EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 15.2.2019

COM(2019) 83 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Eiropas Pētniecības telpa: kopīga virzība uz pētniecības un inovācijas Eiropu

Eiropas Pētniecības telpa: kopīga virzība uz pētniecības un inovācijas Eiropu

1.IEVADS

EPT 2018. gada progresa ziņojumā ir novērtēts Eiropas Pētniecības telpas (EPT) pašreizējais stāvoklis un EPT īstenošanā panāktais progress (no 2016. līdz 2018. gadam) 1 . Šī ir otrā reize pēc kārtas, kad katrā valstī panāktais progress ir izvērtēts, izmantojot EPT uzraudzības mehānismu — dalībvalstu, pētniecībā ieinteresēto personu un Komisijas kopīgi definētu 24 pamatrādītāju kopumu, kurā ir 8 galvenie rādītāji 2 .

EPT īstenošana notiek sešās prioritārajās jomās:

1.efektīvākas valstu pētniecības sistēmas;

2.optimāla starptautiskā sadarbība un konkurence, ietverot arī “kopīgu lielo problēmu risināšanu” un “pētniecības infrastruktūras”;

3.pētniekiem atvērts darba tirgus;

4.dzimumu līdztiesība un dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana pētniecībā;

5.optimāla zinātnisko zināšanu aprite, piekļuve tām un to nodošana, ietverot arī “zināšanu apriti” un “atvērtu piekļuvi”;

EPT 2016. gada progresa ziņojumā tika konstatēts, ka pēdējā desmitgadē EPT īstenošanā ir panākts ievērojams progress. Lai gan dalībvalstu starpā joprojām tika konstatētas lielas atšķirības gan rezultātu, gan pieauguma ziņā, visi galvenie rādītāji ES līmenī bija uzlabojušies.

Ņemot vērā galveno rādītāju kopējo attīstību, progress EPT īstenošanā vērojams joprojām, lai gan tas ir lēnāks nekā iepriekš. Dažu galveno rādītāju pieaugums (5. un 6. prioritārā joma) ir stabils, tomēr dažiem rādītājiem (1., 2. un 4. prioritārā joma) tas ir palēninājies. Vienā gadījumā (3. prioritārā joma) pat ir negatīvs pieauguma rādītājs. Tomēr tas nerada tūlītējas bažas, jo šis rādītājs ir tikai aizstājējrādītājs, un 3. prioritārās jomas papildu rādītāji joprojām uzlabojas.

Dokumenta beigās ievietotajā tabulā sniegts pārskats par dažādo galveno rādītāju pieaugumu.

Padome 2018. gada novembrī pieņēma secinājumus par EPT pārvaldību 3 . Tā atgādināja 2015. gada maija secinājumus, uz kuru pamata vēlāk tika izstrādāti EPT valsts rīcības plāni (VRP), un aicināja EPT ceļveža īstenošanas uzraudzību iestrādāt EPT progresa ziņojumos, pamatojoties uz Eiropas Pētniecības telpas un inovācijas jautājumu komitejas ierosinātajiem galvenajiem rādītājiem 4 .

Līdz EPT 2015.–2020. gada ceļveža īstenošanas termiņa vidum valsts rīcības plānus šim laikposmam ir pieņēmušas 24 dalībvalstis un 4 asociētās valstis. Tajos ir sniegta oficiāla informācija par EPT stratēģijām un saistītajiem politikas pasākumiem šajās dalībvalstīs un asociētajās valstīs. Tie ir svarīgs avots, ko izmantot, lai varētu sekot līdzi EPT īstenošanas progresam. Vairākums VRP ir strukturēti atbilstīgi sešām EPT prioritārajām jomām — vēl viens pierādījums, kas apliecina sistemātiskus un kopīgus centienus plānot valsts reformas EPT īstenošanai.

Kopumā šajā ziņojumā ir konstatēts, ka EPT īstenošanas progress ir palēninājies un ka joprojām valstu starpā ir ievērojamas atšķirības, kas pat zināmā mērā palielinās. Ņemot vērā šīs tendences, ir jāatjauno apņemšanās: i) pastiprināt kopējos centienus visos līmeņos, ii) reformēt valstu pētniecības un inovācijas sistēmas un iii) izveidot labi funkcionējošu EPT. Komisija ir ņēmusi vērā šo vajadzību, nākamajam finansēšanas periodam (2021–2027) ierosinot vairākas programmas: tostarp minami reģionālie fondi, Eiropas reformu īstenošanas instruments un nākamā ES pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa”. Minētajā pamatprogrammā ir iekļauts īpašs pīlārs EPT stiprināšanai.

2.EPT PROGRESA ZIŅOJUMA GALVENIE KONSTATĒJUMI

2.1.Efektīvākas valstu pētniecības sistēmas

Galvenā rādītāja analīze liecina, ka pētniecības izcilība palielinājās, 2013.–2016. gadā sasniedzot 3,2 % (gada vidējais pieaugums ES 28 dalībvalstīs) 5 . Tomēr salīdzinājumā ar 2010.–2013. gadu šis pieaugums ir samazinājies par pusi.

Kopumā, lai gan publiskais finansējums pētniecībai un izstrādei ir viens no galvenajiem vietējo pētniecības un inovācijas sistēmu spēcīguma un starptautiskās konkurētspējas virzītājspēkiem, dažas valstis joprojām turpināja samazināt izdevumus pētniecībā un inovācijā (valdības budžeta piešķīrums pētniecībai un izstrādei (GBARD), izteikts kā procentuālā daļa no IKP), bet citas valstis finansējumu 2014.–2016. gadā ievērojami nepalielināja 6 . Tomēr valstis, kuru valsts pētniecības sistēmas ir vājāk attīstītas, tiecas izmantot arī ES strukturālos un investīciju fondus, lai papildinātu vietējo pētniecības un inovācijas budžetu. Vairākas EPT valstis 7 izmanto arī netiešus fiskālos pasākumus, lai papildinātu tiešo valdības finansējumu.

EPT valstis aizvien biežāk izmanto uz konkurenci balstītu finansējumu — finansējumu pētniecībai, kurš piešķirts konkursa kārtā un ar kuru saistītajās izvērtēšanas grupās piedalās starptautiskie eksperti. Tomēr joprojām uz konkurenci balstīta finansējuma un blokveida finansējuma līdzsvars valstu starpā ievērojami atšķiras. Dažās valstīs, kurās pētniecības un inovācijas sistēmas ir vājāk attīstītas, mazāk konkurētspējīgas pētniecības organizācijas galvenokārt izmanto blokveida finansējumu, tāpēc tās bieži vien nespēj piesaistīt talantīgākos pētniekus un pilnveidot un uzturēt pētniecības infrastruktūras. Tāpēc, lai panāktu pienācīgu līdzsvaru, ir jāturpina šo valstu finansēšanas sistēmu reformas.

Vairākums VRP ir skaidri strukturēti atbilstīgi EPT prioritārajām jomām. Tie pierāda, ka EPT valstu politika pētniecības un inovācijas jomā aizvien vairāk tiek pielāgota ES līmeņa mērķiem, kas vērsti uz EPT īstenošanu. ES dalībvalstis arī tiecas uzlabot savu valsts pētniecības sistēmu efektivitāti un konkurētspēju, īstenojot valsts un reģionālās pārdomātas specializācijas stratēģijas.

2.2.Optimāla starptautiskā sadarbība un konkurence

Kopīga lielo problēmu risināšana

Lai gan šajā prioritārajā jomā ir konstatēts viens no lielākajiem visu EPT galveno rādītāju pieauguma tempiem, proti, no 2014. līdz 2016. gadam gadā tas pieauga par 3,9 %, gandrīz visās valstīs ir samazinājies valsts budžeta līdzekļu piešķīrums pētniecībai un inovācijai (GBARD) ES mēroga starptautiskiem publiskā sektora pētniecības un izstrādes projektiem 8 .

