EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 7.3.2019

COM(2019) 125 final

2019/0070(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

•Atbilstība pārējiem Savienības politikas virzieniem

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā) 

•Proporcionalitāte

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Šis priekšlikums ir tehnisks, jo tā mērķis ir saskaņot lēmuma budžeta noteikumus ar Komisijas priekšlikumu par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, kas pieņemts 2018. gada 2. maijā. Tā būtība pamatojas uz ierosināto 2017. gada 23. novembra Lēmuma Nr. 1313/2013/ES (rescEU priekšlikums) pārskatīšanu. Tāpēc ietekmes novērtējums nav veikts.

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

•Ietekmes novērtējums

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

·dalībvalstu un ES kolektīvo spēju reaģēt uz katastrofām stiprināšana, izveidojot īpašu reaģēšanas spēju rezervi (rescEU);

·lielāks (vai jauns) ES līdzfinansējums, lai varētu pielāgot, labot, transportēt un/vai izmantot spējas, kas paredzētas Eiropas civilās aizsardzības rezervei;

·lielāks uzsvars uz novēršanu un saskaņotības uzlabošanu ar citām svarīgām ES politikas jomām;

·civilās aizsardzības zināšanu tīkla izveide; kā arī

·sadarbības ar kaimiņvalstīm pastiprināšana.

Tiesību akta finanšu pārskatā, kas pievienots šim priekšlikumam, ir sniegta sīkāka informācija par ietekmi uz budžetu un nepieciešamajiem cilvēkresursiem un administratīvajiem resursiem.

5.    CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Skaidrojošie dokumenti (attiecībā uz direktīvām)

•Konkrēto priekšlikuma noteikumu detalizēts skaidrojums

2019/0070 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 196. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 7 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 8 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Komisija pieņēma priekšlikumu 9 Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam, ar ko groza 2017. gada 23. novembra Lēmumu Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu 10 .

(2)Komisijas priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko groza Lēmumu Nr 1313/2013/ES, mērķis ir uzlabot kolektīvās spējas sagatavoties katastrofām un reaģēt uz tām, stiprinot iespējas, ko sniedz Eiropas civilās aizsardzības rezerve. Tas nozīmē izveidot tādu civilās aizsardzības resursu rezervi, kas izmantojama Savienības operācijās (“rescEU”), un stiprināt novēršanas jomā piemērojamos pasākumus.

(3)Ir vajadzīgs lielāks Savienības finansējums, lai varētu turpināt attīstīt Eiropas civilās aizsardzības rezervi un segt papildu izmaksas, kas izriet no pielāgošanās dotācijām un Eiropas civilās aizsardzības rezervē iekļauto spēju izmantošanas.

(4)Lai izveidotu, ieviestu un izmantotu rescEU spējas, ir nepieciešamas pietiekamas finanšu apropriācijas.

(5)Lēmumā Nr. 1313/2013/ES ir noteikts Savienības mehānismam paredzētais finansējums, kas ir galvenā atsauces summa, kura paredzēta, lai segtu programmas izdevumus līdz 2014.–2020. gada budžeta perioda beigām.

(6)Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 19. pantā minētais finansējums ir jāatjaunina un jāaizstāj ar jaunajiem skaitļiem, kas paredzēti Komisijas priekšlikumā par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam 11 .

(7)Saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam Savienības civilās aizsardzības mehānisma finanšu apropriācijas ir iekļautas jaunajā 5. izdevumu kategorijā “Drošība un aizsardzība”.

(8)Lēmuma Nr. 1313/2013/ES I pielikums nav pietiekami elastīgs, lai Savienība varētu pienācīgi pielāgot ieguldījumus novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas jomā. Ieguldījumu līmenis, kas iedalāms katastrofu riska pārvaldības cikla dažādiem posmiem, ir jānosaka iepriekš. Tas liedz Savienībai reaģēt uz katastrofu pārvaldības neparedzamo raksturu.

(9)Jaunam finanšu noteikumam būtu jāaizstāj Lēmuma Nr. 1313/2013/ES finanšu noteikumi, kuri attiecas uz Savienības civilās aizsardzības mehānisma finansējumu saskaņā ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam. Lai saskaņotu Savienības civilās aizsardzības mehānisma finansējumu ar skaitļiem, kas ierosināti attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, 1. panta 1. punkta a) apakšpunkts būtu jāpiemēro no 2021. gada 1. janvāra.

