Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Uzņēmējdarbību un inovāciju veicinoša vienotā tirgus stiprināšana – sekmēt jaunus ekonomikas modeļus ar mērķi risināt sociālus uzdevumus un īstenot pāreju”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2019/C 353/02)

Ziņotājs: Giuseppe GUERINI

Pilnsapulces lēmums	24.1.2019.
Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	4.7.2019.
Pieņemts plenārsesijā	17.7.2019.
Plenārsesija Nr.	545
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	185/0/6

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Patlaban ir atzīta nepieciešamība īstenot sociālo tirgus ekonomiku, kas, gudri piemērojot jaunās tehnoloģijas, spēj tikt galā ar galvenajām problēmām, kuras saistītas ar ilgtspēju, klimata pārmaiņām un nevienlīdzības samazināšanu.

1.2.

EESK uzskata, ka aktīvu un nozīmīgu ieguldījumu šajā jomā var sniegt gan uzņēmumi, gan publiskās iestādes. Jo īpaši visi tie reālās ekonomikas uzņēmumi, kuri rada vērtību un darbvietas, spekulatīvi neizmantojot finansējuma sviras.

1.3.

Ņemot vērā Eiropā sastopamo ekonomisko modeļu un uzņēmumu veidu daudzveidību, ir svarīgi, lai tiesību aktu priekšlikumi attiecībā uz uzņēmumiem, ekonomiku un iekšējo tirgu netiktu apstiprināti, noraidot pieeju “viens risinājums visiem” un tā vietā uzsverot uzņēmējdarbības “bioloģisko daudzveidību”.

1.4.

Ir būtiski, lai ES iestādes atbalstītu mākslīgā intelekta attīstību un pareizu lielo datu izmantošanu, gan izstrādājot tādus noteikumus, kas ir pietiekami šādu tehnoloģiju attīstības nodrošināšanai, ievērojot indivīda tiesības, gan saskaņoti ieguldot ES un valstu publiskos resursus, lai nodrošinātu ES konkurētspēju pasaules līmenī. Jo īpaši lielajiem datiem un to radītajām iespējām ir jābūt pieejamām arī MVU.

1.5.

Pārmaiņas, ko jaunās tehnoloģijas, mākslīgais intelekts un lielie dati ievieš ražošanas procesos un ekonomikā kopumā, būtiski mainīs arī darba tirgu. Tomēr ir svarīgi, lai šīs pārmaiņas norit auglīga sociālā dialoga gaisotnē, kā arī ievērojot darba ņēmēju tiesības un dzīves kvalitāti.

1.6.

Pasākumiem, kas veicina MVU piekļuvi kredītiem, piemēram, Investīciju plānam Eiropai, COSME programmai vai gaidāmajai programmai InvestEU, būtu jāturpina atbalstīt tos MVU un sociālos uzņēmumus, kuru izaugsme ir bieži saistīta ar grūtībām likviditātes problēmu un nepietiekamas kapitalizācijas dēļ. Aktīvi jāveicina arī Eiropas riska kapitāla tirgus attīstība.

1.7.

Nepieciešamība garantēt sociālo kohēziju un taisnīgumu arvien vecākiem cilvēkiem un mazākam skaitam Eiropas iedzīvotāju norāda uz to, kāda loma nākotnē var būt sociālajiem un savstarpējas apdrošināšanas tipa uzņēmumiem. Tāpēc ir vairāk jāstrādā, lai veicinātu tādu uzņēmumu lomu, kuri ļauj cilvēkiem organizēties un sadarboties, lai reaģētu uz arvien pieaugošajām sociālajām vajadzībām.

1.8.

EESK atkārtoti uzsver, ka, lai izveidotu iekļaujoša Eiropas vienotā tirgus modeli, ir jāatzīst un jāatbalsta MVU, ģimenes uzņēmumu un sociālās ekonomikas uzņēmumu, amatniecības uzņēmumu, mazo tirgotāju un lauksaimnieku nozīme tāda uzņēmējdarbības gara veicināšanā un izplatīšanā, kura uzmanības centrā ir cilvēki un vietējās kopienas. Turklāt šādi uzņēmumi ļauj veikt saimniecisko darbību un uzņēmējdarbību lielākam skaitam cilvēku, veicinot ekonomikas demokrātiju.

2.   Iniciatīvas konteksts un temats

2.1.

Šā pašiniciatīvas atzinuma mērķis ir sniegt ieguldījumu ES iestādēm, lai, veicot pasākumus vienotā tirgus stiprināšanai, tiktu sekmēta dažādu tādu uzņēmumu veidu attīstībai piemērota konteksta izveide, kuri ir gatavi risināt problēmas, ar kādām sabiedrība saskaras.

2.2.

Patlaban ir atzīta nepieciešamība īstenot tādu sociālo tirgus ekonomiku, kas, gudri piemērojot jaunās tehnoloģijas, spēj tikt galā ar galvenajām problēmām, kuras saistītas ar ilgtspējību, klimata pārmaiņu kaitīgo seku ierobežošanu un nevienlīdzības mazināšanu, demogrāfisko spriedzi, spēcīgo migrācijas spiedienu uz ES ārējām robežām un enerģētikas pārkārtošanu.

2.3.

EESK uzskata, ka nozīmīgu ieguldījumu var sniegt tieši uzņēmumi, kā arī, protams, publiskās iestādes. Iepriekšējā punktā minētās lielās pārmaiņas faktiski var īstenot, izmantojot katra uzņēmējdarbības veida novatorisko potenciālu. Tomēr daži ekonomiskās attīstības modeļi un daži uzņēmumu veidi ir apliecinājuši lielāku tendenci uzņemties atbildību par sociālajiem jauninājumiem, kas šķiet arvien neaizstājamāki ceļā uz ilgtspējīgāku un iekļaujošāku ekonomiku.

2.4.

EESK uzskata, ka jauninājumus un jaunu uzņēmējdarbību veicinošs vienotais tirgus var radīt būtiskas konverģences Apvienoto Nāciju Organizācijas programmā 2030. gadam attiecībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu, jo izaugsmes un inovācijas mērķiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu pastāvīgu labklājību Eiropas Savienības valstīs, ir jābūt ne vien stabiliem, bet arī ilgtspējīgiem.

2.5.

Pēdējos gados EESK ir pieņēmusi daudzus īpašus atzinumus attiecībā uz šādiem pamatjautājumiem: — jaunu ekonomisko modeļu meklējumi (1), — dažādi uzņēmējdarbības veidi (2), — digitālā laikmeta pārmaiņas (3).

2.6.

EESK uzskata, ka ir vairākas ekonomikas “ekosistēmas”, kurām Eiropas likumdevējam būtu jāpievērš uzmanība, lai sekmētu iekšējā tirgus darbību. ES ekonomikas sistēma ir diferencēta un ietver starptautiskus uzņēmumus, nacionālos uzņēmumus un daudzus vietējos uzņēmumus. Bieži vien šie uzņēmumi ietilpst teritoriālās ražošanas ķēdēs: lielpilsētu teritorijās ar ļoti blīvi apdzīvotām pilsētu sistēmām, kā arī lauku un attālos reģionos, kur ne vienmēr ir viegli nodrošināt labklājību un sociālo kohēziju, ja netiek pievērsta pienācīga uzmanība tehnoloģisko inovāciju pieejamībai arī decentralizētajos apgabalos.

2.7.

Visos šajos gadījumos ir jāapvieno un jāintegrē dažādi uzņēmējdarbības veidi, bet katra no attiecīgajām jomām ir pelnījusi pienācīgu likumdevēju uzmanību un publiskos ieguldījumus. Tāpēc ir svarīgi, lai ekonomikas jomas tiesību aktu un regulējuma priekšlikumi attiecībā uz uzņēmumiem, ekonomiku un iekšējo tirgu nebūtu pilnībā vienādi un tiktu noraidīta pieeja “viens risinājums visiem”.