Viena no ES starptautiskās sadarbības galvenajām sagaidāmajām un faktiskajām priekšrocībām ir resursu un pētniecības spēju apvienošana, lai efektīvāk risinātu kopējas problēmas. Aktīva dalība publiskā sektora partnerībās (P2P) 9 bija viens no VRP visbiežāk minētajiem stratēģiskajiem mērķiem.

Lai gan gadu gaitā ir panākts stabils progress, turpmāku sasniegumu panākšanai ir: i) jāveic P2P prioritāšu un valstu pētniecības rīcības plānu un programmu sistēmiskāka koordinēšana un ii) sistemātiski jāuzrauga un jāizvērtē ietekme, ko rada dalība P2P, uzņemoties politiskas saistības un nodrošinot finansējuma pieejamību 10 . Šo attīstību papildina jauns vērienīgs politikas mērķis — palielināt ES pētniecības un inovācijas partnerību vides ietekmi, kā tas noteikts Padomes secinājumos 11 un ERAC ieteikumos par partnerībām.

Pētniecības infrastruktūras

Konstatējumi liecina, ka, neraugoties uz EPT valstu neviendabīgo situāciju, valstīs ir noteiktas stratēģiskās prioritātes. Ir pierādījies, ka ESFRI ceļveži ir vērtīgs avots, ko valstis izmanto lēmumu pieņemšanas procesā un kas bieži vien ļauj panākt valstu un ESFRI ceļvežu saskaņotību.

Lai gan vairāk nekā puse EPT valstu, kā arī 19 no 28 ES dalībvalstīm bija izstrādājušas valsts ceļvežus un izveidojušas ESFRI pētniecības infrastruktūras, tikai trešā daļa no tām bija apzinājušas arī finansējuma vajadzības. Kopš pēdējā uzraudzības pasākuma 2016. gadā astoņas valstis ir atjauninājušas savus ceļvežus, dažas no tām pirmo reizi ir noteikušas prasības attiecībā uz finansējumu. Ja aplūko gan ESFRI projektus, gan orientierus, dati liecina, ka to valstu līdzdalība, kuru rādītāji ir tikai nedaudz zemāki par EPT vidējo rādītāju, pieaug straujāk nekā to valstu līdzdalība, kuru rādītāji tikai nedaudz pārsniedz vidējo rādītāju (pieauguma temps divkāršojas, attiecīgi palielinoties par 40 % salīdzinājumā ar 2016. gada rādītājiem). Tas norāda, ka konverģence EPT valstu starpā ievērojami palielinās.

Lēmumu pieņemšanas procesi dažādās valstīs atšķiras atkarībā no valsts ekonomikas apmēra un pētniecības un inovācijas sistēmas sarežģītības. Kaut gan atklātas procedūras ir visbiežāk izmantotais finansējuma piešķiršanas mehānisms, instrumenti un procedūras pētniecības infrastruktūru finansēšanai ievērojami atšķiras un bieži vien tiek izmantoti atšķirīgu politikas pasākumu kopumā.

Lai vēl vairāk palielinātu pētniecības infrastruktūru efektivitāti Eiropā, ir jāuzlabo kā valstu/reģionu, tā pētniecības organizāciju savstarpējā informācijas apmaiņa par faktisko infrastruktūras nodrošinājumu, finansēšanas prioritātēm, plāniem un stratēģijām. Analīze liecina, ka valstis, piešķirot finansējumu valsts pētniecības infrastruktūrām, arvien vairāk orientējas uz konkrētām jomām, tādējādi reaģējot uz nepieciešamību racionalizēt kopējās pieaugošās izmaksas.

