26.3.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/133


P8_TA(2019)0241

ES un Šveices Institucionālās sistēmas nolīgums

Eiropas Parlamenta 2019. gada 26. marta ieteikums Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos par institucionālās sistēmas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju (2018/2262(INI))

(2021/C 108/13)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. pantu,

ņemot vērā Padomes 2014. gada 6. maija lēmumu, ar ko atļauj sākt sarunas par institucionālās sistēmas nolīgumu, kas reglamentē divpusējās attiecības starp ES un Šveici, un sarunu uzsākšanu 2014. gada 22. maijā,

ņemot vērā Padomes 2017. gada 28. februāra secinājumus par ES attiecībām ar Šveices Konfederāciju,

ņemot vērā Padomes 2010. gada 14. decembra un 2012. gada 20. decembra secinājumus par ES attiecībām ar EBTA valstīm,

ņemot vērā 1994. gada 1. janvāra Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ) (1),

ņemot vērā, ka Šveices iedzīvotāji 1992. gada decembra tautas balsojumā ar 50,3 % balsu noraidīja dalību EEZ, 1997. gada jūnijā ar 74 % balsu noraidīja iniciatīvu “Sarunas par dalību ES: lai izlemj tauta!” un 2001. gada martā ar 77 % balsu noraidīja iniciatīvu “Sakām “jā” Eiropai!”,

ņemot vērā 2017. gada 23. novembrī parakstīto ES un Šveices Konfederācijas nolīgumu par emisijas kvotu tirdzniecību (2),

ņemot vērā 2012. gada 16. martā parakstīto Eiropas Aizsardzības aģentūras (EAA) un Šveices sadarbības pamatnolīgumu,

ņemot vērā Šveices un Eurojust nolīgumu par tiesu iestāžu sadarbību, kas tika parakstīts 2008. gada 27. novembrī un stājās spēkā 2011. gada 22. jūlijā,

ņemot vērā Šveices un Eiropola nolīgumu par policijas iestāžu sadarbību smagas un organizētas starptautiskās noziedzības un terorisma novēršanā un apkarošanā, kas tika parakstīts 2004. gada 24. septembrī un stājās spēkā 2006. gada 1. martā, un ņemot vērā tā piemērošanas jomas paplašināšanu 2008. gada 1. janvārī,

ņemot vērā 1999. gada 21. jūnija Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos (3) un jo īpaši I pielikumu par personu brīvu pārvietošanos un III pielikumu par profesionālo kvalifikāciju savstarpēju atzīšanu,

ņemot vērā 2008. gada 27. maija protokolu Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos attiecībā uz Bulgārijas Republikas un Rumānijas piedalīšanos kā līgumslēdzējām pusēm saskaņā ar to iestāšanos Eiropas Savienībā (4),

ņemot vērā 2009. gada 25. jūnija Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu attiecībā uz preču pārvadājumiem un muitas drošības pasākumiem (5),

ņemot vērā 2014. gada 9. februārī notikušo Šveices tautas federālo iniciatīvu, kad 50,3 % Šveices iedzīvotāju atbalstīja priekšlikumus atjaunot imigrācijas kvotas ES pilsoņiem, darbinieku atlasē priekšroku dot vietējiem iedzīvotājiem un ierobežot imigrantu tiesības uz sociālajiem pabalstiem,

ņemot vērā ES un Šveices brīvās tirdzniecības nolīgumu (6), kas noslēgts 1972. gadā un gadu gaitā ir pielāgots un atjaunināts,

ņemot vērā Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumu par gaisa transportu, kas stājās spēkā 2002. gada 1. jūnijā (7),

ņemot vērā Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumu par preču un pasažieru dzelzceļa un autotransporta pārvadājumiem, kas stājās spēkā 2002. gada 1. jūnijā (8),

ņemot vērā sarunas par ES un Šveices Konfederācijas nolīgumiem par elektroenerģiju, pārtikas nekaitīgumu un sabiedrības veselību,

