I PIELIKUMS

ILGTSPĒJĪGAS ZIVSAIMNIECĪBAS PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību un Gambijas Republiku

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “Savienība”, un

GAMBIJAS REPUBLIKA, turpmāk “Gambija”,

abas kopā turpmāk “Puses”,

IEVĒROJOT ciešo sadarbību starp Savienību un Gambiju, jo īpaši Kotonū nolīguma satvarā, un abu Pušu kopējo vēlmi šīs attiecības pastiprināt,

ŅEMOT VĒRĀ Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS) un 1995. gada Nolīgumu par transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību,

APŅĒMUŠĀS piemērot lēmumus un ieteikumus, kurus pieņēmusi Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) un citas attiecīgas reģionālās organizācijas,

APZINĀDAMĀS to, cik svarīgi ir principi, kas noteikti ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 1995. gada konferencē pieņemtajā Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksā,

APŅĒMUŠĀS abu Pušu interesēs sadarboties, lai veicinātu atbildīgu zveju un tādā veidā nodrošinātu jūras bioloģisko resursu saglabāšanu ilgtermiņā un ilgtspējīgu izmantošanu,

PĀRLIECINĀTAS, ka šādai sadarbībai ir jāizpaužas tādu iniciatīvu un pasākumu veidā, kas gan kopā, gan atsevišķi cits citu papildina un nodrošina dažādu rīcībpolitiku saskanību un centienu sinerģiju,

PLĀNOJOT minētajos nolūkos sākt dialogu par Gambijas valdības īstenoto zivsaimniecības politiku un noteikt piemērotākos līdzekļus šīs politikas rezultatīvai īstenošanai un ekonomikas dalībnieku un pilsoniskās sabiedrības iesaistei attiecīgajā procesā,

VĒLOTIES pieņemt noteikumus un nosacījumus, ar kādiem Savienības zvejas kuģi var veikt zvejas darbības Gambijas ūdeņos un ar kādiem var saņemt Savienības atbalstu ilgtspējīgas zvejas nodrošināšanai minētajā zonā,

VĒLOTIES panākt Savienībai un Gambijai abpusēji izdevīgu vienošanos,

NOLĒMUŠAS veicināt abu Pušu ciešāku ekonomisko sadarbību zvejas nozarē un ar to saistītās darbībās,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Definīcijas

Šajā nolīgumā:

(a)“Gambijas iestādes” ir par zivsaimniecību Gambijas Republikā atbildīgā ministrija;

(b)“Savienības iestādes” ir Eiropas Komisija;

(c)“zvejas darbība” ir zivju meklēšana, zvejas rīku iemešana, ievietošana, vilkšana un pacelšana, nozvejas izcelšana uz kuģa, apstrāde uz kuģa, zivju un zvejas produktu pārvietošana, ievietošana sprostos, nobarošana un izkraušana;

(d)“zvejas kuģis” ir jebkurš kuģis, kas aprīkots jūras bioloģisko resursu komerciālai izmantošanai;

(e)“atbalsta kuģis” ir jebkurš Savienības kuģis, kas sniedz palīdzību zvejas kuģiem. Atbalsta kuģi nedrīkst būt aprīkoti zvejai vai tikt izmantoti pārkraušanai citā kuģī;

(f)“Savienības kuģis” ir Savienības dalībvalsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts Savienībā;

(g)“Gambijas zvejas zona” ir Gambijas suverenitātē vai jurisdikcijā esošo ūdeņu daļa, kurā Gambija atļauj Savienības kuģiem iesaistīties zvejas darbībās;

(h)“nolīgums” ir šis nolīgums, kā arī protokols, tā pielikums un tā papildinājumi;

(i)“ilgtspējīga zveja” ir zveja, kas atbilst ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 1995. gada konferencē pieņemtajā Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksā noteiktajiem mērķiem un principiem.

2. pants

Darbības joma

Šis nolīgums paredz principus, noteikumus un procedūras šādās jomās:

(a)nosacījumi, ar kādiem Savienības kuģi var iesaistīties zvejas darbībās Gambijas zvejas zonā;

(b)ekonomiskā, finansiālā, tehniskā un zinātniskā sadarbība zivsaimniecības nozarē ar mērķi veicināt ilgtspējīgu zveju Gambijas zvejas zonās un Gambijas zivsaimniecības un jūrlietu nozaru attīstību;

(c)sadarbība pārvaldības, kontroles un pārraudzības pasākumos, ko veic Gambijas zvejas zonā, lai nodrošinātu iepriekš minēto noteikumu un nosacījumu ievērošanu un lai zivju krājumu saglabāšanas un zvejas darbību pārvaldības pasākumi, jo īpaši cīņa pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, būtu rezultatīvi;

(d)operatoru partnerība, kuras mērķis ir kopīgās interesēs izvērst saimniecisko darbību zivsaimniecības nozarē un ar to saistītajās jomās.

3. pants

Šā nolīguma īstenošanas principi un mērķi

1.Puses apņemas veicināt ilgtspējīgu zvejniecību zvejas zonā, pamatojoties uz nediskriminēšanas principu attiecībā pret dažādajām flotēm, kas zvejo zvejas zonā.

2.Gambijas iestādes apņemas nepiešķirt izdevīgākus nosacījumus nekā tie, kas noteikti šajā nolīgumā, citām ārvalstu flotēm, kas darbojas Gambijas zvejas zonā, kam ir tādi paši parametri un kas zvejo tās pašas mērķsugas kā tās, uz kurām attiecas šis nolīgums un tā īstenošanas protokols. Minētie nosacījumi ir saistīti ar resursu saglabāšanu, attīstīšanu un pārvaldību, finansiālo kārtību, maksām un tiesībām, kas saistītas ar zvejas atļauju izdošanu. Gambijas iestādes apņemas Eiropas flotei attiecīgā gadījumā piešķirt pienācīgu daļu no jūras bioloģisko resursu pārpalikuma.

3.Pārredzamības interesēs Gambija apņemas publiskot informāciju un apmainīties ar informāciju par jebkuru nolīgumu, ar ko piešķir atļaujas ārvalstu kuģiem tās zvejas zonā, un no tiem izrietošo zvejas piepūli, jo īpaši izdoto zvejas atļauju skaitu un paziņotajām nozvejām.

4.Puses vienojas, ka Savienības kuģi iegūst tikai pieļaujamās nozvejas pārpalikumu, kas minēts UNCLOS 62. panta 2. un 3. punktā un noteikts skaidrā un pārredzamā veidā, pamatojoties uz pieejamiem attiecīgiem zinātniskiem ieteikumiem un attiecīgo informāciju, ar kuru apmainījušās Puses, par attiecīgo krājumu kopējo zvejas piepūli visām flotēm, kas darbojas zvejas apgabalā.

5.Attiecībā uz transzonāliem zivju krājumiem vai tālu migrējošo zivju krājumiem Puses ievēro reģionālos zinātniskos novērtējumus un saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, ko pieņēmušas attiecīgās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas.

6.Puses apņemas nolīgumu īstenot saskaņā ar Kotonū partnerattiecību nolīguma 9. pantu par svarīgākajiem elementiem cilvēktiesību, demokrātijas principu un tiesiskuma jomā un labas pārvaldības pamatelementu.

7.Puses sadarbojas Gambijas valdības pieņemtās zivsaimniecības politikas īstenošanā un uzsāk politisku dialogu par vajadzīgajām reformām.

8.Uz ĀKK jūrniekiem, kurus nodarbina uz Savienības kuģiem, pilnībā attiecas Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Deklarācija par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, jo īpaši attiecībā uz darbinieku apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesībām, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

9.Puses viena ar otru apspriežas pirms tādu lēmumu pieņemšanas, kas varētu ietekmēt Savienības kuģu darbības saskaņā ar šo nolīgumu.

4. pants

Piekļuve Gambijas zvejas zonai

Gambijas iestādes apņemas atļaut Savienības kuģiem iesaistīties zvejas darbībās zvejas zonā saskaņā ar šo nolīgumu un piemērojamajiem Gambijas tiesību aktiem.

5. pants

Zvejas nosacījumi un ekskluzivitātes klauzula

1.Savienības kuģi drīkst iesaistīties zvejas darbībās šā nolīguma aptvertajā zvejas zonā tikai tad, ja tiem ir zvejas atļauja (Gambijas tiesību aktos definēta kā “licence”), kas izdota saskaņā ar šo nolīgumu. Visas zvejas darbības, uz kurām neattiecas šis nolīgums, ir aizliegtas.

2.Gambijas Republikas iestādes izdod Savienības kuģiem zvejas atļaujas tikai saskaņā ar šo nolīgumu. Jebkādu zvejas atļauju izdošana Savienības kuģiem ārpus šā nolīguma, jo īpaši tiešas atļaujas veidā, ir aizliegta.

3.Kuģa zvejas atļaujas izdošanas kārtība, no kuģa īpašnieka iekasējamās maksas un maksāšanas kārtība ir noteikta protokolā, tā pielikumā un papildinājumos.

4.Puses nodrošina minēto nosacījumu un kārtības pareizu piemērošanu, pateicoties atbilstīgai administratīvajai sadarbībai starp to kompetentajām iestādēm.

6. pants

Piemērojamie tiesību akti

1.To Savienības kuģu darbības, kuri darbojas Gambijas zvejas zonā, reglamentē piemērojamie Gambijas normatīvie akti, ja vien nolīgumā, protokolā un pielikumā nav noteikts citādi. Piemērojamos normatīvos aktus Gambija iesniedz Savienības iestādēm.

2.Gambija veic atbilstošos pasākumus, kas vajadzīgi, lai faktiski piemērotu šajā nolīgumā paredzētos zvejniecību uzraudzības, kontroles un pārraudzības noteikumus. Savienības kuģi sadarbojas ar Gambijas iestādēm, kas atbild par šādas uzraudzības, kontroles un pārraudzības īstenošanu.

3.Gambijas iestādes paziņo Savienības iestādēm par visām izmaiņām spēkā esošajos tiesību aktos vai par jauniem tiesību aktiem, kas varētu ietekmēt Savienības kuģu darbības. Šādi tiesību akti uz Savienības kuģiem ir attiecināmi, sākot ar 60. dienu pēc dienas, kurā Savienības iestādes ir saņēmušas Gambijas paziņojumu.

4.Savienība veic atbilstošos pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka tās kuģi ievēro šo nolīgumu un tiesību aktus, kas reglamentē zvejniecības ūdeņos, kuri ir Gambijas suverenitātē vai jurisdikcijā.

5.Savienības iestādes nekavējoties paziņo Gambijas iestādēm par visām Savienības tiesību aktos izdarītajām izmaiņām, kas varētu ietekmēt Savienības kuģu darbības saskaņā ar šo nolīgumu.

7. pants

Finansiālais ieguldījums

1.Savienība piešķir Gambijai finansiālo ieguldījumu saskaņā ar šo nolīgumu, lai:

(a)segtu daļu no izmaksām par Savienības kuģu piekļuvi Gambijas zvejas zonai un zvejas resursiem, neskarot kuģu īpašnieku segtās piekļuves izmaksas;

(b)ar nozarisko atbalstu stiprinātu Gambijas spēju izstrādāt ilgtspējīgas zivsaimniecības politiku.

2.Nozariskajam atbalstam paredzēto finansiālo ieguldījumu nodala no maksājumiem, kas saistīti ar piekļuves izmaksām, un to nosaka un ietekmē Gambijas nozariskā atbalsta mērķu sasniegšana saskaņā ar protokolu un gada un daudzgadu programmām, kas izstrādātas tā īstenošanai.

3.Savienības piešķirto finansiālo ieguldījumu maksā katru gadu saskaņā ar protokolu.

(a)Apvienotā komiteja var pārskatīt 1. punkta a) apakšpunktā minētā ieguldījuma summu attiecībā uz:

i)Savienības kuģiem piešķirto zvejas iespēju samazināšanu, ko veic attiecīgo krājumu pārvaldības nolūkā, ja, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu, to uzskata par vajadzīgu resursu saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai,

ii)Savienības kuģiem piešķirto zvejas iespēju palielināšanu, ja saskaņā ar labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu resursu stāvoklis to atļauj.

(b)Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā ieguldījuma summu var pārskatīt pēc Gambijas zivsaimniecības politikas īstenošanai piešķirtā finansiālā ieguldījuma nosacījumu atkārtotas novērtēšanas, ja to pamato Pušu konstatētie gada un daudzgadu programmu konkrētie rezultāti.

(c)Ieguldījumu var apturēt:

i)šā nolīguma 15. panta piemērošanas rezultātā;

ii)šā nolīguma 16. panta piemērošanas rezultātā.

8. pants

Ekonomikas dalībnieku un pilsoniskās sabiedrības sadarbības veicināšana

1.Puses veicina ekonomisko un tehnisko sadarbību zivsaimniecības nozarē un ar to saistītās nozarēs. Tās viena ar otru apspriežas, lai koordinētu dažādos pasākumus, kurus varētu veikt minētajā nolūkā.

2.Puses apņemas veicināt apmaiņu ar informāciju par zvejas paņēmieniem, rīkiem, zvejas produktu saglabāšanas metodēm un rūpniecisko apstrādi.

3.Vajadzības gadījumā Puses cenšas radīt apstākļus, kas nāk par labu Pušu uzņēmumu tehniskās, ekonomiskās un komerciālās sadarbības veicināšanai, palīdzot izveidot darījumdarbības attīstībai un investīcijām labvēlīgu vidi.

4.Puses sadarbojas, lai veicinātu nozveju izkraušanu no Savienības kuģiem, kas darbojas Gambijā.

5.Puses veicina kopuzņēmumu izveidi zivsaimniecības un jūrlietu ekonomikas jomā.

9. pants

Apvienotā komiteja

1.Izveido Apvienoto komiteju, kurā darbojas Savienības un Gambijas iestāžu pārstāvji un kura ir atbildīga par šā nolīguma piemērošanas uzraudzību. Apvienotā komiteja var pieņemt protokola, pielikuma un papildinājumu grozījumus.

2.Apvienotā komiteja pilda jo īpaši šādas funkcijas:

(a)uzrauga šā nolīguma izpildi, interpretāciju un piemērošanu, jo īpaši 7. panta 2. punktā minēto gada un daudzgadu programmu izstrādi un to īstenošanas izvērtēšanu;

(b)nodrošina nepieciešamo saziņu Puses interesējošajos jautājumos, kas saistīti ar zvejniecību, jo īpaši par nozvejas datu statistisko analīzi;

(c)darbojas kā forums izlīguma panākšanai domstarpībās par šā nolīguma interpretēšanu vai piemērošanu.

3.Apvienotās komitejas lēmumu pieņemšanas funkcija ietver šā nolīguma protokola, pielikumu un papildinājumu grozījumu apstiprināšanu attiecībā uz:

(a)zvejas iespēju un tātad arī attiecīgā finansiālā ieguldījuma pārskatīšanu;

(b)nozariskā atbalsta kārtību;

(c)tehniskajiem nosacījumiem un noteikumiem, ar kādiem Savienības kuģi veic zvejas darbības.

