EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 11.9.2019
COM(2019) 412 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
par 2019. gada klimatrīcības samitu, ko Ņujorkā organizē ANO ģenerālsekretārs
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 11.9.2019
COM(2019) 412 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
par 2019. gada klimatrīcības samitu, ko Ņujorkā organizē ANO ģenerālsekretārs
Ievads
Klimata pārmaiņas ir nozīmīgākā mūsu paaudzei risināmā problēma, un sarunās par daudzpusēju satvaru šīs globālās problēmas risināšanai ES ir bijusi viens no galvenajiem virzītājspēkiem. 2015. gadā ES diplomāti uzņēmās vadošo lomu un panāca, ka tiek noslēgts vēsturiskais un vispasaules mērogā nozīmīgais Parīzes klimata nolīgums. 195 valstis vienojās par vienkāršu mērķi: mantojumā nākamajām paaudzēm atstāt veselīgāku planētu un pārticīgāku, modernāku un taisnīgāku sabiedrību. Pirmo reizi ANO sistēma no visām valstīm ieguva apstiprinājumu, ka tās centīsies iegrožot savas siltumnīcefekta gāzu emisijas. Pašlaik ir iesaistījušies visi pasaulē lielākie emitētāji, tostarp Ķīna, kura viena pati rada vairāk nekā ceturto daļu no globālajām emisijām. Parīzes nolīgumā ir nosprausts mērķis noturēt globālo temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C, vēlams — zem 1,5 °C. Puses nevar izvairīties no atbildības, jo pastāv labi izstrādāta caurredzamības sistēma, kura ļauj sekot līdzi, kā pusēm veicas ar devumu īstenošanu, un paredz, ka pusēm ik pēc pieciem gadiem jāpalielina sava devuma vērienīgums, ņemot vērā jaunākās zinātnes atziņas.
ES iekšēji ir rīkojusies ātri un izlēmīgi un Parīzes nolīguma saistības ir iedzīvinājusi konkrētās darbībās. Pašreizējās Komisijas pilnvaru termiņa sākumā pirms gandrīz 5 gadiem Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers skaidri norādīja, ka klimata pārmaiņu problēmas risināšanā prioritāte ir izveidot noturīgu Eiropas enerģētikas savienību ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku, kas nodrošinātu taisnīgu un godīgu pāreju uz modernu, klimatneitrālu un konkurētspējīgu ekonomiku un vienlaikus pavērtu iespējas radīt jaunas darbvietas un ilgtspējīgu izaugsmi. Klimata pasākumi ir ļoti svarīgi arī visu 17 ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai.
Pateicoties minētajai rīcībpolitikai, ES šobrīd ir vienīgā lielā ekonomika pasaulē, kura pilnībā iestrādājusi tiesību aktos pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu, un, gatavojoties pārejai uz klimatneitrālu ekonomiku, tā tiecas līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 40 %.
Patlaban ES neapšaubāmi ir izveidojusi visplašāko un vērienīgāko tiesisko regulējumu, kura pieņemšanu sekmēja gadu gaitā iedibinātais demokrātiskais un iekļaujošais lēmumu pieņemšanas process. ES sekmīgi virzās uz klimatneitrālu ekonomiku — laikā no 1990. gada līdz 2017. gadam siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājušās par 23 %, bet ekonomika augusi par 58 %. Pārejas centienus pastiprina arī mūsu starptautiskie partneri, kuri arvien vairāk sāk interesēties par ES modeli un rīcībpolitikām; tas paver lieliskas izdevības ekonomiskajai diplomātijai un sadarbībai rīcībpolitiku jomā.
