1. PIELIKUMS
PROTOKOLS, AR KURU ĪSTENO PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMU ZIVSAIMNIECĪBAS NOZARĒ STARP EIROPAS KOPIENU UN GVINEJAS-BISAVAS REPUBLIKU

(2019–2024)

1. pants
Piemērošanas laikposms un zvejas iespējas

Zvejas iespējas, kas Eiropas Savienības kuģiem piešķirtas saskaņā ar zivsaimniecības nozares partnerattiecību nolīguma 5. pantu, ir šādas.

1.Pirmajā un otrajā protokola piemērošanas gadā zvejas iespējas izsaka ar zvejas piepūli (GRT) šādā veidā:

–demersālajām sugām (vēžveidīgajiem, galvkājiem un zivīm) un mazajām pelaģiskajām sugām, ko zvejo:

(a)garneļu saldētājtraleri: 3700 GRT/gadā;

(b)zivju un galvkāju saldētājtraleri: 3500 GRT/gadā;

(c)mazo pelaģisko sugu traleri: 15 000 GRT/gadā;

–tālu migrējošajām sugām (1982. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas I pielikumā uzskaitītās sugas), izņemot Alopiidae un Sphyrnidae dzimtas sugas un arī Cethorinus maximus, Rhincodon typus, Carcharodon carcharias, Carcharinus falciformis un Carcharinus longimanus:

(a)tunzivju saldētājseineri un kuģi zvejai ar āķu jedām: 28 kuģi;

(b)kuģi tunzivju zvejai ar makšķerrīkiem: 13 kuģi.

2.No protokola piemērošanas trešā gada zvejas iespējas izsaka ar sugu nozvejas limitu (KPN) šādā veidā:

–demersālajām sugām (vēžveidīgajiem, galvkājiem un zivīm) un mazajām pelaģiskajām sugām, ko zvejo:

(a)garneļu saldētājtraleri: 2500 tonnas/gadā;

(b)zivju saldētājtraleri: 11 000 tonnas/gadā;

(c)galvkāju saldētājtraleri: 1500 tonnas/gadā;

(d)mazo pelaģisko sugu traleri: 18 000 tonnas/gadā;

(a)tunzivju saldētājseineri un kuģi zvejai ar āķu jedām: 28 kuģi;

(b)kuģi tunzivju zvejai ar makšķerrīkiem: 13 kuģi.

3.Līdz ar pārvaldības sistēmas pāreju no zvejas piepūles (reģistrētās bruto tilpības) uz nozvejas limitu (KPN) tiks ieviesta elektroniskās nozveju ziņošanas sistēma (ERS) un sākta tajā nosūtīto nozvejas datu apstrāde. Tālab Apvienotā komiteja līdz protokola piemērošanas trešajam gadam izstrādās vadlīnijas par minētās sistēmas vienotu piemērošanu visām rūpnieciskajām flotēm.

4.Šā panta 1. un 2. punktu piemēro, ņemot vērā šā protokola 8. un 9. pantu.

2. pants
Ilgums

Šo protokolu un tā pielikumu piemēro piecus gadus no dienas, kad tos sāk provizoriski piemērot saskaņā ar 16. pantu, ja vien saskaņā ar 15. pantu nav nosūtīts paziņojums par protokola denonsēšanu.

3. pants
Principi

1.Puses apņemas Gvinejas-Bisavas zvejas zonā veicināt atbildīgu zveju, kuras pamatā likts nediskriminēšanas princips. Gvineja-Bisava apņemas nenoteikt par šo protokolu labvēlīgākus tehniskos nosacījumus citām līdzīgām ārvalstu flotēm, kuras darbojas Gvinejas-Bisavas zvejas zonā un zvejo tās pašas mērķsugas.

2.Puses apņemas protokola īstenošanu nodrošināt saskaņā ar Kotonū nolīguma 9. pantu par svarīgākajiem elementiem cilvēktiesību, demokrātijas principu un tiesiskuma jomā un pamatelementiem labas sabiedrisko lietu vadīšanas, ilgtspējīgas attīstības un vides pārvaldības ilgtspējīguma un pamatotības jomā.

3.Puses apņemas publiskot un apmainīties ar informāciju par jebkuru nolīgumu, kas dod ārvalstu kuģiem piekļuvi Gvinejas-Bisavas zvejas zonai, un ar to saistīto zvejas piepūli, jo īpaši izdoto atļauju skaitu un gūtās nozvejas.

4.Saskaņā ar nolīguma 5. pantu Gvinejas-Bisavas zvejas zonā notiekošās zvejas darbībās Eiropas Savienības kuģi drīkst iesaistīties tikai tad, ja tiem ir zvejas atļauja, kas izdota saskaņā ar šo protokolu un tā pielikumu.

4. pants
Finansiālais ieguldījums

1.Zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 7. pantā minētais finansiālais ieguldījums, kas noteikts protokola 1. pantā minētajam laikposmam, ir 15 600 000 EUR/gadā.

2.Finansiālo ieguldījumu veido:

(a)ikgadēja summa 11 600 000 EUR par piekļuvi zvejas resursiem Gvinejas-Bisavas zvejas zonā un

(b)īpaša ikgadēja summa 4 000 000 EUR, kas paredzēta Gvinejas-Bisavas zivsaimniecības nozares politikas atbalstīšanai.

3.Tiek lēsts, ka maksa, kas kuģu īpašniekiem jāmaksā par zvejas atļaujām, kuras izdotas, piemērojot nolīguma 4. pantu un saskaņā ar kārtību, kas paredzēta II nodaļā, kopsummā sasniegs aptuveni 4 miljonus EUR.

4.Šā panta 1. punktu piemēro, ņemot vērā šā protokola 8., 9., 14., 15. un 16. pantu.

5.Šā panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā noteikto finansiālo ieguldījumu par pirmo gadu izmaksā ne vēlāk kā 90 dienās pēc šā protokola provizoriskās piemērošanas sākuma dienas, bet par nākamajiem gadiem – ne vēlāk kā 30 dienās pēc protokola provizoriskās piemērošanas sākuma gadadienas.

6.Gvinejas-Bisavas iestādēm ir tiesības brīvi lemt par 2. punkta a) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma izmantošanu.

7.Šajā pantā paredzētos maksājumus ieskaita Valsts kases kontā, kurš atvērts Gvinejas-Bisavas centrālajā bankā un kura rekvizītus par zivsaimniecību atbildīgā ministrija paziņo katru gadu. Nozariskajam atbalstam paredzēto finansiālo ieguldījumu, kas minēts 2. punkta b) apakšpunktā, Gvinejai-Bisavai dara pieejamu ar Valsts kases konta starpniecību. Gvinejas-Bisavas iestādes katru gadu paziņo Eiropas Komisijai bankas kontu rekvizītus.

5. pants
Nozariskais atbalsts

1.Šā protokola satvarā nozariskais atbalsts palīdz īstenot valsts zivsaimniecības un jūras nozaru ekonomikas stratēģiju. Tā mērķis ir panākt, lai zvejas resursi un nozares attīstība tiktu pārvaldīta ilgtspējīgā veidā, un tālab:

–stiprināt zvejas darbību uzraudzību, kontroli un pārraudzību (arī ieviešot un iedarbinot ERS),

–stiprināt datu vākšanu un apstrādi zinātniskiem mērķiem un spēju analizēt un novērtēt zvejas resursus un zvejniecības,

–stiprināt zvejas subjektu spējas,

–atbalstīt nerūpniecisko zveju,

–stiprināt starptautisko sadarbību,

–uzlabot zvejas produktu eksportēšanas nosacījumus un veicināt investīcijas nozarē,

–attīstīt zvejai svarīgo infrastruktūru,

–atbalstīt jūras nozaru ekonomiku un attīstīt akvakultūru.

2.Vēlākais trīs mēnešus pēc šā protokola stāšanās spēkā vai, ja vajadzīgs, pēc provizoriskās piemērošanas sākuma Apvienotā komiteja izstrādā nozares daudzgadu programmu, kā arī tās piemērošanas kārtību, jo īpaši:

(a)gada un daudzgadu vadlīnijas par 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma izmantošanu;

(b)gada un daudzgadu mērķus, kas jāsasniedz, lai veicinātu zvejniecības ilgtspējīgumu un atbildīgu zveju, ņemot vērā prioritātes, ko Gvineja-Bisava valsts zivsaimniecības rīcībpolitikā vai citās attiecīgajās rīcībpolitikas jomās izvirzījusi jo īpaši attiecībā uz atbalstu nerūpnieciskajai zvejai, uzraudzību, kontroli un nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas apkarošanu, kā arī prioritātes attiecībā uz Gvinejas-Bisavas zinātniskās kapacitātes nostiprināšanu zvejas jomā;

(c)ikgadējo rezultātu novērtēšanas kritērijus un procedūras, vajadzības gadījumā arī budžeta un finansiālos rādītājus.

3.Nozares daudzgadu programmā ierosinātie grozījumi Pusēm jāapstiprina Apvienotajā komitejā.

4.Katru gadu Gvineja-Bisava iesniedz progresa ziņojumu par projektiem, kas īstenoti ar nozariskā atbalsta palīdzību, un šo ziņojumu izskata Apvienotā komiteja. Pirms protokola termiņa beigām Gvineja-Bisava turklāt iesniedz nobeiguma ziņojumu.

5.Eiropas Savienība var pilnībā vai daļēji apturēt šā protokola 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas maksājumus, ja finansiālais ieguldījums nav izmantots vai pēc Apvienotās komitejas veiktā novērtējuma tiek konstatēts, ka gūtie rezultāti neatbilst programmā paredzētajiem.

6.Finansiālā ieguldījuma maksājumus pēc Pušu apspriešanās un vienošanās atsāk, tiklīdz īstenošanas rezultāti to pamato. Tomēr šā finansiālā ieguldījuma maksājumus vairs nedrīkst izdarīt, kad pagājuši seši mēneši pēc protokola termiņa beigām.

7.Puses nodrošina ar nozarisko atbalstu finansēto darbību pamanāmību.

6. pants
Zinātniskā sadarbība atbildīgas zvejas veicināšanā

1.Puses apņemas Gvinejas-Bisavas zvejas zonā veicināt atbildīgu zveju un apkarot nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju, un to darīt, pamatojoties uz principu par nediskriminējošu attieksmi pret dažādajām flotēm, kas darbojas šajos ūdeņos, un uz zvejas resursu un jūras ekosistēmu pārvaldības ilgtspējīguma principiem.

2.Šā protokola aptvertajā laikposmā Eiropas Savienība un Gvineja-Bisava sadarbojas, lai pārraudzītu zvejas resursu un zvejniecību stāvokļa attīstību Gvinejas-Bisavas zvejas zonā.

3.Puses apņemas veicināt Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) un Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komitejas (CECAF) ieteikumu ievērošanu, kā arī apakšreģiona mēroga sadarbību – konkrēti apakšreģionālās zvejniecības komisijas (CSRP) satvarā – attiecībā uz zvejniecību pārvaldības ilgtspējīgumu.

4.Puses apspriežas Apvienotajā komitejā, lai vajadzības gadījumā un pēc savstarpējas vienošanās pieņemtu jaunus pasākumus zvejas resursu pārvaldības ilgtspējīguma nodrošināšanai.

7. pants
Apvienotā zinātniskā komiteja

1.Apvienoto zinātnisko komiteju veido zinātnieki, kurus Puses norīko vienādā skaitā. Ja Puses tā nolemj, Apvienotās zinātniskās komitejas dalībnieku loku var paplašināt, iekļaujot tajā novērotājus, īpaši tādu reģionālo zvejniecības pārvaldības struktūru kā, piemēram, CECAF pārstāvjus.

2.Apvienotā zinātniskā komiteja sanāk vismaz reizi gadā, kā paredzēts zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 4. panta 1. punktā. Parasti sanāksmes notiek pārmaiņus Gvinejā-Bisavā un Eiropas Savienībā. Pēc vienas Puses lūguma var tikt sasauktas arī citas sanāksmes. Sanāksmes pārmaiņus vada abas Puses.

3.Apvienotās zinātniskās komitejas uzdevumi konkrēti ir šādi:

(a)uzkrāt datus par to valsts un ārvalstu flotu zvejas piepūli un nozvejām, kuras darbojas Gvinejas-Bisavas zvejas zonā un uz kuru nozvejas sugām attiecas šis protokols;

(b)rosināt, pārraudzīt un analizēt ikgadējas uzskaites, kas palīdz novērtēt krājumus un ļauj noteikt zvejas iespējas un izraudzīties izmantošanas modeļus, kas nodrošina zvejas resursu un to ekosistēmu saglabāšanu;

(c)uz šā pamata sagatavot ikgadēju zinātnisku pārskatu par nolīguma aptvertajām zvejniecībām;

(d)pēc savas iniciatīvas vai pēc Apvienotās komitejas vai vienas Puses pieprasījuma sniegt zinātnisku atzinumu par pārvaldības pasākumiem, kādi tiek uzskatīti par vajadzīgiem šā protokola aptverto krājumu un zvejniecību izmantošanas ilgtspējīgumam.

