P8_TC1-COD(2018)0227

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 17. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) …/…, ar ko laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam izveido programmu “Digitālā Eiropa”

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 172. pantu un 173. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Šajā regulā ir noteikts programmas “Digitālā Eiropa” finansējums laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa atbilstīgi [atsauce attiecīgi jāatjaunina atbilstoši jaunajam starpiestāžu nolīgumam: 17. punkts Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (4)].

(2)

Šai programmai piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/ 1046 (5) ▌(turpmāk “Finanšu regula”). Tajā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešu izpildi, finansiālo palīdzību, finanšu instrumentiem un budžeta garantijām.

(3)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (6), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95 (7), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (8) un Regulu (ES) 2017/1939 (9) Savienības finanšu intereses ir jāaizsargā, veicot samērīgus pasākumus, tostarp pasākumus, ar ko nepieļauj, konstatē, novērš un izmeklē pārkāpumus, arī krāpšanas gadījumus, atgūst zaudētus, kļūdaini izmaksātus vai nepareizi izmantotus līdzekļus un attiecīgā gadījumā uzliek administratīvus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 paredzētajiem noteikumiem un procedūrām Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noskaidrotu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai kāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā tas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (10). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, ir pilnībā jāsadarbojas, īstenojot Savienības finanšu interešu aizsardzību, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(4)

Saskaņā ar [atsauce attiecīgi jāatjaunina saskaņā ar jaunu lēmumu par aizjūras zemēm un teritorijām: Padomes Lēmuma ../../ES (11) 88. pants] būtu jānodrošina fiziskām personām un tiesību subjektiem no aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) tiesības saņemt finansējumu, ievērojot programmas noteikumus un mērķus un iespējamos režīmus, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta. Eiropas Komisijai būtu jāuzrauga un regulāri jāizvērtē tas, cik efektīvi attiecīgās personas un subjekti piedalās programmas īstenošanā.

(5)

Saskaņā ar 22. un 23. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (12) šī programma ir jāizvērtē, pamatojoties uz informāciju, kas savākta, īstenojot īpašas uzraudzības prasības , atbilstoši faktiskajām vajadzībām un ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (13), un vienlaikus nodrošinot, ka neveidojas pārmērīgs regulējums un administratīvais slogs, jo īpaši dalībvalstīm , un ka tiek ņemtas vērā digitālajā jomā jau izveidotās mērīšanas un salīdzinošās novērtēšanas sistēmas . Šajās prasības attiecīgā gadījumā var iekļaut izmērāmus kvantitatīvus un kvalitatīvus rādītājus, pēc kuriem pamatā tiek vērtēta programmas ietekme uz vietas.

(5a)

Programmai būtu visaugstākajā līmenī jānodrošina pārredzamība un pārskatatbildība saistībā ar inovatīviem finanšu instrumentiem un mehānismiem, kuriem tiek izmantots Savienības budžets, jo īpaši attiecībā uz to, cik lielā mērā — gan sākotnējo ieceru, gan galarezultātu kontekstā — ar šiem instrumentiem un mehānismiem ir izdevies panākt progresu, tiecoties sasniegt Savienības mērķus.

(6)

Tallinas digitālajā samitā (14), kas norisinājās 2017. gada septembrī, un Eiropadomes 2017. gada 19. oktobra secinājumos (15) tika norādīts, ka Eiropai ir jāinvestē mūsu tautsaimniecībā ▌un pasākumos, ar ko tiek novērsts prasmju deficīts, lai saglabātu un palielinātu Eiropas konkurētspēju un inovāciju , mūsu dzīves kvalitāti un sociālo struktūru. Eiropadome secināja, ka digitālā pārveide paver lielas inovācijas, izaugsmes un nodarbinātības iespējas, un tā sekmēs mūsu globālo konkurētspēju un uzlabos radošo un kultūras daudzveidību. Lai šīs iespējas varētu izmantot, ir kopīgi jārisina ▌digitālās pārveides radīti problemātiski jautājumi un jāpārskata digitālās pārveides skartās rīcībpolitikas.

(6a)	Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, Wifi4EU un Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa pienācīga īstenošana palīdzēs veidot spēcīgu Eiropas digitālo ekonomiku un sabiedrību.

(7)

Konkrēti, Eiropadome secināja, ka Savienībai būtu steidzami jāpievēršas jaunajām tendencēm: tas ietver tādus jautājumus kā mākslīgais intelekts ▌, taču vienlaikus ir jānodrošina augsta līmeņa datu aizsardzība , pilnībā ievērojot Regulu (ES) 2016/679 , kā arī digitālās tiesības , pamattiesības un ētikas standarti. Eiropadome aicināja Komisiju līdz 2018. gada sākumam izstrādāt Eiropas pieeju mākslīgajam intelektam un nākt klajā ar pamatnosacījumu nostiprināšanas iniciatīvām, lai ES varētu apgūt jaunus tirgus ar radikālām, riskos balstītām inovācijām un no jauna apliecināt, ka tās rūpniecība ir līderpozīcijās.

(7c)

Eiropai ir jānodrošina izšķirošs ieguldījums savā nākotnē, veidojot stratēģiski nozīmīgas digitālās spējas, lai izmantotu digitālās revolūcijas sniegtās priekšrocības. Šim nolūkam ES līmenī ir jāatvēl iespaidīgs budžets (vismaz 9,2 miljardi EUR), kas jāpapildina ar apjomīgām investīcijām valstu un reģionu līmenī, proti, veidojot konsekventu un savstarpēji papildinošu saikni ar struktūrfondiem un Kohēzijas fondu.

(8)

Komisijas paziņojumā “Jauna un moderna Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēma, kura efektīvi īsteno tās prioritātes pēc 2020. gada” (16) kā viens no nākamās finanšu shēmas iespējamiem elementiem ir minēta Eiropas digitālās pārveides programma, ar ko tiktu panākts “ievērojams progress virzībā uz gudru izaugsmi tādās jomās kā augstas kvalitātes datu infrastruktūra, savienojamība un kiberdrošība”. Tas palīdzētu nodrošināt Eiropas vadošo lomu attiecībā uz superdatošanu, nākamās paaudzes internetu, mākslīgo intelektu, robotiku un lielajiem datiem. Tas nostiprinātu Eiropas rūpniecības un uzņēmumu konkurētspēju digitālajā ekonomikā un būtiski ietekmētu iespējas mazināt un novērst prasmju deficītu Savienībā , tā nodrošinot, ka Eiropas iedzīvotājiem ir prasmes un zināšanas, kas vajadzīgas dalībai digitālās pārveides procesā .

(9)	Paziņojumā “Ceļā uz vienotas datu telpas izveidi Eiropā” (17) ir aplūkoti jaunie pasākumi, kurus ir svarīgi veikt, lai ES izveidotu vienotu datu telpu — vienotu digitālo telpu tādā mērogā, pateicoties kuram būs iespējama jaunu datos balstītu produktu un pakalpojumu izstrāde un inovācija .

(10)

Par programmas vispārīgo mērķi būtu jākļūst mērķim atbalstīt rūpniecības digitālo pārveidi un veicināt inovācijas, pētniecības un tehnoloģiju attīstības rīcībpolitiku rūpnieciskā potenciāla labāku izmantošanu, lai ieguvēji būtu uzņēmumi un iedzīvotāji visā Savienībā , arī tālākajos un ekonomiski nelabvēlīgākā situācijā esošajos reģionos . Programma būtu jāstrukturē, par pamatu ņemot piecus konkrētus mērķus, kas atspoguļo galvenās rīcībpolitikas jomas, proti: augstas veiktspējas datošana ▌, mākslīgais intelekts, kiberdrošība, padziļinātas digitālās prasmes un izvēršana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja. Tāpat visās šajās jomās ar programmu būtu jācenšas labāk saskaņot Savienības, dalībvalstu un reģionālās rīcībpolitikas un sakopot privātos un rūpniecības nozares resursus, lai palielinātu investīcijas un veidotu spēcīgāku sinerģiju. Turklāt ar programmu būtu jāpanāk spēcīgāka Savienības konkurētspēja un tās tautsaimniecības izturētspēja.

(10a)

Katrs no pieciem konkrētajiem mērķiem ir atšķirīgs, tomēr tie visi ir cits citam pakārtoti. Piemēram, lai varētu uzticēties mākslīgajam intelektam, ir vajadzīga kiberdrošība, un augstas veiktspējas datošanas jaudai būs izšķiroša nozīme mācību atbalstam mākslīgā intelekta kontekstā, turklāt visiem trim minētajiem elementiem ir vajadzīgas padziļinātas digitālās prasmes. Pat ja ar šo programmu īstenojamas darbības attiecas katra uz savu konkrēto mērķi, šos mērķus nevajadzētu skatīt šķirti — tie būtu jāskata kā viena saskaņota kopuma kodola elementi.

(10b)

Ir jāatbalsta MVU, kuri plāno digitālo pārveidi izmantot savos ražošanas procesos. Tas ļaus MVU, efektīvi izmantojot resursus, veicināt Eiropas ekonomikas izaugsmi.

(11)

Programmas īstenošanā centrāla nozīme būtu jāpiešķir Eiropas digitālās inovācijas centriem, kuriem vajadzētu sekmēt progresīvu digitālo tehnoloģiju plašu ieviešanu rūpniecībā, jo īpaši MVU un struktūrās (vidēji liela kapitāla uzņēmumos), kas nodarbina ne vairāk kā 3 000 darbinieku un nav MVU, kā arī publiskā sektora organizācijās un akadēmiskajās iestādēs. Lai digitālās inovācijas centrus, kuru gadījumā ir izpildīti ar šo programmu noteiktie atbilstības kritēriji, precīzāk nošķirtu no digitālās inovācijas centriem, kas izveidoti, ņemot vērā paziņojumu par Eiropas rūpniecības digitalizāciju (COM(2016)0180), un tiek finansēti no citiem avotiem, ar šo programmu finansētie digitālās inovācijas centri būtu jāsauc par Eiropas digitālās inovācijas centriem. Eiropas digitālās inovācijas centriem būtu jāsadarbojas kā vienotam decentralizētam tīklam. Tie ir piekļuves punkti jaunākajai digitālajai jaudai, tostarp augstas veiktspējas datošanai, mākslīgajam intelektam, kiberdrošībai, kā arī citām jau izstrādātām inovatīvām tehnoloģijām, piemēram, svarīgām pamattehnoloģijām, kas pieejamas arī ražojošās laboratorijās (fablabs) vai pilsētlaboratorijās (citylabs). Tie darbojas kā vienas pieturas aģentūra, kurā varēs piekļūt pārbaudītām un validētām tehnoloģijām, un tie sekmēs atvērtu inovāciju. Tie arī palīdzēs veidot padziļinātas digitālās prasmes (piemēram, koordinējot ar pasniedzējiem īstermiņa apmācību rīkošanu darbiniekiem un prakses iespējas studentiem) . Eiropas digitālās inovācijas centru tīklam būtu jānodrošina plašs ģeogrāfiskais tvērums visā Eiropas teritorijā (18) un arī jāveicina tālāko reģionu dalība digitālajā vienotajā tirgū.

(11a)

Programmas pirmajā īstenošanas gadā atklātas konkursa procedūras rezultātā no dalībvalstu izraudzītām struktūrām būtu jāizveido sākotnējs Eiropas digitālās inovācijas centru tīkls. Tādēļ būtu jādod dalībvalstīm iespēja saskaņā ar savām valsts procedūrām brīvi piedāvāt kandidātus — administratīvas un institucionālas struktūras, un katras dalībvalsts viedoklis Komisijai būtu maksimāli jāņem vērā, pirms tā izvēlas Eiropas digitālās inovācijas centru attiecīgās dalībvalsts teritorijā. Dalībvalstis atklāta konkurences procesa rezultātā par kandidātiem var izraudzīties struktūras, kuras jau pilda digitālās inovācijas centru funkcijas saistībā ar Eiropas rūpniecības digitalizācijas iniciatīvu. Komisija atlases procesā var iesaistīt neatkarīgus ārējos ekspertus. Komisijai un dalībvalstīm nevajadzētu pieļaut kompetences un funkciju lieku dublēšanos valsts un ES līmenī. Tāpēc būtu jānodrošina adekvāta elastība attiecībā uz iespēju izraudzīties centrus un noteikt to darbības un sastāvu. Lai panāktu gan plašu Eiropas ģeogrāfisko tvērumu, gan tehnoloģiju vai nozaru līdzsvarotu tvērumu, atklātas konkursa procedūras rezultātā tīklu varētu vēl vairāk paplašināt.

(11b)

Eiropas digitālās inovācijas centriem būtu attiecīgi jāveido sinerģija ar digitālās inovācijas centriem, kuri tiek finansēti no programmas “Apvārsnis Eiropa” vai citu pētniecības un inovācijas programmu līdzekļiem, ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu, jo īpaši ar EIT Digital, un arī ar tādiem jau izveidotiem tīkliem kā Eiropas uzņēmumu tīkls vai InvestEU centriem.

(11c)

Eiropas digitālās inovācijas centriem būtu jādarbojas kā starpniekam, kas palīdz savest kopā nozares, uzņēmumus un pārvaldības iestādes, kam ir vajadzīgi jauni tehnoloģiju risinājumi, no vienas puses, ar uzņēmumiem, jo īpaši jaunuzņēmumiem un MVU, kuri var piedāvāt tirgū laižamus risinājumus, no otras puses.

(11d)

Par Eiropas digitālās inovācijas centru var izraudzīties tiesību subjektu konsorciju, ievērojot Finanšu regulas 197. panta 2. punkta c) apakšpunktu, kurā noteikts, ka uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus ir tiesīgi piedalīties subjekti, kas nav juridiskas personas saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, ja vien šo personu pārstāvjiem ir tiesības uzņemties juridiskas saistības subjektu vārdā un ja subjekti piedāvā tādas pašas Savienības finanšu interešu aizsardzības garantijas, kādas piedāvā juridiskās personas.

(11e)

Būtu jāparedz iespēja Eiropas digitālās inovācijas centriem saņemt ieguldījumu no dalībvalstīm, līdzdalības trešām valstīm vai to publiskā sektora struktūrām, ieguldījumu no starptautiskām struktūrām vai iestādēm, ieguldījumu no privātā sektora, jo īpaši no Eiropas digitālās inovācijas centru dalībniekiem, ieinteresētajām personām vai partneriem, kā arī izmantot Eiropas digitālās inovācijas centru pašu aktīvu un darbību rezultātā gūtos ieņēmumus, saņemt novēlējumus, ziedojumus un ieguldījumu no privātpersonām vai saņemt finansējumu no programmas un citu Savienības programmu līdzekļiem dotāciju veidā.

(12)

Programmas īstenošana būtu jānodrošina ar projektiem, kuri nostiprina digitālās pamatspējas un to plašu izmantošanu. Dalībvalstīm un vajadzības gadījumā arī privātajam sektoram šajos projektos būtu jāpiedalās ar līdzfinansējumu . Līdzfinansējuma īpatsvars būtu jānosaka darba programmā. Tikai izņēmuma gadījumos attiecināmās izmaksas ar Savienības finansējumu drīkstētu segt līdz pat 100 % apmērā. Proti, tādā gadījumā būtu jāsasniedz kritiskā masa iepirkumos, lai iegūtu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu un nodrošinātu, ka piegādātāji Eiropā nezaudē līderpozīcijas tehnoloģiju progresa jomā.

(13)	Šīs programmas politikas mērķu īstenošana notiks, arī izmantojot finanšu instrumentus un budžeta garantijas no fonda InvestEU ▌.

(14)

Ar programmas darbībām būtu vēl vairāk jāpilnveido Savienības digitālā jauda un arī samērīgi jārod risinājums tirgus nepilnību vai nepietiekami optimālu investīciju situācijās, nepieļaujot dublēšanos un privātā finansējuma izstumšanu, un ar tām nepārprotami ir jānodrošina Eiropas pievienotā vērtība.

