a)

uzsvērt, ka Šveicei un ES ir ciešas, plašas un visaptverošas partnerattiecības, kuras ir abpusēji izdevīgas un kuru pamatā ir kopīga kultūras vēsture un kopīgas vērtības, un ka to ekonomiskās, politiskās, sociālās, vidiskās, zinātniskās un cilvēku savstarpējās saites ir priekšzīmīgas, atgādinot par abu teritoriju unikālo tuvumu kultūras un ģeogrāfiskajā ziņā;

b)

uzsvērt, ka Šveice ir cieši integrēta ar ES, ir līdzīgi domājoša partnere un tai ir ar ES kopīgas Eiropas reģionālās un globālās problēmas; atzinīgi vērtēt Šveices paziņojumu, ka to interesēs ir atjaunot un nostiprināt divpusējo pieeju, kā arī veidot aizvien ciešākas attiecības;

c)

norādīt, ka ES ir Šveices galvenais tirdzniecības partneris, veidojot 52 % no tās eksporta un vairāk nekā 71 % no tās importa, un ka preču tirdzniecības apjoms saskaņā ar pašreizējiem divpusējas tirdzniecības nolīgumiem ir ne mazāks kā 1 miljards CHF dienā (13); tā kā Šveice ir trešā lielākā ES tirdzniecības partnere, veidojot 7 % no tās tirdzniecības apjoma; uzskatīt, ka Šveices būtiska integrācija ES iekšējā tirgū ir svarīgs ekonomiskās izaugsmes faktors, kas padara ES par Šveices nozīmīgāko ekonomisko un tirdzniecības partneri;

d)

uzsvērt, ka ES ir izrādījusi lielu elastību sarunās par institucionālās sistēmas nolīgumu (ISN) un ka visām iesaistītajām pusēm tas ir jāatzīst;

e)

mudināt iespējami drīz noslēgt divpusēju ISN nolūkā panākt saskaņotību saistībā ar līdz šim noslēgto sarežģīto divpusējo nolīgumu kopumu, tostarp izveidojot strīdu izšķiršanas mehānismu; atzinīgi vērtēt sarunu dalībnieku panākto vienošanos par nolīguma galīgo tekstu; aicināt Šveices Federālo padomi pieņemt lēmumu par nolīguma noslēgšanu, tiklīdz ar pozitīvu rezultātu būs beigusies apspriešanās ar ieinteresētajām personām šajā sakarā;

f)

atgādināt, ka kopējas institucionālās sistēmas izveide pašreizējiem un turpmākiem nolīgumiem, kas ļauj Šveicei piedalīties ES vienotajā tirgū, lai nodrošinātu viendabību un juridisko noteiktību iedzīvotājiem un uzņēmumiem, joprojām ir priekšnoteikums turpmākai nozaru pieejas izstrādei; uzsvērt, ka pēc četru gadu ilgām sarunām ir pienācis laiks noslēgt ISN; uzskatīt, ka nolīguma noslēgšana ļaus pilnībā attīstīt ES un Šveices visaptverošās partnerības potenciālu;

g)

atzīt nepieciešamību pieņemt ISN, jo ES un Šveices attiecības ir balstītas uz sarežģītu sistēmu, ko veido 120 nozaru nolīgumi, un visām pusēm būtu izdevīga papildu saskaņotība un juridiskā noteiktība;

h)

aicināt puses pēc iespējas drīzāk sarīkot ES un Šveices likumdevēju starpparlamentāro sanāksmi, lai apspriestu visus ar šo nolīgumu saistītos jautājumus;

i)

paust nožēlu par to, ka ES un Šveices nolīguma apspriesto tekstu, kas tika pabeigts 2018. gada novembrī, Komisija Ārlietu un starptautiskās tirdzniecības komitejām nosūtīja tikai 2019. gada 6. februārī;

j)

atzīt, ka ciešās attiecības starp ES un Šveici ir saistītas ne tikai ar ekonomikas integrāciju un vienotā tirgus paplašināšanu, bet arī veicina stabilitāti un labklājību, sniedzot labumu visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU); uzsvērt, ka ir svarīgi nodrošināt vienotā tirgus pareizu darbību, lai garantētu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un radītu darbvietas;