4.Pamatojoties uz ICCAT pieņemtajiem ieteikumiem un rezolūcijām un saskaņā ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem atzinumiem, ko sniegusi, piemēram, CECAF, un – attiecīgā gadījumā – saskaņā ar Apvienotās zinātniskās komitejas secinājumiem Apvienotā komiteja pieņem Savienības zvejas kuģu darbības ietekmējošus pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt šā protokola aptverto zivju sugu pārvaldības ilgtspējīgumu.

8. pants
Zvejas iespēju un tehnisko pasākumu pārskatīšana

1.Ja Gvineja-Bisava, pamatojoties uz Apvienotās zinātniskās komitejas atzinumu, nolemj resursu saglabāšanas nolūkā uz noteiktu laiku vai noteiktā teritorijā slēgt kādu zvejniecību, tiek sasaukta Apvienotā komiteja, kas izvērtē minētā lēmuma pamatotību, novērtē šīs slēgšanas ietekmi uz ES kuģu darbību saistībā ar nolīgumu un lemj par iespējamiem korektīviem pasākumiem.

2.Gadījumos, kas paredzēti 1. punktā, Apvienotā komiteja vienojas par tā finansiālā ieguldījuma proporcionālu samazinājumu, kurš Eiropas Savienībai jāmaksā saskaņā ar nolīgumu, un – ja vajadzīgs – par kompensāciju kuģu īpašniekiem.

3.Jebkāds lēmums par zvejniecības slēgšanu, ko Gvineja-Bisava pieņem pēc zinātniska atzinuma saņemšanas, tiks nediskriminējoši piemērots visiem minētās zvejniecības kuģiem, arī Gvinejas-Bisavas kuģiem un trešās valsts karoga kuģiem.

4.Pamatojoties uz Apvienotās zinātniskās komitejas ieteikumu, 1. pantā minētās zvejas iespējas pēc savstarpējas vienošanās var tikt pārskatītas Apvienotajā komitejā. Tādā gadījumā samērīgi un proporcionāli laikam pielāgo 4. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto finansiālo ieguldījumu un izdara vajadzīgos grozījumus šajā protokolā un tā pielikumā.

5.Apvienotā komiteja drīkst vajadzības gadījumā un pēc Pušu savstarpējas vienošanās izskatīt un koriģēt zvejošanas nosacījumus un šā protokola un tā pielikumu piemērošanas kārtību, citstarp arī nozariskā atbalsta uzraudzīšanas kārtību.

9. pants
Eksperimentālā zveja un jaunas zvejas iespējas

1.Ja Eiropas Savienības kuģiem ir interese par 1. pantā neparedzētām zvejas darbībām un lai novērtētu jaunu zvejniecību tehnisko iespējamību un ekonomisko atdevi, var tikt piešķirtas eksperimentālās zvejas atļaujas, ko izdod saskaņā ar Gvinejā-Bisavā spēkā esošajiem tiesību aktiem. Iespēju robežās šo eksperimentālo zveju veic, izmantojot vietējā līmenī pieejamos zinātniskos un tehniskos resursus. Eksperimentālās zvejas reisu mērķis ir novērtēt jaunu zvejniecību tehnisko iespējamību un ekonomisko atdevi.

2.Eiropas Komisija paziņo Gvinejas-Bisavas iestādēm eksperimentālās zvejas licenču pieprasījumus un to tehniskajā dokumentācijā norāda:

(a)mērķsugas,

(b)kuģa tehniskos parametrus;

(c)kuģa virsnieku pieredzi attiecīgajā zvejniecībā,

(d)piedāvātos reisa tehniskos parametrus (ilgums, zvejas rīki, izpētes reģioni u. c.),

(e)to, kāda tipa dati tiks vākti, lai nodrošinātu zinātnisko uzraudzību attiecībā uz zvejas resursu un ekosistēmu ietekmējumu, ko šīs zvejas darbības rada.

3.Eksperimentālās zvejas atļaujas izdod ilgākais uz sešiem mēnešiem. Par tām jāmaksā Gvinejas-Bisavas iestāžu noteikta maksa.

4.Visu reisa laiku uz kuģa ir karoga valsts zinātniskais novērotājs un Gvinejas-Bisavas izraudzīts novērotājs.

5.Nozveju apjomu, ko atļauts gūt šādā eksperimentālā zvejā, nosaka Gvinejas-Bisavas iestādes. Eksperimentālajā zvejā un tās laikā gūtās nozvejas pieder kuģa īpašniekam. Zivis, kuru lielums neatbilst noteikumiem vai kuru zvejošanu neatļauj spēkā esošie Gvinejas-Bisavas tiesību akti, nedrīkst paturēt uz kuģa vai laist tirgū.

6.Detalizētus reisa rezultātus nodod analizēšanai Apvienotajā komitejā un Apvienotajā zinātniskajā komitejā.

7.Ja Eiropas Savienības zvejas kuģiem ir interese par šā protokola 1. pantā neparedzētām zvejas darbībām, Puses apspriežas Apvienotajā zinātniskajā komitejā. Puses vienojas par jauno zvejas iespēju nosacījumiem un uz laiku līdz šā protokola termiņa beigām izdara grozījumus protokolā un tā pielikumā. Tādā gadījumā šā protokola 4. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto finansiālo ieguldījumu palielina. Attiecīgi groza pielikumā paredzētās maksas un nosacījumus, kas piemērojami kuģu īpašniekiem.

10. pants
Eiropas Savienības uzņēmēju ekonomiskā integrēšanās Gvinejas-Bisavas zivsaimniecībā

1.Puses apņemas veicināt Eiropas Savienības uzņēmēju ekonomisko integrēšanos Gvinejas-Bisavas zivsaimniecībā plašā nozīmē, it īpaši kopuzņēmumu izveides un infrastruktūras izbūves ziņā.

2.Puses sadarbojas, lai Eiropas Savienības privātie uzņēmēji būtu informēti par komerciālajām un rūpnieciskajām iespējām, kas tiem ar tiešu investīciju starpniecību paveras Gvinejas-Bisavas zivsaimniecībā plašā nozīmē.

3.Šā paša mērķa labā Gvineja-Bisava var izveidot stimulus uzņēmējiem, kuri šādas investīcijas veic.

4.Puses sadarbojas, lai rastu investēšanas iespējas un finansēšanas instrumentus, kas vajadzīgi izraudzīto darbību vai projektu īstenošanai.

5.Apvienotā komiteja katru gadu ziņo par šā panta īstenošanas stāvokli.

11. pants
Informācijas apmaiņa

1.Puses apņemas ar šā protokola īstenošanu saistītās informācijas un dokumentu apmaiņā priekšroku dot elektroniskām sistēmām.

2.Dokumentu elektroniskā formātā vienmēr uzskata par līdzvērtīgu dokumentam papīra formā.

3.Puses nekavējoties informē viena otru par visiem datorizētās informācijas sistēmas darbības traucējumiem. Ar nolīguma īstenošanu saistīto informāciju un dokumentus šādā gadījumā automātiski aizstāj ar dokumentiem papīra formā atbilstīgi pielikumā paredzētajiem noteikumiem.

12. pants
Datu konfidencialitāte

1.Puses apņemas visus atbilstoši nolīgumam iegūtos nominatīvos datus par Eiropas Savienības kuģiem un to zvejas darbībām vienmēr apstrādāt stingrā saskaņā ar konfidencialitātes un datu aizsardzības principiem.

2.Puses nodrošina to, ka datus par Eiropas Savienības flotes zvejas darbībām Gvinejas-Bisavas zvejas zonā publisko tikai agregētā veidā un saskaņā ar attiecīgajiem ICCAT un citu reģionālo un apakšreģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju noteikumiem.

3.Datus, ko var uzskatīt par konfidenciāliem, kompetentās iestādes drīkst izmantot tikai nolīguma īstenošanai un zvejniecības pārvaldībai, uzraudzībai, kontrolei un pārraudzībai.

4.Attiecībā uz personas datiem, ko nosūta Eiropas Savienība, Apvienotā komiteja var noteikt atbilstīgus drošības pasākumus un tiesiskās aizsardzības līdzekļus saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu.

13. pants
Piemērojamie tiesību akti

1.Eiropas Savienības zvejas kuģu darbības Gvinejas-Bisavas ūdeņos reglamentē Gvinejā-Bisavā piemērojamie tiesību akti, ja vien zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā, šajā protokolā vai tā pielikumā un papildinājumos nav noteikts citādi.

2.Pusēm ir pienākums rakstiski paziņot otrai Pusei par visām izmaiņām to zivsaimniecības rīcībpolitikā un tiesību aktos. Regulējuma izmaiņas, kurām ir tehniska ietekme uz zvejas darbībām, Eiropas Savienības kuģiem kļūst piemērojamas, kad pagājuši trīs mēneši kopš izmaiņu oficiālās paziņošanas.

14. pants
Protokola īstenošanas apturēšana

1.Protokola īstenošanu, arī 4. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma maksājumus, pēc apspriešanās Apvienotajā komitejā var apturēt, ja ir piepildījies viens vai vairāki šādi nosacījumi:

(a)sakarā ar ārkārtējiem apstākļiem, kuri nav dabas parādības, zvejas darbības Gvinejas-Bisavas zvejas zonā ir kļuvušas neiespējamas;

(b)notikušas tādas būtiskas izmaiņas vienas vai otras Puses zivsaimniecības politikas veidošanā un īstenošanā, kuras ietekmē šā protokola noteikumus;

(c)ir iedarbināti Kotonū nolīguma 96. pantā paredzētie apspriešanās mehānismi, kuri attiecas uz gadījumiem, kad pārkāpti cilvēktiesību svarīgākie elementi un pamatelementi, kas noteikti minētā nolīguma 9. pantā;

(d)Eiropas Savienība nemaksā 4. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto finansiālo ieguldījumu, un nemaksāšanas iemesls nav paredzēts šā punkta c) apakšpunktā;

(e)Pušu starpā rodas būtiskas un neatrisināmas domstarpības par nolīguma un šā protokola interpretēšanu un īstenošanu.

2.Finansiālā ieguldījuma maksājumus pēc Pušu apspriešanās un vienošanās atsāk, tiklīdz ir atjaunots stāvoklis, kāds bija pirms 1. punktā minētajiem notikumiem. Tomēr 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas maksājumus vairs nedrīkst izdarīt, kad pagājuši 6 mēneši pēc protokola darbības termiņa beigām.

3.Eiropas Savienības kuģiem piešķirtās zvejas atļaujas var tikt apturētas, kamēr ir apturēta finansiālā ieguldījuma maksāšana saskaņā ar 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu. Zvejas darbību atsākšanas gadījumā šo zvejas atļauju derīguma termiņu pagarina par laikposmu, kas atbilst zvejas darbību apturēšanas ilgumam. Uz atļaujas apturēšanas laiku Gvinejas-Bisavas zvejas zonā tiek pārtrauktas visas Eiropas Savienības zvejas kuģu darbības.

4.Lai protokola piemērošanu apturētu, apturēšanā ieinteresētajai Pusei vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kurā apturēšanai jāstājas spēkā, rakstiski jāpaziņo par savu nodomu; izņēmums ir 1. punkta c) apakšpunktā paredzētais gadījums, kurā apturēšana stājas spēkā tūlīt. Starplaikā Puses apspriežas Apvienotajā komitejā.

5.Apturēšanas gadījumā Puses turpina apspriesties, lai domstarpības atrisinātu izlīgstot. Ja tas izdodas, protokola piemērošanu atsāk un finansiālā ieguldījuma summu samērīgi un proporcionāli laikam samazina atkarībā no laikposma, kurā protokola piemērošana bija apturēta.

15. pants
Denonsēšana

1.Šā protokola denonsēšanā ieinteresētā Puse vismaz sešus mēnešus pirms dienas, kad denonsēšanai jāstājas spēkā, rakstiski paziņo otrai Pusei par nodomu denonsēt šo protokolu.

2.Pēc iepriekšējā punktā minētā paziņojuma nosūtīšanas Puses sāk apspriešanos.

16. pants
Provizoriska piemērošana

Šo protokolu un tā pielikumu provizoriski piemēro no to parakstīšanas dienas.