Neraugoties uz izmaiņām rīcībpolitikā, ko diktējuši iekšējie politiskie cikli, jo īpaši Amerikas Savienotajās Valstīs, atbalsts Parīzes nolīgumam pasaulē joprojām ir spēcīgs — to vēl aizvien atbalsta gandrīz visas pasaules lielākās ekonomikas, izņemot vienu. Tomēr ir skaidrs, ka globālie pārkārtojumi, kas vajadzīgi, lai sasniegtu Parīzes mērķus, nenotiek pietiekami ātri. Jaunākie zinātniskie ziņojumi, jo īpaši Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) īpašais ziņojums par temperatūras paaugstināšanos par 1,5 grādiem 1 , apstiprina, ka pušu pirmreizējie devumi saskaņā ar Parīzes nolīgumu nav pietiekami, lai sasniegtu nolīguma mērķus. Tā rezultātā pieaug sabiedrības bažas un iedzīvotāji nāk klajā ar aicinājumiem uz vērienīgāku un izlēmīgāku rīcību klimata pārmaiņu sakarā, kā to apliecināja nesenās Eiropas Parlamenta vēlēšanas un Eirobarometra aptauja par klimata pārmaiņām 2 .
Šajā sakarā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs [António Guterres] 2019. gada 23. septembrī Ņujorkā, dienu pirms ANO Ģenerālās asamblejas atklāšanas, rīkos klimatrīcības samitu. Šim samitam sekos ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu samits, kas norisēs 24. un 25. septembrī.
Klimatrīcības samita mērķis ir kāpināt klimata pasākumu vērienīgumu un paātrināt Parīzes nolīguma īstenošanu. Samitā puses tiks mudinātas līdz 2020. gada beigās gaidāmajai Parīzes nolīguma pušu konferences sanāksmei paaugstināt savu pašreizējo emisiju samazināšanas saistību vērienīgumu un iesniegt ilgtermiņa stratēģijas. Samits valstu un valdību vadītājiem būs lieliska izdevība iepazīstināt ar plāniem kāpināt savu saistību vērienīgumu un informēt par līdz šim paveikto; tāpat tā būs arī iespēja reģionālajām pašvaldībām, uzņēmējiem, publiskajām un privātajām finanšu iestādēm un pilsoniskajai sabiedrībai dot spēcīgus tirgus un politiskos signālus un stimulēt “mainīšanos uz augšu”. ANO ģenerālsekretārs Gutērrešs samitā aicinājis piedalīties visus valstu un valdību vadītājus, vienlaikus uzsvērdams, ka no dalībniekiem negaida runu, bet gan plānu.
Eiropas Savienība apņēmusies strauji kāpināt klimata mērķuzdevumu vērienīgumu
ES un dalībvalstis, izpildot savu apņemšanos rīkoties daudzpusēji un uz zinātniskiem pamatiem, aktīvi strādā pie vienošanās par ES ilgtermiņa stratēģiju ar mērķi 2050. gadā panākt klimatneitralitāti, kuru plānots publiskot 2020. gada sākumā. Parīzes nolīgums paredzēja, ka šādas stratēģijas līdz 2020. gadam būtu jāizstrādā visām iesaistītajām valdībām. Gatavojot ES ilgtermiņa stratēģiju, Eiropas Komisija, atbildot uz Eiropadomes aicinājumu, jau 2018. gada novembrī nāca klajā ar paziņojumu “Tīru planētu — visiem” 3 ; tā ir arī iespēja visām ES dalībvalstīm redzējumu analizēt un atzīt par savu. Pēdējā gada laikā šis temats ticis apspriests padziļinātās demokrātiskās diskusijās Eiropas, valstu un vietējā līmenī. Enerģētikas savienības pārvaldības regulā noteikts, ka papildus ES līmeņa stratēģijai dalībvalstīm jāizstrādā pašām savas nacionālās ilgtermiņa stratēģijas.
Lielākā daļa ES dalībvalstu ES mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti 4 jau ir apstiprinājušas, un pašlaik turpinās diskusijas ar nodomu konsensu panākt jau dažu turpmāko mēnešu laikā. Eiropadome aicināja Padomi un Komisiju aktīvāk strādāt pie nosacījumiem, stimuliem un veicinošā satvara, kas jāievieš, lai nodrošinātu pāreju uz klimata ziņā neitrālu ES. Eiropadome savu norādījumu galīgo versiju plāno sagatavot līdz gada beigām, lai ES ilgtermiņa stratēģiju jau 2020. gada sākumā varētu iesniegt ANO Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām (UNFCCC). Tā aicinājusi, lai arī Eiropas Investīciju banka pastiprina darbības klimatrīcības atbalstam. Mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti jau apstiprinājis Eiropas Parlaments, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja.
