Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Mums vajadzīgā ilgtspējīgā ekonomika”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2020/C 106/01)

Ziņotājs:

Peter SCHMIDT (DE-II)

Pilnsapulces lēmums	24.1.2019.
Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	27.11.2019.
Pieņemts plenārsesijā	23.1.2020.
Plenārsesija Nr.	549
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	100/8/9

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK uzsver, ka Eiropas Savienība (ES) bez iebildēm apņēmusies īstenot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un tajā minētos 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus. Lai nodrošinātu pienācīgu minētās programmas un mērķu īstenošanu, Eiropas Savienībai steidzami jāizveido pamati ilgtspējīgai un iekļaujošai labklājības ekonomikai, kas dod labumu visiem.

1.2.

Sociālā progresa redzējums, kas balstīts tikai uz centieniem panākt iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi, neatspoguļo svarīgus individuālās un sociālās labklājības aspektus un pienācīgi neņem vērā ekoloģiskus un sociālus apsvērumus.

1.3.

EESK aicina Eiropas Savienību ierosināt jaunu redzējumu, kā varētu nodrošināt cilvēku un planētas labklājību, balstoties uz vides ilgtspējas principiem, tiesībām uz cilvēka cienīgu dzīvi un sociālo vērtību aizsardzību. Šā redzējuma pamatā ir ekonomika.

1.4.

Labklājības ekonomikai būtu jāaizsargā ekosistēmas, jāsaglabā bioloģiskā daudzveidība un jānodrošina pāreja uz klimatneitrālu dzīvesveidu visā Eiropas Savienībā un jāveicina uz ilgtspējības principiem balstīta uzņēmējdarbība. ES valstu izglītības sistēmām būs nozīmīga loma šādu koncepciju popularizēšanā sabiedrībā, mācot nākotnes politikas veidotājiem un sabiedrības līderiem šādu domāšanas veidu.

1.5.

EESK uzskata: lai šo mērķi varētu sasniegt, ir jāatbalsta būtiskās pārmaiņas, kas jau sākušās uzņēmumu darbības būtībā, darba organizācijā, ieguldījumu veikšanas mērķos un naudas sistēmas struktūrā.

1.6.

EESK uzsver, ka labklājības ekonomikas veidošana jāsāk ar piesardzīgu pieeju, kurā makroekonomiskā stabilitāte nav atkarīga no IKP pieauguma. Komiteja ierosina izstrādāt jaunus ekonomikas darbības un sociālās attīstības rādītājus, kas būtu plašāki nekā tikai IKP.

1.7.

EESK ierosina izmantot citviet jau lietotus risinājumus un pieņemt Dzīves standarta satvaru un ES “labklājības budžetu”.

1.8.

EESK aicina pārtraukt nelietderīgas subsīdijas un Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs visus publiskā sektora izdevumus vērst uz klimatneitralitātes panākšanu.

1.9.

EESK aicina Eiropā īstenot jaunu zaļo un sociālo kursu, lai nodrošinātu lielos ieguldījumus, kas vajadzīgi taisnīgai pārejai uz klimatneitrālu ekonomiku un kvalitatīvu darbvietu radīšanai ikvienā kopienā.

1.10.

EESK aicina Komisiju un dalībvalstis īstenot “zaļo fiskālo reformu”, lai palīdzētu nodokļu politiku, subsīdijas un “pirmssadales” pasākumus pielāgot mērķim panākt taisnīgu pāreju uz labklājības ekonomiku, jo īpaši īstenojot spēkā esošos tiesību aktus.

1.11.

EESK ierosina izstrādāt pārskatu par ES dalībvalstu attīstības atkarību un izstrādāt stratēģiju, lai ES ekonomikā koncentrētos uz ilgtspējīgu un iekļaujošu labklājību. Komiteja arī iesaka pārskatīt ES fiskālos un monetāros noteikumus, lai nodrošinātu, ka tie atbilst mērķim veikt pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku.

1.12.

EESK mudina steidzami pielāgot visus pašreizējos ES politikas un budžeta/finanšu satvarus un instrumentus (tādus kā daudzgadu finanšu shēma, Eiropas pusgads un labāka regulējuma programma) tā, lai varētu veikt taisnīgu pāreju uz labklājības ekonomiku.

1.13.

EESK ierosina pielāgot Stabilitātes un izaugsmes paktu un gada izaugsmes pētījumu, lai nodrošinātu, ka labklājības ekonomika pilnībā atbilst ilgtspējīgas attīstības mērķiem un Eiropas sociālo tiesību pīlāram.

1.14.

Nesenais Eiropas Komisijas jaunās priekšsēdētājas Ursula von der Leyen paziņojums par Eiropas zaļo kursu, viņas uzstāšanās Madridē decembrī notikušajā COP 25 konferencē, kā arī Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojuma (COM(2019) 640 final) publikācija dod cerību šajā atzinumā iekļautajiem EESK priekšlikumiem, bet neskar EESK iespēju veikt padziļinātu Komisijas dokumenta analīzi kādā no nākamajiem atzinumiem.

2.   Ievads

2.1.

Eiropas Savienība bez iebildēm apņēmusies īstenot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un tās 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus, par kuriem ANO vienojās 2015. gada septembrī (1). Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam balstās uz atziņu, ka mūsu pašreizējā un turpmākā labklājība ir atkarīga no tās biosfēras noteiktajām robežām, kurā mēs dzīvojam. Pašreizējie ražošanas un patēriņa modeļi nav savienojami ar planētas iespēju robežām.

2.2.