(15)

Lai elastība būtu maksimāla visā programmas dzīves ciklā un lai veidotos tās komponentu savstarpēja sinerģija, katru konkrēto mērķi var īstenot ar jebkuru no Finanšu regulā paredzētajiem instrumentiem. Kā izpildes mehānismi ir jāizmanto gan tieša pārvaldība, gan netieša pārvaldība — gadījumos, kad Savienības finansējumu nāktos kombinēt ar citiem finansējuma avotiem vai kad izpildei ir vajadzīga kopīgi pārvaldītu struktūru izveide. Turklāt, lai reaģētu jo īpaši uz jaunām norisēm un vajadzībām, piemēram, uz jaunām tehnoloģijām, Komisija ikgadējā budžeta procedūrā un saskaņā ar Finanšu regulu var ierosināt atkāpties no summām, kas indikatīvi norādītas šajā regulā.

(15a)

Lai līdzekļu piešķiršana no Savienības vispārējā budžeta būtu efektīva, ir jāpanāk, ka visas ar programmu īstenotās darbības un pasākumi nodrošina Eiropas pievienoto vērtību un ka tos var papildināt ar dalībvalstu veiktiem pasākumiem, un vienlaikus ir jātiecas pēc konsekvences, mijiedarbības un sinerģijas ar finansēšanas programmām, kuras atbalsta savstarpēji cieši saistītas politikas jomas. Gan tieši, gan netieši pārvaldītām darbībām attiecīgajās darba programmās ir paredzēts konsekvences nodrošināšanas instruments, tomēr Komisijai un attiecīgajām dalībvalstu iestādēm būtu jāveido sadarbība, lai konsekvence un savstarpēja papildināšana būtu iespējama arī starp tieši vai netieši pārvaldītiem fondiem un fondiem, uz kuriem attiecas dalīta pārvaldība.

(16)

Augstas veiktspējas datošanai un ar to saistītajai datu apstrādes jaudai Savienībā būtu jānodrošina, ka augstas veiktspējas datošana tiek plašāk pielietota rūpniecībā un sabiedrībai nozīmīgās jomās kopumā, tā tiecoties izmantot unikālās iespējas, ko superdatošana paver sabiedrībai veselības, vides un drošības jomā, kā arī attiecībā uz rūpniecības un jo īpaši uz mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju. Iegādājoties pasaules klases superdatorus, būs nodrošināta Savienības datu piegādes sistēma, un tas palīdzēs izvērst simulācijas, vizualizācijas un prototipēšanas pakalpojumus, turklāt būs nodrošināta augstas veiktspējas datošanas sistēma atbilstoši Savienības vērtībām un principiem.

(17)

Padome (19) un Eiropas Parlaments (20) ir pauduši atbalstu Savienības intervencei šajā jomā. Turklāt 2017. un 2018. gadā deviņpadsmit dalībvalstis parakstīja EuroHPC deklarāciju (21), kas ir vairāku valdību vienošanās, ar kuru tās apņemas sadarboties ar Komisiju, lai Eiropā izveidotu un izvērstu modernas augstas veiktspējas datošanas un datu infrastruktūras, kas būtu pieejamas zinātnieku aprindām un publiskajiem un privātajiem partneriem visā Savienībā.

(18)

Tiek uzskatīts, ka vispiemērotākais mehānisms konkrētā augstas veiktspējas datošanas mērķa īstenošanai ir kopuzņēmums — tam būs jākoordinē valstu un Savienības stratēģijas un investīcijas augstas veiktspējas datošanas infrastruktūrā un tās pētniecībā un izstrādē, jāsakopo resursi no publiskajiem un privātajiem fondiem un jāaizsargā Savienības ekonomiskās un stratēģiskās intereses (22). Turklāt augstas veiktspējas datošanas kompetences centri , kā tie definēti Padomes Regulas (ES) 2018/1488 2. panta 4. punktā, dalībvalstīs nodrošinās augstas veiktspējas datošanas pakalpojumus uzņēmumiem , tostarp MVU un jaunuzņēmumiem, kā arī akadēmiskajām iestādēm un publiskās pārvaldes iestādēm.

(19)

Ļoti svarīgs dzinējspēks, kas virza rūpniecības , pakalpojumu un arī publiskā sektora digitālo pārveidi, ir ar mākslīgo intelektu saistīto spēju pilnveidošana. Roboti kļūst arvien autonomāki, un tos izmanto rūpnīcās, dziļūdens izpētē, mājokļos, pilsētās un slimnīcās. Komerciālas mākslīgā intelekta platformas no testēšanas ir pārgājušas uz reālu lietojumu vides un veselības jomā; visi lielie automobiļu ražotāji izstrādā pašbraucošus automobiļus, un visu galveno tīmekļa vietņu platformu un lielo datu lietojumprogrammu pamatā ir mašīnmācīšanās paņēmieni. Lai Eiropa būtu starptautiski konkurētspējīga, tai ir būtiski apvienot spēkus visos līmeņos. Dalībvalstis to ir atzinušas, uzņemoties konkrētas saistības sadarboties koordinētā rīcības plānā.

(19a)

Algoritmu krātuves var aptvert lielu algoritmu kopumu, tostarp vienkāršus risinājumus, piemēram, klasifikācijas algoritmus, neironu tīkla algoritmus vai plānošanas vai argumentācijas algoritmus, vai arī sarežģītākus risinājumus, piemēram, runas atpazīšanas algoritmus, navigācijas algoritmus, kas iebūvēti autonomās ierīcēs, piemēram, dronos vai autonomos vieglajos automobiļos, ar mākslīgā intelekta algoritmiem aprīkotus robotus, kas tiem ļauj mijiedarboties ar apkārtējo vidi un tai pielāgoties. Būtu jānodrošina, ka algoritmu krātuves ir viegli pieejamas visiem, pamatojoties uz taisnīgiem, saprātīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem.

(19b)

Eiropas Parlaments 2017. gada 1. jūnija rezolūcijā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju norādīja uz valodas barjeru ietekmi uz rūpniecību un tās digitalizāciju. Šajā kontekstā tādu mākslīgajā intelektā balstītu lielapjoma valodu tehnoloģiju kā automātiskā tulkošana, runas atpazīšana, lielo datu teksta analīze, dialoga un jautājumu un atbilžu sistēmu izstrādei ir būtiska nozīme, lai saglabātu valodu daudzveidību, nodrošinātu iekļaušanu un veicinātu cilvēku savstarpējo saziņu un cilvēka-mašīnas komunikāciju.

(19c)

Produktiem un pakalpojumiem, kas balstīti uz mākslīgo intelektu, vajadzētu būt lietotājdraudzīgiem un pēc noklusējuma atbilstošiem tiesību aktiem un jānodrošina patērētājiem lielākas izvēles iespējas un plašāka informācija, jo īpaši par produktu un pakalpojumu kvalitāti.

(20)	Mākslīgā intelekta attīstīšanai ir ļoti svarīgi, lai būtu pieejamas liela mēroga datu kopas un testēšanas un eksperimentālās iekārtas , tostarp valodu tehnoloģijas .

(21)

Savā 2017. gada 1. jūnija rezolūcijā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju (23) Eiropas Parlaments uzsvēra, ka ir svarīgi izstrādāt kopīgu Eiropas kiberdrošības pieeju, atzīstot nepieciešamību vairot informētību, un pauda pārliecību, ka ir kritiski svarīgi, lai atbildību par kibernoturību uzņemtos uzņēmumu vadītāji un valstu un Eiropas rūpnieciskās drošības politikas veidotāji , turklāt īstenojot integrētu drošības un privātuma automātisku aizsardzību .

(22)

Kiberdrošība ir problemātisks jautājums, kas jārisina visai Savienībai, un to nevar ▌risināt ar ▌valstu iniciatīvām. Būtu jānostiprina Eiropas kiberdrošības jauda, lai Eiropai būtu vajadzīgās spējas aizsargāt ▌iedzīvotājus , publiskās pārvaldes iestādes un uzņēmumus pret kiberdraudiem. Turklāt ir jāaizsargā patērētāji, kuri izmanto tīklā savienotus produktus, jo ir iespējama to uzlaušana, un tas var apdraudēt patērētāju drošību. Lai to panāktu, kopā ar dalībvalstīm un privāto sektoru būtu jāizstrādā un jākoordinē projekti, kas stiprina Eiropas kiberdrošības jaudu un nodrošina, ka plašumā vēršas jaunāko kiberdrošības risinājumu izmantošana visā ekonomikā, un būtu arī jāapkopo kompetences šajā jomā, tā tiecoties sasniegt kritisko masu un izcilību.

(23)

Komisija 2017. gada septembrī nāca klajā ar vairākām iniciatīvām (24), izklāstot vispusīgu Savienības pieeju kiberdrošībai, lai nostiprinātu Eiropas spēju tikt galā ar kiberuzbrukumiem un kiberdraudiem un šajā jomā veidotu spēcīgāku tehnoloģisko un rūpniecisko jaudu. Viena no tām ir regula par ES Kiberdrošības aģentūru (ENISA) un par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kiberdrošības sertifikāciju (“Kiberdrošības akts”).

(24)

Lai digitālais vienotais tirgus spētu darboties, ir vajadzīga uzticēšanās. Lai būtu iespējams garantēt drošību un panākt, ka iedzīvotāji, publiskās pārvaldes iestādes un uzņēmumi uzticas tiešsaistes darbībām un darījumiem, ļoti svarīga nozīme ir tādām kiberdrošības tehnoloģijām kā digitālā identitāte, kriptogrāfija un ielaušanās atklāšana un to pielietojumam tādās jomās kā finanses, 4.0 rūpniecība, enerģētika, transports, veselības aprūpe un e-pārvaldība.

(25)

Eiropadome savos 2017. gada 19. oktobra secinājumos uzsvēra — lai sekmīgi īstenotu Eiropas digitalizāciju, Savienībai jo īpaši ir vajadzīgi digitalizācijas laikmetam pielāgoti darba tirgi un apmācības un izglītības sistēmas un ir jāiegulda digitālajās prasmēs, lai attiecīgās iespējas pilnvērtīgi spētu izmantot visi Eiropas iedzīvotāji.

(26)

Savos 2017. gada 14. decembra secinājumos Eiropadome aicināja dalībvalstis, Padomi un Komisiju panākt progresu, īstenojot 2017. gada novembra Gēteborgas sociālā samita izglītības un apmācības programmu, cita starpā arī Eiropas sociālo tiesību pīlāru un izglītības un apmācības komponentu, un izpildot jauno Eiropas prasmju programmu. Eiropadome arī aicināja Komisiju, Padomi un dalībvalstis izvērtēt pasākumus, ko būtu iespējams veikt, lai risinātu problemātiskus ar prasmēm digitalizācijas, kiberdrošības, medijpratību un mākslīgā intelekta jomā saistītus jautājumus, un lai īstenotu iekļaujošu, mūžizglītībā balstītu un uz inovāciju vērstu pieeju, kas ir nepieciešama izglītības un apmācības jomā. Atbildot uz šo aicinājumu, Komisija 2018. gada 17. janvārī nāca klajā ar pirmo pasākumu paketi, pievēršoties pamatprasmēm, digitālajām prasmēm (25), kā arī kopīgajām vērtībām un iekļaujošai izglītībai. Tam 2018. gada maijā sekoja otrā pasākumu pakete, kas palīdz sagatavoties Eiropas izglītības telpas izveidei 2025. gadā, un arī šajā paketē ir uzsvērta digitālo prasmju centrālā nozīme.

(26a)

Medijpratība ir būtiskākās iemaņas (zināšanas, prasme un attieksme), pateicoties kurām iedzīvotāji var efektīvi kontaktēties ar plašsaziņas līdzekļiem un citiem informācijas sniedzējiem, veidot kritiskās domāšanas spēju un iegūt mūžizglītībai vajadzīgās prasmes, lai iekļautos sabiedrības dzīvē un kļūtu par aktīviem sabiedrības locekļiem.

(26b)

Ir vajadzīga holistiska pieeja, tāpēc programmā būtu jāņem vērā arī tādi aspekti kā iekļaušana, kvalifikācija, apmācība un specializācija, kas līdz ar padziļinātām digitālajām prasmēm ir izšķirošas nozīmes elements, lai zināšanu sabiedrībā būtu iespējams radīt pievienoto vērtību.

(27)

Savā 2017. gada 1. jūnija rezolūcijā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju (26) Eiropas Parlaments norādīja, ka digitālajā sabiedrībā izglītība, apmācība un mūžizglītība ir sociālās kohēzijas pamats. Turklāt Parlaments pieprasīja visās digitālajās iniciatīvās iestrādāt dzimumu līdztiesības aspektu, uzsverot, ka ir jāizskauž dzimumu nevienlīdzība IKT nozarē, jo tas ir būtiski Eiropas ilgtermiņa izaugsmei un labklājībai.

(28)

Progresīvās digitālās tehnoloģijas, kas tiek atbalstītas ar šo programmu, piemēram, augstas veiktspējas datošana, kiberdrošība un mākslīgais intelekts, ir sasniegušas pietiekamu brieduma pakāpi, lai no pētniecības varētu pāriet pie ieviešanas, īstenošanas un mēroga paplašināšanas Savienības līmenī. Rīcība Savienības līmenī ir vajadzīga ne tikai minēto tehnoloģiju ieviešanai — tā ir vajadzīga arī prasmju jomā. Ir jāpanāk, ka padziļinātu digitālo prasmju , tostarp datu aizsardzības iemaņu, apgūšanas iespējas ir plašākas, šādu iespēju ir vairāk un tās ir pieejamas visā ES. Pretējā gadījumā tas varētu kavēt progresīvu digitālo tehnoloģiju raitu ieviešanu un vājināt Savienības ekonomikas konkurētspēju kopumā. Ar šo programmu atbalstītās darbības papildina ESF, ERAF , “ERASMUS+” un programmu “Apvārsnis Eiropa”. Attiecīgās darbības būs vērstas uz darbaspēku privātajā un publiskajā sektorā, jo īpaši uz IKT speciālistiem un citiem ar to saistītajiem speciālistiem, un arī uz studentiem. Šajās kategorijās ir gan izglītības saņēmēji, gan sniedzēji. Jēdziens “darbaspēks” nozīmē ekonomiski aktīvos iedzīvotājus un ietver gan nodarbinātos (darbiniekus vai pašnodarbinātas personas), gan bezdarbniekus.

(29)

Lai mazinātu administratīvo slogu iedzīvotājiem ▌, tā ļaujot viņiem ātrāk, ērtāk un lētāk sazināties ar publiskā sektora iestādēm un vienlaikus nodrošinot, ka pakalpojumi iedzīvotājiem un uzņēmumiem tiek sniegti efektīvāk , pārredzamāk un kvalitatīvāk , turklāt palielinot publisko izdevumu lietderību , izšķiroša nozīme ir publiskās pārvaldes iestāžu un pakalpojumu modernizēšanai ar digitalizācijas palīdzību. Vairākiem sabiedriskas nozīmes pakalpojumiem jau ir Savienības dimensija, tāpēc ar atbalstu to īstenošanai un ieviešanai Savienības līmenī būtu jāpanāk, ka iedzīvotāji un uzņēmumi visā Eiropā var baudīt priekšrocības, ko sniedz piekļuve augstas kvalitātes daudzvalodu digitālajiem pakalpojumiem. Turklāt ir sagaidāms, ka Savienības atbalsts šajā jomā veicinās publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu.

(29a)

Ar digitalizāciju var nodrošināt, ka netraucēta piekļuve vieglāk un sekmīgāk ir iespējama ikvienam, arī vecāka gadagājuma cilvēkiem, cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām vai ar invaliditāti un tiem, kuri dzīvo attālos vai lauku apvidos.

(30)

Lai varētu īstenot digitālo pārveidi tādās sabiedrībai nozīmīgās jomās kā veselības aprūpe (27), mobilitāte, tiesiskums, zemes novērošana, vides monitorings, drošība, oglekļa emisiju samazināšana, energoinfrastruktūra , kultūra, izglītība un apmācība , ir jāturpina izstrādāt un jāpaplašina digitālo pakalpojumu infrastruktūras, kas ļauj pāri robežām droši apmainīties ar datiem un sekmē valstu attīstību. Šādu infrastruktūru koordinācija ar šīs regulas palīdzību sniedz vislabākās iespējas izmantot sinerģijas potenciālu.

(30a)

Nepieciešamo digitālo tehnoloģiju — jo īpaši konkrētajiem augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta un kiberdrošības mērķiem atbilstošu tehnoloģiju — ieviešana un uzticēšanās ir divi galvenie faktori, kam ir izšķiroša nozīme, lai baudītu digitālās pārveides sniegtās priekšrocības, un tos varētu papildināt ar citām augstajām un nākotnes tehnoloģijām, tādām kā sadalītās virsgrāmatas (piemēram, blokķēdes) tehnoloģijas.

(30b)

Ar digitālo pārveidi būtu jānodrošina Eiropas iedzīvotājiem iespējas piekļūt saviem datiem, tos droši izmantot un pārvaldīt pārrobežu līmenī neatkarīgi no savas un datu fiziskās atrašanās vietas.

(31)

ES Padome savā Tallinas 2017. gada 6. oktobra deklarācijā secināja, ka digitālais progress nozīmē mūsu sabiedrības un ekonomikas fundamentālu pārveidi, un tas liek apšaubīt ne vien senāk daudzās jomās izstrādāto rīcībpolitiku lietderību, bet arī publiskās pārvaldes iestāžu lomu un funkcijas kopumā. Mūsu pienākums ir šīs grūtības paredzēt un tās pārvarēt, lai apmierinātu iedzīvotāju un uzņēmumu vajadzības un attaisnotu to cerības.

(32)

Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu modernizācija ir viena no galvenajām prioritātēm, lai varētu sekmīgi īstenot digitālā vienotā tirgus stratēģiju. Stratēģijas vidusposma izvērtējumā tika uzsvērta nepieciešamība stiprināt publiskās pārvaldes iestāžu pārveidi un nodrošināt, ka iedzīvotājiem ir viegla, uzticama un ērta piekļuve sabiedriskajiem pakalpojumiem.

(33)

Komisijas 2017. gadā publicētais gada izaugsmes pētījums (28) liecina, ka Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu kvalitāte tieši ietekmē ekonomikas vidi, tāpēc tai ir izšķiroša nozīme, lai veicinātu produktivitāti, konkurētspēju, ekonomisko sadarbību, ilgtspējīgu izaugsmi, nodarbinātību un kvalitatīvu darbvietu radīšanu . Konkrēti, ir vajadzīgas efektīvas un pārredzamas publiskās pārvaldes iestādes un iedarbīga tiesu sistēma, lai atbalstītu ekonomikas izaugsmi un lai uzņēmumi un iedzīvotāji saņemtu kvalitatīvus pakalpojumus.

(34)

Eiropas sabiedrisko pakalpojumu sadarbspēja ir aktuāls jautājums visos pārvaldes līmeņos: Savienības, valsts, reģionālā un vietējā līmenī. Sadarbspēja ne vien likvidē šķēršļus vienotā tirgus darbībai, bet arī sekmē pārrobežu sadarbību, Eiropas standartu popularizēšanu , rīcībpolitiku veiksmīgu īstenošanu un sniedz lielisku iespēju novērst pārrobežu elektroniskos šķēršļus, tā vēl vairāk sekmējot pilnīgi jaunu kopīgu sabiedrisko pakalpojumu rašanos vai izstrādes stadijā esošo pakalpojumu konsolidāciju Savienības līmenī. Tiecoties izskaust Eiropas pakalpojumu sadrumstalotību un atbalstīt pamatbrīvības un funkcionējošu savstarpējas atzīšanas sistēmu ES, būtu jāveicina holistiska starpnozaru un pārrobežu pieeja sadarbspējai, un tas jādara galalietotājiem vispiemērotākajā veidā un nodrošinot galalietotājiem vislabākos rezultātus. Tas nozīmē, ka sadarbspēja ir jāsaprot plaši — diapazonā no tehniskiem līdz pat juridiskiem aspektiem un aptverot šajā jomā īstenojamās rīcībpolitikas elementus.Tātad darbību spektrs pārsniegtu risinājumu ierasto dzīves ciklu, jo tikai tā varēs aptvert visus intervences elementus, kuros balstītos nepieciešamie pamatnosacījumi ilgtspējīgai sadarbspējai plašā mērogā. Ar programmu būtu arī jāveicina raitāks dažādu valstu iniciatīvu savstarpējas bagātināšanas process, galarezultātā izveidojot digitālo sabiedrību.

(34a)

Tādēļ ar šo programmu būtu jāveicina atklātā pirmkoda risinājumi, tā nodrošinot, ka ir iespējama atkalizmantošana, palielinās uzticēšanās un ir garantēta pārredzamība. Tas pozitīvi ietekmēs finansēto projektu ilgtspēju.

(35)	Budžets, kurš atvēlēts konkrētām darbībām, ar ko paredzēts ieviest sadarbspējas satvaru un panākt izstrādāto risinājumu sadarbspēju, ir 194 miljoni EUR.

(36)	Eiropas Parlamenta 2017. gada 1. jūnija rezolūcijā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju (29) ir norādīts, ka ir svarīgi rast pietiekamu publisko un privāto finansējumu Eiropas rūpniecības digitalizācijai.

(37)	Komisija 2016. gada aprīlī pieņēma Eiropas rūpniecības digitalizācijas iniciatīvu, lai nodrošinātu, ka “visa Eiropas rūpniecība neatkarīgi no nozares, atrašanās vietas un lieluma var pilnībā gūt labumu no digitālās inovācijas”. Tas ir jo īpaši svarīgi MVU kultūras un radošajās nozarēs.

(38)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja paziņojumu “Eiropas rūpniecības digitalizācija” vērtēja atzinīgi, uzskatot, ka kopā ar klāt pievienotajiem dokumentiem tas “ir pirmais pasākums plašā Eiropas darba programmā, kas īstenojama ciešā sadarbībā ar visiem ieinteresētajiem publiskā un privātā sektora dalībniekiem” (30).

(39)

Lai sasniegtu nospraustos mērķus, iespējams, nāksies palielināt papildinošu tehnoloģiju potenciāla īpatsvaru tīklošanas un datošanas jomās, kā tas norādīts paziņojumā “Eiropas rūpniecības digitalizācija” (31), kurā atzīts, ka augstākā līmeņa tīklošanas un mākoņa infrastruktūras pieejamība ir būtisks rūpniecības digitalizācijas komponents .

(40)

▌Regula (ES) 2016/679 , kura nodrošina vienotu noteikumu kopumu, kas ir tieši piemērojams dalībvalstu tiesību sistēmās, garantē personas datu brīvu plūsmu starp ES dalībvalstīm un nostiprina personu uzticēšanos un drošību — divus neaizstājamus patiesa digitālā vienotā tirgus elementus. Ar visām darbībām , ko veic saskaņā ar šo programmu, ja tās ietver personas datu apstrādi, būtu jāveicina Regulas (ES) 2016/679 piemērošana, piemēram, mākslīgā intelekta un blokķēdes tehnoloģijas jomā. Ar attiecīgajām darbībām būtu jāveicina integrētai datu aizsardzībai pēc noklusējuma atbilstošu digitālo tehnoloģiju izstrāde.

(41)	Programma būtu īstenojama, pilnībā ievērojot starptautisko un ES regulējumu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un izpildes jomā. Intelektuālā īpašuma efektīva aizsardzība ir būtiska inovācijai, un tātad ir vajadzīga šīs programmas efektīvai īstenošanai.

(42)

Struktūrām, kuras īsteno šo programmu, būtu jāievēro noteikumi, kas piemērojami Savienības iestādēm, un valstu tiesību akti, kuri attiecas uz rīkošanos ar datiem, jo īpaši ar sensitīvu, bet neklasificētu informāciju un ar ES klasificētu informāciju. Lai īstenotu konkrēto mērķi Nr. 3, drošības apsvērumu dēļ no piedāvājumu un iepirkumu konkursiem, kas tiek rīkoti saskaņā ar šo programmu, iespējams, nāksies izslēgt trešo valstu kontrolētas struktūras. Izņēmuma gadījumos šāda izslēgšana, iespējams, būs vajadzīga arī saistībā ar konkrētajiem mērķiem Nr. 1 un Nr 2. Drošības apsvērumiem, ar ko piemēro šādu izslēgšanu, vajadzētu būt samērīgiem un pienācīgi pamatotiem attiecībā pret riskiem, ko radītu šādu struktūru pielaišana konkursam.

(43)

Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstoši Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī programma veicinās integrētu pieeju rīcībai klimata jomā un galarezultātā ļaus sasniegt vispārējo mērķi — 25 % no ES budžeta izdevumiem atvēlēt klimata mērķu atbalstam (32). Programmas sagatavošanas un īstenošanas posmā būtu jānosaka attiecīgas darbības, kas būtu atkārtoti jāizvērtē atbilstošo novērtēšanas un pārskatīšanas procesu kontekstā.

▌

(45)

Būtu jāpieņem tādas darba programmas, ar kurām var panākt, ka programmas mērķi tiek sasniegti saskaņā ar Savienības un dalībvalstu prioritātēm, turklāt nodrošinot, lai Savienības un dalībvalstu vienotā rīcība būtu konsekventa, pārredzama un nepārtraukta. Darba programmas principā būtu jāpieņem ▌reizi divos gados ▌vai — gadījumos, kad tas ir vajadzīgs programmas īstenošanai, — katru gadu . Regulai atbilstošie finansēšanas veidi un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas, vadoties pēc tā, vai ar attiecīgajām metodēm var sasniegt konkrētos darbību mērķus un panākt rezultātus, jo īpaši apsverot kontroles izmaksas, administratīvo slogu un prognozēto neatbilstības risku. Cita starpā būtu arī jāapsver iespēja izmantot vienreizējus maksājumus, vienotas likmes un vienību izcenojumu, kā arī ar izmaksām nesaistītu finansējumu, kā tas norādīts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

(46)

Būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt aktus, ar ko tiek grozīts I un II pielikums, lai rādītājus pārskatītu un/vai tos papildinātu. Īpaši svarīgi ir nodrošināt, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu attiecīgu apspriešanos, cita starpā arī ekspertu līmenī, un lai šāda apspriešanās notiktu saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Konkrēti, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes vienādu līdzdalību deleģēto aktu sagatavošanā, visus dokumentus abas minētās iestādes saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un abu iestāžu ekspertiem sistemātiski ir pieejamas Komisijas ekspertu grupu sanāksmes, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(47)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un jo īpaši tās 8., 11., 16., 21., 35., 38. un 47. pantā un kas attiecas uz personas datu aizsardzību, vārda un informācijas brīvību, uzņēmējdarbības brīvību, diskriminācijas aizliegumu, veselības aprūpi, patērētāju tiesību aizsardzību un tiesībām uz efektīvu tiesisko aizsardzību un taisnīgu tiesu. Dalībvalstīm šī regula ir jāpiemēro, ievērojot minētās tiesības un principus.

▌

(49)

Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, kurus pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu. Šie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā, un tie jo īpaši paredz kārtību, kādā tiek veidots budžets un nodrošināta tā izpilde, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas, netiešu izpildi, un arī finanšu jomas subjektu atbildības kontroli. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību gadījumos, kad ir konstatēti vispārēji trūkumi saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un ES finansējuma lietderībai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻAVIS

PĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido programmu “Digitālā Eiropa” (“programma”).

Regulā ir izklāstīti programmas mērķi, budžets laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam, Eiropas Savienības finansējuma veidi un šāda finansējuma sniegšanas noteikumi.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

(a)

“finansējuma apvienošanas darbība” ir ES budžeta atbalstītas darbības, tostarp Finanšu regulas 2. panta 6. punktā minētā finansējuma apvienošanas mehānisma ietvaros, kuras apvieno no ES budžeta finansēta neatmaksājama atbalsta veidus un/vai finanšu instrumentus ar atmaksājama atbalsta veidiem no attīstības vai citām publisko finanšu iestādēm, kā arī no komerciālām finanšu iestādēm un investoriem;

(b)

“tiesību subjekts” ir fiziska persona vai juridiska persona, kura izveidota saskaņā ar valsts, Savienības vai starptautiskajiem tiesību aktiem un minētajos aktos par tādu ir atzīta, kurai ir juridiskas personas statuss un kura, rīkojoties savā vārdā, var īstenot tiesības, un kurai var būt saistoši pienākumi, vai arī subjekts, kas nav juridiska persona, kā tas noteikts Finanšu regulas 197. panta 2. punkta c) apakšpunktā;

(c)	“trešā valsts” ir valsts, kas nav Savienības dalībvalsts;

(d)	“asociētā valsts” ir trešā valsts, kas ir līgumslēdzēja ar Savienību slēgtā nolīgumā, kurš tai ļauj piedalīties programmā saskaņā ar [10]. pantu;

(da)	“Eiropas nozīmes starptautiska organizācija” ir starptautiska organizācija, kuras locekļu vairākums ir dalībvalstis vai kuras galvenā mītne atrodas dalībvalstī;

(e)

“ Eiropas digitālās inovācijas centrs” ir tiesību subjekts, kas ▌atlasīts saskaņā ar 16. pantu , lai izpildītu programmā paredzētus uzdevumus, proti, lai piedāvātu savu profesionālo tehnoloģisko kompetenci un eksperimentālās iekārtas (piemēram, aprīkojumu un programmatūras rīkus), kas ļauj īstenot rūpniecības digitālo pārveidi, vai arī nodrošinātu minēto elementu pieejamību, kā arī veicinātu finansējuma pieejamību. Eiropas digitālās inovācijas centrs ir pieejams visu veidu un lielumu uzņēmumiem, jo īpaši MVU, vidēji liela kapitāla uzņēmumiem, augošiem uzņēmumiem un publiskās pārvaldes iestādēm visā Savienībā;

(f)

“padziļinātas digitālās prasmes” ir prasmes un profesionālās iemaņas, kurām nepieciešamas zināšanas, un pieredze, kas ir vajadzīga , lai saprastu, plānotu, izstrādātu, pārvaldītu, testētu, ieviestu , izmantotu un uzturētu ar šo regulu atbalstītās tehnoloģijas , produktus un pakalpojumus, kā tas norādīts 3. panta 2. punkta a), b), c) un e) apakšpunktā ;

(fa)	“Eiropas partnerība” ir [norādīt atsauci uz pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulu] definētā iniciatīva;

(fb)	“mazie un vidējie uzņēmumi” jeb “MVU” ir mikrouzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi, kā tie definēti Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 2. pantā;

(g)	“kiberdrošība” ir ikviena darbība, kas nepieciešama tīklu un informācijas sistēmu, to lietotāju un skarto personu aizsardzībai pret kiberdraudiem;

(h)	“digitālo pakalpojumu infrastruktūras” ir infrastruktūras, kas ļauj sniegt tīkla pakalpojumus elektroniski, parasti internetā;

(i)	“izcilības zīmogs” ir ar sertifikātu apliecināts marķējums, kā tas definēts [norādīt atsauci uz pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulu].

3. pants

Programmas mērķi

1. Programmai ir šādi vispārīgie mērķi: atbalstīt un paātrināt Eiropas ekonomikas , rūpniecības un sabiedrības digitālo pārveidi, nodrošināt iespēju Eiropas iedzīvotājiem , publiskās pārvaldes iestādēm un uzņēmumiem visā Savienībā baudīt digitālās pārveides sniegtās priekšrocības un palielināt Eiropas konkurētspēju pasaules mēroga digitālajā ekonomikā, turklāt palīdzot mazināt digitālo plaisu visā Savienībā un nostiprinot Savienības stratēģisko autonomiju. Tādēļ ir vajadzīgs holistisks un nozarēm transversāls pārrobežu atbalsts un spēcīgāks Savienības ieguldījums . Programma , kas attiecīgā gadījumā tiek īstenota, to cieši koordinējot ar citām Savienības finansēšanas programmām :

(a)	ar vērienīgu ieviešanu stiprinās un veicinās Eiropas spēju attīstību svarīgās digitālo tehnoloģiju jomās,

(b)	veicinās šādu tehnoloģiju plašāku izplatību un pārņemšanu privātajā sektorā un sabiedrībai nozīmīgās jomās , tā veicinot to digitālu pārveidi un digitālo tehnoloģiju pieejamību .