17. pants
Stāšanās spēkā

Šis protokols un tā pielikums stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai ir paziņojušas par vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

PIELIKUMS

EIROPAS SAVIENĪBAS KUĢU ZVEJAS DARBĪBU NOSACĪJUMI GVINEJAS-BISAVAS ZVEJAS ZONĀ

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.Kompetentā iestāde

Ja nav norādīts citādi, visas atsauces uz Eiropas Savienību (ES) vai Gvineju-Bisavu kā kompetento iestādi šajā pielikumā apzīmē:

–attiecībā uz ES – Eiropas Komisiju, kura vajadzības gadījumā rīkojas ar ES delegācijas starpniecību,

–attiecībā uz Gvineju-Bisavu – par zivsaimniecību atbildīgo valdības struktūrvienību.

2.Atļautā zvejas zona

Zvejas zona, kurā Eiropas Savienības kuģiem atļauts zvejot, ir Gvinejas-Bisavas zvejas zona, kas ietver arī Gvinejas-Bisavas un Senegālas kopējo zonu saskaņā ar Gvinejas-Bisavas tiesību aktiem un attiecīgajām starptautiskajām konvencijām, kurām Gvineja-Bisava ir pievienojusies.

Bāzes līnijas ir tādas, kā noteikts valsts tiesību aktos.

3.Vietējā aģenta iecelšana

Izņemot tunzivju zvejas kuģus, visus Eiropas Savienības kuģus, kuri vēlas saņemt zvejas atļauju saskaņā ar šo protokolu, jāpārstāv aģentam, kas ir Gvinejas-Bisavas rezidents.

4.Bankas konts

Pirms šā protokola stāšanās spēkā Gvineja-Bisava paziņo Eiropas Savienībai tā bankas konta (kontu) rekvizītus, uz kuru (kuriem) saskaņā ar nolīgumu jāpārskaita naudas summas, ko maksā zvejas kuģi. Maksu par bankas pārskaitījumiem sedz kuģu īpašnieki.

5. Kontaktpunkti

Puses viena otru informē par saviem attiecīgajiem kontaktpunktiem, kuri tām ļauj apmainīties ar informāciju par protokola īstenošanu, jo īpaši jautājumos, kas saistīti ar nozvejas un zvejas piepūles datu apmaiņu, zvejas atļauju procedūrām un nozariskā atbalsta īstenošanu.

II NODAĻA

ZVEJAS ATĻAUJAS

1. iedaļa. Piemērojamās procedūras

1.Zvejas atļaujas saņemšanas nosacījums un zvejottiesīgie kuģi

Nolīguma 6. pantā minētās zvejas atļaujas izdod ar nosacījumu, ka kuģis ir ierakstīts Eiropas Savienības zvejas kuģu reģistrā, un saskaņā ar Regulu (ES) 2017/2403 par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību. Attiecībā uz kuģa īpašnieku, kapteini vai pašu kuģi jābūt izpildītiem visiem iepriekšējiem pienākumiem, kas izriet no zvejas darbībām, kuras tie Gvinejā-Bisavā veic saskaņā ar nolīgumu.

2.Zvejas atļaujas pieprasīšana

Par katru kuģi, kurš vēlas zvejot saskaņā ar nolīgumu, vismaz 40 dienas pirms prasītās atļaujas derīguma termiņa sākuma Eiropas Savienība, izmantojot šim pielikumam pievienoto veidlapu, iesniedz Gvinejai-Bisavai zvejas atļaujas pieprasījumu.

Katram zvejas atļaujas pieprasījumam, kuru spēkā esošā protokola satvarā veic pirmoreiz vai kuru veic pēc tam, kad mainījušies attiecīgā kuģa tehniskie parametri, pievieno:

a)pierādījumu par to, ka ir nokārtota vienotās likmes maksa par prasītās zvejas atļaujas derīguma termiņu;

b)informāciju par kuģa vietējo aģentu (vārds/nosaukums un adrese), ja tāds ir;

c)(tikai traleri) pierādījumu par to, ka ir nokārtots ar novērotāja uzņemšanu saistītais vienotās likmes avansa maksājums;

d)(tikai traleri) karoga valsts izdotu apliecinājumu par kuģa tilpību.

Ja spēkā esošā protokola satvarā atjauno tāda kuģa zvejas atļauju, kura tehniskie parametri nav mainījušies, atjaunošanas pieprasījumam pievieno tikai pierādījumu par to, ka ir nokārtota vienotās likmes maksa un – ja vajadzīgs – ar novērotāja uzņemšanu saistītais vienotās likmes finansējuma maksājums.

3.Zvejas atļaujas izdošana

Gvineja-Bisava zvejas atļaujas oriģinālu izsniedz ne vēlāk kā 25 dienu laikā pēc pilnīgas pieprasījuma dokumentācijas saņemšanas un vismaz 15 dienas pirms zvejas laikposma sākuma. Šo atļauju kuģu īpašniekiem nosūta:

–(traleru gadījumā) ar aģenta starpniecību un ar kopiju Eiropas Savienībai,

–(tunzivju zvejas kuģu gadījumā) ar Gvinejā-Bisavā darbojošās ES delegācijas starpniecību.

Tunzivju zvejas kuģa īpašniekam un – vajadzības gadījumā – tā vietējam aģentam kompetentā iestāde nekavējoties (ar kopiju Eiropas Savienībai) elektroniski nosūta zvejas atļaujas kopiju. Šī kopija ir derīga, kamēr nav saņemts zvejas atļaujas oriģināls. Minētā kopija glabājas uz tunzivju zvejas kuģa un ir derīga 40 dienas, kuru laikā to uzskata par līdzvērtīgu oriģinālam.

Ja zvejas atļauju atjauno šā protokola piemērošanas termiņa laikā, jaunajā zvejas atļaujā iekļauj skaidru atsauci uz sākotnējo zvejas atļauju.

Eiropas Savienība zvejas atļauju nosūta kuģa īpašniekam vai tā aģentam. Ārpus Eiropas Savienības biroju darbalaika Gvineja-Bisava drīkst zvejas atļauju izsniegt tieši kuģa īpašniekam vai tā aģentam un Eiropas Savienībai nosūtīt kopiju.

4.Atļauju saņēmušo kuģu saraksts

Tiklīdz ir izdota zvejas atļauja, Gvineja-Bisava nekavējoties izveido galīgo sarakstu ar katras kategorijas kuģiem, kam ir atļauts zvejot Gvinejas-Bisavas zvejas zonā. Šo sarakstu nekavējoties nosūta par zvejas kontroli atbildīgajai valsts iestādei un elektroniski nosūta Eiropas Savienībai.

5.Zvejas atļaujas derīguma termiņš

Zvejas atļaujas tiek izdotas uz ceturksni, pusgadu vai gadu.

Derīguma termiņa sākumu nosaka, ar gada periodu saprotot:

a)protokola piemērošanas pirmajā gadā – laikposmu no protokola provizoriskās piemērošanas sākuma dienas līdz tā paša gada 31. decembrim;

b)pēc tam – katru pilnu kalendāro gadu;

c)protokola piemērošanas pēdējā gadā – laikposmu no 1. janvāra līdz protokola darbības termiņa beigām.

Ceturkšņa un pusgada atļauju derīguma termiņš sākas mēneša pirmajā dienā. Zvejas atļaujas derīguma termiņš tomēr nedrīkst būt ilgāks par tās izdošanas gada 31. decembri.

6.Zvejas atļaujas glabāšana uz kuģa

Zvejas atļaujai vienmēr jāatrodas uz kuģa.

Tomēr tunzivju zvejas kuģiem un kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām ir atļauts zvejot, tiklīdz tie ir iekļauti iepriekš minētajā provizoriskajā sarakstā. Uz šiem kuģiem provizoriskais saraksts pastāvīgi jāglabā līdz zvejas atļaujas saņemšanai.

7.Zvejas atļaujas nodošana

Zvejas atļauju izdod konkrētam kuģim, un tā nav nododama citam kuģim.

Tomēr nepārvaramas varas gadījumā un pēc Eiropas Savienības lūguma zvejas atļauju aizstāj ar jaunu atļauju, kura izdota citam kuģim, kas ir līdzīgs aizstājamajam kuģim.

Kuģa īpašnieks vai tā aģents atdod aizstājamo zvejas atļauju Gvinejai-Bisavai, savukārt Gvineja-Bisava pēc iespējas drīzāk sagatavo aizstājējatļauju. Pēc aizstājamās atļaujas atdošanas, ja ir izieta tehniskā apskate saskaņā ar šīs nodaļas 9. punktu, aizstājējatļauju nekavējoties izsniedz kuģa īpašniekam vai tā aģentam. Aizstājējatļauja stājas spēkā aizstājamās atļaujas atdošanas dienā.

Traleru gadījumā, ja aizstājējkuģim reģistrētā tilpība ir lielāka par aizstājamā kuģa tilpību, proporcionāli tilpības starpībai un atlikušajam derīguma termiņam aprēķina papildmaksu. Šo papildmaksu kuģa īpašnieks nokārto zvejas atļaujas nodošanas laikā.

Gvineja-Bisava nekavējoties atjaunina atļauju saņēmušo kuģu sarakstu. Jauno sarakstu tūlīt nosūta par zvejas uzraudzību atbildīgajai valsts struktūrai un Eiropas Savienībai.

8.Atbalsta kuģi

Pēc Eiropas Savienības lūguma Gvineja-Bisava atļauj Eiropas Savienības kuģiem, kuri ir saņēmuši zvejas atļauju, izmantot atbalsta kuģu palīdzību. Atbalsta kuģi peld ar Eiropas Savienības dalībvalsts karogu vai pieder ES kuģniecības sabiedrībai, un tie nedrīkst būt aprīkoti zvejai.

Gvineja-Bisava sagatavo atļauto atbalsta kuģu sarakstu un nekavējoties nosūta to par zvejas uzraudzību atbildīgajai valsts struktūrai un Eiropas Savienībai.

Atbalsta kuģiem ir saskaņā ar Gvinejas-Bisavas tiesību aktiem izdota attiecīga atļauja, par kuru jāmaksā gada maksa.

9.Traleru tehniskā apskate

Reizi gadā vai pēc kuģa tilpības maiņas, vai kad citu zvejas rīku izmantošana kļūst par iemeslu zvejas kategorijas maiņai, visi attiecīgie Eiropas Savienības traleri ierodas Bisavas ostā, lai tur izietu tehnisko apskati saskaņā ar spēkā esošajiem Gvinejas-Bisavas tiesību aktiem.

Tehniskās apskates mērķis ir verificēt kuģa un uz tā esošo zvejas rīku tehnisko parametru atbilstību, kā arī atbilstību sabiedrības veselības noteikumiem un vietējo jūrnieku nodarbināšanas noteikumiem.

Ja par kuģa ierašanos ir iepriekš paziņots, Gvinejai-Bisavai ir pienākums tehnisko apskati veikt ne vēlāk kā 48 stundu laikā pēc tralera ienākšanas ostā.

Pēc tehniskās apskates Gvineja-Bisava nekavējoties izsniedz kuģa kapteinim atbilstības apliecību.

Atbilstības apliecības derīguma termiņš ir viens gads. Tomēr, ja zvejas kategoriju maina, izbeidzot garneļu zveju vai pārejot uz to, vajadzīga jauna atbilstības apliecība. Turklāt jauna atbilstības apliecība vajadzīga arī tad, ja kuģis Gvinejas-Bisavas zvejas zonu atstāj uz laikposmu, kas pārsniedz 45 dienas.

Atbilstības apliecībai vienmēr jāatrodas uz kuģa.

Ar tehnisko apskati saistītās izmaksas sedz kuģa īpašnieks, un tās atbilst Gvinejas-Bisavas tiesību aktos noteiktajam tarifam. Šīs izmaksas nedrīkst būt lielākas par summām, ko par tiem pašiem pakalpojumiem maksā pašu valsts vai trešās valsts karoga kuģi.

2. iedaļa. Maksa un avanss

Katrai kuģu kategorijai ir noteikta vienotas likmes maksa, kas norādīta šā pielikuma papildinājumā pievienotajās tehnisko datu lapās. Maksā ir iekļauti visi valsts un vietējie nodokļi, izņemot ostas nodokļus un maksu par pakalpojumu sniegšanu.

Ja zvejas atļaujas derīguma termiņš ir īsāks par gadu, vienotās likmes maksas summu pielāgo pieprasītā derīguma termiņa ilgumam. Ja vajadzīgs, maksu palielina par ceturksnim vai pusgadam atbilstošu summu saskaņā ar tarifiem, kas noteikti attiecīgajās tehnisko datu lapās.

III NODAĻA

TEHNISKIE SAGLABĀŠANAS PASĀKUMI

Tehniskie pasākumi, kurus zvejas atļauju saņēmušiem kuģiem piemēro saistībā ar zvejas zonu, zvejas rīkiem un piezveju, katrai zvejas kategorijai ir noteikti šā pielikuma papildinājumā pievienotajās tehnisko datu lapās.

