EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 1.2.2019
COM(2019) 56 final
2019/0028(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Starptautisko dzelzceļa pārvadājumu starpvaldību organizācijas (FMT:ItalicOTIF) 14. Ģenerālajā asamblejā Eiropas Savienības vārdā jāieņem jautājumā par FMT:ItalicOTIF ģenerālsekretāra ievēlēšanu uz laikposmu no 2019. gada 8. aprīļa līdz 2021. gada 31. decembrim
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.Priekšlikuma priekšmets
Šis priekšlikums attiecas uz lēmumu, ar ko pieņem nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Starptautisko dzelzceļa pārvadājumu starpvaldību organizācijas (OTIF) Ģenerālās asamblejas 14. sēdē, kura paredzēta 2019. gada 27. februārī, jautājumā par OTIF ģenerālsekretāra ievēlēšanu uz laikposmu no 2019. gada 8. aprīļa līdz 2021. gada 31. decembrim. Sanāksmes dokumenti ir pieejami (pēc autentifikācijas) OTIF tīmekļvietnē, sekojot šādai saitei: http://extranet.otif.org/en/?page_id=1083.
2.Priekšlikuma konteksts
2.1.Konvencija par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF)
COTIF 1 reglamentē OTIF vadību, tās mērķus, pilnvaras, attiecības ar OTIF dalībvalstīm, kā arī darbību kopumā.
Tajā ietilpst pati konvencija un tās septiņi papildinājumi, kas nosaka vienotas dzelzceļa tiesības, proti, tehniskās un funkcionālās prasības un tipveida līgumi: Pasažieru starptautisko dzelzceļa pārvadājumu līgums; Kravu starptautisko dzelzceļa pārvadājumu līgums; Bīstamo kravu starptautiskie dzelzceļa pārvadājumi; Līgums par ritekļu izmantošanu starptautiskajā dzelzceļa satiksmē; Līgums par infrastruktūras izmantošanu starptautiskajā dzelzceļa satiksmē; Tādu tehnisko standartu apstiprināšana un vienotu tehnisko priekšrakstu pieņemšana, kas piemērojami izmantošanai starptautiskajā satiksmē paredzētajiem dzelzceļa materiāliem; Starptautiskajā satiksmē izmantojamo dzelzceļa materiālu tehniskā atzīšana.
50 valstis ir COTIF līgumslēdzējas puses, to vidū 26 ES dalībvalstis, t. i., visas, izņemot Kipru un Maltu. Kopš 2011. gada arī Savienība ir līgumslēdzēja puse.
2.2.Nolīgums starp Savienību un Starptautisko dzelzceļa pārvadājumu starpvaldību organizāciju (OTIF)
Padome 2011. gada 16. jūnijā pieņēma Padomes Lēmumu 2013/103/ES par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Starptautisko dzelzceļa pārvadājumu starpvaldību organizāciju (OTIF) par Eiropas Savienības pievienošanos 1980. gada 9. maija Konvencijai par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF), kas grozīta ar 1999. gada 3. jūnija Viļņas protokolu (OV L 51, 23.2.2013., 1. lpp.). Nolīgums ir stājies spēkā 2011. gada 1. jūlijā. Padomes Lēmumā ir noteikts, ka Komisija pārstāv Savienību OTIF sanāksmēs. Tajā ir ietverts arī Savienības paziņojums par kompetences īstenošanu un paredzēti Padomes, dalībvalstu un Komisijas iekšējie noteikumi procedūrās saistībā ar OTIF.
2.3.OTIF Ģenerālā asambleja
Ģenerālā asambleja ir OTIF augstākā lēmējstruktūra. Tā pieņem lēmumus par konvencijas grozījumu priekšlikumiem. Atkarībā no konkrētā gadījuma pieņemtie grozījumi jāapstiprina divām trešdaļām vai pusei OTIF dalībvalstu.
Saskaņā ar COTIF 14. panta 2. paragrāfa c) apakšpunktu Ģenerālā asambleja ir kompetenta ievēlēt ģenerālsekretāru uz trīs gadu termiņu, ko var pagarināt ne vairāk kā divas reizes (COTIF 21. panta 2. paragrāfs). Ģenerālās asamblejas reglaments (21. panta 2. paragrāfs) nosaka: “Asamblejas lēmumus principā pieņem ar balsu vairākumu, ko veido kopējais to balsu skaits, kas pienācīgi pārstāvētas sanāksmju telpā balsošanas laikā.”