2. Programmai būs pieci cits citam pakārtoti konkrētie mērķi:

(a)	konkrētais mērķis Nr. 1 “Augstas veiktspējas datošana”,

(b)	konkrētais mērķis Nr. 2 “Mākslīgais intelekts”,

(c)	konkrētais mērķis Nr. 3 “Kiberdrošība un uzticēšanās”,

(d)	konkrētais mērķis Nr. 4 “Padziļinātas digitālās prasmes”,

(e)	konkrētais mērķis Nr. 5 “Ieviešana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja”.

4. pants

Augstas veiktspējas datošana

1. Savienības finansiālajai intervencei saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 1 “Augstas veiktspējas datošana” ir šādi darbības mērķi:

(a)

Savienības līmenī ieviest un koordinēt un Savienībā ekspluatēt integrētu , uz pieprasījumu vērstu un uz pielietojuma balstītu pasaules klases eksalīmeņa ▌ superdatošanas un datu infrastruktūru, kas ir viegli pieejama publiskā un privātā sektora lietotājiem , jo īpaši MVU, neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī lietotāji atrodas, un pētniecības vajadzībām , ievērojot [regulu par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi] ;

(b)

ieviest izmantošanai gatavas/strādājošas tehnoloģijas, kuras iegūtas pētījumu un inovāciju rezultātā, lai izveidotu integrētu Savienības augstas veiktspējas datošanas ekosistēmu, kas aptvertu dažādus zinātniskās un rūpnieciskās vērtību ķēdes segmentus, tostarp aparatūru, programmatūru, lietotnes, pakalpojumus, starpsavienojumus un digitālās prasmes , un nodrošinātu augstu drošības un datu aizsardzības līmeni ;

(c)	ieviest un ekspluatēt pēceksalīmeņa ▌ infrastruktūru, cita starpā arī integrēt kvantu datošanas tehnoloģijas un ▌pētniecības infrastruktūras informātikas zinātnei ; stimulēt šādai ieviešanai nepieciešamās aparatūras un programmatūras izstrādi Savienībā .

2. Darbības saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 1 galvenokārt īsteno, izmantojot kopuzņēmumu, kas izveidots ar Padomes 2018. gada 28. septembra Regulu (ES) 2018/1488 par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi (33).

5. pants

Mākslīgais intelekts

1. Savienības finansiālajai intervencei saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 2 “Mākslīgais intelekts” ir šādi darbības mērķi:

(a)

▌Savienībā veidot un stiprināt mākslīgā intelekta pamatspējas un zināšanas , tostarp kvalitatīvus datu resursus un attiecīgus apmaiņas mehānismus un algoritmu krātuves , turklāt nodrošinot uz cilvēku orientētu un iekļaujoši pieeju, kas respektē Eiropas vērtības.

Pilnībā ievērojot datu aizsardzības tiesību aktus, uz mākslīgo intelektu balstītie risinājumi ir veidoti un datu pieejamība ar tiem ir nodrošināta atbilstoši privātuma un integrētās drošības principam ;

(b)	panākt, lai šīs spējas būtu pieejamas visiem uzņēmumiem , jo īpaši MVU un jaunuzņēmumiem, pilsoniskajai sabiedrībai, bezpeļņas organizācijām, pētniecības iestādēm, augstskolām un publiskās pārvaldes iestādēm , tā nodrošinot, ka Eiropas sabiedrība un ekonomika var gūt no tām maksimālu labumu ;

(c)	nostiprināt un savienot tīklā ▌mākslīgā intelekta testēšanas un eksperimentālās iekārtas dalībvalstīs;

(ca)

izstrādāt un nostiprināt komerciālas izmantošanas un ražošanas sistēmas, tā veicinot tehnoloģiju integrāciju vērtību ķēdēs un inovatīvu uzņēmējdarbības modeļu izstrādi un palīdzot saīsināt starplaiku no inovācijas līdz rūpnieciskai ražošanai, un sekmēt uz mākslīgo intelektu balstītu risinājumu pārņemšanu sabiedrībai nozīmīgās jomās un sabiedrībā.

1.b Ievērojot attiecīgos Savienības un starptautisko tiesību aktus, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, un cita starpā ņemot vērā arī ieteikumus, kurus sniedz augsta līmeņa ekspertu grupa mākslīgā intelekta jautājumos, Komisija saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 2 īstenojamās darba programmās konkrēti izklāsta noteikumus, kas saistīti ar ētikas jautājumiem. Konkursu nolikumos vai dotāciju nolīgumos ir iekļauti attiecīgie darba programmās izklāstītie nosacījumi.

Vajadzības gadījumā Komisija veic ētikas pārbaudes. Ja nav ievēroti ar ētiku saistītie noteikumi, tad attiecīgo darbību finansēšanu saskaņā ar Finanšu regulu jebkurā brīdī var apturēt, izbeigt vai samazināt.

1.c Darbības saskaņā ar šo konkrēto mērķi galvenokārt īsteno atbilstoši tiešas pārvaldības principam.

Šajā pantā ētikai paredzētās juridiskās prasības ir spēkā visām darbībām, kuras īstenojamas saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 2, neatkarīgi no to īstenošanas veida.

6. pants

Kiberdrošība un uzticēšanās

1. Savienības finansiālajai intervencei saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 3 “Kiberdrošība un uzticēšanās” ir šādi darbības mērķi:

(a)

kopā ar dalībvalstīm atbalstīt progresīva kiberdrošības aprīkojuma, rīku un datu infrastruktūru veidošanos un iepirkšanu, lai Eiropas mērogā panāktu vienādi augsta līmeņa kiberdrošību, pilnībā ievērojot datu aizsardzības tiesību aktus un pamattiesības un turklāt nodrošinot ES stratēģisko autonomiju ;

(b)	atbalstīt ar kiberdrošību saistītu Eiropas zināšanu, spēju un prasmju veidošanos un optimālu izmantošanu , kā arī apmaiņu ar labāko praksi un tās integrēšanu;

(c)	nodrošināt jaunāko kiberdrošības risinājumu plašu ieviešanu visā ekonomikā, īpašu uzmanību veltot sabiedriskajiem pakalpojumiem un būtiski nozīmīgiem ekonomikas dalībniekiem, tādiem kā MVU;

(d)

nostiprināt spējas dalībvalstīs un privātajā sektorā, lai palīdzētu dalībvalstīm un privātajam sektoram izpildīt prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Direktīvā (ES) 2016/1148 par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā79 , cita starpā arī ar pasākumiem, kas vērsti uz kiberdrošības kultūras veidošanos organizācijās;

(da)

panākt spēcīgāku noturību pret kiberuzbrukumiem, vairot lietotāju, jo īpaši publiskā sektora dienestu, MVU un jaunuzņēmumu, izpratni par risku un zināšanas par drošības pamatprocesiem, panākt, lai uzņēmumos būtu ieviests drošības pamatlīmenis (piemēram, datu pilnīga šifrēšana, sakaru un programmatūras atjaunināšana) un veicināt tādu pasākumu īstenošanu, kas nodrošina integrētu drošības automātisku aizsardzību, kuras pamatā ir zināšanas par drošības pamatprocesiem, un kas nodrošina arī kiberhigiēnu.

1.a Darbības saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 3 “Kiberdrošība un uzticēšanās” galvenokārt īsteno, izmantojot Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centru un Eiropas kiberdrošības kompetences tīklu, ievērojot [Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu .. (34)].

7. pants

Padziļinātas digitālās prasmes

1. Savienības finansiālā intervence saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 4 “Padziļinātas digitālās prasmes” atbalsta padziļinātu digitālo prasmju veidošanos šīs programmas atbalstītajās jomās, tā palīdzot palielināt Savienības talantu kopumu, samazinot digitālo plaisu, sekmējot augstāku profesionalitāti uz dzimumu līdztiesības pamatiem , jo īpaši saistībā ar augstas veiktspējas datošanu un mākoņdatošanu , lielo datu analītiku, kiberdrošību, sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijām (piemēram, blokķēdi) , kvantu tehnoloģijām, robotiku, mākslīgo intelektu, mākoņdatošanu, komunikācijas sistēmām un tīkliem, datu aizsardzības kompetencēm un mākslīgo intelektu. Lai risinātu prasmju neatbilstības problēmu un stimulētu specializēšanos digitālo tehnoloģiju un to pielietojuma jomā, finansiālajai intervencei ir šādi darbības mērķi:

(a)	atbalstīt pasākumus, ar ko tiek izstrādāta un īstenota kvalitatīva ilgtermiņa apmācība un kursi , arī jaukta tipa mācīšanās, studentiem ▌un darbaspēkam;

(b)	atbalstīt pasākumus, ar ko tiek izstrādāta un īstenota kvalitatīva īstermiņa apmācība un kursi ▌darbaspēkam , jo īpaši MVU un publiskajā sektorā ;

(c)	atbalstīt kvalitatīvu apmācību darbavietā un darba prakses, arī stažēšanās, iespējas studentiem ▌un darbaspēkam, jo īpaši MVU un publiskajā sektorā .

2. Darbības saskaņā ar konkrēto mērķi “Padziļinātas digitālās prasmes” galvenokārt īsteno atbilstoši tiešas pārvaldības principam.

8. pants

Ieviešana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja

1. Savienības finansiālajai intervencei saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 5 “Ieviešana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja” , tiecoties mazināt digitālo plaisu, ir šādi darbības mērķi:

(a)

atbalstīt pasākumus, kas publiskajā sektorā un tādās sabiedrībai nozīmīgās jomās kā veselība un aprūpe, izglītība, tiesu sistēma, muita, transports, mobilitāte, enerģētika, vide, kultūras un radošās nozares , cita starpā arī attiecīgos Savienībā izveidotajos uzņēmumos , ļauj efektīvi ieviest modernas digitālās tehnoloģijas, piemēram, augstas veiktspējas datošanu, mākslīgo intelektu un kiberdrošību, un nodrošina to pieejamību;

(b)	ieviest, ekspluatēt un uzturēt modernas Eiropas mērogā sadarbspējīgas digitālo pakalpojumu infrastruktūras visā Savienībā (arī ar tām saistītos pakalpojumus), papildinot valstu un reģionu īstenotas darbības;

(ba)	atbalstīt Eiropas mēroga digitālo pakalpojumu infrastruktūru un saskaņotu Eiropas digitālo standartu integrēšanu un izmantošanu publiskajā sektorā un sabiedrībai nozīmīgās jomās, lai veicinātu izmaksu ziņā efektīvu īstenošanu un sadarbspēju;

(c)	palīdzēt Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un iedzīvotājiem vieglāk izstrādāt, atjaunināt un izmantot risinājumus un pamatsistēmas, un tas cita starpā attiecas arī uz atklātā pirmkoda sistēmām un sadarbspējas risinājumu un pamatsistēmu atkārtotu izmantošanu;

(d)	piedāvāt publiskajam sektoram un Savienības rūpniecībai, jo īpaši MVU, iespēju viegli piekļūt ne vien digitālo tehnoloģiju testēšanai un pilotēšanai, bet arī to plašākai izmantošanai, cita starpā arī pārrobežu izmantošanai;

(e)

atbalstīt pasākumus, kas ļauj publiskajam sektoram un Savienības rūpniecībai , jo īpaši MVU un jaunuzņēmumiem , pārņemt progresīvas digitālās un ar tām saistītās tehnoloģijas, tostarp tieši augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta un kiberdrošības tehnoloģijas, citas augstās un nākotnes ▌tehnoloģijas , tādas kā sadalītā virsgrāmata (piemēram, blokķēde) ;

(f)

atbalstīt sadarbspējīgu digitālo risinājumu , tostarp digitālo pārvaldes risinājumu, izstrādi, testēšanu, īstenošanu, ieviešanu un uzturēšanu ES līmeņa sabiedriskajiem pakalpojumiem, kas tiek sniegti ar datos balstītu atkārtoti izmantojamu risinājumu platformas palīdzību, veicinot inovāciju un veidojot kopīgas pamatsistēmas, lai pilnībā būtu izmantots Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniegto publiskās pārvaldes iestāžu pakalpojumu potenciāls;

(g)	nodrošināt spēju Savienības līmenī pastāvīgi virzīt digitālo attīstību, turklāt vērot un analizēt strauji mainīgās digitālās tendences un tām pielāgoties, kā arī nodrošināt apmaiņu ar labāko praksi un tās integrēšanu;

(h)

atbalstīt sadarbību, kas vērsta uz to, lai arī ar sadalītās virsgrāmatas pakalpojumiem un lietotnēm izveidotu Eiropas ekosistēmu uzticamām datu apmaiņas un digitālajām infrastruktūrām, un tādēļ cita starpā atbalstīt sadarbspēju un standartizāciju un veicināt ES pārrobežu lietotņu ieviešanu , pamatojoties uz integrētu drošības un privātuma aizsardzību saskaņā ar patērētāju tiesību un datu aizsardzības tiesību aktiem ;

(i)	izveidot un nostiprināt Eiropas digitālās inovācijas centrus un to tīklu.

2. Darbības saskaņā ar šo konkrēto mērķi galvenokārt īsteno atbilstoši tiešas pārvaldības principam.

9. pants

Budžets

1. Finansējums programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir 8 192 391 000 EUR 2018. gada cenās ( 9 194 000 000 EUR faktiskajās cenās).

2. Minētās summas orientējošais sadalījums ir šāds:

(a)	ne vairāk kā 2 404 289 438 EUR 2018. gada cenās ( 2 698 240 000 EUR faktiskajās cenās) konkrētajam mērķim Nr. 1 “Augstas veiktspējas datošana”,

(b)	ne vairāk kā 2 226 192 703 EUR 2018. gada cenās ( 2 498 369 000 EUR faktiskajās cenās) konkrētajam mērķim Nr. 2 “Mākslīgais intelekts”,

(c)	ne vairāk kā 1 780 954 875 EUR 2018. gada cenās ( 1 998 696 000 EUR faktiskajās cenās) konkrētajam mērķim Nr. 3 “Kiberdrošība un uzticēšanās”,

(d)	ne vairāk kā 623 333 672 EUR 2018. gada cenās (699 543 000 EUR faktiskajās cenās) konkrētajam mērķim Nr. 4 “Padziļinātas digitālās prasmes”,

(e)	ne vairāk kā 1 157 620 312 EUR 2018. gada cenās ( 1 299 152 000 EUR faktiskajās cenās) konkrētajam mērķim Nr. 5 “Ieviešana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja”.

3. Šā panta 1. punktā minēto summu var izmantot arī tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, kas vajadzīga programmas īstenošanai, piemēram, sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām.

4. Budžeta saistības darbībām, kuru ilgums pārsniedz vienu finanšu gadu, var sadalīt gada maksājumos pa vairākiem gadiem.

5. Pēc dalībvalstu pieprasījuma resursus, kas tām ir atvēlēti saskaņā ar dalīto pārvaldību, var pārvietot uz programmu , lai cita starpā papildinātu dotācijas, kuras darbībai ir piešķirtas kopējo attiecināmo izmaksu segšanai līdz pat 100 % apmērā (gadījumos, kad tas ir iespējams), neskarot līdzfinansēšanas principu, kas noteikts Finanšu regulas 190. pantā un valsts atbalsta noteikumos . Komisija minēto resursu izpildi nodrošina tieši, kā tas noteikts Finanšu regulas 62. panta 1. punkta a) apakšpunktā, vai netieši, kā tas noteikts minētā panta tā paša punkta c) apakšpunktā. ▌Minētos resursus izmanto tikai attiecīgajai dalībvalstij.

