EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 23.1.2019
COM(2019) 49 final
2019/0010(COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar ko attiecībā uz Savienības zvejas kuģu zvejas atļaujām Apvienotās Karalistes ūdeņos un Apvienotās Karalistes zvejas kuģu zvejas darbībām Savienības ūdeņos groza Regulu (ES) 2017/2403
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
2017. gada 29. martā Apvienotā Karaliste uz Līguma par Eiropas Savienību 50. panta pamata iesniedza paziņojumu par nodomu no Savienības izstāties. Tas nozīmē, ka, ja izstāšanās līgums netiek ratificēts, Savienības primārie un sekundārie tiesību akti no 2019. gada 30. marta (“izstāšanās diena”) Apvienotajai Karalistei vairs nebūs piemērojami. Apvienotā Karaliste kļūs par trešo valsti.
Komisijas 2018. gada 13. novembra paziņojumā “Sagatavošanās saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības 2019. gada 30. martā: rīcības plāns ārkārtas situācijai” ir noteikti ārkārtas pasākumi, ko tā plāno veikt, ja izstāšanās dienā nav noslēgts izstāšanās līgums. Minētajā paziņojumā Komisija uzskaitīja darbības, ko tā uzskata par vajadzīgām, un vienlaikus atgādināja, ka vēlāk var būt nepieciešamas papildu darbības. Paziņojumā ir izklāstīti arī seši vispārīgie principi, kas būtu jāievēro, īstenojot ārkārtas pasākumus visos līmeņos. Tie ietver principu, ka pasākumiem nevajadzētu dublēt ne priekšrocības, ko sniedz dalība Savienībā, ne arī pārejas perioda noteikumus, kas paredzēti izstāšanās līgumā, tiem jābūt īslaicīgiem un principā nevajadzētu sniegties tālāk par 2019. gada beigām, un tiem jābūt vienpusējām darbībām, ko Eiropas Savienība veic, lai aizstāvētu savas intereses, un tāpēc Savienība tos principā var atsaukt jebkurā laikā.
Eiropadome (50. pants) 2018. gada 13. decembrī atkārtoja savu aicinājumu intensīvāk strādāt, lai visos līmeņos panāktu gatavību Apvienotās Karalistes izstāšanās sekām, ņemot vērā visus iespējamos iznākumus. Atbildot uz šo aicinājumu, Komisija 2018. gada 19. decembrī nāca klajā ar pasākumu paketi. 2018. gada 17. un 18. decembrī Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome noteica zvejas iespējas 2019. gadam. Pamatojoties uz iepriekšminēto un ņemot vērā notiekošo saziņu ar dalībvalstīm par būtisko negatīvo ietekmi, ko Apvienotās Karalistes izstāšanās bez izstāšanās līguma radītu zvejniecības sektorā, un to, ka ieinteresētās personas pašas nevar mīkstināt šīs nelabvēlīgās sekas, Komisija ir secinājusi, ka zvejniecības sektorā ir vajadzīgi divi ārkārtas pasākumi. Līdztekus pasākumam par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību Komisija ierosina pasākumu, ar ko groza Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu.
Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 1 (“Kopējās zivsaimniecības politikas pamatregula”) Savienības zvejas kuģiem ir vienlīdzīga piekļuve Savienības ūdeņiem un resursiem, uz kuriem attiecas kopējās zivsaimniecības politikas noteikumi. No izstāšanās dienas kopējā zivsaimniecības politika uz Apvienoto Karalisti vairs neattieksies. Tad Apvienotās Karalistes ūdeņi (teritoriālā jūra un tai piegulošā ekskluzīvā ekonomikas zona) vairs nebūs Savienības ūdeņu daļa.
Ja izstāšanās līguma nebūs, zvejas darbības, ko dalībvalstu kuģi veic Apvienotās Karalistes ūdeņos un Apvienotās Karalistes kuģi — Savienības ūdeņos, Kopējās zivsaimniecības politikas pamatregula pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības vairs nereglamentēs.
Tiecoties nodrošināt zvejas ilgtspēju un ņemot vērā zvejniecības nozīmi daudzu kopienu iztikā, ir svarīgi saglabāt iespēju paredzēt kārtību, kādā uz ierobežotu laiku pēc izstāšanās dienas turpināma Savienības un Apvienotās Karalistes zvejas kuģu savstarpēja piekļuve Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņiem. Šīs regulas mērķis ir izveidot atbilstošu tiesisko regulējumu šādai savstarpējai piekļuvei.
Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijā (“UNCLOS”) un Apvienoto Nāciju Organizācijas 1995. gada 4. augusta Nolīgumā par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu, kuri attiecas uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību (“UNFSA”) ir paredzēts, ka noteiktu transzonālo un tālu migrējošo zivju krājumu kopīgai pārvaldībai ir nepieciešama sadarbība starp visām valstīm, kuru ūdeņos atrodas krājums (piekrastes valstis), un valstīm, kuru zvejas flotes minēto krājumu izmanto (zvejotājas valstis). Šo sadarbību var izveidot ad hoc kārtībā starp valstīm, kas ir ieinteresētas zvejniecībā.
Vienošanās par zvejas iespējām 2019. gadam, arī ar Apvienoto Karalisti, panākta laikā, kad Apvienotā Karaliste bija Savienības dalībvalsts. Šī kārtība un tajā noteiktās zvejas iespējas nodrošina pamatu zvejas darbību stabilitātei, un tās ir noteiktas, pilnībā ievērojot UNCLOS 61. un 62. panta prasības. Minētās kārtības mērķis ir nodrošināt dzīvo jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu un stabilitāti Savienības ūdeņos un Apvienotās Karalistes ūdeņos.
Regulā (ES) 2017/2403 2 (“ĀZFIP regula”) ir izklāstīti noteikumi attiecībā uz zvejas darbībām, ko Savienības zvejas kuģi veic trešās valsts ūdeņos, un trešo valstu kuģiem Savienības ūdeņos.
Attiecībā uz zvejas darbībām, ko Savienības zvejas kuģi veic trešās valsts ūdeņos, ĀZFIP regula nosaka, ka karoga dalībvalsts var piešķirt tiešas atļaujas operatoram, un paredz šādu atļauju piešķiršanas nosacījumus un procedūras. Ņemot vērā to Savienības zvejas kuģu skaitu, kas veic zvejas darbības Apvienotās Karalistes ūdeņos, šie nosacījumi un procedūras varētu radīt ievērojamu kavēšanos un palielināt administratīvo slogu gadījumā, ja Apvienotā Karaliste atļautu ES kuģiem zvejot Apvienotās Karalistes ūdeņos. Ir jāparedz īpaši nosacījumi un procedūras, kas atvieglotu Apvienotās Karalistes atļauju piešķiršanu Savienības zvejas kuģiem zvejas darbību veikšanai Apvienotās Karalistes ūdeņos. Šiem nosacījumiem un procedūrām vajadzētu būt līdzvērtīgām atļaujas prasībām, kas ĀZFIP regulā noteiktas trešo valstu kuģiem, kuri veic zvejas darbības Savienības ūdeņos.
KZP pamatregula ļauj dalībvalstīm apmainīties ar visām iedalītajām zvejas iespējām vai to daļu. Starp Apvienoto Karalisti un dalībvalstīm katru gadu notiek aptuveni 1000 kvotu apmaiņu. Neskarot Savienības ekskluzīvo kompetenci, pēc izstāšanās dienas ir vajadzīga elastīga sistēma, kas ļautu ES veikt kvotu apmaiņu ar Apvienoto Karalisti. Tāpēc dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai apspriesties ar Apvienoto Karalisti un vajadzības gadījumā izstrādāt iespējamu iecerētas kvotu nodošanas vai apmaiņas plānu. Zvejas iespējas, kas saskaņā ar kvotu nodošanu vai apmaiņu ir saņemtas no Apvienotās Karalistes vai ir tai nodotas, uzskata par kvotām, kas attiecīgajai dalībvalstij ir iedalītas vai atvilktas no tai iedalītajām iespējām. Šāds kvotu iedalījums negroza spēkā esošo zvejas iespēju sadales mehānismu, ar kura palīdzību zvejas iespējas starp dalībvalstīm sadala saskaņā ar zvejas darbību relatīvās stabilitātes principu.