3.   Ceļā uz jaunu tehnoloģisku, ilgtspējīgu un iekļaujošu Eiropas ekonomiku

3.1.

Pateicoties digitālajai ekonomikai un jaunajam tehnoloģijām, ir jāizstrādā jaunas preču ražošanas un pakalpojumu sniegšanas paradigmas, kas var mainīt to, kā attīstās Eiropas uzņēmumu darbības.

3.2.

Šajā saistībā ir būtiski, lai ES iestādes pienācīgi atbalstītu mākslīgā intelekta attīstību, gan izstrādājot noteikumus, kas ir pietiekami šādu tehnoloģiju attīstības nodrošināšanai, ievērojot indivīda tiesības, gan saskaņoti ieguldot ES publiskos un valsts resursus, lai neatpaliktu salīdzinājumā ar tādiem dalībniekiem kā ASV un Ķīna.

3.3.

Lielo datu izmantošanai, to apstrādei un uzglabāšanai būs būtiska nozīme Eiropas tirgus konkurētspējas nodrošināšanā, ņemot vērā to, ka datu apstrādes jauda un iespēja šos datus izmantot ekonomiskās attīstības stratēģijās un personalizētos pakalpojumos pastāvīgi pieaug. Tomēr būs jānodrošina, ka šādu datu apstrāde un izstrāde notiek, ievērojot indivīda tiesības, pamatbrīvības un jaunās Eiropas Vispārīgo datu aizsardzības regulas noteikumus.

3.4.

Eiropas uzņēmējdarbības un ekonomikas struktūras īpatnībām ir aspekti, kas palīdz veikt digitālo pārveidi, strukturējoties kā labvēlīga ekosistēma, ko veido globālus mērķus sasniegtspējīgu starptautisko un vietējo uzņēmumu neviendabīga daudzveidība. Lai tas īstenotos, ir steidzami vajadzīga vienota, savstarpēji sasaistīta, saliedēta un konkurētspējīga Eiropa. Šajā sakarā pozitīva pieredze ir ar digitālās inovācijas centriem, kas ir ieviesti daudzās vietējās ekonomikas sistēmās.

3.5.

Lielās pārmaiņas, ko jaunās tehnoloģijas, mākslīgais intelekts un lielie dati ievieš ražošanas procesos un ekonomikā kopumā, būtiski mainīs arī darba tirgu. Dažas darbvietas izzudīs, citas tiks izveidotas, un vēl citas tiks pakļautas pamatīgām pārmaiņām. Ir svarīgi, lai šīs pārmaiņas norit auglīga sociālā dialoga gaisotnē, kā arī ievērojot darba ņēmēju tiesības, kuriem būs vajadzīgs atbalsts, tostarp aizsardzības un tālākizglītības pasākumi.

3.6.

Vēl viens būtisks izaugsmes faktors ir nodokļu politika. Eiropas Komisija pašreizējā sasaukuma laikā ir daudz strādājusi ar nodokļu jomas jautājumiem. EESK uzskata, ka nodokļu noteikumu efektivitāte un saprātīgs saskaņošanas līmenis ir būtiski iekšējā tirgus stiprināšanas aspekti. Turklāt Eiropas līmenī veicinātajai nodokļu politikai būtu jāatbalsta funkcionālie instrumenti uzņēmējdarbības izaugsmei, piemēram, ieguldījumi pētniecībā un izstrādē un piekļuve kapitālam pašu kapitāla veidā.

3.7.

Eiropas MVU un sociālās ekonomikas uzņēmumi joprojām cieš strukturālu problēmu dēļ un tāpēc, ka trūkst labvēlīgu apstākļu to attīstībai, neraugoties uz daudzajiem centieniem tos atbalstīt. Turklāt MVU bieži darbojas vidēji zemu tehnoloģiju ražošanā un pakalpojumu ar zemāku zināšanu intensitāti sniegšanas jomā un tiem ir grūti iekļūt pārrobežu tirgū. Šādus uzņēmumus ir jāturpina atbalstīt, jo, kā atgādina Komisija, tie pārstāv 99 % Eiropas uzņēmumu, kā arī 67 % darbvietu (4). Tāpēc, ņemot vērā nepieciešamību ievērot brīvā tirgus un konkurences principus, šie uzņēmumi ir pienācīgi jāatbalsta ar rūpniecības un nodokļu politiku, kas veicina kopīgas vērtības radīšanu, nevis bagātības koncentrāciju.