4.Apvienotā komiteja savas funkcijas pilda saskaņā ar šā nolīguma mērķiem un attiecīgajiem noteikumiem, ko pieņēmusi ICCAT un attiecīgā gadījumā citas reģionālās zvejniecības organizācijas.

5.Apvienotā komiteja sanāk vismaz reizi gadā pārmaiņus Gambijā un Savienībā vai kādā citā vietā, ko izraugās pēc abpusējas vienošanās, un sanāksmi vada tās rīkotāja Puse. Ja kāda no Pusēm to pieprasa, tiek rīkota īpaša Apvienotās komitejas sanāksme. Lēmumus pieņem vienprātīgi un pievieno apstiprinātajam sanāksmes protokolam.

10. pants

Sadarbība nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas apkarošanas jomā

Puses apņemas sadarboties cīņā pret NNN zvejas darbībām ar mērķi nodrošināt atbildīgu un ilgtspējīgu zveju.

11. pants

Zinātniskā sadarbība

1.Puses veicina zinātnisko sadarbību, lai kopdarbībā ar reģionālām un apakšreģionālām zinātniskajām struktūrām regulāri novērtētu zivju krājumu stāvokli Gambijas ūdeņos.

2.Puses apņemas savstarpēji apspriesties, ja tas nepieciešams, ICCAT un citās attiecīgās reģionālās zvejniecības organizācijās, lai pastiprinātu jūras bioloģisko resursu pārvaldību un saglabāšanu Gambijas zvejas zonā.

12. pants

Ģeogrāfiskais piemērošanas apgabals

Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Līgumu par Eiropas Savienības darbību saskaņā ar minētajā Līgumā paredzētajiem nosacījumiem, un, no otras puses, Gambijas teritorijā.

13. pants

Ilgums un automātiska pagarināšana

Šo nolīgumu piemēro 6 gadus no dienas, kad sākta tā provizoriskā piemērošana. To automātiski pagarina, ja vien saskaņā ar 16. pantu nav iesniegts paziņojums par nolīguma darbības izbeigšanu.

14. pants

Provizoriska piemērošana

Nolīgumu provizoriski piemēro no dienas, kad Puses to parakstījušas.

15. pants

Piemērošanas apturēšana

1.Pēc jebkuras Puses iniciatīvas šā nolīguma piemērošanu var apturēt vienā vai vairākos šādos gadījumos:

(a)radušies apstākļi, kuri nav dabas parādības, kurus Puses nespēj pienācīgi kontrolēt un kuri liedz zvejot zvejas zonā;

(b)starp Pusēm radušās domstarpības par šā nolīguma interpretāciju vai īstenošanu;

(c)viena no Pusēm ir konstatējusi, ka ir pārkāpti cilvēktiesību svarīgākie elementi un pamatelementi, kas izklāstīti Kotonū partnerattiecību nolīguma 9. pantā, un ir izpildījusi minētā nolīguma 8. un 96. pantā paredzēto procedūru.

2.Ieinteresētā Puse rakstveidā paziņo otrai Pusei par nolīguma piemērošanas apturēšanu, un apturēšana stājas spēkā trīs mēnešus pēc paziņojuma saņemšanas. Ar minētā paziņojuma saņemšanu sākas Pušu apspriešanās, lai trīs mēnešu laikā domstarpības raudzītu atrisināt neformālā ceļā.

3.Ja domstarpības nevar atrisināt neformāli un nolīguma piemērošana tiek apturēta, Puses turpina savstarpēji apspriesties, lai domstarpības atrisinātu ar izlīgumu. Ja izlīgums tiek panākts, nolīguma īstenošanu atsāk un – ja nav citas vienošanās – 7. pantā minēto finansiālo ieguldījumu samazina samērīgi un proporcionāli laikam, kurā nolīguma piemērošana bijusi apturēta.

16. pants

Darbības izbeigšana

1.Viena Puse var izbeigt šā nolīguma darbību jo īpaši šādos gadījumos:

(a)apstākļi, kuri nav dabas parādības un kurus Puses nespēj pienācīgi kontrolēt, liedz zvejot zvejas zonā;

(b)labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi, kas ir neatkarīgi un uzticami, liecina, ka attiecīgie krājumi ir noplicināti;

(c)ir samazinājies Savienības kuģiem piešķirto zvejas iespēju izmantošanas apjoms;

(d)ir pārkāptas saistības, ko Puses uzņēmušās nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošanas jomā.

2.Ieinteresētā Puse rakstveidā paziņo otrai Pusei par nolīguma darbības izbeigšanu, un tā stājas spēkā sešus mēnešus pēc paziņojuma saņemšanas, ja vien Puses kopīgi nenolemj pagarināt šo termiņu. No brīža, kad izdarīts paziņojums par nolīguma darbības izbeigšanu, Puses savstarpēji apspriežas, lai sešu mēnešu laikā domstarpības atrisinātu izlīguma ceļā.

3.Darbības izbeigšanas gadījumā 7. pantā minētā finansiālā ieguldījuma summu gadam, kurā tiek izbeigta nolīguma darbība, samazina samērīgi un proporcionāli laikam.

17. pants

Atcelšana

Ar šo tiek atcelts Nolīgums starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Gambijas Republikas valdību par zveju pie Gambijas krastiem, kurš stājās spēkā 1987. gada 2. jūnijā.

18. pants

Stāšanās spēkā

Šis nolīgums ir sagatavots angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, horvātu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai paziņo par vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

PROTOKOLS

Protokols, ar ko īsteno ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Gambijas Republiku

1. pants

Definīcijas

Šajā protokolā piemēro nolīguma 1. pantā noteiktās definīcijas ar šādiem papildinājumiem:

1.“protokols” ir šis ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma īstenošanas protokols, tā pielikums un tā papildinājumi;

2.“izkraušana” ir jebkura zvejas produktu daudzuma izkraušana no zvejas kuģa uz sauszemes;

3.“pārkraušana citā kuģī” ir visu uz kuģa esošo zvejas produktu vai to daļas pārkraušana citā kuģī;

4.“novērotājs” ir jebkura persona, kuru valsts iestāde saskaņā ar pielikuma noteikumiem ir pilnvarojusi novērot zvejas darbībai piemērojamo noteikumu īstenošanu vai novērot šo darbību zinātniskos nolūkos;

5.“zvejas atļauja” ir administratīva atļauja, ko Zvejniecības departaments izdod kuģa īpašniekam par gada vai ceturkšņa maksu un kas dod tam tiesības zvejot Gambijas zvejas zonā laikposmā, uz kuru šī atļauja piešķirta;

6.“operators” ir fiziska vai juridiska persona, kas ir vadītājs vai īpašnieks uzņēmumam, kurā veic jebkuru no darbībām, kas saistītas ar jebkuru posmu zvejas un akvakultūras produktu ražošanā, apstrādē, tirdzniecībā, izplatīšanā vai mazumtirdzniecībā;

7.“tālu migrējošās sugas” ir sugas, kas minētas Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada Jūras tiesību konvencijas 1. pielikumā, izņemot sugas, kuras noteiktas par aizsargājamām vai kuru zveju aizliegusi Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT);

8.“nepārvarama vara” ir jebkurš pēkšņs, neparedzams un nenovēršams notikums, kas apdraud vai neļauj veikt normālas zvejas darbības Gambijas zvejas zonā.

2. pants

Mērķis

Šā protokola mērķis ir īstenot ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma noteikumus, jo īpaši paredzot nosacījumus Savienības kuģu piekļuvei zvejas zonai, kas definēta minētā nolīguma 1. panta g) punktā, un ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma īstenošanas noteikumus.

3. pants

Zvejas iespējas

1.Zvejas iespējas, kas piešķirtas Savienības kuģiem, ir šādas:

– tālu migrējošas sugas:

(a)28 tunzivju saldētājseineri;

(b)10 kuģi zvejai ar makšķerrīkiem;

– dziļūdens demersālās zivis (kā minēts protokola pielikuma 2.b papildinājumā):

2.Šā panta 1. punktu piemēro sasaistē ar šā protokola 5. un 7. pantu.

3.Saskaņā ar nolīguma 5. pantu Savienības kuģi Gambijas zvejas zonā var iesaistīties zvejas darbībās tikai tad, ja tiem ir zvejas atļauja, kas izdota saskaņā ar šo protokolu un tā pielikumu.

4. pants

Finansiālais ieguldījums

1.Šā protokola 12. pantā minētajā laikposmā Savienības kopējais finansiālais ieguldījums ir 3 300 000 EUR. Šo finansiālo ieguldījumu veido 550 000 EUR gadā saskaņā ar nolīguma 7. pantā minēto finansiālo ieguldījumu, un tas ietver:

(a)ikgadēju summu 275 000 EUR apmērā, ko piešķir par piekļuvi zvejas resursiem Gambijas zvejas zonā un kas atbilst tālu migrējošo sugu atsauces daudzumam 3300 tonnu gadā, un

(b)īpašu ikgadēju summu 275 000 EUR apmērā, kas paredzēta Gambijas zivsaimniecības politikas īstenošanas atbalstam.

Papildus tam ikgadējais finansiālais ieguldījums, ko maksā kuģu īpašnieki, ir 315 000 EUR, kas atbilst to maksu ikgadējās summas aplēsei, kas iekasējamas no kuģu īpašniekiem par zvejas atļaujām, kuras izdotas saskaņā ar nolīguma 5. pantu un šā protokola pielikuma II nodaļas 2. iedaļā noteikto kārtību.

2.Šā panta 1. punktu piemēro, ievērojot šā protokola 5., 6., 7., 8. un 14. pantu un nolīguma 15. un 16. pantu.

3.Lai, ņemot vērā krājumu stāvokli un visu pieejamo pārpalikumu, pienācīgi pārvaldītu 1. punkta a) apakšpunktā minēto atsauces daudzumu par tālu migrējošām sugām un demersālo sugu kopējo pieļaujamo nozveju, kas norādīta attiecīgajā tehnisko datu lapā šā protokola pielikuma papildinājumā, Gambija nodrošina Savienības zvejas kuģu darbību uzraudzību Gambijas zvejas zonās.

4.Gan ES, gan Gambija nodrošina Savienības zvejas kuģu gūto nozveju regulāru uzraudzību. Tiklīdz demersālo sugu nozvejas apjoms sasniedz 80 % no kopējās pieļaujamās nozvejas, Gambija par to paziņo Savienības iestādēm. Pēc minētā paziņojuma saņemšanas Savienība par to informē arī dalībvalstis. Dalībvalstis tad attiecīgi rīkojas, lai nodrošinātu, ka demersālo sugu nozvejas apjoms nepārsniedz kopējo pieļaujamo nozveju.

5.Ja tālu migrējošo sugu nozvejas daudzums, kuru Savienības zvejas kuģi gadā nozvejojuši Gambijas ūdeņos, pārsniedz 1. punkta a) apakšpunktā minēto ikgadējo atsauces daudzumu, ikgadējā finansiālā ieguldījuma kopsummu palielina par 50 EUR par katru nozvejoto papildu tonnu.

6.Tomēr Savienības samaksātā ikgadējā kopsumma nedrīkst vairāk nekā divas reizes pārsniegt 1. punkta a) apakšpunktā norādīto summu. Ja Savienības zvejas kuģu nozvejotais daudzums pārsniedz daudzumu, kas atbilst divkāršotai ikgadējai kopsummai, minētā limita pārsniegumam atbilstošo summu izmaksā nākamajā gadā.

7.Savienības finansiālā ieguldījuma maksājumu, kas minēts 1. punkta a) apakšpunktā un attiecas uz Savienības kuģu piekļuvi Gambijas zvejas resursiem, par pirmo gadu veic ne vēlāk kā trīs (3) mēnešus pēc šā protokola provizoriskās piemērošanas dienas, bet par nākamajiem gadiem – ne vēlāk kā protokola provizoriskās piemērošanas gadadienā.

8.Finansiālo ieguldījumu, kas minēts 1. punkta a) apakšpunktā, iemaksā Gambijas Valsts kases kontā. Finansiālo ieguldījumu, kas minēts 1. punkta b) apakšpunktā un paredzēts nozariskajam atbalstam, Zvejniecības departamentam dara pieejamu atvērtā depozīta Valsts kases kontā. Gambijas iestādes katru gadu paziņo Eiropas Komisijai attiecīgos bankas kontu rekvizītus.

5. pants

Zvejas iespēju un finansiālās kompensācijas pārskatīšana

1.Apvienotā komiteja var atkārtoti novērtēt un nolemt pārskatīt 3. pantā minētās zvejas iespējas, ciktāl ICCAT un citu reģionālo zinātnisko struktūru pieņemtie ieteikumi un rezolūcijas norāda, ka šāda pārskatīšana ir saderīga ar šā protokola aptverto zvejas resursu ilgtspējīgu pārvaldību. Tādā gadījumā 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto finansiālo ieguldījumu ar Apvienotās komitejas lēmumu koriģē samērīgi un proporcionāli laikam. Tomēr Savienības samaksātā ikgadējā kopsumma nedrīkst būt vairāk nekā divas reizes lielāka par 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā norādīto summu.

2.Apvienotā komiteja var vajadzības gadījumā izskatīt un pielāgot zvejas darbību veikšanas noteikumus un šā protokola un tā pielikuma īstenošanas noteikumus.

6. pants

Nozariskais atbalsts

1.Ne vēlāk kā trīs (3) mēnešus pēc šā protokola stāšanās spēkā vai provizoriskās piemērošanas sākuma dienas Apvienotā komiteja vienojas par nozares daudzgadu programmu un sīki izstrādātiem īstenošanas noteikumiem, jo īpaši šādos jautājumos:

(a)gada un daudzgadu vadlīnijas par 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas izmantošanu;

(b)gada un daudzgadu mērķi, kas laika gaitā jāsasniedz, lai attīstītu atbildīgas un ilgtspējīgas zvejas darbības, ņemot vērā prioritātes, ko Gambija izvirzījusi valsts rīcībpolitikās, kuras saistītas ar šādām jomām vai ietekmē šādas jomas:

i) zvejniecības, akvakultūras un nerūpnieciskās zvejas atbalsta un pārvaldības pasākumi;

ii)sanitārā un kvalitātes pārvaldība ar mērķi attīstīt eksportspējas;

iii)zvejniecību uzraudzība, kontrole un pārraudzība un cīņa pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju;

iv)zinātniskās spējas attīstīšana un stiprināšana zivsaimniecības jomā;

v)pasākumi, kuru mērķis ir aizsargāt trauslas ekosistēmas vai ekosistēmas, kas ir būtiski veicinājušas krājumu veselību, piemēram, aizsargājamo jūras teritoriju izveide un pārvaldība;

(c)ikgadējo rezultātu izvērtēšanas kritēriji un procedūras, to vidū vajadzības gadījumā kvalitātes un finansiālie rādītāji.

2.Šā protokola 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas izmantojumu nosaka, pamatojoties uz Apvienotās komitejas identificētajiem sasniedzamajiem mērķiem un gada un daudzgadu programmām, kas izstrādātas to sasniegšanai.