Tās kārtējā sēde norisinās reizi trijos gados, un tā var rīkot arī ārkārtas sēdes. Iepriekšējā Ģenerālās asamblejas sēde notika 2018. gada septembrī 2 .
Savienība un/vai tās dalībvalstis piedalās saskaņā ar COTIF noteikumiem, Ģenerālās asamblejas reglamentu un noteikumiem Nolīgumā par Savienības pievienošanos COTIF.
2.4.Paredzētie OTIF Ģenerālās asamblejas akti 14. sēdē
2.4.1.Konteksts
Ģenerālsekretāra pilnvaru termiņš beidzās 2018. gada 31. decembrī. OTIF 12. Ģenerālā asambleja viņu ievēlēja uz trim gadiem 2015. gada septembrī.
Ģenerālsekretārs laikposmam no 2019. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim bija jāievēlē 13. Ģenerālajā asamblejā 2018. gada septembrī. Tomēr vienīgais kandidāts, kas kandidēja uz amata vietu, pieteikumu atsauca, lai no 2019. gada 1. janvāra sāktu pildīt citus pienākumus, tāpēc paredzētās vēlēšanas šajā sēdē nevarēja notikt.
Tāpēc 13. Ģenerālā asambleja uzdeva ģenerālsekretāram 2019. gada 27. februārī sasaukt ārkārtas Ģenerālo asambleju (14. sēdi) ar vienu darba kārtības punktu — nākamā ģenerālsekretāra ievēlēšana. 13. Ģenerālā asambleja pieņēma uzaicinājumu iesniegt pieteikumus uz ģenerālsekretāra amatu, un tas tika publicēts 2018. gada 5. oktobrī. Pienācīgi un pareizi noformētu pieteikumu iesniegšanai tika noteikts termiņš — 2019. gada 5. janvāris.
Nākamais ģenerālsekretārs savus pienākumus sāks pildīt 2019. gada 8. aprīlī.
13. Ģenerālajā asamblejā par ģenerālsekretāra pienākumu izpildītāju no 2019. gada 1. janvāra līdz dienai, kad jaunievēlētais ģenerālsekretārs stājas amatā, tika izvirzīts pašreizējais OTIF tehniskā departamenta vadītājs Bas Leermakers.
2.4.2.OTIF ģenerālsekretāra amatā esošās personas kvalifikāciju profils
Uzaicinājuma iesniegt pieteikumus pielikumā ir noteikts šāds kvalifikācijas profils:
|
Pieteikuma iesniedzējiem jāatbilst šādām prasībām: 1. OTIF dalībvalsts valstspiederība, bet ne obligāti izvirzītājas dalībvalsts valstspiederība. 2. Fiziska persona ar daudzu gadu profesionālo pieredzi dažādās darbības jomās, kura ir pierādījusi spēju strādāt amatā ar lielu atbildību. 3. Visu trīs OTIF darba valodu (angļu, franču un vācu) zināšanas, kā arī spēja viegli un raiti sagatavot projektus vienā no darba valodām. Pieteikuma iesniedzējiem jāspēj pietiekami labi izteikties pārējās divās valodās, lai varētu vadīt sarunas un sagatavot projektus skaidri un saprotami. 4. Iegūts diploms tādā disciplīnā, kas attiecas uz OTIF darbu, vēlams, tiesību zinātnē un politikas zinātnē; priekšrocība būtu zināšanas par starptautiskajām publiskajām tiesībām, dzelzceļa pārvadājumu tiesībām, bīstamo kravu pārvadājumiem, dzelzceļa pārvadājumiem kopumā un pārvadājumu loģistiku. 5. Apliecinātas spējas vadīt tādu administrāciju kā OTIF Sekretariāts, izmantojot modernu informācijas tehnoloģiju, kā arī vairāku gadu pieredze personāla vadībā, pamatojoties uz vispārīgiem principiem un īpašiem personāla tiesību aktu noteikumiem, kā arī spēja vadīt organizācijas finansiālos darījumus. 