2.3.Pētniekiem atvērts darba tirgus

Konstatējumi liecina, ka EURAXESS darba portālā 2015.–2016. gadā izsludināto pētniecības vakanču skaits visā valstu grupā ir samazinājies vidēji par 5 %. Tas ir apvērsis iepriekšējo pozitīvo 7,8 % pieaugumu 2012.–2014. gadā, un šī tendence daļēji varētu būt skaidrojama ar to, ka tā vietā tiek izmantoti līdzīgi nacionālie portāli.

Tomēr konstatējumi liecina arī to, ka ES 28 dalībvalstīs to doktorantūras studentu īpatsvars, kuriem ir citas ES dalībvalsts pilsonība, gadā vidēji ir palielinājies par 3,9 %, bet par 7,5 % pieaudzis to pētnieku īpatsvars, kuri pauž apmierinātību ar to, ka darbā pieņemšanas process viņu izcelsmes pētniecības iestādē ir atklāts, pārredzams un balstīts uz nopelniem. Pēdējā grupā pieaugums ir bijis gandrīz visās dalībvalstīs.

Analīze liecina, ka starp ES valstīm joprojām ir liela atšķirība attiecībā uz atvērtu darba tirgu un pētniekiem piedāvātajām karjeras izaugsmes iespējām. Tāpēc pētniecības karjeras pievilcība dažādās Eiropas valstīs un reģionos ievērojami atšķiras. Šādu atšķirību rada ne vien augstāko izglītības sistēmu un karjeras struktūru dažādība, bet arī atšķirīga ekonomikas attīstība, kas ietekmē pētniecībai piešķirto valsts budžeta līdzekļu apmēru un tādējādi arī pētnieku algas un citus apstākļus. Mācību iespēju pieejamība, pētniecības finansēšanas iespējas, finansiālā drošība un noteikta laika darba līgumu īpatsvars ir galvenie faktori, kas ietekmē reģiona vai valsts pievilcību.

2.4.Dzimumu līdztiesība un dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana pētniecībā

Ziņojums liecina, ka ES 28 dalībvalstīs laikposmā no 2014. līdz 2016. gadam augstākās izglītības sektorā sieviešu īpatsvars augstākā līmeņa amatos (A pakāpe) pētniecības nozarē pieauga par 1 % gadā 13 , palielinoties līdz 24 % 2016. gadā. Lai gan progress ir panākts gandrīz visās dalībvalstīs, šī tendence joprojām visur vienāda.

Analīze liecina, ka aizvien biežāk valsts vai ES līmenī tiek pieņemti dzimumu līdztiesības plāni un saistītā politika, lai ieviestu institucionālas pārmaiņas. Aizvien vairāk valstu uzlabo darbā pieņemšanas un paaugstināšanas amatā procedūru pārredzamību un šādas iniciatīvas iekļauj VRP. Tomēr VRP analīzē konstatēts, ka dažādās dalībvalstīs krasi atšķiras dzimumu līdztiesības jomā izvirzīto mērķu sasniegšana 14 .

Ir veltīti ievērojami centieni, lai integrētu dzimuma aspektu pētniecības jomā ES līmenī un EPT valstīs. Tā rezultātā ir palielinājies to publikāciju skaits, kurās ir integrēts dzimuma aspekts, tomēr kopējais integrācijas līmenis joprojām ir zems.

Lai gan ir panākts zināms progress, pētniecībā un akadēmiskajā vidē joprojām ir vērojama dzimumu nelīdztiesība. Vairākumā EPT valstu joprojām pastāv “stikla griesti”. Tas joprojām notiek, lai gan ES, valstu un iestāžu līmenī ir pieņemta politika un iniciatīvas, lai risinātu tādas problēmas kā neapzināta neobjektivitāte novērtēšanā, darba samaksas atšķirības 15 un nevienlīdzīgas karjeras izaugsmes iespējas.