ņemot vērā Komisijas 2018. gada 20. decembra Īstenošanas Lēmumu (ES) 2018/2047 par Šveicē akciju biržām piemērojamā tiesiskā regulējuma un uzraudzības sistēmas līdzvērtīgumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES (9),

ņemot vērā ES un Šveices 37. starpparlamentāro sanāksmi, kas notika 2018. gada 4. un 5. jūlijā Briselē,

ņemot vērā rezolūcijas par Šveici, jo īpaši 2015. gada 9. septembra rezolūciju par EEZ un Šveici — šķēršļi pilnīgai iekšējā tirgus izveidei (10), un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas 2018. gada 24. aprīļa rezolūcijas priekšlikuma projektu par šo pašu tematu,

ņemot vērā 2017. gada 15. februāra rezolūciju par gada ziņojumu par vienotā tirgus pārvaldību saistībā ar 2017. gada Eiropas pusgadu (11),

ņemot vērā Reglamenta 108. panta 4. punktu un 52. pantu,

ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu, kā arī Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A8-0147/2019),

A.

tā kā Šveices pašreizējās attiecības ar ES ir balstītas uz kādu 20 galveno divpusējo nozaru nolīgumu un aptuveni 100 citu nolīgumu kompleksu kopumu; tā kā visās četrās brīvībās Šveice piedalās tikai daļēji; tā kā ar šiem nolīgumiem līdz šim tika padziļināta ES un Šveices sadarbība tādās jomās kā iekšējais tirgus, iekšējā drošība un patvērums, transports un nodokļi, bet nākotnē šis sarežģītais nolīgumu kopums varētu novecot, un attiecīgi no šo nolīgumu īstenošanas būtu mazāka jēga, ja vien netiks panākta vienošanās par vispārēju satvaru;

B.

tā kā saskaņā ar Eurostat datiem 2017. gadā Šveice bija trešā lielākā ES partnere preču eksporta jomā un ceturtā lielākā preču importa ziņā;

C.

tā kā Padome ir norādījusi, ka visaptverošs iestāžu nolīgums ar Šveici būtu jāveido ar mērķi aizsargāt iekšējā tirgus viendabību un nodrošināt juridisko noteiktību iestādēm, iedzīvotājiem un ekonomikas dalībniekiem;

D.

tā kā Šveices Federālā padome vēlas ar ES noslēgt iestāžu nolīgumu, kas nodrošinās juridisko noteiktību tirgus piekļuves jomā un saglabās Šveices labklājību, neatkarību un tiesību sistēmu (12); tā kā Šveices Federālā padome ir paziņojusi par apspriešanos ar ieinteresētajām personām, pamatojoties uz tekstu, par kuru sarunu dalībnieki panāca vienošanos 2018. gada 23. novembrī;

E.

tā kā ir vajadzīgs labi funkcionējošs un efektīvs vienotais tirgus, kura pamatā ir ļoti konkurētspējīga sociālā tirgus ekonomika, jo tas veicinātu izaugsmi un konkurētspēju un radītu darbvietas, lai stimulētu Eiropas ekonomikas atlabšanu; tā kā vienotā tirgus tiesību akti ir pienācīgi jātransponē, jāīsteno un jāpiemēro, lai dalībvalstis un Šveice varētu pilnībā izmanto visas priekšrocības,

F.

tā kā Šveice ir paudusi vēlmi saistošus un būtiskus noteikumus par valsts atbalstu atstāt kādam no turpmākajiem tirgus piekļuves nolīgumiem un piekļūt vienotajam elektroenerģijas tirgum;

G.

tā kā 2018. gada 28. septembrī Federālā padome apstiprināja otro Šveices ieguldījumu vairākās ES dalībvalstīs 1,3 miljardu Šveices franku apmērā desmit gadu laikā un tagad gaida no Federālās asamblejas pozitīvu lēmumu;

H.

tā kā Šveice ir Eiropas Vides aģentūras locekle;

I.