6. Neskarot Finanšu regulu, izdevumi par darbībām, kas saistītas ar pirmajā darba programmā iekļautajiem projektiem, var būt attiecināmie izdevumi no 2021. gada 1. janvāra.

10. pants

Ar programmu asociētās trešās valstis

▌

1.	Programmā var piedalīties ▌Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis, ievērojot nosacījumus, kuri izklāstīti Eiropas Ekonomikas zonas līgumā.

Trešās valstis, kas 1. punktā nav minētas, ar programmu pilnībā vai daļēji tiek asociētas, katrā atsevišķā gadījumā izvērtējot konkrētos mērķus saskaņā ar ▌nosacījumiem, kas izklāstīti atsevišķā nolīgumā, kurš attiecas uz trešās valsts dalību kādā no Savienības programmām, ja vien šis attiecīgais nolīgums pilnībā atbilst šādiem kritērijiem:

—	trešās valsts līdzdalība ir Savienības interesēs;

—	līdzdalība palīdz sasniegt 3. pantā noteiktos mērķus;

—	līdzdalība nerada bažas par drošību un pilnībā atbilst attiecīgajām drošības prasībām, kuras izklāstītas 12. pantā;

—	nolīgums nodrošina, ka ir taisnīgi līdzsvaroti Savienības programmu dalībnieces trešās valsts ieguldījumi un ieguvumi;

—

nolīgumā ir izklāstīts, ar kādiem nosacījumiem ir iespējama līdzdalība programmās, un cita starpā ir sniegts arī aprēķins finansiāliem ieguldījumiem katrā no programmām un attiecīgās programmas administratīvo izmaksu aprēķins. Šie ieguldījumi ir piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar [jaunās Finanšu regulas] [21. panta 5. punktu];

—	nolīgums trešai valstij nepiešķir lēmumu pieņemšanas pilnvaras attiecībā uz programmu;

—	nolīgums garantē Savienībai tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt savas finanšu intereses.

2.a	Sagatavojot darba programmas, Eiropas Komisija vai citas attiecīgās īstenošanas struktūras katrā atsevišķā gadījumā izvērtē, vai saistībā ar darba programmās iekļautajiem pasākumiem ir izpildīti nosacījumi, kas izklāstīti 2. punktā minētajā nolīgumā.

▌

11. pants

Starptautiskā sadarbība

1. Savienība drīkst sadarboties ar 10. pantā minētajām trešām valstīm, citām trešām valstīm un starptautiskām organizācijām vai struktūrām, kas attiecīgajās valstīs ir izveidotas, jo īpaši Eiropas un Vidusjūras reģiona partnerības un Austrumu partnerības ietvaros, un ar kaimiņvalstīm, sevišķi ar Rietumbalkānu un Melnās jūras reģiona valstīm. Neskarot 18. pantu, saistītās izmaksas ar programmu netiek segtas.

2. Uz 1. punktā minēto sadarbību ar trešām valstīm un organizācijām, ko īsteno saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 1 “Augstas veiktspējas datošana”, konkrēto mērķi Nr. 2 “Mākslīgais intelekts” un konkrēto mērķi Nr. 3 “Kiberdrošība un uzticēšanās”, attiecas 12. pants.

12. pants

Drošība

1. Ar programmu īstenotās darbības atbilst piemērojamiem drošības noteikumiem un jo īpaši noteikumiem par klasificētas informācijas aizsardzību pret neatļautu izpaušanu, tostarp visiem attiecīgajiem valsts un Savienības tiesību aktiem. Ja darbības tiek īstenotas ārpus Savienības, izmantojot un/vai ģenerējot klasificētu informāciju, tad papildus iepriekš minēto prasību izpildei ir jābūt noslēgtam drošības nolīgumam starp Savienību un trešo valsti, kurā attiecīgā darbība tiek īstenota.

2. Attiecīgā gadījumā priekšlikumos un piedāvājumos ir iekļauts drošības pašnovērtējums, kurā norādītas iespējamās drošības problēmas un sīki izklāstīts, kā šīs problēmas tiks risinātas, lai panāktu atbilstību attiecīgajiem valsts un Savienības tiesību aktiem.

3. Attiecīgā gadījumā Komisija vai finansēšanas struktūra veic drošības pārbaudi priekšlikumiem, kas rada bažas par drošību.

4. Attiecīgā gadījumā ir nodrošināta darbību atbilstība Komisijas Lēmumam (ES, Euratom) 2015/444 (35) un tā īstenošanas noteikumiem.

5. Darba programmā var arī paredzēt, ka asociētajās valstīs izveidotiem tiesību subjektiem un ES izveidotiem tiesību subjektiem, kuri tiek kontrolēti no trešām valstīm, pienācīgi pamatotu drošības apsvērumu dēļ nav tiesību piedalīties nevienā no darbībām, kas īstenojamas saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 3, vai atsevišķās šādi īstenojamās darbībās. Šādos gadījumos uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus un uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus ir atvērti tikai tiem subjektiem, kas izveidoti vai uzskatāmi par izveidotiem dalībvalstīs un ko kontrolē dalībvalstis un/vai dalībvalstu valstspiederīgie.

Pienācīgi pamatotu drošības apsvērumu dēļ darba programmā var arī paredzēt, ka asociētajās valstīs izveidotiem tiesību subjektiem un ES izveidotiem tiesību subjektiem, kuri tiek kontrolēti no trešām valstīm, visās darbībās, kas īstenojamas saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 1 un Nr. 2, vai atsevišķās šādi īstenojamās darbībās ir tiesības piedalīties tikai tad, ja ir ievēroti nosacījumi saistībā ar prasībām, kuras attiecīgajiem tiesību subjektiem ir jāpilda, lai garantētu Savienībai un tās dalībvalstīm būtiski svarīgu drošības interešu aizsardzību un lai nodrošinātu klasificētas dokumentētas informācijas aizsardzību. Šie nosacījumi ir izklāstīti darba programmā.

5.a Vajadzības gadījumā Komisija veic drošības pārbaudes. Ja nav ievēroti ar drošību saistītie nosacījumi, tad attiecīgo darbību finansēšanu saskaņā ar Finanšu regulu jebkurā brīdī var apturēt, izbeigt vai samazināt.

13. pants

Sinerģija ar citām Savienības programmām

1. Programmu ir paredzēts īstenot, veidojot sinerģiju ar citām Savienības finansēšanas programmām, kā tas sīkāk izklāstīts III pielikumā, tādēļ jo īpaši veicot pasākumus, kas nodrošina papildinošu finansējumu no ES programmām, ja to atļauj pārvaldības kārtība; šādos pasākumos finansējums var būt secīgs, pēc kārtas mainīties vai to var kombinēt, cita starpā arī darbību kopīgai finansēšanai. Komisija nodrošina, lai tad, ja ar lielāku īpatsvaru tiek nodrošināta iespēja programmu papildināt ar citu Eiropas finansēšanas programmu palīdzību, tas netraucē sasniegt nevienu no konkrētajiem mērķiem Nr. 1 līdz Nr. 5.

2. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina vispārēju konsekvenci, kā arī iespēju programmu papildināt ar attiecīgiem rīcībpolitikas pasākumiem un Savienības programmām. Tādēļ Komisija nodrošina iespēju vieglāk izveidot atbilstošus mehānismus koordinācijai starp attiecīgajām iestādēm un arī iestāžu un Eiropas Komisijas savstarpējai koordinācijai un izveido atbilstošus uzraudzības rīkus, lai sistemātiski nodrošinātu sinerģijas veidošanos starp programmu un jebkuru citu attiecīgo ES finansēšanas instrumentu. Šie pasākumi palīdz izvairīties no dublēšanās, un ar tiem panāk izdevumu maksimālu ietekmi.

14. pants

Finansējuma apgūšana un finansēšanas veidi

1. Programma tiek īstenota atbilstoši tiešas pārvaldības principam saskaņā ar Finanšu regulu vai atbilstoši netiešas pārvaldības principam kopā ar struktūrām, kuras minētas Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā ▌ , ievērojot 4.–8. pantu . Finansēšanas struktūras var atkāpties no šajā regulā noteiktajiem līdzdalības un izplatīšanas noteikumiem tikai tad, ja tas ir paredzēts pamataktā, ar kuru finansēšanas struktūra ir izveidota un/vai ar kuru tai ir uzticēti budžeta izpildes uzdevumi, vai — attiecībā uz Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii), iii) vai v) daļā minētajām finansēšanas struktūrām — ja tas ir paredzēts iemaksu nolīgumā un ir nepieciešams šādu struktūru konkrētām darbības vajadzībām vai darbības īstenošanai pēc būtības.

2. Finansējumu no programmas var atvēlēt kādā no Finanšu regulā noteiktajiem veidiem, cita starpā jo īpaši izmantojot iepirkumu kā galveno veidu, bet var izmantot arī dotācijas un godalgas.

Ja darbības mērķa sasniegšanai ir vajadzīgs inovatīvu preču un pakalpojumu iepirkums, dotācijas drīkst piešķirt tikai tiem saņēmējiem, kas ir līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji subjekti, kā tas ir definēts Direktīvā 2014/24/ES (36) , Direktīvā 2014/25/ES (37) un Direktīvā 2009/81/EK (38).

Ja darbības mērķa sasniegšanai ir vajadzīgas inovatīvas digitālās preces vai pakalpojumi, kam vēl nav plašas pieejamības tirgū, vienā un tajā pašā iepirkuma procedūrā drīkst piešķirt tiesības slēgt vairākus līgumus.

Pienācīgi pamatotu sabiedriskās drošības apsvērumu dēļ līgumslēdzēja iestāde drīkst noteikt, ka līguma izpildei ir jānotiek Savienības teritorijā.

Finansējumu no programmas var atvēlēt arī kā finanšu instrumentus finansējuma apvienošanas darbībās.

3. Risku, kas saistīts ar līdzekļu atgūšanu no saņēmējiem, var segt ar iemaksām savstarpējas apdrošināšanas mehānismā, un tās tiek uzskatītas par pietiekamu garantiju saskaņā ar Finanšu regulu. Tiek piemēroti [Regulas XXX, kas nomaina Regulu par garantiju fondu, ▌X. pantā] paredzētie noteikumi.

15. pants

Eiropas partnerības

Programmu var īstenot ar Eiropas partnerībām , kas iedibinātas, vadoties pēc pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izveidošanas regulas un īstenojot stratēģiskās plānošanas procesu starp Eiropas Komisiju un dalībvalstīm . Cita starpā tās var būt jo īpaši iemaksas esošās vai jaunās publiskā un privātā sektora partnerībās, kas ir saskaņā ar LESD 187. pantu izveidots kopuzņēmums. Šādām iemaksām tiek piemēroti noteikumi par Eiropas partnerībām, kas paredzēti [pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izveidošanas regula — jāpievieno atsauce].

16. pants

Digitālās inovācijas centri

1. Programmas pirmajā īstenošanas gadā tiek izveidots sākotnējs Eiropas digitālās inovācijas centru tīkls , kura sastāvā ir vismaz pa vienam centram no katras dalībvalsts, neskarot šā panta 2. un 3. punkta noteikumus .

2. Lai izveidotu 1. punktā minēto tīklu, katra dalībvalsts saskaņā ar valsts procedūrām atklātas konkursa procedūras rezultātā par kandidātiem izraugās administratīvas un institucionālas struktūras , pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

(a)	atbilstoša kompetence saistībā ar Eiropas digitālās inovācijas centru funkcijām , kas noteiktas 16. panta 5. punktā, un kompetence vienā vai vairākās 3. panta 2. punktā norādītajās jomās ;

(b)	atbilstoša pārvaldības spēja, darbinieki un infrastruktūra , kas viss ir vajadzīgs, lai pildītu 16. panta 5. punktā noteiktās funkcijas ;

(c)	izpildes un juridiskie līdzekļi, ar ko piemērot Savienības līmenī noteiktās administratīvās, līgumu un finanšu pārvaldības normas;

(d)	pienācīga finansiālā dzīvotspēja, kas ir atbilstoša Savienības finansējuma apmēram, kuru struktūrai būs uzdots pārvaldīt, un ko attiecīgā gadījumā apliecina garantija, kuru, vēlams, izsniegusi publiska iestāde. ▌

3. Komisija saskaņā ar 27.a panta 2. punktā minēto procedūru pieņem lēmumu par subjektiem, kas atlasīti sākotnējā tīkla izveidei , un maksimāli ņem vērā katras dalībvalsts viedokli, pirms izvēlas Eiropas digitālās inovācijas centru attiecīgās dalībvalsts teritorijā . Minētos subjektus Komisija atlasa no dalībvalstu izraudzītajiem kandidātu subjektiem, pamatojoties uz 2. punktā minētajiem kritērijiem un šādiem papildu kritērijiem:

(a)	sākotnējā tīkla finansēšanai pieejamais budžets;

(b)

sākotnējais tīkls ir jāveido tā, lai būtu apmierinātas rūpniecībā un sabiedrībai nozīmīgās jomās aktuālas vajadzības un būtu nodrošināts visaptverošs un līdzsvarots ģeogrāfiskais tvērums , tā uzlabojot konverģenci starp kohēzijas valstīm un pārējām dalībvalstīm, piemēram, ģeogrāfiskā ziņā mazinot digitālo plaisu .

4. Atklātas konkursa procedūras rezultātā Komisija, maksimāli ņemot vērā katras dalībvalsts viedokli pirms Eiropas digitālās inovācijas centra izvēles attiecīgās dalībvalsts teritorijā, saskaņā ar 27.a panta 2. punktā minēto procedūru vajadzības gadījumā atlasa papildu Eiropas digitālās inovācijas centrus tā, lai būtu nodrošināts plašs Eiropas ģeogrāfiskais tvērums. Vienību skaits tīklā atbilst pieprasījumam pēc centra pakalpojumiem konkrētajās dalībvalstīs . Lai ņemtu vērā specifiskos ierobežojumus, ar kuriem saskaras ES tālākie reģioni, to vajadzībām var izraudzīties īpašus subjektus.

4.a Eiropas digitālās inovācijas centri ir lielā mērā vispārēji autonomi paši noteikt savu organizatorisko struktūru, sastāvu un darba metodes.

5 . Eiropas Digitālās inovācijas centri ▌iesaistās programmas īstenošanā , veicot šādas funkcijas, kas nodrošina ieguvumu Savienības rūpniecībai, jo īpaši MVU un vidēji liela kapitāla uzņēmumiem, kā arī publiskajam sektoram :

(a)	palielina informētību un paši piedāvā profesionālo digitālās pārveides kompetenci, zinātību un pakalpojumus, arī testēšanas un eksperimentālās iekārtas, ▌ vai arī nodrošina minēto elementu pieejamību ;

(aa)	palīdz uzņēmumiem, jo īpaši MVU un jaunuzņēmumiem, un organizācijām palielināt konkurētspēju un pilnveidot savus uzņēmējdarbības modeļus, izmantojot jaunās tehnoloģijas, uz kurām attiecas programma;

(b)

nodrošina iespēju reģioniem vieglāk īstenot profesionālās kompetences un zinātības savstarpēju nodošanu, tādēļ jo īpaši savienojot tīklā viena reģiona MVU , jaunuzņēmumus un vidēji liela kapitāla uzņēmumus ar citos reģionos izveidotiem Eiropas digitālās inovācijas centriem, kuri attiecīgo pakalpojumu sniegšanai ir vispiemērotākie; veicina prasmju, kopīgu iniciatīvu un labas prakses apmaiņu;

(c)

paši piedāvā tematiskus pakalpojumus, cita starpā jo īpaši ar mākslīgo intelektu, augstas veiktspējas datošanu, kiberdrošību un uzticēšanos saistītus pakalpojumus pārvaldes iestādēm, publiskā sektora organizācijām, MVU vai vidēji liela kapitāla uzņēmumiem , vai arī nodrošina minēto pakalpojumu pieejamību . Eiropas digitālās inovācijas centri var specializēties konkrētu tematisko pakalpojumu sniegšanā un nesniegt visus šajā punktā minētos tematiskos pakalpojumus vai šādus pakalpojumus nesniegt visām subjektu kategorijām ;

(d)	sniedz finansiālu atbalstu trešām personām saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 4 “Padziļinātas digitālās prasmes”.