Mērķis līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti ir vērienīgāks nekā IPCC īpašajā ziņojumā par temperatūras paaugstināšanos par 1,5 grādiem ieteiktā trajektorija; ES tas būs sarežģīts uzdevums gan investīciju, gan modernizācijas ziņā, taču vienlaikus dos arī konkurenciālas pirmiesācēja priekšrocības, radīs jaunas darbvietas un paaugstinās iedzīvotāju dzīves līmeni. Īstenot pieticīgāku plānu nozīmētu atkāpties no saviem vērienīgajiem globālajiem klimatiskajiem mērķuzdevumiem un palaist garām ES ekonomiskās izdevības.
Lai mūsu klimatiskie mērķuzdevumi tiktu realizēti dzīvē, uz tiem ir likts uzsvars Eiropas Savienības budžetā. Pašlaik notiek sarunas par Eiropas Komisijas iesniegto ES budžeta priekšlikumu periodam no 2021. līdz 2027. gadam 5 par kopsummā 1 triljonu euro. Eiropas Komisija ir ierosinājusi vismaz 25 % no ES izdevumiem, toskait arī no ES starptautiskās un attīstības sadarbības budžeta, novirzīt klimata pārmaiņu seku mazināšanas un pielāgošanās darbībām. Tādējādi jaunais budžets stimulēs klimatam draudzīgu rīcību visās rīcībpolitiskajās jomās; tāpat vērīgi sekosim līdzi tam, vai nefinansējam investīcijas, kas nav saskanīgas ar pāreju uz klimatneitralitāti. Programma “Apvārsnis Eiropa” mainīs Eiropas pētniecības un inovācijas virzienu, uzmanības centrā izvirzot klimatu. Lai dotu stimulu attīstīt infrastruktūru un veicinātu auglīgas investīcijas, kas vajadzīgas visā ES, būs pieejams finansējums no programmas InvestEU, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta un visiem mūsu kohēzijas un ES lauku attīstības fondiem.
Absolūtās modernizācijas process būs labi jāpārvalda, iekļautības un solidaritātes garā nodrošinot, lai pāreja visiem būtu taisnīga un sociāli pieņemama. Gan ES, gan dalībvalstīm jau no paša sākuma jāņem vērā sociālais aspekts un jāpielieto visas attiecīgās rīcībpolitikas, lai šo problēmu mazinātu. ES budžeta, nodarbinātības un sociālā politika, kā arī kohēzijas politika var samazināt ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības Savienības mērogā. Viens no mēģinājumiem to realizēt ir Junkera vadītās Komisijas uzsāktās reģionālās iniciatīvas, piemēram, platforma un pilotprojekti, kas koncentrējas uz pārkārtošanās procesā esošajiem ogļu un oglekļintensīvajiem reģioniem. Lai visaptveroši risinātu sociālās un ekonomiskās grūtības, ko rada klimatisko rīcībpolitiku virzītā modernizācija, tiek izstrādātas jaunas iniciatīvas, piemēram, Taisnīgas pārkārtošanās fonds. ES centieni izveidot klimatneitrālu ekonomiku būs sekmīgāki, ja pilnā mērā tiks īstenots ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 6 , kurā vienlīdz nozīmīga vieta ierādīta gan resursefektivitātei, gan konkurētspējai 7 . Svarīgi ir arī nodrošināt pilnīgu konsekvenci un savstarpēju atbalstu starp visām relevantajām rīcībpolitiskajām jomām, no kurām kā piemēru var minēt gaisa kvalitāti un bioloģisko daudzveidību. Klimata un vides rīcībpolitikām jāiet roku rokā.