3.Par visiem nozares daudzgadu programmā ierosinātajiem grozījumiem vienojas Apvienotajā komitejā. Steidzamas izmaiņas nozares gada programmā, ko pieprasījušas Gambijas iestādes, var izdarīt ar Apvienotās komitejas starpniecību, arī vēstuļu apmaiņas veidā.

4.Gambijas iestādes katru gadu ziņo Apvienotajai komitejai par nozariskā atbalsta īstenošanā panākto progresu.

5.Pirms protokola termiņa beigām Gambijas iestādes iesniedz noslēguma ziņojumu par šajā protokolā paredzētā nozariskā atbalsta īstenošanu.

6.Šā protokola 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto finansiālā ieguldījuma īpašo summu maksā pa daļām. Maksājumu par pirmo protokola piemērošanas gadu veic, pamatojoties uz saskaņotajā programmā identificētajām vajadzībām. Maksājumus par turpmākajiem piemērošanas gadiem veic, pamatojoties uz saskaņotajā programmā identificētajām vajadzībām un uz nozariskā atbalsta īstenošanā sasniegto rezultātu analīzi.

7.Savienība patur tiesības pilnībā vai daļēji pārskatīt un/vai apturēt šā protokola 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas maksājumus, ja:

(a)pēc Apvienotās komitejas veiktā izvērtējuma tiek konstatēts, ka gūtie rezultāti neatbilst programmā paredzētajiem;

(b)šis finansiālais ieguldījums netiek apgūts tā, kā noteikusi Apvienotā komiteja.

8.Finansiālā ieguldījuma maksājumus atsāk pēc Pušu savstarpējas apspriešanās un Apvienotās komitejas piekrišanas, ja to pamato 1. punktā minētās saskaņotās programmas īstenošanas rezultāti. Tomēr, ja pagājuši seši (6) mēneši pēc protokola termiņa beigām, 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas maksājumus vairs nedrīkst veikt.

9.Puses apņemas nodrošināt ar nozarisko atbalstu īstenoto pasākumu popularizēšanu un pamanāmību.

7. pants

Zinātniskā sadarbība atbildīgas zvejas veicināšanā

1.Puses apņemas ievērot Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) ieteikumus un rezolūcijas un ņemt vērā citu attiecīgo reģionālo organizāciju zinātniskos ieteikumus.

2.Vajadzības gadījumā Puses var sasaukt kopīgu zinātnisku sanāksmi, lai izskatītu visus ar šā protokola īstenošanu saistītos zinātniskos jautājumus. To var veikt sadarbībā ar citām reģionālām un apakšreģionālām zinātniskajām struktūrām.

3.Pamatojoties uz ICCAT pieņemtajiem ieteikumiem un rezolūcijām, labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un vajadzības gadījumā kopīgās zinātniskās sanāksmes secinājumiem, Apvienotā komiteja var pieņemt lēmumu veikt pasākumus, lai nodrošinātu šā protokola aptverto zvejas resursu ilgtspējīgu pārvaldību, ciktāl tas attiecas uz Savienības kuģu darbībām.

8. pants

Izpētes zveja un jaunas zvejas iespējas

1.Pēc vienas Puses pieprasījuma Apvienotā komiteja var apsvērt iespēju veikt izpētes zvejas kampaņas Gambijas zvejas zonā ar mērķi pārbaudīt jaunu, šā protokola 3. pantā neparedzētu zvejas iespēju tehnisko īstenojamību un ekonomisko dzīvotspēju. Šajā nolūkā Apvienotā komiteja nosaka sugas, nosacījumus un citus attiecīgos parametrus, katru gadījumu izskatot atsevišķi.

2.Ja Savienība kļūst ieinteresēta jaunās zvejas iespējās, ņemot vērā labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus un pamatojoties uz izpētes kampaņu rezultātiem, Apvienotā komiteja sanāk, lai apspriestos un norādītu nosacījumus, kas piemērojami šādām jaunām zvejas darbībām.

3.Kad Gambija ir atļāvusi šādas jaunas zvejas darbības, Apvienotā komiteja izdara atbilstošus grozījumus šajā protokolā un tā pielikumā.

9. pants

Ekonomikas dalībnieku sadarbība

Puses saskaņā ar piemērojamajiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem kopīgi strādā, lai sekmētu ekonomikas dalībnieku sadarbību šādās jomās:

(a)ar zvejniecību saistītu darbību, jo īpaši zivju apstrādes, zvejas rīku un materiālu ražošanas un kuģu būves un remonta, attīstīšana;

(b)apmaiņas veicināšana zvejas sektora dalībnieku profesionālās kompetences un apmācības jomā;

(c)zvejas produktu tirdzniecība un pārdošana;

(d)zilā ekonomika, arī akvakultūra.

Puses sadarbojas, lai nodrošinātu labvēlīgu darījumdarbības vidi un tādējādi veicinātu investīcijas iepriekš minētajās jomās.

10. pants

Elektroniska datu apmaiņa

1.Gambija un Savienība apņemas ieviest sistēmas, kas vajadzīgas, lai elektroniski apmainītos ar visu informāciju un dokumentiem, kas saistīti ar nolīguma un šā protokola īstenošanu.

2.Dokumentu elektroniskā formā vienmēr uzskata par līdzvērtīgu dokumentam papīra formā.

3.Puses nekavējoties paziņo viena otrai par visiem datorizētās sistēmas darbības traucējumiem, kuri šādu apmaiņu kavē. Šādā gadījumā ar nolīguma un tā protokola īstenošanu saistīto informāciju un dokumentus automātiski aizstāj ar dokumentiem papīra formā pielikumā noteiktajā veidā.

11. pants

Konfidencialitāte

1.Puses apņemas nodrošināt, ka visus atbilstoši nolīgumam iegūtos nominatīvos datus par Savienības zvejas kuģiem un to zvejas darbībām, t. sk. novērotāju savāktos datus, apstrādā saskaņā ar konfidencialitātes un datu aizsardzības principiem.

2.Puses nodrošina, ka tiek publiskoti tikai agregēti dati par zvejas darbībām zvejas zonā.

3.Datus, ko var uzskatīt par konfidenciāliem, kompetentās iestādes izmanto tikai nolīguma īstenošanai un zvejniecību pārvaldībai, kontrolei un uzraudzībai.

4.Attiecībā uz persondatiem, ko nosūta Savienība, Apvienotā komiteja var izveidot atbilstīgus drošības pasākumus un tiesiskās aizsardzības līdzekļus saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu.

12. pants

Darbības ilgums

Šo protokolu un tā pielikumu piemēro 6 gadus no to provizoriskās piemērošanas sākuma dienas.

13. pants

Provizoriska piemērošana

Šo protokolu, tā pielikumu un tā papildinājumus provizoriski piemēro no dienas, kad Puses tos parakstījušas.

14. pants

Piemērošanas apturēšana

Šā protokola piemērošanu var apturēt pēc jebkuras Puses iniciatīvas saskaņā ar nolīguma 15. pantā minētajiem nosacījumiem.

15. pants

Darbības izbeigšana

Šā protokola darbību var izbeigt pēc jebkuras Puses iniciatīvas saskaņā ar nolīguma 16. pantā minētajiem nosacījumiem.

16. pants

Stāšanās spēkā

Šis protokols stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai paziņo par vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

PROTOKOLA PIELIKUMS

NOSACĪJUMI, KAS REGLAMENTĒ SAVIENĪBAS KUĢU ZVEJAS DARBĪBAS GAMBIJAS ZVEJAS ZONĀ

I NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

Kompetentās iestādes izraudzīšanās

1.Ja vien nav norādīts citādi, visas atsauces uz Eiropas Savienību (“Savienība”) vai Gambiju kā kompetento iestādi šajā pielikumā ir:

– attiecībā uz Savienību: atsauces uz Eiropas Komisiju, kas vajadzības gadījumā rīkojas ar Eiropas Savienības delegācijas Gambijā (“ES delegācija”) starpniecību,

– attiecībā uz Gambiju: Gambijas Zivsaimniecības, ūdens resursu un Nacionālās asamblejas lietu ministrija (MoFWR&NAMs).

Gambijas zvejas zona

2.Nolīguma 1. panta g) punktā definētās Gambijas zvejas zonas ģeogrāfiskās koordinātas.

3.Pirms protokola provizoriskās piemērošanas Gambijas kompetentās iestādes paziņo Savienības kompetentajiem dienestiem Gambijas bāzes līnijas, Gambijas zvejas zonas un kuģošanai un zvejai aizliegto zonu ģeogrāfiskās koordinātas.

4.Gambija paziņo kuģu īpašniekiem šo zonu koordinātas, kad tiek izdota zvejas atļauja.

5.Gambija paziņo Savienībai par visām kuģošanai un zvejai aizliegto zonu izmaiņām vismaz divus (2) mēnešus pirms to stāšanās spēkā.

Kuģu īpašnieku maksājumi

6.Pirms protokola provizoriskas piemērošanas Gambija paziņo Savienībai tā valsts bankas konta vai kontu rekvizītus, uz kuru jāpārskaita naudas summas, kas Savienības kuģiem jāmaksā saskaņā ar nolīgumu. Maksu par bankas pārskaitījuma veikšanu sedz kuģu īpašnieki.

Kontaktinformācija

7.Gambijas iestāžu kontaktinformācija ir iekļauta šā pielikuma 6. papildinājumā.

II NODAĻA

ZVEJAS ATĻAUJAS

1. iedaļa

Zvejas atļauju pieteikumi un izdošana

Zvejas atļaujas saņemšanas nosacījumi

1.Atļauju zvejot Gambijas zvejas zonā var saņemt tikai zvejottiesīgi kuģi.

2.Kuģis ir tiesīgs zvejot, ja nedz tā īpašniekam, nedz kapteinim, nedz pašam kuģim nav aizliegts zvejot Gambijā. To saistībām pret Gambijas iestādēm jābūt nokārtotām tādā nozīmē, ka tiem jābūt izpildījušiem visas agrākās saistības, kuras izriet no zvejas darbībām, ko tie Gambijā veikuši saskaņā ar šīs valsts un Savienības noslēgtajiem zivsaimniecības nolīgumiem. Nolīguma 5. pantā minētās zvejas atļaujas izdod ar nosacījumu, ka kuģis ir iekļauts ES zvejas kuģu reģistrā, un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 2403/2017 par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību noteikumiem. Kuģiem jābūt iekļautiem arī ICCAT kuģu reģistrā, un tie nedrīkst būt ICCAT vai citas reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas NNN zvejas kuģu sarakstā.

Zvejas atļaujas pieteikums

3.Par katru kuģi, kas vēlas zvejot saskaņā ar nolīgumu, Savienība elektroniski iesniedz Zvejniecības departamentam pieteikumu vismaz piecpadsmit (15) kalendāra dienas pirms pieprasītā derīguma termiņa sākuma, un pieteikuma kopiju nosūta ES delegācijai Gambijā.

4.Pieteikumus iesniedz, aizpildot veidlapu, kuras paraugs sniegts šā pielikuma 1. papildinājumā, un tiem pievieno šādus dokumentus:

(a)pierādījumu par to, ka ir nokārtots neatmaksājams avansa maksājums par pieprasītās zvejas atļaujas derīguma termiņu;

(a)kopā ar katru sākotnējo pieteikumu, kas ir saskaņā ar protokolu, vai pēc attiecīgā kuģa tehnisko parametru izmaiņām – nesen (pirms 12 mēnešiem vai pirms neilgāka laika) uzņemtu digitālu krāsainu kuģa fotogrāfiju ar piemērotu izšķirtspēju, kurā redzams kuģis sānskatā, arī kuģa vārds un identifikācijas numurs uz korpusa.

5.Informāciju, kas sniegta 4. punktā minētajā veidlapā, Gambijas kompetentās iestādes izmanto, lai 3. punktā minētajā termiņā sagatavotu un izdotu ikgadējo kuģošanas spējas apliecību. Ikgadējā kuģošanas spējas apliecība jāizdod, pirms Gambijas kompetentās iestādes ir izdevušas zvejas atļauju.

6.Savienības dziļūdens demersālajiem traleriem, kad tie iesniedz pirmo pieteikumu uz zvejas atļauju saskaņā ar protokolu, veic pirmsatļaujas inspekciju. Pirmo zvejas atļauju izdod ar nosacījumu, ka ir sekmīgi pabeigta šī inspekcija, ko veic tādās apstiprinātās apakšreģiona ostās, par kurām vienojušās Savienība un Gambija un saņemta attiecīgās ostas valsts atļauja. Visas izmaksas, kas saistītas ar jebkādām ārpus Bandžulas ostas notiekošām inspekcijām, sedz kuģa īpašnieks.

7.Lai saskaņā ar spēkā esošo protokolu atjaunotu zvejas atļauju kuģim, kura tehniskie parametri nav mainījušies, atjaunošanas pieteikumam pievieno tikai pierādījumu par neatmaksājamo maksu nokārtošanu. Ja tehniskie parametri ir mainījušies, pirms zvejas atļaujas izdošanas iesniedz atkārtotu pieteikumu kopā ar visiem attiecīgajiem dokumentiem, kas minēti 4. punktā.

Zvejas atļaujas izdošana

8.Gambija piecpadsmit (15) kalendāra dienu laikā pēc visu 4. punktā minēto dokumentu saņemšanas izdod kuģu īpašniekiem zvejas atļaujas vai informē Savienību par atteikumu. Zvejas atļaujas oriģinālu nodod vietējam kuģu īpašnieku aģentam vai nosūta kuģu īpašniekiem ar ES delegācijas starpniecību.

Vienlaikus, lai neaizkavētu iespēju zvejot, zvejas atļaujas kopiju nekavējoties elektroniski pārraida Savienībai, lai tā to pārsūtītu kuģa īpašniekam un – informatīvos nolūkos – ES delegācijai Gambijā. Šo kopiju drīkst izmantot ne ilgāk kā sešdesmit (60) kalendāra dienas pēc zvejas atļaujas izdošanas dienas. Šajā laikā šo kopiju uzskata par līdzvērtīgu oriģinālam.

Zvejas atļauju saņēmušo kuģu saraksts

9.Pēc zvejas atļaujas izdošanas Gambija nekavējoties iekļauj Savienības kuģi to kuģu sarakstā, kuriem ir atļauts zvejot Gambijas zvejas zonā. Šo sarakstu nekavējoties nosūta Gambijas Zvejniecības departamentam (DoF), Zvejas uzraudzības, kontroles un pārraudzības nodaļai (FMCS) un Zivsaimniecības, ūdens resursu un Nacionālās asamblejas lietu ministrijai (MoFWR&NAMs) un Savienībai. Zvejas atļauju saņēmušo kuģu sarakstu Gambija regulāri atjaunina. Jauno sarakstu nekavējoties nosūta tām pašām iestādēm.