Ekonomikas pamatā jābūt skaidriem principiem, kas atspoguļo gan mūsu vēlmi veidot labāku pasauli, gan mūsu zinātnisko izpratni par planētu, kura ir mūsu iztikas avots. Uz noplicinātas planētas nebūs ne dzīvības, ne darbvietu, ne uzņēmējdarbības (2). Nebūs drošības, ja pārejas procesā veselas kopienas tiks atstātas novārtā vai ierindas cilvēkus pārņems atsvešinātības sajūta.

2.3.

Finanšu krīze, kas sākās 2008. gadā, atstāja dziļas pēdas sabiedrībā un būtiski mainīja mūsu tautsaimniecību. Makroekonomikas politika, kas izraisīja krīzi, uzsvaru lika uz finanšu sektora deregulāciju, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi, taču šis šaurais skatījums, kurš uzmanību pievērsa tikai IKP izaugsmei, izraisīja finanšu nestabilitāti un palielināja nevienlīdzību.

2.4.

Turklāt dažās dalībvalstīs migrācija, ekonomiskās atšķirības un citas problēmas bija iemesls tam, ka iedzīvotāji zaudēja uzticību Eiropas projektam un izplatījās nacionālisms un populisms, kas tagad draud sagraut demokrātijas vērtības un izjaukt sociālo un politisko stabilitāti.

2.5.

Šā atzinuma mērķis ir veidot pamatus ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropas Savienības labklājības ekonomikai (3). Atzinumā vispirms analizētas pašreizējās sistēmas problēmas un pēc tam skaidri ieteikts, uz kādiem pamatiem jāveido ekonomika, kas dod labumu cilvēkiem un planētai. Atzinumā minēti konkrēti jaunajai Eiropas Komisijai un Parlamentam adresēti ieteikumi tajās jomās, kurās ir neatliekami jārīkojas, lai sasniegtu šo mērķi.

3.   Problēmas – pašreizējā stāvokļa analīze

3.1.

Pasaule pašlaik saskaras ar vēl nepieredzētām problēmām. Ārkārtas situācija klimata jomā, katastrofālais bioloģiskās daudzveidības zudums un gaisa, ūdens un augsnes piesārņošana apdraud Eiropas un visas pasaules turpmākās labklājības pamatu. Neskatoties uz dažām pozitīvajām tendencēm un rīcību ES līmenī, šī ietekme pašlaik jau rada akūtus draudus cilvēku veselībai un mūsu pārtikas ķēžu un lauksaimniecības sistēmu ilgtspējai (4).

3.2.

Mūsdienu labklājībai nav lielas jēgas, ja tās cena ir nākamo paaudžu izdzīvošana. Panākumi, kas tiek izteikti ar IKP, ir maldinoši, jo izaugsmes ietekme izpaužas kā neatgriezeniskas un katastrofālas pārmaiņas mūsu klimata, augsnes, mežu, upju un okeānu stāvoklī.

3.3.

Ekonomikas sniegumam uzlabojoties, pasaulē pieaug materiālu un enerģijas resursu patēriņš un vērojama bīstama cilvēku radīta ietekme gan uz vietējām, gan uz pasaules ekosistēmām (5). Pasaules Ekonomikas foruma 2019. gada ziņojumā par globālajiem riskiem secināts, ka vides apdraudējumi ir pieskaitāmi to apdraudējumu grupai, kas visvairāk ietekmē pasaules ekonomiku un sabiedrību (6).

3.4.

Nestabils darbaspēka produktivitātes pieaugums un pastāvīga nevienlīdzība joprojām rada lielu nedrošību par ES ekonomikas nākotni. Finanšu krīze nav vienīgais šo attīstības tendenču cēlonis. Produktivitātes pieaugums visās ESAO valstīs palēninās, proti, no 4 % pagājušā gadsimta 70. gadu sākumā šobrīd esam nonākuši pie mazāk nekā 1 %, un tas liecina par vidējā izaugsmes rādītāja “ilgtermiņa stagnāciju” ekonomiski attīstītajās valstīs (7).

3.5.

ES līmenī īstenotie pasākumi, kas bija vērsti pret šo palēnināšanos, ir palielinājuši ienākumu un turības nevienlīdzību un parādu slogu, kas kļuvis ilgtnespējīgs. 5 % turīgāko Eiropas iedzīvotāju pieder gandrīz 40 % no visām privātām bagātībām. Nodarbināto personu nabadzība kopš 2010. gada ir pieaugusi par 15 %, un vismaz 10 % no Eiropas darba ņēmējiem varam pieskaitīt grupai “nabadzīgi strādājošie”. Gandrīz ceturtā daļa mūsu bērnu un jauniešu ir pakļauti nabadzības riskam vai dzīvo nabadzībā, un miljoniem jauniešu nevar atrast piemērotu darbu, lai sāktu veidot savu pieaugušā dzīvi (8).

3.6.

Tehnoloģiski sasniegumi tādās jomās kā automatizācija un mākslīgais intelekts varētu apturēt darbaspēka vidējā produktivitātes rādītāja samazināšanos, taču iespējamie ieguvumi makroekonomikas līmenī joprojām ir grūti pamanāmi. “Robežproduktivitātes” pieaugums savukārt devis labumu lielu korporāciju akcionāriem, nevis darba ņēmējiem, un tas ir pretrunā sabiedriskajam līgumam, palielina nevienlīdzību un mazina sabiedrības uzticēšanos valdībai. Izmantojot nodokļu un atalgojuma politiku, ir būtiski šīs tendences izmainīt, lai nodrošinātu ekonomisko ieguvumu taisnīgāku sadali.

3.7.