tā kā Šveice ir ratificējusi dalību Eiropas satelītnavigācijas programmās Galileo un EGNOS;

J.

tā kā Šveices dalība ES pētniecības pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” un iepriekš 7. pamatprogrammā (FP7) ir bijusi vērtīga visām iesaistītajām pusēm, jo priekšlikumi bija ļoti kvalitatīvi;

K.

tā kā Šveice un ES 2015. gada 27. maijā parakstīja papildprotokolu nolīgumam par nodokļiem un uzkrājumu radītiem ienākumiem, saskaņā ar kuru abas puses no 2018. gada septembra automātiski apmainās ar informāciju par savu rezidentu finanšu pārskatiem; tā kā ES Šveici iekļāva II pielikumā Padomes 2017. gada 5. decembra secinājumos attiecībā uz valstīm, kuras ir apņēmušās īstenot labas nodokļu pārvaldības principus, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar pārredzamību, taisnīgu nodokļu uzlikšanu un BEPS (nodokļu bāzes samazināšana un peļņas novirzīšana) apkarošanas pasākumiem;

L.

tā kā Šveice sadarbojas atsevišķos jautājumos kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) jomā un ir piedalījusies kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) civilajās un militārajās miera misijās, jo īpaši Ukrainā un Mali; tā kā EAA un Šveices sadarbības programma, kas tika parakstīta 2012. gada 16. martā, nodrošina informācijas apmaiņu un paredz kopīgas darbības pētniecības un tehnoloģiju, kā arī bruņojuma projektos un programmās;

M.

tā kā Šveice ir Šengenas dalībvalsts kopš 2008. gada decembra, kad tā sāka īstenot Šengenas līgumu;

N.

tā kā Šveice piedalās Šengenas Informācijas sistēmā (SIS), Vīzu informācijas sistēmā (VIS), Eurodac ES patvēruma meklētāju pirkstu nospiedumu datubāzē un piedalīsies gaidāmajā ieceļošanas/izceļošanas sistēmā (IIS), kurā tiks reģistrēts, kas šķērso ES ārējās robežas, un Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmā (ETIAS), kas nodrošina drošību pirms ceļošanas un neatbilstīgas migrācijas pārbaudi trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem nav vajadzīga vīza;

O.

tā kā, pamatojoties uz Dublinas asociācijas nolīgumu, Šveice ir asociētā valsts attiecībā uz dažām ES patvēruma acquis daļām; tā kā Šveice kopš 2010. gada ir finansiāli un darbības ziņā atbalstījusi Frontex;

P.

tā kā 2017. gadā Šveices iedzīvotāju skaits sasniedza 8,48 miljonus, kuru vidū bija 2,13 miljoni ārvalstnieku, no kuriem 1,4 miljoni bija ES un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalstu valstspiederīgie; tā kā 320 000 ES pilsoņu katru dienu dodas uz darbu Šveicē; tā kā 750 000 Šveices valstspiederīgo dzīvo ārzemēs, no kuriem 450 000 dzīvo ES;

Q.

tā kā 2009. gadā Šveice piekrita turpināt ES un Šveices divpusējo nolīgumu par personu brīvu pārvietošanos (NPBP), kas piešķir Šveices un ES pilsoņiem tiesības brīvi izvēlēties savu darbavietu un dzīvesvietu līgumslēdzēju pušu teritorijā;

R.

tā kā ārvalstu uzņēmumiem, ārvalstu darba ņēmējus norīkojot darbā Šveicē, ir jāievēro Šveices obligātie darba nosacījumi; tā kā galvenā darbuzņēmēja juridiskais pienākumus ir nodrošināt, ka apakšuzņēmēji ievēro Šveices darba tirgus noteikumus;

S.

tā kā 2002. gadā Šveice ieviesa atbalsta pasākumus, apgalvojot, ka to nolūks ir aizsargāt Šveices algas, darba nosacījumus un sociālos standartus, bet ES uzskata, ka tie neatbilst NPBP;

T.