Tunzivju zvejas kuģi un kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām ievēro visus ICCAT pieņemtos ieteikumus.

IV NODAĻA

NOZVEJU DEKLARĒŠANA

1.Zvejas žurnāls

Saskaņā ar nolīgumu zvejojoša Eiropas Savienības kuģa kapteinis kārto zvejas žurnālu. Tunzivju zvejas kuģu gadījumā zvejas žurnāls atbilst piemērojamajām ICCAT rezolūcijām par zvejas darbību datu vākšanu un nosūtīšanu.

Kapteinis katru dienu zvejas žurnālā ieraksta nozvejoto un uz kuģa paturēto katras sugas nozveju apjomu, sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai – attiecīgā gadījumā – īpatņu skaitu. Par galvenajām sugām kapteinis norāda arī nulles apjoma nozveju.

Ja vajadzīgs, kapteinis katru dienu ieraksta zvejas žurnālā arī katras sugas izmetumu apjomu, norādot dzīvsvara kilogramus vai – attiecīgā gadījumā – īpatņu skaitu.

Zvejas žurnālu aizpilda salasāmi ar lielajiem drukātajiem burtiem, un kapteinis to paraksta.

Par zvejas žurnālā reģistrēto datu pareizību atbild kapteinis.

2.Nozveju deklarēšana

2.1.Pirmajā un otrajā protokola piemērošanas gadā (zvejas piepūles sistēma)

Kuģa nozvejas kapteinis deklarē, iesniedzot Gvinejai-Bisavai zvejas žurnālus par laikposmu, kurā kuģis atradies Gvinejas-Bisavas zvejas zonā.

Zvejas žurnālus kapteinis nosūta uz e-pasta adresi, kuru Gvineja-Bisava paziņojusi īpaši šim nolūkam. Gvineja-Bisava nekavējoties apstiprina saņemšanu, nosūtot atbildes elektronisko pastu.

Alternatīva iespēja ir zvejas žurnālus nosūtīt šādi:

a)ja kuģis ienāk Gvinejas-Bisavas ostā, visu zvejas žurnālu oriģinālus nodod rūpnieciskās zvejas ģenerāldirektorāta pārstāvim, kurš rakstveidā apstiprina to saņemšanu;

b)ja kuģis no Gvinejas-Bisavas zvejas zonas iziet, iepriekš neienākot Gvinejas-Bisavas ostā, visu zvejas žurnālu oriģinālus nosūta pa pastu 14 dienu laikā pēc ienākšanas jebkurā citā ostā un katrā ziņā ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc iziešanas no Gvinejas-Bisavas zvejas zonas.

Kapteinis nosūta Eiropas Savienībai visu zvejas žurnālu kopijas. Attiecībā uz tunzivju zvejas kuģiem un kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām kapteinis visu zvejas žurnālu kopijas nosūta arī vienam no šādiem zinātniskajiem institūtiem:

(a)IRD (Institut de recherche pour le développement);

(b)IEO (Instituto Español de Oceanografia);

(c)IPMA (Instituto Português do Mar e da Atmosfera).

Ja kuģis atgriežas Gvinejas-Bisavas zonā, kamēr tā zvejas atļauja vēl ir derīga, tam jāsniedz jaunas zvejas darbību un nozveju deklarācijas.

Ja tiek pārkāpti šīs nodaļas noteikumi, Gvineja-Bisava attiecīgā kuģa zvejas atļauju var apturēt līdz trūkstošo nozvejas deklarāciju iesniegšanai un sodīt kuģa īpašnieku saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem. Atkārtota pārkāpuma gadījumā Gvineja-Bisava var atteikt zvejas atļaujas atjaunošanu. Gvineja-Bisava nekavējoties informē Eiropas Savienību par visām šajā sakarībā piemērotajām sankcijām.

2.2.Trešajā un turpmākajos protokola piemērošanas gados (kvotu sistēma)

1.Saskaņā ar nolīgumu zvejojoša Eiropas Savienības kuģa kapteinis kārto zvejas žurnālu, kas atbilst attiecīgajām ICCAT rezolūcijām un ieteikumiem. Kapteinis ir atbildīgs par elektroniskajā zvejas žurnālā reģistrēto datu pareizību.

2.Visiem Savienības zvejas kuģiem, kuri atļauju saņēmuši saskaņā ar šo protokolu, jābūt aprīkotiem ar elektronisku sistēmu (“ERS sistēma”), kas spēj reģistrēt un pārraidīt datus par kuģa zvejas darbībām (“ERS dati”).

3.Nozveju deklarēšanas kārtība ir šāda:

(a)visu to kuģu kapteiņi, kas Gvinejas-Bisavas ūdeņos darbojas saskaņā ar šo protokolu, katru dienu aizpilda elektronisko zvejas žurnālu, kuru ar ERS sistēmas starpniecību (4. papildinājums) vai – ja ERS sistēma nedarbojas – pa e-pastu septiņu dienu laikā pēc iziešanas no zvejas zonas nosūta karoga valsts FMC un Gvinejas-Bisavas FMC;

(b)elektroniskajā zvejas žurnālā jāieraksta nozvejotais un uz kuģa paturētais katras sugas nozveju apjoms, sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai – attiecīgā gadījumā – īpatņu skaitu. Par galvenajām sugām kapteinis norāda arī nulles apjoma nozveju. Kapteinis turklāt ieraksta katras sugas izmetumu apjomu, norādot dzīvsvara kilogramus vai – attiecīgā gadījumā – īpatņu skaitu.

4.ERS datus kuģis pārraida savai karoga valstij, kura nodrošina šo datu automātisku pieejamību Gvinejai-Bisavai. Karoga valsts nodrošina to saņemšanu un reģistrēšanu datorizētā datubāzē, kura ļauj minētos datus drošā veidā glabāt vismaz 36 mēnešus.

5.Karoga valsts un Gvineja-Bisava nodrošina, ka tām ir aparatūra un programmatūra, kas nepieciešama automātiskai ERS datu pārraidīšanai 4. papildinājuma 3. punktā noteiktajā formātā.

6.ERS datu pārraidīšanai jāizmanto elektroniski sakaru līdzekļi, kurus attiecībā uz standartizētām zvejas datu apmaiņām pārvalda Eiropas Komisija.

7.Ja tiek pārkāpti nozveju deklarēšanas noteikumi, Gvineja-Bisava attiecīgā kuģa zvejas atļauju var apturēt līdz trūkstošo deklarāciju iesniegšanai un sodīt kuģa īpašnieku saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem. Atkārtota pārkāpuma gadījumā Gvineja-Bisava var atteikt zvejas atļaujas atjaunošanu. Gvineja-Bisava nekavējoties informē Eiropas Savienību par visām šajā sakarībā piemērotajām sankcijām.

8.Karoga valsts un Gvineja-Bisava katra ieceļ ERS korespondentu, kurš darbojas kā kontaktpunkts jautājumos, kas saistīti ar 4. papildinājuma īstenošanu. Karoga valsts un Gvineja-Bisava viena otrai paziņo sava ERS korespondenta kontaktinformāciju un vajadzības gadījumā šo informāciju nekavējoties atjaunina.

3.Pāreja uz elektronisku sistēmu

Puses Apvienotajā komitejā vienojas par kārtību, kādā notiks pāreja uz elektroniskās nozveju ziņošanas sistēmu (ERS), ar kuras palīdzību Eiropas Savienības kuģi saskaņā ar šā pielikuma papildinājumu elektroniski reģistrēs un Gvinejai-Bisavai ziņos datus par nolīguma satvarā notikušajām zvejas darbībām.

Reālai pārejai jānotiek ne vēlāk kā līdz protokola piemērošanas trešā gada sākumam.

4.Paziņojums par maksām tunzivju zvejas kuģiem un kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām

Eiropas Savienība saskaņā ar nozvejas deklarācijām katram tunzivju zvejas kuģim un kuģim zvejai ar dreifējošām āķu jedām sagatavo galīgo paziņojumu par maksām, kuras kuģim jānokārto par iepriekšējā kalendāra gada zvejas sezonu.

Eiropas Savienība šo galīgo paziņojumu par maksām Gvinejai-Bisavai un kuģa īpašniekam sniedz līdz nākamā gada 31. maijam pēc gada, kurā attiecīgās nozvejas gūtas.

Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir lielāka par vienotas likmes maksu, kas nokārtota par zvejas atļaujas saņemšanu, kuģa īpašnieks atlikumu nekavējoties pārskaita Gvinejai-Bisavai. Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir mazāka par paredzēto vienotas likmes maksu, kuģa īpašnieks pārmaksāto summu atgūt nevar.

V NODAĻA

IZKRAUŠANA UN PĀRKRAUŠANA CITĀ KUĢĪ

1. Nozveju izkraušana vai pārkraušana citā kuģī

Eiropas Savienības kuģa kapteinim, kurš Gvinejas-Bisavas zvejas zonā gūtās nozvejas vēlas izkraut Bisavas ostā vai pārkraut citā kuģī, ir pienākums vismaz 24 stundas pirms izkraušanas vai pārkraušanas citā kuģī paziņot rūpnieciskās zvejas ģenerāldirektorāta pārstāvim:

(a)tā zvejas kuģa vārdu, no kura paredzēts nozveju izkraut vai pārkraut citā kuģī;

(b)ostu, kurā paredzēts veikt izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī;

(c)datumu un laiku, kad paredzēts veikt izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī;

(d)katras izkraujamās vai citā kuģī pārkraujamās sugas daudzumu (sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai – attiecīgā gadījumā – īpatņu skaitu);

(e)saņēmējkuģa vārdu, ja veic pārkraušanu citā kuģī.

Ja notiek pārkraušana citā kuģī, kapteinim jāpārliecinās, ka saņēmējkuģim ir atļauja, ko šādas darbības veikšanai izdevušas kompetentās iestādes.

Pārkraušana citā kuģī jāveic Bisavas ostas teritorijā, kuras ģeogrāfiskās koordinātas kompetentās iestādes nosūta kapteinim un kuģa aģentam. Jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī ir aizliegts.

Šo noteikumu neievērošanas gadījumā var piemērot attiecīgās sankcijas, kas paredzētas Gvinejas-Bisavas tiesību aktos.

2. Ieguldījums natūrā, lai stiprinātu nodrošinātību ar pārtiku

Traleriem ir pienākums daļu no gūtās nozvejas izkraut Gvinejā-Bisavā un šādi stiprināt valsts nodrošinātību ar pārtiku. Izkraušana notiek šādi:

–katrs zivju vai galvkāju traleris ceturksnī izkrauj 2,5 tonnas;

–katrs garneļu traleris ceturksnī izkrauj 1,25 tonnas.

Lai atvieglotu šā pasākuma īstenošanu, individuālu kuģu ieguldījumu pieņem grupētā veidā no vairākiem kuģiem un kumulētā veidā par vairākiem ceturkšņiem. Izkraušanu veic Bisavas ostā, un izkrāvumus pieņem rūpnieciskās zvejas ģenerāldirektorāta pārstāvis.

Rūpnieciskās zvejas ģenerāldirektorāts vienmēr sagatavo un paraksta šā natūrā izdarītā ieguldījuma pieņemšanas aktu, un nodod to kapteinim.

Šīs izkraušanas kārtību pēc Pušu vienošanās var precizēt sīkāk.

VI NODAĻA

KONTROLE UN INSPEKCIJA

1.Kuģa ieiešana zvejas zonā un iziešana no tās

Par katru zvejas atļauju saņēmuša Eiropas Savienības kuģa ieiešanu Gvinejas-Bisavas zvejas zonā un iziešanu no tās Gvinejai-Bisavai paziņo 24 stundu laikā pēc ieiešanas vai iziešanas. Tunzivju zvejas kuģiem un kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām šis termiņš ir 4 stundas.

Paziņojumā par ieiešanu vai iziešanu kuģis jo īpaši norāda:

(a)plānoto ieiešanas vai iziešanas datumu, laiku un vietu;

(b)katras uz kuģa paturētās sugas daudzumus, sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai – vajadzības gadījumā – īpatņu skaitu;

(c)produkcijas sagatavošanas veidu.

Paziņojumu pa elektronisko pastu vai, ja tādas iespējas nav, pa faksu vai radio nosūta uz Gvinejas-Bisavas norādītu elektroniskā pasta adresi, izsaukuma numuru vai frekvenci. Gvineja-Bisava nekavējoties paziņo attiecīgajiem kuģiem un Eiropas Savienībai par visām attiecīgās elektroniskā pasta adreses, izsaukuma numura vai frekvences izmaiņām.

Ja konstatē, ka kuģis Gvinejas-Bisavas zvejas zonā veic zvejas darbības, iepriekš nepaziņojis par savu ierašanos, uzskata, ka šis kuģis zvejo bez atļaujas.

