Briselē, 21.2.2019

COM(2019) 90 final

2019/0043(NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai noslēgtu statusa nolīgumu starp Eiropas Savienību un Melnkalni par darbībām, ko Melnkalnē veic Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra


PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Saskaņā ar 54. panta 3. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. septembra Regulā (ES) 2016/1624 par Eiropas Robežu un krasta apsardzi 1 Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra var koordinēt operatīvo sadarbību starp dalībvalstīm un trešām valstīm ārējo robežu pārvaldības jomā. Šajā sakarā tā var veikt darbības pie ārējām robežām, iesaistot vienu vai vairākas dalībvalstis un kādu trešo valsti, kas ir kaimiņvalsts vismaz vienai no minētajām dalībvalstīm, pēc vienošanās ar minēto kaimiņvalsti, tostarp minētās trešās valsts teritorijā.

Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1624 54. panta 4. punktu gadījumos, kad ir paredzēts, ka Eiropas Robežu un krasta apsardzes vienības tiks izvietotas trešā valstī darbībās, kurās vienību dalībniekiem būs īstenošanas pilnvaras vai ja citas darbības trešās valstīs to pieprasa, Savienība ar attiecīgo trešo valsti noslēdz statusa nolīgumu. Statusa nolīgums ietver visus aspektus, kas vajadzīgi, lai veiktu minētās darbības. Tajā jo īpaši nosaka operācijas apmēru un vienību dalībnieku civiltiesisko atbildību un kriminālatbildību, uzdevumus un pilnvaras. Ar statusa nolīgumu nodrošina, ka šo operāciju laikā tiek pilnībā ievērotas pamattiesības.

Pamatojoties uz Padomes pieņemtajām sarunu norādēm, Eiropas Komisija ar Melnkalni ir risinājusi sarunas par statusa nolīgumu, lai izveidotu tiesisko regulējumu, kas, izstrādājot operatīvos plānus, ļautu nekavējoties rīkoties, ja būs vajadzīga ātra reakcija. Lai gan patlaban migranti Melnkalni lielā apmērā neizmantoto par tranzītvalsti, situācija var mainīties, kā tas jau ir noticis agrāk. Organizētās noziedzības tīkli ātri pielāgo jauniem apstākļiem savus migrantu kontrabandas maršrutus un metodes. Noslēdzot šādu statusa nolīgumu, Melnkalnes atbildīgās iestādes un ES dalībvalstis, ko koordinē Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra, daudz labāk spēs ātri reaģēt uz šādām iespējamām norisēm.

Pievienotais priekšlikums Padomes lēmumam ir juridisks instruments, kas vajadzīgs, lai noslēgtu statusa nolīgumu starp Eiropas Savienību un Melnkalni.

Komisija 2017. gada 16. oktobrī saņēma Padomes atļauju sākt sarunas ar Melnkalni par statusa nolīgumu par darbībām, ko Melnkalnē veic Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra.

Sarunas par statusa nolīgumu tika sāktas un pabeigtas 2018. gada 5. jūlijā. Sarunas tiks sekmīgi pabeigtas, parafējot statusa nolīgumu vēlāk.

Komisija uzskata, ka Padomes sarunu norādēs izvirzītie mērķi ir sasniegti un statusa nolīgums ir Savienībai pieņemams.

Dalībvalstis informēja un ar tām apspriedās attiecīgajā Padomes darba grupā.

Saistība ar spēkā esošajiem divpusējiem nolīgumiem

Nolīgums starp Horvātijas Iekšlietu ministriju un Melnkalnes Iekšlietu ministriju par policijas sadarbību 2011. gada 11. novembrī stājās spēkā attiecībā uz Horvātiju (NN/MU No. 15/2011).

Savukārt starp Melnkalni un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru ir panākta darba vienošanās (kura tiek atjaunināta), un tā jo īpaši ietver kompetento Melnkalnes iestāžu (kā novērotāju dalībvalstu teritorijā) regulāru līdzdalību Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras kopīgajās operācijās.

Melnkalne ziņoja par labu pārrobežu sadarbību — jo īpaši tehniskā līmenī — ar visām tās kaimiņvalstīm un labu progresu attiecībā uz sarunām par vairākiem nolīgumiem ar Serbiju, Bosniju un Hercegovinu un Horvātiju. Ar protokolu starp Melnkalnes, Albānijas un Kosovas 2* iekšlietu ministrijām Plavā (Plav) ir izveidots kopīgs policijas sadarbības centrs, kura mērķis ir veicināt pārrobežu sadarbību cīņā pret noziedzību, intensīvāk apmainoties ar operatīvo informāciju un ciešāk koordinējot kopīgus drošības pasākumus. Kopīgo policijas sadarbības centru oficiāli atklāja 2017. gada 30. maijā.

3 Atbilstība pārējiem Savienības politikas virzieniem

Eiropas programma migrācijas jomā balstās uz četriem pīlāriem. Viens no tiem ir robežu pārvaldība — tas nozīmē, ka tiks labāk pārvaldītas ES ārējās robežas, jo īpaši solidarizējoties ar tām dalībvalstīm, kuras atrodas pie ārējām robežām, un tiks uzlabota robežšķērsošanas efektivitāte. Pastiprināta Melnkalnes robežu kontrole pozitīvi ietekmēs arī ES ārējās robežas, kā arī Melnkalnes robežas. Turpmāka drošības nostiprināšana pie ārējām robežām ir arī saskaņā ar Eiropas Drošības programmu.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

Juridiskais pamats

Šā priekšlikuma Padomes lēmumam juridiskais pamats ir LESD 77. panta 2. punkta b) un d) apakšpunkts un 79. panta 2. punkta c) apakšpunkts saistībā ar LESD 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu.

Tas, ka Eiropas Savienība noslēdz statusa nolīgumu, ir skaidri paredzēts Regulas (ES) 2016/1624 54. panta 4. punktā, kurā noteikts, ka gadījumos, kad ir paredzēts, ka vienības tiks izvietotas trešā valstī darbībās, kurās vienību dalībniekiem būs īstenošanas pilnvaras vai ja citas darbības trešās valstīs to pieprasa, Savienība ar attiecīgo trešo valsti noslēdz statusa nolīgumu.

Saskaņā ar LESD 3. panta 2. punktu Savienības ekskluzīvā kompetencē ir noslēgt starptautisku nolīgumu, ja tā slēgšana ir paredzēta Savienības leģislatīvajā aktā. Regulas (ES) 2016/1624 54. panta 4. punktā paredzēta šāda statusa nolīguma slēgšana starp Eiropas Savienību un attiecīgo trešo valsti. Tāpēc pievienotais nolīgums ar Melnkalni ietilpst Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē.

