EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 15.3.2019
JOIN(2019) 4 final
KOPĪGS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
Starptautiskās okeānu pārvaldības uzlabošana – divi gadi progresa
{SWD(2019) 104 final}
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 15.3.2019
JOIN(2019) 4 final
KOPĪGS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
Starptautiskās okeānu pārvaldības uzlabošana – divi gadi progresa
{SWD(2019) 104 final}
Veselīgi okeāni – būtisks sabiedrotais un kopīga atbildība
Eiropas Komisija un Eiropas Savienības Augstā pārstāve 2016. gada novembrī pieņēma kopīgu paziņojumu “Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība” 1 . Šī darbakārtība iezīmē ES starptautiskās okeānu politikas padziļināšanu. ES īsteno pāreju no nozarē balstītas pieejas uz integrētu pieeju. ES ir neatlaidīgi centusies sasniegt vispārēju mērķi – nodrošināt, ka okeāni ir droši, nebīstami, tīri, veselīgi un ilgtspējīgi pārvaldīti.
ES darbakārtība okeānu jomā ir neatņemama daļa no ES atbildes uz Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) programmu 2030. gadam, jo īpaši 14. ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM) – saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un to resursus. Tā atspoguļo ES vēlmi veidot spēcīgas partnerības, daudzpusēju dialogu un starptautisku sadarbību ar mērķi piešķirt lielāku prioritāti vajadzībai steidzami rīkoties, lai nodrošinātu okeānu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu.
Veselīgi okeāni ir ļoti svarīgi cilvēku dzīvei, labklājībai un ilgtspējīgai attīstībai. Okeāni absorbē 25 % no visām mūsu saražotajām oglekļa emisijām un pārvieto siltumu visā pasaulē. Okeānos mīt miljoniem sugu, un okeānu veselība ir ļoti atkarīga no šīs bioloģiskās daudzveidības. Zivis, gliemji, vēžveidīgie un adatādaiņi ir nozīmīgs olbaltumvielu un svarīgāko mikroelementu avots un veicina pārtikas nodrošinājumu pasaulē un cilvēka veselību. Turklāt zilā okeānu ekonomika paver plašas iespējas ilgtspējīgai, inovatīvai izaugsmei un pienācīgas kvalitātes darbvietu radīšanai.
Ar šo okeānu darbakārtību ES īsteno uz rīcību vērstu pieeju, ar ko risina pašreizējās lielākās okeānu pārvaldības problēmas.
Šis ir pirmais Eiropas Komisijas un Augstās pārstāves sagatavotais progresa ziņojums par ES starptautisko okeānu pārvaldības darbakārtību kopš tās pieņemšanas. Tajā izvērtēti līdzšinējie sasniegumi darbakārtības īstenošanā, aprakstīti citi panākumi, kas palīdz sasniegt darbakārtības vispārējos mērķus, un sniegts pārskats par ES pastāvīgo apņemšanos stiprināt starptautisko okeānu pārvaldību.
Tam pievienots dienestu darba dokuments SWD(2019) 104, kurā sniegta padziļināta analīze par progresu, kas panākts attiecībā uz ES okeānu pārvaldības darbakārtības 50 konkrētajiem punktiem.
Divu gadu laikā sasniegti konkrēti rezultāti
Kopš okeānu pārvaldības darbakārtības pieņemšanas 2016. gadā ES darbība okeānu jomā ir pastiprinājusies. ES 50 darbības tiek sekmīgi īstenotas: dažas no tām jau ir pabeigtas, bet darbs pie vairākām no tām turpināsies arī pēc 2019. gada. Darbakārtība ir veicinājusi starptautisko sadarbību visos kontinentos saskaņā ar okeānu pārvaldības darbakārtības trim pīlāriem, tādējādi stiprinot ES lomu, kāda tai ir kā:
·uzticamai partnerei uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas balstīta starptautiska pārvaldības satvara izveidē;
·vienai no lielākajām līdzekļu devējām projektiem, ar kuriem veido spējas un veicina vietēja, reģionāla un globāla mēroga rīcību;
·lielai okeānu pētniecības, uzraudzības un pārraudzības atbalstītājai un pakalpojumu sniedzējai šajā jomā;
·saskaņotas zilās ekonomikas darījumdarbības partnerei ar iekļaujošu un ilgtspējīgu perspektīvu.