10.Ja zvejas atļauja nav izdota 7. punktā minētajā termiņā, kuģi sarakstā iekļauj provizoriski, ja nav tiešu pierādījumu tam, ka tas neatbilst 2. punkta prasībām. Šajā laikā kuģim ir atļauts zvejot.

Zvejas atļaujas nodošana

11.Zvejas atļaujas izdod konkrētam kuģim, un tās nav nododamas citam kuģim.

12.Tomēr pēc Savienības pieprasījuma un ja ir pierādīts nepārvaramas varas gadījums, piemēram, kuģa zaudējums vai ilgstoša dīkstāve smagas tehniskas problēmas dēļ, zvejas atļauju bez papildu maksas aizstāj ar jaunu atļauju, ko izdod citam kuģim, kura zvejas kategorija ir tāda pati kā aizstājamajam kuģim, ar nosacījumu, ka ir iesniegts jauns zvejas atļaujas pieteikums, kā paredzēts 4. punktā. Tādā gadījumā, aprēķinot nozvejas apjomus, lai noteiktu, vai ir jāveic papildu maksājums, ņem vērā abu kuģu kopējo nozveju summu. Ja licenci saņēmušais kuģis nav sācis zvejas darbību Gambijas zvejas zonā, ir iespējama arī zvejas atļaujas nodošana bez maksas starp diviem vienas un tās pašas zvejas kategorijas kuģiem; šādos gadījumos ievēro parasto pieprasījuma procedūru.

13.Kuģa īpašnieks vai tā aģents ar ES delegācijas Gambijā starpniecību atdod anulēto zvejas atļauju atpakaļ Gambijai. Jaunā zvejas atļauja stājas spēkā dienā, kad atdota anulētā zvejas atļauja. ES delegāciju Gambijā informē par zvejas atļaujas nodošanu.

14.Gambija atjaunina zvejas atļauju saņēmušo kuģu sarakstu un to nekavējoties nosūta Gambijas Zvejniecības departamentam (DoF), Zvejas uzraudzības, kontroles un pārraudzības nodaļai (FMCS) un Zivsaimniecības, ūdens resursu un Nacionālās asamblejas lietu ministrijai (MoFWR&NAMs) un Savienībai.

Zvejas atļaujas derīguma termiņš

15.Zvejas atļaujas tunzivju seineriem un kuģiem zvejai ar makšķerrīkiem ir derīgas vienu gada periodu. Zvejas atļaujas dziļūdens demersālo sugu traleriem ir derīgas vienu ceturkšņa periodu.

16.Zvejas atļaujas ir atjaunojamas.

17.Lai noteiktu zvejas atļauju derīguma termiņa sākumu, piemēro:

–gada periodu, kas pirmajā protokola piemērošanas gadā ir laikposms no protokola spēkā stāšanās dienas līdz tā paša gada 31. decembrim, pēc tam – katrs pilns kalendārais gads, pēdējā šā protokola piemērošanas gadā – laikposms no 1. janvāra līdz šā protokola termiņa beigām;

–ceturkšņa periodu, kas no protokola piemērošanas sākuma ir laikposms no tā spēkā stāšanās dienas līdz nākamā ceturkšņa pirmajai dienai, proti, 1. janvārim, 1. aprīlim, 1. jūlijam vai 1. oktobrim, pēc tam – katrs pilns ceturksnis, protokola piemērošanas beigās – laikposms no pēdējā pilnā ceturkšņa līdz protokola darbības termiņa beigām.

Dokumenti, kam jābūt uz kuģa

18.Kamēr zvejas kuģis ir Gambijas zvejas zonā vai saskaņotā apstiprinātā apakšreģiona ostā, uz kuģa vienmēr jābūt šādiem dokumentiem:

(a)zvejas atļaujai;

(b)kuģa kuģošanas spējas apliecībai;

(c)kuģa reģistrācijas apliecībai;

(d)tilpības apliecībai;

(e)apdrošināšanas apliecībai;

(f)izmantoto zvejas rīku attēlam un sīkam aprakstam;

(g)atjauninātiem un sertificētiem zvejas kuģa rasējumiem vai aprakstiem, kuros jo īpaši norādīts zvejas kuģu zivju tilpņu skaits un to uzglabāšanas ietilpība kubikmetros;

(h)ja zvejas kuģa parametros ir izdarītas izmaiņas attiecībā uz tā lielāko garumu, reģistrēto bruto tilpību, galvenā dzinēja vai dzinēju jaudu zirgspēkos vai tā zivju tilpņu ietilpību, — zvejas kuģa karoga valsts kompetentās iestādes apstiprinātam sertifikātam, kurā aprakstīta šādu izmaiņu būtība.

2. iedaļa

Zvejas atļaujas izdošanas nosacījumi: fiksētās maksas un avansa maksājumi

1.Tālu migrējošas sugas

(a)Maksa, kas tunzivju seineriem un kuģiem zvejai ar makšķerrīkiem jāmaksā par Gambijas zvejas zonā gūtas nozvejas tonnu, ir 70 EUR.

(b)Zvejas atļaujas izdod pēc tam, kompetentajām valsts iestādēm ir samaksātas šādas fiksētās maksas:

i)par tunzivju seineriem: 4200 EUR par kuģi (šī maksa atbilst cenai par gada nozveju 60 tonnu apmērā);

ii)par kuģiem zvejai ar makšķerrīkiem: 1400 EUR par kuģi (šī maksa atbilst cenai par gada nozveju 20 tonnu apmērā).

(c)Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir lielāka par paredzēto fiksēto maksu, kas nokārtota par zvejas atļaujas saņemšanu, kuģa īpašnieks šā pielikuma IV nodaļas 1. iedaļas 8. punktā norādītājā termiņā Gambijai pārskaita atlikušo summu, kuras pamatā ir 19. punkta b) apakšpunktā norādītā maksa. Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir mazāka nekā paredzētā fiksētā maksa, kuģa īpašnieks starpību neatgūst.

2.Demersālās sugas

Par demersālajām sugām kārtojamās maksas summa ir norādīta tehnisko datu lapā 2.b papildinājumā. Zvejas atļaujas izdod pēc tam, kad šajā tehnisko datu lapā norādītais avansa maksājums ir pārskaitīts kompetentajām valsts iestādēm.

3.Avansa maksājumā ietilpst visas valsts un vietējās maksas, izņemot ostas nodokļus un maksas par pakalpojumu sniegšanu.

4.Ja zvejas atļaujas derīguma termiņš ir īsāks par gadu, it īpaši bioloģiskās atjaunošanās laikā, fiksēto maksu pielāgo pieprasītā derīguma termiņa ilgumam.

3. iedaļa

Atbalsta kuģi

1.Gambija atļauj Savienības kuģiem, kuri ir saņēmuši zvejas atļauju, izmantot atbalsta kuģu palīdzību. Atbalsta kuģiem ir jābūt ES dalībvalsts karoga kuģiem, un tie nedrīkst būt aprīkoti zvejai vai tikt izmantoti pārkraušanai citā kuģī.

2.Gambija nosaka atbalsta darbības un atļaujas saņemšanas nosacījumus, sagatavo atļauju saņēmušo atbalsta kuģu sarakstu un to nekavējoties nosūta valsts zvejniecības kontroles struktūrai un Savienībai.

3.Ikgadējā atļaujas maksa, kas piemērojama atbalsta kuģim, ir 2000 EUR.

III NODAĻA

TEHNISKIE SAGLABĀŠANAS PASĀKUMI

Tehniskie saglabāšanas pasākumi, kas piemērojami zvejas atļauju saņēmušiem kuģiem un ir saistīti ar zvejas zonu, zvejas rīku un papildu nozveju, katrai zvejas kategorijai ir noteikti tehnisko datu lapās šā pielikuma 2.a un 2.b papildinājumā.

Kuģi ievēro visus ICCAT (Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija) pieņemtos ieteikumus un attiecīgo Gambijas tiesību aktu noteikumus, ja vien nolīgumā un tā protokolā nav noteikts citādi.

Kā dreifējošas zivju pievilināšanas ierīces (ZPI) Gambijas zvejas zonā ir atļauts izmantot tikai mākslīgus balstus ar neiepinošām un iekārtām zemūdens struktūrām. Attiecībā uz šādu mākslīgu dreifējošu ZPI izvietošanu un izmantošanu Savienība pieņem pārvaldības plānu saskaņā ar ICCAT pieņemtajiem noteikumiem.

Savienības kuģi visas zvejas darbības veic tā, lai nenodarītu kaitējumu tradicionālajām vietējām zvejniecībām, un atbrīvo visus noķertos bruņurupučus, jūras zīdītājus, jūras putnus un rifu zivis tā, lai šai jauktajai piezvejai būtu dotas vislielākās izdzīvošanas iespējas.

Savienības kuģi, to kapteiņi un operatori visas zvejas darbības veic tā, lai nepārtrauktu citu zvejas kuģu zvejas darbības un netraucētu citiem zvejas kuģiem rīkoties ar saviem zvejas rīkiem.

IV NODAĻA

KONTROLE, UZRAUDZĪBA UN PĀRRAUDZĪBA

1. iedaļa

Zvejas darbību reģistrēšana zvejas žurnālā un tā nosūtīšana Gambijas FMCS

1.Kapteinis katru dienu par katru zvejas darbību zvejas žurnālā reģistrē katras nozvejotās un uz kuģa paturētās vai jūrā izmestās sugas daudzumus. Aplēstos nozvejotos vai izmestos sugu daudzumus reģistrē neatkarīgi no to svara.

2.Ja kuģis atrodas Gambijas zvejas zonā, neveikdams zvejas darbību, reģistrē kuģa pozīciju dienas vidū.

3.Laikā, kad kuģis atrodas zvejas zonā, zvejas žurnālus katru dienu, izmantojot elektroniskus līdzekļus (elektronisko ziņošanas sistēmu – ERS), saskaņā ar 5. papildinājumu automātiski nosūta Gambijai, arī tad, ja nozvejas apjoms ir nulle.

4.Ikdienas elektroniskajos sūtījumos Gambijai ietver vismaz šādus elementus:

(a)zvejas kuģa identifikācijas numurs un vārds;

(b)katras sugas FAO trīsburtu kods un ģeogrāfiskais apgabals, kurā gūtas nozvejas;

(c)nozvejas gūšanas datums un attiecīgā gadījumā laiks;

(d)datums un laiks, kad kuģis izgājis no ostas un ienācis ostā, un zvejas reisa ilgums;

(e)aprīkojuma veids, tehniskās specifikācijas un izmēri;

(f)aplēstie katras sugas daudzumi, izteikti dzīvsvara ekvivalentā vai vajadzības gadījumā ar īpatņu skaitu;

(g)aplēstais izmetumu apjoms dzīvsvara ekvivalentā;

(h)izmantotie pārrēķina koeficienti.

5.Atkāpjoties no 3. punkta, gadījumos, kad kuģis Gambijas zvejas zonā pavada mazāk nekā 24 stundas un negūst un neizkrauj nozvejas, Gambijas FMCS jāpaziņo tikai dati par nozvejām, ko ieved zonā vai izved no tās. Attiecīgie automātiskie ziņojumi jānosūta Gambijas FMCS.

6.Ja Gambijā nav sistēmas zvejas žurnālu automātiskai saņemšanai ar elektroniskiem līdzekļiem, kuģis vēlākais 48 stundu laikā pēc atgriešanās ostā zvejas žurnālus Gambijas FMCS, karoga valsts FMC un Eiropas Komisijai nosūta manuāli, izmantojot elektronisko ziņapmaiņu vai citus līdzekļus, 3. papildinājumā norādītājā formātā. Gambija sniedz nosūtīšanas koordinātas, un tās regulāri atjaunina. Gambija nodrošina, ka tās FMCS jebkurā laikā var saņemt žurnālu elektroniskās kopijas.

7.Ja netiek ievēroti nozvejas ziņojumu sniegšanas noteikumi, Gambija var apturēt attiecīgā kuģa zvejas atļauju līdz trūkstošo nozvejas ziņojumu iesniegšanai un sodīt kuģa īpašnieku saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem. Atkārtota pārkāpuma gadījumā Gambija var atteikt zvejas atļaujas atjaunošanu. Gambija nekavējoties informē Savienību par visām šajā sakarībā piemērotajām sankcijām.

Gambijas nozvejas deklarācijas un ar nozvejām saistītu maksu un iemaksu nokārtošana

8.Eiropas Komisijas uzturētajā datubāzē reizi ceturksnī vai – attiecībā uz sugām, kurām saskaņā ar protokolu ir noteikta kopējā pieļaujamā nozveja, – reizi mēnesī atjaunina agregētos mēneša datus par nozveju un izkrāvumu daudzumiem vienam kuģim.

9.Atjauninājumi nodrošina, ka dati tiek salīdzināti ar izkraušanas, pārdošanas, inspekcijas, zinātniskajiem vai novērošanas datiem un citu attiecīgu informāciju. Datubāzē, cik drīz vien iespējams, veic atjauninājumus, kas kļuvuši nepieciešami minēto verifikāciju rezultātā. Kontrolpārbaudēs izmanto Gambijas zvejas zonas ģeogrāfiskās koordinātas, kas noteiktas saskaņā ar šo protokolu.

10.Ja veikta apstrāde uz kuģa, dzīvsvara ekvivalentu iegūst, apstrādāto produktu svaram, ko paziņo pēc pieprasījuma, piemērojot pārrēķina koeficientu.

11.Eiropas Savienība līdz katra ceturkšņa beigām iesniedz Gambijai no datubāzes izgūtus agregētus datus par nozvejas daudzumiem (pa nozvejas mēnešiem un sugām), ko katrs kuģis guvis kārtējā gada iepriekšējos ceturkšņos. Šos datus uzskata par provizoriskiem. Gambija tos analizē un ziņo par jebkādām būtiskām nesakritībām ar saņemtajiem jēldatiem, jo īpaši deklarācijām no papīra formā sagatavotiem zvejas žurnāliem vai tiem, kas saņemti ar ERS starpniecību. Puses veic izmeklēšanu un nodrošina datu atjaunināšanu, ja tāda vajadzīga.

12.Eiropas Savienība katru gadu līdz 31. martam (neieskaitot) iesniedz agregētus datus par nozvejas daudzumiem (pa mēnešiem un sugām), ko katrs kuģis iepriekšējā kalendārajā gadā guvis Gambijas zvejas zonā.

13.Savienības iestādes Gambijai un karoga valstij iesniedz informācijai to maksu aprēķinu, kas iekasējamas par katru kuģi.

14.Gambijai ir mēnesis laika (līdz 30. aprīlim) apstrīdēt saņemtos datus un iesniegt alternatīvu paziņojumu par katra kuģa gūtajām nozvejām un elementus, kas ir šīs apstrīdēšanas pamatā, piemēram, inspekcijas ziņojumus vai novērotāju datus. Puses cenšas strīdus par datiem atrisināt viena mēneša laikā pēc Gambijas atbildes saņemšanas, proti, līdz 31. maijam.