k)

uzskatīt, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt ISN ar Šveici, jo tas garantētu juridisko noteiktību gan Šveicei, gan ES, dinamisku ES acquis iekļaušanu, labāku Šveices piekļuvi iekšējam tirgum, no kā labumu gūtu abas puses, un Eiropas Savienības Tiesas jurisdikciju attiecībā uz neatrisinātiem strīdiem, kas saistīti ar ISN piemērošanu vai interpretāciju;

l)

atzinīgi vērtēt Komisijas 2018. gada 20. decembra lēmumu atzīt Šveices tirdzniecības vietas par atbilstīgām akciju tirdzniecības prasībām, kas izklāstītas Finanšu instrumentu tirgu direktīvā (14) un regulā (15) (FITD II/ FITR); uzsvērt, ka šis līdzvērtīgums ir spēkā tikai līdz 2019. gada 30. jūnijam, bet to var pagarināt, ja būs panākts progress ceļā uz nolīguma, ar ko izveido minēto kopējo institucionālo sistēmu, parakstīšanu;

m)

kopā ar Padomi uzsvērt, ka personu brīva pārvietošanās ir viens no ES politikas un iekšējā tirgus neapspriežamiem pamata pīlāriem un ka iekšējā tirgus četras brīvības ir nedalāmas; paust nožēlu par Šveices vienpusējiem nesamērīgajiem atbalsta pasākumiem, kas ir spēkā kopš 2004. gada; aicināt Šveici, kura savus atbalsta pasākumus uzskata par svarīgiem, censties rast risinājumu, kas būtu pilnībā saderīgs ar attiecīgajiem ES instrumentiem; aicināt Šveices iestādes apsvērt Horvātijas darba ņēmējiem paredzēto pārejas pasākumu piemērošanas perioda saīsināšanu, ņemot vērā ieguvumus no personu brīvas pārvietošanās starp ES un Šveici;

n)

pieņemt zināšanai iniciatīvas “Nelielas priekšrocības vietējiem” īstenošanu un Padomes viedokli par to, ka Šveices Federālās asamblejas 2016. gada 16. decembrī pieņemto galīgo tekstu var īstenot tādā veidā, kas būtu saderīgs ar ES pilsoņu tiesībām saskaņā ar NPBP, ja vajadzīgajā īstenošanas rīkojumā precizē vēl neatrisinātos jautājumus, piemēram, par tiesībām uz informāciju attiecībā uz brīvajām darbvietām un par pārrobežu darba ņēmēju tiesību ievērošanu; tomēr atgādina, ka trešo valstu valstspiederīgo migrācijas jautājumu nevajadzētu jaukt ar personu brīvu pārvietošanos, kas noteikta Līgumos; uzsver nepieciešamību cieši uzraudzīt rīkojuma īstenošanu, lai novērtētu tā atbilstību NPBP;

o)

uzsvērt, ka Šveice gūst lielu labumu no demokrātiskas un konkurētspējīgas attīstības visās tās Eiropas kaimiņvalstīs un tās finansiālais ieguldījums tādās programmās kā Kohēzijas fonds ir pašas interesēs un būtu jāturpina, un atzinīgi vērtēt pozitīvos rezultātus, kas saņēmējās dalībvalstīs panākti, pateicoties minētajam ieguldījumam; atgādināt, ka Šveice gūst lielu labumu no dalības vienotajā tirgū; uzsvērt, ka liela nozīme ir Šveices turpmākajam ieguldījumam ES kohēzijas politikā un ka tas būtu ievērojami jāpastiprina, līdzīgi kā tas ir EEZ/Norvēģijas gadījumā;

p)

atzinīgi vērtēt Šveicē notiekošo intensīvo iekšējo diskusiju par sadarbību ar ES; tomēr ierosināt Šveicei vēl labāk censties informēt savus iedzīvotājus par materiālajiem labumiem, ko tie gūst no piekļuves iekšējam tirgum, un vajadzību pēc ciešākas sadarbības ar ES;

q)

mudināt ISN pēc noslēgšanas nekavējoties iesniegt Eiropas Parlamentam, dalībvalstīm un Šveices parlamentam apstiprināšanai un organizēt Šveices vēlētāju referendumu saskaņā ar Šveices konstitūciju;

