KOMISIJAS ATZINUMS

par Eiropas Investīciju bankas 2018. gada 11. oktobrī iesniegto pieprasījumu izdarīt grozījumus Eiropas Investīciju bankas Statūtu 5. protokolā

Ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 308. pantu,

1.2018. gada 11. oktobrī Eiropas Investīciju banka uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 308. panta pamata iesniedza Padomei pieprasījumu grozīt savus Statūtus. Pirmkārt, Eiropas Investīciju banka Statūtus grozīt ierosina, lai būtu atspoguļota Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības, ar kuru tās dalība Eiropas Investīciju bankā beigsies. Otrkārt, Eiropas Investīciju banka ierosina pastiprināt Direktoru padomes darbību, dodot iespēju iecelt lielāku skaitu direktoru aizstājēju. Treškārt, Eiropas Investīciju banka ierosina paplašināt kvalificēta balsu vairākuma izmantošanu, to attiecinot arī uz balsojumiem par lēmumu par korporatīvo darbības plānu, Vadības komitejas locekļu iecelšanu un reglamenta pieņemšanu.

2.Visiem Eiropas Investīciju bankas ierosinātajiem Statūtu grozījumiem paredzēts stāties spēkā tūlīt pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības. Pieprasījums vienā no apsvērumiem min arī, ka palikušajām dalībvalstīm paredzēts parakstīt kapitāla palielinājumu, un tam vajadzētu īstenoties paralēli ar Eiropas Investīciju bankas pārvaldības pastiprināšanu.

I. Par sakaru starp pieprasījumu un Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības

3.Komisija jautā, vai ir lietderīgi visa lēmuma stāšanos spēkā saistīt ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Jebkurā gadījumā nav juridiskas nepieciešamības paredzētajiem 5. protokola grozījumiem stāties spēkā no dienas, kad Apvienotā Karaliste vairs nebūs dalībvalsts.

4.Vispār Eiropas Investīciju bankas pieprasījumā ir divu dažādu kategoriju grozījumi. Pirmās kategorijas grozījumi, ar kuriem 4. panta 1. punktā svītrota norāde par Apvienotās Karalistes līdzdalību, 9. panta 2. punkta pirmajā teikumā samazināts Direktoru padomes locekļu skaits un 9. panta 2. punkta trešajā daļā svītrota norāde par to, ka Apvienotā Karaliste ieceļ aizstājējus, gluži vienkārši ir sekas, kas izriet no Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības. Komisija šos grozījumus var atbalstīt, taču vēlas uzsvērt, ka tie būs tikai deklaratīvas dabas. Jānorāda, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES neprasa jau iepriekš grozīt visus Līgumus un protokolus, lai likvidētu jebkādas norādes par Apvienoto Karalisti. Izstāšanās dienā šīs norādes zaudēs spēku automātiski. Savukārt citi Eiropas Investīciju bankas ierosinātie grozījumi, kuri paredz grozīt pārvaldību, ir konstruktīvas dabas. Padome šādus grozījumus varētu uzskatīt par lietderīgiem neatkarīgi no izstāšanās.

5.Tāpēc Komisija izvirza jautājumu, vai Padomes lēmumam nevajadzētu stāties spēkā kādā noteiktā dienā, kas nav saistīta ar Apvienotās Karalistes izstāšanos, piemēram, dienā, kad tas tiek publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Tādā gadījumā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos saistītos tikai pirmās kategorijas deklaratīvo grozījumu stāšanās spēkā. Šāda alternatīva pieeja prasītu, lai lēmums tiktu tehniski pārstrādāts.

II. Par prasību svītrot atsauces uz Apvienotās Karalistes turēto kapitālu

6.Eiropas Investīciju banka ierosina Statūtu 4. panta 1. punktā svītrot norādi par Apvienotās Karalistes līdzdalību 39 195 022 000 EUR apmērā.

7.Kā iepriekš minēts, no juridiskā viedokļa visas norādes uz Apvienoto Karalisti Līgumos un protokolos izstāšanās datumā zaudētu spēku automātiski un tātad šādā ziņā statūtus īpaši grozīt nav nepieciešams. Līgumu un protokolu teksts jaunajai situācijai tiks pieskaņots ar oficiālu grozījumu saskaņā ar LES 48. pantu, lai varētu svītrot novecojušās normas un izdarīt izrietošus pielāgojumus. Tomēr šķiet pieņemami, ka, grozot Eiropas Investīciju bankas pārvaldību (turpmāk III un IV iedaļa), tiek izdarīti arī ierosinātie grozījumi. Tāpēc skaidrības labad šo grozījumu var atbalstīt.

8.Eiropas Investīciju banka arī ierosina attiecīgi samazināt kopējā parakstītā kapitāla apjomu, kas minēts tajā pašā pantā, ja vien parakstīto kapitālu palielināt vēl pirms izstāšanās datuma nenolemj “palikušās dalībvalstis”. Komisija saprot, ka pēdējo minēto lēmumu pieņemtu Eiropas Investīciju bankas valde uz savu Statūtu 4. panta 3. punkta pamata.

9.Komisija var atbalstīt šā priekšlikuma mērķi, bet vēlas vērst uzmanību uz turpmāk minētajiem juridiskajiem aspektiem. Eiropas Investīciju bankas kapitāls, kas minēts 5. protokola 4. panta 1. punktā, ir minētajā noteikumā norādīto dalībvalstu daļu kopsumma. Ja Padome izņem tikai norādi par Apvienoto Karalisti, tai attiecīgi jāsamazina kopējais kapitāls. Padome savā lēmumā nevar ņemt vērā Eiropas Investīciju bankas iespējamo lēmumu palielināt kapitālu un no tā izrietošo jauno pārdalījumu starp dalībvalstīm. Tādēļ sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos Padomes lēmumā būtu jānorāda (samazinātais) kopējais kapitāls. Paralēls Eiropas Investīciju bankas valdes lēmums var palielināt kapitālu (un noteikt pārdalījumu starp dalībvalstīm pro rata), bet tas ir atsevišķs lēmums.

III. Par papildu aizstājēju iecelšanu Direktoru padomē

10.Eiropas Investīciju banka ierosina Direktoru padomes locekļu aizstājēju skaitu palielināt no 18 līdz 31. Vācijai, Francijai un Itālijai, kam katrai jau ir divi aizstājēji, šāds skaits saglabāsies. Grozījumi nozīmēs, ka to dalībvalstu pārstāvības apgabalos, kurām iepriekš attiecīgajā pārstāvības apgabalā aizstājēju bijis mazāk nekā akcionāru, tagad šādā pārstāvības apgabalā aizstājēju būs tikpat daudz kā akcionāru. Komisija saglabā vienu aizstājēju, kas tai jau bijis.

11.Tā kā direktoru aizstājēju skaita palielināšana Eiropas Investīciju bankai dos iespēju Direktoru padomes līmenī izmantot plašāku pieredzi, jo īpaši ņemot vērā nodomu aizstājējus prasmīgāk izmantot Direktoru padomes lēmumu pieņemšanas procesā, jo īpaši attiecībā uz finansēšanas priekšlikumu analīzi, Komisija šo priekšlikumu var atbalstīt.

IV. Par plašāku kvalificēta balsu vairākuma izmantošanu vienkāršā balsu vairākuma vietā

12.Eiropas Investīciju banka arī ierosina paplašināt kvalificēta balsu vairākuma balsošanas tvērumu, to attiecinot uz trijām svarīgām jomām, kurās pašlaik ir vajadzīgs vienkāršs balsu vairākums. Tās ir: