EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 3.7.2019
COM(2019) 315 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
ES pētniecības un tehnoloģiju izstrādes pasākumi un pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pārraudzība 2018. gadā
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 3.7.2019
COM(2019) 315 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
ES pētniecības un tehnoloģiju izstrādes pasākumi un pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pārraudzība 2018. gadā
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
ES pētniecības un tehnoloģiju izstrādes pasākumi un pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pārraudzība 2018. gadā
1. Vispārīga informācija
Šis gada ziņojums par ES pētniecības un tehnoloģiju izstrādes pasākumiem un rezultātu izplatīšanu ir sagatavots atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 190. pantam un Euratom līguma 7. pantam. Tajā ir sniegts lakonisks, neizsmeļošs pārskats par galvenajiem 2018. gadā veiktajiem pasākumiem.
2. Politiskais konteksts
Ar paziņojumu “Atjaunota Eiropas programma pētniecībai un inovācijai — Eiropas izdevība veidot savu nākotni” 1 , kuru Komisija sagatavoja neformālajai Eiropadomes sanāksmei Sofijā 2018. gada 16. maijā, pētniecība un inovācija tika iecelta darba kārtības centrā saistībā ar darbvietu veidošanu, izaugsmi, taisnīgumu un demokrātiskajām pārmaiņām, kā arī gatavošanos ES nākotnei. Šajā kontekstā Komisija pieņēma tiesību aktu priekšlikumus izdevumu programmām 2021.–2027. gada ES budžeta ietvaros, par ko pašlaik notiek iestāžu sarunas.
2018. gadā ES ekonomika turpināja attīstīties piekto gadu pēc kārtas, taču pasaules mēroga nenoteiktība iegūst draudīgus apmērus. Tādos makroekonomiskajos rādītājos kā nodarbinātība un ieguldījumi atkal bija vērojamas tendences, kādas tika novērotas pirms finanšu krīzes 2 , bet ekonomikas izaugsmi joprojām bremzēja gausi uzlabojumi ražīguma jomā 3 . Līdz novembrim Eiropas Stratēģisko investīciju fonds visās dalībvalstīs bija atbalstījis projektus, kuru kopējā ieguldījumu vērtība ir 360 miljardi EUR, no kuriem divas trešdaļas tika iegūtas no privātajiem resursiem 4 . Pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis 2020” tieši sekmēja šo pozitīvo notikumu attīstību, laikposmā no 2014. līdz 2018. gadam radot aptuveni 592 000 jaunu darbvietu 5 .
ES darba kārtības augšgalā joprojām bija jautājumi, kas saistīti ar digitālo vienoto tirgu. Ar jauno Vispārīgo datu aizsardzības regulu (kas stājās spēkā 2018. gada 25. maijā 6 ) tiks ne vien aizsargāti personas dati, bet arī atbalstīta pētniecība un inovācija. Komisija atbalstīja valstu centienu kopīgošanu mākslīgā intelekta jautājumos 7 . Arī šajā kontekstā svarīga loma bija pamatprogrammai “Apvārsnis 2020”, jo īpaši atbalstot jauna augstas veiktspējas skaitļošanas kopuzņēmuma izveidi, kuram būtu jānodrošina Eiropas stratēģiskā autonomija šajā nozarē 8 .
Enerģētikas un klimata jautājumi joprojām bija pasaules un Eiropas darba kārtības augšgalā. Īpašā politikas veidotājiem adresētā ziņojumā, ko sagatavoja Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), tika aktīvi uzsvērts tas, cik steidzami ir jārisina ar klimata pārmaiņām saistītie jautājumi 9 . Komisija turpināja īstenot ES saistības enerģētikas un klimata jomā atbilstīgi 2015. gada Parīzes nolīgumam par klimata pārmaiņām un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) 10 . Tādēļ Komisija īstenoja tiesību aktus, kas nepieciešami, lai sasniegtu ES nacionāli noteikto devumu siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanā par 40 % līdz 2030. gadam (salīdzinot ar 1990. gada līmeni). Turklāt Eiropas Komisija 2018. gada novembrī iepazīstināja ar savu redzējumu par siltumnīcefekta gāzu emisiju neitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam 11 . Ilgtermiņa stratēģijā ir izklāstīti tehnoloģiskie, ekonomiskie un sociālie pārveidojumi, kas nepieciešami klimatneitralitātes panākšanai un sociāli taisnīgas pārejas nodrošināšanai. Šim saistību līmenim būtu jāveido pamats ES kā pasaules līderes lomai šajā jomā atbilstīgi ietekmīgajai lomai, kuru priekšsēdētājs Ž. K. Junkers aizstāvēja savā 2018. gada runā par stāvokli Savienībā.
3. Politikas satvars
Apvārsnis Eiropa
Komisija 7. jūnijā pieņēma savus priekšlikumus pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa”, kas ir pētniecības un inovācijas politikas satvars 2021.–2027. gadam (nākamās daudzgadu finanšu shēmas laikposmā). Tiesību aktu kopumu veido šādi priekšlikumi:
·regula, ar ko izveido pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” un paredz dalības noteikumus;
·lēmums par īpašu programmu, ar ko īsteno pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”; un
·regula, ar ko izveido Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom) pētniecības un mācību programmu 2021.–2025. gadam.
Šā tiesību aktu kopuma mērķis ir vēl vairāk vienkāršot noteikumus, vienlaikus nodrošinot pēctecību, proti to, ka arī turpmāk tiks piemēroti ES pētniecības un inovācijas pamatprogrammu pamatprincipi (izcilība, ietekme un atvērtība). Tas tika izstrādāts, balstoties uz plašu apspriešanos ar ieinteresētajām personām un amatpersonām, kā arī ņemot vērā cita veida svarīgu ieguldījumu, piemēram, Paskāla Lamī [Pascal Lamy] vadītās neatkarīgās augsta līmeņa grupas ziņojumu “LAB FAB APP — Investing in the European future we want” 12 par to, kā vairot ES pētniecības un inovācijas programmu ietekmi.
Līdz 2018. gada beigām Konkurētspējas padome bija vienojusies par daļēju vispārēju pieeju attiecībā uz galveno regulu 13 un Eiropas Parlaments 14 bija plenārsēdē apstiprinājis Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas (ITRE) ziņojumu par minēto tiesību aktu kopumu.
Komisijas priekšlikumi ir strukturēti ap trim pīlāriem:
·atvērtā zinātne;
·globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja; un
·atvērta inovācija.
Tiks izveidota arī papildu sadaļa, kas būs veltīta Eiropas pētniecības telpas (EPT) stiprināšanai.
Atspoguļojot to, cik nozīmīga ir cīņa pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un IAM, pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” ir paredzēts mērķis integrēt klimata politikas aspektus — vismaz 35 % apmērā no kopējiem finanšu līdzekļiem.
Attiecībā uz plānošanas atvērtību ir ierosināts īstenot stratēģiskās plānošanas procesu, kas sniegs daudzgadu stratēģisko orientāciju, balstoties uz kopizstrādes pieeju sadarbībā ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām. Šajā iekļaujošajā procesā tiks veicināta arī sinerģija ar citām ES programmām un politikas virzieniem, kā arī pastāvīgs dialogs ar pilsonisko sabiedrību.
Otrais pīlārs (“globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja”) būs saistīts ar ierobežota skaita tādu “uzdevumu” uzsākšanu, kas izstrādāti kopā ar tiešajiem lietotājiem un kuru pamatā ir starpnozaru un starpdisciplināra pieeja un jau sākotnēji nosprausti skaidri mērķi. Iedvesmojoties no ziņojuma “Missions: Mission-oriented research & innovation in the European Union” 15 , uz uzdevumiem balstītajā pieejā tiks uzsvērta pētniecības un inovācijas politikas virzība uz nosprausto mērķu sasniegšanu.
Saskaņā ar trešo pīlāru (“atvērta inovācija”) tiks izmantoti divi savstarpēji papildinoši instrumenti, lai Eiropas Inovācijas padomes (EIP) atbalstu novirzītu revolucionārām un tirgu veidojošām inovācijām — no pētniecības un inovācijas līdz laišanai tirgū —, kā arī uzņēmumu paplašināšanai:
·instruments “Pathfinder progresīviem pētījumiem” atbalstīs pētniecību, kas veicina transformējošas izmaiņas, un inovācijas, kurām piemīt potenciāls izveidot jaunu tirgu; un
·instruments Accelerator nodrošinās pielāgotu jauktu finansējumu, lai atbalstītu tirgu veidojošas inovācijas un inovatīvu uzņēmumu paplašināšanos.
Eiropas pusgads
Eiropas pusgada ekonomikas politikas cikla ietvaros Komisija publicēja ziņojumus par visām dalībvalstīm 16 . Pavisam 13 dalībvalstis saņēma konkrētai valstij adresētus ieteikumus, kuros uzsvērtas problēmas saistībā ar valsts pētniecības un inovācijas sistēmas kvalitāti un efektivitāti, īpašu uzmanību veltot tam, kā:
·sasniegt augstāku zinātnisko kvalitāti, spēcīgāku zinātnisko bāzi un plašāku ietekmi, izmantojot publiskus ieguldījumus pētniecībā un inovācijā;
·uzlabot zinātnes un uzņēmējdarbības saikni un
·likvidēt “vājās vietas”, kas ietekmē uzņēmējdarbības vidi un ieguldījumus inovācijā.
Atvērta inovācija
Pirmajā EIP pilotprogrammas posmā (sk. 4.2. sadaļu) atbalsts tika sniegts ievērojamam skaitam novatoru — līdz gada beigām tika finansēti 1276 projekti par kopējo summu 731,15 miljoni EUR 17 .
Komisija veica pasākumus, lai nodrošinātu, ka Eiropas inovatīvie uzņēmumi var labāk piekļūt finansējumam, kas ir produktivitātes dzinējspēks 18 . Komisija uzsāka programmu VentureEU 19 — Eiropas mēroga riska kapitāla “fondu fondu” programmu, kuras mērķis ir divkāršot Eiropā pieejamā riska kapitāla apjomu.
2018. gada izdevumā Zinātnes, pētniecības un inovācijas rezultāti Eiropas Savienībā 20 tika uzsvērts, ka no ES spējas radīt un izplatīt inovāciju ir atkarīga ES ekonomiskā labklājība un sociālais modelis. ES ir jāpieņem jaunas inovācijas un tehnoloģijas, lai pārvarētu nopietnas produktivitātes problēmas un saglabātu ekonomisko izaugsmi.
Atvērtā zinātne
Komisija izveidoja pārvaldības kārtību Eiropas atvērtās zinātnes mākonim (EOSC), kura mērķis ir izmantot ES pētniecības un inovācijas potenciālu, izveidojot saites starp “cilvēkiem, datiem, pakalpojumiem un apmācību, publikācijām .. pāri valstu un zinātnes nozaru robežām” 21 . Komisija uz pirmo sanāksmi sasauca EOSC valdi, ko veido dalībvalstu un asociēto valstu pārstāvji.
Ņemot vērā tehnoloģisko un institūciju attīstību, Komisija aktualizēja savu Ieteikumu par piekļuvi zinātniskajai informācijai un tās saglabāšanu 22 .
Lai paātrinātu pāreju uz atvērto piekļuvi, Komisija sadarbojās ar valsts finansējuma aģentūrām, lai atbalstītu plāna S 23 īstenošanu.
Atvērtība pasaulei
Starptautiskā sadarbība pētniecības un inovācijas jomā ir palielinājusi ES kā starptautiska spēlētāja ietekmi apstākļos, kad arvien vairāk uzmanības tiek veltīts zinātnes diplomātijai.
Ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” līdzekļiem joprojām tika atbalstīta darbība un zinātniskais darbs, ko veic Starpvaldību zinātnes un politikas platforma bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES) un Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC). Ar īpašiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros tika atbalstīta papildu zinātnisko atziņu radīšana 24 un šo struktūru darbība, tādējādi veicinot multilaterālismu.
Komisija kopā ar Vāciju un Somiju organizēja otro ministru sanāksmi par zinātni Arktikā 25 , kuras noslēgumā tika pieņemts ES, 23 valstu un sešu pirmiedzīvotāju tautu organizāciju kopīgs paziņojums 26 .
Kā paredzēts ES ilgtermiņa saistībās sadarboties Atlantijas okeāna pētniecības un inovācijas jomā, Komisija parakstīja sadarbības nolīgumus ar Argentīnu un Kaboverdi par sadarbības stiprināšanu un uzlabošanu pētniecības un inovācijas jomā attiecībā uz “zilo izaugsmi” un par to problēmu risināšanu, kas saistītas ar Atlantijas okeānu, tostarp okeāna novērošanu, pārtikas nodrošinājumu, polārpētniecību un klimata mainību.
Citi politikas pasākumi
Komisija publicēja divus svarīgus paziņojumus par globālām problēmām saistībā ar pētniecību un inovāciju:
·“Ilgtspējīga bioekonomika Eiropai. Ekonomikas, sabiedrības un vides saistības stiprināšana” 27 , ar ko aktualizēja ES bioekonomikas stratēģiju. Pētniecībai un inovācijai arī turpmāk būs svarīga loma trijos darbību kopumos, kuru īstenošana ir jāuzsāk 2019. gadā:
obiobāzēto nozaru stiprināšana un paplašināšana;
ovietējo bioekonomiku izvietošana visā Eiropā; un
obioekonomikas ekoloģisko robežu izprašana; un
·“Tīru planētu — visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku” 28 , kurā izskaidrots, kā ES ir sākusi īstenot transformāciju, kas nepieciešama, lai sasniegtu klimatneitrālu ekonomiku, un izklāstīti septiņi konkrēti ceļi, kas izrādījušies veiksmīgi virzībā uz šo mērķi. Šajā paziņojumā uzsvērts arī tas, cik svarīgi ir izmantot finansējumu un izvērst pētniecību un inovāciju, lai atbalstītu daudzveidīgās darbības, kas vajadzīgas klimatneitrālas ekonomikas īstenošanai.
Turpinājās darbs, īstenojot 20 politikas pasākumus, kas izklāstīti paziņojumā “Paātrināt inovāciju tīras enerģijas jomā” 29 un paredzēti tam, lai ar pētniecības un inovācijas palīdzību sasniegtu enerģētikas savienības mērķus.
Augsta līmeņa stratēģijas grupa rūpniecisko tehnoloģiju jautājumos publicēja savu politikas pieeju attiecībā uz svarīgām pamattehnoloģijām (KET) 30 , apstiprinot sešas 2009. gadā identificētās KET un ierosinot iekļaut divas jaunas KET:
·mākslīgais intelekts; un
·digitālā drošība un savienojamība.
Galveno zinātnisko padomdevēju grupa (GCSA — Zinātnisko konsultāciju mehānisma augsta līmeņa grupas (SAM HLG) 31 pēctece) sniedza svarīgu zinātnisku atzinumu “Jaunas oglekļa dioksīda uztveršanas un izmantošanas tehnoloģijas” 32 un izdeva norādījumus par tādām jutīgām regulatīvām problēmām kā, piemēram, gēnu rediģēšana 33 . Minētā grupa arī tieši sadarbojās ar plašāku sabiedrību.
Kā citas augsta līmeņa iniciatīvas, ar kuru palīdzību tiek risināti svarīgi jautājumi starpnozaru politikas prioritāšu kontekstā, var minēt Eiropas Akumulatoru aliansi 34 un paziņojumus “Pretim automatizēto transportlīdzekļu mobilitātei. ES nākamības mobilitātes stratēģija” 35 un ”Endokrīnie disruptori” 36 . Pētniecības aspekti ir jo īpaši svarīgi ierosināto stratēģiju īstenošanai.
4. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošana
4.1. Atsaukšanās uz uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus
Līdz 2018. gada beigām 37 bija pabeigti 679 pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” izsludinātie uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus, kuru ietvaros tika saņemts 191 731 atbilstīgs priekšlikums ar lūgumu piešķirt ES finansiālo ieguldījumu par kopējo summu 290,3 miljardi EUR. No tiem tika atlasīti 23 250 priekšlikumi, kuriem tika piešķirts finansējums, un tas nozīmē, ka kopā pirmajos piecos gados sekmīgi bija 12,13 % atbilstīgo pieteikumu. Līdz decembra beigām bija parakstīti kopumā 21 599 dotāciju nolīgumi, kam no ES budžeta piešķirts finansējums 38,97 miljardu EUR apmērā.
2014.–2018. gadā 91,5 % finansējuma saņēma dalībnieki no ES dalībvalstīm, bet atlikusī daļa tika piešķirta dalībniekiem no asociētajām valstīm (7,2 %) un trešām valstīm (1,3 %). Ja asociēto valstu dalības īpatsvars (7,2 %) atbilst saņemtajam finansējumam, trešām valstīm tas ir būtiski augstāks (3,9 %), un tas liecina par ieinteresētību starptautiskā atvērtībā, kas nav saistīta ar finansējumu.
Saņemtā finansējuma ziņā pirmajā vietā joprojām ir augstākās izglītības organizācijas (AIO) (39,8 %), savukārt 25,9 % no ES finansējuma 2. un 3. pīlāra ietvaros saņēma MVU.
4.2. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” galvenie elementi
EIP pilotprogrammas pirmais posms
Augsta līmeņa novatoru grupa (HLGI), kas tika iecelta, lai palīdzētu komisāram Karlušam Muedešam izveidot EIP, publicēja ziņojumu “Funding-Awareness-Scale-Talent (FAST)” 38 , kurā tika uzsvērti ceļi, kā ES uzlabot atbalstu inovācijai, kas rada tirgu. Balstoties uz minēto ziņojumu un komisāru kolēģijas iepriekšējiem politikas pasākumiem 39 , 2018.–2020. gada darba programmā tika iekļauta EIP pilotprogramma.
Atbilstīgi HLGI ieteikumiem 40 pilotprogramma visu attiecīgo finansējumu, kas pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” paredzēts inovācijai, apvieno vienotā shēmā, kas aptver MVU instrumentu, iniciatīvu “Ātrais ceļš uz inovāciju”, “FET Open” un “Apvāršņa” godalgas.
Šai darba programmas daļai būtu jāsniedz atbalsts līdz pat 1000 projektiem ar kopējo budžetu 2,7 miljardi EUR. Tās ietekme tiks novērtēta pēc šādiem rādītājiem:
-izveidotie jaunie tirgi;
-piesaistītie privātie ieguldījumi; un
-atbalstīto uzņēmumu izaugsme.
2018. gada jūnija Eiropadome lūdza Komisiju izstrādāt minētās iniciatīvas otro posmu 41 , kas būtu vērsts uz jauktu finansēšanas risinājumu izstrādi un eksperimentiem ar jaunu programmu pārvaldības kārtību.
Starptautiskā sadarbība
Zinātniskā sadarbība joprojām ir svarīgs ES starptautisko attiecību pīlārs. Komisija sadarbībā ar galvenajiem partneriem gan valsts, gan reģionu līmenī aktualizēja pētniecības un inovācijas ceļvežus. Tajos ir apvienots politikas dialogs un sadarbība projektu līmenī, kas iekļauta pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” darba programmas aktivitātēs.
Jo īpaši Komisija aktualizēja zinātnes un tehnoloģiju ceļvežus sadarbībai ar šādiem partneriem:
·valstu (divpusējā) līmenī 42 — ar Austrāliju, Brazīliju, Kanādu, Ķīnu, Indiju, Japānu, Dienvidkoreju, Meksiku, Jaunzēlandi, Krieviju, Dienvidāfriku un ASV; un
·reģionu līmenī 43 — ar Āfrikas Savienību, Dienvidaustrumāziju, Austrumu partnerību, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienu, Vidusjūras reģiona un Tuvo Austrumu valstīm un Rietumbalkāniem.
Projektu līmenī joprojām vairāk nekā pusi no visiem trešo valstu dalības gadījumiem pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” veido Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības.
Dalības paplašināšana
Komisija publicēja plašu izvērtējumu par to valstu dalības tendencēm un darbības rezultātiem pētniecības un inovācijas jomā, kurām ir tiesības saņemt atbalstu, — “Izcilības izplatīšana un paplašināta dalība pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”” 44 . Kopumā valstu dalības paplašināšana atbilst to veiktajiem ieguldījumiem pētniecībā un inovācijā.
Lai īstenotu “izcilības izplatīšanas” projektus, pavisam tika piešķirtas 44 dotācijas par kopējo summu 62,38 miljoni EUR. No tām 13 palīdzēs izveidot EPT katedras vadītāja amata vietas Čehijā, Igaunijā, Kiprā, Lietuvā, Luksemburgā, Portugālē, Slovākijā un Slovēnijā.
2018. gadā tika ieviesta jauna izmēģinājuma darbība — “Paplašināšanas stipendijas”, kas tika veidota pēc Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosaukto darbību atsevišķo stipendiju parauga. Tās ietvaros aptuveni 120 pētniekiem no jebkuras valsts tiks sniegtas papildu iespējas izmantot stipendiju paplašinātas dalības valstī.
Arī Politikas atbalsta instruments sniedza atbalstu politikas reformām “paplašinātas dalības” valstīs, piemēram, Igaunijas pētniecības un inovācijas sistēmas profesionālapskatei 45 , ņemot vērā tās plānoto pētniecības, inovācijas un uzņēmējdarbības stratēģiju 2021.–2027. gadam.
Projekts Forward tika sākts kā daļa no jaunās ES stratēģijas attiecībā uz tālākajiem reģioniem. Apvienojot iestādes un ieinteresētās personas no Azoru salām, Gvadelupas, Francijas Gviānas, Kanāriju salām, Madeiras, Majotas, Martinikas, Reinjonas un Senmartēnas, projektā tiks veikta sākotnējā pētniecības un inovācijas ekosistēmu analīze un izstrādāta vienota stratēģija un tematiski rīcības plāni.
Sociālās un humanitārās zinātnes (SSH)
Pīlāros “Vadošā loma rūpniecībā” un “Sabiedrības problēmu risināšana” bija skaidri nepieciešams sociālo un humanitāro zinātņu atbalsts 136 tematiem.
Trešajā uzraudzības ziņojumā par SSH integrēšanu pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” 46 tika konstatēts, ka 32 % no projektiem, kas tika finansēti ar SSH asociētos tematos, koordinēšanu veic SSH partneris. Lai gan ekonomika un socioloģija ir labi pārstāvētas jomas, joprojām ir jāuzlabo citu SSH disciplīnu, piemēram, tiesību, vēstures un antropoloģijas, integrācija.
Dzimums
Šajā jomā panākt pozitīvas tendences palīdzēja dažādas atbalsta formas 47 , piemēram:
·valstu kontaktpunktu tīkli 48 organizēja īpašus mācību pasākumus par dzimumu aspektu; un
·Komisija un Helsinku grupa publicēja dokumentu “Norādījumi, kā atvieglot mērķu īstenošanu dzimumu līdztiesības veicināšanai pētniecībā un inovācijā” 49 , kas ietvēra tādu satvaru izstrādi, kuri sekmē lēmumu pieņēmēju dzimumu kvotu ieviešanu.
Rīcība klimata politikas jomā un ilgtspējīga attīstība
Ar Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” regulu 50 tika noteikts, ka rīcībai klimata politikas jomā un ilgtspējīgai attīstībai šīs programmas darbības laikā ir jāparedz budžeta līdzekļi attiecīgi 35 % un 60 % apmērā. Līdz 2018. gadam (ieskaitot) tika reģistrēti izdevumi pirmajā minētajā jomā vismaz 30 % 51 apmērā, bet otrajā minētajā jomā — 69 % apmērā. Turpinās papildu centieni, jo īpaši ar atsevišķo prioritāro jomu starpniecību.
Sinerģija ar citām programmām
Tika publicēts ziņojums par savstarpēju mācīšanos par dalības paplašināšanu un sinerģijas nodrošināšanu starp ES pētniecības un inovācijas programmām un kohēzijas politiku 52 , kurā bija piedalījušās 12 dalībvalstis un viena asociētā valsts. Ziņojumā tika konstatēts, ka, lai gan projekta līmenī, iespējams, pastāv regulatīvās vājās vietas, efektīva sinerģija būs atkarīga no spējas veicināt politikas dialogu programmas līmenī.
Eiropas Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā 28/2018 53 tika izteikts arguments, ka ir vairāk jāinformē par izcilības zīmogu (IZ). Līdz šim Eiropas strukturālo un investīciju fondu vadošās iestādes 15 dalībvalstīs ir noteikušas 35 dažādas izcilības zīmoga shēmas.
5. Euratom
Ar Padomes Regulu (Euratom) 2018/1563 54 tika izveidots Euratom pētniecības un mācību programmas satvars 2019.–2020. gadam.
Netiešās darbības
Līdz 2018. gada beigām bija pabeigti trīs uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus, kuru ietvaros tika saņemti 136 atbilstīgi priekšlikumi ar lūgumu piešķirt Euratom finansiālo ieguldījumu par kopējo summu 500,8 miljoni EUR. No tiem finansēšanai tika atlasīti 47 priekšlikumi ar Euratom ieguldījumu 196,9 miljonu EUR apmērā, un tā rezultātā kopējais visu atbilstīgo priekšlikumu sekmīguma rādītājs kopš 2014. gada sasniedza 34,56 %.
Kopīgā pētniecības centra (JRC) īstenotās tiešās darbības
JRC īstenotās programmas tiešās darbības aptvēra pētniecību un mācības šādās jomās:
• kodoldrošība, tostarp reaktora, degvielas un degvielas cikla drošība, kodolatkritumu apsaimniekošana, vides monitorings, sagatavotība ārkārtas situācijām un reaģēšana;
• kodolgarantiju neizplatīšana un drošība, tostarp cīņa pret nelikumīgu tirdzniecību un kodolmateriālu kriminālistika;
• zinātnes pamatzināšanas un standarti, kā arī uzziņas materiāli, kam ir svarīga nozīme kodoldrošuma un drošības garantēšanā un aizsardzības pasākumu īstenošanā, tostarp pētījumi par kodolzinātnes izmantošanu ar enerģētiku nesaistītiem mērķiem, piemēram, medicīnā un kosmosa jomā.
Veiktā pētniecība un gūtā pieredze, jo īpaši kodoldrošuma un neizplatīšanas kontekstā, palīdz veidot zināšanu pārvaldībai nepieciešamās spējas un nodrošināt izglītību un padziļinātas mācības kodolenerģijas jomā. Tas ļauj JRC apmierināt pieprasījumu pēc zinātniskā un tehniskā atbalsta ar ES saistītās politikas jomās.
Pētniecības un mācību programma
Pateicoties pētniecības un mācību programmas sniegtajam atbalstam, zinātniski recenzētos un ietekmīgos žurnālos tika publicēti vairāk nekā 800 raksti un tika piešķirti vairāk nekā 800 zinātnes doktora grādi kodolsintēzes fizikas un tehnoloģiju jomā. Vairāk nekā 900 pētniekiem tika nodrošināta piekļuve pētniecības infrastruktūrai.
6. JRC tiešās darbības, kas nav saistītas ar kodolenerģiju
Iepriekšējais gads JRC zināšanu pārvaldības darbību kontekstā bija ļoti daudzsološs — darbu uzsāka četri zināšanu centri (tādējādi tagad kopā ir seši šādi centri):
·reaģējot uz patērētāju bažām, Zināšanu centrs ar pārtiku saistītas krāpšanas un pārtikas kvalitātes jautājumos 55 nodrošina piekļuvi aktuālajām zinātniskajām atziņām par krāpšanu pārtikas jomā un pārtikas kvalitātes jautājumiem;
·darot pieejamus jaunākos inovatīvos risinājumus un pētniecības atziņas, Zināšanu centra pasaules pārtikas un uztura nodrošinājuma jautājumos 56 mērķis ir uzlabot darbību nolūkā mazināt pārtikas trūkumu un nepilnvērtīgu uzturu valstīs, kurās netiek garantēts pārtikas nodrošinājums;
·Tehnoloģiju nodošanas kompetences centrs 57 ir galvenā platforma attiecībā uz politisko atbalstu un spēju veidošanu tehnoloģiju nodošanai ES, valstu, reģionālā un vietējā līmenī; un
·Prognozēšanas kompetences centrs 58 sniedz tiešu stratēģisku un uz nākotni vērstu ieguldījumu ES politikas veidošanā.
Citi svarīgi sasniegumi ir attiecināmi uz:
-transportlīdzekļu emisijām — JRC gatavojās uzņemties pienākumu (Komisijas vārdā) veikt transportlīdzekļu atbilstības pārbaudes attiecībā uz prasībām par “emisijām reālos braukšanas apstākļos”; un
-IAM — JRC sniedza ieguldījumu, palīdzot izstrādāt Komisijas pārdomu dokumentu “Ilgtspējīga Eiropa līdz 2030. gadam” 59 , jo īpaši veicot kvalitatīvu prognožu analīzi.
7. Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT)
2018. gadā EIT turpināja sniegt finansiālu atbalstu sešām esošajām zināšanu un inovāciju kopienām (ZIK) 60 . Turklāt EIT finansēja darbības, kuru mērķis ir veicināt sadarbību starp ZIK (starpkopienu darbības) svarīgu ZIK darbības aspektu kontekstā, lai palielinātu to ietekmi, piemēram, saistībā ar cilvēkkapitāla un prasmju attīstīšanu, saziņu un informēšanu. Kopējais EIT finansiālais ieguldījums ZIK 2018. gada uzņēmējdarbības plānu īstenošanai bija 400 miljoni EUR.