tā kā ES Pilsoņu direktīvas (2004/38/EK) un ES pilsoņu tiesību īstenošana attiecībā uz sociālās labklājības pabalstiem un uzņēmējdarbības tiesībām Šveicē ir izraisījusi bažas;

U.

tā kā Šveice kopš 1960. gada ir EBTA dalībvalsts un kopš 2002. gada — Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalsts;

V.

tā kā pašnoteikšanās iniciatīva (“Šveices likumi un nekādu ārvalstu tiesnešu”) 2018. gada 25. novembra tautas balsojumā ar 66 % balsu visos kantonos tika noraidīta,

W.

tā kā Šveice ir apņēmusies ievērot politisko neitralitāti un šādā statusā ir uzņēmusi vairākas starptautiskās sarunas, kuru mērķis ir rast miermīlīgus risinājumus bruņotiem konfliktiem visā pasaulē;

X.

tā kā Komisija 2018. gada beigās par sešiem mēnešiem pagarināja lēmumu atzīt tirdzniecības vietas Šveicē par atbilstīgām, izpildot tirdzniecības pienākumu attiecībā uz akcijām, kā noteikts Finanšu instrumentu tirgu direktīvā (2004/39/EK) un regulā ((ES) Nr. 600/2014);

Y.

tā kā Parlamentu savienība (IPU) atrodas Ženēvā;

Z.

tā kā Šveicē atrodas 25 nozīmīgu starptautisko organizāciju un konferenču galvenās mītnes, lielākā daļa no tām — Ženēvā;

AA.

tā kā Šveicē atrodas simtiem starptautisku nevalstisko organizāciju, kuras sniedz konsultācijas ANO un citām nevalstiskajām organizācijām;

AB.

tā kā Šveice 2019. gada 20. oktobrī plāno rīkot federālās vēlēšanas;

1.

iesaka Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos:

a)

uzsvērt, ka Šveicei un ES ir ciešas, plašas un visaptverošas partnerattiecības, kuras ir abpusēji izdevīgas un kuru pamatā ir kopīga kultūras vēsture un kopīgas vērtības, un ka to ekonomiskās, politiskās, sociālās, vidiskās, zinātniskās un cilvēku savstarpējās saites ir priekšzīmīgas, atgādinot par abu teritoriju unikālo tuvumu kultūras un ģeogrāfiskajā ziņā;

b)

uzsvērt, ka Šveice ir cieši integrēta ar ES, ir līdzīgi domājoša partnere un tai ir ar ES kopīgas Eiropas reģionālās un globālās problēmas; atzinīgi vērtēt Šveices paziņojumu, ka to interesēs ir atjaunot un nostiprināt divpusējo pieeju, kā arī veidot aizvien ciešākas attiecības;

c)

norādīt, ka ES ir Šveices galvenais tirdzniecības partneris, veidojot 52 % no tās eksporta un vairāk nekā 71 % no tās importa, un ka preču tirdzniecības apjoms saskaņā ar pašreizējiem divpusējas tirdzniecības nolīgumiem ir ne mazāks kā 1 miljards CHF dienā (13); tā kā Šveice ir trešā lielākā ES tirdzniecības partnere, veidojot 7 % no tās tirdzniecības apjoma; uzskatīt, ka Šveices būtiska integrācija ES iekšējā tirgū ir svarīgs ekonomiskās izaugsmes faktors, kas padara ES par Šveices nozīmīgāko ekonomisko un tirdzniecības partneri;

d)

uzsvērt, ka ES ir izrādījusi lielu elastību sarunās par institucionālās sistēmas nolīgumu (ISN) un ka visām iesaistītajām pusēm tas ir jāatzīst;

e)

mudināt iespējami drīz noslēgt divpusēju ISN nolūkā panākt saskaņotību saistībā ar līdz šim noslēgto sarežģīto divpusējo nolīgumu kopumu, tostarp izveidojot strīdu izšķiršanas mehānismu; atzinīgi vērtēt sarunu dalībnieku panākto vienošanos par nolīguma galīgo tekstu; aicināt Šveices Federālo padomi pieņemt lēmumu par nolīguma noslēgšanu, tiklīdz ar pozitīvu rezultātu būs beigusies apspriešanās ar ieinteresētajām personām šajā sakarā;

