EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 22.5.2019

COM(2019) 206 final

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu atbalsta sniegšanā Rumānijai, Itālijai un Austrijai

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.Priekšlikuma konteksts

Šis lēmums attiecas uz Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (ESSF) izmantošanu 293 551 794 EUR apmērā, lai sniegtu atbalstu Rumānijai, Itālijai un Austrijai pēc katastrofām, kas šajās valstīs notika 2018. gadā. Šai izmantošanai pievienots budžeta grozījuma Nr. 3/2019 projekts (BGP) 1 , kurā ierosināts 2019. gada vispārējā budžetā iekļaut nepieciešamās apropriācijas gan saistībās, gan maksājumos.

2.Informācija un nosacījumi

2.1.Rumānija — plūdi ziemeļaustrumu reģionā 2018. gada vasarā

No 2018. gada jūnija vidus līdz augusta sākumam Rumānijas ziemeļaustrumu reģionu skāra atkārtotas spēcīgas lietusgāzes, kam sekoja lieli plūdi, izraisot būtiskus postījumus infrastruktūrai un mājsaimniecībām, kā arī zaudējumus lauksaimniecībā.

(1)Rumānija 2018. gada 7. septembrī iesniedza pieteikumu pabalstam no ESSF, t. i., 12 nedēļu termiņā no dienas, kad radušies pirmie postījumi. Pieteikums attiecās tikai uz ziemeļaustrumu reģionu; tas ir reģions, ko visvairāk skāra plūdi, un pirmie postījumi tajā tika reģistrēti 16. jūnijā. Savā pieteikuma vēstulē Rumānijas iestādes paziņoja, ka drīzumā tiks nosūtīts atjauninājums, jo ilgstošo plūdu dēļ vēl nebija pabeigts postījumu novērtējums.

(2)Tā ir dabas izraisīta katastrofa.

(3)Pieteikumu iesniedza, pamatojoties uz regulas 2. panta 3. punktā izklāstītajiem “reģionālas dabas katastrofas” kritērijiem. Rumānijas iestādes savā sākotnējā 7. septembra pieteikumā lēsa, ka kopējie tiešie zaudējumi ir 196,8 miljoni EUR. Tā kā šī summa atbilst tikai 1,24 % no attiecīgā ziemeļaustrumu NUTS 2. līmeņa reģiona IKP, sākotnējais pieteikums neatbilst regulā noteiktajam būtiskam nosacījumam par ESSF izmantošanu, un līdz ar to nebūtu bijis iespējams saņemt pabalstu no Solidaritātes fonda.

(4)Kā jau paziņots iepriekš, Rumānijas iestādes 2018. gada 9. oktobrī iesniedza pārskatītu pieteikumu, kurā kopējie tiešie zaudējumi ir 327,7 miljoni EUR. Šī summa atbilst 2,07 % no reģiona IKP un tādējādi pārsniedz noteikto slieksni 1,5 % apmērā no reģiona IKP (t. i., 238 miljonus EUR ziemeļaustrumu reģiona gadījumā).

(5)Tomēr, analizējot pārskatīto Rumānijas pieteikumu, Komisija konstatēja dažas neatbilstības. Tāpēc Komisija lūdza Rumānijas iestādes sniegt paskaidrojumus, kas tika izdarīts 2018. gada 14. decembrī.

(6)Savā pieteikumā Rumānijas iestādes sīki izklāsta katastrofas sekas. Atkārtotās smagās lietusgāzes no jūnija vidus līdz augusta sākumam izraisīja plūdus, kas nodarīja postījumus infrastruktūrai, lauksaimniecībai un privātām mājsaimniecībām visos sešos Ziemeļaustrumu reģiona apgabalos, jo īpaši Njamcā, Bakeu un Sučavā. Tika bojāti iekšzemes ūdensceļu dambji un aizsprosti, ceļi (valsts un reģionālie) un ielas vairāk nekā 4000 km garumā, tilti, ūdens attīrīšanas un kanalizācijas sistēmas, elektroenerģijas un gāzes apgāde, dzeramā ūdens apgāde un apūdeņošanas sistēmas, 32 skolas un citas sabiedriskās ēkas.

(7)Rumānijas iestādes lēsa, ka glābšanas un atjaunošanas darbu attiecināmās izmaksas saskaņā ar regulas 3. panta 2. punktu, ir 294 miljoni EUR, un tās tika atspoguļotas, iedalot pa darbu veidiem. Lielākā daļa (vairāk nekā 154 miljoni EUR) attiecas uz aizsardzības infrastruktūras (uzbērumu) nodrošināšanas izmaksām, kam seko transporta infrastruktūras atjaunošanas izmaksas vairāk nekā 127 miljonu EUR apmērā.