Šajā priekšlikumā paredzētie īpašie noteikumi jāpiemēro no nākamās dienas pēc tam, kad saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. panta 3. punktu Savienības tiesību akti Apvienotajai Karalistei vairs nav piemērojami. Uz atļauju piešķiršanu attiecas savstarpīguma princips, t. i. , ar nosacījumu, ka Apvienotā Karaliste pagarina ES kuģu pašreizējās piekļuves tiesības, kas vajadzīgas, lai veiktu zvejas darbības Apvienotās Karalistes ūdeņos. Līdz ar to atļaujas tiks piešķirtas tikai tad, ja (un tādā apjomā, kādā) Apvienotā Karaliste sniegs atļaujas Savienības kuģiem, kas vajadzīgas, lai izmantotu zvejas iespējas, kuras tiem iedalītas saskaņā ar zvejas iespēju regulām.
•Saskanība ar esošajiem rīcībpolitikas noteikumiem konkrētajā rīcībpolitikas jomā
Neattiecas.
•Saskanība ar citām Savienības rīcībpolitikām
Neattiecas.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punkts.
•Subsidiaritāte
Saskaņā ar Līguma 3. panta d) punktu KZP un tās kontrole ir ES ekskluzīvā kompetencē, tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro.
Ar ierosināto aktu tiktu grozīta Savienības Regula (ES) 2017/2403, lai Savienības tiesību aktos nodrošinātu juridisko pamatu, kas paredz iespēju Apvienotās Karalistes kuģiem veikt zvejas darbības Savienības ūdeņos un iespēju ieviest vienkāršotas un efektīvākas atļauju piešķiršanas procedūras kuģiem, kuri vēlas zvejot Apvienotās Karalistes ūdeņos. Tāpēc ir nepieciešama rīcība Savienības līmenī un šādu rezultātu nevar panākt ar rīcību dalībvalstu līmenī, jo Savienībai ir ekskluzīva kompetence.
•Proporcionalitāte
Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu. Ierosinātā regula tiek uzskatīta par proporcionālu, jo tās mērķis ir nodrošināt, ka status quo attiecībā uz Savienības zvejas kuģu piekļuvi Apvienotās Karalistes ūdeņiem var nodrošināt, nosakot savstarpējus atļaujas nosacījumus. Tādējādi tiks novērsti būtiski atļauju piešķiršanas procedūru traucējumi un kavēšanās. Ierosinātajā regulā arī turpināta prakse apmainīties ar kvotām ar Apvienoto Karalisti, kā tas bija laikā, kad Apvienotā Karaliste bija Savienības dalībvalsts.
•Juridiskā instrumenta izvēle
Šis tiesību akts ir regulas grozījums.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes
Neattiecas tāpēc, ka šis priekšlikums, kas nav saistīts ar spēkā esošo tiesību aktu mērķiem, ir vajadzīgs ārkārtēja, pārejoša un vienreizēja notikuma dēļ.
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Dažādas zvejniecībā ieinteresētās personas un dalībvalstu pārstāvji ir izvirzījuši jautājumu par sarežģījumiem, ko rada Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības, un to iespējamajiem risinājumiem. Visi operatori, ieinteresētās personas un attiecīgās dalībvalstis ir uzsvērušas nepieciešamību nodrošināt savstarpējas ilgtspējīgas zvejas darbības.
•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
Neattiecas.
•Ietekmes novērtējums
Ietekmes novērtējums nav vajadzīgs, ņemot vērā situācijas ārkārtas raksturu un ierobežotās vajadzības periodā, kad tiek īstenota Apvienotās Karalistes statusa maiņa. Citas būtiski un juridiski atšķirīgas politikas iespējas, izņemot ierosināto iespēju, nav pieejamas.
•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
Neattiecas.
•Pamattiesības
Šis priekšlikums neietekmē pamattiesību aizsardzību.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Šis priekšlikums budžetu neietekmē.
5.CITI ELEMENTI
Neattiecas.
2019/0010 (COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar ko attiecībā uz Savienības zvejas kuģu zvejas atļaujām Apvienotās Karalistes ūdeņos un Apvienotās Karalistes zvejas kuģu zvejas darbībām Savienības ūdeņos groza Regulu (ES) 2017/2403
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 3 ,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1)2017. gada 29. martā Apvienotā Karaliste uz Līguma par Eiropas Savienību 50. panta pamata iesniedza paziņojumu par nodomu no Savienības izstāties. No izstāšanās līguma spēkā stāšanās dienas vai – gadījumā, ja tāds netiks noslēgts, – divus gadus pēc minētā paziņojuma, t. i., no 2019. gada 30. marta, Līgumi Apvienotajai Karalistei vairs nebūs piemērojami, ja vien Eiropadome, vienojoties ar Apvienoto Karalisti, vienprātīgi nenolems minēto periodu pagarināt.