Lai noslēgtu šo nolīgumu saskaņā ar LESD 218. panta 6. punkta a) un v) apakšpunktu, ir vajadzīga Eiropas Parlamenta piekrišana.

Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā

Neattiecas.

Proporcionalitāte

Ņemot vērā to, ka organizētās noziedzības tīkli ātri pielāgo savus maršrutus un metodes neatbilstīgu migrantu tirdzniecībā, ir nepieciešama ES iesaistīšanās, lai uzlabotu kontroli pie Melnkalnes robežām. Statusa nolīguma noslēgšana ir nepieciešama, lai Melnkalnes atbildīgās iestādes un ES dalībvalstis, ko koordinē Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra, varētu ātri reaģēt uz šādām iespējamām norisēm. Tas pēkšņa neatbilstīgu migrantu pieplūduma gadījumā ļaus Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai izvietot Melnkalnē Eiropas Robežu un krasta apsardzes vienības.

Juridiskā instrumenta izvēle

Šis priekšlikums ir saskaņā ar LESD 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu, kurā paredzēts, ka Padome pieņem lēmumus par starptautiskiem nolīgumiem ar Eiropas Parlamenta piekrišanu. Nav cita juridiska instrumenta, ko varētu izmantot šā priekšlikuma mērķa sasniegšanai.

3.EX POST NOVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Ex post novērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Neattiecas.

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Neattiecas.

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Neattiecas.

Ietekmes novērtējums

Sarunām par statusa nolīgumu ietekmes novērtējums nav bijis nepieciešams.

Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Tā kā šis būs jauns nolīgums, nevarēja veikt esošo instrumentu izvērtējumu vai atbilstības pārbaudes.

Pamattiesības

Statusa nolīgumā ir iekļauti noteikumi, kas nodrošina, ka tiek aizsargātas to personu pamattiesības, kuras ietekmē to vienības dalībnieku darbības, kas ir iesaistīti Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras koordinētajā darbībā.

Noteikumi par pamattiesībām ir sīkāk paskaidroti 5. punktā “Citi elementi”.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Statusa nolīgumam kā tādam nav finansiālas ietekmes. Patiesībā izmaksas radīs reālā Eiropas Robežu un krasta apsardzes vienību izvietošana, kas notiks, pamatojoties uz operatīvo plānu un attiecīgo dotāciju nolīgumu; tās sedz no Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras budžeta. Statusa nolīgumā paredzētās turpmākās operācijas finansēs, izmantojot Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras pašu resursus.

Finanšu pārskatā, kas pievienots regulas priekšlikumam par Eiropas robežsardzes un krasta apsardzi, tika novērtēts, ka Eiropas robežsardzes un krasta apsardzes izdevumi ciešākai sadarbībai ar trešām valstīm (tostarp iespējamas kopīgas operācijas ar kaimiņvalstīm) laikposmam no 2017. gada līdz 2020. gadam vidēji ir 6,090 miljoni EUR gadā.

1.1.5.CITI ELEMENTI

Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Komisija nodrošinās statusa nolīguma īstenošanas pienācīgu uzraudzību.

Melnkalne un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra kopīgi izvērtē katru kopīgo operāciju vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu.

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra, Melnkalne un dalībvalstis, kas piedalās konkrētā darbībā, katras darbības beigās sagatavo ziņojumu par to, kā piemēroti nolīguma noteikumi, tostarp noteikumi par personas datu apstrādi.

Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)

Neattiecas.

Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Nolīguma piemērošanas joma

Saskaņā ar šo nolīgumu Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra var izvietot Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības, kurām ir īstenošanas pilnvaras Melnkalnē, kopīgu operāciju, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu vai atgriešanas operāciju veikšanai.

Eiropas Robežu un krasta apsardzes vienības Melnkalnes teritorijā var izvietot tikai reģionos, kas robežojas ar ES ārējām robežām, un vienības dalībniekiem ir īstenošanas pilnvaras tajās Melnkalnes teritorijās, kuras norādītas operatīvajā plānā.

Ne šis nolīgums, ne arī darbības, ko tā īstenošanai veikušas Puses vai kas veiktas to vārdā, tostarp operatīvo plānu izstrādāšana vai līdzdalība pārrobežu operācijās, nekādā veidā neietekmē Eiropas Savienības dalībvalstu un Melnkalnes attiecīgo teritoriju statusu un delimitāciju, uz ko attiecas starptautiskie tiesību akti.

Darbības uzsākšana

Aģentūra var ierosināt iniciatīvu darbības uzsākšanai. Melnkalnes kompetentās iestādes var pieprasīt aģentūrai apsvērt darbības uzsākšanu. Lai veiktu darbību, ir vajadzīga Melnkalnes kompetento iestāžu un aģentūras piekrišana.

Operatīvais plāns 

Pirms katras kopīgās operācijas vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākuma aģentūrai un Melnkalnei ir jāsaskaņo operatīvais plāns. Minētais operatīvais plāns ir jāsaskaņo arī ar dalībvalsti vai dalībvalstīm, kas robežojas ar operācijas norises vietu.

Plānā detalizēti izklāsta kopīgās operācijas vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākuma organizatoriskos un procesuālos aspektus, tostarp situācijas, operatīvā nolūka un mērķu aprakstu un novērtējumu, operatīvo koncepciju, izvietojamā tehniskā aprīkojuma veidu, īstenošanas plānu, sadarbību ar citām trešām valstīm, citām Savienības aģentūrām un struktūrām vai starptautiskajām organizācijām, noteikumus attiecībā uz pamattiesībām, tostarp personas datu aizsardzību, koordinācijas, pavēlniecības, kontroles, saziņas un ziņošanas struktūras, organizatorisko kārtību un loģistiku, kopīgās operācijas vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākuma novērtējuma un finansiālos aspektus. Kopīgās operācijas vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākuma novērtējumu kopīgi veic Melnkalne un aģentūra.

Vienības dalībnieku uzdevumi un pilnvaras

Parasti vienībām ir tiesības veikt uzdevumus un izmantot īstenošanas pilnvaras, kas nepieciešamas robežkontrolei un atgriešanas operācijām. Tās ievēro Melnkalnes normatīvos aktus.

Melnkalnes teritorijā vienības darbojas tikai saskaņā ar Melnkalnes robežsargu vai citu attiecīgo Melnkalnes darbinieku norādījumiem un to klātbūtnē. Izņēmuma kārtā Melnkalne var pilnvarot vienības dalībniekus rīkoties tās vārdā.

Vajadzības gadījumā vienības dalībnieki valkā savas uniformas, redzamu personas identifikāciju un zilu rokas apsēju ar Eiropas Savienības un aģentūras atšķirības zīmēm. Lai Melnkalnes valsts iestādes varētu tos nepārprotami identificēt, tie līdzi nēsā arī akreditācijas dokumentu.

