Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Leipcigas hartas par ilgtspējīgām Eiropas pilsētām atjaunošana”

(2020/C 440/20)

Ziņotājs:

Juan ESPADAS CEJAS (ES/PSE)

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

No Amsterdamas pakta līdz atjaunotajai Leipcigas hartai

norāda uz Eiropas sadarbības būtiski atšķirīgajām raksturiezīmēm pilsētu jautājumos: no vienas puses, mums ir atjaunotā Leipcigas harta, kas ir tieši saistīta ar valstu pilsētpolitiku un tai būs nepieciešama lielāka politikas saskaņotība valsts, reģionālajā un vietējā līmenī; un, no otras puses, – pārvalstiskā dimensija ES pilsētprogrammā, kas sevi apliecinājusi kā jauns daudzlīmeņu pārvaldības instruments, kas palīdz pilsētas iesaistīt Eiropas politikā;

atzinīgi vērtē ieceri atjaunot Leipcigas hartu ES Padomes Vācijas prezidentūras laikā 2020. gada otrajā pusgadā un atbalsta Vācijas valdības piemēroto iekļaujošo darba metodi, lai iesaistītu pēc iespējas vairāk dalībnieku;

atgādina, ka Bukarestes deklarācijā, ko 2019. gada 14. jūnijā pieņēma par pilsētvidi atbildīgie ministri, ir atzīta nepieciešamība veidot funkcionālu saikni starp jauno Leipcigas hartu, ES pilsētprogrammu un Teritoriālās attīstības programmu laikposmam pēc 2020. gada;

šajā sakarā aicina Eiropas Komisiju apliecināt lielāku politisko apņemšanos attiecībā uz ES pilsētprogrammu un iekļaut to savās pašreizējās pamatiniciatīvās, piemēram, zaļajā kursā un digitālās jomas iniciatīvās. Lai īstenotu zaļo kursu, būs jāstiprina konkrētas darbības partnerībā ar vietējo līmeni, apvienojot lejupējās pieejas ar galvenajām augšupējām pieejām, lai sasniegtu ikgadējos mērķus līdz 2050. gadam;

aicina Eiropas Komisiju izveidot daudz ciešāku saikni starp tās nākotnes programmu “Labāks regulējums” un ES pilsētprogrammu, lai tiktu ņemti vērā pilsētu partnerību sniegtie ieteikumi. Šajā nolūkā teritoriālās un pilsētvides ietekmes novērtējumi (TIN) būtu tieši jāiekļauj pirmslikumdošanas apspriešanās mehānismos, kā arī Eiropas politikas un administratīvās vienkāršošanas novērtēšanā (REFIT);

atgādina, ka Eiropas pusgads ir jāpielāgo tā, lai tas labāk atspoguļotu pilsētu problēmas. Konkrētām valstīm adresētie ieteikumi kopā ar kohēzijas politiku būs galvenie zaļā kursa īstenošanas instrumenti, tāpēc ekonomikas politikas koordinācijas līmenī visā Eiropas Savienībā ir jāatspoguļo īpašie pilsētu teritoriju problēmjautājumi, tādi kā izmaksu ziņā pieejami mājokļi, pieaugošā nevienlīdzība un ilgtermiņa ieguldījumi, savukārt pārdomātas specializācijas, integrētas pilsētattīstības un taisnīgas pārkārtošanās stratēģijas būtu jāsaskaņo reģionālā un vietējā līmenī, izmantojot tādus teritoriālos instrumentus kā integrētu teritoriālo ieguldījumu stratēģijas;

prasa Eiropas Komisijai izstrādāt aktīvas subsidiaritātes koncepciju kā papildu soli procesā, kurā tiek stiprināts dialogs ar pilsētām, lielpilsētu teritorijām un reģioniem un sasaistītas ES pilsētprogramma un labāka regulējuma programma. Šajā sakarā būtu jāstiprina sinerģija ar Eiropas Reģionu komitejas reģionālo centru tīklu (RegHubs);

