivsaimniecības pārvaldi un pilsonisko sabiedrību. Apspriešanās notika arī Tāljūras flotes konsultatīvās padomes satvarā, konkrēti tās 2019. gada 27. marta sanāksmē.
•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
Neattiecas.
•Ietekmes novērtējums
Neattiecas.
•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
Neattiecas.
•Pamattiesības
Sarunu norādēs, kuras ierosinātas kā pielikums lēmumam, ar ko pilnvaro sākt sarunas, ir ieteikts iekļaut klauzulu par to, kādas ir cilvēktiesību un demokrātijas principu pārkāpšanas sekas.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Nolīgumam par Seišelu kuģu piekļuvi Majotas ūdeņiem nav finansiālas ietekmes uz ES.
5.CITI ELEMENTI
•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
Sarunas plānots sākt 2019. gada trešajā ceturksnī.
•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums
Komisija iesaka:
– Padomei pilnvarot Komisiju sākt un risināt sarunas, lai to rezultātā ar Seišelām noslēgtu jaunu nolīgumu par Seišelu kuģu piekļuvi ES jurisdikcijā esošajiem Majotas ūdeņiem,
– norīkot Komisiju par šo sarunu risinātāju no ES puses,
– Komisijai sarunas risināt, apspriežoties ar īpašo komiteju, kas izveidota saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
– Padomei apstiprināt šim ieteikumam pievienotās sarunu norādes.
Ieteikums
PADOMES LĒMUMS,
ar ko pilnvaro Eiropas Savienības vārdā sākt sarunas par to, lai starp Eiropas Savienību un Seišelu Republiku noslēgtu nolīgumu par Seišelu karoga zvejas kuģu piekļuvi Majotas ūdeņiem
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 218. panta 3. un 4. punktu,
atgādinot par Eiropadomes Lēmumu (2012. gada 11. jūlijs), ar ko groza statusu, kas Majotai piešķirts attiecībā uz Eiropas Savienību 3 ,
ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,
tā kā būtu jāsāk sarunas, lai to rezultātā starp Eiropas Savienību un Seišelu Republiku noslēgtu nolīgumu par Seišelu karoga kuģu piekļuvi Eiropas Savienības ūdeņiem, konkrēti, Majotas piekrastes ekskluzīvajai ekonomikas zonai (EEZ),
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo Komisija tiek pilnvarota risināt sarunas ar Seišelu Republiku par nolīgumu, kas attiecas uz Seišelu Republikas karoga zvejas kuģu piekļuvi Savienības ūdeņiem un jūras bioloģiskajiem resursiem, konkrēti, Majotas piekrastes EEZ ūdeņiem un jūras bioloģiskajiem resursiem.
2. pants
Sarunu norādes ir izklāstītas pielikumā.
3. pants
Minētās sarunas risina, apspriežoties ar [Padomes norīkotās īpašās komitejas nosaukums].
4. pants
Šis lēmums ir adresēts Komisijai.
Briselē,
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 9.9.2019
COM(2019) 407 final
PIELIKUMS
ieteikumam
PADOMES LĒMUMS,
ar ko pilnvaro Eiropas Savienības vārdā sākt sarunas par to, lai starp Eiropas Savienību un Seišelu Republiku noslēgtu nolīgumu par Seišelu karoga zvejas kuģu piekļuvi Majotas ūdeņiem
PIELIKUMS
Sarunu norādes
–Sarunu mērķis ir noslēgt nolīgumu starp Eiropas Savienību un Seišelu Republiku par Seišelu Republikas karoga kuģu piekļuvi Eiropas Savienības ūdeņiem un jūras bioloģiskajiem resursiem, konkrēti, Majotas piekrastes ekskluzīvās ekonomikas zonas (EEZ) ūdeņiem un jūras bioloģiskajiem resursiem.
–Tāpēc nolīgumā par Seišelu kuģu piekļuvi ES jurisdikcijā esošajiem Majotas ūdeņiem būtu jānosaka vispārējais satvars, vispārējie principi un mērķi, kas būs piekļuves pamatā. Nolīgumā būtu jāiekļauj klauzula, ar ko atceļ pašreizējo piekļuves nolīgumu starp Eiropas Savienību un Seišelu Republiku 1 .
–Lai ar šā jaunā nolīguma palīdzību varētu veicināt ilgtspējīgu un atbildīgu zveju, Komisija sarunu pamatā liek šādus mērķus:
·nodrošināt Seišelu karoga kuģu piekļuvi Eiropas Savienības ūdeņiem un jūras bioloģiskajiem resursiem, konkrēti, Majotas piekrastes EEZ ūdeņiem un jūras bioloģiskajiem resursiem, un atļaujas, kas Seišelu karoga kuģiem vajadzīgas zvejas darbību veikšanai minētajā EEZ;
·lai nodrošinātu zvejas darbību vidisko ilgtspēju un veicinātu okeānu pārvaldību starptautiskā mērogā, ņemt vērā labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus un attiecīgos pārvaldības plānus, ko pieņēmušas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO). Zvejas darbībām vajadzētu būt vērstām tikai uz pieejamiem resursiem, ņemot vērā vietējās flotes zvejas kapacitāti un vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot tam, ka attiecīgie krājumi ir tālu migrējoši krājumi;
·nodrošināt Seišelu karoga kuģu piekļuvi jūras bioloģiskajiem resursiem, pamatojoties uz kritērijiem, kas līdzīgi tiem, kuri tiek piemēroti ES flotei Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) kompetences apgabalā, un uz dažu pēdējo gadu laikā konstatētajām pārmaiņām;
·iekļaut nolīgumā licences maksas, kuru vienīgie maksātāji ir kuģu īpašnieki. Seišelu valdības finansiāls ieguldījums nebūtu jāparedz;
·nodrošināt, ka protokols palīdzēs veicināt ar zvejas darbībām saistītu ilgtspējīgu izaugsmi un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, ņemot vērā attiecīgās Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijas;
·iekļaut klauzulu par cilvēktiesību un demokrātijas principu pārkāpšanas sekām.
–Nolīgumā īpaši būtu jānosaka:
·nolīguma aptvertais zvejas apgabals, tā robežas norādot nolīguma pielikumā;
·zvejas iespējas, kuras katrā kategorijā piešķiramas Seišelu karoga zvejas kuģiem;
·maksas, kas Seišelu karoga zvejas kuģiem jāmaksā, lai saņemtu atļauju piekļūt Majotas piekrastes EEZ ūdeņiem un jūras bioloģiskajiem resursiem, un šādu maksājumu nosacījumi.
–