Jaunas ilgtspējīgas tehnoloģijas var veicināt to novārtā atstāto kopienu atdzimšanu, kurās gadiem ilgi nav veikti pietiekami ieguldījumi, un uzlabot sociālo labklājību. Taču nepiekāpīgie centieni paaugstināt darbaspēka produktivitāti, pienācīgu vērību neveltot ekoloģiskajām un sociālajām sekām, var izraisīt mazāku uzņēmumu izstumšanu, bezdarba un nevienlīdzības pieaugumu (9).

3.8.

Kā to apliecina Padomes 2019. gada oktobra secinājumi par labklājības ekonomiku, ES jau ir uzņēmusies vadību labklājības ekonomikas virzienā (10). EESK atzīst, ka labklājības ekonomikai ir jāspēj sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus un nodrošināt labklājību pat tādos apstākļos, kad izaugsme ir neliela vai nav nekādas izaugsmes, piemēram, apstākļos, kas saistīti ar recesiju vai ilgstošu stagnāciju.

4.   Redzējums un principi

4.1.

Virzība uz labklājības ekonomiku nozīmē to, ka ideja par labklājību tiek kombinēta ar sociālās attīstības iespēju, ņemot vērā planētas ierobežojumus. Šajā procesā ir precīzāk jādefinē, kādu attīstību vēlamies, un jāformulē, uz kādiem pamatiem jābūvē ekonomika, kas balstās uz ilgtspēju. Tās veidošana jāsāk ar jēgpilnu un ilgtspējīgu izpratni par to, kas ir cilvēku un planētas labklājība.

4.2.

Runājot par labklājību, nav jādomā tikai par produkciju vai ienākumiem. To precīzāk raksturo cilvēcei pavērtās uzplaukuma un visa sava potenciāla atraisīšanas iespējas (11). Labklājības ekonomikai ir jārada priekšnosacījumi visas cilvēces uzplaukumam un vienlaikus jāievēro, ka planētas ekoloģiskie resursi nav neizsmeļami.

4.3.

Ilgtspējīgas attīstības mērķi un it īpaši trīs ilgtspējīgas attīstības pīlāri – vides, ekonomiskais un sociālais pīlārs – nodrošina pamatu šā uzdevuma paveikšanai.

4.4.

Vides pīlārs attiecas uz vides un resursu pieejamības ierobežojumiem – “drošām rīcības iespējām”, kas ierobežo cilvēka darbību. Stockholm Resilience Centre noskaidrojis, ka planēta uzliek deviņus “ierobežojumus”, ko cilvēce nedrīkst pārkāpt, ja tā vēlas attīstīties un uzplaukt turpmāko paaudžu interesēs (12).

4.5.

Ekonomiskais pīlārs attiecas uz uzņēmumiem, nodarbinātību ar pienācīgu atalgojumu un ieguldījumu politiku, kas nodrošina pienācīgus dzīves apstākļus un iztiku. Šajā ziņā būtiska nozīme ir uzņēmējdarbībai. Uzņēmumiem jāspēj visiem iedzīvotājiem nodrošināt pamatlīdzekļus tādu nozīmīgu vajadzību apmierināšanai kā iztika, pārtika, tīrs ūdens, enerģija par pieņemamu cenu, veselība un izglītība.

4.6.

Šī nepieciešamība neaprobežojas ar materiālo pamatnosacījumu radīšanu. Īpaša uzmanība jāpievērš arī sociālajam taisnīgumam. Labklājības ekonomikā pienācīga uzmanība jāpievērš visu sabiedrības grupu interesēm un it īpaši tiem cilvēkiem, kuri pārejas dēļ varētu nonākt vēl nelabvēlīgākā stāvoklī. Pamatotās bažas, ko pauduši darba ņēmēji visā Eiropas Savienībā, liecina, ka vajadzīga taisnīga pāreja, kuras izmaksas un sniegtie labumi tiek taisnīgi sadalīti starp dažādām sabiedrības grupām, nozarēm un reģioniem, kā arī starp pašreizējo paaudzi un turpmākajām paaudzēm (13).

4.7.

Sociālais pīlārs attiecas uz mūsu sabiedrības kvalitāti un privātpersonu tiesībām uz līdzdalību sabiedrībās dzīvē saskaņā ar taisnīgiem un vienlīdzīgiem nosacījumiem. Līdzdalība bieži netiek pienācīgi novērtēta un dažkārt monetāros aprēķinos tā vispār netiek ņemta vērā, taču nav noliedzams, ka nevienas valsts tautsaimniecība efektīvi nedarbosies bez tās iedzīvotāju līdzdalības.

4.8.

Uz iedzīvotājiem raugoties galvenokārt kā uz patērētājiem, cilvēkiem tiek uzvelta atbildība par viņu izvēli, nepiedāvājot viņiem pieejamas un cenas ziņā pieņemamas alternatīvas (14). Sabiedrības dzīves komercializācija un ļoti izteikta individuālisma veicināšana negatīvi ietekmē sociālo struktūru un vairo politisko nestabilitāti Eiropā.

4.9.

EESK uzskata, ka Eiropas Savienībai un dalībvalstīm ar savu politiku būtu jācenšas mazināt šo nelīdzsvarotību. Sabiedrības solidaritātes stiprināšana arī sekmēs demokrātijas revitalizāciju. Iedzīvotāju raizes par klimata katastrofu, sociālo netaisnību un finanšu pārkāpumiem tagad izpaužas jaunos un uzstājīgākos veidos, piemēram, skolēnu streikos klimata aizstāvībai un citās sociālās kustībās.

4.10.