6. Zināšanas par starptautisko organizāciju darbību un diplomātiskajām sarunām, profesionālā pieredze starptautisko pārvadājumu nozarē. 7. Spēja faktiski pārstāvēt OTIF [OTIF] dalībvalstīs starptautiskā līmenī, īpaši konferencēs, un publiski. Spēja uzstāties starptautiskās konferencēs. 8. Visaptveroša izpratne par ekonomikas sakarībām un procesiem (tostarp starptautiskā kontekstā) un pierādīta interese par pārvadājumu nozari un dzelzceļu. Nepieciešama pieredze likumdošanas darbā. 9. Vismaz 10 gadus ilga darba pieredze, vēlams, valsts pārvaldē, starptautiskā organizācijā, starptautiskā apvienībā, uzņēmumā, kas darbojas starptautisko pārvadājumu nozarē, vai izglītībā un pētniecībā. Pieteikuma iesniedzējiem vajadzētu būt vismaz desmit gadu pieredzei starptautiskajā jomā, un viņiem jāspēj pierādīt, ka šo gadu laikā viņi veikuši darbību, kurai bijusi būtiska nozīme lēmumu pieņemšanā. 10. Starptautisko sarunu ilga pieredze; kandidātiem arī jāspēj tikt galā ar ļoti smagu darba slodzi un jābūt gataviem doties daudzos un laikietilpīgos oficiālos braucienos. Ģenerālsekretāram vajadzētu būt arī dinamiskam komandas dalībniekam, tālredzīgam, pieejamam un izlēmīgam, turklāt ar pieredzi darbā ar citām kultūrām. Pretendentiem jābūt arī spējīgam izstrādāt politiskas, juridiskas, institucionālas un finansiālas koncepcijas. |
Ģenerālajai asamblejai būs jāizvērtē, vai un cik lielā mērā pieteikuma iesniedzēji atbilst uzaicinājuma iesniegt pieteikumus prasībām. Oficiālo sarakstu, kurā norādīti kandidāti, kas iesnieguši pieteikumus, 2019. gada 21. janvārī OTIF Sekretariāts izziņoja kopā ar pieteikumu iesniegšanas laikā saņemto pieteikumu dokumentāciju.
OTIF ģenerālsekretāra ievēlēšana ir Ģenerālās asamblejas lēmums, ko pieņem balsošanas procedūrā, kura aprakstīta iepriekš 2.3. iedaļā. Tas stājas spēkā no brīža, kad jaunievēlētais ģenerālsekretārs stājas amatā, tātad, kā paredzams, 2019. gada 8. aprīlī. Ģenerālās asamblejas lēmums rada juridiskās sekas COTIF pusēm, kā sīkāk izklāstīts 4. iedaļā turpmāk.
3.Savienības vārdā ieņemamā nostāja
3.1.OTIF Sekretariāta oficiāli izziņotais kandidātu saraksts
Saskaņā ar OTIF Sekretariāta 2019. gada 21. janvāra paziņojumu saraksts ar kandidātiem uz OTIF ģenerālsekretāra amatu laikposmam no 2019. gada 8. aprīļa līdz 2021. gada 31. decembrim oficiāli ir šāds (alfabētiskā secībā):
·CRINIER Raphaël (Francijas iesniegtais pieteikums);
·D’ALFONSO Salvatore (Itālijas iesniegtais pieteikums);
·EBNER Stefan (Austrijas iesniegtais pieteikums);
·GROOT Hinne (Nīderlandes iesniegtais pieteikums);
·KÜPPER Wolfgang (Vācijas iesniegtais pieteikums).
Jāatzīmē, ka visus piecus pieteikumus iesniedza Eiropas Savienības dalībvalstis.