(2)Izstāšanās līgumā ir ietverta kārtība, kādā Savienības tiesību aktu noteikumi ir piemērojami Apvienotajai Karalistei un tajā pēc dienas, kad Līgumi Apvienotajai Karalistei un tajā vairs nav piemērojami. Ja minētais līgums stāsies spēkā, tad saskaņā ar minēto līgumu kopējā zivsaimniecības politika (KZP) Apvienotajai Karalistei un tajā tiks piemērota pārejas periodā, bet minētā perioda beigās vairs nebūs piemērojama.
(3)Kad KZP Apvienotajai Karalistei vairs nebūs piemērojama, Apvienotās Karalistes ūdeņi (teritoriālā jūra un tai piegulošā ekskluzīvā ekonomikas zona) vairs nebūs Savienības ūdeņu daļa. Tātad nesakārtotas izstāšanās gadījumā ir risks, ka Savienības un Apvienotās Karalistes kuģi nevarēs pilnībā izmantot 2019. gadam noteiktās zvejas iespējas.
(4)Tiecoties nodrošināt zvejas ilgtspēju un ņemot vērā zvejniecības nozīmi daudzu Savienības un Apvienotās Karalistes kopienu iztikā, uz ierobežotu laiku būtu jāsaglabā iespēja paredzēt kārtību, kādā pēc tam, kad KZP vairs nav piemērojama Apvienotajai Karalistei kā dalībvalstij, turpināma Savienības un Apvienotās Karalistes zvejas kuģu savstarpēja piekļuve Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņiem. Šīs regulas mērķis ir izveidot atbilstošu tiesisko regulējumu šādai savstarpējai piekļuvei.
(5)Šīs regulas teritoriālā darbības joma un jebkura atsauce uz Apvienoto Karalisti neietver Gibraltāru.
(6)Vienošanās par zvejas iespējām 2019. gadam 4 , 5 , arī ar Apvienoto Karalisti, panākta laikā, kad Apvienotā Karaliste bija Savienības dalībvalsts. Šīs zvejas iespējas ir noteiktas, pilnībā ievērojot prasības, kas noteiktas Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas 61. un 62. pantā. Lai nodrošinātu dzīvo jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu un stabilitāti Savienības ūdeņos un Apvienotās Karalistes ūdeņos, dalībvalstīm un Apvienotajai Karalistei iedalītajām kvotām un kvotu daļām, par ko panākta vienošanās, arī turpmāk vajadzētu būt pieejamām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 6 2. un 3. pantu.
(7)Ņemot vērā Apvienotās Karalistes kuģu ilglaicīgi izmantotos zvejas modeļus Savienības ūdeņos un otrādi, Savienībai būtu jāparedz mehānisms, kas ļautu Apvienotās Karalistes kuģiem piekļūt Savienības ūdeņiem, izmantojot atļaujas, lai tie ierobežotu laiku varētu apgūt tiem iedalīto kvotu daļas, kas noteiktas saskaņā ar Regulu (ES) [2019/…] un (ES) 2018/2025, ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi piemērojami Savienības kuģiem. Šādas zvejas atļaujas būtu jāpiešķir tikai tad, ja (un tādā apjomā, kādā) Apvienotā Karaliste turpinās sniegt atļaujas Savienības kuģiem, kas vajadzīgas, lai turpinātu izmantot zvejas iespējas, kuras tiem iedalītas saskaņā ar attiecīgajām zvejas iespēju regulām.
(8)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/2403 7 ir paredzēti noteikumi par zvejas atļauju izdošanu kuģiem, kas darbojas trešās valsts suverenitātē vai jurisdikcijā esošos ūdeņos, vai trešās valsts zvejas kuģiem, kas veic zvejas darbības Savienības ūdeņos, un par šādu atļauju pārvaldību.