15.Vēlākais līdz 15. jūnijam kuģu īpašniekiem nosūta paziņojumus, kuru pamatā ir no ES datubāzes izgūti dati par daudzumiem un kuri attiecas uz maksājumiem par papildu nozvejām, kuri 45 dienu laikā jāveic ar pārskaitījumu bankas kontā, kurā paredzēts iemaksāt maksas par zvejas atļaujām. Gambija uzrauga šos maksājumus un ziņo Savienībai par visiem kavējumiem un nepilnīgiem maksājumiem.

16.Jebkurā gadījumā Puses pēc tam vai ilgstošu domstarpību gadījumā var grozīt nozvejas datus par attiecīgo gadu, pamatojoties uz tādiem faktiskiem elementiem kā zvejas žurnāla dati, kuģu novērošanas dati un zvejas reisu laikā vai zinātnisko institūtu veikto novērojumu dati. Šādus grozījumus var izdarīt līdz tā gada 1. septembrim, kas seko gadam, kurā gūtas nozvejas, un tādā gadījumā Puses nekavējoties apmainās ar informāciju par grozījumiem.

17.Puses apstiprina datus Apvienotajā komitejā (to iespējams izdarīt vēstuļu apmaiņas veidā) ne vēlāk kā tā gada 31. oktobrī, kas seko gadam, kurā gūtas nozvejas. Apvienotās komitejas apstiprinātās korekcijas ir pamats nepieciešamo papildu maksājumu veikšanai. Apvienotās komitejas apstiprinātās nozvejas kļūst par oficiālām ES nozvejām, kas attiecīgajā gadā gūtas Gambijā, un Eiropas Komisijas uzturētajā datubāzē dati par tām tiek atjaunināti.

18.Ja Apvienotā komiteja konstatē, ka no Savienības kuģiem iekasējami papildu maksājumi, tos veic sešu mēnešu laikā pēc šā konstatējuma. Pārmaksājumus Gambija atmaksā vai par tiem piešķir licences kredītus attiecīgās karoga valsts kuģim.

19.Visus Apvienotās komitejas veiktos atjauninājumus ņem vērā Savienības maksājumā par papildu nozveju tonnās, kas pārsniedz atsauces daudzumu par pilnu gadu, atbilstīgi protokola 5. panta noteikumiem.

2. iedaļa

Izkraušana un pārkraušana citā kuģī 1

Izkraušanas procedūra 2

1.Savienības kuģa kapteinis, kas vēlas Gambijas ostā izkraut Gambijas zvejas zonā gūtas nozvejas, vismaz četrdesmit astoņas (48) stundas pirms izkraušanas paziņo Gambijai šādu informāciju:

(a)tā zvejas kuģa vārds un IRCS, no kura jāizkrauj nozveja;

(b)izkraušanas osta;

(c)plānotais izkraušanas datums un laiks;

(d)katras izkraujamās sugas daudzums (norādot dzīvsvara kilogramus vai vajadzības gadījumā īpatņu skaitu un sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu);

(e)produktu sagatavošanas veidu.

2.Izkraušana jāveic šim nolūkam apstiprinātas Gambijas ostas zvejas zonā.

3.Izkraušanas procedūras noteikumu neievērošanas gadījumā piemēro attiecīgās sankcijas, kas paredzētas Gambijas tiesību aktos.

Pārkraušana citā kuģī 3

4.Savienības kuģa kapteinis, kas vēlas Gambijas ostā pārkraut citā kuģī Gambijas zvejas zonā gūtas nozvejas, vismaz četrdesmit astoņas (48) stundas pirms pārkraušanas citā kuģī paziņo Gambijai šādu informāciju:

(a)pārkrāvēja zvejas kuģa vārds un IRCS;

(b)saņēmēja zvejas kuģa vārds un IRCS;

(c)citā kuģī pārkraušanas osta;

(d)plānotais citā kuģī pārkraušanas datums un laiks;

(e)katras citā kuģī pārkraujamās sugas daudzums (norādot dzīvsvara kilogramus vai vajadzības gadījumā īpatņu skaitu un sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu);

(f)produktu sagatavošanas veidu.

5.Pārkraušanu citā kuģī veic šim nolūkam apstiprinātā Gambijas ostā Gambijas inspektoru klātbūtnē. Lai nenotiktu kavēšanās, izņēmuma gadījumos, kad Gambijas inspektora klātbūtne nav iespējama, kapteinim ir atļauts sākt pārkraušanu citā kuģī, kad ir beidzies saskaņā ar 4. punktu atvēlētais paziņošanas termiņš. Jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī ir aizliegts.

3. iedaļa

Kontrole un inspekcija

Kuģa ieiešana zonā un iziešana no tās

1.Par ikviena zvejas atļauju saņēmuša Savienības kuģa ieiešanu Gambijas zvejas zonā vai iziešanu no tās Gambijai paziņo vismaz četras (4) stundas pirms ieiešanas vai iziešanas.

2.Paziņojumā par ieiešanu vai iziešanu Savienības kuģis jo īpaši norāda:

(a)plānoto ieiešanas / iziešanas datumu, laiku un vietu;

(b)katras uz kuģa paturētās sugas īpatņu daudzumu, sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai vajadzības gadījumā īpatņu skaitu;

(c)produktu sagatavošanas veidu.

3.Paziņojumu nosūta pa e-pastu vai, ja tādas iespējas nav, pa faksu vai radio, izmantojot e-pasta adresi, izsaukuma numuru vai frekvenci, ko Gambija paziņojusi 6. papildinājumā paredzētajā kārtībā. Gambija nekavējoties apstiprina saņemšanu, nosūtot atbildes elektronisko pastu. Gambija nekavējoties paziņo attiecīgajiem kuģiem un Savienībai par jebkādām izmaiņām nosūtīšanai izmantojamajā e-pasta adresē, tālruņa numurā vai pārraidīšanas frekvencē.

4.Ja konstatē, ka Savienības kuģis zvejo Gambijas zvejas zonā, iepriekš nepaziņojis par savu ierašanos, uzskata, ka šis kuģis zvejo nelikumīgi.

Inspekcija ostā vai jūrā

5.Zvejas atļauju saņēmušu Savienības kuģu inspekciju ostā vai jūrā Gambijas ūdeņos veic Gambijas kuģi un inspektori, kurus var skaidri identificēt kā tādus, kas ir pilnvaroti veikt zvejas pārbaudes.

6.Pirms uzkāpšanas uz kuģa pilnvarotie inspektori informē Savienības kuģi par savu lēmumu veikt inspekciju. Inspekciju veic zvejas inspektori, kuriem pirms inspekcijas uzsākšanas ir pienākums uzrādīt personu apliecinošu dokumentu un inspektora apliecību. Inspekcijas procedūras laikā kuģa kapteinis sadarbojas.

7.Pilnvarotie inspektori uz Savienības kuģa uzturas tikai tik ilgi, cik vajadzīgs inspekcijas uzdevumu veikšanai. Viņi veic inspekciju tādā veidā, kas minimāli ietekmē kuģi, tā zvejas darbību, kravu vai izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas darbības.

8.Gambija var atļaut Savienībai piedalīties inspekcijās novērotāja statusā.

9.Pilnvarotie inspektori katras inspekcijas beigās sagatavo inspekcijas ziņojumu. Savienības kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt inspekcijas ziņojumā savas piezīmes. Inspekcijas ziņojumu paraksta inspektors, kas to ir sagatavojis, un Savienības kuģa kapteinis.

10.Kapteiņa paraksts inspekcijas ziņojumā neskar kuģa īpašnieka tiesības aizstāvēties saistībā ar pārkāpumu. Ja kapteinis atsakās parakstīt dokumentu, viņam rakstiski jāpaskaidro atteikuma iemesls, un inspektors ziņojumā pievieno norādi “Paraksts atteikts”. Pirms nokāpšanas no kuģa pilnvarotie inspektori iedod Savienības kuģa kapteinim inspekcijas ziņojuma kopiju. Pārkāpuma gadījumā pārkāpuma paziņojuma kopiju nosūta arī Savienībai astoņu (8) kalendāro dienu laikā pēc inspekcijas veikšanas.

Līdzdalīga uzraudzība cīņā pret NNN zveju

11.Lai pastiprinātu cīņu pret NNN zveju, Savienības zvejas kuģu kapteiņi ziņo par jebkuru tādu kuģu klātbūtni Gambijas zvejas zonā, kas iesaistījušies darbībās, kuras varētu uzskatīt par NNN zveju, un cenšas par novēroto iegūt tik daudz informācijas, cik iespējams. Ziņojumus par pamanītajiem kuģiem nekavējoties nosūta Gambijas Zvejniecības departamentam (DoF), Zvejas uzraudzības, kontroles un pārraudzības nodaļai (FMCS) un Zivsaimniecības, ūdens resursu un Nacionālās asamblejas lietu ministrijai (MoFWR&NAMs) un tā kuģa dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurš kuģi pamanījis, un šī iestāde ziņojumus nekavējoties pārraida Savienībai vai tās izraudzītai struktūrai.

12.Gambija nosūta Savienībai visus tās rīcībā esošos ziņojumus par pamanītajiem zvejas kuģiem, kas iesaistījušies darbībās, kuras varētu uzskatīt par NNN zveju Gambijas zvejas zonā.

4. iedaļa

Kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS)

Kuģa pozīcijas ziņojumi un VMS sistēma

1.Atrodoties Gambijas zvejas zonā, zvejas atļauju saņēmušiem Savienības kuģiem visu laiku jābūt aprīkotiem ar kuģu satelītnovērošanas sistēmu (Vessel Monitoring System – VMS), kas nodrošina automātisku un pastāvīgu to pozīcijas nosūtīšanu reizi divās stundās kuģa karoga valsts Zvejas uzraudzības centram (Fisheries Monitoring Center – FMC).

2.Katrā pozīcijas ziņojumā jānorāda:

(a)kuģa identifikācijas dati;

(b)kuģa pēdējā ģeogrāfiskā pozīcija (ģeogrāfiskais garums un platums), kuras noteikšanas kļūda nepārsniedz 100 m un ticamības intervāls ir 99 %;

(c)pozīcijas reģistrēšanas datums un laiks;

(d)kuģa ātrums un kurss.

3.Katrs pozīcijas ziņojums jāsagatavo šā pielikuma 4. papildinājumā norādītajā formātā.

4.Pirmo pozīciju, kas reģistrēta pēc ieiešanas Gambijas zvejas zonā, apzīmē ar kodu “ENT”. Visas turpmākās pozīcijas apzīmē ar kodu “POS”, izņemot pirmo pozīciju, kas reģistrēta pēc iziešanas no Gambijas zvejas zonas un ko apzīmē ar kodu “EXI”.

5.Karoga valsts FMC nodrošina pozīcijas ziņojumu automatizētu apstrādi un, vajadzības gadījumā, elektronisku pārraidi. Pozīcijas ziņojumus reģistrē drošā veidā un glabā trīs gadus.

Kuģa datu pārraidīšana VMS sabojāšanās gadījumā

6.Kapteinim ir pienākums vienmēr nodrošināt sava kuģa VMS uzturēšanu pilnā darba kārtībā un pozīcijas ziņojumu pareizu pārraidīšanu karoga valsts FMC.

7.Ja kuģa VMS sistēma sabojājas, to salabo vai nomaina 10 dienās. Ja tas nav izdarīts iepriekš minētajā termiņā, kuģim vairs nav atļauts zvejot Gambijas zvejas zonā.

8.Kuģi, kuri zvejo Gambijas zvejas zonā un kuru VMS ir bojāta, pozīcijas ziņojumus nosūta karoga valsts FMC pa e-pastu, radio vai faksu vismaz reizi četrās stundās, un tajos ir jānorāda visa obligātā informācija.

Pozīcijas ziņojumu droša nosūtīšana Gambijai

9.Karoga valsts FMC automātiski nosūta attiecīgo kuģu pozīcijas ziņojumus Gambijas FMCS. Karoga valsts FMC un Gambijas FMC apmainās ar savām e-pasta adresēm, ko izmanto saziņai, un nekavējoties informē viens otru par visām minēto adrešu izmaiņām.

10.Pozīcijas ziņojumus starp karoga valsts FMC un Gambijas FMC pārraida, izmantojot drošu elektronisko sakaru sistēmu.

11.Gambijas FMCS nekavējoties informē karoga valsts FMC un Savienību par visiem pārtraukumiem zvejas atļauju saņēmuša kuģa secīgo pozīcijas ziņojumu saņemšanā, ja attiecīgais kuģis nav paziņojis par savu iziešanu no zonas.

Sakaru sistēmas traucējumi

12.Gambija nodrošina sava elektroniskā aprīkojuma sadarbspēju ar karoga valsts FMC aprīkojumu un nekavējoties informē Savienību par visiem pozīcijas ziņojumu nosūtīšanas un saņemšanas traucējumiem, lai pēc iespējas drīzāk rastu tehnisku risinājumu. Iespējamās domstarpības risina Apvienotajā komitejā.

13.Kapteinis ir atbildīgs par visām kuģa VMS manipulācijām, kuras veic ar nolūku traucēt tās darbību vai viltot pozīcijas ziņojumus. Par pārkāpumiem piemēro spēkā esošajos Gambijas tiesību aktos paredzētās sankcijas.

Pozīcijas ziņojumu sūtīšanas biežuma pārskatīšana

14.Ja pastāv dokumentāri pierādījumi par pārkāpumu, Gambija var pieprasīt karoga valsts FMC (nosūtot šāda pieprasījuma kopiju arī Savienībai) uz noteiktu izmeklēšanas laiku samazināt kuģa pozīcijas ziņojumu nosūtīšanas intervālu līdz trīsdesmit minūtēm. Gambijai šādi dokumentāri pierādījumi ir nekavējoties jānosūta karoga valsts FMC un Savienībai. Karoga valsts FMC nekavējoties nosūta Gambijai pozīcijas ziņojumus, ievērojot jauno nosūtīšanas biežumu.

15.Kad noteiktais izmeklēšanas laiks beidzas, Gambija par to nekavējoties informē karoga valsts FMC un Savienību, un pēc tam informē par visiem turpmākajiem pasākumiem.

5. iedaļa

Novērotāji

Zvejas darbību novērošana

1.Tiek novērotas zvejas atļauju saņēmušo kuģu zvejas darbības, ko veic saskaņā ar nolīgumu.

2.Novērošanas shēma atbilst ICCAT (Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija) pieņemtajiem ieteikumiem.

3.Līdz jaunās ICCAT Reģionālo novērotāju programmas spēkā stāšanās laikam piemēro turpmāk minētos noteikumus par novērotājiem.

Izraudzītie kuģi un novērotāji

4.Uz Savienības dziļūdens demersālajiem traleriem ir obligāti jābūt novērotājam. Novērotāju, kuru norīko uz Savienības dziļūdens demersālajiem traleriem, DoF izraugās ne vēlāk kā piecpadsmit (15) kalendārās dienas pirms dienas, kad novērotāju paredzēts uzņemt uz kuģa.