Saskaņā ar ES attīstības politiku 590 miljoni euro ir piešķirti labākas okeānu pārvaldības veicināšanai ar trešām partnervalstīm 2 , un saskaņā ar pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” vairāk nekā 500 miljoni euro ir piešķirti jūras pētniecībai.
•1. pīlārs. Starptautiskās okeānu pārvaldības satvara uzlabošana
Kopš 2016. gada ES ir vairāk izmantojusi savu klātbūtni starptautiskajos un reģionālajos forumos un divpusējās attiecības ar galvenajiem partneriem, lai nodrošinātu, ka spēkā esošie noteikumi tiek pienācīgi īstenoti, un novērstu jebkādus trūkumus regulējumā.
Starptautiskā līmenī ES ir turpinājusi darbu, jo īpaši ANO Jūras tiesību konvencijas satvarā, kas ir visaptveroša “konstitūcija”, kura reglamentē visas darbības jūrā. Šajā satvarā Eiropas Savienībai ir bijusi nozīmīga loma virzībā uz juridiski saistošu instrumentu, ar ko aizsargā bioloģisko daudzveidību atklātā jūrā. Sarunas joprojām notiek, un ES un tās dalībvalstis turpinās virzīt sarunu procesu. ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (KBD) satvarā ES aktīvi veicina ekoloģiski un bioloģiski nozīmīgu jūras teritoriju (EBSA) noteikšanu, lai nodrošinātu to aizsardzību. ES ir arī finansiāli atbalstījusi Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām īstenošanu, tādējādi palīdzot eksportētājām valstīm nodrošināt, ka jūras savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecība ir likumīga un ilgtspējīga 3 .
Turklāt ES ir veicinājusi ilgtspējīgākus okeānus, jo īpaši [zvejas resursu] saglabāšanu un zvejniecību pārvaldību reģionālā līmenī, ko īsteno ar reģionālo jūras konvenciju un reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) starpniecību, ar mērķi uzlabot zinātniski pamatotu pārvaldību. Šajā sakarā ES 2017.–2018. gadā piešķīra 17 miljonus euro pārvaldības, zinātnes un spēju veidošanas uzlabošanai un noteikumu ievērošanas stiprināšanai 18 RZPO un tunzivju RZPO, kurās piedalās ES. Šī ES rīcība ilgtspējības jomā ir atmaksājusies: saskaņā ar zinātnisko ieteikumu 2017. gadā 16 no 18 pasaulē nozīmīgākajiem tunzivju krājumiem bija ilgtspējīgā līmenī.
Saskaņā ar Ziemeļu Ledus okeāna centrālās daļas zvejniecības nolīgumu ES un deviņi citi parakstītāji ir vienojušies sākotnēji uz 16 gadiem aizliegt komerciālu zveju atklātās jūras teritorijā Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā, kas ir aptuveni Vidusjūras lieluma. Minētajā laikā nolīguma puses centīsies uzlabot izpratni par Arktikas ekosistēmām un ilgtspējīgas zvejniecības iespējām, ņemot vērā ledus segas samazināšanos.
Būtisks sasniegums bija tas, ka 2018. gada oktobrī tika parakstīts nolīgums par neregulētās zvejas novēršanu atklātās jūras teritorijās Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā. Minētais nolīgums novērsīs būtiskas nepilnības Ziemeļu Ledus okeāna pārvaldības sistēmā un aizsargās trauslās jūras ekosistēmas, lai tās saglabātu nākamajām paaudzēm.
ES ir sadarbojusies ar okeāna lielvarām nolūkā veidot divpusējas partnerattiecības. 2018. gada jūlijā ES parakstīja pirmo partnerības nolīgumu okeāna jautājumos ar Ķīnu un plāno 2019. gadā parakstīt partnerības nolīgumu ar Kanādu.
Klusā okeāna valstu un Eiropas Savienības jūrlietu partnerības (PEUMP) programma tika sākta 2017. gadā Maltā rīkotajā konferencē “Mūsu okeāns”, un tās mērķis ir pārtikas nodrošinājuma un ekonomiskās izaugsmes labad atbalstīt zvejniecību ilgtspējīgu pārvaldību un attīstību 15 Klusā okeāna reģiona valstīs. PEUMP īsteno visaptverošu un integrētu pieeju, visos pasākumos iekļaujot klimata pārmaiņu, vides un dzimumu jautājumus.
