EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 8.3.2019
COM(2019) 115 final
2019/0064(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Amerikas Tropisko tunzivju komisijā un Nolīguma par Starptautisko delfīnu saglabāšanas programmu pušu sanāksmē, un ar kuru atceļ Lēmumu 10126/14
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.Priekšlikuma priekšmets
Šis priekšlikums attiecas uz lēmumu par nostāju, kas Amerikas Tropisko tunzivju komisijas (IATTC) un Nolīguma par Starptautisko delfīnu saglabāšanas programmu pušu sanāksmes sanāksmēs 2019.–2023. gada periodā Savienības vārdā jāieņem saistībā ar pasākumu paredzamo pieņemšanu.
2.Priekšlikuma konteksts
2.1.Antigvas konvencija un Starptautiskā delfīnu saglabāšanas programma
Konvencija Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada konvenciju (Antigvas konvencija), izveidojot IATTC, tiecas nodrošināt Antigvas konvencijas aptverto zivju krājumu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu. Antigvas konvencija stājās spēkā 2008. gada 10. oktobrī.
Nolīgums par Starptautisko delfīnu saglabāšanas programmu (IDCP nolīgums), izveidojot AIDCP pušu sanāksmi, tiecas nejauši izraisītu delfīnu mirstību Antigvas konvencijas apgabalā pakāpeniski samazināt līdz līmenim, kas tuvojas nullei. Saskaņā ar Antigvas konvencijas XIV pantu IATTC ir būtiska loma nolīguma īstenošanas koordinēšanā un AIDCP satvarā pieņemto pasākumu īstenošanā. Nolīgums stājās spēkā 1999. gada 15. februārī.
Savienība ir IATTC un AIDCP puse, un Antigvas konvenciju tā ir apstiprinājusi saskaņā ar Padomes Lēmumu 2006/539/EK 1 un AIDCP – saskaņā ar Padomes Lēmumu 2005/938/EK 2 .
2.2.Amerikas Tropisko tunzivju komisija un Starptautiskās delfīnu saglabāšanas programmas pušu sanāksme
IATTC ir struktūra, kas izveidota ar Antigvas konvenciju un ir atbildīga par zvejas resursu pārvaldību un saglabāšanu Antigvas konvencijas apgabalā. Tā pieņem saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu konvencijas aptverto zivju krājumu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu.
AIDCP pušu sanāksme ir struktūra, kas izveidota ar AIDCP, un tās uzdevums ir Antigvas konvencijas apgabalā ilgtermiņā nodrošināt to dzīvo jūras resursu ilgtspējību, kas saistīti ar tunzivju zveju ar riņķvadu. IATTC pilda svarīgus pienākumus, kas saistīti ar AIDCP pušu sanāksmes pieņemto pasākumu īstenošanu, un nodrošina AIDCP sekretariāta funkcijas.
IATTC un AIDCP pušu sanāksmes pieņemtie pasākumi Savienībai var kļūt saistoši.
Savienībai kā IATTC un AIDCP pušu sanāksmes loceklei ir līdzdalības tiesības un balsstiesības. IATTC un AIDCP pušu sanāksme lēmumus pieņem vienprātīgi.
2.3.IATTC un AIDCP pušu sanāksmes pieņemtie lēmumi
IATTC ir pilnvaras pieņemt saglabāšanas un pārvaldības pasākumus (“rezolūcijas”) attiecībā uz tās kompetencē ietilpstošajām zvejniecībām, un šīs rezolūcijas līgumslēdzējām pusēm ir saistošas.
Saskaņā ar Antigvas konvencijas IX panta 7. punktu rezolūcijas stājas spēkā 45 dienas pēc tam, kad IATTC par tām ir paziņojusi līgumslēdzējām pusēm.
AIDCP pušu sanāksmei ir pilnvaras pieņemt lēmumus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu AIDCP mērķus. Šādi lēmumi tūlīt pēc to pieņemšanas ir līgumslēdzējām pusēm saistoši.