5.Laiks, ko novērotāji pavada uz Savienības dziļūdens demersālajiem traleriem, nepārsniedz trīs mēnešus. Novērotāji uz kuģa pavada tikai tik daudz laika, cik nepieciešams viņu uzdevumu izpildei.

6.DoF var izraudzīties Savienības tunzivju zvejas kuģus, uz kuriem jāuzņem novērotājs, un norīkot novērotāju ne vēlāk kā piecpadsmit (15) kalendārās dienas pirms dienas, kad novērotāju paredzēts uzņemt uz kuģa. Uz ne vairāk kā 15 % atļauju saņēmušo Savienības tunzivju zvejas kuģu ir novērotājs.

7.DoF apņemas nenorīkot novērotājus darbā uz Savienības tunzivju zvejas kuģiem, uz kuriem jau ir novērotājs vai kuriem jau ir noteikts oficiāls pienākums attiecīgajā zvejas sezonā uzņemt novērotāju, kamēr tie veic darbības citās zvejas zonās, nevis Gambijas zvejas zonā.

8.Novērotāji pavada Savienības tunzivju zvejas kuģi vienā zvejas reisā vai, ja kuģa īpašnieks to īpaši lūdzis, vairāk nekā vienā tā paša kuģa zvejas reisā. Novērotāji uz kuģa pavada tikai tik daudz laika, cik nepieciešams viņu uzdevumu izpildei.

9.Zvejas atļaujas izdošanas brīdī DoF informē Savienību un kuģa īpašnieku vai tā aģentu par izraudzītajiem kuģiem un norīkotajiem novērotājiem, kuri uzturēsies uz katra kuģa. Kuģa īpašnieks izvēlas laiku un ostu, kurā notiek uzkāpšana uz kuģa, un tā var nebūt Gambijas osta. DoF nekavējoties informē Savienību un kuģa īpašnieku vai tā aģentu par visām izmaiņām attiecībā uz izraudzītajiem kuģiem un norīkotajiem novērotājiem.

Fiksēts finansiālais ieguldījums

10.Laikā, kad tiek veikts ikgadējais avansa maksājums, tunzivju saldētājseineru un kuģiem zvejai ar makšķerrīkiem īpašnieki samaksā Gambijai fiksētu summu 300 EUR apmērā par katru kuģi gadā.

11.Laikā, kad tiek veikts fiksētais ceturkšņa maksājums, dziļūdens demersālo traleru īpašnieki par katru kuģi Gambijai samaksā arī fiksētu summu 75 EUR apmērā novērotāju programmas sekmīgas darbības nodrošināšanai.

Novērotāja darba alga

12.Novērotāju algu maksā un sociālās iemaksas veic Gambija.

Nosacījumi par uzņemšanu uz kuģa

13.Nosacījumus, ar kādiem novērotāju uzņem uz kuģa, jo īpaši laiku, ko viņš pavada uz kuģa, nosaka pēc savstarpējas vienošanās starp kuģa īpašnieku vai tā aģentu un DoF.

14.Novērotājam uz kuģa ir virsnieka statuss. Tomēr, izmitinot novērotāju uz kuģa, ņem vērā kuģa tehniskās iespējas.

15.Kuģa īpašnieks sedz uz kuģa esošā novērotāja izmitināšanas un ēdināšanas izmaksas, arī izmaksas par piekļuvi mazgāšanās telpām un tualetēm, kuru kvalitāte ir vismaz tikpat laba kā to labierīcību kvalitāte, kas nodrošinātas zvejas kuģa virsniekiem.

16.Kapteinis veic visus pasākumus, kas ir viņa atbildības jomā, lai nodrošinātu novērotāja fizisko drošību un labklājību.

17.Kapteinis nodrošina, ka novērotājam ir piekļuve uz kuģa esošajām iekārtām, zvejas rīkiem un aprīkojumam, kas novērotājam nepieciešams savu pienākumu veikšanai, tai skaitā:

(a)komandtiltam un sakaru un navigācijas iekārtām;

(b)dokumentiem un reģistriem, arī visiem kuģa žurnāliem, ja to glabāšanu un kārtošanu nosaka Gambijas zvejas noteikumi vai ja tas vajadzīgs uzskaites inspicēšanas un kopēšanas vajadzībām.

18.Kapteinis atļauj novērotājam jebkurā laikā:

(a)pārraidīt un saņemt ziņojumus, sazināties ar krastu un citiem kuģiem, izmantojot kuģa sakaru iekārtas;

(b)iegūt, mērīt, paņemt no kuģa un paturēt jebkuras zivju sugas paraugus vai veselus īpatņus;

(c)glabāt uz kuģa paraugus un veselus īpatņus, arī paraugus un veselus īpatņus, ko glabā kuģa saldēšanas iekārtās;

(d)fotografēt zvejas darbības, ieskaitot zivis, zvejas rīkus, aprīkojumu, dokumentus, kartes un reģistrus un paņemt no kuģa fotogrāfijas vai videoierakstus, ko novērotājs var būt uzņēmis vai izmantojis uz kuģa.

19.Atrodoties uz kuģa, novērotāji:

(a)veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nepārtrauktu vai nekavētu zvejas darbību norisi;

(b)saudzē materiālus un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa;

(c)ievēro visu attiecīgā kuģa dokumentu konfidencialitāti.

Novērotāja uzkāpšana uz kuģa un nokāpšana no tā

20.Kuģa īpašnieks vai tā aģents desmit (10) kalendārās dienas pirms novērotāja uzņemšanas uz kuģa paziņo Gambijai dienu, laiku un ostu, kurā novērotāju paredzēts uzņemt uz kuģa. Ja novērotāju uz kuģa uzņem ārvalsts ostā, viņa ceļa izdevumus līdz iekāpšanas ostai sedz kuģa īpašnieks.

21.Ja novērotājs neierodas divpadsmit (12) stundu laikā pēc paredzētās dienas un laika, kuģa īpašnieks tiek automātiski atbrīvots no pienākuma uzņemt šādu novērotāju. Kuģis drīkst atstāt ostu un sākt zvejas darbības.

22.Ja novērotājs nenokāpj no kuģa Gambijas ostā, kuģa īpašnieks par saviem līdzekļiem nodrošina iespējami drīzu novērotāja nogādāšanu Gambijā.

23.Ja kuģis paredzētajā laikā neierodas noteiktajā ostā, lai uzņemtu novērotāju, kuģa īpašnieks maksā dienas naudu 80 EUR apmērā par katru dienu, kad novērotājs ostā nevar uzkāpt uz kuģa, kurš vēl nav pienācis (izmitināšana, ēdināšana u. c.).

24.Ja kuģis neierodas un nav par to iepriekš paziņojis DoF un FMCS, Gambija var veikt atbilstošas darbības saskaņā ar piemērojamajiem Gambijas tiesību aktiem.

Novērotāja uzdevumi

25.Novērotājs pilda šādus uzdevumus:

(a)novēro kuģa zvejas darbības;

(b)novēro nozvejoto zivju sugu, daudzumu, izmēru un stāvokli;

(c)novēro zvejas metodes, apgabalus un dziļumu, kādā tiek iegūtas zivis;

(d)novēro zvejas metožu ietekmi uz zivīm un vidi;

(e)novēro visu zivju apstrādi, transportu, pārkraušanu citā kuģī, uzglabāšanu vai iznīcināšanu;

(f)verificē kuģa pozīciju zvejas darbību laikā;

(g)ņem bioloģiskos paraugus zinātniskās programmas kontekstā;

(h)atzīmē izmantotos zvejas rīkus;

(i)verificē kuģa zvejas žurnālā reģistrētos datus par nozveju Gambijas zvejas zonā;

(j)verificē piezvejas procentuālo apmēru un novērtē izmestās nozvejas apjomu;

(k)vismaz reizi nedēļā, kamēr kuģis zvejo Gambijas zvejas zonā, pa radio, faksu vai e-pastu paziņo savus novērojumus, arī uz kuģa esošās nozvejas un piezvejas apjomu.

Novērotāja ziņojums

26.Pirms nokāpšanas no kuģa novērotājs iesniedz kuģa kapteinim novērojumu kopsavilkuma ziņojumu, kura saturu apstiprina Apvienotā komiteja. Kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt novērotāja ziņojumā savas piezīmes. Ziņojumu paraksta novērotājs un kapteinis. Kapteinis saņem novērotāja ziņojuma kopiju.

27.Novērotājs nosūta savu ziņojumu DoF, kas piecpadsmit (15) kalendāro dienu laikā pēc novērotāja nokāpšanas no kuģa nosūta kopiju Savienībai.

28.Novērotāja ziņojumā ietverto informāciju Gambijas un Savienības kompetentās iestādes var izmantot gan zinātniskos, gan noteikumu ievērošanas analīzes nolūkos.

6. iedaļa

Pārkāpumi

Pārkāpumu noformēšana

1.Saskaņā ar šā pielikuma noteikumiem visi zvejas atļauju saņēmuša Savienības kuģa izdarītie pārkāpumi jānorāda pārkāpuma vai inspekcijas ziņojumā, kuru sagatavo Gambijas kompetentā iestāde. Paziņojumu par pārkāpumu un attiecīgajām piemērojamajām sankcijām, kas noteiktas kapteinim vai zvejas uzņēmumam, tieši nosūta kuģa īpašniekam, ievērojot procedūras, kas paredzētas piemērojamajos Gambijas tiesību aktos. Paziņojuma kopiju 24 stundu laikā nosūta kuģa karoga valstij un Savienībai.

2.Kapteiņa paraksts inspekcijas ziņojumā neskar kuģa īpašnieka tiesības aizstāvēties saistībā ar pārkāpumu. Inspekcijas procedūras laikā kuģa kapteinis sadarbojas.

Kuģa aizturēšana un informatīva sanāksme

3.Ja tas ir atļauts saskaņā ar spēkā esošajiem Gambijas tiesību aktiem, kas attiecas uz pārkāpumu, ikvienam pārkāpumu izdarījušam Savienības kuģim var pieprasīt pārtraukt zvejas darbības un, ja kuģis atrodas jūrā, atgriezties Gambijas ostā.

4.Gambija divdesmit četru (24) stundu laikā paziņo Savienībai par zvejas atļauju saņēmuša Savienības kuģa aizturēšanu. Paziņojumā ietver dokumentārus pierādījumus, ar ko pamatota kuģa aizturēšana.

5.Pirms jebkādu pasākumu veikšanas attiecībā uz kuģi, kapteini, apkalpi vai kravu, izņemot pierādījumu saglabāšanai nepieciešamos pasākumus, pēc Savienības pieprasījuma Gambija vienas darbdienas laikā pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu organizē informatīvu sanāksmi, lai noskaidrotu apstākļus, kuru dēļ kuģis aizturēts, un informētu par iespējamiem turpmākiem pasākumiem. Šajā informatīvajā sanāksmē var piedalīties kuģa karoga valsts pārstāvis.

Sankcijas par pārkāpumiem un izlīguma procedūra

6.Sankcijas par pārkāpumu nosaka Gambija saskaņā ar spēkā esošo valsts tiesību aktu noteikumiem.

7.Ja kuģa īpašnieks nepiekrīt noteiktajam naudas sodam un ja pārkāpums neietver noziedzīgu darbību, Gambijas iestādes un ES kuģis iesaistās izlīguma procedūrā, lai panāktu izlīgumu pirms tiesvedības uzsākšanas. Šajā izlīguma procedūrā drīkst piedalīties kuģa karoga valsts un Savienības pārstāvji. Izlīguma procedūru pabeidz ne vēlāk kā trīs (3) kalendāro dienu laikā pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu.

Tiesvedības process un drošības nauda

8.Ja izlīgumu nav izdevies panākt un pārkāpums ir nodots izskatīšanai kompetentā tiesu iestādē, pārkāpumu izdarījušā kuģa īpašnieks iemaksā drošības naudu Gambijas norādītā bankā, un šādas drošības naudas summa, kuru nosaka Gambija, sedz visas ar kuģa aizturēšanu saistītās izmaksas, iespējamo soda naudu un iespējamo kompensāciju. Drošības nauda nav atgūstama pirms tiesvedības beigām.

9.Pēc sprieduma pasludināšanas drošības naudu atbrīvo un nekavējoties atmaksā kuģa īpašniekam:

(a)pilnā apmērā, ja nav noteiktas nekādas sankcijas;

(b)daļēji, t. i., izmaksā starpību, ja sankcija ir naudassods, kas ir mazāks par drošības naudas summu.

10.Gambija informē Savienību par tiesvedības procesa rezultātiem astoņu (8) kalendāro dienu laikā pēc sprieduma pasludināšanas.

Kuģa un apkalpes atbrīvošana

11.Kuģis un tā apkalpe drīkst atstāt ostu, tiklīdz ir izpildītas izlīguma procedūras rezultātā noteiktās sankcijas vai iemaksāta drošības nauda.

V NODAĻA

Jūrnieku nodarbināšana

1.Zvejas kuģu īpašnieki nodarbina ĀKK valstspiederīgos, ievērojot šādus nosacījumus un ierobežojumus:

– no jūrniekiem, kurus nodarbina uz tunzivju seineriem Gambijas zvejas zonā tunzivju zvejas sezonā, vismaz 20 % ir Gambijas vai ĀKK valsts jūrnieki,

– no jūrniekiem, kurus nodarbina uz kuģiem zvejai ar makšķerrīkiem Gambijas zvejas zonā tunzivju zvejas sezonā, vismaz 20 % ir Gambijas vai ĀKK valsts jūrnieki,

– no jūrniekiem, kurus nodarbina uz dziļūdens demersālajiem traleriem Gambijas zvejas zonā zvejas sezonā, vismaz 20 % ir Gambijas jūrnieki.

2.Kuģu īpašnieki apņemas nodarbināt kvalificētus Gambijas jūrniekus. Kuģa īpašnieks var brīvi izvēlēties uz sava kuģa nodarbināmos jūrniekus no saraksta, ko DoF iesniedzis Savienībai.

3.Uz Savienības kuģiem nodarbināto jūrnieku tiesības ir tādas, kādas noteiktas Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā. Tas jo īpaši attiecas uz biedrošanās brīvību un tiesību uz kolektīvajām sarunām faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesiju.

4.Gambijas vai ĀKK valstu jūrnieku darba līgumus noslēdz kuģu īpašnieku pārstāvis vai pārstāvji un jūrnieki un/vai viņu arodbiedrības vai pārstāvji. To kopiju izsniedz parakstītājiem, DoF un Nodarbinātības departamentam. Šie līgumi garantē jūrnieku sociālo nodrošinājumu, arī dzīvības un veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.

5.ĀKK valstu jūrnieku algu maksā kuģu īpašnieki. Par algas apmēru pirms zvejas atļauju izdošanas savstarpēji vienojas kuģu īpašnieki vai viņu pārstāvji un jūrnieki un/vai viņu arodbiedrības vai pārstāvji. Tomēr jūrnieku atalgojuma nosacījumi nedrīkst būt sliktāki par atalgojuma nosacījumiem, ko piemēro to attiecīgajās valstīs, un tie nekādā gadījumā nedrīkst būt sliktāki par SDO standartiem.