Vienības dalībnieki var nēsāt dienesta ieročus, munīciju un aprīkojumu, kā tas atļauts saskaņā ar viņu pašu valsts tiesību aktiem. Melnkalnes iestādes iepriekš paziņo aģentūrai par atļautajiem dienesta ieročiem, munīciju un aprīkojumu un to izmantošanas nosacījumiem.

Vienības dalībnieki ar savas valsts un Melnkalnes iestāžu piekrišanu Melnkalnes robežsargu vai citu attiecīgu Melnkalnes darbinieku klātbūtnē un saskaņā ar Melnkalnes tiesību aktiem var pielietot spēku, tostarp dienesta ieročus, munīciju un aprīkojumu. Melnkalnes iestādes var atļaut vienības dalībniekiem pielietot spēku arī tad, ja tās robežsargu nav klāt.

Melnkalne var atļaut vienības dalībniekiem piekļūt tās datubāzēm, ja tas ir nepieciešams, lai sasniegtu operatīvos mērķus, kas noteikti operatīvajā plānā. Pirms vienības dalībnieku izvietošanas Melnkalnes iestādes informē aģentūru par valsts datubāzēm, kurām var piekļūt saskaņā ar Melnkalnes datu aizsardzības tiesību aktiem.

Darbības apturēšana un izbeigšana

Gan aģentūra, gan Melnkalnes iestādes var apturēt vai izbeigt darbību, ja tās uzskata, ka otra puse neievēro nolīguma noteikumus vai operatīvo plānu.

Vienības dalībnieku privilēģijas un imunitāte

Attiecībā uz visām darbībām, kas veiktas, pildot oficiālas funkcijas (“pildot dienesta pienākumus”), vienības dalībniekiem ir imunitāte pret Melnkalnes krimināltiesisko jurisdikciju, bet šāda imunitāte uz tiem neattiecas par pārkāpumiem, kas izdarīti, “nepildot dienesta pienākumus”.

Operatīvajā plānā ir precīzi norādītas darbības, uz kurām attiecas imunitāte pret Melnkalnes krimināltiesisko jurisdikciju.

Gadījumā, ja tiek pausts pieņēmums par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, ko izdarījuši vienības dalībnieki, aģentūras izpilddirektors pirms tiesvedības uzsākšanas apliecina Melnkalnes kompetentajām tiesu iestādēm, vai attiecīgā darbība ir veikta, pildot oficiālās funkcijas. Aģentūras izpilddirektors pieņem lēmumu pēc tam, kad ir rūpīgi pārbaudīts tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kura ir norīkojusi attiecīgo robežsargu vai citus attiecīgos darbiniekus, un Melnkalnes kompetento iestāžu faktu izklāsts. Aģentūras izpilddirektora apliecinājums ir saistošs Melnkalnes kompetentajām iestādēm.

Vienības dalībniekiem piešķirtās privilēģijas un imunitāte pret Melnkalnes krimināltiesisko jurisdikciju neatbrīvo tos no piederības dalībvalsts jurisdikcijas.

Tāds pats regulējums attiecas uz vienības dalībnieku civiltiesisko un administratīvo atbildību.

Dalībvalsts, kas ir norīkojusi attiecīgo robežsargu vai citus attiecīgos darbiniekus, var atcelt vienību dalībnieku imunitāti pret Melnkalnes krimināltiesisko, civiltiesisko un administratīvo jurisdikciju. Šādai atcelšanai vienmēr jābūt tūlītējai atcelšanai.

Vienības dalībniekiem, kas ir liecinieki, var uzlikt pienākumu sniegt pierādījumus, izmantojot paziņojumu un saskaņā ar Melnkalnes procesuālajiem noteikumiem.

Nolīgumā ir paredzēts mehānisms kaitējumu atlīdzināšanai. Šāda kompensācijas mehānisma pamatā ir 42. pants Regulā (ES) 2016/1624 par Eiropas Robežu un krasta apsardzi. Ja kaitējumu ir nodarījis vienības dalībnieks, pildot dienesta pienākumus, atbildīga ir Melnkalne. Ja kaitējumu ir nodarījis iesaistītās dalībvalsts vienības dalībnieks, pildot dienesta pienākumus, rupjas nolaidības vai tīša pārkāpuma dēļ vai nepildot dienesta pienākumus, Melnkalne var pieprasīt aģentūras izpilddirektoram, lai attiecīgā iesaistītā dalībvalsts maksā kompensāciju. Ja kaitējumu ir nodarījuši aģentūras darbinieki, Melnkalne var pieprasīt aģentūrai samaksāt kompensāciju.

Vienības dalībniekiem nevar piemērot izpildes pasākumus, izņemot gadījumus, ja pret viņiem sāk civiltiesvedību, kas nav saistīta ar oficiālajām funkcijām.

Vienības dalībnieku īpašumu, kas vajadzīgs viņu oficiālo funkciju pildīšanai, nevar arestēt. Uz vienības dalībniekiem civiltiesvedībā neattiecas personas brīvības ierobežojumi vai kādi citi ierobežojoši pasākumi.

Par aģentūrai sniegtajiem pakalpojumiem vienības dalībnieki ir atbrīvoti no sociālā nodrošinājuma noteikumiem, kas var būt spēkā Melnkalnē. Tie Melnkalnē ir atbrīvoti arī no jebkāda veida nodokļiem, ko ietur no algas un ienākumiem, kurus tiem maksā aģentūra vai to dalībvalstis, kā arī no ienākumiem, ko viņi saņem ārpus Melnkalnes.

Melnkalnes iestādes ļauj ievest un izvest priekšmetus vienības dalībnieku personiskām vajadzībām un atbrīvo šādus priekšmetus no visiem muitas nodokļiem, citiem nodokļiem un saistītiem maksājumiem, kas nav maksa par glabāšanu, transportu un tamlīdzīgiem pakalpojumiem.

Vienības dalībnieku personisko bagāžu var pārbaudīt tikai tad, ja ir pamatotas aizdomas, ka tajā ir priekšmeti, kas nav paredzēti vienības dalībnieka personiskai lietošanai, vai priekšmeti, kuru imports vai eksports Melnkalnē ir aizliegts ar likumu vai uz kuriem attiecas tās karantīnas noteikumi. Šādas personīgās bagāžas pārbaudi veic vienīgi attiecīgās vienības dalībnieka(-u) vai aģentūras pilnvarota pārstāvja klātbūtnē.

Vienības dalībnieku dokumenti, sarakste un īpašums ir neaizskarams, izņemot gadījumus, ja piemēro izpildes pasākumus.