2.Kuģa pozīcijas ziņojumi un VMS sistēma

Kad Eiropas Savienības kuģi atrodas Gvinejas-Bisavas zvejas zonā, tiem jābūt aprīkotiem ar kuģu satelītnovērošanas sistēmu (Vessel Monitoring System jeb VMS), kura nodrošina, ka kuģa pozīcija reizi stundā tiek automātiski un pastāvīgi paziņota kuģa karoga valsts FMC.

Aizliegts pārvietot, atvienot, iznīcināt, bojāt vai izslēgt pastāvīgās lokalizācijas sistēmu, kurā izmanto satelītsakarus un kura datu pārraidīšanas nolūkā uzstādīta kuģī, un apzināti izmainīt, pāradresēt vai viltot datus, ko minētā sistēma emitē vai reģistrē.

Pozīcijas un nozveju ziņojumi nosūtāmi VMS/ERS sistēmā vai – ja tā nedarbojas – pa e-pastu, faksu vai radio. Par visām izmaiņām nosūtīšanai izmantojamajā e-pasta adresē, izsaukuma numurā vai frekvencē Gvineja-Bisava nekavējoties informē attiecīgos kuģus un Savienību.

Katrā pozīcijas ziņojumā jānorāda:

(a)kuģa identifikācijas dati;

(b)kuģa nesenākā ģeogrāfiskā pozīcija (ģeogrāfiskais garums un platums), kuras noteikšanas kļūda nepārsniedz 500 m un ticamības intervāls ir 99 %;

(d)kuģa ātrums un kurss;

(e)ziņojumam jābūt sagatavotam 3. papildinājumā norādītajā formātā.

Ja konstatē, ka kuģis Gvinejas-Bisavas zvejas zonā veic zvejas darbības, iepriekš nepaziņojis par savu ierašanos, šo kuģi uzskata par noteikumu pārkāpēju.

3.Inspekcija jūrā vai ostā

Zvejas atļauju saņēmušu Eiropas Savienības kuģu inspekciju jūrā Gvinejas-Bisavas zvejas zonā vai ostā veic Gvinejas-Bisavas kuģi un inspektori, kurus var skaidri identificēt kā tādus, kas ir pilnvaroti veikt zvejas kontroli.

Pirms uzkāpšanas uz kuģa Gvinejas-Bisavas inspektori informē Eiropas Savienības kuģi par savu lēmumu veikt inspekciju. Inspekciju veic ne vairāk kā divi inspektori, kuriem pirms inspekcijas uzsākšanas ir pienākums uzrādīt personu apliecinošu dokumentu un inspektora apliecību. Saskaņā ar starptautiskajām jūras tiesībām vajadzības gadījumā viņus var pavadīt Gvinejas-Bisavas valsts drošības spēku pārstāvji.

Gvinejas-Bisavas inspektori neuzturas uz Eiropas Savienības kuģa ilgāk, nekā tas vajadzīgs inspekcijas uzdevumu veikšanai. Viņi veic inspekciju tādā veidā, kas minimāli ietekmē kuģi, tā zvejas darbību un kravu.

Gvineja-Bisava var atļaut Eiropas Savienības akreditētu inspektoru piedalīšanos inspekcijā novērotāja statusā.

Eiropas Savienības kuģa kapteinis atvieglo Gvinejas-Bisavas inspektoru uzņemšanu uz kuģa un viņu darbu.

Katras inspekcijas beigās Gvinejas-Bisavas inspektori sagatavo inspekcijas ziņojumu. Savienības kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt inspekcijas ziņojumā savas piezīmes. Inspekcijas ziņojumu paraksta inspektors, kas to sagatavojis, un Savienības kuģa kapteinis.

Pirms nokāpšanas no kuģa Gvinejas-Bisavas inspektori nodod Savienības kuģa kapteinim inspekcijas ziņojuma kopiju. Gvineja-Bisava astoņu dienu laikā pēc inspekcijas nosūta inspekcijas ziņojuma kopiju Savienībai.

4.Nozveju kontrole

Pirmajos divos protokola piemērošanas gados, kad pārvaldību īsteno, pamatojoties uz reģistrēto bruto tilpību, kontroles paraugu ņemšana, kuras nolūks ir pārbaudīt nozveju atbilstību zvejas žurnālā deklarētajai informācijai, pēc rotācijas principa ik ceturksni tiek veikta uz trešdaļas atļauju saņēmušo Eiropas Savienības traleru.

Kontroles darbības notiek reisa beigās, par tām paziņojot 24 stundas iepriekš, un to ilgums nepārsniedz četras stundas.

Šīs darbības notiek vietā, kuras ģeogrāfiskās koordinātas kompetentās iestādes nosūta kapteinim un kuģa aģentam.

Trešajā un turpmākajos protokola piemērošanas gados, kad pārvaldību īsteno, pamatojoties uz nozvejas kvotām (KPN), nozveju kontroles darbību biežums tiks pārskatīts, lai ņemtu vērā nozvejas datu verifikāciju ERS sistēmā.

VII NODAĻA

PĀRKĀPUMI

1.Pārkāpumu noformēšana

Visus zvejas atļauju saņēmuša ES kuģa izdarītos šā pielikuma pārkāpumus norāda inspekcijas ziņojumā.

Kapteiņa paraksts inspekcijas ziņojumā neskar kuģa īpašnieka tiesības aizstāvēties saistībā ar konstatēto pārkāpumu.

2.Kuģa aizturēšana un informatīvā sanāksme

Ikvienam pārkāpumu izdarījušam ES kuģim var pieprasīt pārtraukt zvejas darbības un – ja kuģis atrodas jūrā – ierasties Gvinejas-Bisavas ostā, ja Gvinejas-Bisavas tiesību akti to paredz attiecībā uz konstatēto pārkāpumu.

Gvineja-Bisava ne vēlāk kā 48 stundu laikā paziņo Eiropas Savienībai par zvejas atļauju saņēmuša ES kuģa aizturēšanu. Šim paziņojumam pievieno pierādījumus par konstatēto pārkāpumu.

Pirms jebkādu pasākumu veikšanas attiecībā pret kuģi, kapteini, apkalpi vai kravu, izņemot pierādījumu saglabāšanai nepieciešamos pasākumus, Gvineja-Bisava pēc ES pieprasījuma vienas darbdienas laikā pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu organizē informatīvu sanāksmi, lai izskaidrotu apstākļus, kuru dēļ kuģis aizturēts, un informētu par iespējamiem turpmākajiem pasākumiem. Šajā informatīvajā sanāksmē var piedalīties kuģa karoga valsts pārstāvis.

3.Sankcijas par pārkāpumu un izlīguma procedūra

Sankcijas par konstatēto pārkāpumu nosaka Gvineja-Bisava saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem.

Ja par izdarīto pārkāpumu ir jāierosina tiesas procedūra, pirms tās uzsākšanas Gvineja-Bisava un Eiropas Savienība uzsāk izlīguma procedūru ar mērķi noteikt sankciju nosacījumus un smaguma pakāpi. Šajā izlīguma procedūrā var piedalīties kuģa karoga valsts pārstāvis. Izlīguma procedūru pabeidz ne vēlāk kā četrās dienās pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu.

4.Tiesas procedūra un drošības nauda

Ja izlīgumu panākt nav izdevies un pārkāpums ir nodots izskatīšanai kompetentā tiesu iestādē, pārkāpumu izdarījušā kuģa īpašnieks iemaksā drošības naudu Gvinejas-Bisavas norādītā bankā, un šādas drošības naudas summa, kuras apjomu nosaka Gvineja-Bisava, sedz visas ar kuģa aizturēšanu saistītās izmaksas, iespējamo soda naudu un iespējamās zaudējumu atlīdzības summu. Drošības nauda nav atgūstama pirms tiesas procedūras beigām.

Pēc sprieduma pasludināšanas drošības naudu nekavējoties atbrīvo un kuģa īpašniekam atmaksā:

(a)pilnā apmērā, ja nav noteiktas nekādas sankcijas;

(b)daļēji, t. i., izmaksā starpību, ja sankcija ir naudassods, kas ir mazāks par drošības naudas summu.

Par tiesas procedūras rezultātiem Gvineja-Bisava Eiropas Savienību informē astoņās dienās pēc sprieduma pasludināšanas.

5.Kuģa atbrīvošana

Kuģis un tā kapteinis drīkst atstāt ostu, tiklīdz ir izpildītas izlīguma procedūras rezultātā noteiktās sankcijas vai iemaksāta drošības nauda.

VIII NODAĻA

JŪRNIEKU NODARBINĀŠANA

1.Nodarbināmo jūrnieku skaits

Zvejas atļaujas derīguma termiņa laikā katrs Eiropas Savienības traleris nodarbina šādu minimālo skaitu Gvinejas-Bisavas jūrnieku:

(a)pieci jūrnieki, ja kuģa tilpība ir mazāka par 250 GRT;

(b)seši jūrnieki, ja kuģa tilpība ir no 250 līdz 400 GRT;

(c)septiņi jūrnieki, ja kuģa tilpība ir no 400 līdz 650 GRT;

(d)astoņi jūrnieki, ja kuģa tilpība ir lielāka par 650 GRT.

Eiropas Savienības kuģu īpašnieki cenšas rast papildu iespējas Gvinejas-Bisavas jūrnieku nodarbināšanai.

2.Jūrnieku izraudzīšanās

Gvinejas-Bisavas kompetentās iestādes izveido un uztur atjauninātu orientējošu sarakstu, kurā iekļauti uz Eiropas Savienības kuģiem nodarbināmi kvalificēti jūrnieki, kam ir kuģošanas drošības apmācības sertifikāts (STCW normas). Šo sarakstu un tā regulāros atjauninājumus paziņo Eiropas Savienībai.

Sarakstu sastāda, pamatojoties uz kritērijiem, kuri ļauj atlasīt kompetentus un kvalificētus jūrniekus. Jūrniekam:

(a)ir derīga Gvinejas-Bisavas pase;

(b)ir uz viņa vārda izdota derīga jūrnieka grāmatiņa, kas apliecina, ka jūrnieks ir apguvis spēkā esošajām starptautiskajām normām atbilstošu un zvejas kuģu apkalpēm paredzētu kuģošanas drošības apmācības pamatkursu;

(c)ir dokumentēta darba pieredze uz rūpnieciskās zvejas kuģiem;

(d)ir derīga veselības apliecība, kas apliecina viņa spēju pildīt jūrnieka pienākumus uz zvejas kuģa.

Kuģa īpašnieks vai tā aģents var no šā saraksta izraudzīties nodarbināmos jūrniekus. Tas informē Gvineju-Bisavu par viņu iekļaušanu apkalpē.

3.Jūrnieku darba līgums

Darba līgumu saziņā ar Gvineju-Bisavu sagatavo kuģa īpašnieks vai tā aģents un jūrnieks, kuru vajadzības gadījumā pārstāv arodbiedrība. Jo īpaši līgumā nosaka dienu un ostu, kurā jūrnieks stājas darbā uz kuģa.

Līgumā jūrniekiem ir paredzētas attiecīgās sociālā nodrošinājuma garantijas Gvinejā-Bisavā. Līgums ietver dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanu.

Katrs līguma parakstītājs saņem vienu līguma eksemplāru.

Gvinejas-Bisavas jūrniekiem ir Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) deklarācijā paredzētās darba pamattiesības. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

4.Jūrnieku darba alga

Gvinejas-Bisavas jūrniekiem algu maksā kuģa īpašnieks. To nosaka pirms zvejas atļaujas izdošanas un pēc savstarpējas vienošanās starp kuģa īpašnieku vai tā aģentu un Gvineju-Bisavu.

Darba alga nedrīkst būt mazāka par Gvinejas-Bisavas kuģu apkalpēm maksāto darba algu, un tai ir jāatbilst SDO prasībām.

5.Jūrnieku pienākumi

Jūrnieks kuģa kapteinim, kas viņu iekļāvis apkalpē, piesakās iepriekšējā dienā pirms līgumā paredzētās darbā stāšanās dienas. Kapteinis informē jūrnieku par darbā stāšanās dienu un laiku. Ja jūrnieks nepiesakās līdz paredzētajai darbā stāšanās dienai un laikam vai ja viņa kvalifikācija neatbilst kuģa kapteiņa prasībām, jūrnieka darba līgumu uzskata par anulētu. Jūrnieku aizstāj cits Gvinejas-Bisavas jūrnieks, turklāt neaizkavējot kuģa došanos reisā.

IX NODAĻA

NOVĒROTĀJI

1.Zvejas darbību novērošana

Tiek novērotas zvejas atļauju saņēmušo kuģu zvejas darbības, ko veic saskaņā ar nolīgumu.