r)

norādīt, ka Šveicē dzīvo 1,4 miljoni ES pilsoņu, savukārt ES dzīvo vairāk nekā 450 000 Šveices pilsoņu;

s)

atgādināt, ka pēc 2014. gada 9. februāra referenduma Šveices parlaments 2016. gadā pieņēma grozījumu Ārvalstnieku likumā par Federālās konstitūcijas 121.a panta īstenošanu, kas stājās spēkā 2018. gada 1. jūlijā; uzsvērt, ka Federālajai padomei ir jāpievērš pastiprināta uzmanība 121.a panta īstenošanai, lai neapdraudētu ES pilsoņu brīvas pārvietošanās tiesības;

t)

neatbalstīt nekādas kantonu un valsts iniciatīvas, kas varētu ierobežot ES darba ņēmēju, jo īpaši pārrobežu darba ņēmēju, piekļuvi Šveices darba tirgum, tādējādi apdraudot ES pilsoņu tiesības saskaņā ar NPBP un ES un Šveices sadarbību;

u)

atzinīgi vērtēt politisko nodomu deklarāciju par ES un Šveices 1972. gada brīvās tirdzniecības nolīguma modernizāciju un atbalsta tās mērķi pārskatīt tirdzniecības partnerattiecības, lai iekļautu tādas jomas kā pakalpojumi, kuri ir ārpus ISN darbības jomas un ir tikai daļēji ietverti Nolīgumā par personu brīvu pārvietošanos (NPBP), tostarp digitālos aspektus, intelektuālā īpašuma tiesības, tirdzniecības atvieglošanu, atbilstības novērtējumu savstarpējo atzīšanu un publisko iepirkumu, kā arī sadaļu par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību; prasīt turpināt sadarbību, lai labāk aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un paplašinātu mūsdienīgu un uzticamu valstu strīdu izšķiršanas mehānismu, kas iekļauts ISN projektā, lai aptvertu turpmākās divpusējās tirdzniecības attiecības un efektīvi atrisinātu tirdzniecības nesaskaņas starp pusēm;

v)

apzināties, ka starp ES un Šveici nav noslēgts visaptverošs pakalpojumu nolīgums un uz pakalpojumiem tikai daļēji attiecas NPBP, kas liecina par iespējamu turpmāku attīstību;

w)

pieņemt zināšanai pārskatīto likumu par publisko iepirkumu, kas 2017. gadā pieņemts Tičīno kantonā un kam jāatbilst Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgumam par valsts iepirkumu un attiecīgajam ES un Šveices nozares nolīgumam, kurš stājās spēkā 2002. gadā; stingri mudināt līgumslēdzējas iestādes izturēties pret ES piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem nediskriminējoši pat tad, ja iepirkuma līgumi nesasniedz robežvērtību;

x)

mudināt turpināt pašreizējo praksi, saskaņā ar kuru taksometru firmas no ES dalībvalstīm var bez ierobežojumiem sniegt pakalpojumus Šveicē, jo minētā prakse jau ilgi veicina Šveices pierobežas reģionu ekonomikas attīstību un ir abpusēji izdevīga;

y)

uzskatīt, ka EEZ un Šveices attiecībās ir jānodrošina savstarpīgums un taisnīgums, lai abas puses gūtu labumu no dalības vienotajā tirgū;

z)

konstatēt, ka kopumā sadarbība saskaņā ar ES un Šveices nolīgumu par savstarpēju atzīšanu saistībā ar atbilstības novērtējumu ir apmierinoša; atzinīgi vērtēt to, ka 2017. gadā minētais nolīgums tika atjaunināts, un cer, ka drīzumā, kad gaidāmais institucionālās sistēmas nolīgums būs atraisījis visu potenciālu, būs iespējams veikt turpmāku atjaunināšanu.

aa)

atzinīgi vērtēt jaunos tiesību aktus nodokļu jomā, kuri ierobežos preferenciālos nodokļu režīmus un tuvinās praksi starptautiskajiem standartiem, un cerēt, ka Šveicē gaidāmā tautas balsojuma iznākums būs pozitīvs; uzsvērt nepieciešamību turpināt uzlabot sadarbību, lai cīnītos pret nodokļu apiešanu un palielinātu taisnīgumu nodokļu jomā.