ES ir stiprinājusi partnervalstu un organizāciju spējas uzraudzīt okeānus, saglabāt jūras bioloģisko daudzveidību un izskaust nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju. Piemēram, tā ir piešķīrusi 35 miljonus euro Klusā okeāna valstīm saskaņā ar Klusā okeāna valstu un Eiropas Savienības jūrlietu partnerības programmu, 15 miljonus euro Rietumāfrikai saskaņā ar PESCAO programmu, 28 miljonus euro Indijas okeāna reģionam saskaņā ar ECOFISH programmu un 87 miljonus euro sadarbībai ar Kambodžu saskaņā ar jauno CAPFISH zvejniecības programmu.
Laba starptautiskā okeānu pārvaldība nozīmē arī gādāšanu par to, lai cilvēki, kas darbojas jūrā, var to darīt drošā vidē. Saskaņā ar savu globālo stratēģiju un īpašām reģionālām rīcībpolitikām, piemēram, attiecībā uz Āfrikas ragu un Gvinejas līci, ES ieņem svarīgu lomu pasaules jūras drošības nodrošināšanā. Tā ir mobilizējusi resursus, lai aizsargātu pret jūras drošības apdraudējumiem, piemēram, pirātismu un cilvēku tirdzniecību, samazinātu negadījumu skaitu jūrā un novērstu vides katastrofas. Ar ES programmas Copernicus starpniecību iegūtos satelītdatus izmanto tādas ES struktūras kā Eiropas Jūras drošības aģentūra, un pēc ANO pieprasījuma tos izmanto starptautiskās meklēšanas un glābšanas operācijās.
2. pīlārs. Okeānu un jūru noslodzes samazināšana un ilgtspējīgai zilajai ekonomikai labvēlīgu apstākļu radīšana
Veselīgi okeāni ir ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības priekšnoteikums. Ja vēlamies, lai nākotnes zilā ekonomika radītu lielāku vērtību no zilajām nozarēm un palīdzētu piekrastes kopienām, mums ir jāstrādā pie tā, lai jau tagad nodrošinātu veselīgus okeānus.
Okeāni regulē klimatu, taču tie ir arī ļoti neaizsargāti pret klimata pārmaiņu radīto ietekmi. ES popularizē un attīsta ar okeāniem saistītus Parīzes nolīguma īstenošanas pasākumus, piemēram, dabā rodamus risinājumus un no atjaunojamiem okeānu resursiem iegūtu enerģiju. Šie elementi tika atkārtoti uzsvērti Komisijas 2018. gada novembrī pieņemtajā jaunajā stratēģiskajā redzējumā par klimatneitrālu Eiropu līdz 2050. gadam 4 . Redzējumā uzsvērts, ka jūras ekosistēmu un resursu saglabāšana, izmantošana un pārvaldība ir viena no prioritātēm klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jomā.
Kopš 2017. gada ES atvēl īpašu finansējumu – kopā vairāk nekā 90 miljonus euro – jūras un piekrastes ekosistēmu atjaunošanai dažādos pasaules reģionos, arī Vidusjūras reģionā, Dienvidaustrumāzijā un ĀKK valstīs. ES arī popularizē atkrastes vēja un okeāna enerģiju, kas nodrošina tīru enerģiju salām un piekrastes reģioniem ES un visā pasaulē. Piemēram, ES izmanto tehniskās zināšanas, lai palīdzētu Indijai šogad izsludināt konkursu par tās pirmo atkrastes vējparku.
Turklāt ES aktīvi sekmē spēcīgu globālu rīcību, kuras mērķis ir risināt kuģniecības emisiju jautājumus saskaņā ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas stratēģiju, kas paredz līdz 2050. gadam šādas emisijas samazināt uz pusi.
Pēc labajiem rezultātiem, kas gūti ES un Korejas Republikas darba grupā, kura izveidota pēc NNN zvejas dzeltenās kartes atcelšanas 2015. gada aprīlī, ES un Dienvidkoreja parakstīja kopīgu paziņojumu par centieniem apkarot NNN zveju.