6. Ja Eiropas digitālās inovācijas centrs saņem finansējumu no šīs programmas, attiecīgais finansējums tiek piešķirts dotāciju veidā.

II NODAĻA

ATTIECINĀMĪBA

17. pants

Attiecināmās darbības

1. Uz finansējumu var pretendēt tikai tās darbības, kuras palīdz sasniegt 3. pantā un 4.–8. pantā minētos mērķus.

2. Darba programmās ir izklāstīti kritēriji, pēc kuriem nosaka, vai darbības ir attiecināmas.

18. pants

Subjekti, kuriem ir tiesības piedalīties

▌

Tiesības piedalīties ir šādiem tiesību subjektiem:

(a)

tiesību subjektiem, kas izveidoti:

i)	kādā no dalībvalstīm vai ar attiecīgo dalībvalsti saistītā aizjūras zemē vai teritorijā,

ii)	ar programmu asociētajās trešās valstīs , ievērojot 10. un 12. pantu ;

(b)	ikvienam tiesību subjektam, kas izveidots saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, vai ikvienai starptautiskai organizācijai.

2.	Tiesību subjektiem, kuri izveidoti trešā valstī, kas nav ar programmu asociētā valsts, izņēmuma kārtā ir tiesības piedalīties atsevišķās darbībās, ja tas ir vajadzīgs programmas mērķu sasniegšanai. Šādi subjekti paši sedz savas līdzdalības izmaksas, ja vien darba programmā nav noteikts citādi.

3.	Fiziskām personām nav tiesību piedalīties; izņēmums ir dotācijas, kas tiek piešķirtas saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 4 “Padziļinātas digitālās prasmes”.

Drošības apsvērumu dēļ vai tādu darbību gadījumā, kas ir tieši saistītas ar ES stratēģisko autonomiju, 23. pantā minētajā darba programmā var paredzēt, ka piedalīties drīkst tikai tie saņēmēji, kas izveidoti dalībvalstīs un konkrētās asociētajās vai trešās valstīs. Ierobežojumi asociētajās valstīs izveidotu tiesību subjektu līdzdalībai ir noteikti saskaņā ar šo regulu un ievērojot attiecīgā nolīguma noteikumus un nosacījumus.

▌

III NODAĻA

DOTĀCIJAS

19. pants

Dotācijas

Dotācijas no programmas tiek piešķirtas un pārvaldītas saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu , un ar tām var segt attiecināmās izmaksas līdz pat 100 % apmērā, neskarot līdzfinansējuma principu, kā tas noteikts Finanšu regulas 190. pantā, turklāt tas notiek saskaņā ar katra konkrētā mērķa specifikāciju .

20. pants

Piešķiršanas kritēriji

1. Piešķiršanas kritēriji ir noteikti darba programmās un uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, obligāti ņemot vērā vismaz šādus elementus:

(a)	darbības gatavības pakāpe projekta izstrādes procesā;

(b)	ierosinātā īstenošanas plāna stabilitāte;

▌

(c)	nepieciešamība pārvarēt finansiālus šķēršļus, piemēram, tirgus finansējuma trūkumu.

2. Attiecīgā gadījumā tiek ņemti vērā šādi elementi:

(a)	Savienības atbalsta stimulējošā ietekme uz publiskā un privātā sektora investīcijām;

(b)	prognozētā ietekme uz ekonomiku, sabiedrību, klimatu un vidi;

(c)	attiecīgo dienestu pieejamība un iespēja tiem viegli piekļūt ;

(d)	▌Eiropas mēroga dimensija;

(e)	▌līdzsvarots Savienības ģeogrāfiskais tvērums, cita starpā arī mazinot ģeogrāfisko plaisu un ietverot tālākos reģionus;

(f)	▌gatavs ilgtermiņam izstrādāts ilgtspējas plāns;

(g)	iespēja brīvi izmantot projektu rezultātus atkārtoti un šos rezultātus pielāgot;

(h)	sinerģija un papildināšanas iespējas ar citām Savienības programmām.

20.a pants

Vērtēšana

Saskaņā ar Finanšu regulas 150. pantu dotācijas pieteikumus vērtē vērtēšanas komisija, kas pilnībā vai daļēji sastāv no neatkarīgiem ārējiem ekspertiem.

IV NODAĻA

FINANSĒJUMA APVIENOŠANAS DARBĪBAS UN CITU VEIDU KOMBINĒTAIS FINANSĒJUMS

21. pants

Finansējuma apvienošanas darbības

Finansējuma apvienošanas darbības, par kurām pieņemts lēmums saskaņā ar šo programmu, tiek īstenotas, ievērojot InvestEU izveidošanas regulu un Finanšu regulas X sadaļu.

22. pants

Kumulatīvs, komplementārs un kombinēts finansējums

1. Darbība, kas saņēmusi finansējumu no citas Savienības programmas , cita starpā arī no dalītas pārvaldības fondiem, var saņemt finansējumu arī no šīs programmas, ja vien finansējums no abiem avotiem nesedz vienas un tās pašas izmaksas. Katrai darbības finansējuma daļai, kas piešķirta no citas Savienības programmas, tiek piemēroti attiecīgās programmas noteikumi. Kumulatīvais finansējums nepārsniedz darbības kopējās attiecināmās izmaksas, un atbalstu no atšķirīgajām Savienības programmām var aprēķināt proporcionāli, vadoties pēc dokumentiem, kuros paredzēti atbalsta nosacījumi.

2. Darbības, kurām piešķirts izcilības zīmoga sertifikāts vai kuras atbilst šādiem kumulatīviem un salīdzināmiem nosacījumiem:

(a)	tās ir izvērtētas saskaņā ar programmu rīkotajā piedāvājumu konkursā,

(b)	tās atbilst attiecīgajā piedāvājumu konkursā noteiktajam kvalitātes prasību minimumam,

(c)	budžeta ierobežojumu dēļ tās saskaņā ar attiecīgo piedāvājumu konkursu finansēt nedrīkst,

var saņemt atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Sociālā fonda Plus vai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, ievērojot Regulas (ES) XX [Kopīgo noteikumu regula] [67.] panta 5. punktu un Regulas (ES) XX [Kopējās lauksaimniecības politikas finansēšana, pārvaldība un uzraudzība] [8.] pantu, ja vien šādas darbības ir saskaņā ar attiecīgās programmas mērķiem. Tiek piemēroti tā fonda noteikumi, no kura atbalsts piešķirts.

2.a Ja darbībai jau ir piešķirts finansējums no citas Savienības programmas vai atbalsts no kāda ES fonda vai ja tā šādu finansējumu vai atbalstu jau ir saņēmusi, attiecīgais finansējums vai atbalsts tiek norādīts programmas finansējuma saņemšanas pieteikumā.

V NODAĻA

PLĀNOŠANA, UZRAUDZĪBA, IZVĒRTĒŠANA UN KONTROLE

23. pants

Darba programmas

1 . Programma tiek īstenota ar Finanšu regulas 110. pantā minētajām darba programmām.

2. Minētās darba programmas tiek pieņemtas kā daudzgadu programmas visai programmai. Tās var pieņemt arī kā gada programmas, kuras attiecas uz vienu vai vairākiem konkrētajiem mērķiem, ja vien tam ir pamats, ņemot vērā konkrētas īstenošanas vajadzības.

3. ▌Darba programmas galvenokārt vērstas uz I pielikumā izklāstītajām darbībām un nodrošina, ka ar tām atbalstītās darbības neizstumj privāto finansējumu.

3.a Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 27. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza I pielikumu, lai tajā norādītās darbības pārskatītu vai papildinātu atbilstoši šīs regulas mērķiem, kā tas izklāstīts ▌4.–8. ▌pantā.

4. Darba programmās attiecīgā gadījumā tiek norādīta kopējā summa, kas atvēlēta finansējuma apvienošanas darbībām.

24. pants

Uzraudzība un ziņošana

1. Regulas II pielikumā ir noteikti izmērāmi rādītāji, pēc kuriem tiek īstenota uzraudzība pār to, kā programma tiek īstenota un cik veiksmīgi tas tiek darīts, tiecoties sasniegt 3. pantā noteiktos vispārīgos mērķus un II pielikumā noteiktos konkrētos mērķus.

1.a Komisija nosaka metodiku rādītāju iegūšanai, pēc kuriem precīzi izvērtēt progresu, kas ir panākts, tiecoties sasniegt vispārīgos mērķus, kuri izklāstīti 3. panta 1. punktā.

2. Lai efektīvi būtu iespējams izvērtēt, ciktāl ar programmas īstenošanu ir izdevies panākt progresu, tiecoties sasniegt tās mērķus, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 27. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza II pielikumu, lai vajadzības gadījumā pārskatītu un/vai papildinātu izmērāmos rādītājus un papildinātu šo regulu ar noteikumiem par uzraudzības un izvērtēšanas satvara izveidi.

3. Sistēma ziņošanai par izpildi nodrošina, ka programmas īstenošanas ▌uzraudzībai vajadzīgie dati tiek vākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi , un tādējādi iegūtie rezultāti noder panāktā progresa un konstatēto grūtību padziļinātai analīzei . Tādēļ Savienības līdzekļu saņēmējiem un dalībvalstīm ir jāpilda samērīgas ziņošanas prasības.

4. Kā konteksta rādītāji pēc iespējas maksimālāk tiek izmantoti oficiālie ES statistikas dati, piemēram, regulāri IKT statistiskas apskati. Ir nodrošināts, ka programmas īstenošanas uzraudzībai un saistībā ar digitālo pārveidi panāktā progresa uzraudzībai paredzēto statistikas rādītāju sākotnējās plānošanas un tai sekojošās izstrādes procesā notiek apspriešanās ar valstu statistikas institūtiem un tie kopā ar Eurostat šajā procesā piedalās.

25. pants

Programmas izvērtēšana

1. Izvērtēšana notiek savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā. Cita starpā tiek kvalitatīvi izvērtēts tas, ciktāl ir izdevies panākt progresu, tiecoties sasniegt programmas vispārīgos mērķus.

2. Komisija ne vien nodrošina programmas regulāru uzraudzību, bet arī īsteno programmas starpposma izvērtēšanu , kas ir veicama , tiklīdz ir pieejams pietiekami daudz informācijas par programmas īstenošanu, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc programmas īstenošanas sākuma. Starpposma novērtējums attiecīgā gadījumā ir pamats tam, lai programmas īstenošanu pielāgotu, ņemot vērā arī attiecīgos tehnoloģiju attīstības jaunumus.

Starpposma novērtējums ir iesniedzams Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

3. Programmas īstenošanas noslēgumā, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc 1. pantā norādītā termiņa beigām Komisija veic programmas galīgo izvērtēšanu.

Galīgajā novērtējuma ir izvērtēta programmas ilgtermiņa ietekme un programmas ilgtspēja.

4. Izvērtēšanai paredzētā ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas izvērtēšanai vajadzīgie dati tiek vākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi un ka tie ir pietiekami detalizēti iedalījumā pa Savienības līdzekļu saņēmējiem.

4.a Komisija 3. punktā minēto galīgā novērtējuma ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

▌

26. pants

Revīzijas

1. Saskaņā ar Finanšu regulas 127. pantu vispārēja ticamības apliecinājuma pamatā ir revīzijas, ko par Savienības finansējuma izmantošanu ir veikušas Savienības iestāžu vai struktūru pilnvarotas personas vai subjekti, arī no minētajām iestādēm un struktūrām neatkarīgas personas un subjekti.

2. Kontroles sistēma nodrošina pienācīgu līdzsvaru starp uzticēšanos un kontroli, ņemot vērā administratīvās izmaksas un citas kontroles izmaksas visos līmeņos.

3. Izdevumu revīzijas notiek konsekventi, ievērojot saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principu.

4. Revīzijas stratēģijas kā kontroles sistēmas komponenta pamatā var būt izdevumu reprezentatīvas izlases finanšu revīzija. Šāda reprezentatīva izlase tiek papildināta ar atlasi, kuras pamatā ir ar izdevumiem saistītu risku novērtējums.

5. Revīzija darbībām, kuras saņem kumulatīvu finansējumu no dažādām Savienības programmām, tiek veikta tikai vienu reizi, aptverot visas iesaistītās programmas un attiecīgos šo programmu piemērojamos noteikumus.

27. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 23. un 24. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028. gada 31. decembrim.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 23. un 24. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 23. un 24. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

27.a pants

Komiteju procedūra

1. Komisijai palīdz programmas “Digitālā Eiropa” koordinācijas komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, tiek piemērots Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pants.

28. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

Ja trešā valsts programmā piedalās, pamatojoties uz lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar starptautisku nolīgumu, vai uz kādu citu juridisku aktu, šī trešā valsts piešķir vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai atbildīgais kredītrīkotājs, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai ( OLAF ), Eiropas Revīzijas palāta varētu pilnībā īstenot savu attiecīgo kompetenci. OLAF gadījumā šīs tiesības ietver tiesības veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai ( OLAF ).

VI NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

29. pants

Informēšana, komunikācija, publicitāte, politikas atbalsts un izplatīšana

1. Savienības finansējuma saņēmēji apliecina Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā atpazīstamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanas procesā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.

2. Saistībā ar programmu, tās darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Komisija arī nodrošina, lai informācija būtu integrēta un sasniegtu potenciālos pieteikumu iesniedzējus Savienības finansējuma saņemšanai digitālajā nozarē. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar ▌3. ▌pantā minētajiem mērķiem.

3. Programma palīdz izstrādāt rīcībpolitiku, sasniegt mērķauditoriju, palielināt informētību un darbību izplatību un sekmē sadarbību un pieredzes apmaiņu 4.–8. pantā minētajās jomās.

30. pants

Atcelšana

No 2021. gada 1. janvāra ir atcelts Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Lēmums (ES) 2015/2240, ar ko izveido programmu Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju sadarbspējas risinājumu un kopīgu sistēmu nodrošināšanai (programma ISA2) kā līdzekli publiskā sektora modernizācijai.

31. pants

Pārejas noteikumi

1. Šī regula neskar iespējas līdz attiecīgo darbību slēgšanai turpināt vai grozīt darbības, kas tiek īstenotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 283/2014 (39) un Lēmumu (ES) 2015/2240 (40).

2. No programmas finansējuma var segt arī izdevumus par tehnisko un administratīvo palīdzību, kas ir vajadzīga, lai nodrošinātu pāreju no programmas uz pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu (ES) 2015/2240.

3. Lai varētu pārvaldīt darbības, kuras līdz 2027. gada 31. decembrim nebūs pabeigtas, 9. panta 4. punktā minēto izmaksu segšanai budžetā vajadzības gadījumā var iekļaut apropriācijas arī pēc 2027. gada.

32. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

…,

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

(1) OV C 62, 15.2.2019., 292. lpp.

(2) OV C 86, 7.3.2019., 272. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa nostāja. Teksts, par kuru iestāžu sarunās nav panākta vienoš anās, ir pasvītrots.

(4) Atsauce jāatjaunina: OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp. Nolīguma teksts pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32013Q1220(01)&from=LV.

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(6) OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp. Regulas teksts pieejams: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32013R0883&rid=1.

(7) OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp. Regulas teksts pieejams: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:31995R2988&rid=1.

(8) OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp. Regulas teksts pieejams: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:31996R2185&rid=1.

(9) OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp. Regulas teksts pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32017R1939&rid=1.

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlija Direktīva (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

(11) Padomes Lēmums ../../ES.

(12) 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.).

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(14) https://www.eu2017.ee/news/insights/conclusions-after-tallinn-digital-summit.

(15) https://www.consilium.europa.eu/media/21620/19-euco-final-conclusions-en.pdf.

(16) COM(2018)0098.

(17) COM(2018)0125.

(18) Kā norādīts paziņojumā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju (COM(2016)0180).