ab)

aicināt Šveici turpināt darbu pie digitālās Šveices stratēģijas, lai to saskaņotu ar ES digitālo vienoto tirgu;

ac)

atzīt ieguldījumu ciešā ES un Šveices partnerībā, kādu dod divpusējie nozaru nolīgumi par personu brīvu pārvietošanos, pensijām, vidi, statistiku, tiesu iestāžu un policijas sadarbību, Šengenas zonu, patvērumu (Dublina), KĀDP/KDAP, satelītnavigāciju, pētniecību, civilo aviāciju, sauszemes transportu, abpusēju tirgus piekļuvi attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, tiesību aktu saskaņošanu, savstarpēju atzīšanu, cīņu pret krāpšanu, kā arī aplikšanu ar nodokļiem un uzkrājumiem; tomēr uzstāt, ka ir pēdējais laiks partnerattiecības pacelt augstākā līmenī un panākt daudz vispusīgāku un būtiskāku virzību divpusējās attiecībās, iespējami drīz noslēdzot pamatnolīgumu;

ad)

atzinīgi vērtēt to, ka miera veicināšana, mediācija un miermīlīgu konfliktu risināšana jau ļoti ilgu laiku ir bijusi svarīga Šveices ārpolitikas daļa; atzinīgi vērtēt Šveices nozīmīgo lomu miera veicināšanā un tās iesaisti krīžu risinājumu izstrādē, dialoga sekmēšanā, uzticības veidošanas pasākumu izstrādē un samierināšanā; atzinīgi vērtēt to, ka Šveice palīdz īstenot sarežģītas federālas struktūras, kā arī mieru nesošu un konstitucionālu kārtību nolūkā palīdzēt līdzāspastāvēt dažādām etniskajām grupām;

ae)

atzinīgi vērtēt Šveices dalību un atbalstu tādās ES drošības un aizsardzības misijās kā EUFOR Althea, EULEX Kosovo, EUTM Mali un EUBAM Libya, un Eiropas Aizsardzības aģentūras darbā; atzinīgi vērtēt ciešo sadarbību ar Šveici humānās palīdzības, civilās aizsardzības, terorisma apkarošanas un klimata pārmaiņu jomā;

af)

atzīt Šveices ieguldījumu un sadarbību, pārvaldot masveida migrāciju uz Šengenas zonu un īstenojot Eiropas programmu migrācijas jomā; mudināt Šveici pievienoties Globālajam migrācijas paktam, un sagaidīt, ka tas notiks pēc debatēm Šveices parlamentā;

ag)

aicināt Šveici attiecībā uz pakalpojumu piedāvājumu pāri robežām piemērot attiecīgās ES direktīvas, lai saglabātu tās pašreizējo sociālās aizsardzības līmeni un algu līmeni;

ah)

uzsvērt, cik svarīgi ir nodrošināt to, ka ISN starp ES un Šveici ir ietverta labas nodokļu pārvaldības klauzula, tostarp īpaši noteikumi par valsts atbalstu nodokļu atvieglojumu veidā, pārredzamības prasības attiecībā uz automātisku informācijas apmaiņu par nodokļu uzlikšanu un faktiskajiem īpašniekiem, kā arī noteikumi par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu;

ai)

atzinīgi vērtēt Šveices lēmumu 2018. gada aprīlī pievienoties Eiropola kopīgajai kibernoziedzības rīcības uzdevumgrupai (J-CAT) kā proaktīvu soli cīņā pret starptautiskās kibernoziedzības draudiem;

aj)

atzinīgi vērtēt Šveices iesaistīšanos visā programmā “Apvārsnis 2020” un cerēt, ka tā turpinās sadarbību nākamajās pētniecības programmās;

ak)

mudināt Šveici iesaistīties sarunās par dalību “Erasmus” programmās;

al)

atzinīgi vērtēt progresu, kas panākts t.s. jaunā dzelzceļa savienojuma izbūvē cauri Alpiem (NRLA/ NEAT), kas ir labs piemērs Šveices finansētiem ieguldījumiem, no kuriem gūst labumu ES;