(10)Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Lēmums Nr. 1313/2013/ES,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu Nr. 1313/2013/ES groza šādi:

(1)19. pantu groza šādi:

a) 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Savienības mehānisma īstenošanai paredzētais finansējums 2021.–2027. gada laikposmam ir 1 400 000 000 EUR faktiskajās cenās.”;

b) 4., 5. un 6. punktu svītro.

(2)20.a pantu 12 groza šādi:

(a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga. Jebkāda palīdzība vai finansējums, ko piešķir saskaņā ar šo lēmumu, arī sniedz Savienībai pienācīgu atpazīstamību, tostarp nodrošinot Savienības emblēmas pamanāmību saistībā ar 11. un 12. pantā un 21. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajām spējām.

2. Saistībā ar šo lēmumu, tā darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Šim lēmumam piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. panta 1. punktā minētajiem mērķiem.

Komisija izstrādā komunikācijas stratēģiju, lai informētu iedzīvotājus par to pasākumu rezultātiem, kuri veikti saskaņā ar Savienības mehānismu.

3. Komisija piešķir medaļas, lai atzinīgi novērtētu un godinātu ilgtermiņa apņēmību un ievērības cienīgus ieguldījumus Savienības civilajā aizsardzībā.”

(3)Lēmuma 30. pantu 13 groza šādi:

(a)panta 2. punktu svītro;

(b)panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 21. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums par atsaukšanu izbeidz minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.”;

(c)panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 21. panta 3. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”

(4)Lēmuma I pielikumu svītro.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tomēr šā lēmuma 1. panta 1. punkta a) apakšpunktu piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

1.4.Mērķi

1.4.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.4.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.4.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.4.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.Ilgums un finansiālā ietekme

1.6.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

3.2.2.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.Trešo personu iemaksas

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums 

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko groza Lēmumu Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu

1.2.Attiecīgā(-ās) politikas joma(-s) (programmu kopums)

Šajā priekšlikumā ir paredzēti budžeta resursi, kas vajadzīgi, lai atbalstītu ES darbības civilās aizsardzības jomā, jo īpaši nostiprinot Savienības mehānismu. Šis mehānisms palīdz sasniegt vispārējo mērķi par “Eiropu, kas aizsargā”, kā minēts Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Padomei “Jauna un moderna Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēma, kura efektīvi īsteno tās prioritātes pēc 2020. gada” 14 .

Saskaņā ar jauno daudzgadu finanšu shēmas priekšlikumu finansējums, kas saistīts ar civilo aizsardzību, ir iekļauts vienā izdevumu kategorijā: 5. izdevumu kategorijā “Drošība un aizsardzība”. Konkrētais kopums ir “Reaģēšana krīzes situācijā”, 14. sadaļas 02. nodaļa. Šis kopums ietvers gan civilās aizsardzības iekšējo, gan ārējo dimensiju.

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz 

◻ jaunu darbību 

◻ jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 15  

X spēkā esošas darbības pagarināšanu 

◻ vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību 

1.4.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 

1.4.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

Ar šo lēmumu tiek grozīts spēkā esošas darbības finansējums, lai šo darbību varētu turpināt nākamajā daudzgadu finanšu shēmas periodā. Spēkā esošo tiesību aktu vispārējais mērķis ir turpināt Savienības un dalībvalstu sadarbības stiprināšanu un veicināt koordināciju civilās aizsardzības jomā saistībā ar dabas un cilvēku izraisītu katastrofu novēršanu, sagatavošanos tām un reaģēšanu uz tām.

Savienības mehānisma ietvaros sniegto finansiālo palīdzību novēršanas un sagatavotības jomā izlieto saskaņā ar gada darba programmu, ko pieņēmusi Civilās aizsardzības komiteja. Minētā komiteja nosaka prasības un kritērijus konkrētam mērķim iezīmēto līdzekļu izlietojumam.

Šī iniciatīva attiecas uz finansējumu, kas daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam pieejams Savienības mehānismam. Tādējādi to īstenos katru gadu no 2021. gada.