(19)

(20)

(21)

(22) Ietekmes novērtējums, kas pievienots dokumentam “Priekšlikums Padomes regulai par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi” (https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/proposal-council-regulation-establishing-eurohpc-joint-undertaking-impact-assessment).

(23) Dokuments ar atsauces Nr. A8-0183/2017, pieejams: http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=TA&language=LV&reference=P8-TA-2017-0240

(24) https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/policies/cybersecurity.

(25) Šajā paketē ir iekļauts Digitālās izglītības rīcības plāns (COM(2018)0022), kurā izklāstīti vairāki pasākumi dalībvalstu atbalstam, lai palīdzētu tām veidot digitālās prasmes un iemaņas formālās izglītības jomā.

(26) Dokuments ar atsauces Nr. A8-0183/2017, pieejams: http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=TA&language=LV&reference=P8-TA-2017-0240.

(27) http://ec.europa.eu/newsroom/dae/document.cfm?doc_id=51628.

(28) COM(2016)0725.

(29)

(30)

(31) COM(2016)0180: Eiropas rūpniecības digitalizācija. Digitālā vienotā tirgus priekšrocību izmantošana pilnā apmērā.

(32) COM(2018)0321, 1. lpp.

(33) Regula par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi. Dokuments Nr. 10594/18, Briselē, 2018. gada 18. septembrī (OR. en). http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-10594-2018-INIT/en/pdf

(34) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula .., ar ko izveido Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centru un Nacionālo koordinācijas centru tīklu.

(35) Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 (2015. gada 13. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.).

(36) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (Dokuments attiecas uz EEZ).

(37) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (Dokuments attiecas uz EEZ).

(38) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK (Dokuments attiecas uz EEZ).

(39) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 283/2014 (2014. gada 11. marts) par pamatnostādnēm Eiropas komunikāciju tīkliem telekomunikāciju infrastruktūras jomā, ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1336/97/EK (OV L 86, 21.3.2014., 14. lpp.).

(40) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2015/2240 (2015. gada 25. novembris), ar ko izveido programmu Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju sadarbspējas risinājumu un kopīgu sistēmu nodrošināšanai (programma ISA2) kā līdzekli publiskā sektora modernizācijai.

1. PIELIKUMS

DARBĪBAS

Programmas tehniskais apraksts: darbību sākotnējais tvērums

Programmas sākotnējās darbības tiek īstenotas saskaņā ar turpmāk sniegto tehnisko aprakstu.

Konkrētais mērķis Nr. 1 “Augstas veiktspējas datošana”

Ar programmu tiek īstenota Eiropas augstas veiktspējas datošanas stratēģija, palīdzot pilnībā izveidot tādu ES ekosistēmu, kura nodrošina augstas veiktspējas datošanas un datu jaudas, kas Eiropai ir vajadzīgas, lai spētu konkurēt pasaules mērogā. Ar stratēģiju ir iecerēts līdz 2022./2023. gadam izvērst pasaules klases augstas veiktspējas datošanas un datu infrastruktūru ar eksalīmeņa jaudu, bet līdz 2026./2027. gadam — ar pēceksalīmeņa jaudu, un tādējādi nodrošināt Savienību ar pašu neatkarīgiem un konkurētspējīgiem augstas veiktspējas datošanas tehnoloģiju resursiem, panākot izcilību augstas veiktspējas datošanas pielietojuma jomā un paplašinot šādas datošanas pieejamību un izmantošanu.

Sākotnējās darbības cita starpā ir:

kopējā iepirkuma satvars , kas dod iespējas īstenot kopīgi izstrādātu pieeju integrēta pasaules klases augstas veiktspējas datošanas tīkla iegādei , ietverot eksalīmeņa (izpilda desmit astoņpadsmitajā pakāpē darbības sekundē) superdatošanas un datu infrastruktūru. Tas būs viegli pieejams publiskā un privātā sektora lietotājiem , jo īpaši MVU, neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī tie atrodas, un ▌pētniecības vajadzībām , ievērojot [regulu par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi] ;

2.	pēceksalīmeņa (izpilda desmit divdesmit pirmajā pakāpē darbības sekundē) superdatošanas infrastruktūras kopējā iepirkuma satvars, ietverot integrāciju ar kvantu datošanas tehnoloģijām;

3.	ES līmeņa koordinācija un pietiekami finanšu resursi šādas infrastruktūras izstrādes, iepirkuma un ekspluatācijas atbalstam;

4.	dalībvalstu augstas veiktspējas datošanas un datu jaudu savienošana tīklā un atbalsts dalībvalstīm, kuras vēlas modernizēt vai iegūt jaunas augstas veiktspējas datošanas jaudas;

5.	augstas veiktspējas datošanas kompetences centru (no katras dalībvalsts vismaz viens tāds centrs, kam ir piesaiste valsts superdatošanas centriem) savienošana tīklā, lai sniegtu superdatošanas pakalpojumus rūpniecībai (jo īpaši MVU), akadēmiskajām iestādēm un publiskās pārvaldes iestādēm;

izmantošanai gatavu/ strādājošu tehnoloģiju ieviešana: pētniecības un inovācijas ceļā radītu superdatošanas pakalpojumu ieviešana, lai izveidotu integrētu Eiropas augstas veiktspējas datošanas ekosistēmu, kura aptver visus zinātniskās un rūpnieciskās vērtību ķēdes segmentus (aparatūra, programmatūra, lietotnes, pakalpojumi, starpsavienojumi un padziļinātas digitālās prasmes).

Konkrētais mērķis Nr. 2 “Mākslīgais intelekts”

Ar programmu tiek veidotas un nostiprinātas mākslīgā intelekta pamatspējas Eiropā, tostarp datu resursi un algoritmu krātuves, un ir nodrošināts, ka tās ir pieejamas visiem uzņēmumiem un publiskās pārvaldes iestādēm, turklāt tiek nostiprinātas un tīklā savienotas gan esošās, gan no jauna izveidotās mākslīgā intelekta testēšanas un eksperimentu iekārtas dalībvalstīs.

Sākotnējās darbības cita starpā ir:

vienotu Eiropas datu telpu izveide, kurās ir apkopota publiskā sektora informācija no visas Eiropas , cita starpā arī informācija, kas iegūta publiskā sektora informācijas atkārtotas izmantošanas rezultātā , un kuras kļūst par ievaddatu avotu mākslīgā intelekta risinājumiem. Šīs telpas būtu ▌pieejamas publiskajam un privātajam sektoram. Lai panāktu plašāku izmantošanu, būtu jānodrošina, ka telpā apkopotie dati ir savietojami — jo īpaši ar datu formātiem, kas ir atvērti, mašīnlasāmi, standartizēti un dokumentēti, — gan darbībās starp publisko un privāto sektoru, gan starp dažādām nozarēm, gan arī pašās nozarēs (semantiskā savietojamība);

darbības, ar ko tiek veidotas kopīgas Eiropas algoritmu krātuves vai krātuvju saskarnes , kuras visiem ir viegli pieejamas , pamatojoties uz taisnīgiem, pārdomātiem un nediskriminējošiem nosacījumiem . Uzņēmumiem un publiskajam sektoram būtu iespēja atrast un iegūt sev risinājumu, kas to vajadzībām ir vispiemērotākais;

ar dalībvalstīm kopīgas investīcijas pasaules līmeņa references objektos, kas paredzēti eksperimentiem un testēšanai reālos apstākļos, koncentrējoties uz mākslīgā intelekta pielietojumu tādās svarīgās nozarēs kā veselība, zemes novērošana/ vides monitorings, transports un mobilitāte, drošība, ražošana vai finanses, kā arī citās sabiedrībai nozīmīgās jomās. Būtu jānodrošina, ka objekti ir pieejami ikvienam dalībniekam visā Eiropā un ir savienoti ar digitālās inovācijas centru tīklu. Tiem būtu jābūt aprīkotiem vai savienotiem ar lielām datošanas un datu apstrādes iekārtām, kā arī jaunākajām mākslīgā intelekta tehnoloģijām, cita starpā arī tādās jaunās jomās kā neiromorfiskā datošana, mašīnu dziļā mācīšanās un robotika.

Konkrētais mērķis Nr. 3 “Kiberdrošība un uzticēšanās”

Ar programmu tiek stimulēta būtisku spēju nostiprināšana, veidošana un iegūšana , tā tiecoties garantēt ES digitālās ekonomikas, sabiedrības un demokrātijas drošību, un tas tiek darīts, nostiprinot ES kiberdrošības rūpniecisko potenciālu un konkurētspēju, kā arī uzlabojot gan privātā, gan publiskā sektora spējas aizsargāt Eiropas iedzīvotājus un uzņēmumus pret kiberuzbrukumu draudiem, un cita starpā arī palīdzot īstenot Tīklu un informācijas drošības direktīvu.

Šā mērķa sākotnējās darbības cita starpā ir:

ar dalībvalstīm kopīgas investīcijas progresīvā kiberdrošības aprīkojumā, infrastruktūrā un zinātībā, kas ir būtiskas, lai aizsargātu kritiskās infrastruktūras un digitālo vienoto tirgu kopumā. Tās varētu būt investīcijas kvantu iekārtās un datu resursos, kas paredzēti kiberdrošībai un lai apzinātos situāciju kibertelpā, un arī investīcijas citos rīkos, kuriem jābūt pieejamiem publiskajam un privātajam sektoram visā Eiropā;

esošo tehnoloģisko jaudu mēroga paplašināšana un dalībvalstīs esošo kompetences centru savienošana tīklā, nodrošinot, ka šīs jaudas atbilst publiskā sektora un rūpniecības vajadzībām, cita starpā arī tādu produktu un pakalpojumu sektorā, kuri nostiprina kiberdrošību un uzticēšanos digitālajam vienotajam tirgum;

3.	darbības, ar ko nodrošina iedarbīgu un modernu kiberdrošības un uzticēšanās risinājumu plašu ieviešanu dalībvalstīs. Tās cita starpā ir darbības, ar ko tiek nostiprināta ▌produktu drošība un drošums , sākot no konceptuālās izstrādes līdz pat tirdzniecības posmam ;

4.	darbības, kas palīdz novērst kiberdrošības prasmju deficītu, piemēram, saskaņojot kiberdrošības prasmju programmas, pielāgojot tās konkrētu nozaru vajadzībām un atvieglojot piekļuvi mērķorientētiem specializētajiem apmācības kursiem.

Konkrētais mērķis Nr. 4 “Padziļinātas digitālās prasmes”

Ar programmu tiek atbalstītas iespējas esošajam un topošajam darbaspēkam apgūt padziļinātas digitālās prasmes , jo īpaši tādās jomās kā augstas veiktspējas datošana, lielo datu analīze, mākslīgais intelekts, sadalītā virsgrāmata (piemēram, blokķēde) un kiberdrošība, nodrošinot cita starpā arī studentus, jaunos augstskolu absolventus un jebkura vecuma iedzīvotājus, kuriem nepieciešama kvalifikācijas celšana , kā arī esošos darba ņēmējus ar līdzekļiem, kas ļauj neatkarīgi no atrašanās vietas apgūt un pilnveidot šīs prasmes.

Sākotnējās darbības cita starpā ir:

1.	pieejama apmācība darbavietā, izmantojot prakses iespējas kompetences centros un uzņēmumos , kā arī citās organizācijās , kas ievieš progresīvas digitālās tehnoloģijas;

pieejami progresīvu digitālo tehnoloģiju apgūšanas kursi, kurus piedāvās augstākās izglītības iestādes, pētniecības iestādes un nozares profesionālās sertifikācijas iestādes sadarbībā ar programmā iesaistītajām struktūrām ( sagaidāms, ka to tematika ietvers mākslīgo intelektu, kiberdrošību, sadalītās virsgrāmatas (piemēram, blokķēdi), augstas veiktspējas datošanu un kvantu tehnoloģijas);

3.	līdzdalība īstermiņa specializētos profesionālās apmācības kursos, kas iepriekš sertificēti, piemēram, kiberdrošības jomā.

Intervence ir vērsta uz padziļinātām digitālajām prasmēm, kas saistītas ar konkrētām tehnoloģijām.

Eiropas digitālās inovācijas centri , kā tie definēti 16. pantā , darbojas kā starpnieki, kas atvieglo apmācību iespējas, sadarbojoties ar izglītības un apmācību sniedzējiem .

Konkrētais mērķis Nr. 5 “Ieviešana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja”

I. Sākotnējās darbības, kas saistītas ar digitālo pārveidi sabiedrībai nozīmīgās jomās

Projekti, ar kuriem tiek īstenota ieviešana, digitālo spēju optimāla izmantošana vai sadarbspēja, ir kopīgu interešu projekti.

1. Publisko pārvaldes iestāžu modernizēšana:

1.1.	atbalsts dalībvalstīm, lai tās visās politikas jomās varētu īstenot principus, kas noteikti Tallinas deklarācijā par e-pārvaldību, tādēļ vajadzības gadījumā izveidojot nepieciešamos reģistrus un tos savienojot tīklā pilnīgā saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu;

1.2.

darbības, kas palīdz izstrādāt, izmēģināt, ieviest, uzturēt , paplašināt un popularizēt pārrobežu digitālo pakalpojumu infrastruktūru saskaņotu ekosistēmu un sekmē pārrobežu vai starpnozaru līmeņa vienotu pilna cikla, drošu, savietojamu, daudzvalodu risinājumu un kopīgu satvaru veidošanos publiskajā pārvaldē. Tā cita starpā ir arī ietekmes un ieguvumu izvērtēšanas metodika;

1.3.

darbības, kas palīdz izvērtēt, atjaunināt un popularizēt jau esošās kopīgās specifikācijas un standartus, kā arī izstrādāt, iedibināt un popularizēt jaunas kopīgās specifikācijas, atvērtās specifikācijas un standartus, tādēļ izmantojot Savienības standartizācijas platformas un attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar Eiropas vai starptautiskajām standartizācijas organizācijām;

1.4.	sadarbība, tiecoties varbūt ar sadalītās virsgrāmatas (piemēram, blokķēdes) pakalpojumiem un lietotnēm izveidot Eiropas ekosistēmu uzticamām infrastruktūrām, un cita starpā arī darbības, kas palīdz nodrošināt sadarbspēju un standartizāciju un ļauj vieglāk ieviest ES pārrobežu lietotnes.

2. Veselība (1):

2.1.

darbības, kas nodrošina, ka ES iedzīvotāji kontrolē savus personas datus un var pārrobežu līmenī droši piekļūt saviem veselības datiem, tos kopīgot, izmantot un pārvaldīt tā, lai būtu garantēts viņu privātums neatkarīgi no personas vai datu atrašanās vietas , ievērojot piemērojamos datu aizsardzības tiesību aktus ; darbības, ar ko tiek pilnībā izveidota e-veselības digitālo pakalpojumu infrastruktūra un kas ļauj to papildināt ar jauniem digitālajiem pakalpojumiem , kuri saistīti ar slimību profilaksi, veselības aprūpi un ārstniecību, un kas palīdz tos ieviest , pamatojoties uz plašu atbalstu, kuru nodrošina ES īstenoti pasākumi un dalībvalstis, jo īpaši e-veselības tīklā saskaņā ar Direktīvas 2011/24/ES 14. pantu ;

2.2.

tiek piedāvāti labāki dati pētniecībai, slimību profilaksei un personalizētiem veselības aprūpes un ārstniecības pakalpojumiem; darbības, kas nodrošina, ka Eiropas veselības pētniekiem un klīniskās prakses speciālistiem ir pieejami vajadzīgā mēroga resursi (kopīgas datu telpas, tostarp datu uzglabāšana un datošana, profesionālā kompetence un analītiskās jaudas), lai izdarītu atklājumus ne vien bieži sastopamo, bet arī reto slimību jomā; mērķis — nodrošināt vismaz 10 miljonu iedzīvotāju kohortu; ▌

2.3.

darbības, kas nodrošina, ka ir pieejami digitālie rīki, pateicoties kuriem iedzīvotāji var pilnvērtīgi īstenot savas tiesības un ir iespējama uz pacientu orientēta aprūpe, tādēļ atbalstot apmaiņu ar inovatīvu praksi un labāko praksi digitālās veselības, spēju veidošanas un tehniskās palīdzības jomā, jo īpaši attiecībā uz kiberdrošību, mākslīgo intelektu un augstas veiktspējas datošanu.

