Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Pastāvīgais vietējo un reģionālo pašvaldību dialogs ar iedzīvotājiem”

(2020/C 440/09)

Ziņotājs: Declan MCDONNELL (IE/EA), Golvejas pilsētas domes loceklis Atsauces dokuments: Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropa 2019. gada maijā: gatavošanās vienotākai, stiprākai un demokrātiskākai Savienībai aizvien mainīgākā pasaulē. Eiropas Komisijas ieguldījums ES-27 valstu un valdību vadītāju neformālajā sanāksmē Sibiu (Rumānijā) 2019. gada 9. maijā” COM(2019) 218 final

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Preambula

1.

atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi izprast iedzīvotāju un vietējo un reģionālo pārstāvju viedokļus un cerības saistībā ar Eiropas Savienību un ziņot par tiem, Eiropas Savienības politiku nostiprināt vietējā līmenī ar mērķi uzlabot cilvēku dzīvi, kā arī piemērot augšupēju pieeju Savienības attīstīšanā, kā norādīts atzinumā “Pārdomas par Eiropu: vietējo un reģionālo pašvaldību viedoklis par to, kā atjaunot uzticēšanos Eiropas Savienībai” (1); uzskata, ka virzībai uz ES demokrātisko atdzimšanu ir jābalstās uz vietējā līmeņa iesaisti, kam būtu jāpapildina pašreizējie pasākumi;

2.

uzskata, ka augšupēji saziņas kanāli un līdzdalības instrumenti papildina un stiprina pārstāvības demokrātiju, kā arī veicina aktīvu subsidiaritāti, dodot pilsoņiem lielāku ietekmi starpvēlēšanu periodā; ir pārliecināta, ka pārredzama, nopietna un atbilstīga iedzīvotāju līdzdalība nozīmē līdzdarbību un tādējādi – konkrētu iesaistīšanos lemšanas procesos, un uzskata, ka ar formālu komunikāciju šajā gadījumā nepietiek. Īsta līdzdalība stiprina pārstāvības demokrātijas leģitimitāti un paaugstina tās efektivitāti, 1) aktivizējot saziņu, lai novērstu konfliktus, 2) paverot iespēju vienprātības panākšanai un, galvenokārt, 3) stiprinot pieņemto lēmumu ietekmi un izskaidrojot lēmumu pamatojumu;

3.

piekrīt viedokļiem, kas pausti dokumentā “Eiropas Komisijas ieguldījums ES-27 valstu un valdību vadītāju neformālajā sanāksmē Sibiu” (2), it īpaši pārdomām par problēmām saziņas jomā, tostarp sadrumstalotību un dezinformāciju; apzinās, ka saziņa ir priekšnosacījums, lai iedzīvotāji varētu izdarīt apzinātu izvēli un neierobežoti piedalīties Eiropas demokrātijas procesos;

4.

uzsver, ka Eiropas iestādēm jāapņemas vairāk iesaistīt iedzīvotājus un ciešāk ar viņiem sadarboties, lai palielinātu izpratni par Eiropas politikas veidošanu, paaugstinātu šādas politikas veidošanas efektivitāti un lietderīgumu un izvairītos no vieglākajiem risinājumiem, kurus ierosina populisti un kuri neizbēgami apdraud demokrātijas pareizu darbību;

5.

pauž apņēmību nodrošināt divvirzienu kanālus saziņai starp Eiropas iestādēm un Eiropas iedzīvotājiem, īpaši pievēršoties cilvēku ikdienas problēmām un veicinot iedzīvotāju līdzdalību arī Eiropas politikas veidošanā. Covid-19 pandēmija arī parādīja, ka ir vajadzīgs saziņas kanāls, kas nepārtrauc darbību, neraugoties uz krīzes situācijām un it īpaši to laikā;

6.

atzīst, ka Covid-19 pandēmija ir veicinājusi digitālo plašsaziņas līdzekļu un tiešsaistes konferenču sistēmu izmantošanu, un redz, kādas iespējas digitalizācija sniedz iedzīvotāju līdzdalībai krīzes laikā; aizvadītajos mēnešos iedzīvotāju līdzdalība ir pārcēlusies uz digitāliem forumiem un konferencēm, kas palīdzēja iedzīvotājiem ātrāk, plašāk un iekļaujošāk piedalīties lemšanas procesos;

7.