Kopš NNN zvejas regulas pieņemšanas 2008. gadā ES, kas ir līdere cīņā pret NNN zveju, ir uzsākusi dialogus par NNN zvejas jautājumiem ar vairāk nekā 50 valstīm visos galvenajos zvejas reģionos. Pateicoties šiem dialogiem, 14 valstis ir sekmīgi reformējušas savas kontroles un pārvaldības sistēmas saskaņā ar savām starptautiskajām saistībām, kuras tām jāpilda kā karoga, piekrastes, ostas un tirgus valstīm 5 . ES NNN zvejas rīcībpolitikas atbalstam tika izmantots arī ievērojamais ES ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu (IZPN) tīkls. Līdz 2018. gada novembrim bija noslēgti 10 IZPN ar kopējo budžetu 135 miljoni euro gadā. Ir notikušas sarunas par vēl trim IZPN, un tiem tuvākajā laikā jāstājas spēkā. Turklāt ES ir pieņēmusi jaunus noteikumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu ES flotu ilgtspējīgu zveju ārpus ES ūdeņiem 6 . ES ir turpinājusi atbalstīt arī cīņu pret NNN zveju dažādās RZPO. Ar ES atbalstu ir pieņemts plāns attiecībā uz NNN zveju Vidusjūrā un Melnajā jūrā un ierosinātas stingras sarakstā iekļaušanas procedūras attiecībā uz NNN zvejas kuģiem Indijas okeānā un Dienvidu okeānā. Turklāt Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra ar Eiropas Jūras drošības aģentūras atbalstu īsteno izmēģinājuma projektu, kura mērķis ir palīdzēt novērst NNN zveju visā pasaulē.
Turklāt 2016. gada oktobrī Eiropas Savienība Pasaules Tirdzniecības organizācijā ierosināja aizliegt noteiktu veidu zvejas subsīdijas, kas veicina pārmērīgu kapacitāti, pārzveju un NNN zveju. ES joprojām aktīvi strādā pie tā, lai vēlākais līdz 2020. gadam panāktu vienošanos saskaņā ar 14. IAM 6. apakšmērķi.
ES stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā ietver visaptverošu pieeju, kā novērst plastmasas atkritumu un mikroplastmasas nonākšanu vidē, jo īpaši jūras vidē, un tai sekoja priekšlikums aizliegt pludmalēs un jūrās 10 visbiežāk atrodamos vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus, kā arī ieviest jaunus noteikumus par nozaudētiem un pamestiem zvejas rīkiem. Minēto paketi papildina priekšlikums jaunai direktīvai par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām, kuras mērķis ir risināt problēmu saistībā ar kuģu, tai skaitā zvejas kuģu un atpūtas kuģu, radīto jūras piedrazojumu.
ES palīdz veidot starptautisku risinājumu jūras piedrazojuma problēmai, kas kļūst aizvien aktuālāka. Šajā procesā tā pamatojas uz ES stratēģiju attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā 7 . ES aktīvi atbalsta turpmākos pasākumus, kas veicami saistībā ar 2017. gada decembrī trešajā ANO Vides asamblejā pieņemto rezolūciju par jūras piedrazojumu un mikroplastmasu. ES 2018. gadā atbalstīja G7 prezidentvalsts Kanādas likto uzsvaru uz jūras piedrazojuma un plastmasas piesārņojuma problēmu. ES sniedz arī mērķtiecīgu atbalstu atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanai Klusā okeāna reģionā un Dienvidaustrumāzijā, kas saskaras ar nopietnām problēmām cīņā pret plastmasas piesārņojumu.
Transatlantiskais AJT tīkls apvieno AJT pārvaldniekus no Atlantijas okeāna piekrastes valstīm Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā, Āfrikā un Eiropā. Mērķsadarbības projekts ir ļāvis tiem nodibināt kontaktus un dalīties ar labāko pārvaldības praksi. Viņi tagad vēlas turpināt sadarbību, kas pamatojas uz kopēju stratēģiju.
ES jau vairāk nekā 10 % tās jūras un piekrastes teritoriju ir noteikusi par aizsargājamām jūras teritorijām (AJT), to paveikdama divus gadus pirms starptautiskā KBD mērķrādītāja sasniegšanas termiņa 2020. gadā, un strādā pie tā, lai nodrošinātu minēto teritoriju efektīvu pārvaldību. Tagad tā palīdz citiem sasniegt šo mērķi, visā pasaulē veicinot jaunas un labi pārvaldītas AJT. Vairāk nekā 23 miljoni euro ir ieguldīti vadlīniju izstrādē, zinātniskās izpētes un pētījumu veikšanā un mērķsadarbības projektu izveidē, lai veicinātu savstarpēju mācīšanos un sadarbību.