3.8.

Šajā saistībā atbalsta pasākumiem attiecībā uz MVU piekļuvi kredītiem, piemēram, Investīciju plānam Eiropai ar tā publisko garantiju sistēmu, COSME programmai vai programmai InvestEU, būtu jāturpina atbalstīt MVU un sociālo uzņēmumu darbību. No šāda skatupunkta raugoties, privātā līdzdalība jaunuzņēmumos un mazos un vidējos uzņēmumos būtu vairāk jāatbalsta, attīstot Eiropas riska kapitāla un augsta riska kapitāla tirgu, kam joprojām ir pilnībā atšķirīgi lielumi salīdzinājumā ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Tādu politisko nostādņu pieņemšana, kuras veicina privātā kapitāla ieguldīšanu Eiropas uzņēmumos, būtu jāpapildina arī ar konkrētām darbībām, lai sekmētu ārpus ES esošu talantu un prasmju piesaisti.

3.9.

Pasaules Bankas dati liecina, ka pasaules līmenī Eiropas Savienība (5) vidēji ierindojas 53. vietā attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanas vienkāršību un 29. vietā attiecībā uz to, cik viegli kopumā ir veikt saimniecisko darbību. Amerikas Savienotās Valstis ierindojas 8. vietā attiecībā uz saimnieciskās darbības veikšanas vieglumu. Šajā saistībā EESK uzsver, ka ir būtiski atbalstīt un veicināt uzņēmējdarbību, veicot administratīvus vienkāršošanas pasākumus preču ražošanas un pakalpojumu sniegšanas darbību jomā, tādējādi samazinot birokrātisko slogu Eiropas uzņēmējiem.

3.10.

Pašreiz publisko iepirkumu tirgus veido aptuveni 16 % no Eiropas IKP, un tā vērtība ir aptuveni 1,9 triljoni euro. 2014. gadā apstiprinātās jaunās direktīvas publisko iepirkumu (6) un koncesiju (7) jomā rosināja valsts pārvaldes iestāžu pārvaldītajos konkursos vairāk ņemt vērā sociālos un vides aspektus. Kā atzīst Komisija, šis mērķis vēl nav sasniegts. EESK iesaka Komisijai stiprināt un efektīvāk īstenot sociālo un vides aspektu ievērošanu sektorā, kas vēsturiski ir būtiska vienotajam tirgum.

3.11.

Arvien lielākas problēmas starptautiskā līmenī, no vienas puses, un nepieciešamība nodrošināt sociālo kohēziju un taisnīgumu, no otras puses, apliecina, kāda nozīme var būt sociālajiem uzņēmumiem pašreizējā kontekstā. Tāpēc ir jāstrādā, lai atzītu tādus uzņēmumus un to nozīmi, kuros pilnībā izpaužas cilvēku vēlme patstāvīgi organizēties, lai reaģētu uz sociālajām vajadzībām.

3.12.

Mazajos un sociālajos uzņēmumos stimuls rīkoties un motivācija vienmēr izriet nevis no kapitāla, bet no cilvēka, kurš meklē nodarbošanos, kas garantē atdevi. Tādējādi šie uzņēmumi balstās uz cilvēkiem, sakņojas vietējās kopienās un laika gaitā rada ilgstošu saikni ar tām, veicinot vietējo labklājību un sociālo kohēziju. Šajā sakarā nozīmīgs piemērs ir Beļģijas un Zviedrijas kuponu sistēmas (8) mājsaimniecības pakalpojumu jomā. Šīs sistēmas paredz īpašas nodokļu atlaides to lietotājiem un veicina nedeklarēta darbalegalizāciju, nodrošinot ieguvumus pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir vairāk aizsargāti, no vienas puses, un valstu budžetiem, no otras puses.