Tiek pieņemts arī atsevišķs finanšu lēmums par reaģēšanu uz katastrofām. Ņemot vērā to, ka katastrofas nav paredzamas, nav noteikts konkrēts īstenošanas grafiks. Visi lēmuma aspekti tiks īstenoti ātri un/vai ikreiz, kad tas būs vajadzīgs.

1.4.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

ES līmeņa rīcības pamatojums (ex ante)

Nesen pieredzētās ārkārtas situācijas ir atklājušas zināmus trūkumus civilajā aizsardzībā visā Eiropā. Šie trūkumi kļūst vēl pamanāmāki saistībā ar klimata pārmaiņām un to, ka katastrofas kļūst arvien biežākas un nopietnākas. Īpaši uzskatāmi tas bija redzams 2017. gada meža ugunsgrēkos. Tāpēc ierosinātā 2017. gada 23. novembra Lēmuma Nr. 1313/2013/ES pārskatīšana (rescEU priekšlikums) 16 tika uzskatīta par nepieciešamu, lai stiprinātu Savienības mehānismu.

Ierosinātais budžeta piešķīrums atspoguļo vērienīguma līmeni, kāds noteikts Komisijas priekšlikumā grozīt Savienības civilās aizsardzības mehānismu. Papildu budžets ļaus veikt šādas darbības:

·dalībvalstu un Savienības kolektīvās spējas reaģēt uz katastrofām stiprināšana, izveidojot īpašu reaģēšanas spēju rezervi (rescEU);

·lielāks (vai jauns) ES līdzfinansējums, lai varētu pielāgot, labot, transportēt un/vai darbināt Eiropas civilās aizsardzības rezerves rīcībā nodotās spējas;

·lielāks uzsvars uz novēršanu un saskaņotības uzlabošanu ar citām svarīgām ES politikas jomām;

·civilās aizsardzības zināšanu tīkla izveide un

·sadarbības stiprināšana ar kaimiņreģiona valstīm.

Sagaidāmā Savienības pievienotā vērtība (ex post)

Šajā priekšlikumā paredzētajam finansējumam būtu jāsasniedz šādi rezultāti:

1)    mazāka atšķirība starp katastrofas skarto iedzīvotāju vajadzībām un pieejamo palīdzību, pateicoties (iespējamai) papildu spēju iekļaušanai Eiropas civilās aizsardzības rezervē un spēju rezervē ES līmenī;

2)    apjomradīti ietaupījumi, pateicoties spēju rezerves “minimumam” ES līmenī, tā vietā, lai ieguldītu ārkārtējos sagatavotības līmeņos visās dalībvalstīs;

3)    lielāka saskaņotība un ciešāka saikne starp dažādām politikas jomām, optimāli izmantojot esošos ES instrumentus;

4)    lielāka efektivitāte, jo īpaši attiecībā uz to, cik ātri pieejams Savienības mehānisma atbalsts reaģēšanai uz katastrofām, arī vienkāršāku administratīvo procedūru dēļ.

1.4.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Savienības mehānisms līdz šim ir panācis iepriecinošus rezultātus attiecībā uz sniegumu katrā no trim pīlāriem (novēršana/sagatavotība/reaģēšana). Iesaistītās valstis un galvenās ieinteresētās personas to kopumā vērtē pozitīvi. Tāds bija vispārējais secinājums pēc Savienības mehānisma (2014–2016) starpposma novērtēšanas, ko veica neatkarīgs konsultants (novērtējums publicēts 2017. gada augustā).

Vēl viena atziņa, kas gūta pēc starpposma novērtēšanas, kā arī no Eiropas Revīzijas palātas ziņojuma 17 , ir tā, ka ir nepieciešams uzlabot Savienības mehānisma rezultātu pārraudzības sistēmu. Šajā sakarā būtu jāuzlabo izmērāmība iespējamo kvantitatīvo rādītāju un pamatscenārija veidā, lai varētu vairāk koncentrēties uz ilgtermiņa ietekmi. Komisija ir ieviesusi izmērāmus rezultātu rādītājus visām darbībām. Tas ir pirmais solis ilgākā procesā, kura mērķis ir nodrošināt finanšu palīdzību mehānisma ietvaros, izmantojot uz rezultātiem vairāk vērstu pieeju.