Ir svarīgi arī, lai šo redzējumu pārņemtu arī privātais sektors un lai iestādes sekmīgi ieviestu veicinošo satvaru, kas privātajam sektoram paver iespēju visā pasaulē investēt klimatneitrālā ekonomikā. Ar ES kapitāla tirgu savienībā ieviestajiem ilgtspējīga finansējuma pasākumiem Eiropas Savienība uzņēmusies vadību arī starptautiskajos centienos kapitāla plūsmas novirzīt uz klimatiskajiem mērķiem un pārvaldīt klimata pārmaiņu radītos finansiālos riskus. Turklāt Eiropas Savienība kopīgi ar citiem partneriem gatavo iniciatīvu “Ilgtspējīga finansējuma starptautiskā platforma”, ar kuras palīdzību tiks koordinēti kapitāla tirgu regulatīvās rīcībpolitikas instrumenti; iniciatīvu paredzēts publiskot ANO rīkotajā klimata nedēļā, kas norisēs Ņujorkā. Platformas mērķis ir apmainīties ar paraugpraksi un savest kopā dažādas vidiski ilgtspējīgas finansējuma un investīciju iniciatīvas, piemēram, zaļās taksonomijas, informācijas atklāšanu, standartus (piemēram, zaļās obligācijas), marķējumu un etalonrādītājus.
Eiropas Savienība uzskata, ka šādu saskaņotu starptautisko stratēģiju veidošana kopā ar partneriem, piemēram, G20, ir labākais veids, kā stimulēt investīcijas tādā mērogā, kāds nepieciešams, lai varētu notikt mūsdienās nozīmīgākā ekonomiskā pārkārtošanās, un kapitāla plūsmas salāgot ar Parīzes nolīguma mērķiem. ES un tās dalībvalstis Parīzes nolīgumu un ilgtspējīgas attīstības mērķus ir izvirzījušas par savas ārējās darbības pamatu. Tāpat daudzajos ES juridiski saistošajos tirdzniecības un sadarbības nolīgumos arī turpmāk tiks iestrādāti stingri noteikumi, lai veicinātu rīcību klimata jomā un īstenotu Parīzes nolīgumu.
Eiropas Savienība turpina īstenot nospraustos mērķus
Eiropas Savienības vēstījums klimata samitā būs vairāk nekā tikai par vērienīgu mērķu nospraušanu. Tajā uzmanība būs pievērsta pamatīgai un visaptverošai īstenošanai. Eiropas Savienība jau ir apsteigusi savu 2020. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju un ir izveidojusi unikālu saistošu tiesisko regulējumu, kas ļaus Savienībai ar uzviju sasniegt savu 2030. gadam nosprausto klimatisko mērķrādītāju, turklāt ir paredzēts arī pārvaldības, uzraudzības un verifikācijas mehānisms.
ES pirmo reizi arī izstrādājusi enerģētikas savienības pārvaldības satvaru, kurš paredz, ka dalībvalstīm, lai tās varētu parādītu, kā tās sasniegs 2030. gada mērķrādītājus, periodam no 2021. līdz 2030. gadam ir jāizstrādā integrēti nacionālie enerģētikas un klimata plāni. Pārvaldības regula paredz, ka enerģētikas savienības mērķu sasniegšanai ir vajadzīga caurredzamība, kas tiks panākta ar nacionālo plānu plašu apspriešanu, un ciešāka sadarbība starp dalībvalstīm. Pirmie plānu projekti ir izvērtēti un ir apzinātas jomas, kurās jāveic uzlabojumi, kas nodrošinās 2030. gada mērķrādītāju sasniegšanu un ilgākā termiņā — klimatneitralitātes panākšanu. Ir aplēsts, ka pēc pasākumu pilnīgas īstenošanas Eiropas Savienība 2030. gadā savas siltumnīcefekta gāzu emisijas varētu samazināt par aptuveni 45 % (salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni), kas ir vairāk, nekā paredz Eiropas Savienības mērķis, ko atspoguļo ES nacionāli noteiktais devums, proti, līdz 2030. gadam emisijas samazināt vismaz par 40 %.
Tajā pašā laikā Eiropas Savienības pielāgošanās stratēģija 8 ir veicinājusi valsts, reģionāla un vietēja mēroga pielāgošanās pasākumus, kas tiek īstenoti kopš 2013. gada ar mērķi padarīt Eiropu noturīgāku pret klimata pārmaiņām. Starptautiskajiem partneriem to klimatnoturības uzlabošanā palīdzēs pieredze, ko esam guvuši, palielinot mūsu pašu noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi, kur kā piemērus var minēt uzlabojumus infrastruktūras un investīciju noturībā pret klimata pārmaiņām, sinerģijas ar katastrofu riska mazināšanu, tostarp ar RescEU 9 palīdzību, plašāku zaļo risinājumu ieviešanu pilsētās un inovatīvu telpisko datu izmantojumu. Nākotnē Eiropas Komisija pievērsīs vēl lielāku uzmanību tam, kā klimata riski var ietekmēt finansiālo stabilitāti vai sociālo kohēziju.