Īsāk sakot, labklājības ekonomikai ir jāatzīst sociālo vērtību būtiskā nozīme un jāatbalsta kopienu noturības stiprināšana.

5.   Labklājības ekonomikas pamati

5.1.

Šajā atzinumā norādīts uz četriem konkrētiem ekonomikas sistēmas aspektiem, kuri ir būtiski jāmaina, lai varētu attīstīt labklājības ekonomiku: uzņēmumu nozīmes maiņa, nodarbinātības būtības un kvalitātes maiņa, ieguldījumu struktūras maiņa un naudas sistēmas pārveide. Turpmākajos punktos aplūkoti šie četri pamatelementi.

5.2.   Uzņēmumu nozīmes maiņa

5.2.1.

Uzņēmumiem ir būtiska nozīme labklājības ekonomikas attīstīšanā. Jauni uzņēmējdarbības modeļi jau sāk pārveidot lineāros patēriņa un ražošanas procesus, uz kuriem balstās tradicionālie uzņēmumi.

5.2.2.

Piemēram, “aprites ekonomikā” liela nozīme ir ražojumu atkārtotai izmantošanai un atjaunošanai, ražošanas procesu pārplānošanai un izejvielu reciklēšana (15). Kooperatīvu un sadarbīgajai ekonomikai (vai dalīšanās ekonomikai) raksturīgi centieni izvērst preču kopīgu lietošanu un tādā veidā uzlabot šo preču izmantošanu un mazināt jaunu preču ražošanas nepieciešamību (16). Platformu ekonomikai raksturīgi jauni uzņēmējdarbības modeļi un nodarbinātības veidi (17).

5.2.3.

Šie jaunie darījumdarbības veidi paver līdz šim nepieredzētas iespējas nodarbinātībai, līdzdalībai un inovācijai. Tie, iespējams, mainīs attiecības starp ražotājiem, izplatītājiem un patērētājiem arī tradicionalajās nozarēs tādā veidā, kas izveido noturīgākas vietējās tautsaimniecības ar taisnīgāku īpašuma un labumu sadali (18).

5.2.4.

Uzņēmējdarbību virza rada cilvēku apņēmība strādāt citu un sabiedrības labā. Tāpat kā ekonomikas izaugsme, kas labākajā gadījumā ir labklājības sasniegšanas līdzeklis un nav pašmērķis, arī materiālo izejvielu izmantošana ir lietderīga tikai tiktāl, ciktāl tā sniedz pakalpojumus, kas vajadzīgi cilvēku izdzīvošanai un uzplaukumam.

5.2.5.

Pat uz vairumu mūsu materiālo pamatvajadzību ir jāraugās, vairāk ņemot vērā labumu, ko tās mums sniedz, un mazāk – saražotā daudzumu. Piemēram, komunālo pakalpojumu uzņēmumos enerģētikas pakalpojumu koncepcija jau pakāpeniski sāk aizstāt energoapgādes koncepciju, kas līdz šim bijusi to darbības pamatā (19). Līdzīgas pieejas tiek izmantotas tādās jomās kā transports, mājokļi, saziņa, uzturs un pat ražošana.

5.2.6.

Šajā saistībā būtiska loma ir ES lauksaimniecības nozarei un pārtikas ražošanas nozarei. Kopienas atbalstīta lauksaimniecība, īsas piegādes ķēdes, alternatīvi pārtikas tīkli, vietējās lauksaimniecības sistēmas un tiešā tirdzniecība un patērētāju kooperatīvi ar nodrošināt sabiedriskos labumus, pārtiku, sociālo aizsardzību un ilgtspējīgu ražošanu (20).

5.2.7.

Atbalstot ilgtspējīgu uzņēmumu spējas Eiropas Savienībā, liela uzmanība jāpievērš nosacījumiem, saskaņā ar kuriem notiek preču un pakalpojumu tirdzniecība ar pārējo pasauli.

5.2.8.

Uzskats, ka uzņēmumiem ir ne tikai jāapmierina mūsu materiālās vajadzības, bet arī jāsniedz pakalpojumi, nozīmē, ka jāatbalsta tie uzņēmumi, kas dod vislielāko ieguldījumu kopējā labklājībā. Tādām nozarēm kā veselības aprūpe, sociālā aprūpe, izglītība, renovācija, kultūra, amatniecība un radošajām nozarēm to būtības dēļ ir vajadzīgs mazāk izejvielu un enerģijas nekā nozarēm, kas balstās uz izejvielu ieguvi vai ražošanu. Sākumā minētās nozares tieši sekmē dzīves kvalitātes paaugstināšanu. Šī pāreja ir būtisks, bet vitāli svarīgs uzdevums sabiedrībai.

5.3.   Nodarbinātības reforma

5.3.1.

Darbs ir vairāk nekā tikai līdzeklis iztikas līdzekļu nodrošināšanai. Labs darbs nozīmē cieņu, motivāciju, gandarījumu, iesaistīšanos kopienas dzīvē un labākajā gadījumā tas piešķir dzīvei jēgu un nozīmi.

5.3.2.

Realitāte dažkārt ir pavisam citādāka. Daudzi cilvēki ir spiesti strādāt zemas kvalitātes darbavietās ar nedrošu atalgojumu. Jauniešu bezdarba līmenis Eiropā pārsniedz 14 % un dažviet Dienvideiropā tas ir augstāks nekā 40 % (21). Šī milzīgā cilvēku potenciāla izšķērdēšana negatīvi ietekmē darbaspēka radošumu un var apdraudēt labklājību. Ilgtermiņa ietekme būs gandrīz katastrofāla.

5.3.3.