Attiecībā uz tunzivju zvejas kuģiem un kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām Puses savstarpēji un ar citām ieinteresētajām valstīm iespējami drīz apspriežas par reģionālo novērotāju sistēmas izveidošanu un par kompetentās zvejniecības organizācijas izvēli.

Pārējie kuģi uzņem Gvinejas-Bisavas norīkotu novērotāju. Ja novērotājs neierodas norunātajā laikā un vietā, viņš ir jāaizstāj, lai kuģis zvejas darbības varētu sākt bez kavēšanās.

2.Izraudzītie kuģi un norīkotie novērotāji

Zvejas atļaujas izdošanas brīdī Gvineja-Bisava informē Eiropas Savienību un kuģa īpašnieku vai tā aģentu par izraudzītajiem kuģiem un norīkotajiem novērotājiem, kā arī par laiku, ko novērotājs pavadīs uz katra kuģa. Gvineja-Bisava nekavējoties informē Eiropas Savienību un kuģa īpašnieku vai tā aģentu par visām izmaiņām attiecībā uz izraudzītajiem kuģiem un norīkotajiem novērotājiem.

Laiks, ko novērotājs pavada uz kuģa, nepārsniedz viņa uzdevumu izpildei vajadzīgo laiku.

3.Fiksēts finansiālais ieguldījums

Maksas kārtošanas laikā kuģa īpašnieks par katru traleri pārskaita Gvinejai-Bisavai vienotas likmes summu, kuras apjoms ir 8000 EUR/gadā un kura tiek noteikta proporcionāli izraudzīto kuģu zvejas atļaujas derīguma termiņam.

4.Novērotāja darba alga

Novērotāju algu maksā un sociālās iemaksas veic Gvineja-Bisava.

5.Nosacījumi par uzturēšanos uz kuģa

Novērotājam uz kuģa ir virsnieka statuss. Tomēr, izmitinot novērotāju uz kuģa, ņem vērā kuģa tehniskās iespējas.

Izdevumus par novērotāja uzturēšanos un ēdināšanu uz kuģa sedz kuģa īpašnieks.

Kapteinis veic visus pasākumus, kas ir viņa atbildības jomā, lai nodrošinātu novērotāja fizisko drošību un labklājību.

Novērotāja rīcībā nodod visus līdzekļus, kas vajadzīgi viņa pienākumu izpildei. Viņam nodrošina piekļuvi sakaru līdzekļiem, ar kuģa zvejas darbībām saistītajiem dokumentiem, jo īpaši zvejas žurnālam un kuģa žurnālam, kā arī tām kuģa vietām, kuras ir tieši saistītas ar viņa uzdevumiem.

6.Novērotāja pienākumi

Atrodoties uz kuģa, novērotājs:

(e)veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka viņa ierašanās un uzturēšanās uz kuģa nepārtrauc un nekavē zvejas darbības;

(f)saudzē materiālus un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa;

(g)ievēro visu attiecīgā kuģa dokumentu konfidencialitāti.

7.Novērotāja uzņemšana uz kuģa un nokāpšana no tā

Kuģa īpašnieks vai tā aģents 10 dienas pirms novērotāja uzņemšanas uz kuģa paziņo Gvinejai-Bisavai dienu, laiku un ostu, kurā uzņemšana paredzēta. Ja novērotāju uz kuģa uzņem ārvalsts ostā, viņa ceļa izdevumus līdz uzņemšanas ostai sedz kuģa īpašnieks.

Ja novērotājs no kuģa nenokāpj Gvinejas-Bisavas ostā, kuģa īpašnieks par saviem līdzekļiem nodrošina iespējami drīzu novērotāja nogādāšanu Gvinejā-Bisavā.

8.Novērotāja uzdevumi

Novērotājs veic šādus uzdevumus:

(a)novēro kuģa zvejas darbības;

(b)verificē kuģa pozīciju zvejas darbību laikā;

(c)veic ar zinātniskajām programmām saistītu darbu, arī bioloģisko paraugu ņemšanu;

(d)atzīmē izmantotos zvejas rīkus;

(e)verificē zvejas žurnālā ierakstītos datus par Gvinejas-Bisavas zvejas zonā gūtajām nozvejām;

(f)verificē piezvejas procentuālo daudzumu, pamatojoties uz to, kas katrai kategorijai noteikts tehnisko datu lapās, un novērtē izmetumu apjomu;

(g)reizi dienā paziņo savu uzdevumu izpildes gaitā izdarītos novērojumus, arī uz kuģa esošās nozvejas un piezvejas apjomu.

9.Novērotāja ziņojums

Pirms nokāpšanas no kuģa novērotājs iepazīstina kuģa kapteini ar savu novērojumu ziņojumu. Kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt novērotāja ziņojumā savas piezīmes. Ziņojumu paraksta novērotājs un kapteinis. Kapteinis saņem novērotāja ziņojuma kopiju.

Novērotājs ziņojumu iesniedz Gvinejai-Bisavai. Nozvejas un izmetumu datus nosūta Gvinejas-Bisavas zinātniskajam institūtam (CIPA), kurš tos apstrādā un analizē un noslēgumā iesniedz šā protokola 7. pantā paredzētajai Apvienotajai zinātniskajai komitejai. Novērotāja ziņojuma kopiju elektroniski nosūta Eiropas Savienībai.

Papildinājumi

1. papildinājums Zvejas atļaujas pieprasījuma veidlapa

2. papildinājums Zvejas kategoriju tehnisko datu lapas

3. papildinājums Kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS)

4. papildinājums Zvejas darbību paziņošanai paredzētās elektroniskās sistēmas (ERS sistēma) īstenošana

1. papildinājums

Zvejas atļaujas pieprasījuma veidlapa

GVINEJAS-BISAVAS UN EIROPAS SAVIENĪBAS ZIVSAIMNIECĪBAS NOLĪGUMS

I. IESNIEDZĒJS

1. Iesniedzējs (vārds/nosaukums):

2. Ražotāju organizācija vai kuģa īpašnieks:

3. Ražotāju organizācijas vai kuģa īpašnieka adrese:

4. Tālrunis: Fakss: E-pasts:

5. Kapteinis: Valstspiederība: E-pasts:

6. Vietējais aģents (vārds/nosaukums, adrese):

II. KUĢA IDENTIFIKĀCIJA

7. Kuģa vārds:

8. Karoga valsts: Pieraksta osta:

9. Ārējās identifikācijas burti un cipari: MMSI: SJO Nr.:

10. Pašreizējā karoga reģistrācijas datums (DD/MM/GGGG): …/…/…

Iepriekšējais karogs (ja ir):

11. Kuģa būves vieta: Datums (DD/MM/GGGG): …/…/…

12. Izsaukuma radiofrekvence: HF: VHF:

13. Satelīttālrunis: IRCS:

III. KUĢA TEHNISKIE DATI

14. Lielākais garums (m): Lielākais platums (m):

Tilpība (izteikta GT saskaņā ar Londonas konvenciju):

15. Dzinēja tips: Dzinēja jauda (kW):

16. Apkalpes locekļu skaits:

17. Nozveju uzglabāšanas veids uz kuģa: [ ] Uz ledus [ ] Atdzesētas [ ] Dažādā veidā [ ] Sasaldētas

18. Apstrādes jauda dienā (24 h) tonnās:

Zivju tilpņu skaits: Zivju tilpņu kopējā tilpība (m3):

19. VMS. Automātiskā dislocēšanas ierīce:

Ražotājs: Modelis: Sērijas numurs:

Programmatūras versija: Satelītoperators (MCSP):

IV. ZVEJAS DARBĪBAS

20. Atļautie zvejas rīki: [ ] riņķvads [ ] āķu jedas [ ] makšķerrīki

21. Nozvejas izkraušanas vieta:

22. Pieprasītās atļaujas termiņš: no (DD/MM/GGGG) ...../....../...... līdz (DD/MM/GGGG)...../......../..........

Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šā pieprasījuma informācija ir patiesa un pareiza, un godprātīgi sniegta.

Vieta: ………………………………. Datums: ...../....../.......

Iesniedzēja paraksts:

1. DATU LAPA 1. ZVEJAS KATEGORIJA – ZIVJU UN GALVKĀJU SALDĒTĀJTRALERI
1. Zvejas zona
Tālāk par 12 jūras jūdzēm no bāzes līnijas, ietverot Gvinejas-Bisavas un Senegālas kopīgi pārvaldīto zonu, virzienā uz ziemeļiem, līdz azimuts ir 268°.
2. Atļautie zvejas rīki
2.1. Atļauts izmantot parastos traļus ar traļu durvīm un citus selektīvos zvejas rīkus. 2.2. Atļauts izmantot kuģa sānu izlices. 2.3. Jebkura veida zvejas rīkos ir aizliegts izmantot paņēmienus vai ierīces, kas nosprosto linuma acis vai mazina zvejas rīku selektivitāti. Tomēr, lai mazinātu nolietojumu un novērstu bojājumus, grunts traļa āmja apakšpusē izņēmuma kārtā drīkst piestiprināt aizsargapvalku no linuma vai no cita materiāla. Šādu apvalku pie traļa āmja piestiprina tikai gar priekšējo un sānu malu. Traļa augšpusē aizsargapvalku izmantot ir atļauts tad, ja tas sastāv no vienlaidus linuma gabala, kurš izgatavots no tāda paša materiāla kā āmis un kuram izstieptu acu minimālais izmērs ir 300 mm. 2.4. Neatkarīgi no tā, vai āmja linuma aukla ir no vienas vai no vairākām kārtām, aizliegts āmī veidot dubultkārtas linumu.
3. Minimālais atļautais linuma acs izmērs
70 mm
4. Piezveja
Protokola piemērošanas pirmajos divos gados vēžveidīgo īpatsvars uz kuģa zvejas reisa beigās nedrīkst pārsniegt 5 % no kopējās nozvejas, kas reisā gūta Gvinejas-Bisavas zvejas zonā. Trešajā un turpmākajos protokola piemērošanas gados: Uz zivju tralera vēžveidīgo īpatsvars zvejas reisa beigās nedrīkst pārsniegt 5 %, bet galvkāju īpatsvars 15 % no kopējās nozvejas, kas reisā gūta Gvinejas-Bisavas zvejas zonā. Kalmāru Todarodes sagittatus un Todaropsis eblae nozvejas ir atļautas un pieskaitāmas pie mērķsugu nozvejām. Uz galvkāju tralera zivju īpatsvars zvejas reisa beigās nedrīkst pārsniegt 60 %, bet vēžveidīgo īpatsvars 5 % no kopējās nozvejas, kas reisā gūta Gvinejas-Bisavas zvejas zonā. Ja atļautais piezvejas daudzums ir pārsniegts, piemēro Gvinejas-Bisavas tiesību aktos paredzētās sankcijas. Atļautos daudzumus var pielāgot pēc Apvienotās zinātniskās komitejas ieteikuma, Pusēm apspriežoties Apvienotajā komitejā.
5. Atļautā tilpība / Maksas
5.1. Pirmajos divos protokola piemērošanas gados atļautā tilpība (GRT)	3500 GRT/gadā
5.2. Maksa (EUR/GRT) pirmajos divos protokola piemērošanas gados	282 EUR/GRT/gadā Ceturkšņa un pusgada atļaujām maksu aprēķina proporcionāli to termiņam un palielina attiecīgi par 4 % vai 2,5 %.
5.3. Atļautā tilpība (KPN) trešajā un atlikušajos protokola piemērošanas gados	11 000 tonnas gadā (demersālās zivis) 1500 tonnas gadā (galvkāji)
5.4. Maksa (EUR/t) trešajā un atlikušajos protokola piemērošanas gados	90 EUR/t (demersālās zivis) 270 EUR/t (galvkāji)