Turklāt jaunākās zinātniskās atziņas, ko guvusi IPCC un Starpvaldību zinātnes un politikas platforma bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā, liecina, ka nav tādu ilgtspējīgu risinājumu klimata pārmaiņām, kas neprasītu pievērst lielāku uzmanību dabā rodamiem risinājumiem, tostarp veselīgiem un noturīgiem mežiem. Šajā sakarā Eiropas Savienība kopdarbojas ar partnervalstīm, lai atbilstoši nesenajam Eiropas Komisijas paziņojumam par atmežošanas un mežu degradācijas novēršanu 10 palielinātu centienus šajā jomā. Turklāt IPCC pašlaik ir gandrīz pabeigusi ziņojumu par okeāniem un kriosfēru.
Eiropas Savienībai uzskata, ka viss augstākminētais ir ieguldījums mūsu labklājībā un palīdz sagatavoties pārejai uz ilgtspējīgu un klimatneitrālu aprites ekonomiku.
Eiropas Savienība — lielākā klimata līdzekļu devēja
Apzinoties, ka ES emisijas veido tikai aptuveni 9 % no pasaules kopējā apjoma, ES pastiprinās informēšanas un sadarbības pasākumus (gan finansiālajā, gan tehniskajā ziņā), iesaistot tajos visas partnervalstis. Mūsu atbalsta pamatā būs nacionāli noteiktie devumi. ES ir uzņēmusies vadošo lomu globālajā pārejā uz iekļaujošu, taisnīgu un klimatneitrālu pasaules ekonomiku visiem.
Kopdarbība ar starptautiskajiem partneriem un dalīšanās pieredzē, cenšoties vedināt uz globālu rīcību klimata jomā, ir un arī turpmāk būs prioritāte, un mēs to apliecinām ar saviem darbiem. Eiropas Savienība joprojām ir lielākā attīstības palīdzības sniedzēja pasaulē: 2018. gadā tā piešķīra 74,4 miljardus EUR, arvien vairāk integrējot klimata pasākumus un pastiprinot atbalstu partnervalstu nacionāli noteikto devumu īstenošanai ar ekonomisku palīdzību, spēju veidošanu, stingru interešu aizstāvību un līderību daudzpusējās sarunās.
Klimata pārmaiņas nesamērīgi ietekmē visneaizsargātākās valstis. Eiropas Savienība ir pasaulē lielākā klimata finansējuma devēja. Tā nodrošina vairāk nekā 40 % pasaules publiskā klimata finansējuma, un kopš 2013. gada ES un tās dalībvalstu iemaksas ir palielinājušās vairāk nekā divas reizes — tagad summa gadā pārsniedz 20 miljardus EUR 11 . Arī šajā ziņā ES pieeja globālajai rīcībai klimata jomā, tostarp ar Eiropas Investīciju bankas starpniecību un lielāku finansējumu klimata pasākumiem nākamajā budžetā, neaprobežosies tikai ar publisko sfēru, tālab paredzētas novatoriskas iniciatīvas privātā sektora investīciju stimulēšanai un vairošanai.
Eiropas Savienības ārējo investīciju plānu tiks pilnveidots ar ierosināto Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai plus, kura rīcībā ir 60 miljardi EUR, lai mobilizētu ilgtspējīgas investīcijas, kuras palīdzēs īstenot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un Parīzes klimata nolīgumu.
Secinājumi un turpmākie pasākumi
Eiropas Savienība ir apņēmusies nodrošināt 2019. gada klimatrīcības samita izdošanos. Mēs uzskatām, ka mūsu līdzšinējie panākumi klimatrīcības jomā, mūsu iekļaujošās apspriedes par plānu, kā ne tikai tiekties uz klimatneitralitāti 2050. gadā, bet to arī reāli panākt, mūsu apņemšanās īstenot klimatiskās saistības, kas jau ir nostiprinātas saistošos Eiropas tiesību aktos, kopā veido pārliecinošu plānu, ar ko iepazīstināsim septembrī gaidāmajā samitā.