Uz pakalpojumiem balstītas darbības parasti ir darbietilpīgas, jo ekonomisko vērtību sabiedrībai rada laiks, ko cilvēki (piemēram) velta aprūpei vai amatniecībai. Liela priekšrocība, ko dotu lielāks uzsvars uz pakalpojumu sniegšanu, būtu tā, ka veidotos darbietilpīgāka ekonomika, mazinātos darba vietu nestabilitāte šajās nozarēs, tiktu atbalstīts augstāks nodarbinātības līmenis un atjaunotos nodarbinātība reālajā ekonomikā (22).

5.3.4.

Lai varētu gūt šo divējādo labumu (augstāks nodarbinātības līmenis un mazāka ietekme uz vidi), iespējams, palēnināsies darbaspēka produktivitātes pieaugums, it īpaši tādos sektoros (piemēram, aprūpes sektorā), kur centieni paaugstināt produktivitāti var kaitēt pakalpojumu kvalitātei un var negatīvi ietekmēt sektorā nodarbināto pieredzi.

5.3.5.

Ekonomikā, kurā darbaspēka produktivitāte nepieaug tik strauji, parasti vērojami lejupēji mēģinājumi samazināt atalgojumu, ja vien tas netiek novērsts ar daba ņēmēju aizsardzības pasākumiem. Tāpēc būtiski ir veikt politikas pasākumus, kas atbalstītu darbu darbietilpīgās nozarēs, kuras sniedz kvalitatīvi augstvērtīgus pakalpojumus.

5.3.6.

Kvalitatīva pamatizglītība, augsta līmeņa un efektīva apmācība, mūžizglītība, prasmju pilnveide, pārkvalifikācija un digitalizācija būs instrumenti, kas nākotnē arī būs vajadzīgi, lai varētu izmantot nodarbinātības iespējas un veicinātu labklājības ekonomiku.

5.3.7.

Padziļināti varētu apsvērt turpmāk minētos konkrētos politikas pasākumus, kuriem EESK varētu pievērsties savā turpmākajā darbā: darba ņēmēju plašāka pārstāvniecība uzņēmumu valdēs, tiesību uz darbu vai “garantētu nodarbinātību” nostiprināšana, vispārējie pamatienākumi, vispārējie pamatpakalpojumi un maksimālie ienākumi.

5.3.8.

EESK atkārtoti aicina ieviest saistošu Eiropas regulējumu attiecībā uz pienācīgu ienākumu minimumu Eiropā un dalībvalstīs visās jomās nodrošināt ienākumu minimuma shēmu paplašināšanu (23).

5.4.   Ieguldījumu struktūras maiņa

5.4.1.

Izmaiņas uzņēmumu un nodarbinātības struktūrā nebūs iespējamas bez pārmaiņām ieguldījumu struktūrā, kas ir jebkuras ilgstošas labklājības pamatā. Ja ļoti liela daļa privāto līdzekļu tiek ieguldīta peļņas meklējumos un ar aktīvu cenām saistītās spekulācijās, produktīvā tagadnes un nākotnes saikne būtībā tiek izkropļota, destabilizējot ekonomiku un mazinot labklājību.

5.4.2.

Ilgtspējīgiem ieguldījumiem kopienās, sabiedriskās vietās, veselības aprūpē, izglītībā, sociālajos pakalpojumos, bezoglekļa mājokļos un infrastruktūrā, kā arī bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā un atjaunošanā būs būtiska nozīme centienos veidot labklājības ekonomiku, kas dod labumu visiem un atbilst ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

5.4.3.

Lai trīsdesmit gados vai īsākā laika posmā varētu izveidot klimatneitrālu ekonomiku, visaptveroši būs jāatjaunina mūsu enerģētikas sistēmas, mūsu transporta infrastruktūra un mūsu ražošanas metodes. Aplēsts, ka šiem mērķiem nākamo divpadsmit gadu laikā būs vajadzīgi aptuveni 300 miljardi euro gadā (24).

5.4.4.

Apmēram puse no šiem ieguldījumiem saistīti ar ēku energoefektivitātes paaugstināšanu, kas dos iespēju samazināt izmaksas un pavērs iespējas ienesīgiem privātiem ieguldījumiem. EESK atzīmē, ka vadošie uzņēmumi un ieguldītāji jau cenšas izmantot šīs iespējas. Būtiski ir, ka ES atbalsta un atalgo šos celmlaužus.

5.4.5.

Īpaši svarīgi ir radīt atbilstošus pamatnosacījumus, lai nodrošinātu, ka gan privātie, gan publiskie ietaupījumi tiek novirzīti ilgtspējīgiem ilgtermiņa ieguldījumiem, kas vajadzīgi ilgtspējīgai ekonomikai (25). Ļoti vajadzīgs būs prudenciāls regulējums, lai nepieļautu, ka tuvredzīga rīcība apdraud stabilitāti, un atalgotu jauna veida ieguldījumus ilgtspējīgā labklājībā.

5.4.6.

Lai šādu jaunu ieguldījumu portfeli varētu radīt, vajadzīga atbilstoša finanšu sistēma (26). Ļoti svarīgi ir uzlabot iedzīvotāju iespējas atbildīgi ieguldīt savus uzkrājumus tādā veidā, kas dod labumu gan pašu kopienai, gan sabiedrībai kopumā, taču būs arī vajadzīgas dziļākas un izlēmīgāk veiktas pārmaiņas.

5.4.7.