Gada sākumā žurnāls “Forbes” paziņoja savu 2018. gada sarakstu “30 zem 30”, kurā bija iekļauti deviņi uzņēmēji, kurus atbalstījusi EIT kopiena 61 .
2018. gadā EIT izsludināja divus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus par divu jaunu zināšanu un inovāciju kopienu (ZIK) izveidi — tā rezultātā būtu pavisam astoņas inovāciju kopienas:
·mobilitāte pilsētās — EIT Urban Mobility — kā 48 biedru konsorcijs, kura mērķis ir paātrināt risinājumus, kas uzlabo pilsētu teritoriju kopīgo izmantošanu, vienlaikus nodrošinot ilgtspējīgu un piekļūstamu multimodālu mobilitāti; un
·ražošana — EIT Manufacturing — kā 50 partneru konsorcijs, kura mērķis ir apvienot Eiropas ražotājus inovācijas ekosistēmās, lai atbalstītu ilgtspējīgu un konkurētspējīgu ražošanu.
8. Izplatīšana, izmantošana un paziņošana
Komisija atvēra jaunu korporatīvā finansējuma un iepirkuma iespēju portālu 62 . Tagad tas ir vienots kontaktpunkts, kur var atrast un pārvaldīt ES dotāciju un iepirkumu līgumus; līdz nākamā daudzgadu perioda sākumam 2021. gadā tas aptvers visas centralizēti pārvaldītās programmas.
Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” datu prezentācijas vietne 63 darbojās sekmīgi, piedāvājot jaudīgas jaunas analītiskās funkcijas, kas sniegs informāciju ziņojumiem par programmām, ietekmes analīzei un atsauksmēm politikas veidošanas vajadzībām.
CORDIS tīmekļa vietne 64 tika pārstrādāta, lai uzlabotu lietotāju pieredzi un stiprinātu tās kā Eiropas Komisijas galvenā publiskā dienesta uzdevumu — izplatīt informāciju par visu ES finansēto pētniecības projektu rezultātiem, izmantojot tās pārredzamo un atvērto datu repozitoriju par ES projektiem, sākot no FP1 līdz pamatprogrammai “Apvārsnis 2020”, kā arī vairākvalodu rakstus un publikācijas, kas palīdz veicināt izmantošanu un inovāciju.
Balstoties uz atvērtās piekļuves un atvērto datu shēmu panākumiem, Komisija veicināja nobeiguma ziņojuma “Turning FAIR into reality” 65 sagatavošanu — to izstrādāja Komisijas ekspertu grupa atrodamu, pieejamu, savietojamu un vairākkārt izmantojamu (FAIR) datu jautājumos, kas izstrādāja arī rīcības plānu datos balstītas pētniecības un inovācijas potenciāla izmantošanai.
Kopš 2019. gada janvāra pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” dotācijas paraugnolīguma atvērtās piekļuves klauzula nodrošina, ka visas 54 635 zinātniskās publikācijas, kas radītas pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” pašlaik īstenoto projektu ietvaros, ir pilnībā pieejamas.
9. Perspektīva
2019. gadā turpināsies iestāžu sarunas par pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”. Ja izdosies panākt politisku vienošanos ar Eiropas Parlamentu un Padomi par būtiskiem tiesību aktu kopuma elementiem, varēs sākt kopīgi izstrādāt programmas darbības un tās laikus īstenot. Tā tiks nodrošināta ES atbalsta nepārtrauktība un efektīva virzība uz nosprausto mērķu sasniegšanu, balstoties uz pastāvīgu dialogu ar visām ieinteresētajām personām.
Tiks pieliktas būtiskas pūles, lai formulētu kopēju ES politiku, kuras mērķis ir veicināt Eiropā plašāku un labāku pētniecību un inovāciju, kas atbalsta ilgtspējīgu attīstību un sasniedz ES stratēģiskos mērķus, jo īpaši izstrādājot visaptverošu stratēģiju un satvaru ES resursu ieguldīšanai, reformu virzīšanai un tiesiskā regulējuma nosacījumu uzlabošanai.
https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/com-2018-306-a-renewed-european-agenda-_for_research-and-innovation_may_2018_en_0.pdf
https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/2019-european-semester-annual-growth-survey_en_1.pdf
https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/rec-17-015-srip-report2018_mep-web-20180228.pdf
https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/communication_investment_plan_for_europe_nov2018.pdf
https://ec.europa.eu/research/evaluations/pdf/archive/h2020_evaluations/swd(2017)220-in-depth-interim_evaluation-h2020.pdf
https://eur-lex.europa.eu/content/news/general-data-protection-regulation-GDPR-applies-from-25-May-2018.html
https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/eu-member-states-sign-cooperate-artificial-intelligence .