3.2.Priekšlikums par nostāju, kas jāieņem Eiropas Savienības vārdā
3.2.1.OTIF ģenerālsekretāra uzdevumi un Savienības intereses šajās vēlēšanās
3.2.1.1.OTIF ģenerālsekretāra uzdevumi
OTIF ģenerālsekretāra uzdevumi pārsniedz uzdevumus, kas attiecas uz COTIF pārvaldību, piemērošanu un darbību. Ģenerālsekretāram konkrēti ir šādas funkcijas:
–COTIF 21. panta 4. paragrāfā noteikts: “Ģenerālsekretārs pēc savas iniciatīvas var iesniegt priekšlikumus grozīt Konvenciju.”;
–ģenerālsekretārs pārstāv OTIF ārējās attiecībās, izstrādā darba programmu, sagatavo budžeta un vadības ziņojumus un vada organizācijas finanšu lietas (COTIF 21. panta 3. paragrāfa b), h) un i) punkts);
šie uzdevumi ģenerālsekretāram dod zināmu rīcības brīvību;
–svarīgi ir arī tas, ka ģenerālsekretāram ir diskrēta un neatkarīga loma strīdu izšķiršanā starp līgumslēdzējām pusēm. Saskaņā ar COTIF 21. panta 3. paragrāfa j) punktu viņš “pēc vienas iesaistītās puses lūguma, un, vadoties no vislabākajiem nodomiem, cenšas izšķirt no Konvencijas interpretācijas vai piemērošanas izrietošu strīdu”;
–Ģenerālsekretārs arī “pēc visu iesaistīto pušu lūguma izsaka savu viedokli strīdos, kas izriet no Konvencijas interpretācijas vai piemērošanas” (COTIF 21. panta 3. paragrāfa k) punkts).
Tādējādi noteiktas personas ievēlēšana var būtiski ietekmēt uzdevumu izpildes veidu tādā mērā, kas pārsniedz tehniskos jautājumus.
Tas atspoguļojas arī kvalifikāciju profilā. Cita starpā kandidātam ir jāapliecina “ilgstoša pieredze starptautiskajās sarunās” un “spēja izstrādāt politiskas, juridiskas, institucionālas un finansiālas koncepcijas”.
3.2.1.2.Savienības intereses vēlēšanās
Savienība ir būtiski ieinteresēta OTIF ģenerālsekretāra vēlēšanās.
OTIF darbības ietilpst Savienības kompetencē, un daudzas no tām ietilpst Savienības ekskluzīvajā ārējā kompetencē.
Tādējādi Padomes Lēmuma 2013/103/ES I pielikumā iekļauts papildinājums, kurā uzskaitīti tobrīd spēkā esošie Savienības tiesību akti, kas attiecas uz COTIF jautājumiem; sarakstā ir iekļautas vairāk nekā 20 Savienības regulas un direktīvas attiecībā uz Savienības dzelzceļa tiesību aktiem par ekonomisko/tirgus piekļuvi, drošību, savstarpēju izmantojamību un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu.
Dažās īpašās jomās (piemēram, drošība, dzelzceļa sistēmu savstarpēja izmantojamība) OTIF izstrādāto vienoto noteikumu darbības joma ir tieši saistīta ar Savienības dzelzceļa tiesību normu kopumu, un tāpēc ir nepieciešama precīza saskaņošana, lai izvairītos no pretrunām vai neatbilstības starp abiem prasību kopumiem.
Iepriekš sniegtie paskaidrojumi 3 liecina, ka ģenerālsekretāram vairākās jomās ir piešķirta ievērojama rīcības brīvība, īpaši priekšlikumu iesniegšanā un strīdu izšķiršanā.
Tāpēc ģenerālsekretāra rīcība var ietekmēt OTIF darbību jomās, kas tieši saistītas ar Savienības dzelzceļa politikas izstrādi un piemērošanu. Tāpat tā var arī ietekmēt Savienību kā OTIF dalībnieci.
Ņemot vērā Savienības intereses ģenerālsekretāra ievēlēšanā, Savienībai būtu jāieņem nostāja šajās vēlēšanās.
3.2.2.Par pieteikumiem
Pamatojoties uz OTIF Sekretariāta izsūtītajiem dokumentiem, secināms, ka visi pieci kandidāti atbilst prasībām, kas norādītas kvalifikācijas profilā, kas pievienots uzaicinājumam iesniegt pieteikumus.
Turklāt visus piecus kandidātus ir izvirzījušas dalībvalstis, un viņi ir ES valstspiederīgie.
Apsvērumi par izvēli, kas jāveic dalībvalstīm, būtu jāizstrādā, ņemot vērā tālāk minēto.
Pirmkārt, būtu skaidri jānosaka, ka jābalso tikai par tiem kandidātiem, kuri ir Savienības pilsoņi, kurus izvirzījusi kāda dalībvalsts un kuri atbilst visām kvalifikācijas profila prasībām. Lai gan pieteikumu iesniegšanas termiņš ir beidzies, šim pirmajam kritēriju kopumam būtu jāpasargā no pārsteigumiem pēdējā brīdī. Otrkārt, ņemot vērā Savienības īpašās intereses šajā procesā, būtu jābalso par kandidātu, kurš vislabāk atbilst vairākiem ar šīm interesēm saistītiem kritērijiem. Daži no šiem kritērijiem jau ir noteikti uzaicinājumā iesniegt pieteikumus. Cits kritērijs ir saistīts ar prasību par uzaicinājumu iesniegt pieteikumus, bet tas ir konkrētāks, ņemot vērā Savienības intereses attiecībā uz šīm vēlēšanām.