(9)Regulā (ES) 2017/2403 ir paredzēti noteikumi attiecībā uz zvejas darbībām, ko Savienības zvejas kuģi veic trešās valsts ūdeņos nesaistīti ar nolīgumu, un noteikts, ka karoga dalībvalsts var piešķirt tiešas atļaujas, kā arī paredzēti šādu atļauju piešķiršanas nosacījumi un procedūras. Ņemot vērā to Savienības zvejas kuģu skaitu, kas veic zvejas darbības Apvienotās Karalistes ūdeņos, šie nosacījumi un procedūras izraisītu ievērojamu kavēšanos un palielinātu administratīvo slogu gadījumā, ja izstāšanās līgums vai zivsaimniecības nolīgums netiek noslēgts. Tāpēc ir jāparedz īpaši nosacījumi un procedūras, kas atvieglotu Apvienotās Karalistes atļauju izdošanu Savienības zvejas kuģiem zvejas darbību veikšanai Apvienotās Karalistes ūdeņos.
(10)Ir jāatkāpjas no noteikumiem, ko piemēro trešo valstu zvejas kuģiem, un jāparedz īpaši nosacījumi un procedūras, kas ļauj Savienībai izdot atļaujas Apvienotās Karalistes zvejas kuģiem, kuras vajadzīgas, lai veiktu zvejas darbības Savienības ūdeņos.
(11)Regula (ES) Nr. 1380/2013 ļauj dalībvalstīm apmainīties ar visām iedalītajām zvejas iespējām vai to daļu. Starp dalībvalstīm un Apvienoto Karalisti katru gadu notiek aptuveni 1000 kvotu apmaiņu. Neskarot Savienības ekskluzīvo kompetenci, pēc tam, kad Līgumi Apvienotajai Karalistei vairs nebūs piemērojami, ir vajadzīga elastīga sistēma, kas ļautu Savienībai veikt kvotu apmaiņu ar Apvienoto Karalisti. Tāpēc dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai apspriesties ar Apvienoto Karalisti un vajadzības gadījumā izstrādāt iespējamu iecerētas kvotu nodošanas vai apmaiņas plānu. Komisija joprojām ir atbildīga par šādu kvotu nodošanu vai apmaiņu. Zvejas iespējas, kas saskaņā ar kvotu nodošanu vai apmaiņu ir saņemtas no Apvienotās Karalistes vai ir tai nodotas, būtu jāuzskata par kvotām, kas attiecīgajai dalībvalstij ir iedalītas vai atvilktas no tai iedalītajām iespējām.
(12)Tāpēc Regula (ES) 2017/2403 būtu attiecīgi jāgroza.
(13)Saskaņā ar Padomes Regulas (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 8 4. panta 3. punktu tiesību aktu piemērošanas pārtraukšana, kas noteikta konkrētā dienā, notiek tad, kad beidzas minētās dienas pēdējā stunda. Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro no nākamās dienas pēc tam, kad Līgumi Apvienotajai Karalistei un tajā vairs nav piemērojami.
(14)Šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzami, un tā būtu jāpiemēro no nākamās dienas pēc tam, kad Līgumi Apvienotajai Karalistei un tajā vairs nav piemērojami, ja ar Apvienoto Karalisti nav noslēgts izstāšanās līgums vai nav pagarināts Līguma par Eiropas Savienību 50. panta 3. punktā noteiktais divu gadu periods. Tā būtu jāpiemēro līdz 2019. gada 31. decembrim.
(15)Lai gan Savienības, gan Apvienotās Karalistes operatori varētu turpināt zvejot saskaņā ar attiecīgajām tiem iedalītajām zvejas iespējām, zvejas atļaujas darbību veikšanai Savienības ūdeņos Apvienotās Karalistes kuģiem būtu jāpiešķir tikai tad, ja un ciktāl Komisija konstatē, ka Apvienotā Karaliste pagarina Savienības kuģu piekļuves tiesības zvejas darbību veikšanai Apvienotās Karalistes ūdeņos, pamatojoties uz savstarpīgumu,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Grozījumi Regulā (ES) 2017/2403
Regulu (ES) 2017/2403 groza šādi:
1) II sadaļas II nodaļā pievieno šādu 4. iedaļu:
“4. iedaļa
Savienības zvejas kuģu atļaujas Apvienotās Karalistes ūdeņos
18.a pants
Darbības joma
Atkāpjoties no 3. iedaļas, šo iedaļu līdz 2019. gada 31. decembrim piemēro zvejas darbībām, ko Savienības zvejas kuģi veic Apvienotās Karalistes ūdeņos.