Akreditācijas dokuments

Aģentūra, sadarbojoties ar Melnkalni, identificēšanas nolūkos attiecībā pret Melnkalnes iestādēm izsniedz vienības dalībniekiem akreditācijas dokumentu, kas apliecina šā dokumenta turētāja tiesības veikt uzdevumus un īstenot pilnvaras, kuras tam piešķirtas ar šo nolīgumu un operatīvo plānu. Akreditācijas dokuments kopā ar derīgu ceļošanas dokumentu vienības dalībniekam ļauj ieceļot Melnkalnē bez vīzas vai iepriekšējas atļaujas.

Pamattiesības

Veicot uzdevumus un īstenojot pilnvaras, vienības dalībnieki pilnībā ievēro pamattiesības un pamatbrīvības, tostarp attiecībā uz piekļuvi patvēruma procedūrām, cilvēka cieņu, spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas attieksmes aizliegumu, tiesības uz brīvību, neizraidīšanas principu un kolektīvās izraidīšanas aizliegumu, bērna tiesības un tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību. Viņi patvaļīgi nediskriminē personas dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma, dzimumorientācijas vai dzimtes identitātes dēļ. Visi pasākumi, kas skar minētās pamattiesības un pamatbrīvības, ir samērīgi ar šo pasākumu mērķiem un ievēro šo pamattiesību un pamatbrīvību būtību.

Katrai pusei ir jābūt sūdzību mehānismam, ar kura palīdzību izskatīt iespējamos pamattiesību pārkāpumus, ko izdarījuši tās darbinieki. Aģentūra ir izveidojusi Regulas (ES) 2016/1624 par Eiropas Robežu un krasta apsardzi 72. pantā minēto sūdzību mehānismu, un tādējādi tā izpilda šo pienākumu. Melnkalnes Ombuds varētu izskatīt šādus iespējamos pārkāpumus, izņemot gadījumus, ja Melnkalnes iestādes nolemj izveidot mehānismu, kurš ir īpaši paredzēts tam, lai izskatītu sūdzības, kas iesniegtas saskaņā ar šo nolīgumu.

Personas datu apstrāde

Vienības dalībnieki apstrādā personas datus, kad tas nepieciešams viņu uzdevumu veikšanai un pilnvaru īstenošanai saskaņā ar noteikumiem, kurus piemēro aģentūrai un ES dalībvalstīm. Personas datu apstrāde, ko veic Melnkalnes iestādes, notiek saskaņā ar tās tiesību aktiem.

Aģentūra, iesaistītās dalībvalstis un Melnkalnes iestādes katras darbības beigās sagatavo kopīgu ziņojumu par vienības dalībnieku veikto personas datu apstrādi. Šo ziņojumu nosūta aģentūras pamattiesību amatpersonai un datu aizsardzības inspektoram. Viņi sniedz ziņojumu aģentūras izpilddirektoram.

Domstarpības un interpretācija

Visus jautājumus, kas rodas saistībā ar šā nolīguma piemērošanu, kopīgi izskata Melnkalnes kompetento iestāžu pārstāvji un aģentūras pārstāvji, konsultējoties ar attiecīgo dalībvalsti vai dalībvalstīm, kas robežojas ar Melnkalni.

Ja iepriekš nav panākts izlīgums, domstarpības par šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu izšķir tikai sarunu ceļā starp Melnkalni un Eiropas Komisiju, kas apspriežas ar ikvienu dalībvalsti, kas robežojas ar Melnkalni.

Kompetentās iestādes šā nolīguma īstenošanai

Melnkalnes kompetentā iestāde šā nolīguma īstenošanai ir Iekšlietu ministrija. Eiropas Savienībai tā ir Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra.

Kopīga deklarācija

Abas Puses vienojas, ka atturēšanās no jebkāda pasākuma, kas varētu apdraudēt iespējamo turpmāko vienības dalībnieka kriminālvajāšanu, ko veic uzņēmējvalsts kompetentās iestādes, ietver atturēšanos no aktīvas attiecīgās vienības dalībnieka atgriešanas atvieglošanas no Eiropas Robežu un krasta apsardzes dienesta darbības vietas Melnkalnē uz viņa/viņas piederības dalībvalsti, kamēr nav saņemts aģentūras izpilddirektora apliecinājums.

2019/0043 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai noslēgtu statusa nolīgumu starp Eiropas Savienību un Melnkalni par darbībām, ko Melnkalnē veic Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punkta b) un d) apakšpunktu un 79. panta 2. punkta c) apakšpunktu saistībā ar 218. panta 6. punkta (a) apakšpunktu),

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu 4 ,

tā kā:

(1)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1624 5 54. panta 4. punktā paredzēts, ka gadījumos, kad ir paredzēts, ka Eiropas Robežu un krasta apsardzes vienības tiks izvietotas trešā valstī darbībās, kurās vienību dalībniekiem būs īstenošanas pilnvaras, vai ja citas darbības trešās valstīs to pieprasa, Savienība ar attiecīgo trešo valsti noslēdz statusa nolīgumu. Statusa nolīgumam būtu jāietver visi aspekti, kas vajadzīgi, lai veiktu minētās darbības.

(2)Saskaņā ar Padomes [...] Lēmumu 2018/XXX statusa nolīgumu starp Eiropas Savienību un Melnkalni par darbībām, ko Melnkalnē veic Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (“nolīgums”), [...] parakstīja [...], ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk.

(3)Atbilstīgi nolīgumam Melnkalnes teritorijā saskaņā ar operatīvo plānu varētu ātri izvietot Eiropas Robežu un krasta apsardzes vienības un reaģēt uz pašreizējām izmaiņām migrācijas plūsmās piekrastes maršrutā, kā arī sniegt palīdzību ārējo robežu pārvaldībā un cīņā pret neatbilstīgu migrantu tirdzniecību.

(4)Šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK 6 ; tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Apvienotajai Karalistei šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(5)Šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK 7 ; tādēļ Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Īrijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(6)Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(7)Tādēļ statusa nolīgums būtu jāapstiprina Eiropas Savienības vārdā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināts statusa nolīgums starp Eiropas Savienību un Melnkalni par darbībām, ko Melnkalnē veic Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (“nolīgums”).

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs ieceļ personu, kura ir pilnvarota Eiropas Savienības vārdā veikt nolīguma 12. panta 2. punktā paredzēto paziņošanu, lai paustu Eiropas Savienības piekrišanu uzņemties šā nolīguma saistības.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē,

   Padomes vārdā —

   priekšsēdētājs

(1)    OV L 251, 16.9.2016., 1. lpp.
(2) *    Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO Drošības padomes Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.
(3)    OV C , lpp.
(4)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1624 (2016. gada 14. septembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/399 un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 863/2007, Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 un Padomes Lēmumu 2005/267/EK (OV L 251, 16.9.2016., 1. lpp.).
(5)    Padomes Lēmums 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.).
(6)    Padomes Lēmums 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.).