2. DATU LAPA 2. ZVEJAS KATEGORIJA – GARNEĻU TRALERI
1. Zvejas zona
Tālāk par 12 jūras jūdzēm no bāzes līnijas, ietverot Gvinejas-Bisavas un Senegālas kopīgi pārvaldīto zonu, virzienā uz ziemeļiem, līdz azimuts ir 268°.
2. Atļautie zvejas rīki
2.1. Atļauts izmantot parastos traļus ar traļu durvīm un citus selektīvos zvejas rīkus. 2.2. Atļauts izmantot kuģa sānu izlices. 2.3. Jebkura veida zvejas rīkos ir aizliegts izmantot paņēmienus vai ierīces, kas nosprosto linuma acis vai mazina zvejas rīku selektivitāti. Tomēr, lai mazinātu nolietojumu un novērstu bojājumus, grunts traļa āmja apakšpusē izņēmuma kārtā drīkst piestiprināt aizsargapvalku no linuma vai no cita materiāla. Šādu apvalku pie traļa āmja piestiprina tikai ar priekšējām un sānu malām. Traļa augšpusē aizsargapvalku izmantot ir atļauts tad, ja tas sastāv no vienlaidus linuma gabala, kurš izgatavots no tāda paša materiāla kā āmis un kuram izstieptu acu minimālais izmērs ir 300 mm. 2.4. Neatkarīgi no tā, vai āmja linuma aukla ir no vienas vai no vairākām kārtām, aizliegts āmī veidot dubultkārtas linumu.
3. Minimālais atļautais linuma acs izmērs
50 mm
4. Piezveja
4.1. Uz garneļu tralera galvkāju īpatsvars zvejas reisa beigās nedrīkst pārsniegt 15 %, bet zivju īpatsvars 70 % no kopējās nozvejas, kas reisā gūta Gvinejas-Bisavas zvejas zonā. 4.2. Ja atļautais piezvejas daudzums ir pārsniegts, piemēro Gvinejas-Bisavas tiesību aktos paredzētās sankcijas. 4.3. Atļautos daudzumus var pielāgot pēc Apvienotās zinātniskās komitejas ieteikuma, Pusēm apspriežoties Apvienotajā komitejā.
5. Atļautā tilpība / Maksas
5.1. Pirmajos divos protokola piemērošanas gados atļautā tilpība (GRT)	3700 GRT/gadā
5.2. Maksa (EUR/GRT) pirmajos divos protokola piemērošanas gados	395 EUR/GRT/gadā Ceturkšņa un pusgada atļaujām maksu aprēķina proporcionāli to termiņam un palielina attiecīgi par 4 % vai 2,5 %.
5.3. Atļautā tilpība (KPN) trešajā un atlikušajos protokola piemērošanas gados	2500 tonnas gadā
5.4. Maksa (EUR/t) trešajā un atlikušajos protokola piemērošanas gados	280 EUR/t

3. DATU LAPA 3. ZVEJAS KATEGORIJA – KUĢI TUNZIVJU ZVEJAI AR MAKŠĶERRĪKIEM
1. Zvejas zona
1.1. Tālāk par 12 jūras jūdzēm no bāzes līnijas, ietverot Gvinejas-Bisavas un Senegālas kopīgi pārvaldīto zonu, virzienā uz ziemeļiem, līdz azimuts ir 268°. 1.2. Kuģiem tunzivju zvejai ar makšķerrīkiem zvejas sezonas laikā ir atļauts zvejot dzīvo ēsmu Gvinejas-Bisavas zvejas zonā.
2. Atļautie zvejas rīki
2.1. Makšķerrīki 2.2. Apņemošais vads ar savilcējtrosi un dzīvo ēsmu 16 mm
3. Piezveja
3.1. Saskaņā ar Konvenciju par migrējošām sugām un ar ICCAT rezolūcijām milzu haizivi (Cetorhinus maximus), balto haizivi (Carcharodon carcharias), lielacu lapshaizivi (Alopias superciliosus), Sphyrnidae dzimtas āmurhaizivis (izņemot āmurhaizivi Sphyrna tiburo), okeāna baltspuru haizivi (Carcharhinus longimanus) un zīdaino haizivi (Carcharhinus falciformis) zvejot ir aizliegts. Smilšhaizivi (Carcharias taurus) un bara haizivi (Galeorhinus galeus) zvejot ir aizliegts. 3.2. Puses apspriežas Apvienotajā komitejā, lai šo sarakstu atjauninātu, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu.
4. Atļautā tilpība/ Maksas
4.1. Ikgadējs fiksēts avansa maksājums	2500 EUR par 45,5 tonnām uz vienu kuģi
4.2. Papildmaksa par nozvejas tonnu	55 EUR/t
4.3. Atļauju saņēmušo kuģu skaits	13 kuģi

4. DATU LAPA 4. ZVEJAS KATEGORIJA – TUNZIVJU SALDĒTĀJSEINERI UN KUĢI ZVEJAI AR ĀĶU JEDĀM
. Zvejas zona
Tālāk par 12 jūras jūdzēm no bāzes līnijas, ietverot Gvinejas-Bisavas un Senegālas kopīgi pārvaldīto zonu, virzienā uz ziemeļiem, līdz azimuts ir 268°.
2. Atļautie zvejas rīki
Zvejas vadi un dreifējošas āķu jedas
3. Piezveja
Saskaņā ar Konvenciju par migrējošām sugām un ar ICCAT rezolūcijām milzu haizivi (Cetorhinus maximus), balto haizivi (Carcharodon carcharias), lielacu lapshaizivi (Alopias superciliosus), Sphyrnidae dzimtas āmurhaizivis (izņemot āmurhaizivi Sphyrna tiburo), okeāna baltspuru haizivi (Carcharhinus longimanus) un zīdaino haizivi (Carcharhinus falciformis) zvejot ir aizliegts. Smilšhaizivi (Carcharias taurus) un bara haizivi (Galeorhinus galeus) zvejot ir aizliegts. Puses apspriežas Apvienotajā komitejā, lai šo sarakstu atjauninātu, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu.
4. Atļautā tilpība/ Maksas
4.1. Ikgadējs fiksēts avansa maksājums	4500 EUR par 64,3 tonnām uz vienu seineri 3000 EUR par 54,5 tonnām uz vienu kuģi zvejai ar āķu jedām
4.2. Papildmaksa par nozvejas tonnu	70 EUR/t (seineriem) 55 EUR/t (kuģiem zvejai ar āķu jedām)
4.3. Maksa par atbalsta kuģiem	3000 EUR/gadā par vienu kuģi
4.4. Atļauju saņēmušo kuģu skaits	28 kuģi

5. DATU LAPA 5. ZVEJAS KATEGORIJA – MAZO PELAĢISKO SUGU ZVEJAS KUĢI
1. Zvejas zona
Tālāk par 12 jūras jūdzēm no bāzes līnijas, ietverot Gvinejas-Bisavas un Senegālas kopīgi pārvaldīto zonu, virzienā uz ziemeļiem, līdz azimuts ir 268°.
2. Atļautie kuģi un zvejas rīki
Saskaņā ar Gvinejas-Bisavas tiesību aktiem atļauti ir tikai kuģi, kuru tilpība ir mazāka par vai vienāda ar 5000 GT. Atļautie zvejas rīki ir pelaģiskais tralis un rūpnieciskais riņķvads.
3. Minimālais atļautais linuma acs izmērs
70 mm (tralim)
4. Piezveja
4.1. Uz tralera nepelaģisko zivju īpatsvars zvejas reisa beigās nedrīkst pārsniegt 10 %, galvkāju īpatsvars 10 %, bet vēžveidīgo īpatsvars 5 % no kopējās nozvejas, kas reisā gūta Gvinejas-Bisavas zvejas zonā. 4.2. Ja atļautais piezvejas daudzums ir pārsniegts, piemēro Gvinejas-Bisavas tiesību aktos paredzētās sankcijas. 4.3. Atļautos daudzumus var pielāgot pēc Apvienotās zinātniskās komitejas ieteikuma, Pusēm apspriežoties Apvienotajā komitejā.
5. Atļautā tilpība / Maksas
5.1. Pirmajos divos protokola piemērošanas gados atļautā tilpība (GRT)	15 000 GRT/gadā
5.2. Maksa (EUR/GRT) pirmajos divos protokola piemērošanas gados	250 EUR/GRT/gadā Ceturkšņa un pusgada atļaujām maksu aprēķina proporcionāli to termiņam un palielina attiecīgi par 4 % vai 2,5 %.
5.3. Atļautā tilpība (KPN) trešajā un atlikušajos protokola piemērošanas gados	18 000 tonnas gadā
5.4. Maksa (EUR/t) trešajā un atlikušajos protokola piemērošanas gados	100 EUR/t (ja kuģa tilpība ir lielāka par 1000 GT) 75 EUR/t (ja kuģa tilpība ir mazāka par vai vienāda ar 1000 GT)

Zvejas reisa jēdziens

Eiropas Savienības kuģa zvejas reisa ilgums šajā papildinājumā ir:

– laikposms, kas aizritējis no kuģa ieiešanas Gvinejas-Bisavas zvejas zonā līdz iziešanai no tās, vai

– laikposms, kas aizritējis no kuģa ieiešanas Gvinejas-Bisavas zvejas zonā līdz nozvejas pārkraušanai citā kuģī, vai

– laikposms, kas aizritējis no kuģa ieiešanas Gvinejas-Bisavas zvejas zonā līdz nozvejas izkraušanai Gvinejā-Bisavā.

3. papildinājums

KUĢU SATELĪTNOVĒROŠANAS SISTĒMA (VMS)

1. Kuģa pozīcijas ziņojumi un VMS sistēma

Pirmo reģistrēto pozīciju pēc ieiešanas Gvinejas-Bisavas zonā apzīmē ar kodu “ENT”. Visas turpmākās pozīcijas apzīmē ar kodu “POS”, izņemot pirmo reģistrēto pozīciju pēc iziešanas no Gvinejas-Bisavas zonas, kuru apzīmē ar kodu “EXI”.

Karoga valsts FMC nodrošina pozīcijas ziņojumu automātisku apstrādi un, vajadzības gadījumā, to elektronisku nosūtīšanu. Pozīcijas ziņojumi jāreģistrē drošā veidā un jāglabā trīs gadus.

2. Datu nosūtīšana no kuģa, ja VMS sistēma ir sabojājusies

Kapteinim ir pienākums vienmēr nodrošināt sava kuģa VMS sistēmas uzturēšanu pilnīgā darba kārtībā un pozīcijas ziņojumu pareizu nosūtīšanu karoga valsts FMC.

Ja kuģa VMS sistēma ir sabojājusies, to salabo vai nomaina 30 dienu laikā. Ja iepriekš minētajā termiņā tas nav izdarīts, kuģim vairs nav atļauts zvejot Gvinejas-Bisavas zonā.

Kuģi, kuri zvejo Gvinejas-Bisavas zonā un kuru VMS ir sabojājusies, pozīcijas ziņojumus uz karoga valsts FMC pa e-pastu, radio vai faksu nosūta vismaz reizi četrās stundās, un tajos norāda visu obligāto informāciju.

3. Pozīcijas ziņojumu droša nosūtīšana Gvinejai-Bisavai

Karoga valsts FMC automātiski nosūta attiecīgo kuģu pozīcijas ziņojumus Gvinejas-Bisavas FMC. Karoga valsts un Gvinejas-Bisavas FMC apmainās ar savām elektroniskā pasta kontaktadresēm un nekavējoties informē viens otru par visām šo adrešu izmaiņām.

Pozīcijas ziņojumus karoga valsts un Gvinejas-Bisavas FMC viens otram sūta, izmantojot drošu elektronisko sakaru sistēmu.

Gvinejas-Bisavas FMC nekavējoties informē karoga valsts FMC un Savienību par visiem pārtraukumiem zvejas atļauju saņēmuša kuģa secīgo pozīcijas ziņojumu saņemšanā, ja šis kuģis nav paziņojis par iziešanu no zonas.

4. Sakaru sistēmas traucējumi

Gvineja-Bisava nodrošina sava elektroniskā aprīkojuma sadarbspēju ar karoga valsts FMC aprīkojumu un nekavējoties informē Savienību par visiem pozīcijas ziņojumu nosūtīšanas un saņemšanas traucējumiem, lai pēc iespējas drīzāk rastu tehnisku risinājumu. Ja rodas domstarpības, tās risina Apvienotajā komitejā.

Par visām manipulācijām ar kuģa VMS sistēmu, kas veiktas ar nolūku traucēt sistēmas darbību vai viltot pozīcijas ziņojumus, atbildīgs ir kapteinis. Par pārkāpumiem piemēro spēkā esošajos Gvinejas-Bisavas tiesību aktos paredzētās sankcijas.

5. Pozīcijas ziņojumu sūtīšanas biežuma pārskatīšana

Ja pastāv pamatoti pierādījumi par iespējamu pārkāpumu, Gvineja-Bisava var pieprasīt karoga valsts FMC (pieprasījuma kopiju nosūtot Savienībai) uz noteiktu izmeklēšanas laiku samazināt kuģa pozīcijas ziņojumu nosūtīšanas intervālu līdz trīsdesmit minūtēm. Gvinejai-Bisavai ir pienākums minētos pierādījumus nosūtīt karoga valsts FMC un Savienībai. Karoga valsts FMC nekavējoties sāk sūtīt Gvinejai-Bisavai pozīcijas ziņojumus, ievērojot jauno sūtīšanas biežumu.

Noteiktā izmeklēšanas laika beigās Gvineja-Bisava informē karoga valsts FMC un Savienību par potenciāliem turpmākajiem pasākumiem.