(8)Rumānija nepieprasīja izmaksāt avansu.

(9)Rumānijas iestādes apstiprināja, ka attiecināmajām izmaksām nav apdrošināšanas seguma.

(10)Saskaņā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju (ESI) fondiem (2014.–2020. g.) skartais reģions ir “mazāk attīstīta reģiona” daļa. Rumānijas iestādes savā pieteikumā neziņoja Komisijai par nodomu pārvietot līdzekļus no ESI fondu programmām, lai izmantotu tos atjaunošanas darbiem.

(11)Rumānija neiedarbināja Savienības civilās aizsardzības mehānismu.

(12)Attiecībā uz Savienības tiesību aktu īstenošanu par katastrofu riska novēršanu un pārvaldību pašlaik nenotiek neviena pienākumu neizpildes procedūra.

2.2Itālija — ekstrēmi laikapstākļu notikumi 2018. gada rudenī

2018. gada oktobrī un novembra sākumā lielākā daļa Itālijas reģionu no Alpu apgabaliem ziemeļos līdz Sicīlijai cieta no spēcīgām lietusgāzēm un stipriem vējiem, kas izraisīja plūdus un zemes nogruvumus; lielā upuru skaita un plašo postījumu dēļ tā bija postošākā rudens sezona nesenā vēsturē.

(1)Itālija 2018. gada 20. decembrī iesniedza pieteikumu atbalstam no Solidaritātes fonda, t. i., 12 nedēļu termiņā, kopš 2. oktobrī reģistrēti pirmie postījumi. Itālija 2019. gada 27. martā pēc savas iniciatīvas iesniedza atjauninātu informāciju, kurā trīs skartajos reģionos aprēķināti lielāki zaudējumi.

(2)Tā ir dabas izraisīta katastrofa.

(3)Pieteikumu iesniedza, pamatojoties uz regulas 2. panta 2. punktā izklāstītajiem “lielas dabas katastrofas” kritērijiem. Itālijas iestādes lēš, ka katastrofas radītie kopējie tiešie zaudējumi ir 6,6 miljardi EUR (atjauninātā summa). Šī summa veido vairāk nekā 192 % no Itālijai piemērojamā sliekšņa, t.i., 3,4 miljardiem EUR.

(4)Itālijas iestādes savā pieteikumā sīki apraksta ekstrēmo laikapstākļu notikumu izraisīto postījumu raksturu un apjomu, kuru dēļ minētā rudens sezona ir kļuvusi par postošāko nesenā vēsturē. Tika ziņots par 34 nāves gadījumiem un vienu bezvēsts pazudušu personu. Katastrofa skāra gandrīz visus Itālijas reģionus no ziemeļiem līdz dienvidiem, tostarp Friuli-Venēciju Džūliju, Trento un Bolcāno autonomās provinces, Ligūriju, Lombardiju, Toskānu, Emīliju-Romanju Lacio, Kampāniju, Kalabriju, Sicīliju, Sardīniju un jo īpaši Veneto reģionu. Aostas ieleja un Abruco ziņoja par mazākiem postījumiem.

(5)Zemes nogruvumu un kritušo koku dēļ šī katastrofa izraisīja būtiskus satiksmes traucējumus ceļu tīklā valsts, reģiona, provinces un pašvaldību līmenī; tika izolētas vairākas kalnu un piekrastes pašvaldības. Lielākajā daļā reģionu bija iekšzemes ūdensceļu traucējumi, zemes lejupslīde pa nogāzi, zemes nogruvumi un plūdi. Tika pārtraukta skolu un citu sabiedrisko pakalpojumu darbība. Mežos nopietnus zaudējumus izraisīja vēja brāzmas līdz 200 km/h (aptuveni 8,5 miljoni kubikmetru kokmateriālu), nopietni ietekmējot ar mežsaimniecību saistītās tautsaimniecības nozares un tūrismu (bojāti lifti, mājiņas utt.). Jo īpaši Veneto aptuveni 130 Natura 2 000 aizsargājamās teritorijās tika nodarīti postījumi vairāk nekā 414 000 hektāros zemes. Gandrīz visos reģionos ziņoja par valsts un privāto ēku applūšanu. Tika bloķētas kanalizācijas sistēmas attīrīšanas iekārtas. Tika pārtraukta elektroenerģijas un gāzes tīklu darbība.