18.b pants
Definīcija
Šajā iedaļā “Apvienotās Karalistes ūdeņi” ir Apvienotās Karalistes suverenitātē vai jurisdikcijā esošie ūdeņi, kas ir noteikti saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
18.c pants
Apvienotās Karalistes zvejas atļaujas saņemšanas procedūra
1.Karoga dalībvalsts, kas ir pārbaudījusi, ka 5. pantā minētie nosacījumi ir izpildīti, nosūta Komisijai attiecīgo pieteikumu vai pieteikumu sarakstu Apvienotās Karalistes atļaujas saņemšanai.
2.Katrā pieteikumā vai pieteikumu sarakstā atbilstoši noteiktajam formātam iekļauj informāciju, ko Apvienotās Karaliste pieprasījusi atļaujas izdošanai un ko Apvienotā Karaliste paziņojusi Komisijai.
3.Komisija sniedz dalībvalstīm 2. punktā minēto informāciju un formātu. Komisija var nosūtīt karoga dalībvalstij pieprasījumu par jebkādu papildu informāciju, kas vajadzīga, lai pārbaudītu atbilstību 1. un 2. punktā minētajiem nosacījumiem.
4.Pēc pieteikuma vai jebkādas saskaņā ar 3. punktu pieprasītās papildu informācijas saņemšanas Komisija nekavējoties nosūta pieteikumu Apvienotajai Karalistei.
5.Tiklīdz Apvienotā Karaliste informē Komisiju, ka tā ir nolēmusi Savienības kuģim izdot vai atteikt atļauju, Komisija par to nekavējoties informē karoga dalībvalsti.
6.Karoga dalībvalsts zvejas atļauju attiecībā uz zvejas darbībām Apvienotās Karalistes ūdeņos var izdot tikai pēc tam, kad tā ir informēta, ka Apvienotā Karaliste ir nolēmusi izdot atļauju attiecīgajam Savienības kuģim.
7.Zvejas darbības nesāk, kamēr karoga dalībvalsts un Apvienotā Karaliste nav izdevušas zvejas atļauju.
8.Kad Apvienotā Karaliste informē Komisiju, ka tā ir nolēmusi Savienības zvejas kuģim apturēt vai anulēt zvejas atļauju, Komisija par to nekavējoties informē karoga dalībvalsti. Dalībvalsts attiecīgi aptur vai anulē tās zvejas atļauju attiecībā uz zvejas darbībām Apvienotās Karalistes ūdeņos.
9.Kad Apvienotā Karaliste tieši informē karoga dalībvalsti, ka tā ir nolēmusi Savienības zvejas kuģim izdot, atteikt, apturēt vai anulēt zvejas atļauju, karoga dalībvalsts par to nekavējoties informē Komisiju. Dalībvalsts attiecīgi aptur vai anulē tās zvejas atļauju attiecībā uz zvejas darbībām Apvienotās Karalistes ūdeņos.
18.d pants
Uzraudzība
Komisija uzrauga to, kā Apvienotā Karaliste izdod zvejas atļaujas attiecībā uz zvejas darbībām, ko Savienības zvejas kuģi veic Apvienotās Karalistes ūdeņos.”;
(1)iekļauj šādu IIIa sadaļu:
“IIIa SADAĻA
APVIENOTĀS KARALISTES ZVEJAS KUĢU ZVEJAS DARBĪBAS SAVIENĪBAS ŪDEŅOS
38.a pants
Darbības joma
Atkāpjoties no III sadaļas, šo sadaļu līdz 2019. gada 31. decembrim piemēro zvejas darbībām, ko Apvienotās Karalistes zvejas kuģi veic Savienības ūdeņos.
38.b pants
Apvienotās Karalistes kuģu zvejas darbības
Apvienotās Karalistes zvejas kuģi drīkst veikt zvejas darbības Savienības ūdeņos saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulā (ES) [2019/….]* un Regulā (ES) 2018/2025**, ar ko nosaka zvejas iespējas.
* Padomes Regula (ES) [2019/….], ar ko 2019. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (OV L , …, . lpp.).