Ir skaidrs, ka ES finanšu iestādēm, kas atbalsta ekonomiku, tostarp Eiropas Centrālajai bankai, valstu centrālajām bankām, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai, Eiropas Investīciju bankai un komercbankām, kuras darbojas valstu un starptautiskā līmenī, ir jāizmanto ilgtspējīgas attīstības mērķi kā vadošie principi, kas jāievēro ieguldījumu veikšanā un aizdevumu piešķiršanā (27).

5.5.   Naudas sistēmas pārveide

5.5.1.

EESK uzskata, ka pienācis brīdis naudas sistēmu veidot izturīgāku pret negatīvo tuvredzīgas spekulācijas ietekmi un nodrošināt, ka pati naudas sistēma kalpo cilvēku, planētas un ilgtspējīgu uzņēmumu labklājībai.

5.5.2.

Attīstītās kapitālisma ekonomikas sistēmās pastāv trīs dažādi naudas radīšanas veidi: valsts tēriņi, centrālās bankas darījumi un komerciālu finanšu iestāžu veiktā kreditēšana (aizņēmumi) (28). Mūsdienu tautsaimniecībās vairāk nekā 95 % naudas apmēra tiek nodrošināti ar komerciālo finanšu iestāžu izsniegtajiem aizdevumiem.

5.5.3.

ES ir tā, kas dalībvalstīs atjaunina visu finanšu iestāžu darbības tiesisko pamatu, un pieņem fiskālos un monetāros noteikumus, kuri jāievēro eurozonas dalībvalstīm. Eiropas Centrālā banka galu galā ir atbildīga par naudas apmēra stabilitāti un noturību eurozonā un šā mērķa vārdā dažkārt rīkojas ļoti aktīvi (29).

5.5.4.

No 2015. gada līdz 2018. gada beigām ECB, īstenojot uz aktīvu iegādi orientētu programmu, iepludināja ekonomikā 2,6 triljonus euro, lai atbalstītu finanšu iestādes, veicinātu kreditēšanu un kontrolētu inflāciju. 2019. gada jūnijā, sešus mēnešus pēc programmas beigām, Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētājs Mario Draghi, kā iemeslu minot joprojām vērojamo “aktivitātes trūkumu” globālajos tirgos, paziņoja par programmas atsākšanu (30).

5.5.5.

Lisabonas līguma 123. pantā skaidri noteikts, ka Eiropas Centrālā bankai nedrīkst finansēt publiskas iestādes un valstu valdības, bet “monetārā finansēšana” (ar šo terminu tiek apzīmēta centrālās bankas veikta valdības parāda vērtspapīru iegāde) kādreiz bija ierasts paņēmiens attīstītās tautsaimniecībās un Japāna to lieto joprojām (31).

5.5.6.

Pārliecinoši pierādīts, ka stingrāka valsts kontrole pār naudas piedāvājumu var mazināt gan publiskos, gan privātos parādus un vairot finansiālo noturību (32). EESK uzskata, ka pienācis laiks pārskatīt Eiropas naudas sistēmu un to pielāgot prioritātēm, kas attiecas uz pāreju uz ilgtspējīgu un iekļaujošu labklājības ekonomiku.

5.6.

Rezumēsim: fakti liecina, ka uzņēmumu nozīmes maiņa, nodarbinātības reforma, ieguldījumu struktūras maiņa un naudas sistēmas pārveide nodrošina pamatu rezultatīvai Eiropas pašreizējo problēmu risināšanai.

5.7.

Inovācijai ir būtiska loma sociālās attīstības nodrošināšanā, bet tādas ekonomikas veidošana, kas dod labumu visiem, nav tikai tehnoloģiska inovācija ar mērķi panākt darba ražīguma pieaugumu. Veidojot šādu ekonomiku, mums jāveido jauns un aktīvs dialogs par to, kāda sabiedrība vēlamies būt, un jārosina sociālā inovācija, kas vajadzīga minētā redzējuma īstenošanai (33). Šā atzinuma pēdējā sadaļā Komiteja min vairākus ar šo uzdevumu saistītus priekšlikumus.

6.   No redzējuma līdz īstenošanai – ekonomikas pārveides pasākumi

6.1.

Pasaules valstis apņēmušās īstenot radikālo, taisnīgo un sasniedzamo Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam. ES pieņēma minēto programmu un ir apņēmības pilna sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus. Šajā atzinumā iekļautie apsvērumi ir vērsti uz šā mērķa sasniegšanu. Ja ES apņēmīgi iesaistīsies minētajā procesā, tai pavērsies vienreizēja iespēja atjaunot savu izpratni par sociālo attīstību, revitalizēt savu ekonomiku un nostiprināt savu vadošo lomu pasaulē.

6.2.

Virzība uz ilgtspējīgas un iekļaujošas labklājības ekonomikas izveidi sākas ar kopīgu redzējumu. Šo virzību nosaka principi, kas balstās uz vērtībām, kuras kopš paša sākuma caurauž Eiropas projektu. Lai šādu ekonomiku izveidotu, sistēmiski būs jāreformē ekonomikas sistēmas pamatelementi, un tie ir uzņēmumi, nodarbinātība, ieguldījumi un nauda.

6.3.

EESK tagad aicina jauno Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu ciešā sadarbībā ar EESK izstrādāt visaptverošu programmu, kurā paredzēti integrēti politikas pasākumi un kura radīs nosacījumus šai pārveidei.

6.4.

Šādi Komitejas priekšlikumi varētu kalpot kā šā procesa sākumpunkts. Tie būs precīzāk jāformulē turpmākos EESK atzinumos.

6.5.   Pārveides finansēšana

6.5.1.