Vēl viens svarīgs avots, uz kuru Komisija ir balstījusi priekšlikumu uzlabot Savienības mehānisma pašreizējo darbību, ir ES pārskats par riskiem 18 . Minētā pārskata sagatavošanai, pamatojoties uz spēkā esošajiem tiesību aktiem, tika izmantoti dalībvalstu iesniegtie valsts līmeņa riska novērtējumi.

Komisija balstās arī uz pieredzi, kas gūta:

·ārkārtas situācijās, kas novērstas ar Savienības mehānisma palīdzību kopš tā izveides 2001. gadā;

·no projektiem, kurus finansēja saistībā ar 2013. gadā publicētajiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus sagatavotības un novēršanas jomā; un

·no izmēģinājuma projekta, ko finansēja saistībā ar 2008. gadā publicēto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumu dalībvalstu sadarbības pastiprināšanai cīņā pret meža ugunsgrēkiem.

1.4.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Saskanība ar:

–Padomes 1996. gada 20. jūnija Regulu (EK) Nr. 1257/96 par humāno palīdzību;

–Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 1406/2002 par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu;

–Padomes 2002. gada 11. novembra Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu;

–Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Regulu (EK) Nr. 1717/2006, ar ko izveido Stabilitātes instrumentu;

–Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Lēmumu Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu;

–Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Regulu (ES) Nr. 375/2014, ar ko izveido Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu (iniciatīva “ES palīdzības brīvprātīgie”);

–Padomes 2016.°gada 15. marta Regulu (ES) 2016/369 par ārkārtas atbalsta sniegšanu Savienībā;

–Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).

1.5.Ilgums un finansiālā ietekme 

Ierobežota ilguma X 

–X    darbības laiks: no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim

–X    Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām – no 2021. līdz 2027. gadam, uz maksājumu apropriācijām – no 2020. līdz 2032. gadam.

◻ Beztermiņa

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.6.Paredzētie pārvaldības veidi 19  

X Komisijas īstenota tieša pārvaldība

–X ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–◻    ko veic izpildaģentūras.

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

X Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;

–X starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–◻ Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuri sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi 

Darbības un pasākumus, kuras saņem finansiālu atbalstu saskaņā ar šiem lēmumiem, regulāri pārrauga.

Komisijai ir jānovērtē Savienības mehānisms saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 34. pantu.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma 

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

Savienības mehānisma ietvaros sniegto finansiālo palīdzību novēršanas un sagatavotības jomā izlieto saskaņā ar gada darba programmu, ko pieņēmusi Civilās aizsardzības komiteja. Komisija regulāri informē komiteju par darba programmas īstenošanu. Tiek pieņemts arī atsevišķs finanšu lēmums par reaģēšanu.

Pamatojoties uz Savienības mehānisma īstenošanā gūtajām atziņām, Komisija neparedz būtiskas izmaiņas pašlaik spēkā esošajos pārvaldības pasākumos.

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Spēkā esošo Eiropas Komisijas iekšējās kontroles sistēmu piemēro, lai nodrošinātu, ka Savienības mehānisma ietvaros pieejamie līdzekļi tiek izmantoti pareizi un saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem.

Pašreizējās sistēmas uzbūve ir šāda.

1. Galvenā dienesta (Eiropas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības operāciju ģenerāldirektorāts (ECHO ĢD)) iekšējās kontroles vienība koncentrējas uz atbilstību civilās aizsardzības jomā spēkā esošajām administratīvajām procedūrām un tiesību aktiem. Šajā nolūkā tiek izmantota Komisijas iekšējās kontroles sistēma.

2. Saskaņā ar civilās aizsardzības budžetu piešķirto dotāciju un līgumu regulāra revīzija, ko veic ārējie revidenti, ir pilnībā iekļauta ECHO ĢD gada revīzijas plānā.

3. Vispārējo darbību novērtēšana, ko veic ārējie vērtētāji.

Veiktās darbības var revidēt Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai OLAF un Revīzijas palāta.