6. VMS ziņojumi Gvinejai-Bisavai

Datu elements	Kods	Obligāti / fakultatīvi	Saturs
Ieraksta sākums	SR	O	Sistēmas dati: apzīmē ieraksta sākumu
Saņēmējs	AD	O	Ziņojuma dati: saņēmēja valsts trīsburtu kods (ISO-3166)
Nosūtītājs	FR	O	Ziņojuma dati: nosūtītāja valsts trīsburtu kods (ISO-3166)
Karoga valsts	FS	O	Ziņojuma dati: karoga valsts trīsburtu kods (ISO-3166)
Ziņojuma tips	TM	O	Ziņojuma dati: ziņojuma tips (ENT, POS, EXI, MAN)
Izsaukuma signāls (IRCS)	RC	O	Kuģa dati: kuģa starptautiskais radioizsaukuma signāls (IRCS)
Līgumslēdzējas puses iekšējais atsauces numurs	IR		Kuģa dati: Līgumslēdzējas puses unikālais numurs – valsts trīsburtu kods (ISO-3166), aiz kura norādīts numurs
Ārējais reģistrācijas numurs	XR	O	Kuģa dati: borta numurs (ISO 8859.1)
Ģeogrāfiskais platums	LT	O	Kuģa pozīcijas dati: pozīcija grādos un minūtēs N/S DD.ddd (WGS84)
Ģeogrāfiskais garums	LG	O	Kuģa pozīcijas dati: pozīcija grādos un minūtēs E/W DD.ddd (WGS84)
Kurss	CO	O	Kuģa kurss 360° skalā
Ātrums	SP	O	Kuģa ātrums decimālmezglos
Datums	DA	O	Kuģa pozīcijas dati: kuģa pozīcijas reģistrēšanas datums pēc UTC (GGGGMMDD)
Laiks	TI	O	Kuģa pozīcijas dati: kuģa pozīcijas reģistrēšanas laiks pēc UTC (HHMM)
Ieraksta beigas	ER	O	Sistēmas dati: apzīmē ieraksta beigas

Lai Gvinejas-Bisavas FMC varētu identificēt raidošo FMC, nepieciešama šāda informācija:

FMC servera IP adrese un/vai DNS atsauces;

SSL sertifikāts (pilnīga sertifikācijas iestāžu ķēde).

Datus pārraida pēc šāda parauga:

izmantotie apzīmējumi atbilst standartam ISO 8859.1;

dubulta slīpsvītra (//) un pēc tās kods “SR” apzīmē ziņojuma sākumu;

katru datu elementu identificē ar tā kodu un atdala no citiem datu elementiem ar dubultu slīpsvītru (//);

datu elementa kodu no datiem atdala ar vienu slīpsvītru (/);

kods “ER” un pēc tā divkārša slīpsvītra (//) apzīmē ziņojuma beigas.

4. papildinājums

Zvejas darbību paziņošanai paredzētās elektroniskās sistēmas (ERS sistēma) īstenošana

Zvejas datu reģistrēšana un ERS paziņojumu sniegšana

1. Kad Savienības zvejas kuģis, kurš atļauju saņēmis saskaņā ar šo protokolu, atrodas zvejas zonā, šā kuģa kapteinim ir pienākums:

a) katru ieiešanu zvejas zonā un iziešanu no tās reģistrēt ar īpašu ziņojumu, kurā norādīts ikvienas sugas nozveju daudzums, kas ieiešanas vai iziešanas brīdī atrodas uz kuģa, kā arī ieiešanas vai iziešanas datums, laiks un pozīcija. Šo ziņojumu ERS sistēmā vai ar citiem sakaru līdzekļiem uz Gvinejas-Bisavas FMC nosūta ne vēlāk kā divas stundas pirms ieiešanas vai iziešanas;

b) ja kuģis zvejas darbības nav veicis, katru dienu pusdienlaikā reģistrēt kuģa pozīciju;

c) par katru veikto zvejas darbību reģistrēt šīs darbības pozīciju, zvejas rīka tipu, ikvienas nozvejotās sugas daudzumus, atsevišķi norādot paturētās nozvejas un izmetumus. Sugas apzīmē ar FAO trīsburtu kodu; daudzumus izsaka dzīvsvara kilogramos vai, ja ir tāda prasība, ar īpatņu skaitu;

d) katru dienu ne vēlāk kā pusnaktī (plkst. 00.00) nosūtīt savai karoga valstij elektroniskajā zvejas žurnālā reģistrētos datus; tas darāms par katru dienu, kas pavadīta zvejas zonā, arī tad, ja nozvejas nav bijis, kā arī vienmēr pirms iziešanas no zvejas zonas.

2. Kapteinis ir atbildīgs par reģistrēto un pārraidīto datu pareizību.

3. Saskaņā ar šā protokola pielikuma IV nodaļu ERS datus karoga valsts dara pieejamus Gvinejas-Bisavas Zvejas uzraudzības centram (FMC).

Datu pārnesi veic UN-CEFACT formātā, izmantojot Eiropas Komisijas nodrošināto FLUX tīklu.

Līdz pārejas perioda beigām vēl ir iespēja datus pārraidīt EU-ERS (v 3.1) formātā, izmantojot DEH (Data Exchange Highway).

Karoga valsts FMC automātiski un nekavējoties uz Gvinejas-Bisavas FMC pārraida no kuģa saņemtos momentziņojumus (COE, COX, PNO). Arī pārējo veidu ziņojumus pārraida automātiski, vienreiz dienā, sākot no dienas, kad faktiski uzsākta UN-CEFACT formāta lietošana, vai, kamēr tas vēl nav noticis, ziņojumus nekavējoties dara pieejamus pēc Gvinejas-Bisavas FMC pieprasījuma, kuru tas karoga valsts FMC automātiski adresējis ar Eiropas Komisijas centrālā mezgla starpniecību. No faktiskās jaunā formāta ieviešanas dienas šo otro iespēju var izmantot tikai īpašiem pieprasījumiem par vēsturiskajiem datiem.

4. ERS momentdatu saņemšanu Gvinejas-Bisavas FMC apstiprina ar atbildes ziņojumu, kurā apliecina, ka ziņojums ir saņemts un derīgs. Par datiem, kurus Gvineja-Bisava saņem pēc pašas pieprasījuma, saņemšanas apstiprinājums nav vajadzīgs. Gvineja-Bisava ievēro visu ERS datu konfidencialitāti.

Kuģa elektroniskās pārraides sistēmas vai sakaru sistēmas darbības traucējumi

5. Karoga valsts FMC un Gvinejas-Bisavas FMC nekavējoties viens otru informē par jebkuru notikumu, kas varētu ietekmēt ERS datu pārraidīšanu no viena vai vairākiem kuģiem.

6. Ja Gvinejas-Bisavas FMC nesaņem datus, kurus kuģim pienākas pārraidīt, par datu nesaņemšanu tas nekavējoties informē karoga valsts FMC. Karoga valsts FMC iespējami drīz cenšas noskaidrot, kāpēc ERS dati netiek saņemti, un par šīs izmeklēšanas rezultātu informē Gvinejas-Bisavas FMC.

7. Ja nenotiek datu pārraide no kuģa uz karoga valsts FMC, pēdējais par to nekavējoties paziņo kuģa kapteinim vai īpašniekam vai to pārstāvim (pārstāvjiem). Saņēmis šādu paziņojumu, kuģa kapteinis ar jebkādiem piemērotiem telesakaru līdzekļiem katru dienu ne vēlāk kā pusnaktī (plkst. 00.00) karoga valsts kompetentajām iestādēm nosūta trūkstošos datus.

8. Ja traucējumi radušies uz kuģa uzstādītās elektroniskās pārraides sistēmas darbībā, kuģa kapteinis vai operators nodrošina, ka 10 dienu laikā pēc traucējumu atklāšanas ERS sistēma tiek salabota vai bojātais aprīkojums nomainīts. Pēc šā termiņa beigām kuģim vairs nav atļauts turpināt zveju, un tam 24 stundu laikā jāatstāj zvejas zona vai jāienāk Gvinejas-Bisavas ostā. Atstāt šo ostu vai atgriezties zvejas zonā kuģis drīkst tikai pēc tam, kad karoga valsts FMC ir konstatējis, ka ERS sistēma atkal darbojas pareizi.

9. Ja Gvineja-Bisava ERS datus nesaņem tāpēc, ka pienācīgi nedarbojas Savienības vai Gvinejas-Bisavas uzraudzītas elektroniskās sistēmas, attiecīgā Puse tūlīt rīkojas, lai problēmu iespējami drīz atrisinātu. Par problēmas atrisināšanu nekavējoties paziņo otrai Pusei.

10. Karoga valsts FMC ik pēc 24 stundām ar jebkādiem pieejamiem elektronisko sakaru līdzekļiem nosūta Gvinejas-Bisavas FMC visus ERS datus, kurus karoga valsts saņēmusi kopš iepriekšējās pārraidīšanas reizes. Tādu pašu procedūru pēc Gvinejas-Bisavas pieprasījuma var piemērot sistēmas uzturēšanas operācijas gadījumā, ja tā ilgst vairāk nekā 24 stundas un tādējādi ietekmē Savienības uzraudzītās sistēmas. Gvineja-Bisava attiecīgi informē savus kompetentos uzraudzības dienestus, lai tie Savienības kuģiem nereģistrētu ERS datu sūtīšanas saistību neizpildi. Karoga valsts FMC nodrošina, ka trūkstošie dati tiek ievadīti elektroniskajā datubāzē, kuru tas kārto, kā paredzēts 3. punktā.

II PIELIKUMS

Pilnvarojuma tvērums un procedūra, kādā nosakāma Savienības nostāja Apvienotajā komitejā

1.Komisija tiek pilnvarota risināt sarunas ar Gvinejas-Bisavas Republiku un – vajadzības gadījumā un ja ir ievērots šā pielikuma 3. punkts un turpmākie punkti – Savienības vārdā apstiprināt protokola grozījumus attiecībā uz šādiem jautājumiem:

(a)zvejas iespēju un – attiecīgi – finansiālā ieguldījuma pārskatīšana saskaņā ar protokola 8. panta 2. un 4. punktu;

(b)nozariskā atbalsta īstenošanas kārtības pielāgošana saskaņā ar protokola 5. pantu;

(c)to pārvaldības pasākumu pielāgošana, kas ietilpst Apvienotās komitejas kompetencē saskaņā ar protokola 6. panta 4. punktu un 7. panta 4. punktu, un zvejošanas nosacījumu koriģēšana saskaņā ar 8. panta 5. punktu.

2.Apvienotajā komitejā, kas izveidota saskaņā ar partnerattiecību nolīgumu, Savienība:

(a)rīkojas atbilstīgi mērķiem, kurus tā tiecas sasniegt kopējās zivsaimniecības politikas satvarā;

(b)veicina tādu nostāju ieņemšanu, kas atbilst attiecīgajiem reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju noteikumiem un ir kontekstā ar piekrastes valstu kopīgi īstenoto pārvaldību.

3.Ja Apvienotās komitejas sanāksmē plānots pieņemt lēmumu par 1. punktā minētajiem protokola grozījumiem, tiek gādāts, lai nostājā, ko paredzēts paust Savienības vārdā, būtu ņemti vērā jaunākie Komisijai nosūtītie statistiskie, bioloģiskie un cita veida dati.

4.Šajā nolūkā un pamatojoties uz minētajiem datiem, Komisijas dienesti pietiekami ilgu laiku pirms attiecīgās Apvienotās komitejas sanāksmes Padomei vai tās darba sagatavošanas struktūrām izskatīšanai un apstiprināšanai nosūta sagatavošanas dokumentu, kurā sīki izklāstīti konkrētie ierosinātās Savienības nostājas elementi.

5.Sagatavošanas dokumentā paredzēto Savienības nostāju uzskata par pieņemtu, ja vien dalībvalstis – atkarībā no tā, kurš no šiem notikumiem ir pirmais,– bloķējošajam mazākumam atbilstošā skaitā neiebilst Padomes darba sagatavošanas struktūras sanāksmes laikā vai divdesmit dienās pēc sagatavošanas dokumenta saņemšanas. Ja rodas iebildumi, jautājumu nodod Padomei.

6.Ja Apvienotās komitejas turpmākajās sanāksmēs, arī uz vietas, vienošanos panākt nav iespējams, tad saskaņā ar 4. un 5. punktā noteikto procedūru jautājumu vēlreiz nodod Padomei vai tās darba sagatavošanas struktūrām, lai Savienības nostājā būtu ņemti vērā jaunie elementi.

7.Komisija tiek aicināta savlaicīgi pieņemt pasākumus, kas ir vajadzīgi kā Apvienotās komitejas lēmuma turpinājums, vajadzības gadījumā ietverot attiecīgā lēmuma publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un jebkura tāda priekšlikuma iesniegšanu, kas ir vajadzīgs minētā lēmuma īstenošanai.