Eiropas Savienības dalībvalstīs visi publiskā sektora izdevumi jāvērš uz ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu un pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku; jānodrošina, ka visi finanšu mehānismi, tostarp daudzgadu finanšu shēma, Eiropas Sociālais fonds un Eiropas Globalizācijas fonds tiek pilnībā pielāgoti pārejai uz klimatneitrālu ekonomiku.

6.5.2.

Jāvienojas par Eiropas jauno zaļo un sociālo kursu, lai nodrošinātu liela apmēra ieguldījumus ar skaidru un plašu publisku ieguvumu, piemēram, tādos projektos kā publisko ēku modernizācija, sabiedriskā transporta pārplānošana un tīras enerģijas sistēmu veidošana; šāda programma veicinās nodarbinātību ikvienā kopienā.

6.5.3.

Nekavējoties jāpārtrauc visas “nelietderīgās subsīdijas”, kas tieši vai netieši atbalsta, piemēram, fosilā kurināmā ieguvi un izmantošanu vai palmu eļļas izmantošanu; ja šīs subsīdijas tiktu pārtrauktas visā pasaulē, valdību ieņēmumi palielinātos par 3,6 % no pasaules IKP, par vairāk nekā 20 % samazinātos emisijas, vairāk nekā uz pusi samazinātos gaisa piesārņojuma izraisītas priekšlaicīgas nāves gadījumu skaits un globālā ekonomiskā labklājība palielinātos par 1,8 triljoniem USD (2,2 % no pasaules IKP) (34);

6.5.4.

Eiropas Savienībā jāizstrādā “zaļas fiskālās reformas” plāns – nodokļi un stimuli jāizmanto, lai panāktu vēlamus rezultātus, sodītu par nevēlamiem rezultātiem, atalgotu tos, kuri izraugās ilgtspējīgāku dzīves veidu, un stimulētu ilgtspējīgus ieguldījumus. Tas nebūs iespējams, ja elastīgāka nekļūs ES lēmumu pieņemšana, lai atvieglotu vajadzīgo fiskālo instrumentu un tirgus mehānismu ieviešanu. Laikā, kad klimata pārmaiņu jomā vairāk nekā jebkad agrāk ir vajadzīga steidzama rīcība, pakāpeniska pāreja uz lēmumu pieņemšanu ar kvalificētu balsu vairākumu palīdzētu efektīvāk sasniegt vides mērķus (35).

6.5.5.

Jāizmanto pārdaloši nodokļi un subsīdijas un jāveic “pirmssadales” pasākumi, lai mazinātu ienākumu un bagātību sadales nevienlīdzību un panāktu taisnīgu pāreju, nodrošinot pietiekamu finansiālu atbalstu un pārkvalificēšanās iespējas tiem darba ņēmējiem, kas pārejas uz klimatneitrālu ekonomiku dēļ varētu zaudēt darbu.

6.6.   Pārvaldības un politikas saskaņotības nodrošināšana

6.6.1.

Jāapzina un jālikvidē tie šķēršļi, kuri kavē klimatneitralitātes panākšanu un kurus rada pašreizējā rūpniecības politikas stratēģija, tirdzniecības politika, konkurences politika, inovācijas politika, nodarbinātības politika un finanšu jomas regulējums; visas politikas jomas jāpielāgo klimatneitralitātes panākšanas mērķim.

6.6.2.

Jāpārskata ES fiskālie un monetārie noteikumi, lai nodrošinātu, ka tie atbilst un ir piemēroti mērķim veikt pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku.

6.6.3.

Jāizveido pārskats par pastāvošajām ES struktūrām, lai iegūtu atziņas par ES ekonomikas “atkarību no izaugsmes” un izstrādātu stratēģijas šīs atkarības izbeigšanai.

6.6.4.

Jāizpēta iespējas izveidot Eiropas Komisijā jaunu direktorātu, kuram uzticēta atbildība par nākamo paaudžu labklājību, lai stiprinātu uz zināšanām balstītu politiku un uz nākotni orientētu lēmumu pieņemšanu; tajā pašā laikā jāizstrādā starpnozaru novērtējums par šo jautājumu.

6.7.   Esošo instrumentu reforma

6.7.1.

Ierobežojot kaitīgu reklāmu (it īpaši reklāmu bērniem (36)), pieņemot regulējumu attiecībā uz kaitīgiem produktiem, popularizējot patērētāju vidū ētisku un ilgtspējīgu izvēli, atbalstot koptelpu veidošanu un kopienu centienus un aizsargājot kopīgos resursus un sabiedriskos labumus, jācenšas mazināt pārmērīgu patērnieciskumu.

6.7.2.

Pilnībā īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru, jāatbalsta sociālā solidaritāte, un jāstiprina būtiskā programmas 2030. gadam paradigmas maiņa, kas iezīmē pāreju uz ilgtspējīgas attīstības pārvaldības modeli, kurš paredz daudzu ieinteresēto personu plašāku iesaisti, un jāveicina “visas sabiedrības” atbalstītas pieejas izmantošana, veicot svarīgo pāreju uz ilgtspējīgāku planētas nākotni (37).

6.7.3.

Jāizstrādā jauni ekonomikas darbības un sociālās attīstības rādītāji, lai varētu pārtraukt IKP neatbilstošo izmantošanu, jo tas nenodrošina visaptverošu priekšstatu par cilvēku labklājību.

6.7.4.

Jāpielāgo gada izaugsmes pētījums, lai nodrošinātu saskaņotību ar IAM, kas atspoguļo plurālistiskāku ilgtspējīgas labklājības izpratni.

6.7.5.