·3. pīlārs. Starptautiskās okeānu pētniecības un datu stiprināšana
Spēcīga okeānu politika ir atkarīga no labas izpratnes par mūsu okeāniem, to, kā tie reaģē uz cilvēka darbības kumulatīvo ietekmi, un veidu, kā mēs varam saprātīgi izmantot to, ko tie piedāvā.
2018. gadā Komisija publicēja otro ziņojumu par okeānu stāvokli. Pamatojoties uz ES Copernicus jūras vides monitoringa pakalpojuma sniegtajiem jaunākajiem datiem, ziņojumā ir novērtēts pašreizējais stāvoklis, dabīgā dinamika un izmaiņas pasaules okeānā un Eiropas reģionālajās jūrās.
ES ir turpinājusi stiprināt okeānu pētniecību, datus un zinātni ar mērķi iegūt visaptverošas, ticamas, salīdzināmas un piekļūstamas zināšanas par okeāniem, kuras uzlabotu politikas veidošanu, stimulētu inovāciju un veicinātu ilgtspējīgu zilo ekonomiku. Šajā nolūkā Komisija ir sākusi reizi gadā publicēt Copernicus programmas ietvaros sagatavotu ziņojumu par okeāna stāvokli 8 . Komisija īpaši vēlas uzlabot datu vākšanu, piekļūstamību un savietojamību. Komisija, izmantojot Eiropas Jūras novērojumu un datu tīklu (EMODnet), sasaista globālas un valstu datubāzes, lai izveidotu starptautisku jūras datu tīklu, kas nodrošina atvērtu piekļuvi okeānu datiem un produktiem no Eiropas un citām valstīm. Piemēram, 2018. gadā ES piešķīra 3,5 miljonus euro labākai sadarbībai ar Ķīnu okeānu datu jomā. Turklāt, izmantojot Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu, ES finansē projektus, kuru mērķis ir Atlantijas okeānā un Eiropas jūrās veiktos novērojumus padarīt atbilstošus nākotnes prasībām.
Lai palielinātu ieguldījumus zilajā zinātnē un inovācijā, Komisija ar programmas “Apvārsnis 2020” palīdzību sekmē mākoņdatošanas pakalpojumu un pētniecības infrastruktūras izstrādi. Sadarbība ar partneriem no trešām valstīm mums sniedz labāku izpratni par okeāna dinamiku un tendencēm. Tā veicina arī inovāciju un samazina izmaksas. 2013. gada Golvejas paziņojums par sadarbību Atlantijas okeāna jautājumos jau ir padziļinājis ES jūras pētniecības sadarbību ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Kanādu. Pamatojoties uz šo veiksmīgo pieredzi, ES 2017. gadā parakstīja Belenas paziņojumu par Atlantijas pētniecības un inovācijas sadarbību ar Brazīliju un Dienvidāfriku un tādējādi paplašināja savu sadarbību, aptverot arī Atlantijas okeāna dienvidu daļu. Komisija 2018. gadā noslēdza administratīvu vienošanos par sadarbību jūras pētniecības un inovācijas jomā ar Argentīnu un Kaboverdi. Šo pasākumu rezultātā izveidotā Transatlantiskā okeāna pētniecības alianse aptver Atlantijas okeānu no Arktikas līdz Antarktikai.
Turpmākās norises
Papildinot starptautisko okeānu pārvaldības darbakārtību, ES kopš minētās darbakārtības pieņemšanas ir veikusi darbības un uzsākusi iniciatīvas, kas palīdz vēl vairāk stiprināt starptautisko okeānu pārvaldību.
·Būdama iniciatīvas “Mūsu okeāns” aizgādne, ES 2017. gadā Maltā un 2018. gadā Bali rīkotajās konferencēs aicināja noteikt apņēmīgu globālu rīcību un uzņemties vērienīgas saistības okeānu pārvaldības uzlabošanā.