(6)Saskaņā ar Komisijas analīzi laika apstākļi laikposmā, uz kuru attiecas pieteikums, no meteoroloģiskā un hidroloģiskā viedokļa var tikt uzskatīti par vienu un to pašu notikumu. Turklāt šķiet, ka Itālijas iestāžu apgalvoto postījumu ģeogrāfiskais apmērs un apjoms ir ticams, ņemot vērā Copernicus ātrās kartēšanas aktivizāciju un Eiropas Spēcīgo vētru laboratorijas datubāzi.

(7)Itālija lēsa, ka glābšanas un atjaunošanas darbu attiecināmās izmaksas saskaņā ar regulas 3. panta 2. punktu pārsniedz 1 700 miljonus EUR, un tās tika atspoguļotas, iedalot pa darbu veidiem. Lielākā daļa (vairāk nekā 810 miljoni EUR) no attaisnotajām izmaksām attiecas uz aizsardzības infrastruktūras nodrošināšanas izmaksām. Otrā lielākā daļa izmaksu daļa vairāk nekā 478 miljonu EUR apmērā attiecas uz infrastruktūras atjaunošanu.

(8)Itālija nepieprasīja izmaksāt avansu.

(9)Itālijas iestādes apstiprināja, ka attiecināmajām izmaksām nav apdrošināšanas seguma.

(10)Saskaņā ar ESI fondiem (2014.–2020. g.) trīs no skartajiem reģioniem ir kvalificējami kā “mazāk attīstīti reģioni” (Kalabrija, Kampānija un Sicīlija), divi kā “pārejas reģioni” (Abruco un Sardina), savukārt pārējie 9 reģioni ir “vairāk attīstīti reģioni”. Itālijas iestādes neziņoja Komisijai par nodomu pārvietot līdzekļus no ESI fondu programmām, lai izmantotu tos atjaunošanas darbiem.

(11)Itālija nelūdza iedarbināt Savienības civilās aizsardzības mehānismu. Tomēr ar Kopīgo ārkārtējo situāciju sakaru un informācijas sistēmas (CECIS) starpniecību tika nosūtīta informatīva piezīme Ārkārtas reaģēšanas koordinēšanas centram (ERCC).

(12)Attiecībā uz Savienības tiesību aktu īstenošanu par katastrofu riska novēršanu un pārvaldību pašlaik nenotiek neviena pienākumu neizpildes procedūra.

2.3.Austrija — ekstrēmi laikapstākļu notikumi 2018. gada rudenī

Meteoroloģiskie apstākļi, kas skāra Itāliju, 2018. gada oktobra beigās ietekmēja arī vairākus Austrijas Alpu/dienvidu reģionus, jo īpaši Karintiju un Austrumtiroli.

(1)Austrija 2019. gada 14. janvārī iesniedza pieteikumu pabalstam no Solidaritātes fonda , t. i., 12 nedēļu termiņā no 2018. gada 28. oktobra, kad tika reģistrēti pirmie postījumi. Austrija 2019. gada 20. februārī pēc savas iniciatīvas iesniedza atjauninātu informāciju ar nedaudz augstākām zaudējumu aplēsēm skartajiem reģioniem.

(2)Tā ir dabas izraisīta katastrofa.

(3)Austrijas iestādes lēš, ka katastrofas radītie kopējie tiešie zaudējumi ir 326,2 miljoni EUR. Šī summa ir ievērojami mazāka par lielai katastrofai noteikto slieksni, kas Austrijas gadījumā 2018. gadā ir 2,1 miljardi EUR. Tā ir arī zem tā saukto reģionālo katastrofu sliekšņa, t. i., 1,5 % no reģionālā iekšzemes kopprodukta attiecībā pret zaudējumu daļu skartajos reģionos. Tāpēc saskaņā ar regulas noteikumiem katastrofa nav uzskatāma nedz par ”lielu dabas katastrofu”, nedz arī par “reģionālu dabas katastrofu”. Tomēr, tā kā katastrofu izraisīja tie paši meteoroloģiskie apstākļi, kas izraisīja lielu katastrofu Itālijā, Austrijas iestādes iesniedza savu pieteikumu, balstoties uz regulas 2. panta 4. punktā paredzēto, tā dēvēto “kaimiņvalsts noteikumu”, saskaņā ar kuru valsts, kas ir tiesīga saņemt fonda atbalstu un ko skārusi tā pati katastrofa, kura uzskatāma par lielu katastrofu kaimiņos esošā, uz atbalstu tiesīgā valstī, arī var saņemt Solidaritātes fonda atbalstu.