Kopumā tiek ierosināts šāds kritēriju saraksts:
|
Iespējamie atlases kritēriji |
Prasības attiecībā uz uzaicinājumu iesniegt pieteikumus |
|
Kompetence ES sakarā |
Kritērijs, kas nav skaidri minēts uzaicinājuma iesniegt pieteikumus pielikumā: Zināšanas par Eiropas Savienības iestāžu sistēmu un Savienības dzelzceļa tiesību kopumu un politiku (saistībā ar prasību, kas minēta uzaicinājuma iesniegt pieteikumus pielikuma 4. punktā) |
|
Tehniskā kompetence |
Kritēriji, kas minēti uzaicinājuma iesniegt pieteikumus pielikuma 4., 5. un 6. punktā |
|
Vispārīgā kompetence |
Kritēriji, kas minēti uzaicinājuma iesniegt pieteikumus pielikuma 8. un 9. punktā, papildus kritērijiem, kas minēti punktā, kas noslēdz minētajā pielikumā iekļauto prasību sarakstu: Dinamisks komandas dalībnieks, tālredzīgs, pieejams un izlēmīgs, turklāt ar pieredzi darbā ar citām kultūrām. Spēja izstrādāt politiskas, juridiskas, institucionālas un finanšu koncepcijas. |
4. Juridiskais pamats
4.1.Procesuālais juridiskais pamats
4.1.1.Principi
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā ir paredzēti lēmumi, kas nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.
Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru.
4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
OTIF Ģenerālā asambleja ir ar nolīgumu, proti, ar COTIF, izveidota struktūra. OTIF ģenerālsekretāra ievēlēšana, par ko Ģenerālā asambleja ir tiesīga lemt, ir akts ar juridiskām sekām. Juridiskās sekas rodas to ģenerālsekretāram uzticēto uzdevumu dēļ, kuri pārsniedz uzdevumus, kas attiecas uz starptautiskā nolīguma vienkāršu pārvaldību, piemērošanu un darbību. Sīkāka informācija ir aprakstīta iepriekš 3.2.2.1. apakšiedaļā. Kā paskaidrots minētajā apakšiedaļā, tādējādi noteiktas personas ievēlēšana var būtiski ietekmēt uzdevumu izpildes veidu tādā mērā, kas pārsniedz tehniskos jautājumus. Tā kā ģenerālsekretārs var iesniegt priekšlikumus, kuru mērķis ir grozīt konvenciju un iejaukties strīdos starp dalībvalstīm, ģenerālsekretārs spēj OTIF darbiem piešķirt politisku un juridisku ievirzi.
Šo iemeslu dēļ jāsecina, ka OTIF ģenerālsekretāra ievēlēšanai ir juridiskas sekas. Šis lēmums nepapildina un negroza nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu. Tāpēc ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.
4.2.Materiālais juridiskais pamats
Saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu pieņemamā lēmuma materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā paredzētā akta mērķa un satura, attiecībā uz kuru ieņem nostāju Savienības vārdā. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti un viens ir atzīstams par galveno, bet otrs nav būtisks, tad lēmums, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, ko prasa galvenais vai dominējošais mērķis vai komponents.
Paredzētā akta galvenais mērķis un saturs attiecas uz dzelzceļa pārvadājumiem.
Tāpēc ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 91. pants.
4.3.Secinājums
Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam jābūt LESD 91. pantam saistībā ar LESD 218. panta 9. punktu.
2019/0028 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Starptautisko dzelzceļa pārvadājumu starpvaldību organizācijas (OTIF) 14. Ģenerālajā asamblejā Eiropas Savienības vārdā jāieņem jautājumā par OTIF ģenerālsekretāra ievēlēšanu uz laikposmu no 2019. gada 8. aprīļa līdz 2021. gada 31. decembrim
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. pantu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2013/103/ES 4 Savienība pievienojās 1980. gada 9. maija Konvencijai par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem, kas grozīta ar 1999. gada 3. jūnija Viļņas protokolu (“COTIF”).