atbalsta Eiropas Parlamentu, kas izsludinājis pašreizējo ārkārtas stāvokli klimata jomā, un atzīst, ka oglekļa neitralitātes panākšanai ir vajadzīgi kopīgi centieni un īpaši pasākumi vietējā līmenī, kurā pilsētām ir būtiska nozīme. 75 % Eiropas iedzīvotāju dzīvo pilsētās, un aptuveni 70 % CO2 emisiju Eiropā tiek radītas pilsētās. Pilsētas ir daļa no problēmas, bet atjaunotajā Leipcigas hartā būtu jāatzīst pilsētu spēja veicināt pārmaiņas un tieši iesaistīties 21. gadsimta globālo problēmu risināšanā;

uzskata, ka atjaunotā Leipcigas harta būtu jāuzskata par politisku izdevību pilsētām kļūt par etalonu dažādu pilsētvides politisko nostādņu praktiskai izpausmei visās dalībvalstīs, tādējādi palīdzot stiprināt iedzīvotāju uzticēšanos Eiropas projektam viņiem tuvākajā apkārtnē. Turklāt ar atjaunoto Hartu ir jānodrošina ES pilsētprogrammas uzraudzība, kā paredzēts Amsterdamas paktā (2016), un tās abas būtu jāietver Programmas 2030. gadam īstenošanā vietējās pašvaldībās, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM). Šajā ziņā Eiropas Savienības vietējās un reģionālās pašvaldības saskaras ar virkni jaunu, globālu izaicinājumu, ko var atrisināt tikai ar integrētu daudzlīmeņu pieeju, un Eiropas Savienības atbalstam ir neaizstājama pievienotā vērtība. Tādēļ Leipcigas hartas principi ir jāiekļauj ES Padomes Vācijas prezidentūras (2020. gada 2. pusgads) secinājumos, kurus apstiprinās Vispārējo lietu padome un Eiropadome. Pati Leipcigas harta ir jāparaksta dalībvalstīm, pilsētām un Eiropas Reģionu komitejai;

Eiropas pilsētu pārveidojošais spēks, kam jāpaātrina 2050. gada mērķu sasniegšana

10.

norāda, ka ir jānodrošina pienācīgs līdzsvars starp trim ierosinātajām dimensijām attiecībā uz Eiropas pilsētām: palielināt produktivitāti un nodrošināt labklājību un darbvietas pilsētās un to reģionos, veicinot taisnīgāku labklājības sadali un vienlaikus uzlabojot mūsu apkārtējās vides kvalitāti un izmantojot pilsētvides sniegtās iespējas;

11.

uzskata, ka ir svarīgi novērtēt dažādu pilsētu partnerību paveikto un izveidot saiknes starp pašreizējo ES pilsētprogrammu un gaidāmo atjaunoto Leipcigas hartu. Kā piemēru var minēt darbu, kas paveikts tādās partnerībās kā “Pilsētu integrācijas akadēmija”, vai Reģionu komitejas iniciatīvu “Pilsētas un reģioni – integrācijai”, kas nodrošina platformu Eiropas Savienības mēriem un reģionu priekšsēdētājiem, kuri vēlas uzsvērt paraugpraksi;

12.

atgādina, ka reģioniem un pilsētām ir vadošā loma migrantu un bēgļu uzņemšanā un integrēšanā Eiropā. Tāpēc RK aicina ar Eiropas Komisijas ierosināto jauno Eiropas pilsētiniciatīvu nodrošināt pietiekamu finansējumu, lai atbalstītu partnerību “Migrantu un bēgļu integrācija” un RK iniciatīvu “Pilsētas un reģioni – integrācijai” un panāktu pozitīvas pārmaiņas Eiropas iedzīvotājiem un viņu pilsētām;

13.

uzskata: lai sasniegtu Parīzes nolīgumā un Pilsētas mēru paktā noteiktos mērķus klimata pārmaiņu jomā, vienam no atjaunotās Leipcigas hartas galvenajiem mērķiem vajadzētu būt inovatīvas mobilitātes popularizēšanai, kombinējot privātu elektrisko transportlīdzekļu izmantošanu pilsētās ar stimuliem alternatīvai multimodālai mazemisiju mobilitātei, kas balstīta uz ilgtspējīgu sabiedrisko transportu, piemēram, braukšanu ar velosipēdu un iešanu kājām, kā arī ilgtspējīgai zemes izmantošanas politikai, kas cenšas ierobežot pilsētu paplašināšanos, un Eiropas dzīvojamā fonda ilgtspējīgai energoefektivitātes uzlabošanai;

14.

uzskata, ka joprojām ir ārkārtīgi svarīgi, lai Eiropas Komisija, izmantojot ES pilsētprogrammu, un dalībvalstis, izmantojot Leipcigas hartu, ar finansiāliem stimuliem atbalstītu ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu izstrādi, kā RK jau 2010. gadā aicinājusi atzinumā par Rīcības plānu attiecībā uz mobilitāti pilsētās;

15.

tāpat ir jāņem vērā svarīgais temats par dzīvojamā fonda, kā arī uzņēmumu un rūpniecības struktūru biroju un ēku tīkla enerģētisko rehabilitāciju;

16.

atkārtoti aicina izstrādāt Eiropas līmeņa rīcības plānu, kā Eiropā uzlabot mājokļu pieejamību par pieņemamu cenu;

17.

uzskata, ka centieni Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai pilsētās ir stratēģisks pamats iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai, kurš pilsētām un reģioniem ir jāņem vērā, izstrādājot savu politiku. Pilsētas kā iedzīvotājiem vistuvākais pārvaldības līmenis īsteno politiku, kas maina pilsētu sociālo realitāti, un tām ir svarīga nozīme ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā, jo īpaši attiecībā uz 11. mērķi, kura uzmanības centrā ir pilsētas, un 17. mērķi, kurā mudināts veidot alianses starp valdībām, privāto sektoru un pilsonisko sabiedrību;

18.

norāda, ka atkritumu apsaimniekošana un ūdens cikla integrēta pārvaldība, emisiju un noplūžu pārvaldība, patēriņa samazināšana un labāka enerģijas izmantošana, kā arī tīras un bezoglekļa enerģijas ražošana, ārkārtēju meteoroloģisko parādību ietekmes pārvaldība, zaļo koridoru izveide un bioloģiskās daudzveidības veicināšana ir svarīgi elementi, kas veicina pilsētu teritoriju ilgtspējīgu attīstību. Vietējā pārvaldības līmenī ir jāstimulē aprites ekonomika, lai pārveidotu līdzšinējo ražošanas modeli un radītu jaunas zaļās darbvietas, sekmējot paradigmas maiņu, kas vedīs uz nākotnes pilsētām. Šāda paradigmas maiņa nevar notikt bez apmācības programmām vietējā un reģionālajā līmenī ar mērķi pielāgot darbvietas pārejai uz zaļo ekonomiku;

19.

uzskata, ka, lai pārvarētu dažas izmaiņas un ietekmi, ko rada globālās pārmaiņas, ir būtiski veicināt bioloģisko daudzveidību un atjaunot dabu pilsētvidē, izmantojot zaļo infrastruktūru un dabā balstītus risinājumus, tādējādi veicinot ekoloģisko savienojamību un ainavisko kvalitāti gan pilsētās, gan to tuvākajā apkārtnē;

20.

uzsver, cik būtiski ir popularizēt iekļaujošas pilsētas, kurās ņemtas vērā problēmas saistībā ar sociālo nevienlīdzību, digitālo plaisu, pašreizējo Eiropas iedzīvotāju novecošanos un demogrāfiskajām pārmaiņām, piemēram, iedzīvotāju skaita samazināšanos dažās teritorijās. Šajā iekļaujošajā dimensijā ir svarīgi ietvert darbības, kuru mērķis ir uzlabot cenas ziņā pieņemamu mājokļu pieejamību, panākt vispārēju piekļūstamību un izskaust enerģētisko nabadzību, nodrošināt migrantu pienācīgu integrāciju vietējo iedzīvotāju vidū un labāk saskaņot iedzīvotāju, īpaši jauniešu, mobilitāti starp dalībvalstīm, radot profesionālās attīstības iespējas valstīs ar zemākiem ienākumiem uz vienu iedzīvotāju, kā arī nodrošināt piekļuvi veselības aizsardzības un aprūpes sistēmai un garantētas pārtikas apgādes sistēmai, tostarp ūdensapgādei un kanalizācijai, kas ir visu iedzīvotāju pamatvajadzības. Šādās sistēmās jāņem vērā katra indivīda vai grupas apstākļi saistībā ar spēju segt attiecīgās izmaksas;

Atjaunoto Leipcigas hartu iedvesmojušie principi

21.

piekrīt šādiem atjaunotās Leipcigas hartas darbības principiem: integrēta pieeja, vietējam līmenim pielāgota pieeja, daudzlīmeņu pārvaldība, līdzdalība un līdzradīšana. Tie visi ir saistīti ar ES kohēzijas politikas pamatprincipiem;

22.

norāda, ka ir ļoti svarīgi, lai Eiropas Savienības pilsētas un pašvaldības pārzinātu topošo Leipcigas hartu un lai Hartas principi noteiktu vispārējo satvaru valsts, reģionālajā un vietējā pilsētpolitikā un stratēģijās, kā arī attiecīgajās Eiropas iniciatīvās, it īpaši tajās, kurām piešķirts finansējums un kuras var veidot ex novo saskaņā ar zaļo kursu;

23.

atzīstot, ka vajadzīgs elastīgums, lai Eiropas pilsētprogrammas mērķus pielāgotu katras teritorijas vajadzībām, atbalsta priekšlikumu rīkoties kaimiņattiecību mērogā, jo tā varētu būt piemērota pieeja globālu problēmu risināšanai vietējā līmenī. Tomēr katram pārvaldības līmenim ir jāuzņemas sava atbildības un kompetences daļa attiecībā uz problēmām pilsētās (gaisa kvalitāte, mājokļi, digitalizācija, finansēšanas instrumenti), pilnībā ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus;

24.

piekrīt, ka atjaunotajā Leipcigas hartā funkcionālas pilsētu teritorijas vai lielpilsētu teritorijas tiek atzītas par telpu, kas palīdz īstenot ar ES stratēģijām saskaņotu integrētu teritoriālo pieeju un panākt līdzsvarotu teritoriālo attīstību. Komiteja arī iesaka atzīt funkcionālas pilsētu un lielpilsētu teritorijas, kurām ir pašām savs institucionālais regulējums, kā arī tās, kuras, izmantojot kohēzijas politiku, ir veicinājušas nodarbinātības dinamiku lielpilsētu līmenī, kā RK ir minējusi savā 2019. gada atzinumā “Lielpilsētu reģionu problēmas un to pozīcijas turpmākajā kohēzijas politikā laikposmam pēc 2020. gada”;

25.

piekrīt arī līdzdalības un līdzradīšanas principam un aicina atjaunotajā Leipcigas hartā ņemt vērā dažādus urbāna rakstura apdzīvoto vietu veidus un respektēt katras dalībvalsts kultūras un administratīvo kontekstu un īpašās pilnvaras. Turklāt ir svarīgi, lai atjaunotā Leipcigas harta garantētu, ka iedzīvotāji, tostarp cilvēki, kas dzīvo pilsētu teritoriju vai metropoļu nomalēs, var piedalīties viņus ietekmējošas pilsētpolitikas izstrādē un novērtēšanā;

Stiprināt pilsētas, lai risinātu globālas problēmas

26.

atgādina, ka 2020. Gadā postošu ietekmi ir atstājusi Covid-19 pandēmija. Pilsētām un reģioniem bija jākalpo par aizsargvalni pret veselības krīzi, kas tagad kļuvusi par sociālu un ekonomikas krīzi. Tādēļ pilsētām un reģioniem ir jābūt atveseļošanas fonda pārvaldības centrā, un tiem ir vajadzīgs lielāks Eiropas finansiālais atbalsts, lai arī turpmāk spētu pierādīt, ka tie piedāvā risinājumus pandēmijas radītajām problēmām;

27.

prasa, lai atjaunotajā Leipcigas hartā tiktu ierosināts vērienīgs un konkrēts ceļvedis, kā pilsētām būtu jāpiemēro Harta, un lai saskaņā ar IAM tiktu izmantotas vietējās pilsētprogrammas un jo īpaši ERAF 6 % rezerve, kas paredzēta integrētai ilgtspējīgai pilsētu attīstībai (EDUSI). Turklāt no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem būtu jāfinansē IAM īstenošana vietējā līmenī, ko veic pilsētas un reģionālās valdības, it īpaši ilgtspējīgas mobilitātes un sabiedriskā transporta politikā, ēku renovācijā, lai apkarotu enerģētisko nabadzību, nodrošinātu vispārēju piekļūstamību, mazinātu sociālo neaizsargātību un sekmētu sociālo iekļautību jebkādu pilsētu teritoriju nelabvēlīgās zonās. Pašvaldībām ir jābūt iespējai ātrāk un tiešāk pārvaldīt valstīm un reģioniem piešķirtos līdzekļus. Šā mērķa sasniegšanas priekšnoteikums ir izglītības piedāvājuma paplašināšana sadarbībā ar akadēmiskajām aprindām un uzņēmējdarbības sektoru;

28.

lai sekotu līdzi daudzo valsts, reģionālo un vietējo pilsētprogrammu investīcijām un sasniegumiem, prasa Eiropas Komisijai izstrādāt jaunu kopīgu atsauces sistēmu ar kopēju terminoloģiju, rādītājiem un metodiku, kas var atvieglot koordināciju starp administrācijām, savstarpēju mācīšanos un teritoriju salīdzinošu novērtējumu. Pilsētas būtu arī jāiesaista to attīstībai paredzētu budžetu sagatavošanā;

29.

aicina Eiropas Komisiju ņemt vērā to, ka zaļā kursa atbalstītā vērienīgā sociālās un ekoloģiskās pārveides politika jānosaka par prioritāti un pilsētu un reģionu teritorijās jāīsteno ar konkrētiem pasākumiem, tāpēc ar to saistītos ieguldījumus nevajadzētu ieskaitīt dalībvalstu budžeta deficītā un uz to nevajadzētu attiecināt maksimālo izdevumu ierobežojumus, ko dalībvalstis noteikušas vietējām pašvaldībām saskaņā ar spēkā esošajām budžeta stabilitātes un deficīta kontroles programmām;

30.

atzinīgi vērtē to, ka atjaunotajā Hartā ir atzīta pilsētu telpiskās plānošanas būtiskā nozīme ilgtspējīgā pilsētu attīstībā, un it sevišķi to, ka īpaša uzmanība ir pievērsta zemes platību aizņemšanas samazināšanai, jaunu ražošanas veidu jauktu funkcionalitātei, ražošanas dažādošanai un jauniem dzīves veidiem, izmaksu ziņā pieejamiem mājokļiem un publiskajai zemes izmantošanas politikai;

31.

uzskata, ka digitālajai pārveidei ir jāveicina labāka digitālā kohēzija Eiropā gan tās iedzīvotāju, gan teritoriju starpā. No pieejas, kas balstīta uz tehnoloģijām, ir jāpāriet uz pieeju, kas vairāk vērsta uz iedzīvotājiem, kā tiek pausts deklarācijā “APVIENOJIETIES, VEICINIET, ATBALSTIET! Centienu apvienošana nolūkā veicināt ilgtspējīgu digitālo pārveidi pilsētās un kopienās”. Mums jāvirzās uz holistiskāku digitālās pilsētas koncepciju, kurā digitālā inovācija ir līdzeklis, nevis mērķis, un kuru virza publiskā sektora uzņēmējdarbības spējas un privāti uzņēmumi, kas nodrošina esošajām un jaunajām tehnoloģijām pielāgotus risinājumus. Lai arī pilsētām un to iedzīvotājiem digitalizācija nodrošina labas iespējas, tomēr ir arī jāpalīdz pilsētām prognozēt un efektīvāk novērst digitalizācijas procesu negatīvās blakusparādības;

32.

ierosina atjaunotajā Leipcigas hartā paredzēt nepieciešamību atbilstīgi pārdomātas specializācijas stratēģijām, kas kohēzijas politikas ietvaros izstrādātas reģionālā līmenī, izvērst vietēja līmeņa pārdomātas specializācijas procesus un integrētas ekonomiskās un teritoriālās pārkārtošanās programmas, kas ļautu attīstīt viedas pilsētas un viedus ciematus;

33.

uzskata, ka pilsētas, tostarp maza un vidēja lieluma pilsētas, ir nozīmīgi dalībnieki Eiropas lielo sociālo un vides problēmu risināšanā (veselība, pārtika, enerģētika, transports, klimata pārmaiņas, bioloģiskā daudzveidība, iekļautība un drošība). Tomēr ir izšķiroši svarīgi modernizēt vietējā publiskā sektora lomu ekonomikas attīstībā, balstoties uz uzņēmējdarbības veicināšanas pieeju, kas, sastopoties ar jauno globālās pārvaldības izaicinājumu, tiecas palielināt šā sektora nozīmi;

34.

šajā sakarā atzinīgi vērtē faktu, ka jaunā Strukturālo reformu atbalsta programma ir reģionālās politikas komisāres kompetencē, jo tādējādi varētu sekmēt to, ka minētā programma un tās budžeta priekšlikums 2021.–2027. gadam kļūst par galveno instrumentu, ar ko uzlabot pilsētu institucionālās spējas un strukturālās reformas visos tajos elementos, kas nav tiesīgi saņemt atbalstu no struktūrfondiem;

35.

norāda, ka lielāko daļu no Eiropas Savienības pilsētprogrammas pievienotās vērtības veido atbalsts zinātības apmaiņai par pilsētvides jautājumiem starp Eiropas, valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm, kas tiek uzskatīts par labas prakses piemēru apmaiņas mehānismu;

36.

uzskata, ka atjaunotajā Leipcigas hartā ir jāiekļauj Eiropas Savienībā jau esošie ES ilgtspējīgas pilsētu attīstības mehānismi un metodes, kas bieži vien nav savstarpēji saistītas, piemēram, ES iniciatīva “Viedās pilsētas un kopienas”, Pilsētas mēru pakts klimata un enerģētikas jomā un ilgtspējīgu pilsētu kritēriji;

Uzlabota ES pilsētprogramma jaunās Leipcigas hartas atbalstam

37.

atgādina, ka trīs galvenie pilsētprogrammas pīlāri ir labāks regulējums, labāks finansējums un labākas zināšanas, kā noteikts Amsterdamas paktā, un galvenais mērķis ir attīstīt šo pīlāru īstenošanas procesu. Ir arī jāpaplašina dažādo ieinteresēto personu loma;

38.

uzsver, ka ir jāstiprina saikne starp pilsētām un laukiem un jāpievēršas visām pilsētu teritorijām kopā ar to apkārtni, ietverot arī tām bieži piegulošās lauku funkcionālās teritorijas, lai panāktu holistiskāku un integrētāku pieeju, un paverot attīstības iespējas visiem pilsētu un metropoļu teritoriju iedzīvotājiem;

39.

uzskata, ka atjaunotajā Leipcigas hartā būtu jāatzīst visu četrpadsmit pilsētu tematiskajās partnerībās iesaistīto pilsētu un pašvaldību centieni. Turklāt būtu atzinīgi jānovērtē dažu partnerību, piemēram, migrācijas un bēgļu, kā arī pilsētu mobilitātes jomā, vēlme pēc trīs gadu perioda turpināt darbu, kas skaidri liecina par ES pilsētprogrammas veiksmīgu īstenošanu. Taču ir jānodrošina nepieciešamie resursi, kā arī turpmāko iniciatīvu ietekme un saskaņotība;

40.

ierosina sarakstu ar konkrētiem ieteikumiem, kā pārvarētu šos izaicinājumus un uzlabot pilsētprogrammas īstenošanu:

—	turpmāko partnerību sastāvs ir jāveido pilnīgi pārredzamā veidā, iesaistot pilsētas un atbilstīgi atjaunotajā Leipcigas hartā noteiktajam pilsētu lielumam. Arī pasākumi jāgrupē ap trim pīlāriem: labāku regulējumu, labāku finansējumu un labākām zināšanām,

—

pašreizējais horizontālo tematu saraksts joprojām ir spēkā, un, meklējot līdzsvaru starp Eiropas iestādēm un valstu, reģionālā un vietējā līmeņa pārvaldes iestādēm, to varētu papildināt ar izmēģinājuma darbībām, kurās būtu iesaistīts katras partnerības pārstāvis. Šajā sakarā ir svarīgi, lai Komisijas dienesti un dalībvalstu ministrijas būtu ciešāk iesaistītas tematiskajās partnerībās, jo īpaši jaunas partnerības sākumposmā. Tādējādi tiktu stiprināta ļoti nepieciešamā Komisijas un dalībvalstu līdzatbildības izjūta,

—	ir jāstiprina sinerģija starp dažādiem turpmāko partnerību pasākumiem, lai izvairītos no viensētnieciskas pieejas un saskaņotu pasākumu īstenošanu,

—	viena no iespējām, kā stiprināt politisko atbalstu vietējā līmenī, varētu būt šāda: rīkot samitu, kurā piedalītos pilsētprogrammā iesaistītas pašvaldības, kuras darbotos kā vēstnieki un varētu dot ieguldījumu politiskās diskusijās ar Eiropas Komisiju un dalībvalstīm,

—

labāka regulējuma pīlāra ietvaros Eiropas Komisijai vajadzētu apņemties izskatīt pilsētu partnerību izstrādātos ieteikumus. Šajā sakarā partnerības varētu organizēt seminārus, kuros speciālisti pievēršas konkrētām izmaiņām ES direktīvās, regulās un politikā. Lai partnerību rezultāti tiktu vairāk ņemti vērā Eiropas tiesību aktos, tie būtu regulāri jāiesniedz un jāapspriež Eiropas Parlamentā un Padomē,

—	uzskata, ka no daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam un no Eiropas pilsētu iniciatīvas, ko ierosinājusi Eiropas Komisija saskaņā ar topošo ERAF regulu, būtu jāgarantē stabils finansējums, lai segtu pilsētu darbības izmaksas saistībā ar to dalību ES pilsētprogrammā,

—	Eurostat vajadzētu vairāk iesaistīties to partnerību darbā, kuras var veicināt diskusijas par kvalitatīviem datiem, kas pieejami reģionālā līmenī, funkcionālās pilsētas teritorijas līmenī un vietējā līmenī, kā arī par kvalitatīvu datu sagatavošanu,