Briselē, 21.2.2019

COM(2019) 90 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums PADOMES LĒMUMAM

par to, lai noslēgtu statusa nolīgumu starp Eiropas Savienību un Melnkalni par darbībām, ko Melnkalnē veic Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra


PIELIKUMS

STATUSA NOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību un Melnkalni par darbībām, ko Melnkalnē veic Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra

EIROPAS SAVIENĪBA

un MELNKALNE,

turpmāk “Puses”,

TĀ KĀ var rasties situācijas, kurās Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra, turpmāk “aģentūra”, koordinē operatīvo sadarbību starp ES dalībvalstīm un Melnkalni, tostarp Melnkalnes teritorijā,

TĀ KĀ būtu jāizveido tiesiskais regulējums statusa nolīguma veidā attiecībā uz situācijām, kad aģentūras vienību dalībniekiem būs īstenošanas pilnvaras Melnkalnes teritorijā,

ŅEMOT VĒRĀ, ka aģentūrai visās darbībās Melnkalnes teritorijā būtu pilnībā jāievēro pamattiesības,

IR NOLĒMUŠAS NOSLĒGT ŠO NOLĪGUMU.

1. pants
Nolīguma darbības joma

1.    Šis nolīgums ietver visus aspektus, kas nepieciešami to aģentūras darbību veikšanai, kuras varētu norisināties Melnkalnes teritorijā un attiecībā uz kurām aģentūras vienību dalībniekiem ir īstenošanas pilnvaras.

2.    Šo nolīgumu piemēro tikai Melnkalnes teritorijā vai tās daļās.

3.    Ne šis nolīgums, ne arī darbības, ko tā īstenošanai veikušas Puses vai kas veiktas to vārdā, tostarp operatīvo plānu izstrādāšana vai līdzdalība pārrobežu operācijās, nekādā veidā neietekmē Eiropas Savienības dalībvalstu un Melnkalnes attiecīgo teritoriju statusu un delimitāciju, uz ko attiecas starptautiskie tiesību akti.

2. pants
Definīcijas

Šajā nolīgumā:

(1)“darbība” ir kopīga operācija, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākums vai atgriešanas operācija;

(2)“kopīga operācija” ir darbība, kuras mērķis ir apkarot nelegālo imigrāciju vai pārrobežu noziedzību vai arī pastiprināt tehnisko un operatīvo palīdzību pie Melnkalnes robežām ar kaimiņos esošu dalībvalsti un kura norisinās Melnkalnes teritorijā;    

(3)“ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākums” ir darbība, lai ātri reaģētu situācijā, kad pastāv konkrētas un nesamērīgi lielas problēmas pie Melnkalnes ārējām robežām ar kaimiņos esošo dalībvalsti, un kas uz ierobežotu laiku norisinās Melnkalnes teritorijā;    

(4)“atgriešanas operācija” ir operācija, kuru koordinē aģentūra un kurā ir iesaistīts vienas vai vairāku dalībvalstu sniegts tehniskais un operatīvais atbalsts, un kuras laikā atgriežamās personas no vienas vai vairākām dalībvalstīm piespiedu kārtā vai brīvprātīgi tiek atgrieztas uz Melnkalni;

(5)“robežkontrole” ir personu kontrole, ko neatkarīgi no visiem pārējiem apsvērumiem veic pie robežas, reaģējot vienīgi uz nodomu šķērsot šo robežu vai jau notikušu šās robežas šķērsošanu, un kas ietver robežpārbaudes pie robežšķērsošanas vietām un robežuzraudzību starp robežšķērsošanas vietām;

(6)“vienības dalībnieks” ir vai nu aģentūras darbinieks, vai robežsargu vienības dalībnieks un cits attiecīgais darbinieks no iesaistītajām dalībvalstīm, tostarp robežsargi un citi attiecīgi darbinieki, kurus dalībvalstis norīkojušas uz aģentūru un kuri jāizvieto operācijas laikā;    

(7) “dalībvalsts” ir Eiropas Savienības dalībvalsts;    

(8)“piederības dalībvalsts” ir dalībvalsts, kuras robežsargs vai cits attiecīgs darbinieks ir vienības dalībnieks;    

(9)“personas dati” ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu; “identificējama persona” ir persona, kuru tieši vai netieši var identificēt, jo īpaši izmantojot tādus identifikatorus kā, piemēram, vārdu, uzvārdu, identifikācijas numuru, atrašanās vietas datus, tiešsaistes identifikatoru vai vienu vai vairākus minētajai personai raksturīgus fiziskās, fizioloģiskās, ģenētiskās, garīgās, ekonomiskās, kultūras vai sociālās identitātes faktorus;    

(10)“iesaistītā dalībvalsts” ir dalībvalsts, kas piedalās operācijā Melnkalnē, nodrošinot tehnisko aprīkojumu, robežsargus un citus attiecīgus darbiniekus, kas izvietoti kā daļa no vienības;    

(11)“aģentūra” ir Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra, kas izveidota ar Regulu (ES) 2016/1624 par Eiropas Robežu un krasta apsardzi.

3. pants
Darbības uzsākšana

1.    Aģentūra var ierosināt iniciatīvu Melnkalnes kompetentajām iestādēm uzsākt darbību. Melnkalnes kompetentās iestādes var pieprasīt aģentūrai apsvērt darbības uzsākšanu.

2.    Lai veiktu darbību, ir vajadzīga gan Melnkalnes kompetento iestāžu, gan aģentūras piekrišana.

4. pants
Operatīvais plāns

Operatīvajā plānā, kam ir piekritusi dalībvalsts vai dalībvalstis, kuras robežojas ar operācijas norises vietu, vienojas par katru kopīgu operāciju vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu. Plānā detalizēti izklāsta kopīgās operācijas vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākuma organizatoriskos un procesuālos aspektus, tostarp situācijas, operatīvā nolūka un mērķu aprakstu un novērtējumu, operatīvo koncepciju, izvietojamā tehniskā aprīkojuma veidu, īstenošanas plānu, sadarbību ar citām trešām valstīm, citām Savienības aģentūrām un struktūrām vai starptautiskajām organizācijām, noteikumus attiecībā uz pamattiesībām, tostarp personas datu aizsardzību, koordinācijas, pavēlniecības, kontroles, saziņas un ziņošanas struktūras, organizatorisko kārtību un loģistiku, kopīgās operācijas vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākuma novērtējuma un finansiālos aspektus. Kopīgās operācijas vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākuma novērtējumu kopīgi veic Melnkalne un aģentūra.

5. pants
Vienības dalībnieku uzdevumi un pilnvaras

1.    Vienības dalībniekiem ir tiesības veikt uzdevumus un izmantot īstenošanas pilnvaras, kas nepieciešamas robežkontrolei un atgriešanas operācijām.