** Padomes 2018. gada 17. decembra Regula (ES) 2018/2025, ar ko 2019. un 2020. gadam nosaka Savienības zvejas kuģu zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem (OV L 325, 20.12.2018., 7. lpp.).
38.c pants
Vispārīgi principi
1.Apvienotās Karalistes zvejas kuģis neiesaistās zvejas darbībās Savienības ūdeņos, ja vien tam nav Komisijas izdotas zvejas atļaujas. Tam šādu atļauju izdod vienīgi tad, ja tas ir izpildījis 2. punktā noteiktos atļaujas izdošanas kritērijus.
2.Komisija zvejas atļauju Apvienotās Karalistes kuģiem var izdot, ja:
(a)zvejas kuģim ir derīga Apvienotās Karalistes iestādes izdota zvejas licence;
(b)Apvienotā Karaliste zvejas kuģi ir iekļāvusi flotes reģistrā, kas pieejams Komisijai;
(c)zvejas kuģis un ikviens ar to saistīts atbalsta kuģis piemēro attiecīgo SJO kuģu identifikācijas numuru shēmu, ja tas prasīts Savienības tiesību aktos;
(d)zvejas kuģis nav iekļauts NNN zvejas kuģu sarakstā, ko pieņēmusi RZPO un/vai Savienība, ievērojot NNN zvejas regulu;
(e)Apvienotā Karaliste nav iekļauta sarakstā kā nesadarbīga, ievērojot NNN zvejas regulu, vai kā valsts, kas atļauj neilgtspējīgas zvejas iespējas, ievērojot Regulu (ES) Nr. 1026/2012;
(f)Apvienotajai Karalistei ir pieejamas zvejas iespējas.
3.Apvienotās Karalistes kuģis, kam ir atļauts zvejot Savienības ūdeņos, ievēro noteikumus, kas reglamentē Savienības kuģu zvejas darbības zvejas apgabalā, kurā tas darbojas.
38.d pants
Procedūra zvejas atļauju saņemšanai
1.Apvienotā Karaliste nosūta Komisijai pieteikumu vai sarakstu ar pieteikumiem uz tās zvejas kuģu atļaujām.
2.Komisija var Apvienotajai Karalistei prasīt papildu informāciju, kas vajadzīga, lai pārbaudītu, vai ir izpildīti 38.c panta 2. punktā paredzētie nosacījumi.
3.Kad ir konstatēts, ka 38.c panta 2. punktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, Komisija var izdot zvejas atļauju un nekavējoties par to informēt Apvienoto Karalisti un attiecīgās dalībvalstis.
38.e pants
Zvejas atļauju pārvaldība
1.Ja kāds no 38.c panta 2. pantā izklāstītajiem nosacījumiem vairs netiek izpildīts, Komisija attiecīgi rīkojas, tostarp groza vai anulē atļauju, un informē par to Apvienoto Karalisti un attiecīgās dalībvalstis.
2.Komisija var atteikties izdot atļaujas vai apturēt vai anulēt jebkuru atļauju, kas izdota Apvienotās Karalistes zvejas kuģim, jebkurā no šādiem gadījumiem:
(a)gadījumā, kad ir būtiski mainījušies apstākļi;
(b)nopietna jūras bioloģisko resursu izmantošanas, pārvaldības un saglabāšanas apdraudējuma gadījumā;
(c)gadījumā, kad tas ir būtiski, lai novērstu vai apkarotu NNN zveju;
(d)gadījumā, kad Komisija to uzskata par lietderīgu, pamatojoties uz saviem konstatējumiem, kas izdarīti tās veiktajos uzraudzības pasākumos saskaņā ar 18.d pantu;
(e)gadījumā, kad Apvienotā Karaliste nepamatoti atsaka vai atsauc Savienības kuģu atļauju Apvienotās Karalistes ūdeņos.
3.Gadījumā, kad Komisija atsaka, aptur vai anulē atļauju saskaņā ar pirmo daļu, tā nekavējoties informē Apvienoto Karalisti.
38.f pants
Zvejas darbību slēgšana
1.Kad Apvienotajai Karalistei piešķirtās zvejas iespējas tiek uzskatītas par pilnībā apgūtām, Komisija par to tūlīt paziņo Apvienotajai Karalistei un dalībvalstu kompetentajām inspekcijas iestādēm. Lai nodrošinātu to zvejas darbību nepārtrauktību, kas attiecas uz neapgūtajām zvejas iespējām, bet var ietekmēt arī apgūtās zvejas iespējas, Komisija lūdz Apvienoto Karalisti tai paziņot tehniskus pasākumus, ar kuriem tiek novērsta nelabvēlīga ietekme uz pilnībā apgūtajām zvejas iespējām.