2.5.Optimāla zinātnisko zināšanu aprite, piekļuve tām un to nodošana, izmantojot arī digitālu EPT

Zināšanu nodošana un atvērta inovācija

Kopš iepriekšējā EPT progresa ziņojuma 2016. gadā EPT ir pieņemts lielāks skaits shēmu un iniciatīvu attiecībā uz zināšanu nodošanu un atvērtu inovāciju, īpašu uzmanību pievēršot publisko pētniecības organizāciju un privātā sektora kopīgām darbībām. Tomēr intelektuālā īpašuma jomā valstu līmenī joprojām piemēro atšķirīgus noteikumus.

Pētījumā konstatēts, ka aptuveni 15 % uzņēmumu, kas ES 28 dalībvalstīs iesaistīti produktu vai procesu inovācijā, sadarbojas ar augstskolām, valdību, publiskiem vai privātiem pētniecības institūtiem 16 . 2012.–2014. gadā privātā sektora sadarbība ar augstskolām un augstākās izglītības iestādēm pieauga vidēji par 0,7 % gadā, bet ar publiskajiem un privātajiem pētniecības institūtiem — par 4 %.

Publiskā un privātā sektora koppublikāciju skaits uz vienu miljonu iedzīvotāju saglabājas nemainīgs. Tomēr pēdējos gados ir samazinājies augstskolām un publiskajiem pētniecības institūtiem privātā sektora piešķirtā finansējuma apmērs.

Atvērta piekļuve publikācijām un datiem

2018. gadā 31 EPT valstī bija ieviesta politika un/vai pamatnostādnes, lai atbalstītu atvērtu piekļuvi publikācijām (OA), pētniecības datu pārvaldību (RDM) vai atvērtu zinātni. 19 no šīm valstīm šajās 3 jomās ir pieņēmušas juridiskus pasākumus 18 . Tomēr arī valstīs, kurās ir pieņemti juridiski pasākumi, to izpilde ievērojami atšķiras. Tikai dažas EPT valstis ir ieviesušas pasākumus, lai uzraudzītu, kā tiek izstrādāta politika attiecībā uz atvērtu piekļuvi un pētniecības datu pārvaldību un kāda ir šīs politikas ietekme.

Pēdējos gados atvērta piekļuve publikācijām ir strauji attīstījusies un progresējusi — 2016. gadā šāda piekļuve bija nodrošināta līdz pat 50 % no visām publikācijām visās EPT valstīs 19 . Atvērtas piekļuves politikas īstenošanas atšķirības valstu starpā izpaužas šīs politikas atšķirīgajā izpildē un dažādajos izvēlētajos atvērtas piekļuves veidos. Dažas valstis izvēlas “zelta” atvērto piekļuvi, savukārt citas atbalsta “zaļo” piekļuvi (pašu veikta arhivēšana repozitorijos), bet vēl citas apvieno abus veidus. Kopumā pēdējos gados “zelta” atvērtās piekļuves publikāciju īpatsvars ir palielinājies, salīdzinot ar “zaļās” atvērtās piekļuves publikācijām.

Politika attiecībā uz pētniecības datu pārvaldību lielākoties ir ieviesta nesenāk. Joprojām ir jāuzlabo koordinēšana un saskaņošana valstu starpā. Finansiālās un tehniskās problēmas, kas saistītas ar glabāšanu un pieejamajiem datu formātiem, joprojām ir galvenās problēmas, kuras jārisina, lai turpinātu attīstīt atvērtu piekļuvi pētniecības datiem.

Lai gan pāreja uz atvērtu zinātnes vidi ir sākusies, to joprojām kavē vairākas problēmas, kas saistītas ar autortiesībām, izmaksām, datu privātumu, priekšstatu par atvērtas piekļuves žurnālu zemāku kvalitāti, iestāžu politiku, kura veicina publicēšanu tradicionālajos žurnālos, un nepietiekamu apmācību par atvērtu piekļuvi.

2.6.Starptautiskā sadarbība

Kopš EPT 2016. gada progresa ziņojuma ES dalībvalstīs nedaudz, bet stabili ir palielinājies to publikāciju skaits, kas sagatavotas kopā ar valstīm, kuras nav EPT valstis. Šajās valstīs vidējais gada pieaugums no 2014. līdz 2016. gadam bija 4,4 %, bet no 2007. līdz 2016. gadam — 4,2 % 20 .