(2)OTIF Ģenerālā asambleja tika izveidota saskaņā ar COTIF 13. panta 1. paragrāfa a) punktu (“Ģenerālā asambleja”). Savienība Ģenerālajā asamblejā piedalās saskaņā ar COTIF noteikumiem, Ģenerālās asamblejas reglamentu un noteikumiem Nolīgumā par Savienības pievienošanos COTIF.
(3)Gaidāms, ka 14. sēdē, kura paredzēta 2019. gada 27. februārī, Ģenerālā asambleja lems par OTIF ģenerālsekretāra ievēlēšanu uz laikposmu no 2019. gada 8. aprīļa līdz 2021. gada 31. decembrim.
(4)Savienība ir būtiski ieinteresēta OTIF ģenerālsekretāra vēlēšanās. OTIF darbības ietilpst Savienības kompetencē, un daudzas no tām ietilpst Savienības ekskluzīvajā ārējā kompetencē. Ģenerālsekretāram vairākās jomās ir piešķirta ievērojamu rīcības brīvība, īpaši priekšlikumu iesniegšanā par COTIF grozījumiem un strīdu izšķiršanā. Tāpēc ģenerālsekretāra rīcība var ietekmēt OTIF darbību jomās, kas tieši saistītas ar Savienības dzelzceļa politikas izstrādi un piemērošanu. Viņa rīcība var arī ietekmēt Savienību kā OTIF dalībnieci. Ņemot vērā Savienības intereses ģenerālsekretāra ievēlēšanā, Savienībai būtu jāieņem nostāja attiecībā uz šīm vēlēšanām.
(5)Visus piecus pieteikumus uz OTIF ģenerālsekretāra amatu laikposmā no 2019. gada 8. aprīļa līdz 2021. gada 31. decembrim iesniedza dalībvalstis, un visi kandidāti ir dalībvalstu valstspiederīgie. Tika novērtēts, ka visi pieci kandidāti atbilst OTIF ģenerālsekretāra amatā esošās personas kvalifikācijas profila prasībām.
(6)Ir vietā noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem OTIF Ģenerālās asamblejas 14. sēdē, jo paredzētais lēmums attiecas uz Savienības interesēm, ir Savienības kompetencē un ir tai juridiski saistošas.
(7)Balsis būtu jānodod par kandidātu, kurš ir Savienības pilsonis, kuru izvirzījusi kāda dalībvalsts, kurš atbilst visām prasībām, kas noteiktas OTIF izdotajā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, un vislabāk atbilst kritērijiem, kas saistīti ar Savienības īpašajām interesēm attiecībā uz vēlēšanām.
(8)Tāpēc Savienības nostājai OTIF Ģenerālās asamblejas 14. sēdē būtu jābūt balsot saskaņā ar visiem minētajiem kritērijiem,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
(1)Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem OTIF Ģenerālās asamblejas 14. sēdē, ir balsot par kandidātu, kurš:
(a)ir Savienības pilsonis, kuru izvirzījusi kāda dalībvalsts, kurš atbilst visām prasībām, kas noteiktas pielikumā uzaicinājumam iesniegt pieteikumus uz ievēlēšanu OTIF ģenerālsekretāra amatā uz laikposmu no 2019. gada 8. aprīļa līdz 2021. gada 31. decembrim (2018. gada 5. oktobra dokuments SG-18106), un
(b)vislabāk atbilst šādiem kritērijiem:
–zināšanas par Eiropas Savienības iestāžu sistēmu un Savienības dzelzceļa tiesību kopumu un politiku;
–kritērijiem, kas noteikti uzaicinājuma iesniegt pieteikumus pielikuma 4., 5., 6., 8. un 9. punktā;
–kritērijiem, kas norādīti pēc uzskaitījuma pieteikumu iesniegšanas uzaicinājuma pielikumā, saskaņā ar kuriem tiek meklēta persona, kas ir dinamisks komandas dalībnieks, tālredzīgs, pieejams un izlēmīgs, turklāt ar pieredzi darbā ar citām kultūrām, un spēj izstrādāt politiskas, juridiskas, institucionālas un finansiālas koncepcijas.
(2)Dalībvalstis balso saskaņā ar 1. punktu.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm un Komisijai.
Briselē,
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs