—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 14. panta pirmo daļu,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 226. panta trešo daļu,

—

ņemot vērā Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta regulai par sīki izstrādātiem noteikumiem, kas reglamentē Eiropas Parlamenta izmeklēšanas tiesību īstenošanu, un ar kuru atceļ Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Lēmumu 95/167/EK, Euratom, EOTK (1),

—

ņemot vērā attiecīgos punktus 2017. gada 13. decembra ieteikumā Padomei un Komisijai pēc izmeklēšanas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas (PANA rezolūcija, 190.–200. punkts) (2) un 2017. gada 4. aprīļa ieteikumu Padomei un Komisijai, ņemot vērā izmeklēšanu saistībā ar emisiju mērījumiem autobūves nozarē (EMIS rezolūcija, 76.–94. punkts) (3),

—

ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences 2014. gada 18. septembra lēmumu saskaņā ar Reglamenta 229. pantu turpināt izskatīt jaunā sasaukuma laikā iepriekš minēto likumdošanas priekšlikumu regulai par Eiropas Parlamenta izmeklēšanas tiesībām,

—

ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas trīs darba dokumentus (4) par minēto likumdošanas priekšlikumu,

—

ņemot vērā Padomes un Komisijas bažas attiecībā uz šo tiesību akta priekšlikumu, kā izklāstīts Padomes un Komisijas ģenerālsekretāru 2014. gada 4. aprīļa vēstulē, kā arī vēstulēs Konstitucionālo jautājumu komitejas priekšsēdētājam, kuru 2015. gada 28. aprīlī nosūtījis Komisijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks un Padomes prezidentvalsts Luksemburga, 2015. gada 3. septembrī — Padomes prezidentvalsts Luksemburga, 2016. gada 13. oktobrī — Padomes prezidentvalsts Slovākija un 2018. gada 25. oktobrī prezidentvalsts — Austrija,

—

ņemot vērā 2017. gada 13. decembra plenārsēdes debates un jo īpaši Padomes prezidentvalsts Igaunijas un Komisijas atbildes saistībā ar jautājumiem, uz kuriem jāatbild mutiski (Reglamenta 128. pants) un ko 2017. gada 29. novembrīDanuta Maria Hübner iesniedza Padomei un Komisijai Konstitucionālo jautājumu komitejas vārdā, par Eiropas Parlamenta izmeklēšanas tiesībām,

—

ņemot vērā debates plenārsēdē 2019. gada 17. aprīlī saistībā ar jautājumiem, uz kuriem jāatbild mutiski (Reglamenta 128. pants), ko 2019. gada 22. janvārīDanuta Maria Hübner iesniedza Padomei un Komisijai Konstitucionālo jautājumu komitejas vārdā, par tiesību akta priekšlikumu regulai par Eiropas Parlamenta izmeklēšanas tiesībām (5),

—

ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas rezolūcijas priekšlikumu (B8-0238/2019),

—

ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.

tā kā jau pirmajā darba dokumentā, ko Konstitucionālo jautājumu komiteja (AFCO) pieņēma 2015. gada 20. janvārī, ir norādīts, ka Padomes un Komisijas paustajām “bažām pašām par sevi nevajadzētu būt nepārvaramam iebildumam”, AFCO komitejai atzīstot, ka “ir alternatīvi risinājumi un elastīgāki formulējumi, kas ļautu rast izeju regulējumā, kurš būtu jāatrisina”, kā arī norādot un ierosinot Padomes prezidentūrai un Komisijai turpmāko rīcību “vispirms īstenojot politiskas sarunas”, kam sekotu tehniskas sanāksmes;

B.

tā kā Padome uz šo piedāvājumu atbildēja, apliecinot vēlmi un apņemšanos sadarboties ar Parlamentu, taču ar nosacījumu, ka Parlamentam vispirms būtu jārisina juridiska un institucionāla rakstura problemātiskie jautājumi;

C.

tā kā AFCO komiteja pieņēma otru darba dokumentu, kas ļautu referentam veikt turpmākus pasākumus sadarbībā ar Padomi un Komisiju, lai sarunās vienotos par to, kā risināt iepriekš minētās problēmas; tā kā attiecīgi tika pieņemta jauna sarunu stratēģija un 2016. gada 30. jūnijā Padomei un Komisijai tika nosūtīts dokuments, kas ir neoficiāls dokuments un kurā ar politiskiem argumentiem apraksta iespējamos risinājumus turpmākai virzībai;

D.

tā kā 2016. gada 10. oktobrī trīs iestādes nolēma veikt neoficiālu viedokļu apmaiņu starp to attiecīgajiem juridiskajiem dienestiem, lai papildus precizētu visus juridiskos un institucionālos jautājumus; tā kā tas Parlamentam nodrošināja iespēju iesniegt jaunu regulas redakciju, galvenās politiskās diverģences atstājot atvērtas;

E.

tā kā, neskatoties uz visu paveikto juridisko darbu, Komisijas un Padomes juridisko dienestu juriskonsulti nevarēja oficiāli apstiprināt dokumentu, kas tika sagatavots trīs iestāžu juridisko dienestu ievērojama darba rezultātā, un tas faktiski izraisīja strupceļu šajā nozīmīgajā lietā; tā kā rezultātā AFCO komitejas aizgādībā 2017. gada 13. decembra plenārsēdē notika debates saistībā ar minētajiem diviem jautājumiem, uz kuriem jāatbild mutiski, un pēc šim debatēm AFCO komiteja 2018. gada 3. maijā iesniedza jaunu priekšlikuma redakciju, proti, neoficiālu dokumentu, kas atspoguļo AFCO komitejas priekšsēdētāja un referenta Ramón Jáuregui Atondo vienošanos ar Padomes prezidentvalsti Slovākiju un Komisiju 2016. gada 10. oktobrī, norādot, — “lai varētu sākt oficiālas sarunas, ir nepieciešams jauns EP priekšlikuma teksts”;

F.

tā kā Padome 2018. gada 25. oktobrī atbildēja uz ierosināto jauno tekstu, pamatojoties uz juridisko dienestu veikto juridisko darbu, divu izmeklēšanas komiteju (EMIS un PANA) pieredzi, kas gūta šā astotā sasaukuma laikā, un Parlamenta 2014. gadā pieņemto priekšlikumu; tā kā Padome savā atbildē oficiāli apstiprināja jaunu apsvērumu uzskaitījumu, kas pārsniedza tās Juridiskā dienesta atzinumu, apšaubot līdz šim paveikto darbu un norādot uz Parlamenta galvenajām institucionālajām problēmām, kas ir grūti pārvaramas; uzskata, ka, rīkojoties šādā veidā, Padome neatstāj nekādas manevrēšanas iespējas attiecībā uz sarunām, lai gan neoficiālā dokumenta pamatā ir ideja, ka ar jauno tekstu būtu jāuzsāk sarunas un politiskas diskusijas;

G.

tā kā tas visām likumdošanas palātām ir raksturīgs un arī būtisks nosacījums par varas dalīšanu demokrātijā, kas burtiski nozīmē, ka parlamentam vajadzētu būt iespējai saukt izpildvaru pie atbildības, izveidojot izmeklēšanas komitejas ar reālām pilnvarām izsaukt lieciniekus un iegūt dokumentus;

H.

tā kā visas Eiropas Savienības iestādes ir regulāri apņēmušās nodrošināt patiesu sadarbību, ko attiecīgā regulējuma gadījumā ir grūti atzīt,

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.