EPT valstis izmanto dažādus starptautiskās sadarbības veicināšanas mehānismus. Tostarp minami gan divpusēji nolīgumi un īpaši pētniecības un inovācijas centri, gan pētniecības un inovācijas padomdevēju un speciālistu iecelšana konsulātos un vēstniecībās visā pasaulē. Vairākas EPT valstis ir pieņēmušas arī valsts stratēģijas zinātnes un tehnoloģiju internacionalizācijai vai savos pētniecības un inovācijas dokumentos ierādījušas īpašu vietu starptautiskajai sadarbībai. Turklāt gan pētniecības organizācijas, gan pētniecības finansēšanas organizācijas arvien vairāk izmanto divpusējas vai daudzpusējas sadarbības iespējas ar partnervalstu organizācijām.

Starptautiskā pētnieku mobilitāte tiek aktīvi atbalstīta kā ES, tā valstu līmenī. ES līmenī galvenās programmas ir EURAXESS un Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības. Lai risinātu cilvēkresursu trūkuma problēmu, EPT valstis, jo īpaši tās, kurās ir vājāk attīstītas pētniecības un inovācijas sistēmas, aktīvāk veicina ienākošo mobilitāti.

Lai gan ir vērojamas daudzas pozitīvas attīstības tendences, visās EPT valstīs joprojām ir jārisina vairākas problēmas. Tostarp minama starptautisko partnerību izveidei un vadībai nepieciešamo finanšu līdzekļu un cilvēkresursu nepietiekamība.

3.SECINĀJUMI

Salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu 21 , progress EPT prioritāro jomu īstenošanā, lai gan lēnāk, ir turpinājies gandrīz visās galveno rādītāju jomās. Ja ņem vērā vidējos rādītājus ES 28 dalībvalstīs, var secināt, ka vairākums galveno rādītāju laika gaitā turpina uzlaboties, lai gan valstīs ir lielas atšķirības gan rezultātu 22 , gan pieauguma ziņā (sk. 1. tabulu).

Valstu sasniegtā progresa lielās atšķirības liecina, ka vēl ir daudz iespēju uzlabot visas prioritārās jomas. EPT “augstākos rezultātus” varētu izmantot kā potenciālus kritērijus valstīm, kuru rezultāti nav tik labi.

Tas, ka 28 valstis ir izstrādājušas un publicējušas EPT valsts rīcības plānus, pierāda kopīgu politisko atbildību un iesaistīšanos visu EPT prioritāro jomu īstenošanā. Šie plāni liecina par vērienīgiem mērķiem panākt turpmāku progresu EPT jomā.

Kopumā ir redzams, ka EPT ceļvedis 2015.–2020. gadam joprojām ir ietekmīgs rīks, kas dalībvalstīm un asociētajām valstīm palīdz valsts līmenī noteikt, saskaņot un īstenot vajadzīgās EPT reformas.

Vienlaikus progresa palēnināšanās EPT galveno rādītāju sasniegšanā liek pārdomāt, kā paātrināt, stiprināt un veicināt visu EPT prioritāro jomu īstenošanu. Tā ir visu dalībvalstu, asociēto valstu un ES kopīga atbildība.

Sistemātiskāk izmantojot kopīgi izstrādāto EPT uzraudzības mehānismu, varētu stiprināt EPT valstu rīcības plānu ietekmi un konverģenci. To varētu atbalstīt ar tādiem savstarpējās mācīšanās pasākumiem kā politikas atbalsta instruments 23 , papildinot to ar stratēģiskām debatēm ERAC un ņemot vērā Eiropas pusgadu.