Attiecībā uz uzraudzību un pārraudzību tiks izmantota Humānās palīdzības instrumenta īstenošanā gūtā plašā pieredze, ieviešot izmaiņas, kas vajadzīgas, lai Savienības mehānismu īstenotu ar netiešu pārvaldību.

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī) 

ECHO ĢD kontroles stratēģijas aplēstās izmaksas ir 1,1 % no 2017. gada budžeta netiešas pārvaldības un 0,6 % no 2017. gada budžeta tiešas pārvaldības. Galvenie šā rādītāja elementi ir šādi:

–kopējās personāla izmaksas par ECHO ĢD ekspertiem uz vietas, kā arī finanšu un operatīvo vienību izmaksas, kuras reizinātas ar aplēsto laiku (50 %), kas vajadzīgs kvalitātes nodrošināšanas, kontroles un pārraudzības darbībām;

–kopējie resursi, kas ECHO ĢD Ārējās revīzijas sektorā tiek veltīti revīzijām un apstiprinājumpārbaudēm.

Ņemot vērā šādu kontroles pasākumu mazās izmaksas un ar tiem saistītos, skaitļos izsakāmos ieguvumus (korekcijas un līdzekļu atgūšana) un skaitļos neizsakāmos ieguvumus (kontroles preventīvā un kvalitātes nodrošināšanas ietekme), Komisija var secināt, ka skaitļos izsakāmie un skaitļos neizsakāmie ieguvumi no kontroles pasākumiem ievērojami pārsniedz to ierobežotās izmaksas.

Attiecībā uz pilnvarotajām struktūrām, kas ES finansējumu īsteno ar netiešu pārvaldību, Komisija iegulda līdz 7 % no šo struktūru tiešajām attiecināmajām izmaksām, lai nodrošinātu ES finansējuma uzraudzību un pārvaldību.

To apstiprina daudzgadu atlikušo kļūdu īpatsvars 1,08 % apmērā, par ko Komisija 2017. gadā ziņoja sava Civilās aizsardzības un humānās palīdzības operāciju ģenerāldirektorāta gadījumā.

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi 

Saskaņā ar Komisijas krāpšanas apkarošanas stratēģiju ECHO ĢD krāpšanas apkarošanas stratēģija tiek izmantota, lai nodrošinātu, ka:

–ECHO ĢD iekšējās kontroles, kas saistītas ar krāpšanas apkarošanu, pilnībā atbilst Komisijas krāpšanas apkarošanas stratēģijai,

–ECHO ĢD pieeja krāpšanas riska apkarošanā ir orientēta uz krāpšanas riska jomu konstatēšanu un atbilstošu reaģēšanu.

Sistēmas, ko izmanto ES līdzekļu izlietošanai trešās valstīs, ļauj izgūt pietiekamus datus, lai tos varētu izmantot krāpšanas riska pārvaldībā (piemēram, lai atklātu dubulto finansēšanu).

Vajadzības gadījumā var izveidot kontaktu grupas un attiecīgus IT rīkus, kuru mērķis ir analizēt krāpšanas gadījumus, kas saistīti ar civilās aizsardzības jomu.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 

3.1.Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija un jauna(-s) ierosinātā(-s) budžeta izdevumu pozīcija(-s) 

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija	Budžeta pozīcija	Izdevumuveids	Iemaksas
	Numurs un pozīcija	Dif./nedif. 20	no EBTA valstīm 21	no kandidātvalstīm 22	no trešām valstīm 23	Finanšu regulas [21. panta 2. punkta e) apakšpunkta] nozīmē
5	14 02 01 — Savienības civilās aizsardzības mehānisms: novēršana un sagatavotība	Dif.	JĀ	JĀ	JĀ	NĒ
5	14 02 02·— Savienības civilās aizsardzības mehānisms: reaģēšana	Dif.	JĀ	JĀ	JĀ	NĒ