3.13.

Piesaiste vietējām kopienām un teritorijai kļūst par konkurētspējīgu faktoru, jo tā sekmē motivāciju un rada pievienoto vērtību sociālajā un attiecību jomā. Šādā veidā sociālās ekonomikas uzņēmumi dod iespēju lielākam cilvēku skaitam veikt uzņēmējdarbību, veicinot iekļaujošu attīstības modeli.

3.14.

Vēl viens būtisks sociālo uzņēmumu radītais ieguvums noteikti ir ieguldījums ekonomikas demokrātijā, ņemot vērā to, ka tie miljoniem iedzīvotāju nodrošina iespēju veikt saimniecisko darbību un patstāvīgi radīt darbavietu, pamatojoties uz savām prasmēm, spējām un vēlmēm.

3.15.

Ar šo mērķi darbojas, piemēram, kooperatīvi, savstarpējas apdrošināšanas tipa uzņēmumi, vietējo kopienu līdzdalības fondi un sociālie uzņēmumi. Šo uzņēmumu atzīšana palielinās, pateicoties arī 2011. gadā Eiropas Komisijas uzsāktajai sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvai, kurai tagad, iespējams, varētu sekot drosmīgāka un saskaņotāka iniciatīva.

3.16.

Īpaši jānorāda uz atsauci uz teritoriālajām un vietējām bankām, kuras miljoniem cilvēku nodrošina neaizstājamu iespēju piekļūt kredītiem. Attiecībā uz šīm bankām ES regulatīvā pieeja joprojām šķiet pārāk nelabvēlīga un neatbilst proporcionalitātes principam, jo tā gan pasaules, gan atsevišķām vietējām bankām piemēro vienādus tehniskos noteikumus saskaņā ar pieeju “viens risinājums visiem”.

4.   Eiropas uzņēmumi sociālajā un pasaules makroscenārijā

4.1.

Ir jāapzinās, ka pasaules scenārijs tuvākajos gados būtiski mainīsies, jo īpaši attiecībā uz demogrāfiskajiem rādītājiem, ražošanas jaudu un ekonomisko slogu starp valstīm un kontinentiem.

4.2.

Šajās pārmaiņās Eiropa ar tās 500 miljoniem iedzīvotāju zaudēs savu galveno pozīciju, ņemot vērā pasaules iedzīvotājus, kuru skaits palielināsies no pašreizējiem 7,6 miljardiem līdz 9,8 miljardiem 2050. gadā, un izaugsme būs koncentrēta 9 valstīs (Indija, Nigērija, Kongo, Pakistāna, Etiopija, Tanzānija, Amerikas Savienotās Valstis, Uganda un Indonēzija) (9).

4.3.

Vienlaikus vecu cilvēku īpatsvars turpinās pieaugt, un to cilvēku skaits, kuriem 2050. gadā būs vairāk nekā 80 gadu, trīskāršosies un pieaugs no pašreizējiem 137 miljoniem līdz vairāk nekā 425 miljoniem cilvēku, kuri koncentrēsies Eiropā, kur vidējais vecums jau pašreiz ir apmēram 40–45 gadi, bet jaunietekmes valstīs – apmēram 25–30 gadi.

4.4.

EESK uzskata, ka, ņemot vērā pašreiz notiekošās lielās izmaiņas, ir vajadzīga holistiska pieeja, kas saskaņo ES ekonomikas un regulējuma politiku ar sociālās kohēzijas politiku un neaizsargātāko iedzīvotāju grupu aizsardzību, nepametot novārtā vecus cilvēkus, personas ar invaliditāti vai nelabvēlīgākā situācijā esošas personas un neaizsargātas iedzīvotāju grupas.

4.5.

Lai radītu inovācijām un uzņēmējdarbībai labvēlīgu tirgu, papildus rūpnieciskās attīstības plāniem un ekonomikas politikai uzdevums ir pilnībā izmantot vienīgo lielo noteikto vērtību, uz kuru var paļauties arvien neparedzamākajā pasaulē – cilvēku.