atzinīgi vērtē gaidāmo konferenci par Eiropas nākotni un atbalsta Eiropas Parlamenta 2020. gada 18. jūnija rezolūcijā pausto aicinājumu konferences pilnvarās iekļaut apņemšanos veikt lietderīgus turpmākos pasākumus un lietderīgi un tieši iesaistīt iedzīvotājus, kā arī tā nostāju, ka “iedzīvotāju, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, sociālo partneru un vēlētāju pārstāvju tiešai iesaistīšanai joprojām ir jābūt vienai no konferences prioritātēm”;

8.

uzsver, ka konferencei par Eiropas nākotni nevajadzētu būt tikai vienreizējam noteikta ilguma procesam, bet gan iespējai pārdomāt un reformēt to, kā ES darbojas un kā tās iedzīvotāji to uztver; tādēļ vēlas ierosināt mehānismu pastāvīgam dialogam ar iedzīvotājiem; šo mehānismu varētu pārbaudīt konferences laikā, taču ar mērķi ieviest ilgtermiņa strukturālu mehānismu iedzīvotāju iesaistei ES politikas veidošanā; šādu mehānismu vadītu vietējās un reģionālās pašvaldības, kas ir iedzīvotājiem vistuvākais pārvaldības līmenis, un tajā būtu iekļauts tiešas atgriezeniskās saites mehānisms;

9.

vēlreiz norāda uz Rezolūcijā par Eiropas Reģionu komitejas priekšlikumiem attiecībā uz Eiropas Komisijas 2021. gada darba programmu (3) minēto aicinājumu Komisijai “sadarboties ar Reģionu komiteju, lai izstrādātu izmēģinājuma modeli pastāvīgam un strukturētam dialogam ar iedzīvotājiem; šādā dialogā jāpiedalās vietējām un reģionālajām pašvaldībām un jānodrošina divvirzienu saziņa starp iedzīvotājiem un ES iestādēm, jo tā ilgtermiņā varētu kalpot ES lēmumu pieņemšanas uzlabošanai”;

10.

uzstāj, ka visās sabiedriskajās apspriešanās, kas saistītas ar pilsoņdialogu, ir jānodrošina pēc iespējas lielāks plurālisms; uzsver: tas nozīmē, ka visām programmām, runātāju sarakstiem, paneļiem, literatūrai, dokumentiem utt. ir jābūt līdzsvarotiem un jānodrošina, ka tiek pausti ļoti dažādi viedokļi, kas atspoguļo viedokļu daudzveidību Eiropā, lai veicinātu dziļas debates. Uzsver, ka dalībnieku atlase visās šādās sanāksmēs ir jāveic pilnīgi neatkarīgi un bez jebkādas politiskas iejaukšanās;

Vietējās un reģionālās pašvaldības – tilta starp iedzīvotājiem un ES iestādēm veidotājas

11.

piekrīt bažām, ka Eiropas iestādes var šķist fiziski un – vēl jo vairāk – domāšanas veida ziņā attālinātas no Eiropas iedzīvotāju ikdienas dzīves; aicina pārstāvības iestādes, piemēram, reģionālās un vietējās pašvaldības, it īpaši tādas, kas pašlaik nav iekļautas iedzīvotāju iesaistīšanas mehānismos, aktīvi piedalīties efektīvu un jēgpilnu saziņas ar iedzīvotājiem kanālu izveidē, lai tiktu izstrādāti un īstenoti pieprasījumam atbilstoši ES politikas pasākumi. Tas jādara tā, lai iedzīvotājiem būtu pietiekami daudz laika tajos piedalīties un viņi redzētu rezultātus;

12.

aicina ES vietējās un reģionālās pašvaldības uzņemties galveno lomu iedzīvotāju izglītošanā par Eiropas Savienību un mudināt iedzīvotājus iesaistīties līdzdalības demokrātijā. Noskaidrots, ka iedzīvotāji iesaistīsies tikai tad, ja tiks izmantotas novatoriskas metodes un ja iedzīvotāji tiks visaptveroši informēti par politikas norišu un/vai finansēšanas lēmumu ietekmi uz viņu vietējo teritoriju. Ieteicams izmantot digitālās tehnoloģijas un sociālos plašsaziņas līdzekļus un sadarboties ar brīvprātīgo organizācijām; vērš uzmanību uz veiksmīgām iesaistīšanas pieejām, piemēram, uzrunājot pēc nejaušības principa atlasītus iedzīvotājus vai nu pa tālruni, vai izmantojot iedzīvotāju reģistru, vai ierodoties dzīvesvietā, lai sasniegtu daudz plašāku sabiedrības šķērsgriezumu;