3.2.Aplēstā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz izdevumiem 24  

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

5

Drošība un aizsardzība

			2021	2022	2023	2024	2025	2026	2027	Pēc 2027. gada	KOPĀ
14 02 01 — Savienības civilās aizsardzības mehānisms: novēršana un sagatavotība	Saistības	1	165,464	169,794	173,189	176,653	180,186	183,790	187,368		1 236,446
	Maksājumi	2	50,000	92,272	138,419	164,867	169,103	172,994	176,793	271,998	1 236,446
14 02 02·— Savienības civilās aizsardzības mehānisms: reaģēšana	Saistības	3	22,000	22,440	22,889	23,347	23,814	24,290	24,776		163,554
	Maksājumi	4	8,965	17,000	19,455	19,845	21,432	21,861	22,298	32,698	163,554
KOPĀ apropriācijas — programmas piešķīrums	Saistības	=1+3	187,464	192,234	196,078	200,000	204,000	208,080	212,144		1 400,000
	Maksājumi	=2+4	58,965	109,272	157,874	184,712	190,535	194,855	199,091	304,696	1 400,000

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

7

“Administratīvie izdevumi”

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

		2021	2022	2023	2024	2025	2026	2027	Pēc 2027. gada	KOPĀ
Cilvēkresursi		21,448	21,665	21,882	22,099	22,099	22,099	22,099		153,391
Citi administratīvie izdevumi		1,098	1,107	1,115	1,124	1,124	1,124	1,124		7,817
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas		22,546	22,772	22,997	23,223	23,223	23,223	23,223		161,208

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

			2021	2022	2023	2024	2025	2026	2027	Pēc 2027. gada	KOPĀ
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas visu IZDEVUMU KATEGORIJU apropriācijas	Saistības		210,010	215,006	219,075	223,223	227,223	231,303	235,367		1 561,208
	Maksājumi		81,511	132,044	180,871	207,935	213,758	218,078	222,314	304,696	1 561,208

3.2.2.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–X    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Gadi

2021

2022

2023

2024

2025

2026

2027

KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJA
Cilvēkresursi	21,448	21,665	21,882	22,099	22,099	22,099	22,099	153,391
Citi administratīvie izdevumi	1,098	1,107	1,115	1,124	1,124	1,124	1,124	7,817
Starpsumma — daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJA	22,546	22,772	22,997	23,223	23,223	23,223	23,223	161,208

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS 25
Cilvēkresursi
Citi administratīvie izdevumi
Starpsumma — ārpus daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS

KOPĀ

22,546

22,772

22,997

23,223

23,223

23,223

23,223

161,208

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.2.1.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

–X    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

Gadi		2021	2022	2023	2024	2025	2026	2027
• Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības		102	103	104	105	105	105	105
Delegācijas
Pētniecība
• Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu) AC, AL, END, INT un JED  26 7. izdevumu kategorija
Finansēts no daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS	- galvenajā mītnē	91	92	93	94	94	94	94
	- delegācijās
Finansēts no programmas piešķīruma  27	- galvenajā mītnē
	- delegācijās
Pētniecība
Cits (konkretizēt)
KOPĀ		193	195	197	199	199	199	199