Eiropas Savienību klimatrīcības samita līderu segmentā pārstāvēs Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks. Samita vēstījumu koordinēšana starp dalībvalstīm un ES iestādēm, kā arī īpaši plaša ES vadītāju pārstāvētība samitā ļaus ES daudzpusīgi un saskaņoti izstāstīt Eiropas stāstu par vērienu, rīcību, vienotību un apņēmību, vienlaikus pieminot dalībvalstu individuāli piemēroto pieeju dažādību.
Klimatrīcības samitā pārrunātās iniciatīvas un saistības tiks apkopotas samita priekšsēdētāja kopsavilkumā. Tiks ieviesti pēcpasākumi, lai sekotu līdzi progresam, nodrošinātu pārskatatbildību un sekmētu samita priekšlikumu īstenošanu. Virzību nodrošinās ANO sistēma, tostarp UNFCCC.
Tas viss kalpos par stabilu pamatu vēl vērienīgāku ES klimatisko mērķuzdevumu nospraušanai. Pēc nesenajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām un jaunās Eiropas Komisijas izveides ES turpinās iekšējās diskusijas par to, kā vēl vairāk kāpināt mērķuzdevumu vērienīgumu un sasniegt nospraustos mērķus, vienlaikus gādājot, lai neviens cilvēks vai reģions netiktu atstāts novārtā. Mēs plānojam, ka arī nākotnē rīkosimies drosmīgi un vērienīgi, balstoties uz mūsu līdzšinējiem nozīmīgajiem sasniegumiem.
Klimata pasākumi arī uzsvērti jaunievēlētās Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas politiskajās pamatnostādnēs, kas ir daļa no priekšlikuma par Eiropas Zaļo kursu, kura mērķis ir panākt, ka ES kļūst par pirmo klimatneitrālo kontinentu 12 . Nākamās Komisijas galvenā prioritāte būs šādi trīs mērķi: 1) konkrēto ilgtermiņa mērķi — līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti — nostiprināt saistošos tiesību aktos, 2) palielināt klimatisko mērķuzdevumu vērienīgumu īstermiņā un vidējā termiņā, veidojot sinerģiju ar uzdevumu saglabāt Eiropas dabisko vidi, un 3) stiprināt starptautisko rīcību, lai mudinātu trešās valstis izvirzīt vērienīgākus mērķuzdevumus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes 2018. gada īpašais ziņojums par globālo temperatūras pieaugumu 1,5 °C apmērā virs pirmsindustriālā līmeņa un saistītajām globālajām siltumnīcefekta gāzu emisiju trajektorijām saistībā ar vajadzību nostiprināt globālo reakciju uz klimata pārmaiņu draudiem, ilgtspējīgu attīstību un nabadzības izskaušanas centienus.
Eirobarometra speciālaptauja Nr. 490 “Klimata pārmaiņas”
2018. gada 28. novembra paziņojums “Tīru planētu — visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku”(COM (2018) 773) .
EUCO 9/19 Eiropadomes 2019. gada 20. jūnija secinājumi, Eiropadomes secinājumi.
Komisijas priekšlikums daudzgadu finanšu shēmai 2021.–2027. gadam.
Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Noslēgt aprites loku — ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku” (COM(2015) 614).
Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Aprites ekonomikas rīcības plāna īstenošanu (COM (2019) 190).
Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Pielāgošanās klimata pārmaiņām: ES stratēģija” (COM(2013) 216 final).
Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Reģionu komitejai “Nostiprināt ES katastrofu pārvarēšanu: rescEU – solidaritāte un atbildība” (COM (2017) 773 final).
Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus” (COM/2019/352 final).
2018/11/06/2018-ecofin-climate-finance-conclusions.
Politikas pamatnostādnes nākamajai Komisijai (2019–2024) — “Eiropas Savienība, kas tiecas uz augstākiem mērķiem. Mana programma Eiropai”, 2019. gada 16. jūlijs: https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/political-guidelines-next-commission_lv.pdf.