Iedzīvotāju iesaistīšanas tīkls (CitizEN Network) – iedzīvotāju iesaistīšana ES tīklā (Citizen ENgagement in the EU Network) – iedzīvotāju iesaistīšanas ekosistēma

13.

ierosina izveidot ES mēroga tīklu (CitizEN), kura pamatā būtu brīvprātīga līdzdalība un kurš darbotos kā galvenais stratēģiju, metodoloģijas un instrumentu avots un tieši un netieši, izmantojot esošās iniciatīvas, sazinātos ar ES iedzīvotājiem par Eiropas jautājumiem un to ietekmi uz cilvēkiem;

14.

atzīmē tomēr, ka vairumā dalībvalstu un reģionu darbojas daudzi konsultāciju un līdzdalības mehānismi, un tāpēc ierosina, ka CitizEN tīklam būtu jāapzina un jāņem vērā jau pastāvošā labā prakse. Tīkls tāpēc veicinātu reģionālo dialogu un iestāžu darbības saskaņotību, lai nodrošinātu saskaņotu pieeju, vienlaikus respektējot dažādās pieejas, kas tiek izmantotas dažādos politiskos un sociālos apstākļos;

15.

aicina tīklā iekļaut reģionālā (galvenokārt NUTS2, bet arī NUTS1 vai NUTS3 atkarībā no valsts organizācijām) un pilsētu līmeņa dalīborganizācijas, kas jau veic iedzīvotāju iesaisti, kā arī brīvprātīgo organizācijas, kuras darbojas vietējā un reģionālā līmenī un kuras aptver plašu interešu loku;

16.

pauž cerību, ka tīklam būs trīs mērķi: 1) stiprināt mijiedarbību starp Eiropas iestādēm un iedzīvotājiem, izmantojot tiešas metodes iesaistei vietējā un reģionālajā līmenī, 2) sniegt iesaistīšanas metožu piemērus, ko var izmantot gan formāli, gan neformāli, un 3) apkopot informāciju un apmainīties ar valstu, reģionālā un vietējā līmeņa labas prakses piemēriem, kuri atspoguļo visā Eiropas Savienībā īstenotas iedzīvotāju iesaistīšanas iniciatīvas;

17.

vēlas izstrādāt tīkla kopējo principu kopumu, kas nav saistošs, bet kalpo kā pamatnostādnes attiecībā uz labu praksi, kopīgas pieejas veidošanu (vienlaikus atzīstot dažādas metodes) un obligātu standartu noteikšanu dalīborganizācijām;

18.

iesaka tīklu organizēt, veidojot tematiskas darba grupas, kurās iesaistīsies dalīborganizācijas un kuru pamatā būs vairāki visaptveroši temati (piemēram, līdzdalīga budžeta plānošana, digitālais pilsoniskums, iekļautība iedzīvotāju iesaistīšanas jomā) un tematiski jautājumi, piemēram, klimata pārmaiņas, sociālā kohēzija, vide, sports, kultūra, jaunatne, izglītība, pilsētu un lauku organizācijas un māksla;

19.

iesaka tīklam apzināt, koordinēt un izvērst kopīgu apmācības stratēģiju, kas veltīta iedzīvotāju iesaistīšanai. Vietējās un reģionālās pašvaldības, kā arī publiskās un privātās struktūras būtu jāmudina piedalīties apmācības iniciatīvās, lai publiskās amatpersonas un vietējie vadītāji spētu visaptveroši sadarboties ar iedzīvotājiem un sekmēt milzīgā iedzīvotāju līdzdalības potenciāla atraisīšanu. Būs svarīgi arī sadarboties ar skolām un izglītības iestādēm, lai nodrošinātu, ka visas Eiropas Savienības izglītības iestāžu mācību programmās tiek iekļauts tāds jautājums kā aktīvs Eiropas pilsoniskums;

20.

vēlas sadarbībā ar visām pārējām Eiropas iestādēm vadīt tīkla plānošanu, izveidi un pārvaldību, strādāt pie tā, lai veicinātu kopīgu darba metožu izmantošanu, un ieviest iesaistes instrumentu kopumu (apspriešanas procesi, pilsoņu iniciatīvas, līdzdalīga budžeta plānošana, pārvaldes iestāžu veidoti kolektīvo pakalpojumu procesi, minisapulces utt.), tostarp kopīgu digitālu platformu, ko var izmantot, lai pārvaldītu no dažādām dalībvalstīm apkopotos labas prakses piemērus;

21.