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

Ierēdņi un pagaidu darbinieki

Šajā tabulā redzami orientējoši skaitļi par kopējo vajadzīgo darbinieku skaitu visā 2021.–2027. gada periodā. Pamata rādītājs, saskaņā ar kuru tika pieprasīti papildu darbinieki, ir 189 pilnslodzes ekvivalenti (t. i., 2020. gada 31. decembrī civilās aizsardzības jomā strādājošie darbinieki). Šajā rādītājā jau ietverti darbinieki, kas pieprasīti 2017. gadā, lai atbalstītu Komisijas priekšlikumu stiprināt Savienības civilās aizsardzības mehānismu (rescEU priekšlikums). Kopējais 2021.–2027. gadam pieprasīto papildu darbinieku skaits ir 10 pilnslodzes ekvivalenti. Šis pieprasījums ir pamatots ar to, ka kompromiss, ko gatavojas panākt jautājumā par Savienības civilās aizsardzības mehānisma pārskatīšanu, novedīs pie sistēmas, kuru izveidot un pārvaldīt būs daudz sarežģītāk nekā Komisijas 2017. gada novembrī iesniegtajā priekšlikumā paredzēto sistēmu. Tas ir saistīts ar pieaugošo administratīvo sarežģītību, ko Padome piekritusi ieviest, jo īpaši kopīgu to resursu attīstību, kurus līdzfinansē Komisija. Turklāt elementi, kurus Komisija sākotnēji ierosināja kā daļu no tiesību akta priekšlikuma, tagad būs jānosaka ar īstenošanas aktiem, piemēram, spējas, ko iekļaus rescEU rezervē (piemēram, spējas dzēst ugunsgrēkus no gaisa, neatliekamās medicīniskās palīdzības vienības), un kā notiks tās operatīvā pārvaldība (piemēram, lēmumu pieņemšanas procedūras noteikšana šo spēju izvietošanai). Minēto uzdevumu izpildei kopumā tiks meklēti juridiska profila darbinieki, t. sk. eksperti iepirkuma jomā, kā arī starpiestāžu profila darbinieki. Pieprasījums pēc papildu darbiniekiem ir pakāpeniski sadalīts nākamajā daudzgadu finanšu shēmas periodā, lai šo iteratīvo procesu varētu atkārtot dažādām jaunām spējām, vienlaikus saglabājot personālu pašreizējo spēju pārvaldībai. Tādējādi papildu darbinieki pirmkārt būs vajadzīgi, lai sagatavotu īstenošanas aktus un pildītu pienākumus saskaņā ar likumdošanas procesu ar mērķi noteikt, kādas spējas iekļaut rescEU rezervē (piemēram, spējas dzēst ugunsgrēkus no gaisa, neatliekamās medicīniskās palīdzības vienības, spējas saskarties ar ķīmiskiem, bioloģiskiem, radioloģiskiem riskiem un kodolriskiem), un pēc tam, lai izstrādātu lietošanas noteikumus. Ir panākta vispārēja politiska vienošanās, ka pirmais īstenošanas akts, ar ko noteiks rescEU spējas, attieksies uz spējām dzēst ugunsgrēkus no gaisa. Tiklīdz būs pieņemti īstenošanas akti par spējām dzēst ugunsgrēkus no gaisa, sāksies rescEU ugunsgrēku dzēšanas spēju izveides posms. Kā minēts iepriekš, tas varētu būt sarežģīts process, ņemot vērā, ka vairākas dalībvalstis var piedalīties vienas spējas izveidē ar kopīgu iepirkuma līgumu, pretēji Komisijas sākotnējam priekšlikumam vienkāršot līdzfinansēšanu un piešķirt Komisijai pilnvaras pašai iegādāties vai nomāt resursus. Kopīgu iepirkuma līgumu sagatavošana un pārvaldība radīs papildu sarežģījumus, kas sākotnēji nebija paredzēti. Šis process (spēju un lietošanas noteikumu noteikšana, spēju izveide, spēju izmantošana utt.) būs jāatkārto ar cita veida spējām, piemēram, neatliekamās medicīniskās palīdzības spējām vai spējām saskarties ar ķīmiskiem, bioloģiskiem, radioloģiskiem riskiem un kodolriskiem. Tas būs jādara tādēļ, ka gaidāmais kompromiss nodrošinās iespēju rescEU rezervē iekļaut daudz plašāku spēju spektru, pretēji Komisijas sākotnējam priekšlikumam, kurā bija minētas tikai četras spējas. Tādējādi daudzgadu finanšu shēmas periodā būs vajadzīgi papildu darbinieki, lai spētu reaģēt uz šīm jaunajām vajadzībām, vienlaikus turpinot pārvaldīt izveidotās rescEU spējas. Tādējādi cita veida spēju izveides atbalstam būs vajadzīgi tāda profila darbinieki, kuriem ir attiecīga pieredze galvenajās civilās aizsardzības jomās.

Ārštata darbinieki

Iepriekš minēto funkciju pildīšanai tiks meklēti arī ārštata darbinieki. Turklāt ārštata darbinieki var nodrošināt speciālās zināšanas par noteiktiem tehniskiem jautājumiem, kas saistīti ar spēju attīstību.

3.2.3.Trešo personu iemaksas 

Priekšlikums/iniciatīva

–◻    neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–X    paredz trešo personu sniegtu līdzfinansējumu

Trešo personu finanšu iemaksas 28 šajā posmā nevar aprēķināt, jo vēl nav pieņemts lēmums par summām.

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem 

–X    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

–◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē

–◻    pašu resursus

–◻     citus ieņēmumus

Atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām ◻    

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija:	Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 29
	2021	2022	2023	2024	2025	2026	2027
………….. pants

(1)    Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1313/2013/ES (2013. gada 17. decembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 924. lpp.).