f)

atgādināt, ka kopējas institucionālās sistēmas izveide pašreizējiem un turpmākiem nolīgumiem, kas ļauj Šveicei piedalīties ES vienotajā tirgū, lai nodrošinātu viendabību un juridisko noteiktību iedzīvotājiem un uzņēmumiem, joprojām ir priekšnoteikums turpmākai nozaru pieejas izstrādei; uzsvērt, ka pēc četru gadu ilgām sarunām ir pienācis laiks noslēgt ISN; uzskatīt, ka nolīguma noslēgšana ļaus pilnībā attīstīt ES un Šveices visaptverošās partnerības potenciālu;

g)

atzīt nepieciešamību pieņemt ISN, jo ES un Šveices attiecības ir balstītas uz sarežģītu sistēmu, ko veido 120 nozaru nolīgumi, un visām pusēm būtu izdevīga papildu saskaņotība un juridiskā noteiktība;

h)

aicināt puses pēc iespējas drīzāk sarīkot ES un Šveices likumdevēju starpparlamentāro sanāksmi, lai apspriestu visus ar šo nolīgumu saistītos jautājumus;

i)

paust nožēlu par to, ka ES un Šveices nolīguma apspriesto tekstu, kas tika pabeigts 2018. gada novembrī, Komisija Ārlietu un starptautiskās tirdzniecības komitejām nosūtīja tikai 2019. gada 6. februārī;

j)

atzīt, ka ciešās attiecības starp ES un Šveici ir saistītas ne tikai ar ekonomikas integrāciju un vienotā tirgus paplašināšanu, bet arī veicina stabilitāti un labklājību, sniedzot labumu visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU); uzsvērt, ka ir svarīgi nodrošināt vienotā tirgus pareizu darbību, lai garantētu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un radītu darbvietas;

k)

uzskatīt, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt ISN ar Šveici, jo tas garantētu juridisko noteiktību gan Šveicei, gan ES, dinamisku ES acquis iekļaušanu, labāku Šveices piekļuvi iekšējam tirgum, no kā labumu gūtu abas puses, un Eiropas Savienības Tiesas jurisdikciju attiecībā uz neatrisinātiem strīdiem, kas saistīti ar ISN piemērošanu vai interpretāciju;

l)

atzinīgi vērtēt Komisijas 2018. gada 20. decembra lēmumu atzīt Šveices tirdzniecības vietas par atbilstīgām akciju tirdzniecības prasībām, kas izklāstītas Finanšu instrumentu tirgu direktīvā (14) un regulā (15) (FITD II/ FITR); uzsvērt, ka šis līdzvērtīgums ir spēkā tikai līdz 2019. gada 30. jūnijam, bet to var pagarināt, ja būs panākts progress ceļā uz nolīguma, ar ko izveido minēto kopējo institucionālo sistēmu, parakstīšanu;

m)

kopā ar Padomi uzsvērt, ka personu brīva pārvietošanās ir viens no ES politikas un iekšējā tirgus neapspriežamiem pamata pīlāriem un ka iekšējā tirgus četras brīvības ir nedalāmas; paust nožēlu par Šveices vienpusējiem nesamērīgajiem atbalsta pasākumiem, kas ir spēkā kopš 2004. gada; aicināt Šveici, kura savus atbalsta pasākumus uzskata par svarīgiem, censties rast risinājumu, kas būtu pilnībā saderīgs ar attiecīgajiem ES instrumentiem; aicināt Šveices iestādes apsvērt Horvātijas darba ņēmējiem paredzēto pārejas pasākumu piemērošanas perioda saīsināšanu, ņemot vērā ieguvumus no personu brīvas pārvietošanās starp ES un Šveici;

n)