prasa piešķirt līdzekļus tīkla darbībai uz ierobežotu laiku, kamēr tīkls meklē pastāvīgu finansējumu vai tehnisko palīdzību no ES finansēšanas programmām;

22.

pauž cerību, ka tīkls popularizēs iesaistīto reģionu iedzīvotāju iesaistīšanas praksi un palielinās tās pamanāmību, kam savukārt būtu jānodrošina augstāks aktīvas līdzdalības līmenis;

23.

iesaka, ka tīkls varētu palīdzēt organizāciju centienos nodrošināt iedzīvotāju uzticēšanos, lai tās var saņemt atsauksmes par savu veikumu ES politikas veidošanā; tāpēc ierosina, ka RK darbojas kā starpnieks starp tīklu, tā dalībniekiem un ES iestādēm un kalpo kā divvirzienu kanāls;

24.

iesaka tīkla darbību sākt laikā, kad notiks konference par Eiropas nākotni, lai tas kļūtu par stabilu un pastāvīgu struktūru, kas spētu turpināt konferencē sākto darbu un nodrošināt, ka iedzīvotāji tiek labi informēti un var tikt iesaistīti konferences uzraudzības un novērtēšanas posmos;

Ekosistēma iedzīvotāju iesaistīšanai

25.

uzskata, ka visām tīkla dalīborganizācijām un vietējām un reģionālajām pašvaldībām būtu jācenšas neformāli un ikdienēji mijiedarboties ar iedzīvotājiem, izmantojot netradicionālu līdzdalības vidi (piemēram, sporta klubi) un praksi; izstrādāt līdzdalības instrumentus, kas dod iespēju “doties uz iedzīvotāju pulcēšanās vietām”, nevis “aicina viņus ierasties”, un paver iespēju neformālu līdzdalību pielāgot oficiālai politikas veidošanai; izstrādāt stratēģijas, kā iestādēm iekļauties neoficiālā vidē, neapdraudot to un nekropļojot to. Šādi instrumenti un stratēģijas var papildināt pavisam jaunu iesaistīšanas instrumentu kopumu, kas aptver gan aktīvu uzklausīšanu sociālajos plašsaziņas līdzekļos, gan sociālās inovācijas metodes un dzīvas laboratorijas demokrātisku eksperimentu veikšanai. Tas ir īpaši svarīgi iedzīvotājiem (etniskām minoritātēm, cilvēkiem ar invaliditāti, jauniešiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem), kuri nav pietiekami pārstāvēti demokrātiskās iestādēs;

26.

pauž cerību, ka šī iesaistīšanas metožu ekosistēma pastāvīgi darbosies, lai papildinātu institucionālos, oficiālos saziņas kanālus un Eiropas demokrātisko iestāžu pārstāvību. Ekosistēma neaizstās pārstāvības demokrātiju, bet gan to bagātinās ar pārstāvības demokrātijas un reizēm arī tiešas demokrātijas instrumentiem un līdzekļiem;

27.

uzsver, ka iedzīvotāji pievēršas jauniem politiskās iesaistes formātiem – tehnopolitikai, ko ir radījušas digitālās tehnoloģijas un atklātie dati. Šādi līdzdalība var izpausties neformālos apstākļos un ārpus ierastās formālās vides. Šie jaunie iesaistīšanās līdzekļi būtu jāizmanto politiskajām iestādēm, lai veicinātu iesaistes ekosistēmas veidošanos;

28.

uzskata, ka tiešsaistes platformu izmantošanai ir izšķiroša nozīme līdzdalības metožu pārvaldībā, jo tās dot iespēju piedalīties debatēs dalībniekiem no visas Eiropas Savienības neatkarīgi no viņu sociālās izcelsmes un jo tās vienkāršā un pieejamā veidā nodrošina priekšlikumu izsekojamību un pārskatatbildību. Digitālajām tehnoloģijām būtu jāpapildina tiešās līdzdalības metodes un tās būtu jāizmanto, lai veicinātu tādu iedzīvotāju līdzdalību, kuri uzskata, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijas viņus nepārstāv, vai kuri parasti neiesaistās, izmantojot tradicionālos līdzdalības instrumentus;

29.

pieņem, ka visu līmeņu publiskās pārvaldes iestādēm būtu viennozīmīgi jāatbalsta šī iesaistes ekosistēma, kurai vajadzētu būt arī pietiekami elastīgai, lai veicinātu jaunus un novatoriskus iedzīvotāju iesaistīšanas veidus, ar digitālo tehnoloģiju instrumentu palīdzību dialogā ar iedzīvotājiem nodrošinot daudzvalodību;