·Komisija, būdama zilās ekonomikas atbalstītāja, sāka partnerību brīvprātīgu ilgtspējīgas zilās ekonomikas finanšu principu jomā un ir ierosinājusi izveidot taksonomiju, lai klasificētu saimnieciskās darbības, ko uzskata par ekoloģiski ilgtspējīgām un kas ietver pasākumus ilgtspējīgai jūras resursu izmantošanai un aizsardzībai.
·Papildus ES investīcijām jūras pētniecībā pēdējo divu gadu laikā Copernicus jūras vides monitoringa pakalpojumam atvēlēti 46 miljoni euro, lai veiktu pasaules mēroga novērošanu, prognozēšanu un analīzi par okeānu stāvokli, tostarp klimata pārmaiņu ietekmi.
·Komisija ir ierosinājusi starptautiskajai okeānu pārvaldībai piešķirt īpašu finansējumu no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda 2021.–2027. gadam 9 . Minētais finansējums ļaus īstenot mērķtiecīgu ES rīcību, piemēram, panākt progresu cīņā pret NNN zveju un turpināt attīstīt starptautisko jūras drošību.
·Komisija ir sagatavojusi priekšlikumus par ES pētniecības un inovācijas programmu “Apvārsnis Eiropa” laikposmam pēc 2020. gada (2021–2027) 10 . Starptautiskā okeānu pārvaldība ir arī viena no prioritārajām jomām ierosinātajos ārējās finansēšanas instrumentos laikposmam pēc 2020. gada 11 .
·Ar ministru deklarāciju “Virzībā uz kopīgu jūrlietu programmu attiecībā uz Melno jūru”, kas apstiprināta 2018. gadā Burgasā (Bulgārija) rīkotajā Eiropas Jūras dienā, tika uzsākta kopīgas jūrlietu programmas izstrāde attiecībā uz Melno jūru.
·Visbeidzot, ES dod ieguldījumu otrā ANO Pasaules okeānu novērtējuma sagatavošanā, un tā ir sākusi sagatavot arī savu pienesumu ANO Okeānu ilgtspējīgas attīstības zinātnes desmitgadei (2021–2030).
Secinājumi un turpmākā rīcība
Kopš savas starptautiskās okeānu pārvaldības darbakārtības pieņemšanas ES ir guvusi vairākus panākumus. Daudz sasniegts visās trijās prioritārajās jomās un ārpus tām.
Tomēr ir vēl daži risināmi jautājumi. Okeānu sistēmas ir sarežģītas, un tāpēc okeānu pārvaldība ir daudzdimensionāla. Klimata pārmaiņas, piesārņojums, bioloģiskās daudzveidības izzušana, izrakteņu ieguve jūrā un pārzveja turpina apdraudēt mūsu okeānus. Minētās norises visas kopā rada vairākus draudus jūras organismiem. Tās izraisa milzīgu problēmu, kas ir pārāk liela un sarežģīta, lai to risinātu tikai viena valsts vai reģions. Lai uzturētu pasaules okeānus veselīgus, ir vajadzīga plaša dalībnieku koalīcija, kas sadarbojas uz starptautisku noteikumu pamata. Tā kā pasaules iedzīvotāju skaits līdz 2050. gadam sasniegs 9–10 miljardus, okeānu noslodze tikai pieaugs.
Būdama uzticama starptautiska līdere turpmākajā rīcībā okeānu jomā, ES ir apņēmusies panākt pozitīvas pārmaiņas, jo īpaši attiecībā uz četriem no desmit 14. IAM apakšmērķiem, kurus paredzēts sasniegt 2020. gadā. Saistībā ar gaidāmo Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes ziņojumu par okeāniem un kriosfēru ES pastiprina arī savu rīcību, kuras mērķis ir nodrošināt pielāgošanos klimata pārmaiņu ietekmei uz okeāniem un okeānu izmantošanu.
Kopš 2019. gada Eiropas Komisija un Augstā pārstāve veido ES Starptautiskajā okeānu pārvaldībā ieinteresēto personu forumu, pulcējot ekspertus, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, akadēmisko aprindu pārstāvjus un lēmumu pieņēmējus okeānu un jūru jautājumos no visas pasaules. Šis forums sekos līdzi ES noteiktajām prioritātēm, apspriedīs pašreizējās un turpmākās problēmas starptautiskajā okeānu pārvaldībā un ieteiks turpmākas darbības.