4.6.

Visa ekonomikas sistēma var gūt labumu no cilvēkkapitāla pilnīgas izmantošanas, apstiprinot, ka cilvēku un uzņēmumu darbība ekonomikas jomā nav paredzēta vienīgi tam, lai maksimāli palielinātu peļņu. Tādējādi varēs nostiprināt pārliecību, ka stimuls veikt saimniecisko darbību un vēlme sākt uzņēmējdarbību ir kas vairāk par vienkāršu nepieciešamību uzkrāt kapitālu. Tas nenozīmē ekonomisko panākumu nozīmīguma samazināšanu, bet gan to vērtības atšķirīgu novērtēšanu.

4.7.

Pēdējās desmitgadēs uzņēmumu, jo īpaši digitālās ekonomikas lielo uzņēmumu panākumi, ir vērtēti un mērīti galvenokārt saistībā ar spēju nodrošināt vērtības ieguvi no finanšu viedokļa, nevis radīt vērtību un nodarbinātību, veidojot darbvietas.

4.8.

Visbeidzot, EESK uzskata, ka ir jāveic ieguldījumi Eiropas iedzīvotāju tālākizglītībā, lai viņi būtu gatavi stāties pretī pastāvīgajām pārmaiņām, kas pašreiz notiek pasaulē. Tādēļ ir svarīgi ieguldīt apmācības programmās, kuras atbalsta vēlmi sākt uzņēmējdarbību un iedzīvotājiem jau no jauniešu vecuma piedāvā pašorganizēšanās instrumentus un prasmes, kā arī zināšanas, kas spēj veicināt iniciatīvas garu, radošumu un drosmi riskēt. Vienlaikus apmācības un atbalsta politikai būs jānodrošina, ka pasaules mērogā arvien vecāki Eiropas iedzīvotāji (kurus patlaban sauc par “sudraba ekonomiku”), kuru skaits samazinās, var baudīt labu dzīves kvalitāti un aktīvi sniegt savu ieguldījumu.

4.9.

Katrs cilvēks ir uzskatāms par prioritāti, kā to apliecina veiksmīgas pieredzes piemēri sociālajos darbā iekārtošanas uzņēmumos, kuri ir izveidojuši stabilus un konkurētspējīgus uzņēmumus, nodarbinot darba ņēmējus, kuri ir neaizsargāti vai izstumti no tradicionālā darba tirgus.

---

(1)  OV C 81, 2.3.2018., 57. lpp.; OV C 75, 10.3.2017., 33. lpp.; OV C 75, 10.3.2017., 1. lpp., un OV C 303, 19.8.2016., 28. lpp.

(2)  OV C 288, 31.8.2017., 20. lpp.; OV C 283, 10.8.2018., 1. lpp.; OV C 13, 15.1.2016., 8. lpp.; OV C 13, 15.1.2016., 152. lpp.; OV C 458, 19.12.2014., 14. lpp., un OV C 345, 13.10.2017., 15. lpp.

(3)  OV C 440, 6.12.2018., 73. lpp.; OV C 81, 2.3.2018., 102. lpp.; OV C 62, 15.2.2019., 33. lpp.; OV C 227, 28.6.2018., 70. lpp.; OV C 75, 10.3.2017., 6. lpp., un OV C 62, 15.2.2019., 131. lpp.

(4)  https://ec.europa.eu/growth/smes/business-friendly-environment/performance-review_lv

(5)  http://www.doingbusiness.org/content/dam/doingBusiness/media/Annual-Reports/English/DB2019-report_print-version.pdf

(6)  OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.

(7)  OV L 94, 28.3.2014., 1. lpp.

(8)  http://impact-phs.eu/national-practices/sweden-rot-rut-avdrag/

(9)  United Nations, World Population Prospects, 2017 revision (ANO 2017. gada ziņojums par pasaules iedzīvotāju skaita perspektīvām); https://population.un.org/wpp/Publications/Files/WPP2017_KeyFindings.pdf