Tā kā rodas jauni uzdevumi, Eiropas un valstu iestādēm ir jākoordinē un jāpielāgo sava politika, lai novērstu vecos šķēršļus un izmantotu jaunās iespējas. Tas nozīmē, ka laika gaitā EPT prioritārās jomas attīstīsies. Modernas un dinamiskas EPT izveidei ciešā partnerībā ar dalībvalstīm, asociētajām valstīm, Komisiju un visām EPT ieinteresētajām personām ir acīmredzama pievienotā vērtība visiem. Ierosinātā ES ilgtermiņa budžeta mērķis ir nodrošināt stimulus un atbalstu, lai kopīgi uzlabotu valstu pētniecības un inovācijas sistēmas un veicinātu EPT īstenošanu.

Valsts	Galvenie rādītāji
	JRC: pētn. izcilība (2013–2016)	GBARD starpt. (2014–2016)	EURAXESS publicētās vakances (2014–2016)	Sievietes A pakāpē (2014–2016)	Inovatīvu uzņ. sadarb. ar augstsk. (2012–2014)	Inovatīvu uzņ. sadarb. ar pētniec. inst. (2012–2014)	Publ. ārpus EPT uz 1000 iedz. (2014–2016)
EU-28	3,2 %	3,9 %	–5,0 %	1,0 %	0,7 %	4,0 %	4,4 %
AT	8,1 %	–0,6 %	–4,0 %	5,7 %	2,1 %	–2,5 %	5,0 %
BE	3,0 %	–4,5 %	21,2 %	5,5 %	–1,6 %	2,4 %	0,7 %
BG	–0,1 %	–19,5 %	–61,4 %	2,2 %	–7,7 %	–19,2 %	2,8 %
CH	–0,5 %	:	:	6,6 %	:	:	:
CY	3,2 %	–2,6 %	20,1 %	–4,7 %	13,3 %	–4,5 %	9,8 %
CZ	3,2 %	12,7 %	–10,2 %	2,2 %	–8,4 %	–0,5 %	5,6 %
DE	2,6 %	6,3 %	85,5 %	4,1 %	–0,6 %	:	1,2 %
DK	7,1 %	–7,1 %	13,3 %	6,9 %	1,9 %	–21,2 %	8,5 %
EE	4,6 %	17,4 %	–18,0 %	3,3 %	15,9 %	47,0 %	6,3 %
EL	–1,9 %	–21,5 %	–44,7 %	2,9 %	–27,8 %	–35,9 %	6,9 %
ES	3,5 %	9,2 %	19,9 %	0,7 %	2,9 %	13,7 %	5,9 %
FI	2,9 %	2,0 %	169,9 %	2,6 %	–6,2 %	–11,6 %	11,0 %
FR	3,3 %	:	8,7 %	–4,6 %	2,5 %	2,2 %	–0,3 %
HR	7,1 %	–22,6 %	12,8 %	2,3 %	–26,2 %	–34,3 %	–0,7 %
HU	3,6 %	112,3 %	31,9 %	12,4 %	–17,6 %	–12,0 %	3,8 %
IE	7,0 %	–16,6 %	–35,6 %	–10,0 %	–4,7 %	:	–13,2 %
IS	0,0 %	:	0,4 %	:	:	:	1,2 %
IT	3,6 %	0,8 %	21,9 %	2,0 %	12,3 %	16,7 %	3,4 %
LT	4,4 %	–5,4 %	21,3 %	9,7 %	–35,0 %	–33,0 %	7,5 %
LU	9,7 %	9,6 %	42,6 %	:	25,3 %	16,5 %	–3,8 %
LV	3,3 %	–8,8 %	65,7 %	6,3 %	–2,9 %	–11,1 %	35,5 %
MT	17,3 %	33,2 %	:	–22,6 %	–10,3 %	31,3 %	15,5 %
NL	4,6 %	–1,2 %	4,3 %	5,0 %	14,7 %	:	3,8 %
NO	8,2 %	–2,5 %	6,1 %	3,1 %	5,5 %	–0,5 %	0,5 %
PL	4,2 %	:	1,7 %	3,0 %	0,2 %	7,3 %	2,4 %
PT	6,0 %	21,0 %	–5,4 %	1,3 %	–1,5 %	–12,8 %	4,3 %
RO	3,5 %	24,3 %	19,9 %	22,3 %	57,5 %	4,0 %	8,4 %
RS	2,6 %	:	–49,5 %	:	138,8 %	:	–1,0 %
SE	4,8 %	1,8 %	–43,8 %	4,2 %	–6,7 %	:	4,9 %
SI	–0,1 %	22,3 %	–9,0 %	7,6 %	–11,5 %	:	8,1 %
SK	5,6 %	125,8 %	–9,3 %	0,1 %	0,2 %	6,1 %	9,0 %
UK	1,0 %	5,1 %	–10,5 %	:	–1,8 %	7,8 %	6,6 %