2.    Vienības dalībnieki ievēro Melnkalnes normatīvos aktus.

3.    Vienības dalībnieki var veikt uzdevumus un īstenot pilnvaras Melnkalnes teritorijā tikai saskaņā ar Melnkalnes robežsargu vai citu attiecīgo darbinieku norādījumiem un parasti tikai viņu klātbūtnē. Melnkalne vienībai vajadzības gadījumā dod norādījumus saskaņā ar operatīvo plānu. Izņēmuma kārtā Melnkalne var pilnvarot vienības dalībniekus rīkoties tās vārdā.

Aģentūra ar sava koordinatora palīdzību var paziņot Melnkalnei savu viedokli par vienībai sniegtajiem norādījumiem. Tādā gadījumā Melnkalne šo viedokli ņem vērā un pēc iespējas to ievēro.

Gadījumos, kad vienībai sniegtie norādījumi neatbilst operatīvajam plānam, koordinators nekavējoties ziņo aģentūras izpilddirektoram. Izpilddirektors var veikt atbilstošus pasākumus, tostarp apturēt vai izbeigt darbību.

4.    Vienības dalībnieki, veicot uzdevumus un īstenojot pilnvaras, valkā savas uniformas. Vienības dalībnieki pie uniformas nēsā arī redzamu personas identifikāciju un zilu rokas apsēju ar Eiropas Savienības un aģentūras atšķirības zīmēm. Identificēšanas nolūkos attiecībā pret Melnkalnes valsts iestādēm vienības dalībnieki vienmēr nēsā līdzi 8. pantā minēto akreditācijas dokumentu.

5.    Veicot uzdevumus, vienības dalībnieki var nēsāt dienesta ieročus, munīciju un aprīkojumu, kā tas ir atļauts saskaņā ar piederības dalībvalsts tiesību aktiem. Melnkalne pirms vienības dalībnieku izvietošanas informē aģentūru par atļautajiem dienesta ieročiem, munīciju un aprīkojumu, kā arī par to izmantošanas nosacījumiem.

6.    Veicot uzdevumus un īstenojot pilnvaras, vienības dalībniekiem ar Melnkalnes un piederības dalībvalsts piekrišanu Melnkalnes robežsargu vai citu attiecīgo darbinieku klātbūtnē un saskaņā ar Melnkalnes tiesību aktiem ir atļauts pielietot spēku, tostarp dienesta ieročus, munīciju un aprīkojumu. Melnkalne var atļaut vienības dalībniekiem pielietot spēku, ja Melnkalnes robežsargu vai citu attiecīgo darbinieku nav klāt.

7.    Melnkalne var atļaut vienības dalībniekiem piekļūt tās datubāzēm, ja tas ir nepieciešams, lai sasniegtu operatīvos mērķus, kas noteikti operatīvajā plānā, un atgriešanas operāciju nolūkos. Vienības dalībnieki izmanto piekļuvi tikai tādiem datiem, kas ir nepieciešami to uzdevumu veikšanai un pilnvaru īstenošanai. Melnkalne pirms vienības dalībnieku izvietošanas informē aģentūru par valsts datubāzēm, kurām var piekļūt. Šādu piekļuvi veic saskaņā ar Melnkalnes datu aizsardzības tiesību aktiem.

6. pants
Darbības apturēšana un izbeigšana

1.    Ja Melnkalne neievēro šā nolīguma vai operatīvā plāna noteikumus, aģentūras izpilddirektors darbību var apturēt vai izbeigt pēc tam, kad par to rakstiski ir informējis Melnkalni. Izpilddirektors informē Melnkalni par attiecīgajiem iemesliem.

2.    Ja aģentūra vai jebkura iesaistītā dalībvalsts neievēro šā nolīguma vai operatīvā plāna noteikumus, Melnkalne darbību var apturēt vai izbeigt pēc tam, kad par to ir rakstiski informējusi aģentūru. Melnkalne informē aģentūru par attiecīgajiem iemesliem.

3.    Melnkalne vai aģentūras izpilddirektors var apturēt vai izbeigt darbību jo īpaši gadījumos, kad tiek pārkāptas pamattiesības, netiek ievērots neizraidīšanas princips vai datu aizsardzības noteikumi.

4.    Darbības izbeigšana neietekmē tiesības vai pienākumus, kas rodas, piemērojot šo nolīgumu vai operatīvo plānu pirms šādas izbeigšanas.

7. pants
Vienības dalībnieku privilēģijas un imunitāte

1.    Aģentūras vienības dalībniekiem piešķirto privilēģiju un imunitātes nolūks ir nodrošināt oficiālo funkciju sekmīgu pildīšanu saskaņā ar operatīvo plānu veiktu darbību gaitā Melnkalnes teritorijā.

2.    Vienības dalībnieku dokumenti, sarakste un īpašums ir neaizskarams, izņemot gadījumus, ja piemēro izpildes pasākumus, kurus atļauts veikt saskaņā ar 7. punktu.

3.    Vienības dalībniekiem ir imunitāte pret Melnkalnes krimināltiesisko jurisdikciju attiecībā uz darbībām, kas veiktas, pildot savas oficiālās funkcijas saskaņā ar operatīvo plānu veiktu darbību gaitā.

Gadījumā, ja pastāv pieņēmums, ka vienības dalībnieks ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, nekavējoties informē aģentūras izpilddirektoru un piederības dalībvalsts kompetento iestādi. Pirms tiesvedības sākuma aģentūras izpilddirektors pēc rūpīgas visu piederības dalībvalsts kompetentās iestādes un Melnkalnes kompetento iestāžu sniegtā faktu izklāsta izskatīšanas tiesai apliecina, vai attiecīgā darbība veikta, pildot oficiālās funkcijas saskaņā ar operatīvo plānu veiktu darbību gaitā. Kamēr tiek gaidīts aģentūras izpilddirektora apliecinājums, aģentūra un piederības dalībvalsts atturas no jebkuriem pasākumiem, kas varētu apdraudēt iespējamo turpmāko vienības dalībnieka kriminālvajāšanu, ko veic Melnkalnes kompetentās iestādes.

Ja darbība veikta, pildot oficiālās funkcijas, tiesvedību nesāk. Ja darbība nav veikta, pildot oficiālās funkcijas, tiesvedība var turpināties. Aģentūras izpilddirektora apliecinājums ir saistošs Melnkalnes kompetentajām iestādēm. Vienības dalībniekiem piešķirtās privilēģijas un imunitāte pret Melnkalnes krimināltiesisko jurisdikciju neatbrīvo tos no piederības dalībvalsts jurisdikcijas.