30.

pauž cerību, ka reģioni, kas iedzīvotāju līdzdalības jomā ir attīstītāki, izrādīs transnacionālu solidaritāti un, piedāvājot savas zināšanas un izrādot iniciatīvu, palīdzēs mazāk attīstītiem reģioniem iekļauties Eiropas mēroga ekosistēmā; un ka Eiropas Savienības ekosistēma respektēs dalībvalstu, reģionu un pilsētu autonomiju, vienlaikus nodrošinot pietiekamu elastību, lai to varētu pielāgot kultūras, sociālajām un politiskajām vajadzībām un prioritātēm;

Pilsoņdialogi laikā, kad notiks konference par Eiropas nākotni

31.

aicina laikā, kad notiks konference par Eiropas nākotni, informēšanas, saziņas un iesaistīšanas stratēģijas, kas vērstas uz Eiropas iestāžu un iedzīvotāju saikni, īstenot, iesaistot attiecīgas vietējās un reģionālās pārstāvības struktūras un sadarbojoties ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām;

32.

mudina reģionālās un vietējās organizācijas laikā, kad notiks konference par Eiropas nākotni, attiecīgajos līmeņos iesaistīt iedzīvotājus, izmantojot dažādus atklātas apspriešanās veidus. Pēc apspriešanās priekšlikumus un rezultātus var apkopot un iekļaut RK ieguldījumā konferencei par Eiropas nākotni, kā arī izmantot, lai tīkls varētu veidot saziņas ar iedzīvotājiem jomā uzkrāto zināšanu un pieredzes krātuvi;

33.

iestājas par transnacionālu pilsonisko līdzdalību konferencē par Eiropas nākotni, jo debatēm ir jāpiemīt pārrobežu un Eiropas mēroga dimensijai; šajā saistībā vajadzīgs visas Eiropas pilsoņu forums, lai saruna veidotos transnacionāli un tiktu risinātas kopīgās problēmas;

Virzība uz jaunu pieeju politikas veidošanai un lēmumu pieņemšanai

34.

patiešām ir pārliecināta, ka, palielinot iedzīvotāju līdzdalību un izmantojot iedzīvotāju potenciālu aktīvā politikas veidošanā, atvērta pārvaldība ir viens no demokrātisku institūciju krīzes risinājumiem;

35.

uzskata, ka pārredzamība un atvērtie dati ir vajadzīgi, lai panāktu uzticēšanos. Pārvaldes iestādēm būtu jāstiprina saikne starp līdzdalības politiku un pārredzamības stratēģijām un atvērtajiem datiem, kā arī jācenšas panākt atvērtību attiecībā uz visiem resursiem un politikas veidošanas un lēmumu pieņemšanas sabiedriskajiem labumiem: datiem, informāciju, metodiku, mācību resursiem un tehnoloģiju platformām;

36.

pauž cerību, ka ES līmenī tiks radīti atvērtas pārvaldes kritēriji, kas būtu piemēroti visiem pārējiem pārvaldes līmeņiem;

37.

vietējās un reģionālās pašvaldības ir vienīgās iestādes, kas vislabāk pārzina iedzīvotāju vajadzības un vietējās problēmas un ir atbildīgas par ES politikas īstenošanu vietējā un reģionālajā līmenī. Tāpēc ES tiesību normās ir jāiekļauj prasība dalībvalstīm ne tikai apspriesties ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām un iesaistīt tās lēmumu pieņemšanas procesā, kas saistīts ar Eiropas Savienības un valstu tiesību aktiem, bet arī deleģēt līdzekļu un finanšu instrumentu pārvaldību, pamatojoties uz subsidiaritātes principu. Tādējādi iespējams panākt, lai pilsoņiem vistuvāk pieņemtie lēmumi uzlabotu viņu izpratni par Eiropas Savienību. Noslēgumā jāpiebilst, ka tas dotu iespēju politikas veidošanas un lēmumu pieņemšanas procesā izmantot jaunu pieeju, kas būtu atvērtāka, vairāk iesaistītu iedzīvotājus un vietējo un reģionālo pašvaldību vadībā nodrošinātu pastāvīgāku dialogu ar iedzīvotājiem, īsumā – lai veidotos jauna kopēja Eiropas politiskā un demokrātiskā kultūra.

---

(1)  CoR 2018/C 461/02 (OV C 461, 21.12.2018., 5. lpp.).

(2)  COM(2019) 218 final.

(3)  RESOL-VII/007 (OV C 324, 1.10.2020., 16. lpp.).