https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/eurohpc-joint-undertaking
https://www.ipcc.ch/site/assets/uploads/sites/2/2018/07/SR15_SPM_High_Res.pdf
https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/docs/pages/com_2018_733_en.pdf
https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/docs/pages/com_2018_733_en.pdf
https://ec.europa.eu/research/evaluations/pdf/archive/other_reports_studies_and_documents/hlg_2017_report.pd f
https://www.consilium.europa.eu/media/37219/st14406-en18.pdf
http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//TEXT+TA+P8-TA-2018-0509+0+DOC+XML+V0//EN&language=LV
https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/mazzucato_report_2018.pdf
https://ec.europa.eu/info/publications/2018-european-semester-country-reports_lv
https://ec.europa.eu/info/news/eic-pilot-eu1734-million-top-class-innovators-bring-their-innovations-faster-market-2018-dec-20_en
https://publications.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/0635b07f-07bb-11e7-8a35-01aa75ed71a1/language-en
http://europa.eu/rapid/press-release_IP-18-2763_lv.htm
https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/rec-17-015-srip-report2018_mep-web-20180228.pdf
https://publications.europa.eu/en/web/eu-law-and-publications/publication-detail/-/publication/5253a1af-ee10-11e8-b690-01aa75ed71a1
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32018H0790&from=LV
https://ec.europa.eu/commission/commissioners/2014-2019/moedas/announcements/plan-s-and-coalition-s-accelerating-transition-full-and-immediate-open-access-scientific_en
https://ec.europa.eu/info/funding-tenders/opportunities/portal/screen/opportunities/topic-details/lc-cla-01-2018 .
https://ec.europa.eu/research/index.cfm?pg=events&eventcode=187D5765-E38F-9AFC-958DA987ECDD0613 .
https://www.arcticscienceministerial.org/files/ASM2_Joint_Statement.pdf
https://ec.europa.eu/research/bioeconomy/pdf/ec_bioeconomy_strategy_2018.pdf
https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/docs/pages/com_2018_733_en.pdf
https://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/documents/1_en_act_part1_v6_0.pdf
https://ec.europa.eu/research/sam/pdf/c_2018_1919_ec_decision_consolidated.pdf
https://ec.europa.eu/research/sam/pdf/sam_ccu_report.pdf
https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/2018_11_gcsa_statement_gene_editing_1.pdf
https://ec.europa.eu/growth/industry/policy/european-battery-alliance_en
https://ec.europa.eu/transport/sites/transport/files/3rd-mobility-pack/com20180283_en.pdf
https://ec.europa.eu/commission/news/endocrine-disruptors-strategy-and-european-citizens-initiative-2018-nov-07_en
Situācija 2019. gada 11. februārī (izraksts no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” datu prezentācijas vietnes).
https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/eic_hlg_bz_web.pdf
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=COM:2016:733:FIN
http://ec.europa.eu/research/eic/pdf/eic_recommendations_set-1_2017.pdf
https://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2018/06/29/20180628-euco-conclusions-final/.
http://ec.europa.eu/research/iscp/index.cfm?pg=countries
http://ec.europa.eu/research/iscp/index.cfm?pg=regions
https://ec.europa.eu/programmes/horizon2020/en/news/widening-participation-horizon-2020-report-analysis-fp-participation-patterns-and-ri
https://rio.jrc.ec.europa.eu/en/library/peer-review-estonian-research-and-innovation-system-factsheet
https://publications.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/4365f75a-5efe-11e8-ab9c-01aa75ed71a1/language-en
https://ec.europa.eu/research/swafs/pdf/pub_gender_equality/interim_evaluation_gender_long_final.pdf
http://www.ncpacademy.eu/wp-content/uploads/2018/09/20180222_Gender-Equality-in-H2020.pdf
http://ec.europa.eu/research/swafs/pdf/pub_gender_equality/KI-07-17-199-EN-N.pdf
Sk. jo īpaši 10. apsvērumu;
http://ec.europa.eu/research/participants/data/ref/h2020/legal_basis/fp/h2020-eu-establact_lv.pdf.
Nav ietverti izdevumi, kas neattiecas uz konkrētajiem mērķiem, piemēram, administratīvie izdevumi.
https://rio.jrc.ec.europa.eu/en/policy-support-facility/mle-national-practices-widening-participation-and-strengthening-synergies
https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=47542
https://ec.europa.eu/knowledge4policy/food-fraud_en
https://ec.europa.eu/knowledge4policy/global-food-nutrition-security_en
https://ec.europa.eu/jrc/en/event/conference/technology-transfer-competence-centre
https://ec.europa.eu/jrc/communities/en/community/jrc-alumni-network/article/ec-competence-centre-foresight
https://ec.europa.eu/commission/publications/reflection-paper-towards-sustainable-europe-2030_lv
EIT InnoEnergy, EIT Climate-KIC, EIT Digital, EIT RawMaterials, EIT Health, EIT Food.
https://www.forbes.com/consent/?toURL=https://www.forbes.com/30-under-30/2018/
https://ec.europa.eu/info/funding-tenders/opportunities/portal/screen/home
https://ec.europa.eu/info/funding-tenders/opportunities/portal/screen/opportunities/horizon-dashboard
https://cordis.europa.eu
https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/turning_fair_into_reality_1.pdf