Piederības dalībvalsts vajadzības gadījumā var atcelt vienības dalībnieku imunitāti pret Melnkalnes krimināltiesisko, civiltiesisko un administratīvo jurisdikciju. Šādai atcelšanai vienmēr jābūt tūlītējai atcelšanai.

4.    Vienības dalībniekiem ir imunitāte pret Melnkalnes civiltiesisko un administratīvo jurisdikciju attiecībā uz visām darbībām, kas veiktas, pildot oficiālās funkcijas saskaņā ar operatīvo plānu veiktu darbību gaitā. Ja kādā Melnkalnes tiesā ierosina civiltiesvedību pret vienības dalībniekiem, par to nekavējoties paziņo aģentūras izpilddirektoram un piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei. Pirms tiesvedības sākuma aģentūras izpilddirektors pēc rūpīgas visu piederības dalībvalsts kompetentās iestādes un Melnkalnes kompetento iestāžu sniegtā faktu izklāsta izskatīšanas tiesai apliecina, vai vienības dalībnieki veikuši attiecīgo darbību, pildot oficiālās funkcijas saskaņā ar operatīvo plānu veiktu darbību gaitā. 

Ja darbība veikta, pildot oficiālās funkcijas, tiesvedību nesāk. Ja darbība nav veikta, pildot oficiālās funkcijas, tiesvedība var turpināties. Aģentūras izpilddirektora apliecinājums ir saistošs Melnkalnes jurisdikcijai.

Ja tiesvedību sāk vienības dalībnieks, viņš zaudē imunitāti pret jurisdikciju attiecībā uz visām pretprasībām, kas ir tieši saistītas ar galveno prasību.

5.    Melnkalnes kompetentās iestādes var pieprasīt, lai vienības dalībnieki, kas ir liecinieki, pilnībā ievērojot 7. panta 3. un 4. punkta noteikumus, sniegtu pierādījumus, izmantojot paziņojumu un saskaņā ar Melnkalnes procesuālajiem noteikumiem.

6.    Ja kaitējumu ir nodarījis vienības dalībnieks, pildot oficiālās funkcijas saskaņā ar operatīvo plānu veiktu darbību gaitā, Melnkalne ir atbildīga par jebkuru kaitējumu.

Ja kaitējums nodarīts rupjas nolaidības vai tīša pārkāpuma dēļ vai ja iesaistītās dalībvalsts vienības dalībnieks rīcību nav veicis, pildot oficiālās funkcijas, Melnkalne ar aģentūras izpilddirektora starpniecību var pieprasīt, lai attiecīgā iesaistītā dalībvalsts maksā kompensāciju.

Ja kaitējums nodarīts rupjas nolaidības vai tīša pārkāpuma dēļ, vai, ja vienības dalībnieks, kurš ir aģentūras darbinieks, darbību nav veicis, pildot oficiālās funkcijas, Melnkalne var pieprasīt, lai aģentūra maksā kompensāciju.

Ja Melnkalnē kaitējums radies force majeure dēļ, ne Melnkalne, ne iesaistītā dalībvalsts, ne aģentūra nenes nekādu atbildību.

7.    Vienības dalībniekiem nevar piemērot izpildes pasākumus, izņemot gadījumus, ja pret viņiem sāk civiltiesvedību, kas nav saistīta ar oficiālām funkcijām saskaņā ar operatīvo plānu veiktu darbību gaitā.

Vienības dalībnieku īpašumu, par ko aģentūras izpilddirektors apliecina, ka tas ir vajadzīgs minētā personāla oficiālo funkciju pildīšanai, nevar arestēt, izpildot tiesas nolēmumu, lēmumu vai rīkojumu. Uz vienības dalībniekiem civiltiesvedībā neattiecas personas brīvības ierobežojumi vai kādi citi ierobežojoši pasākumi.

8.    Vienības dalībnieku imunitāte pret Melnkalnes jurisdikciju neatbrīvo tos no attiecīgo piederības dalībvalstu jurisdikcijas.

9.    Attiecībā uz vienības dalībnieku sniegtiem pakalpojumiem aģentūrai vienības dalībnieki ir atbrīvoti no sociālā nodrošinājuma noteikumiem, kas var būt spēkā Melnkalnē.

10.    Vienības dalībnieki Melnkalnē ir atbrīvoti no jebkāda veida nodokļiem, ko ietur no algas un ienākumiem, kurus tiem maksā aģentūra vai piederības dalībvalstis, kā arī no ienākumiem, ko viņi saņem ārpus Melnkalnes.

11.    Melnkalne saskaņā ar normatīvajiem aktiem, ko tā var pieņemt, ļauj ievest priekšmetus vienības dalībnieku personiskām vajadzībām un atbrīvo šādus priekšmetus no visām muitas nodevām, nodokļiem un saistītiem maksājumiem, kas nav maksa par glabāšanu, transportu un līdzīgiem pakalpojumiem. Melnkalne atļauj arī šādu priekšmetu eksportu.

12.    Vienības dalībnieku personisko bagāžu var pārbaudīt tikai tad, ja ir pamatotas aizdomas, ka tajā ir priekšmeti, kas nav paredzēti vienības dalībnieka personiskai lietošanai, vai priekšmeti, kuru imports vai eksports Melnkalnē ir aizliegts ar likumu vai uz kuriem attiecas tās karantīnas noteikumi. Šādas personīgās bagāžas pārbaudi veic vienīgi attiecīgās vienības dalībnieka(-u) vai aģentūras pilnvarota pārstāvja klātbūtnē.

8. pants
Akreditācijas dokuments

1.    Aģentūra sadarbībā ar Melnkalni katram vienības dalībniekam izsniedz dokumentu melnkalniešu valodā un Eiropas Savienības iestāžu oficiālajā(-s) valodā(-s) identificēšanas nolūkos attiecībā pret Melnkalnes valsts iestādēm un nolūkā apliecināt šāda dokumenta turētāja tiesības veikt uzdevumus un īstenot pilnvaras, kas minētas šā nolīguma 5. pantā un operatīvajā plānā. Dokumentā ir iekļauti šādi dati par dalībnieku: vārds, uzvārds un valstspiederība; dienesta pakāpe vai amata nosaukums; nesen uzņemta fotogrāfija digitālā formātā un uzdevumi, kurus viņš ir pilnvarots veikt izvietošanas laikā.

2.    Akreditācijas dokuments kopā ar derīgu ceļošanas dokumentu vienības dalībniekam ļauj ieceļot Melnkalnē bez vīzas vai iepriekšējas atļaujas.

3.    Akreditācijas dokumentu darbības beigās nodod aģentūrai.

9. pants
Pamattiesības

1.    Veicot uzdevumus un īstenojot pilnvaras, vienības dalībnieki pilnībā ievēro pamattiesības un pamatbrīvības, tostarp attiecībā uz piekļuvi patvēruma procedūrām, cilvēka cieņu, spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas attieksmes aizliegumu, tiesības uz brīvību, neizraidīšanas principu un kolektīvās izraidīšanas aizliegumu, bērna tiesības un tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību. Veicot uzdevumus un īstenojot pilnvaras, viņi patvaļīgi nediskriminē personas dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma, dzimumorientācijas vai dzimtes identitātes dēļ. Visi pasākumi, ko darbinieki veic, veicot uzdevumus un īstenojot pilnvaras, un kas skar pamattiesības un pamatbrīvības, ir samērīgi ar šo pasākumu mērķiem un ievēro šo pamattiesību un pamatbrīvību būtību.

2.    Ikvienai Pusei ir sūdzību mehānisms, kas vajadzīgs, lai izskatītu iespējamos pamattiesību pārkāpumus, ko tās darbinieki varētu būt izdarījuši, pildot savas oficiālās funkcijas tādas kopīgas operācijas, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākuma vai atgriešanas operācijas laikā, uz kuru attiecas šis nolīgums.

10. pants
Personas datu apstrāde

1.    Vienības dalībnieki apstrādā personas datus tikai tad, ja tas vajadzīgs, lai veiktu uzdevumus un īstenotu pilnvaras, kas nepieciešams, lai Melnkalne, aģentūra vai iesaistītās dalībvalstis īstenotu šo nolīgumu.

2.    Personas datu apstrāde, ko veic Melnkalne, notiek saskaņā ar tās tiesību aktiem. 

3.    Uz personas datu apstrādi, ko veic aģentūra un iesaistītā(-s) dalībvalsts(-is), tostarp nosūtot personas datus uz Melnkalni, attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti, Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, Padomes 2008. gada 27. novembra Pamatlēmums 2008/977/TI par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās, un aģentūras pieņemtie pasākumi Regulas (EK) Nr. 45/2001 piemērošanai, kā minēts Regulas (ES) 2016/1624 45. panta 2. punktā.

4.    Gadījumā, ja apstrāde ietver personas datu nosūtīšanu, dalībvalstis un aģentūra personas datu nosūtīšanas brīdī uz Melnkalni norāda jebkuru vispārīgu vai konkrētu ierobežojumu piekļuvei šiem datiem vai to izmantošanai, tostarp attiecībā uz pārsūtīšanu, dzēšanu vai iznīcināšanu. Ja vajadzība pēc šādiem ierobežojumiem kļūst acīmredzama pēc personas datu nosūtīšanas, tad tās attiecīgi informē Melnkalni.

5.    Personas datus, kas darbības laikā savākti administratīvos nolūkos, Melnkalne, aģentūra un iesaistītās dalībvalstis var apstrādāt atbilstīgi datu aizsardzības jomā piemērojamiem tiesību aktiem.

6.    Aģentūra, Melnkalne un iesaistītās dalībvalstis katras darbības beigās izstrādā kopīgu ziņojumu par šā panta 1.–5. punkta piemērošanu. Šo ziņojumu nosūta aģentūras pamattiesību amatpersonai un datu aizsardzības inspektoram. Viņi sniedz ziņojumu aģentūras izpilddirektoram.

11. pants
Domstarpības un interpretācija

1.    Visus jautājumus, kas rodas saistībā ar šā nolīguma piemērošanu, kopīgi izskata Melnkalnes kompetento iestāžu pārstāvji un aģentūras pārstāvji, konsultējoties ar attiecīgo dalībvalsti vai dalībvalstīm, kas robežojas ar Melnkalni.

2.    Ja iepriekš nav panākts izlīgums, domstarpības par šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu izšķir tikai sarunu ceļā starp Melnkalni un Eiropas Komisiju, kas apspriežas ar ikvienu dalībvalsti, kas robežojas ar trešo valsti.

12. pants
Nolīguma stāšanās spēkā, darbības laiks, apturēšana un izbeigšana

1.    Puses apstiprina šo nolīgumu saskaņā ar savām iekšējām juridiskajām procedūrām.

2.    Šis nolīgums stājas spēkā pirmajā dienā, kad sākas otrais mēnesis pēc dienas, kad Puses ar diplomātisko kanālu starpniecību ir paziņojušas viena otrai, ka ir pabeigtas 1. punktā minētās iekšējās juridiskās procedūras.

3.    Šis nolīgums ir spēkā nenoteiktu laiku.

4.    Nolīgumu var izbeigt vai apturēt, Pusēm rakstiski vienojoties vai vienpusēji pēc vienas Puses iniciatīvas. Šādā gadījumā Puse, kas vēlas to izbeigt vai apturēt, ar diplomātisko kanālu starpniecību par to rakstiski paziņo otrai Pusei. Nolīguma darbība tiek izbeigta otrā mēneša pirmajā dienā, kurš seko paziņojuma sniegšanas mēnesim.

4.    Paziņojumus, kas veikti saskaņā ar šo pantu, Melnkalnes gadījumā nosūta Iekšlietu ministrijai un Eiropas Savienības gadījumā — Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam.

Sagatavots (vieta) … (datums) ….

divos eksemplāros melnkalniešu valodā un Eiropas Savienības oficiālajā(-s) valodā(-s), un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Ja ir neatbilstība starp autentisko valodu redakcijām, tad ņem vērā redakciju angļu valodā.

Paraksti:

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA ATTIECĪBĀ UZ ISLANDI, NORVĒĢIJU, ŠVEICI UN LIHTENŠTEINU

Līgumslēdzējas Puses ņem vērā ciešās attiecības starp Eiropas Savienību un Norvēģiju, Islandi, Šveici un Lihtenšteinu, jo īpaši ņemot vērā 1999. gada 18. maija un 2004. gada 26. oktobra nolīgumus par minēto valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā.

Šādos apstākļos ir vēlams, ka Norvēģijas, Islandes, Šveices un Lihtenšteinas iestādes, no vienas puses, un Melnkalne, no otras puses, nekavējoties noslēdz divpusējus nolīgumus par darbībām, ko Melnkalnē veic Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra, ar tādiem pašiem nosacījumiem kā šajā nolīgumā.

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA

Abas Puses vienojas, ka atturēšanās no jebkāda pasākuma, kas varētu apdraudēt iespējamo turpmāko vienības dalībnieka kriminālvajāšanu, ko veic uzņēmējvalsts kompetentās iestādes, ietver atturēšanos no aktīvas attiecīgās vienības dalībnieka atgriešanas atvieglošanas no Eiropas Robežu un krasta apsardzes dienesta darbības vietas Melnkalnē uz viņa/viņas piederības dalībvalsti, kamēr nav saņemts aģentūras izpilddirektora apliecinājums.