—	tāpat vajadzētu veidot labāku pilsētprogrammas un partnerību sasaisti ar Kopīgā pētniecības centra (JRC) un tā Seviļas Teritoriālās politikas zināšanu centra darbu tādos projektos kā, piemēram, ziņojums “Pilsētu nākotne” un Pilsētvides datu platforma plus (Urban Data Platform Plus),

—	gatavojoties plānošanas periodam pēc 2020. gada, arī plašākā kontekstā, ne tikai saistībā ar struktūrfondiem, Eiropas Komisija varētu arī apsvērt iespēju izstrādāt finanšu programmu izmēģinājuma pasākumiem, ar kuriem izvērst priekšlikumus, kas radušies pilsētu partnerību ietvaros,

—

Eiropas Komisijai būtu jāsāk komunikācijas kampaņa, lai izplatītu ES pilsētprogrammas īstenošanas rezultātus, tostarp Futurium tiešsaistes platformā labāk jāinformē par šo partnerību priekšrocībām. Tai vajadzētu arī sniegt ieguldījumu zināšanu radīšanā, izplatot paraugprakses piemērus, vadlīnijas, instrumentus un ceļvežus, kas izstrādāti ES pilsētprogrammas ietvaros;

Atjaunotās Leipcigas hartas īstenošanas uzraudzība

41.

prasa ES Padomes prezidentvalstij Vācijai atjaunotajā Leipcigas hartā oficiāli atzīt Reģionu komitejas lomu atbilstīgi Amsterdamas paktam, ar kuru Reģionu komiteja kā Savienības padomdevēja iestāde, kas oficiāli pārstāv reģionus un pašvaldības ES līmenī, ir aicināta veicināt ES pilsētvides attīstības programmas turpmāku izvēršanu;

42.

ierosina dalībvalstīm – vai, ja šis jautājums nav valsts līmeņa kompetencē, par pilsētpolitiku atbildīgajiem pārvaldības līmeņiem – reizi trijos gados sadarbībā ar Eiropas Komisiju sagatavot ziņojumus par to, kā tās ir integrējušas Leipcigas hartu savā valsts vai reģionālajā pilsētvides politikā, un uzsvērt, kā Eiropas politika un finansējums, jo īpaši kohēzijas politika, ir veicinājuši Leipcigas hartas principu un mērķu īstenošanu;

43.

atgādina, ka ir svarīgi, lai Eiropas Komisija arī turpmāk uzņemtos nozīmīgu lomu ES pilsētprogrammas un Leipcigas hartas koordinēšanā un īstenošanā. Šajā sakarā ir jāatgādina ieteikums par pilsētvides attīstības programmas koordinatoru iecelt priekšsēdētājas vietnieku jautājumos par iestāžu attiecībām un nākotnes plānošanu, jo tas arī nodrošinātu ciešu saikni ar labāka regulējuma programmu. Turklāt koordinācija arī novērstu sadrumstaloto skatījumu uz pilsētām un uz attiecīgo rīcībpolitiku urbāno dimensiju, kurš izriet no katra atsevišķā ģenerāldirektorāta ekspertu viedokļa;

44.

lai nodrošinātu, ka Leipcigas harta ir ES, dalībvalstīm un vietējām un reģionālajām pašvaldībām cik vien iespējams saistošs dokuments, aicina, lai pēc atjaunotās Leipcigas hartas pieņemšanas neformālajā Pilsētu attīstības ministru padomē 2020. gada 30. novembrī Vispārējo lietu padome pieņemtu obligātus secinājumus. Tas būtu jāapvieno ar aicinājumu nākamajām Padomes prezidentvalstīm attiecīgajās darba programmās turpināt debates par pilsētvides attīstības programmu.

Briselē, 2020. gada 14. oktobrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Apostolos TZITZIKOSTAS