3.Savienības vārdā ieņemamā nostāja
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) gadskārtējās sanāksmēs, patlaban tiek noteikta atbilstīgi divpakāpju pieejai. Padomes lēmumā tiek izklāstīti Savienības nostājas vadošie principi un orientējošie norādījumi vairākiem gadiem, un pēc tam šī nostāja neoficiālos Komisijas dokumentos, kuri jāapspriež Padomes darba grupā, tiek pielāgota katrai gadskārtējai sanāksmei.
IATTC gadījumā šī pieeja ir īstenota ar Padomes 2014. gada 23. maija Lēmumu 10126/14, kurā izklāstīta Savienības nostāja IATTC un AIDCP pušu sanāksmē 2014.–2018. gada periodā. Lēmumā ir ietverti vispārīgi principi un orientējoši norādījumi, bet, ciktāl iespējams, ņemta vērā arī IATTC un AIDCP specifika. Turklāt pēc dalībvalstu lūguma tajā iekļauta standarta procedūra, kas izmantojama Savienības nostājas ikgadējā noteikšanā.
Lēmums 10126/14 paredz Savienības nostājas pārskatīšanu pirms gadskārtējās sanāksmes 2019. gadā. Tāpēc šajā priekšlikumā, kas aizstās Lēmumu 10126/14, ir izklāstīta Savienības nostāja IATTC 2019.–2023. gada periodā.
Lēmumā 10126/14 tika iestrādāti jaunās kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) principi un virzieni, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 3 , kā arī ņemti vērā mērķi, kas noteikti Komisijas paziņojumā par KZP ārējo dimensiju 4 . Turklāt lēmums Savienības nostāju pielāgoja Lisabonas līgumam.
Zvejas ietekmējuma aspektā pašreizējā pārskatīšanā ir ņemts vērā Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas stratēģiju attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā 5 , Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas kopīgais paziņojums Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība 6 un Padomes secinājumi par minēto kopīgo paziņojumu 7 .
4.Juridiskais pamats
4.1.Procesuālais juridiskais pamats
4.1.1.Principi
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.
Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas uz tādu starptautisko tiesību normu pamata, kuras reglamentē attiecīgo struktūru, un instrumentus, kas nav saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu” 8 .
4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
IATTC un AIDCP pušu sanāksme ir struktūras, kas izveidotas ar nolīgumu, proti, Antigvas konvenciju un AIDCP.
Akti, kurus IATTC un AIDCP pušu sanāksme ir aicinātas pieņemt, ir akti ar juridiskām sekām. Paredzētie akti saskaņā ar Antigvas konvencijas IX pantu un AIDCP VII pantu ir saistoši atbilstoši starptautiskajām tiesībām, un tie var būtiski ietekmēt tādu ES tiesību aktu saturu kā:
·Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju 9 ;
·Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem 10 ;
·Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra Regula (ES) 2017/2403 par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību 11 .
Paredzētie akti nepapildina un negroza Antigvas konvencijā vai AIDCP noteikto iestāžu sistēmu.
Tāpēc ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.
4.2.Materiālais juridiskais pamats
4.2.1.Principi
Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats ir galvenokārt atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta noteikta nostāja. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti un viens ir atzīstams par galveno, bet otrs nav būtisks, tad lēmums, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, ko prasa galvenais jeb dominējošais mērķis vai komponents.
4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Paredzētā akta galvenais mērķis un saturs attiecas uz zivsaimniecību. Juridiskais pamats, kas nosaka šajā nostājā atspoguļojamos principus, ir Regula (ES) Nr. 1380/2013.
Tāpēc ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 43. panta 2. punkts. Ar šo lēmumu ir jāaizstāj Lēmums 10126/14, kas aptver 2014.–2018. gada periodu.
4.3.Secinājums
Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 43. panta 2. punktam, lasītam saistībā ar LESD 218. panta 9. punktu.