(4)Savā pieteikumā Austrijas iestādes sīki izklāsta katastrofas sekas. Vislielākie postījumi bija Austrijas tālākajā dienvidu federālajā zemē Karintijā un tai blakus esošajā Austrumtiroles provincē — divos Alpu reģionos, kas robežojas ar Itāliju. Pateicoties agrīnās brīdināšanas sistēmai par plūdiem, iedzīvotāju brīdināšana un civilās aizsardzības spēku ātra reaģēšana novērsa to, ka cilvēki tika ievainoti vai gāja bojā. Piesardzības nolūkā tika evakuētas vairākas apmetnes. Spēcīgas lietusgāzes un vētra ar vēja ātrumu līdz 130 km/h tomēr izraisīja ēku applūšanu, ievērojamus vējlauzes postījumus mežos, zemes nogruvumus, aizšķērsojot ceļus un izraisot elektrības padeves pārtraukumus. Vairāk nekā 7 000 neatliekamās palīdzības dienesta darbinieku, ieskaitot armiju un 5 helikopterus, strādāja vairākas dienas.

(5)Austrija lēsa, ka glābšanas un atjaunošanas darbu attiecināmās izmaksas saskaņā ar regulas 3. panta 2. punktu ir 214,5 miljoni EUR, un tās tika atspoguļotas, iedalot pa darbu veidiem. Lielākā daļa (vairāk nekā 85 miljoni EUR) no attaisnotajām izmaksām attiecas uz aizsardzības infrastruktūras (upju krastu nostiprinājumu) nodrošināšanas izmaksām. Otrā lielākā izmaksu daļa vairāk nekā 72 miljoni EUR attiecas uz pasākumiem ar mērķi novērst augsnes eroziju.

(6)Austrijas iestādes nepieprasīja izmaksāt avansu.

(7)Austrijas iestādes apstiprināja, ka attiecināmajām izmaksām nav apdrošināšanas seguma.

(8)Saskaņā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (2014.–2020. g.) skartie reģioni ir “vairāk attīstīti reģioni”. Austrijas iestādes savā pieteikumā norādīja, ka tās ir paredzējušas izmantot Austrijas Lauku attīstības programmas līdzekļus, ko finansē Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, aizsargājamo mežu atjaunošanai.

(9)Austrija nelūdza iedarbināt Savienības civilās aizsardzības mehānismu.

(10)Attiecībā uz Savienības tiesību aktu īstenošanu par katastrofu riska novēršanu un pārvaldību pašlaik nenotiek neviena pienākumu neizpildes procedūra.

2.5.Secinājums

Iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ katastrofas, kas minētas Rumānijas, Itālijas un Austrijas iesniegtajos pieteikumos, atbilst regulā par ESSF izmantošanu izklāstītajiem nosacījumiem.

3.Finansējums no ESSF piešķīrumiem 2019. gadā

Ar Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, EURATOM) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam 2 (turpmāk “DFS regula”), un jo īpaši tās 10. pantu ir atļauts izmantot ESSF ar maksimālo apjomu EUR 500 000 000 gadā (2011. gada cenās). ESSF izmantošanas kārtība ir izklāstīta Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību 3 11. punktā.

Tā kā solidaritāte bija galvenais pamatojums ESSF izveidei, Komisija uzskata, ka atbalstam vajadzētu būt progresīvam. Tas nozīmē, ka atbilstoši iepriekšējai praksei par zaudējumu daļu, kas pārsniedz “lielai dabas katastrofai” noteikto robežvērtību ESSF izmantošanai (t. i., 0,6 % no NKI vai 3 miljardus EUR 2011. gada cenās, ņemot vērā mazāko summu), būtu jāsniedz lielāka atbalsta intensitāte nekā par zaudējumiem līdz šai robežvērtībai. Agrāk piemērotā likme, kuru izmantoja, lai noteiktu piešķīrumus lielām katastrofām, ir 2,5 % no kopējiem tiešajiem zaudējumiem, kas ir zem robežvērtības, un 6 % tai zaudējumu daļai, kura ir virs minētās robežvērtības. Reģionālu dabas katastrofu gadījumā un attiecībā uz katastrofām, kas atzītas saskaņā ar “kaimiņvalsts” noteikumu, likme ir 2,5 %.

Pabalsts nedrīkst pārsniegt lēstās attiecināmo darbu kopējās izmaksas. Atbalsta aprēķināšanas metodika ir izklāstīta 2002.–2003. gada pārskatā par ESSF, un to apstiprināja Padome un Eiropas Parlaments.