2.No 1. punktā minētās paziņošanas dienas zvejas atļaujas, kas izdotas Apvienotās Karalistes karoga kuģiem, uzskata par apturētām attiecībā uz konkrētajām zvejas darbībām, un kuģiem vairs nav atļauts iesaistīties minētajās zvejas darbībās.
3.Zvejas atļaujas uzskata par anulētām, ja saskaņā ar 2. punktu veiktā zvejas atļauju apturēšana attiecas uz visām darbībām, par kurām tās bija piešķirtas.
38.g pants
Kvotu pārzveja Savienības ūdeņos
Kad Komisija konstatē, ka Apvienotā Karaliste ir pārsniegusi kvotas, kas tai iedalītas attiecībā uz krājumu vai krājumu grupu, Komisija veic atvilkumus no citām Apvienotajai Karalistei iedalītajām kvotām. Komisija cenšas nodrošināt to, lai atvilkumu apmērs atbilstu dalībvalstīm uzliktajiem atvilkumiem līdzīgos apstākļos.
38.h pants
Kontrole un noteikumu izpilde
1.Apvienotās Karalistes kuģis, kam ir atļauts zvejot Savienības ūdeņos, ievēro kontroles noteikumus, kas reglamentē Savienības kuģu zvejas darbības zvejas apgabalā, kurā tas darbojas.
2.Apvienotās Karalistes kuģis, kam ir atļauts zvejot Savienības ūdeņos, sniedz Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai un vajadzības gadījumā piekrastes dalībvalstij datus, ko Savienības kuģiem ir prasīts nosūtīt karoga dalībvalstij saskaņā ar Kontroles regulu.
3.Komisija vai tās izraudzītā struktūra datus, kas saņemti saskaņā ar 2. punktu, nosūta piekrastes dalībvalstij.
4.Apvienotās Karalistes kuģis, kam ir atļauts zvejot Savienības ūdeņos, pēc pieprasījuma iesniedz Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai novērotāju pārskatus, kas sagatavoti saskaņā ar piemērojamajām novērotāju programmām.
5.Visus pārkāpumus, ko izdarījuši Apvienotās Karalistes zvejas kuģi, kā arī ar tiem saistītās sankcijas piekrastes dalībvalsts reģistrē valsts reģistrā, kas paredzēts Kontroles regulas 93. pantā.
38.i pants
Kvotu nodošana un apmaiņa
1.Dalībvalstis drīkst neformāli apspriesties ar Apvienoto Karalisti un vajadzības gadījumā izstrādāt iespējamu iecerētas kvotu nodošanas vai apmaiņas plānu.
2.Komisija pēc attiecīgās dalībvalsts sniegta paziņojuma var veikt attiecīgo kvotu nodošanu vai apmaiņu.
3.Komisija informē dalībvalstis par kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta vienošanās.
4.Zvejas iespējas, kas saskaņā ar kvotu nodošanu vai apmaiņu ir saņemtas no Apvienotās Karalistes vai ir tai nodotas, par kvotām, kas attiecīgajai dalībvalstij ir iedalītas vai atvilktas no tai iedalītajām kvotām, tiek uzskatītas no brīža, kad kvotu nodošana vai apmaiņa ir stājusies spēkā. Šāds kvotu iedalījums vai atvilkums negroza spēkā esošo zvejas iespēju sadales mehānismu, ar kura palīdzību zvejas iespējas starp dalībvalstīm sadala saskaņā ar zvejas darbību relatīvās stabilitātes principu.”
2. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no nākamās dienas pēc tam, kad saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. panta 3. punktu Līgumi vairs nav piemērojami Apvienotajai Karalistei un tajā, līdz 2019. gada 31. decembrim.
Tomēr šo regulu nepiemēro, ja līdz šā panta otrajā daļā minētajai dienai ir stājies spēkā izstāšanās līgums, kas ar Apvienoto Karalisti noslēgts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. panta 2. punktu.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē,
Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –
priekšsēdētājs priekšsēdētājs