2019/0064 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Amerikas Tropisko tunzivju komisijā un Nolīguma par Starptautisko delfīnu saglabāšanas programmu pušu sanāksmē, un ar kuru atceļ Lēmumu 10126/14
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu, lasītu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Ar Padomes Lēmumu 2006/539/EK 12 Eiropas Savienība ir noslēgusi Konvenciju Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada konvenciju (Antigvas konvencija), ar kuru izveidota Amerikas Tropisko tunzivju komisija (IATTC).
(2)IATTC ir struktūra, kas izveidota ar Antigvas konvenciju un ir atbildīga par zvejas resursu pārvaldību un saglabāšanu Antigvas konvencijas apgabalā. IATTC pieņem saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu šīs konvencijas aptverto zivju krājumu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu. Šādi pasākumi Savienībai var kļūt saistoši.
(3)Ar Padomes Lēmumu 2005/938/EK 13 Eiropas Savienība ir apstiprinājusi Nolīgumu par Starptautisko delfīnu saglabāšanas programmu (AIDCP), ar ko izveidota Starptautiskās delfīnu saglabāšanas programmas pušu sanāksme. Saskaņā ar Antigvas konvencijas XIV pantu IATTC ir būtiska loma AIDCP īstenošanas koordinēšanā un AIDCP satvarā pieņemto pasākumu īstenošanā. IATTC nodrošina AIDCP sekretariāta funkcijas.
(4)AIDCP pušu sanāksme ir struktūra, kas izveidota ar AIDCP, un tās uzdevums ir veicināt to, lai tunzivju zvejā ar riņķvadu Antigvas konvencijas apgabalā nejauši izraisīta delfīnu mirstība tiktu pakāpeniski samazināta līdz līmenim, kas tuvojas nullei. AIDCP pušu sanāksme pieņem lēmumus, kas vajadzīgi, lai Antigvas konvencijas apgabalā ilgtermiņā nodrošinātu to dzīvo jūras resursu ilgtspējību, kas saistīti ar tunzivju zveju ar riņķvadu. Šādi pasākumi Savienībai var kļūt saistoši.
(5)Kā paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 14 , Savienībai ir jānodrošina, ka zvejas un akvakultūras darbības ilgtermiņā ir vidiski ilgtspējīgas un tiek pārvaldītas atbilstīgi mērķim nodrošināt ieguvumus ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā un veicināt pārtikas pieejamību. Tā paredz arī to, ka Savienībai zvejniecības pārvaldībā jāievēro piesardzīga pieeja un tās mērķim jābūt nodrošināt, lai dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošanas rezultātā iegūto sugu populācijas tiktu atjaunotas un uzturētas virs līmeņa, kas nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Turklāt tā paredz, ka Savienībai ir jāpieņem pārvaldības un saglabāšanas pasākumi, kuru pamatā ir labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi, jāatbalsta zinātnisko atziņu gūšana un zinātnisko ieteikumu izstrāde, pakāpeniski jāizskauž izmetumi un jāveicina zvejas metodes, kas palīdz nodrošināt selektīvāku zveju un, ciktāl iespējams, nevēlamu nozveju nepieļaušanu un samazināšanu, kā arī zveju, kurai ir maza ietekme uz jūras ekosistēmu un zvejas resursiem. Turklāt Regulā (ES) Nr. 1380/2013 ir konkrēti paredzēts, ka minētie mērķi un principi Savienībai jāpiemēro ārējās attiecībās zivsaimniecības jomā.
(6)Kā norādīts Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgajā paziņojumā Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība 15 un Padomes secinājumos par minēto kopīgo paziņojumu 16 , galvenais Savienības darba uzdevums reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās (RZPO) ir veicināt pasākumus, kas atbalsta un kāpina šo forumu rezultativitāti un attiecīgā gadījumā uzlabo to pārvaldību.
(7)Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas stratēģiju attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā 17 ir minēti konkrēti pasākumi, kuru mērķis ir mazināt plastmasas radīto piedrazojumu, jūras piesārņojumu, kā arī jūrā nozaudēto vai pamesto zvejas rīku daudzumu.
(8)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem IATTC un AIDCP pušu sanāksmes sanāksmēs 2019.–2023. gada periodā, jo IATTC pieņemtie saglabāšanas un izpildes panākšanas pasākumi un AIDCP pušu sanāksmes lēmumi būs Savienībai saistoši un var būtiski ietekmēt tādu Savienības tiesību aktu saturu kā Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 18 , Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 19 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 20 .
(9)Pašreizējā nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem IATTC sanāksmēs, ir noteikta ar Padomes Lēmumu 10126/14 21 . Ir lietderīgi Lēmumu 10126/14 atcelt un aizstāt ar jaunu lēmumu 2019.–2023. gada periodam.
(10)Ņemot vērā Antigvas konvencijas apgabala zvejas resursu dinamisko raksturu un no tā izrietošo nepieciešamību Savienības nostājā ņemt vērā jaunākās izmaiņas, to vidū jaunu zinātnisko un citu relevanto informāciju, kas iesniegta pirms IATTC un AIDCP pušu sanāksmes sanāksmēm vai to laikā, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 13. panta 2. punktā iestrādāto Savienības iestāžu pilnīgas sadarbības principu būtu jāizveido procedūras, kas jāievēro, kad ik gadu tiek precizēta Savienības nostāja 2019.–2023. gada periodā,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Amerikas Tropisko tunzivju komisijas (IATTC) un Nolīguma par Starptautisko delfīnu saglabāšanas programmu (AIDCP) pušu sanāksmes sanāksmēs, ir izklāstīta I pielikumā.
2. pants
Savienības nostāju, kas jāieņem IATTC un AIDCP pušu sanāksmes sanāksmēs, katru gadu precizē saskaņā ar II pielikumu.
3. pants
I pielikumā izklāstīto Savienības nostāju Padome pēc Komisijas priekšlikuma novērtē un vajadzības gadījumā pārskata vēlākais līdz IATTC gadskārtējai sanāksmei 2024. gadā.
4. pants
2014. gada 23. maija Lēmumu 10126/14 atceļ.
5. pants
Šis lēmums ir adresēts Komisijai.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 8.3.2019
COM(2019) 115 final
PIELIKUMI
dokumentam
priekšlikums Padomes lēmumam
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Amerikas Tropisko tunzivju komisijā un Nolīguma par Starptautisko delfīnu saglabāšanas programmu pušu sanāksmēs, un ar kuru atceļ Lēmumu 10126/14
I PIELIKUMS
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Amerikas Tropisko tunzivju komisijā (IATTC) un Nolīguma par Starptautisko delfīnu saglabāšanas programmu (AIDCP) pušu sanāksmē
1.PRINCIPI
IATTC un AIDCP pušu sanāksmes satvarā Savienība:
a)rīkojas saskaņā ar mērķiem un principiem, kurus tā tiecas īstenot kopējā zivsaimniecības politikā (KZP), jo īpaši izmantojot piesardzīgu pieeju un ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu saistītos mērķus, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktā, ar nolūku veicināt uz ekosistēmu balstītas pieejas īstenošanu zvejniecības pārvaldībā, nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, pakāpeniski izskaust izmetumus, minimalizēt zvejas darbību ietekmi uz jūras ekosistēmām un to biotopiem, kā arī, veicinot Savienības zvejniecību ekonomisko dzīvotspēju un konkurētspēju, nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas atkarīgi no zvejas darbībām, un ņemt vērā patērētāju intereses;
b)tiecas IATTC un AIDCP pasākumu sagatavošanas posmā pienācīgi iesaistīt ieinteresētās personas un nodrošina, ka IATTC un AIDCP pušu sanāksmē pieņemtie pasākumi ir saskaņā, attiecīgi, ar Antigvas konvenciju un ar AIDCP nolīgumu;
c)nodrošina, ka IATTC un AIDCP pušu sanāksmes pieņemtie pasākumi ir saskanīgi ar starptautiskajām tiesībām un jo īpaši ar ANO 1982. gada Jūras tiesību konvenciju, ANO 1995. gada Nolīgumu par transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību, 1993. gada Nolīgumu par zvejas kuģu atbilstības veicināšanu starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem atklātā jūrā un Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 2009. gada Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem;
d)veicina nostājas, kas ir saskanīgas ar reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) paraugpraksi attiecīgajā apgabalā;
e)tiecas panākt konsekvenci un sinerģiju ar rīcībpolitiku, kuru Savienība zivsaimniecības nozarē īsteno divpusējās attiecībās ar trešām valstīm, un nodrošina saskaņotību ar citām rīcībpolitikām tādās jomās kā ārējās attiecības, nodarbinātība, vide, tirdzniecība, attīstība, pētniecība un inovācija;
f)nodrošina Savienības starptautisko saistību ievērošanu;
g)ievēro Padomes 2012. gada 19. marta secinājumus par Komisijas paziņojumu par kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju 1 ;
h)tiecas Savienības flotei IATTC konvencijas apgabalā radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, pamatojoties uz tiem pašiem principiem un standartiem, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un veicināt minēto principu un standartu vienādu īstenošanu;
i)darbojas saskaņā ar Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgo paziņojumu Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība 2 , kā arī Padomes secinājumiem par minēto kopīgo paziņojumu 3 un veicina pasākumus, kas atbalsta un kāpina IATTC un AIDCP rezultativitāti un attiecīgā gadījumā uzlabo to pārvaldību un sniegumu (jo īpaši attiecībā uz zinātni, atbilstību, pārredzamību un lēmumu pieņemšanu), un tādējādi dod ieguldījumu visos ilgtspējīgas okeānu pārvaldības aspektos;
j)pēc vajadzības un atbilstoši partnerstruktūru pilnvarojumam veicina attiecīgi RZPO darba koordināciju ar reģionālajām jūras konvencijām (RJK) un sadarbību ar pasaules mēroga organizācijām;
k)veicina koordināciju un sadarbību ar citām tunzivju RZPO kopīgu interešu jautājumos, jo īpaši atkal aktivizējot tā saukto Kobes procesu, kurā iesaistījušās tunzivju RZPO, un attiecinot to uz visām RZPO.
2.ORIENTĒJOŠI NORĀDĪJUMI
Savienība vajadzības gadījumā cenšas atbalstīt IATTC un AIDCP šādu pasākumu pieņemšanā:
a)Antigvas konvencijas apgabala zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, kas pamatojas uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un ietver IATTC reglamentēto dzīvo jūras bioloģisko resursu kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotas vai zvejas piepūles regulējumu, un kas ļautu maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam atbilstošu izmantošanas pakāpi sasniegt pakāpeniski pieaugošā veidā vēlākais līdz 2020. gadam. Minētie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi vajadzības gadījumā ietver īpašus pasākumus, kuri vērsti uz pārzvejotiem krājumiem un kuru mērķis ir saglabāt pieejamajām zvejas iespējām atbilstošu zvejas piepūli;
b)nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas darbību novēršanas, aizkavēšanas un izskaušanas pasākumi konvencijas apgabalā, arī NNN zvejas kuģu sarakstu izveide;
c)Antigvas konvencijas apgabalā piemērojami uzraudzības, kontroles un pārraudzības pasākumi, kuri ietver ostas valsts pasākumu (PSM) pieņemšanu un kuģu satelītnovērošanas sistēmas (VMS) stiprināšanu un kuru mērķis ir nodrošināt kontroles efektivitāti un atbilstību IATTC pieņemtajiem pasākumiem;
d)pasākumi, kuru mērķis ir minimalizēt zvejas darbību negatīvo ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību, jūras ekosistēmām un to biotopiem, t. sk. pasākumi, kuru mērķis ir samazināt jūras piesārņojumu un novērst plastmasas izmešanu jūrā, samazināt jūrā esošās plastmasas ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām, tādi jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzības pasākumi Antigvas konvencijas apgabalā, kas ir saskaņā ar ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijām, un pasākumi, kuru mērķis ir nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, jo īpaši jutīgu jūras sugu nozvejas, un pakāpeniski izskaust izmetumus;
e)pasākumi, kas pieņemti, lai pārvaldītu zivju pievilināšanas ierīču (ZPI) izmantošanu, jo īpaši lai uzlabotu datu vākšanu, pareizi kvantificētu, izsekotu un uzraudzītu ZPI izmantošanu, samazinātu ietekmi uz jutīgiem tunzivju krājumiem, mazinātu ZPI iespējamo ietekmi uz mērķsugām un nemērķa sugām, kā arī uz ekosistēmu, un samazinātu ZPI īpatsvaru jūras piedrazojumā;
f)pasākumi, kuru mērķis ir mazināt pamesto, nozaudēto vai citādi izmesto zvejas rīku ietekmi okeānā un atvieglot šādu zvejas rīku identificēšanu un atgūšanu;
g)pasākumi, kuru mērķis ir stiprināt atbilstības uzraudzības sistēmu organizācijā un nodrošināt rezultatīvu turpinājumu darbībām, ko karoga valstis veikušas, lai novērstu neatbilstības problēmas;
h)pasākumi, kuru mērķis ir aizliegt zveju, kuras vienīgais nolūks ir iegūt haizivju spuras, un prasīt, lai visas haizivis tiktu izkrautas ar neatdalītām spurām;
i)vajadzības gadījumā vienotas pieejas ar citām RZPO, jo īpaši tām, kas iesaistītas zvejniecības pārvaldībā tajā pašā apgabalā;
j)papildu tehniskie pasākumi, kas pamatojas uz IATTC struktūru un darba grupu un AIDCP pušu sanāksmes ieteikumiem;
k)tunzivju zvejā ar riņķvadu nejauši izraisītas delfīnu mirstības pakāpeniska samazināšana līdz līmenim, kas tuvojas nullei, un regulāri delfīnu populācijas novērtējumi;
l)pēc vajadzības un tādā apmērā, kādā to atļauj attiecīgie dibināšanas dokumenti, – ieteikumi, kas rosina īstenot Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvenciju par darbu zvejniecībā;
m)pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu organizācijas efektivitāti, arī organizācijas snieguma regulāra izskatīšana.
II PIELIKUMS
Kārtība, kādā ik gadu precizējama Savienības nostāja, kas jāieņem Amerikas Tropisko tunzivju komisijas un Nolīguma par Starptautisko delfīnu saglabāšanas programmu pušu sanāksmes sanāksmēs
Pirms katras IATTC un AIDCP pušu sanāksmes sanāksmes, kurā minētās struktūras ir aicinātas pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām Savienībai, tiek veikti pasākumi, kas vajadzīgi, lai nostājā, kas Savienības vārdā paužama saskaņā ar I pielikumā izklāstītajiem principiem un orientējošajiem norādījumiem, tiktu ņemta vērā jaunākā zinātniskā informācija un cita relevanta informācija, kas nosūtīta Komisijai.
Šajā nolūkā, pamatojoties uz minēto informāciju, Komisija pietiekami laicīgi pirms katras IATTC un AIDCP pušu sanāksmes sanāksmes Padomei vai tās darba sagatavošanas struktūrām, lai tās varētu apspriest un apstiprināt Savienības vārdā paužamās nostājas detaļas, nosūta rakstisku dokumentu, kurā detalizēti izklāstīti ierosinātie Savienības nostājas precizējumi.
Ja IATTC sanāksmes vai AIDCP pušu sanāksmes gaitā, arī uz vietas, panākt vienošanos par jauno elementu iekļaušanu Savienības nostājā nav iespējams, šo jautājumu nodod Padomei vai tās darba sagatavošanas struktūrām.