Ņemot vērā Rumānijas, Itālijas un Austrijas pieteikumus, kuru pamatā ir nodarīto kopējo tiešo zaudējumu aplēse, finansiālo atbalstu no ESSF aprēķina šādi:

Dalībvalstis	Katastrofu kvalifikācija	Kopējie tiešie zaudējumi (miljonos EUR)	Lielai katastrofai noteiktā robežvērtība (miljonos EUR)	2,5 % no tiešiem zaudējumiem līdz robežvērtībai (EUR)	6 % no tiešajiem zaudējumiem virs robežvērtības (EUR)	Ierosinātā atbalsta kopsumma (EUR)	Veiktie avansa maksājumi (EUR)
RUMĀNIJA	Reģionālie (2. panta 3. punkts)	327 692	986 378	8 192 300	-	8 192 300	0
ITĀLIJA	Valsts (2. panta 2. punkts)	6630 276	3446 057	86 151 425	191 053 170	277 204 595	0
AUSTRIJA	Kaimiņvalsts (2. panta 4. punkts)	326 196	2118 701	8 154 899	-	8 154 899	0
	KOPĀ					293 551 794	0

Saskaņā ar DFS regulas 10. panta 1. punktu kopējā summa, kas pieejama ESSF izmantošanai 2019. gada sākumā, bija 851 082 072 EUR, un to veido 2019. gada piešķīrums 585 829 691 EUR apmērā un atlikušais 2018. gada piešķīrums, kas bija palicis neizlietots un pārnests uz 2019. gadu, 265 252 381 EUR, apmērā.

Summa, kuru šobrīd var izmantot 2019. gadā, ir 704 624 649 EUR. Tā atbilst kopējai summai, kas pieejama ESSF izmantošanai 2019. gada sākumā (851 082 072 EUR), atskaitot ieturēto summu 146 457 423 EUR apmērā, lai ievērotu pienākumu saglabāt rezervē 25 % no 2019. gada piešķīruma līdz 2019. gada 1. oktobrim, kā noteikts DFS regulas 10. panta 1. punktā.

ESSF finansējuma kopsavilkuma tabula	Summa EUR
2018. gada piešķīrums, kas pārnests uz 2019. gadu	265 252 381
2019. gada piešķīrums	585 829 691 ---------------
Kopā pieejams 2019. gada sākumā	851 082 072
Mīnus 25 % no 2019. gada piešķīruma	-146 457 423 ----------------
Pašlaik pieejamā maksimālā summa (2018.+2019. gada piešķīrumi)	704 624 649
Ierosinātā atbalsta kopējā summa, ko izmantos Rumānijai, Itālijai un Austrijai	- 293 551 794 ----------------
Atlikušie pieejamie līdzekļi līdz 2019 gada 1. oktobrim	411 072 855

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu atbalsta sniegšanā Rumānijai, Itālijai un Austrijai

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 11. novembra Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu 4 , un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību 5 un jo īpaši tā 11. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (“Fonds”) mērķis ir ļaut Savienībai ātri, efektīvi un elastīgi reaģēt uz ārkārtas situācijām, lai apliecinātu solidaritāti ar dabas katastrofu skartu reģionu iedzīvotājiem.

(2)Fondam pieejamo līdzekļu apjoms nepārsniedz EUR 500 000 000 gadā (2011. gada cenās), kā noteikts Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 6 10. pantā.

(3)Pēc ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem, kas izraisīja plašus plūdus, Rumānija 2018. gada 7. septembrī iesniedza pieteikumu Fonda izmantošanai.

(4)Pēc ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem Itālija 2018. gada 20. decembrī iesniedza pieteikumu Fonda izmantošanai.

(5)Pēc ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem Austrija 2019. gada 14.janvārī iesniedza pieteikumu Fonda izmantošanai.

(6)Rumānijas, Itālijas un Austrijas pieteikumi atbilst Regulas (EK) Nr. 2012/2002 4. pantā izklāstītajiem nosacījumiem finansiālā atbalsta sniegšanai no Fonda.

(7)Tāpēc Fonds būtu jāizmanto, lai sniegtu finansiālu atbalstu Rumānijai, Itālijai un Austrijai.

(8)Lai pēc iespējas saīsinātu laiku, kas vajadzīgs Fonda izmantošanai, šis lēmums būtu jāpiemēro no tā pieņemšanas dienas,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta ietvaros Eiropas Savienības Solidaritātes fondu saistību un maksājumu apropriācijās izmanto šādi:

a) summu 8 192 300 EUR apmērā piešķir Rumānijai;

b) summu 277 204 595 EUR apmērā piešķir Itālijai;

c) summu 8 154 899 EUR apmērā piešķir Austrijai.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no ... [lēmuma pieņemšanas datums]**.

Briselē,

(1)    COM(2019) 205, 22.5.2019.

(2)    OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.

(3)    OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(4)    OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp.

(5)    OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(6)    Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).