(1)

Komisija par EPT progresu ziņo ik pēc diviem gadiem. Politikas attīstība ir aplūkota no 2016. gada vidus (EPT 2016. gada progresa ziņojuma termiņš) līdz 2018. gada vidum (EPT 2018. gada progresa ziņojuma termiņš). Tomēr rādītāji ir pieejami ar zināmu kavēšanos. Tāpēc vairākums šajā ziņojumā minēto rādītāju attiecas uz iepriekšējiem gadiem.

(2)

Visi konstatējumi šajā ziņojumā attiecas uz Science-Metrix ziņojumu “Data gathering and information for the 2018 ERA Monitoring” (Datu vākšana un informācija 2018. gada EPT ziņojumam), kurā ir iekļautas arī galveno rādītāju definīcijas. Dažu rādītāju definīcijas bija jāpielāgo atbilstīgi statistikas datu pieejamībai.

(3)

Dok. 14516/18.

(4)

Dok. 9351/15.

(5)

Tehniskais ziņojums, 4. tabula.

(6)

Tehniskais ziņojums, 5. tabula.

(7)

“EPT valstis” ir ES dalībvalstis un pamatprogrammas asociētās valstis.

(8)

Tehniskais ziņojums, 46. lpp. Gadu gaitā pieaugums atsevišķās valstīs ir bijis diezgan nevienmērīgs.

(9)

 ERA-NET līdzfinansējuma fonds, Eiropas kopīgo programmu līdzfinansējuma fonds, iniciatīvas, kuru pamatā ir LESD 185. pants, kopīgas plānošanas iniciatīvas.

(10)

Tehniskais ziņojums, 46. lpp.

(11)

Dok. 15320/17.

(12)

Tehniskais ziņojums, 66. lpp.

(13)

Tehniskais ziņojums, 15. tabula.

(14)

Ir definēti trīs mērķi: 1) novērst šķēršļus pētnieču pieņemšanai darbā un karjeras izaugsmei, 2) novērst dzimumu līdzsvara trūkumu lēmumu pieņemšanas procesos un 3) pastiprināt dzimuma aspektu pētniecības saturā.

(15)

ES, stratēģiskā iesaiste dzimumu līdztiesības jomā 2016.–2019. gadam: https://ec.europa.eu/anti-trafficking/eu-policy/strategic-engagement-gender-equality-2016-2019_en.

(16)

Tehniskais ziņojums, 76. lpp.

(17)

Pārskatīts 2018. gada aprīlī.

(18)

Tehniskais ziņojums, 18. tabula.

(19)

Tehniskais ziņojums, 86. lpp.

(20)

Tehniskais ziņojums, 28. tabula.

(21)

Lai galveno rādītāju pieaugumu salīdzinātu ar iepriekšējo pārskata periodu, sk. EPT 2016. gada progresa ziņojumu: http://ec.europa.eu/research/era/pdf/era_progress_report2016/ era_progress_report_2016_com.pdf.

(22)

Sk. tehnisko ziņojumu.

(23)

https://rio.jrc.ec.europa.eu/en/policy-support-facility.