6.Visiem jūrniekiem, kas pieņemti darbā uz Savienības kuģiem, jāpiesakās attiecīgā kuģa kapteinim iepriekšējā dienā pirms paredzētās uzkāpšanas uz kuģa. Ja jūrnieks nepiesakās noteiktajā dienā un laikā, kuģa īpašnieks automātiski tiek atbrīvots no pienākuma nodarbināt minēto jūrnieku.

7.Ja Gambijas jūrnieks nenokāpj no kuģa Gambijas ostā, kuģa īpašnieks par saviem līdzekļiem nodrošina iespējami drīzu jūrnieka nogādāšanu Gambijā.

8.Ja kuģis paredzētajā laikā neierodas iepriekš noteiktajā ostā, lai uzņemtu Gambijas jūrnieku, kuģa īpašnieks maksā dienas naudu 80 EUR apmērā par katru dienu, kad Gambijas jūrnieks ostā nevar uzkāpt uz kuģa, kurš vēl nav pienācis (izmitināšana, ēdināšana u. c.).

9.Kuģu īpašnieki katru gadu paziņo informāciju par nodarbinātajiem jūrniekiem. Šī informācija ietver to jūrnieku skaitu, kuriem ir šāda valstspiederība:

(a)Savienības;

(b)ĀKK valsts (Gambijas valstspiederīgie tiek nodalīti no citu ĀKK valstu valstspiederīgajiem) un

(c)to valstu, kas nav ne ĀKK, ne Savienības valstis.

Šā pielikuma papildinājumi

1. papildinājums – Zvejas atļaujas pieteikuma veidlapa

2. papildinājums – Tehnisko datu lapa

3. papildinājums – Zvejas žurnāls

4. papildinājums – VMS pozīcijas ziņojuma formāts

5. papildinājums – Elektroniskā ziņošanas sistēma (ERS)

6. papildinājums – Gambijas iestāžu kontaktinformācija

1. papildinājums

GAMBIJAS UN EIROPAS SAVIENĪBAS ZIVSAIMNIECĪBAS NOLĪGUMS

ZVEJAS ATĻAUJAS PIETEIKUMA VEIDLAPA ZVEJAS UN ATBALSTA KUĢIEM

I – IESNIEDZĒJS

1. Kuģa īpašnieka vārds: .....................................................................................................................................................................

2. Kuģa īpašnieka adrese: ....................................................................................................................................................................

2. Kuģa īpašnieka apvienības vai aģenta vārds vai nosaukums (attiecīgā gadījumā): ...............................................................................................................

3. Kuģa īpašnieka apvienības vai aģenta adrese (attiecīgā gadījumā): ..........................................................................................................

4. Tālrunis:...........................................Fakss:...................................E-pasts:...........................................

5. Kapteiņa vārds: .......................................Valstspiederība: ....................... E-pasts:...................................

6. Tāda aģenta vārds un adrese, kas ir Gambijas rezidents:

....................................................................................................................................................................

II – KUĢA IDENTIFIKĀCIJA

1. Kuģa vārds: .....................................................................................................................................................................

2. Karoga valsts: ...................................................................................................................................................................

3. Ārējais reģistrācijas numurs: ...............................................................................................................................................

4. Reģistrācijas osta: ..................................................... MMSI: ……………..……….….……. SJO numurs:………………………………………..

5. Pašreizējā karoga iegūšanas datums: ........../........./.............. Iepriekšējais karogs (ja ir): ....................

6. Kuģa būves gads un vieta: ....../......./.......... ............................................................... Radio izsaukuma signāls: .....................................

7. Izsaukuma frekvence: .............................................. Satelīttālruņa numurs: ........................................

8. Korpusa materiāls: ◻ Tērauds ◻ Koks ◻ Poliesteris ◻ Cits

III – KUĢA TEHNISKIE PARAMETRI UN IEKĀRTAS

1. Lielākais garums: .................................................. Platums: .......................................

2. Tilpība (izteikta GT): .............................. Neto tilpība: …………………

3. Galvenā dzinēja jauda kilovatos: ........................... Modelis: .............................................
Tips: ...........................................

4. Kuģa tips: ◻ Tunzivju seineris ◻ Kuģis zvejai ar āķu jedām ◻ Kuģis zvejai ar makšķerrīkiem ◻ Atbalsta kuģis

5. Zvejas rīku tipi: ..................................................

6. Zvejas zonas: ............................................................... Mērķsugas:

7. Izkraušanas darbībām apstiprinātā osta: ...............................................................

8. Apkalpes locekļu skaits: ...............................................................

9. Nozvejas saglabāšanas metode: ◻ Dzesēšana ◻ Atvēsināšana ◻ Jaukta tipa ◻ Saldēšana

10. Saldēšanas jauda diennaktī (tonnās): ................. Zivju tilpņu tilpība: ............... Skaits: .....

11. VMS transponders

Ražotājs: ...............................Modelis: .............................. Sērijas Nr.:....................................

Programmatūras versija: ........................................................... Satelītoperators:..................................

12. Navigācijas un pozīcijas noteikšanas ierīces: …………………………………………………………………………………………..

IV – CITA INFORMĀCIJA

Ar savu parakstu apliecinu, ka šajā pieteikumā sniegtā informācija ir patiesa un godprātīga.

............................................... (vieta), ………………/………………/……………… (datums)

Pieteikuma iesniedzējs ...................................................................

2.a papildinājums – Tehnisko datu lapa attiecībā uz tālu migrējošām sugām

Zvejas zona
Tālāk par 12 jūras jūdzēm no bāzes līnijas, izņemot kuģošanai un zvejai aizliegtās zonas
Atļautās kategorijas
Kuģi tunzivju zvejai ar riņķvadu Kuģi zvejai ar makšķerrīkiem
Piezveja
Atbilstīgi ICCAT un FAO ieteikumiem
Maksas un apjomi tonnās
Ikgadējais avanss (ieskaitot visas valsts un vietējās maksas, izņemot ostas nodokļus un maksas par pakalpojumu sniegšanu) un apjoms tonnās	- Tunzivju seineri: 4200 EUR gadā visā protokola darbības laikā (šī summa atbilst 60 tonnām) - Kuģi zvejai ar makšķerrīkiem: 1400 EUR gadā visā protokola darbības laikā (šī summa atbilst 20 tonnām)
Maksa par nozvejotu tonnu	Tunzivju seineri un kuģi zvejai ar makšķerrīkiem: - 70 EUR par tonnu gadā
Atļauju saņēmušo kuģu skaits	28 tunzivju seineri 10 kuģi zvejai ar makšķerrīkiem
Citi
Atbalsta kuģa atļaujas maksa: 2000 EUR par katru kuģi gadā Fiksēts finansiālais ieguldījums novērotāju shēmā: 300 EUR par katru kuģi gadā

2.b papildinājums – Tehnisko datu lapa attiecībā uz dziļūdens demersālajām sugām

Zvejas zona

Tālāk par 12 jūras jūdzēm no bāzes līnijas, izņemot kuģošanai un zvejai aizliegtās zonas

Mērķsugas

Dziļūdens heki (Merluccius senegalensis un Merluccius polli)

Atļautās kategorijas

Parastais demersālais tralis vai heku tralis ar minimālo linuma acs izmēru 70 mm. Ir aizliegts izmantot jebkādus paņēmienus vai ierīces, kas nosprosto linuma acis vai mazina zvejas rīku selektivitāti. Tomēr, lai mazinātu nolietojumu un novērstu bojājumus, grunts traļa āmja apakšpusē izņēmuma kārtā drīkst piestiprināt aizsargapvalkus no linuma vai no cita materiāla. Šādus apvalkus piestiprina tikai pie traļa āmja priekšējām un sānu malām. Traļa augšpusē aizsargapvalku izmantot ir atļauts, ja vien tas sastāv no vienlaidus linuma gabala, kurš izgatavots no tāda paša materiāla kā āmis un kuram minimālais acs izmērs nostieptā veidā ir 300 mm. Neatkarīgi no tā, vai āmja linuma aukla ir vienkārša vai daudzkārša vijuma, to aizliegts dubultot.

Piezveja 4

15 % galvkāju, 7 % vēžveidīgo un 25 % citu dziļūdens demersālo zivju.

Norādītos atļauto piezveju procentus aprēķina saskaņā ar Gambijas noteikumiem katra reisa beigās attiecībā pret kopējo nozvejas svaru.

Ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, uzglabāt un pārdot visas vai dažas plātņžaunzivis, ko aizsargā ES rīcības plāns par haizivju saglabāšanu un pārvaldību, reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas un kompetentās reģionālās zvejniecības organizācijas, t. i., okeāna baltspuru haizivi (Carcharhinus longimanus), zīdaino haizivi (Carcharhinus falciformis), balto haizivi (Carcharodon carcharias), milzu haizivi (Cetorhinus maximus), siļķu haizivi (Lamna nasus), lielacu lapshaizivi (Alopias superciliosus), eņģeļhaizivi (Squatina squatina), divragaino velnraju (Manta birostris) un āmurzivis (Sphyrnidae).

Ja nejauši nozvejoti paturēšanai uz kuģa aizliegto plātņžaunzivju sugu īpatņi, tos nedrīkst savainot. Nozvejotos īpatņus tūlīt atbrīvo.

Ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, uzglabāt un pārdot pelaģisko sugu zivis, arī Trachurus spp., Sardina pilchardus, Scomber spp. un Sardinella spp.

Maksas un apjomi tonnās

Atļautais nozvejas apjoms

750 tonnu gadā

Maksa

75 EUR par tonnu

Maksu aprēķina katra tā trīs mēnešu perioda beigās, uz kuru kuģim ir dota zvejas atļauja, ņemot vērā šajā periodā gūto nozveju.

Licenci piešķir pēc tam, kad par katru kuģi ir veikts 500 EUR liels avansa maksājums, ko atvelk no kopējās maksas. Avansa maksājumu veic katra tā trīs mēnešu perioda sākumā, uz kuru kuģim ir dota zvejas atļauja.

Fiksēts finansiālais ieguldījums novērotāju shēmā: 75 EUR par kuģi laikā, kad tiek veikts fiksētais ceturkšņa maksājums.

Citi

Kuģu skaits

3 kuģi

Atļauju saņēmušo kuģu tips

Dziļūdens demersālo sugu traleri

Gambijas jūrnieku nodarbināšana

20 % no visiem apkalpes locekļiem

Bioloģiskās atjaunošanās periods

No 1. maija līdz 30. jūnijam 5

Uz Savienības dziļūdens demersālajiem traleriem ir obligāti jābūt novērotājam.

3. papildinājums

Tālu migrējošas sugas: ES zvejas žurnāla paraugs (Regulas (ES) Nr. 404/2011 7 VI pielikums)

4. papildinājums

VMS ZIŅOJUMU NOSŪTĪŠANA GAMBIJAI

POZĪCIJAS ZIŅOJUMS

Datu elements	Kods	Obligāti vai fakultatīvi	Piezīmes
Ieraksta sākums	SR	O	Sistēmas dati – apzīmē ieraksta sākumu
Adresāts	AD	O	Ziņojuma dati – adresāta valsts trīsburtu kods (ISO-3166)
Nosūtītājs	FR	O	Ziņojuma dati – nosūtītāja valsts trīsburtu kods (ISO-3166)
Karoga valsts	FS	O	Ziņojuma dati – karoga valsts trīsburtu kods (ISO-3166)
Ziņojuma tips	TM	O	Ziņojuma dati – ziņojuma tips (ENT, POS, EXI)
Radio izsaukuma signāls (IRCS)	RC	O	Kuģa dati – kuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls (IRCS)
Līgumslēdzējas puses iekšējais atsauces numurs	IR	F	Kuģa dati – Līgumslēdzējas puses unikālais numurs, ko veido ISO trīsburtu kods (ISO-3166), aiz kura norādīts numurs
Ārējais reģistrācijas numurs	XR	O	Kuģa dati – kuģa borta numurs (ISO 8859.1)
Ģeogrāfiskais platums	LT	O	Kuģa pozīcijas dati – pozīcija grādos un decimālgrādos Z/D DD.ddd (WGS84)
Ģeogrāfiskais garums	LG	O	Kuģa pozīcijas dati – pozīcija grādos un decimālgrādos A/R DD.ddd (WGS84)
Kurss	CO	O	Kuģa kurss 360° skalā
Ātrums	SP	O	Kuģa ātrums decimālmezglos
Datums	DA	O	Kuģa pozīcijas dati – pozīcijas reģistrēšanas datums UTC (GGGGMMDD)
Laiks	TI	O	Kuģa pozīcijas dati – pozīcijas reģistrēšanas laiks UTC (HHMM)
Ieraksta beigas	ER	O	Sistēmas dati – apzīmē ieraksta beigas

O – obligāts datu elements.

F – fakultatīvs datu elements.

Katru datu pārraidi strukturē šādi:

1)izmantotie apzīmējumi atbilst standartam ISO 8859.1;

2)ziņojuma sākumu apzīmē ar divām slīpsvītrām (//) un kodu “SR”;

3)katru datu elementu apzīmē ar kodu un atdala no citiem datu elementiem ar divām slīpsvītrām (//);

4)lauka kodu no datiem atdala ar vienu slīpsvītru (/);

5)ziņojuma beigas apzīmē ar kodu “ER” un divām slīpsvītrām (//);

6)fakultatīvie datu elementi jānorāda starp ziņojuma sākumu un beigām.

5. papildinājums

Elektroniskās zvejas darbību deklarēšanas sistēmas (ERS sistēmas) ieviešana un alternatīvi pasākumi

1.Katrs saskaņā ar šo protokolu licenci saņēmušais Savienības zvejas kuģis, kad tas atrodas Gambijas zvejas zonā, ir aprīkots ar sistēmu, kas spēj reģistrēt un pārraidīt ar zvejas darbībām saistītus elektroniskus datus. Šī sistēma turpmāk tekstā saukta par “ERS sistēmu” un pārraidītie dati – par “ERS datiem”.

2.Savienības kuģim, kurš nav aprīkots ar ERS sistēmu vai kura ERS sistēma nedarbojas, nav atļauts ieiet Gambijas zvejas zonā, lai tur veiktu zvejas darbības.

3.Kuģis ERS datus pārraida karoga valstij, kas tos saņem un reģistrē datorizētā datubāzē, kurā tos var droši glabāt vismaz 36 mēnešus.

4.Gambija norāda datumu, no kura tās FMCS ir aprīkota ar sistēmu, kas spēj ERS datus no ES kuģiem saņemt tādā formātā, kā aprakstīts Eiropas Komisijas uzturētajā datu reģistrā un īstenošanas noteikumos. Gambija norāda datumu, no kura sistēma pēc attiecīgajiem testēšanas posmiem, ja tādi vajadzīgi, spēj saņemt ERS datus no karoga valstīm.

5.No minētā datuma karoga valsts nodrošina, ka ERS dati par zvejas zonā veiktām darbībām ir nekavējoties piekļūstami Gambijai vismaz 36 mēnešus pēc minēto darbību veikšanas dienas.