pieņemt zināšanai iniciatīvas “Nelielas priekšrocības vietējiem” īstenošanu un Padomes viedokli par to, ka Šveices Federālās asamblejas 2016. gada 16. decembrī pieņemto galīgo tekstu var īstenot tādā veidā, kas būtu saderīgs ar ES pilsoņu tiesībām saskaņā ar NPBP, ja vajadzīgajā īstenošanas rīkojumā precizē vēl neatrisinātos jautājumus, piemēram, par tiesībām uz informāciju attiecībā uz brīvajām darbvietām un par pārrobežu darba ņēmēju tiesību ievērošanu; tomēr atgādina, ka trešo valstu valstspiederīgo migrācijas jautājumu nevajadzētu jaukt ar personu brīvu pārvietošanos, kas noteikta Līgumos; uzsver nepieciešamību cieši uzraudzīt rīkojuma īstenošanu, lai novērtētu tā atbilstību NPBP;

o)

uzsvērt, ka Šveice gūst lielu labumu no demokrātiskas un konkurētspējīgas attīstības visās tās Eiropas kaimiņvalstīs un tās finansiālais ieguldījums tādās programmās kā Kohēzijas fonds ir pašas interesēs un būtu jāturpina, un atzinīgi vērtēt pozitīvos rezultātus, kas saņēmējās dalībvalstīs panākti, pateicoties minētajam ieguldījumam; atgādināt, ka Šveice gūst lielu labumu no dalības vienotajā tirgū; uzsvērt, ka liela nozīme ir Šveices turpmākajam ieguldījumam ES kohēzijas politikā un ka tas būtu ievērojami jāpastiprina, līdzīgi kā tas ir EEZ/Norvēģijas gadījumā;

p)

atzinīgi vērtēt Šveicē notiekošo intensīvo iekšējo diskusiju par sadarbību ar ES; tomēr ierosināt Šveicei vēl labāk censties informēt savus iedzīvotājus par materiālajiem labumiem, ko tie gūst no piekļuves iekšējam tirgum, un vajadzību pēc ciešākas sadarbības ar ES;

q)

mudināt ISN pēc noslēgšanas nekavējoties iesniegt Eiropas Parlamentam, dalībvalstīm un Šveices parlamentam apstiprināšanai un organizēt Šveices vēlētāju referendumu saskaņā ar Šveices konstitūciju;

r)

norādīt, ka Šveicē dzīvo 1,4 miljoni ES pilsoņu, savukārt ES dzīvo vairāk nekā 450 000 Šveices pilsoņu;

s)

atgādināt, ka pēc 2014. gada 9. februāra referenduma Šveices parlaments 2016. gadā pieņēma grozījumu Ārvalstnieku likumā par Federālās konstitūcijas 121.a panta īstenošanu, kas stājās spēkā 2018. gada 1. jūlijā; uzsvērt, ka Federālajai padomei ir jāpievērš pastiprināta uzmanība 121.a panta īstenošanai, lai neapdraudētu ES pilsoņu brīvas pārvietošanās tiesības;

t)

neatbalstīt nekādas kantonu un valsts iniciatīvas, kas varētu ierobežot ES darba ņēmēju, jo īpaši pārrobežu darba ņēmēju, piekļuvi Šveices darba tirgum, tādējādi apdraudot ES pilsoņu tiesības saskaņā ar NPBP un ES un Šveices sadarbību;

u)

atzinīgi vērtēt politisko nodomu deklarāciju par ES un Šveices 1972. gada brīvās tirdzniecības nolīguma modernizāciju un atbalsta tās mērķi pārskatīt tirdzniecības partnerattiecības, lai iekļautu tādas jomas kā pakalpojumi, kuri ir ārpus ISN darbības jomas un ir tikai daļēji ietverti Nolīgumā par personu brīvu pārvietošanos (NPBP), tostarp digitālos aspektus, intelektuālā īpašuma tiesības, tirdzniecības atvieglošanu, atbilstības novērtējumu savstarpējo atzīšanu un publisko iepirkumu, kā arī sadaļu par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību; prasīt turpināt sadarbību, lai labāk aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un paplašinātu mūsdienīgu un uzticamu valstu strīdu izšķiršanas mehānismu, kas iekļauts ISN projektā, lai aptvertu turpmākās divpusējās tirdzniecības attiecības un efektīvi atrisinātu tirdzniecības nesaskaņas starp pusēm;