Par paraugu izmantojot Jaunzēlandes Living Standards Framework (Dzīves standarta satvars), jāpieņem ES “labklājības budžets” (Wellbeing Budget).

6.7.6.

Jāpielāgo ES Stabilitātes un izaugsmes pakts, lai ņemtu vērā ilgtspējas un labklājības aspektus, atspoguļojot ES pārvaldības mehānismu atbilstīgu pielāgošanu tās sociālajiem un ekoloģiskajiem mērķiem un vienlaikus ievērojot fiskālo atbildību.

---

(1)  https://www.un.org/sustainabledevelopment/development-agenda/

(2)  Sk. EESK atzinumu “Sibiu un ne tikai” (OV C 228, 5.7.2019., 37. lpp.).

(3)  Par šo jautājumu skatīt arī šādus dokumentus: ESAO “Ne tikai IKP”; Padomes secinājumi par labklājības ekonomiku, 2019. gada 17. oktobris.

(4)  https://www.ipcc.ch/sr15/

https://ipbes.net/sites/default/files/ipbes_7_10_add.1_en_1.pdf

http://europa.eu/rapid/press-release_IP-18-3927_LV.htm

(5)  https://doi.org/10.1146/annurev-environ-102016-060726

(6)  https://www.weforum.org/reports/the-global-risks-report-2019

(7)  https://www.cusp.ac.uk/themes/aetw/wp12/

(8)  Neatkarīgās komisijas “Ilgtspējīga vienlīdzība” ziņojums, 2019. gads, Eurostat.

(9)  https://www.economics.ox.ac.uk/materials/papers/15126/819-susskind-a-model-of-technological-unemployment-july-2017.pdf

(10)  https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-13432-2019-INIT/lv/pdf, sk. 1. punktu.

(11)  Jackson, T., 2017., Prosperity without Growth; Raworth, K., Doughnut Economics.

(12)  https://www.stockholmresilience.org/research/planetary-boundaries.html

(13)  EESK atzinums “Tīru planētu – visiem!” (OV C 282, 20.8.2019., 51. lpp.), 3.4.1. punkts, EESK atzinums “Klimatiskais taisnīgums” (OV C 81, 2.3.2018., 22. lpp.), 4.1.5. punkts.

(14)  EESK atzinums “Klimatiskais taisnīgums” (OV C 81, 2.3.2018., 22. lpp.).

(15)  http://ec.europa.eu/environment/circular-economy/index_en.htm

(16)  https://www.investopedia.com/terms/c/collaborative-economy.asp

(17)  https://issues.org/the-rise-of-the-platform-economy/

(18)  EESK atzinums “Dokumentu kopums attiecībā uz aprites ekonomiku” (OV C 264, 20.7.2016., 98. lpp.), 3.1., 3.6. un 4.1.7. punkts.

(19)  Piemēram, skatīt EESK atzinumu “Transports, enerģētika un vispārējas nozīmes pakalpojumi – ilgtspējīgas izaugsmes veicinātāji Eiropā digitālās revolūcijas ietekmē” (OV C 353, 18.10.2019., 79. lpp.).

(20)  https://www.thersa.org/discover/publications-and-articles/reports/future-land

(21)  https://www.statista.com/statistics/266228/youth-unemployment-rate-in-eu-countries/

(22)  https://www.cusp.ac.uk/themes/s2/wp12/

(23)  EESK atzinums par tematu “Eiropas pamatdirektīva par ienākumu minimumu” (OV C 190, 5.6.2019., 1. lpp.). Šis atzinums nesaņēma Darba devēju grupas atbalstu.

(24)  https://www.e3 g.org/docs/E3G_Report_Just_Transition_and_EU_Budget.pdf

(25)  EESK atzinums “Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei” (OV C 345, 13.10.2017., 91. lpp.).

(26)  https://ec.europa.eu/info/business-economy-euro/banking-and-finance/sustainable-finance_en

(27)  EESK atzinums “Eiropas pakts par klimata aizsardzībai paredzēto finansējumu” (OV C 62, 15.2.2019., 8. lpp.), 5.5.2. punkts.

(28)  https://www.ecb.europa.eu/explainers/tell-me-more/html/what_is_money.en.html

(29)  https://www.ecb.europa.eu/pub/economic-bulletin/articles/2019/html/ecb.ebart201902_01~3049319b8d.en.html

(30)  https://www.ecb.europa.eu/press/key/date/2019/html/ecb.sp190618~ec4cd2443b.en.html

(31)  https://www.brookings.edu/wp-content/uploads/2018/10/WP48-DellAriccia-et-al.pdf

(32)  http://www.imf.org/external/pubs/ft/wp/2012/wp12202.pdf

(33)  https://diem25.org/wp-content/uploads/2017/03/European-New-Deal-Complete-Policy-Paper.pdf

(34)  EESK atzinums “Jauni ilgtspējīgi ekonomikas modeļi” (OV C 81, 2.3.2018., 57. lpp.), EESK atzinums “Parīzes protokols” (OV C 383, 17.11.2015., 74. lpp.), EESK atzinums “Klimatiskais taisnīgums” (OV C 81, 2.3.2018., 22. lpp.), 1.9. punkts.

(35)  EESK atzinums “Nodokļi un kvalificēta vairākuma balsošana” (OV C 353, 18.10.2019., 90. lpp.).

(36)  EESK atzinums “Bērniem un jauniešiem paredzētas reklāmas regulējums” (OV C 351, 15.11.2012., 6. lpp.).

(37)  EESK atzinums “Ceļā uz ilgtspējīgu Eiropu 2030. gadā” (OV C 14, 15.1.2020., 95. lpp.).