(2)    COM(2018) 321 final.

(3)    COM(2017) 772 final.

(4)    Paziņojuma nosaukums ir “Mūsdienīgs budžets Savienībai, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv”.

(5)    COM(2018)321 final, 29. lpp.

(6)    COM(2017) 772 final.

(7)    OV C , , . lpp.

(8)    OV C , , . lpp.

(9)    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam, ar ko groza Lēmumu Nr. 1313/2013/ES (2017. gada 23. novembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (COM(2017)772 final).

(10)    Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1313/2013/ES (2013. gada 17. decembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 924. lpp.).

(11)    COM(2018) 321 final.

(12)    Līdz šā priekšlikuma iespējamai pieņemšanai ierosinātajai 2017. gada 23. novembra Lēmuma Nr. 1313/2013/ES (rescEU priekšlikums) pārskatīšanai, kurā tiek pievienots jauns pants par redzamību (20.a pants), jau vajadzētu būt notikušai (paredzētais spēkā stāšanās datums ir 2019. gada 21. marts). Ņemot vērā nepieciešamību saskaņot korporatīvās komunikācijas valodu attiecībā uz visiem jaunajiem daudzgadu finanšu shēmas priekšlikumiem, ievērojot Ģenerālsekretariāta pamatnostādnes (ARES (2018)4555072), 20.a pants tiek grozīts, lai nodrošinātu atbilstību iekšējiem noteikumiem šajā jomā.

(13)    Līdz šā priekšlikuma iespējamai pieņemšanai ierosinātajai 2017. gada 23. novembra Lēmuma Nr. 1313/2013/ES (rescEU priekšlikums) pārskatīšanai jau vajadzētu būt notikušai (paredzētais spēkā stāšanās datums ir 2019. gada 21. marts). Šajā dokumentā izklāstītais grozījums attiecas uz 30. pantu, kā tas ir paredzēts pārskatītajā Lēmumā Nr. 1313/2013/ES.

(14)    COM(2018)98 final.

(15)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(16)    COM(2017) 772 final.

(17)    Eiropas Savienības Revīzijas palāta, “Savienības civilās aizsardzības mehānisms: reaģēšanas koordinācija katastrofu gadījumā ārpus ES kopumā ir bijusi efektīva”, īpašais ziņojums Nr. 33, 2016.

(18)    Komisijas dienestu darba dokuments, “Pārskats par dabas un cilvēku izraisītu katastrofu riskiem, ar kuriem Eiropas Savienība var saskarties”, SWD(2017) 176 final, 23.5.2017.

(19)    Sīkāku informāciju par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx  

(20)    Dif. — diferencētās apropriācijas, nedif. — nediferencētās apropriācijas.

(21)    EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija. EBTA valstis, kas ietilpst EEZ, var pievienoties Savienības civilās aizsardzības mehānismam kā “iesaistītās valstis”, kā paredzēts Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 28. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

(22)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem. Šīs valstis var pievienoties Savienības civilās aizsardzības mehānismam kā “iesaistītās valstis”, kā noteikts Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 28. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

(23)    Šajā tabulā “trešās valstis” būtu jāsaprot kā “citas Eiropas valstis”, kuras vēl nepiedalās Savienības civilās aizsardzības mehānismā, bet kuras nākotnē varētu pievienoties, kā paredzēts Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 28. panta 1. punkta a) apakšpunktā. Iemaksas no citām trešām valstīm, izņemot iepriekš minētās, nav gaidāmas.

(24)    “Kopsummas var nesakrist noapaļošanas dēļ.”

(25)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(26)    AC — līgumdarbinieki, AL — vietējie darbinieki, END — norīkotie valstu eksperti, INT — aģentūru darbinieki, JED — jaunākie eksperti delegācijās.

(27)    Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām).

(28)    Trešo personu iemaksas ir “iesaistīto valstu” iemaksas Savienības civilās aizsardzības mehānismā, kā norādīts 3.1. tabulā (sk. iepriekš) un saskaņā ar 21., 22. un 23. zemsvītras piezīmē sniegtajiem skaidrojumiem.

(29)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.