v)

apzināties, ka starp ES un Šveici nav noslēgts visaptverošs pakalpojumu nolīgums un uz pakalpojumiem tikai daļēji attiecas NPBP, kas liecina par iespējamu turpmāku attīstību;

w)

pieņemt zināšanai pārskatīto likumu par publisko iepirkumu, kas 2017. gadā pieņemts Tičīno kantonā un kam jāatbilst Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgumam par valsts iepirkumu un attiecīgajam ES un Šveices nozares nolīgumam, kurš stājās spēkā 2002. gadā; stingri mudināt līgumslēdzējas iestādes izturēties pret ES piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem nediskriminējoši pat tad, ja iepirkuma līgumi nesasniedz robežvērtību;

x)

mudināt turpināt pašreizējo praksi, saskaņā ar kuru taksometru firmas no ES dalībvalstīm var bez ierobežojumiem sniegt pakalpojumus Šveicē, jo minētā prakse jau ilgi veicina Šveices pierobežas reģionu ekonomikas attīstību un ir abpusēji izdevīga;

y)

uzskatīt, ka EEZ un Šveices attiecībās ir jānodrošina savstarpīgums un taisnīgums, lai abas puses gūtu labumu no dalības vienotajā tirgū;

z)

konstatēt, ka kopumā sadarbība saskaņā ar ES un Šveices nolīgumu par savstarpēju atzīšanu saistībā ar atbilstības novērtējumu ir apmierinoša; atzinīgi vērtēt to, ka 2017. gadā minētais nolīgums tika atjaunināts, un cer, ka drīzumā, kad gaidāmais institucionālās sistēmas nolīgums būs atraisījis visu potenciālu, būs iespējams veikt turpmāku atjaunināšanu.

aa)

atzinīgi vērtēt jaunos tiesību aktus nodokļu jomā, kuri ierobežos preferenciālos nodokļu režīmus un tuvinās praksi starptautiskajiem standartiem, un cerēt, ka Šveicē gaidāmā tautas balsojuma iznākums būs pozitīvs; uzsvērt nepieciešamību turpināt uzlabot sadarbību, lai cīnītos pret nodokļu apiešanu un palielinātu taisnīgumu nodokļu jomā.

ab)

aicināt Šveici turpināt darbu pie digitālās Šveices stratēģijas, lai to saskaņotu ar ES digitālo vienoto tirgu;

ac)

atzīt ieguldījumu ciešā ES un Šveices partnerībā, kādu dod divpusējie nozaru nolīgumi par personu brīvu pārvietošanos, pensijām, vidi, statistiku, tiesu iestāžu un policijas sadarbību, Šengenas zonu, patvērumu (Dublina), KĀDP/KDAP, satelītnavigāciju, pētniecību, civilo aviāciju, sauszemes transportu, abpusēju tirgus piekļuvi attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, tiesību aktu saskaņošanu, savstarpēju atzīšanu, cīņu pret krāpšanu, kā arī aplikšanu ar nodokļiem un uzkrājumiem; tomēr uzstāt, ka ir pēdējais laiks partnerattiecības pacelt augstākā līmenī un panākt daudz vispusīgāku un būtiskāku virzību divpusējās attiecībās, iespējami drīz noslēdzot pamatnolīgumu;

ad)

atzinīgi vērtēt to, ka miera veicināšana, mediācija un miermīlīgu konfliktu risināšana jau ļoti ilgu laiku ir bijusi svarīga Šveices ārpolitikas daļa; atzinīgi vērtēt Šveices nozīmīgo lomu miera veicināšanā un tās iesaisti krīžu risinājumu izstrādē, dialoga sekmēšanā, uzticības veidošanas pasākumu izstrādē un samierināšanā; atzinīgi vērtēt to, ka Šveice palīdz īstenot sarežģītas federālas struktūras, kā arī mieru nesošu un konstitucionālu kārtību nolūkā palīdzēt līdzāspastāvēt dažādām etniskajām grupām;

ae)

atzinīgi vērtēt Šveices dalību un atbalstu tādās ES drošības un aizsardzības misijās kā EUFOR Althea, EULEX Kosovo, EUTM Mali un EUBAM Libya, un Eiropas Aizsardzības aģentūras darbā; atzinīgi vērtēt ciešo sadarbību ar Šveici humānās palīdzības, civilās aizsardzības, terorisma apkarošanas un klimata pārmaiņu jomā;

af)

atzīt Šveices ieguldījumu un sadarbību, pārvaldot masveida migrāciju uz Šengenas zonu un īstenojot Eiropas programmu migrācijas jomā; mudināt Šveici pievienoties Globālajam migrācijas paktam, un sagaidīt, ka tas notiks pēc debatēm Šveices parlamentā;

ag)

aicināt Šveici attiecībā uz pakalpojumu piedāvājumu pāri robežām piemērot attiecīgās ES direktīvas, lai saglabātu tās pašreizējo sociālās aizsardzības līmeni un algu līmeni;

ah)

uzsvērt, cik svarīgi ir nodrošināt to, ka ISN starp ES un Šveici ir ietverta labas nodokļu pārvaldības klauzula, tostarp īpaši noteikumi par valsts atbalstu nodokļu atvieglojumu veidā, pārredzamības prasības attiecībā uz automātisku informācijas apmaiņu par nodokļu uzlikšanu un faktiskajiem īpašniekiem, kā arī noteikumi par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu;

ai)

atzinīgi vērtēt Šveices lēmumu 2018. gada aprīlī pievienoties Eiropola kopīgajai kibernoziedzības rīcības uzdevumgrupai (J-CAT) kā proaktīvu soli cīņā pret starptautiskās kibernoziedzības draudiem;

aj)

atzinīgi vērtēt Šveices iesaistīšanos visā programmā “Apvārsnis 2020” un cerēt, ka tā turpinās sadarbību nākamajās pētniecības programmās;

ak)

mudināt Šveici iesaistīties sarunās par dalību “Erasmus” programmās;

al)

atzinīgi vērtēt progresu, kas panākts t.s. jaunā dzelzceļa savienojuma izbūvē cauri Alpiem (NRLANEAT), kas ir labs piemērs Šveices finansētiem ieguldījumiem, no kuriem gūst labumu ES;

2.

uzdod priekšsēdētājam šo ieteikumu nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, kā arī Šveices Konfederācijas Federālajai asamblejai un Federālajai padomei.

(1)  OV L 1, 3.1.1994., 3. lpp.

(2)  OV L 322, 7.12.2017., 3. lpp.

(3)  OV L 114, 30.4.2002., 6. lpp.

(4)  OV L 124, 20.5.2009., 53. lpp.

(5)  OV L 199, 31.7.2009., 24. lpp.

(6)  OV L 300, 31.12.1972., 189. lpp.

(7)  OV L 114, 30.4.2002., 73. lpp.

(8)  OV L 114, 30.4.2002., 91. lpp.

(9)  OV L 327, 21.12.2018., 77. lpp.

(10)  OV C 316, 22.9.2017., 192. lpp.

(11)  OV C 252, 18.7.2018., 164. lpp.

(12)  https://www.eda.admin.ch/dam/dea/en/documents/fs/11-FS-Institutionelle-Fragen_en.pdf

(13)  https://www.eda.admin.ch/dam/dea/en/documents/abkommen/InstA-Wichtigste-in-Kuerze_en.pdf

(14)  OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.

(15)  OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.