6.Datus dara pieejamus un paziņo elektroniski. Šajā nolūkā karoga valsts un Gambija nodrošina, ka to FMC ir aprīkoti ar aparatūru un programmatūru, kas vajadzīga automātiskai ERS datu pārraidīšanai 9. punktā noteiktajā formātā.

7.Visas minētā formāta izmaiņas skaidri norāda atsauces datu reģistrā, kurā norāda arī datumu, kad izmaiņas stāsies spēkā. Tās stājas spēkā agrākais 6 mēnešus pēc izmaiņu paziņošanas atsauces datu reģistrā. Ja tiek izdarītas izmaiņas, Eiropas Komisija par tām paziņo Gambijai. Gambija paziņo Komisijai datumu, kad plānots atjaunināt datu saņemšanas sistēmu, un nosaka datu saņemšanas sistēmas izmēģinājuma periodu. Minētā izmēģinājuma perioda beigās Gambija un Savienība Apvienotajā komitejā vai apmainoties ar vēstulēm nosaka datumu, kurā tiks faktiski ieviests jaunais formāts. Viena mēneša laikā no apstiprinājuma saņemšanas visiem kuģiem jānodrošina atbilstība jaunajam ERS datu pārraides formātam.

8.Puses var vienoties par pārejas posmu, kura laikā iespējams papīra formā sagatavotus kuģa žurnālus nosūtīt gan automātiski, gan manuāli. Karoga dalībvalsts nodrošina, ka Gambijas FMCS datus par katru tās kuģi saņem vienā vai otrā veidā.

9.ERS dati ir UN/CEFACT formātā, un to pārraidīšanai izmanto FLUX TL pārraidīšanas tīklu, ko darījusi pieejamu Eiropas Komisija.

10.Ja izmanto manuālo pārraidīšanu, zvejas žurnāla datus iesniedz elektroniskā formātā, kas ir saderīgs ar partnervalsts FMC izmantoto programmatūru, vai papīra formā, skaidri norādot:

– nozvejas gūšanas datumu, laiku un vietu,

– informāciju, kas ļauj identificēt kapteini, kuģi (vārds, karogs, radio izsaukuma signāls, ārējā identifikācija, CFR numurs, SJO numurs) un zvejas reisu (iziešanas un ienākšanas datums),

– informāciju par zvejas darbībām: zvejas rīku tips, zvejas darbību skaits, pozīcija apgabalā, partnervalsts zvejas zonas identifikācija (ISO trīsburtu kods), uz kuģa paturētās vai jūrā izmestās nozvejas pa sugām, norādot dzīvsvara ekvivalenta kilogramus un sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu,

– apliecinājumu par kapteiņa datu pareizību un pilnīgumu, kā arī datumu un parakstu (attiecīgā gadījumā elektroniski).

11.Visus datus par atsevišķu kuģu zvejas darbībām partnervalsts apstrādā konfidenciāli un droši.

FMC savstarpējā saziņa un uz kuģa uzstādītās ERS sistēmas vai sakaru sistēmas traucējumi

12.Karoga valsts kompetentās iestādes un Gambijas FMCS nekavējoties informē viena otru par visiem notikumiem, kas varētu ietekmēt ERS datu pārraidīšanu no viena vai vairākiem kuģiem.

13.Karoga valsts un Gambija katra norīko ERS korespondentu, kam ir attiecīga kontaktinformācija un kas ir kontaktpunkts jautājumos, kas saistīti ar šā papildinājuma īstenošanu. Karoga valsts un Gambija regulāri un nekavējoties atjaunina šo informāciju.

14.Ja Gambijas FMCS nesaņem pieprasītos kuģa datus, tā nekavējoties informē karoga valsts FMC. Karoga valsts FMC vai tās ERS korespondents iespējami drīz izmeklē ERS datu nesaņemšanas cēloņus un informē Gambiju par šīs izmeklēšanas rezultātiem.

15.Ja karoga valsts kompetentās iestādes nav saņēmušas datus, kas jāpārraida saskaņā ar 4. punktu, tās par to nekavējoties paziņo kuģa kapteinim vai operatoram vai to pārstāvim vai pārstāvjiem. Pēc minētā paziņojuma saņemšanas kuģa kapteinis visus trūkstošos datus iespējami drīz pārraida karoga valsts kompetentajām iestādēm, izmantojot jebkādus piemērotus telesakaru līdzekļus. Karoga valsts FMC ievada šos datus elektroniskajā datubāzē, ko tas uztur saskaņā ar 3. punktu, un nekavējoties dara to pieejamu Gambijai saskaņā ar 5. punktu.

16.Ja uz kuģa uzstādītās ERS sistēmas darbība ir traucēta, kapteinis vai kuģa operators nodrošina to, ka 10 dienu laikā pēc darbības traucējumu atklāšanas ERS sistēma tiek salabota vai aizstāta. Pēc minētā termiņa beigām kuģim vairs nav atļauts zvejot Gambijas zvejas zonā, un tam 24 stundu laikā jāatstāj zona vai jāpiestāj partnervalsts ostā. Kuģim ir atļauts atstāt šo ostu vai atgriezties Gambijas zvejas zonā tikai pēc tam, kad tā karoga valsts FMC ir konstatējis, ka ERS sistēma atkal darbojas pareizi. Visus nesaņemtos datus karoga valsts FMC nosūta Gambijas FMCS.

17.No brīža, kad ir konstatēti kuģa ERS sistēmas darbības traucējumi, līdz brīdim, kad tā atkal darbojas pareizi, kuģa kapteinis ne vēlāk kā 24 stundu laikā ar jebkādiem piemērotiem alternatīviem telesakaru līdzekļiem reizi dienā karoga valsts kompetentajām iestādēm pārraida informāciju, kas jāpārraida saskaņā ar 8. punktu. Karoga valsts FMC ievada šos datus saskaņā ar 3. punktu uzturētajā elektroniskajā datubāzē, lai tos tūlīt darītu pieejamus Gambijai.

18.Ja Gambija ERS datus nesaņem, jo ir traucēta ES vai Gambijas kontrolēto elektronisko sistēmu darbība, attiecīgā Puse tūlīt veic pasākumus, ar kuriem var darbības traucējumus iespējami drīz novērst. Par problēmas novēršanu nekavējoties paziņo otrai pusei. Tiklīdz problēma ir novērsta, visus trūkstošos datus nosūta Gambijas FMCS.

19.Ja ir traucēta ES kontrolēto sistēmu darbība un darbības traucējumi neliedz karoga valstij piekļūt datiem, karoga valsts FMC ik pēc 24 stundām, izmantojot jebkādus pieejamos elektroniskos saziņas līdzekļus, nosūta Gambijas FMCS visus kopš pēdējās pārraides saņemtos ERS datus. Šo pašu procedūru Gambija var pieprasīt, ja uzturēšanas darbība, kas ietekmē ES kontrolētās sistēmas, ilgst vairāk nekā 24 stundas. Gambija informē tās kompetentos kontroles dienestus par to, ka ES kuģi nav uzskatāmi par tādiem, kas nespēj pārraidīt savus ERS datus.

20.Dienā, par kuru Puses ir vienojušās, ERS ziņojumi par nozvejām ienākšanas laikā un nozvejām iziešanas laikā aizstāj paziņojumus par ieiešanu zvejas zonā un iziešanu no tās un protokola pielikuma 3. papildinājumā paredzēto zvejas žurnālu sūtījumus papīra formā.

6. papildinājums

Gambijas iestāžu kontaktinformācija

1.Gambijas Zivsaimniecības, ūdens resursu un Nacionālās asamblejas lietu ministrija

Adrese: 7 Marina Parade, Banjul, Gambija

E-pasts: bamba.banja@yahoo.co.uk

Tālrunis: +2209922960/7722907/+2204227773

2.Zvejas atļauju izdevēja iestāde: Zvejniecības departaments

Adrese: 6 Marina Parade, Banjul, Gambija

E-pasts: darboefams@yahoo.com

Tālrunis: +2206313375/+2204201515

3.Zvejas kontroles, uzraudzības un pārraudzības nodaļa

Adrese: 6 Marina Parade, Banjul, Gambija

E-pasts: darboefams@yahoo.com

Tālrunis: +2206313375/+2204201515

Paziņojums par ieiešanu un iziešanu

E-pasts: bamba.banja@yahoo.co.uk / darboefams@yahoo.com

II PIELIKUMS

Pilnvarojuma tvērums un procedūra, kādā nosakāma Savienības nostāja Apvienotajā komitejā

(1)Komisija tiek pilnvarota risināt sarunas ar Gambijas Republiku un – vajadzības gadījumā un ja ir ievērots šā pielikuma 3. punkts – Savienības vārdā apstiprināt protokola grozījumus attiecībā uz šādiem jautājumiem:

(a)zvejas iespēju pārskatīšana un līdz ar to arī protokola 5. un 8. pantā minētā finansiālā ieguldījuma pārskatīšana;

(b)nozariskā atbalsta īstenošanas kārtība saskaņā ar protokola 6. pantu;

(c)tehniskie nosacījumi un noteikumi, ar kādiem Savienības kuģi veic zvejas darbības.

(2)Saskaņā ar partnerattiecību nolīgumu izveidotajā Apvienotajā komitejā Savienība:

(a)rīkojas atbilstīgi kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem;

(b)veicina tādu nostāju ieņemšanu, kas atbilst attiecīgajiem reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju noteikumiem un ir kontekstā ar piekrastes valstu kopīgi īstenoto pārvaldību.

(3)Ja Apvienotās komitejas sanāksmē plānots pieņemt lēmumu par 1. punktā minētajiem protokola grozījumiem, tiek gādāts, lai nostājā, ko paredzēts paust Savienības vārdā, būtu ņemti vērā jaunākie Komisijai nosūtītie statistiskie, bioloģiskie un cita veida dati.

(4)Šajā nolūkā un pamatojoties uz minēto informāciju, Komisijas dienesti pietiekami ilgā laikā pirms attiecīgās Apvienotās komitejas sanāksmes Padomei vai tās darba sagatavošanas struktūrām izskatīšanai un apstiprināšanai nosūta sagatavošanas dokumentu, kurā izklāstīta sīkāka informācija par ierosināto Savienības nostāju.

(5)Sagatavošanas dokumentā paredzēto Savienības nostāju uzskata par pieņemtu, ja vien dalībvalstis – atkarībā no tā, kurš no šiem notikumiem ir pirmais,– bloķējošajam mazākumam atbilstošā skaitā neiebilst Padomes darba sagatavošanas struktūras sanāksmes laikā vai 20 dienās pēc sagatavošanas dokumenta saņemšanas. Ja ir iebildumi, jautājumu nodod Padomei.

(6)Ja turpmāko sanāksmju gaitā, arī uz vietas, vienošanos panākt nav iespējams, jautājumu vēlreiz nodod Padomei vai tās darba sagatavošanas struktūrām saskaņā ar 4. un 5. punktā noteikto procedūru, lai Savienības nostājā iekļautu jaunus elementus.

(7)Komisija tiek aicināta savlaicīgi pieņemt pasākumus, kas ir vajadzīgi kā Apvienotās komitejas lēmuma turpinājums, vajadzības gadījumā ietverot attiecīgā lēmuma publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un jebkura tāda priekšlikuma iesniegšanu, kas ir vajadzīgs minētā lēmuma īstenošanai.

Zvejas zona
Tālāk par 12 jūras jūdzēm no bāzes līnijas, izņemot kuģošanai un zvejai aizliegtās zonas
Mērķsugas
Dziļūdens heki (Merluccius senegalensis un Merluccius polli)
Atļautās kategorijas
Parastais demersālais tralis vai heku tralis ar minimālo linuma acs izmēru 70 mm. Ir aizliegts izmantot jebkādus paņēmienus vai ierīces, kas nosprosto linuma acis vai mazina zvejas rīku selektivitāti. Tomēr, lai mazinātu nolietojumu un novērstu bojājumus, grunts traļa āmja apakšpusē izņēmuma kārtā drīkst piestiprināt aizsargapvalkus no linuma vai no cita materiāla. Šādus apvalkus piestiprina tikai pie traļa āmja priekšējām un sānu malām. Traļa augšpusē aizsargapvalku izmantot ir atļauts, ja vien tas sastāv no vienlaidus linuma gabala, kurš izgatavots no tāda paša materiāla kā āmis un kuram minimālais acs izmērs nostieptā veidā ir 300 mm. Neatkarīgi no tā, vai āmja linuma aukla ir vienkārša vai daudzkārša vijuma, to aizliegts dubultot.
Piezveja 4
15 % galvkāju, 7 % vēžveidīgo un 25 % citu dziļūdens demersālo zivju. Norādītos atļauto piezveju procentus aprēķina saskaņā ar Gambijas noteikumiem katra reisa beigās attiecībā pret kopējo nozvejas svaru. Ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, uzglabāt un pārdot visas vai dažas plātņžaunzivis, ko aizsargā ES rīcības plāns par haizivju saglabāšanu un pārvaldību, reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas un kompetentās reģionālās zvejniecības organizācijas, t. i., okeāna baltspuru haizivi (Carcharhinus longimanus), zīdaino haizivi (Carcharhinus falciformis), balto haizivi (Carcharodon carcharias), milzu haizivi (Cetorhinus maximus), siļķu haizivi (Lamna nasus), lielacu lapshaizivi (Alopias superciliosus), eņģeļhaizivi (Squatina squatina), divragaino velnraju (Manta birostris) un āmurzivis (Sphyrnidae). Ja nejauši nozvejoti paturēšanai uz kuģa aizliegto plātņžaunzivju sugu īpatņi, tos nedrīkst savainot. Nozvejotos īpatņus tūlīt atbrīvo. Ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, uzglabāt un pārdot pelaģisko sugu zivis, arī Trachurus spp., Sardina pilchardus, Scomber spp. un Sardinella spp.
Maksas un apjomi tonnās
Atļautais nozvejas apjoms		750 tonnu gadā
Maksa		75 EUR par tonnu
Maksu aprēķina katra tā trīs mēnešu perioda beigās, uz kuru kuģim ir dota zvejas atļauja, ņemot vērā šajā periodā gūto nozveju. Licenci piešķir pēc tam, kad par katru kuģi ir veikts 500 EUR liels avansa maksājums, ko atvelk no kopējās maksas. Avansa maksājumu veic katra tā trīs mēnešu perioda sākumā, uz kuru kuģim ir dota zvejas atļauja. Fiksēts finansiālais ieguldījums novērotāju shēmā: 75 EUR par kuģi laikā, kad tiek veikts fiksētais ceturkšņa maksājums.
Citi
Kuģu skaits	3 kuģi
Atļauju saņēmušo kuģu tips	Dziļūdens demersālo sugu traleri
Gambijas jūrnieku nodarbināšana	20 % no visiem apkalpes locekļiem
Bioloģiskās atjaunošanās periods	No 1. maija līdz 30. jūnijam 5
Uz Savienības dziļūdens demersālajiem traleriem ir obligāti jābūt novērotājam.