Tiesu sistēma: darbības, pateicoties kurām ir iespējama vienota un droša pārrobežu elektroniskā saziņa tiesu sistēmā un starp tiesu iestādēm un citām civiltiesību un krimināltiesību jomā kompetentajām struktūrām; iedzīvotājiem, uzņēmumiem, praktizējošiem juristiem un tiesu iestāžu darbiniekiem ir labāk nodrošināta tiesu ▌iestāžu pieejamība, tādēļ izmantojot semantiski savietojamus starpsavienojumus ar datubāzēm un reģistriem, kā arī veicinot strīdu ārpustiesas izšķiršanu tiešsaistē; tiek veicināta tādu tiesām un profesionāliem juristiem paredzētu inovatīvu tehnoloģiju izstrāde un īstenošana, kuru pamatā cita starpā ir arī mākslīgā intelekta risinājumi, ar ko varētu racionalizēt un paātrināt procedūru norisi (piemēram, juridisko tehnoloģiju lietotnes).

Transports, mobilitāte, enerģētika un vide: darbības, ar ko ievieš decentralizētus risinājumus un infrastruktūras, kuri vajadzīgi plaša mēroga digitālajām lietotnēm, piemēram, tādus kā savienota automatizēta auto vadīšana, bezpilota gaisa kuģi, viedās mobilitātes koncepcijas, viedās pilsētas, viedie lauku apvidi vai tālākie reģioni , tā tiecoties atbalstīt transporta, enerģētikas un vides rīcībpolitikas īstenošanu , darbības koordinējot ar transporta un enerģētikas nozaru digitalizēšanas darbībām, kas tiek īstenotas saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu .

Izglītība, kultūra un plašsaziņas līdzekļi : autoriem un kultūras un radošajām nozarēm Eiropā tiek nodrošināta jaunāko digitālo tehnoloģiju pieejamība diapazonā no mākslīgā intelekta līdz pat progresīvai datošanai; tiek izmantots Eiropas kultūras mantojums, cita starpā arī Europeana, lai atbalstītu izglītību un pētniecību un stimulētu kultūras daudzveidību, sociālo kohēziju un Eiropas sabiedrības veidošanos; tiek atbalstīta digitālo tehnoloģiju pārņemšana izglītības jomā , kā arī privāti un publiski finansētās kultūras iestādēs .

▌

Citas darbības, ar kurām tiek atbalstīts digitālais vienotais tirgus — piemēram, tiek veicināta digitālā un mediju lietotprasme un palielināta nepilngadīgo, vecāku un skolotāju informētība par riskiem, ar ko nepilngadīgie var saskarties tiešsaistē, un par to, kā viņus pasargāt —, tiek apkarota iebiedēšana un bērnu pornogrāfijas izplatīšana tiešsaistē, atbalstot Eiropas mēroga drošāka interneta centru tīklu ; tiek veicināta tādu pasākumu īstenošana , kuru mērķis ir atklāt un apkarot tīšu dezinformācijas izplatīšanu un tādējādi palielināt Savienības vispārējo noturību ; tiek atbalstīts ES digitālo platformu ekonomikas novērošanas centrs, kā arī pētījumi un informatīvi pasākumi.

Iepriekš 1. līdz 6. punktā minētās darbības daļēji var atbalstīt Eiropas digitālās inovācijas centri, izmantojot tās pašas spējas, kas ir izveidotas, lai palīdzētu rūpniecībai īstenot digitālo pārveidi (sk. II punktu).

II. Sākotnējās darbības, kas saistītas ar rūpniecības digitalizāciju

Tiek ieguldīts Eiropas digitālās inovācijas centru tīkla ▌paplašināšanā ▌, lai digitālās jaudas jebkurā ES reģionā būtu pieejamas ikvienam uzņēmumam, jo īpaši MVU. Tās ir jo īpaši šādas darbības:

1.1.	pieeja vienotai Eiropas datu telpai, mākslīgā intelekta platformām un Eiropas augstas veiktspējas datošanas iekārtām, kas vajadzīgas datu analītikai un augstas datošanas jaudas lietotnēm;

1.2.	pieeja mākslīgā intelekta plaša mēroga testēšanas iekārtām un progresīviem kiberdrošības rīkiem;

1.3.	pieeja padziļinātām digitālajām prasmēm.

Darbības tiks koordinētas ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” atbalstītajām inovācijas darbībām digitālo tehnoloģiju jomā un tās papildinās, un darbības tiks arī koordinētas ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstītajām investīcijām Eiropas digitālās inovācijas centros un tās papildinās. No programmas “Digitālā Eiropa” drīkst piešķirt arī replicēšanai tirgū paredzētas dotācijas, ievērojot valsts atbalsta noteikumus. Atbalsts, kas ļauj piekļūt digitālās pārveides turpmāko soļu īstenošanai nepieciešamajam finansējumam, būs nodrošināts ar finanšu instrumentiem, izmantojot InvestEU shēmu.

(1) COM(2018)0233. “Kā digitālajā vienotajā tirgū īstenot veselības un aprūpes digitālo pārveidi; iedzīvotāju iespēju stiprināšana un veselīgākas sabiedrības veidošana”.

2. PIELIKUMS

Izpildes rādītāji

Konkrētais mērķis Nr. 1 “Augstas veiktspējas datošana”

1.1.

Kopīgi iepirkto augstas veiktspējas datošanas infrastruktūru skaits

1.2.

Eksalīmeņa un pēceksalīmeņa datoru kopējais izmantošanas apjoms un attiecīgais apjoms pa dažādām ieinteresēto personu grupām (augstskolas, MVU u. c.)

Konkrētais mērķis Nr. 2 “Mākslīgais intelekts”

2.1.

Kopējā summa, kas kopīgi investēta eksperimentiem un testēšanai paredzētos objektos

2.2.

Kopīgu Eiropas algoritmu krātuvju vai krātuvju saskarņu izmantošanas apjoms, vienotu Eiropas datu telpu izmantošanas apjoms un eksperimentiem un testēšanai paredzēto objektu izmantošanas apjoms saistībā ar šajā regulā noteiktajām darbībām

2.2.a

To gadījumu skaits, kuros organizācijas programmas rezultātā ir nolēmušas savos produktos, procesos vai pakalpojumos integrēt mākslīgo intelektu

Konkrētais mērķis Nr. 3 “Kiberdrošība un uzticēšanās”

3.1.

Kopīgi iepirkto kiberdrošības infrastruktūru un/vai rīku skaits

3.2.

To lietotāju un lietotāju kopienu skaits, kuriem ir pieejamas Eiropas kiberdrošības iekārtas

Konkrētais mērķis Nr. 4 “Padziļinātas digitālās prasmes”

4.1.

To personu skaits , kuras ir saņēmušas ar programmu atbalstītu apmācību, lai iegūtu padziļinātas digitālās prasmes

4.2.

To uzņēmumu , jo īpaši MVU, skaits, kuriem ir grūtības ar IKT speciālistu pieņemšanu darbā

4.2.b

To cilvēku skaits, kuri atzinuši, ka pēc programmas atbalstītās apmācības beigām viņu nodarbinātības situācija ir uzlabojusies

Konkrētais mērķis Nr. 5 “Ieviešana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja”

5.1.

Digitālo sabiedrisko pakalpojumu faktiskā ieviešana

5.2.

Uzņēmumi ar augstu digitālās intensitātes rādītāju

5.3.

Līmenis, kādā valstu sadarbspējas satvari ir saskaņoti ar Eiropas sadarbspējas satvaru

5.4.

To uzņēmumu un publiskā sektora struktūru skaits, kuri izmantojuši Eiropas digitālās inovācijas centru pakalpojumus

3. PIELIKUMS

Sinerģija ar citām Savienības programmām

1 .

Sinerģija ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” nodrošina:

(a)	tā kā vairākām tematiskajām jomām, kurām pievēršas programma “Digitālā Eiropa” un pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa”, ir raksturīga konverģence, atbalstāmo darbību veids, to prognozētie rezultāti un to intervences loģika atšķiras un ir savstarpēji papildinoša;

(b)

pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” sniegs vērienīgu atbalstu pētniecībai, tehnoloģiju izstrādei, demonstrācijai, izmēģināšanai, koncepcijas pamatošanai, testēšanai un inovācijai, cita starpā arī inovatīvu digitālo tehnoloģiju ieviešanai, pirms tās tiek laistas tirgū, un minētais atbalsts tiks sniegts, jo īpaši izmantojot: i) atsevišķu digitalizācijai un rūpniecībai paredzētu budžetu globālo problēmu pīlārā, lai izstrādātu pamattehnoloģijas (mākslīgais intelekts un robotika, nākamās paaudzes internets, augstas veiktspējas datošana un lielie dati, digitālās pamattehnoloģijas, digitālo un citu tehnoloģiju kombinēšana), ii) atbalstu e-infrastruktūrām atvērtās zinātnes pīlārā, iii) digitālās dimensijas integrēšanu visā globālo problēmu pīlārā (veselība, drošība, enerģētika un mobilitāte, klimats utt.) un iv) atbalstu revolucionāru inovāciju plašākai ieviešanai atvērtās inovācijas pīlārā (daudzas inovācijas būs digitālo un fizisko tehnoloģiju kombinācija);

(c)

programma “Digitālā Eiropa” sniegs ieguldījumu i) digitālo spēju veidošanā attiecībā uz augstas veiktspējas datošanu, mākslīgo intelektu, sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju, kiberdrošību un padziļinātām digitālajām prasmēm un ii) valsts, reģionālā un vietējā līmeņa ieviešanas darbībās ES digitālo spēju satvarā, kā arī jaunāko digitālo tehnoloģiju ieviešanā sabiedrībai nozīmīgās jomās (tādās kā veselība, publiskā pārvalde, tiesu sistēma un izglītība) vai jomās, kurās ir tirgus nepilnības (piemēram, uzņēmumu un jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu digitalizācija);

(d)	programmas “Digitālā Eiropa” jaudas un infrastruktūras ir pieejamas pētniecības un inovācijas kopienai, cita starpā arī darbībām, kas tiek atbalstītas ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, tostarp testēšanai, eksperimentiem un demonstrējumiem visās nozarēs un disciplīnās;

(e)	kad novatorisku digitālo tehnoloģiju izstrāde ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” būs sasniegusi briedumu, tās tiks pakāpeniski pārņemtas un ieviestas ar programmu “Digitālā Eiropa”;

(f)

pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” iniciatīvas, kas paredzētas prasmju un kompetences mācību programmu izstrādei, arī tām mācībām, kuras būs pieejamas Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta digitālo ZIK koplietošanas centros, papildina programmas “Digitālā Eiropa” atbalstītā spēju veidošana padziļinātu digitālo prasmju jomā;

(g)	ir izveidoti spēcīgi plānošanas un īstenošanas koordinācijas mehānismi, ar kuriem, cik vien tas iespējams, tiek saskaņotas visas abu programmu procedūras. Pārvaldības struktūrās būs iesaistīti visi attiecīgie Komisijas dienesti.

2 .

Sinerģija ar Savienības programmām, kuras tiek īstenotas atbilstoši dalītās pārvaldības principam, tostarp ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+), Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF), nodrošina:

(a)

ar pasākumiem, kas nodrošina komplementāra finansējuma saņemšanu no Savienības programmām, kuras tiek īstenotas atbilstoši dalītās pārvaldības principam, un no programmas “Digitālā Eiropa”, tiek atbalstītas darbības, kas pārdomātu specializāciju vieno ar atbalstu Eiropas ekonomikas un sabiedrības digitālajai pārveidei;

(b)

ERAF palīdz veidot un stiprināt reģionālās un vietējās inovācijas ekosistēmas, rūpniecības pārveidi , kā arī sabiedrības un publiskās pārvaldes digitālo pārveidi, tādējādi palīdzot arī īstenot Tallinas deklarāciju par e-pārvaldību . Tas cita starpā ir atbalsts rūpniecības digitalizācijai un rezultātu pārņemšanai, kā arī novatorisku tehnoloģiju un inovatīvu risinājumu aizvien plašākai ieviešanai. Programma “Digitālā Eiropa” papildinās un atbalstīs digitālo jaudu starptautisku tīklošanu un kartēšanu, lai nodrošinātu, ka tās ir pieejamas MVU un lai sadarbspējīgi IT risinājumi būtu pieejami visiem ES reģioniem.

3 .

Sinerģija ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI) nodrošina:

(a)

Programma “Digitālā Eiropa” galvenokārt vērsta uz liela mēroga digitālās jaudas un infrastruktūras veidošanu augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta, kiberdrošības un padziļinātu digitālo prasmju jomā, tā tiecoties panākt, ka visā Eiropā sabiedrībai nozīmīgās jomās vai jomās, kurās ir tirgus nepilnības, ES satvarā tiek plaši pārņemti un ieviesti jau izstrādāti vai testēti kritiskas nozīmes inovatīvi digitālie risinājumi. Programma “Digitālā Eiropa” galvenokārt tiek īstenota, izmantojot ar dalībvalstīm kopīgas koordinētas un stratēģiskas investīcijas, jo īpaši kopīgu publisko iepirkumu, tā nodrošinot ieguldījumu digitālajās jaudās, kas būs kopīgotas visā Eiropā, un sadarbspējas un standartizācijas atbalstam paredzētās ES mēroga darbībās un līdz ar to palīdzot veidot digitālo vienoto tirgu;

(b)	Ar programmu “Digitālā Eiropa” nodrošinātās jaudas un infrastruktūras ir pieejamas, lai ieviestu inovatīvas jaunās tehnoloģijas un risinājumus transporta un mobilitātes jomā. EISI atbalsta inovatīvu jauno tehnoloģiju un risinājumu pakāpenisku pārņemšanu un ieviešanu transporta un mobilitātes jomā;

(c)	tiks izveidoti koordinācijas mehānismi, jo īpaši izmantojot atbilstošas pārvaldības struktūras.

4 .

Sinerģija ar InvestEU nodrošina:

(a)	ievērojot fonda InvestEU izveidošanas regulu, tiks sniegts atbalsts ar tirgus finansējumu, cita starpā arī tiecoties sasniegt rīcībpolitikas mērķus saskaņā ar šo programmu. Šādu tirgus finansējumu varētu kombinēt ar atbalsta dotācijām;

(b)	pateicoties digitālās inovācijas centru sniegtajam atbalstam, finanšu instrumenti būs vieglāk pieejami uzņēmumiem.

Sinerģija ar programmu “Erasmus + ” nodrošina:

(a)	programma palīdzēs pilnveidot un apgūt padziļinātas digitālās prasmes, kas vajadzīgas, lai sadarbībā ar attiecīgajām nozarēm ieviestu augstās tehnoloģijas (piemēram, mākslīgais intelekts vai augstas veiktspējas datošana);

(b)	programmas “Erasmus + ” padziļināto prasmju daļa papildinās programmas “Digitālā Eiropa” intervenci, kas vērsta uz prasmju apgūšanu visās jomās un visos līmeņos, izmantojot mobilitātes ceļā gūto pieredzi.

5.a

Sinerģija ar pamatprogrammu “Radošā Eiropa” nodrošina:

(a)	ar pamatprogrammas “Radošā Eiropa” apakšprogrammu “MEDIA” tiek atbalstītas iniciatīvas, kas var reāli ietekmēt kultūras un radošās nozares visā Eiropā, palīdzot tām pielāgoties digitālajai pārveidei;

(b)	programma “Digitālā Eiropa” cita starpā nodrošina, ka autoriem un kultūras un radošajām nozarēm Eiropā ir pieejamas jaunākās digitālās tehnoloģijas diapazonā no mākslīgā intelekta līdz pat progresīvai datošanai.

Ir nodrošināta sinerģija ar citām ES programmām un iniciatīvām, kuras attiecas uz kompetenci/ prasmēm.