P8_TC1-COD(2018)0232

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) …/…, ar ko sadarbībai muitas jomā izveido programmu “Muita”

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 33., 114. un 207. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Programma “Muita 2020”, kas izveidota saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1294/2013 (3), un programmas priekšteces ir devušas būtisku ieguldījumu, lai atvieglotu un stiprinātu sadarbību muitas jomā. Muitas jomā Daudzas muitas darbības notiek pāri robežām, tajās ir iesaistītas un tās skar visas dalībvalstis, tāpēc dalībvalstis katra atsevišķi nespēj tās efektīvi un iedarbīgi īstenot. Savienības līmenī mēroga muitas programma “Muita”, ko īsteno Komisija, minēto sadarbības pasākumu veidošanai dalībvalstīm nodrošina Savienības pamatregulējumu, nodrošina dalībvalstīm Savienības līmeņa satvaru šādu sadarbības pasākumu izstrādei , kas ir izmaksu ziņā lietderīgāk, rentablāk nekā katrai dalībvalstij veidot savu individuālu sadarbības satvaru uz divpusējiem divpusējā vai daudzpusējiem pamatiem. daudzpusējā līmenī . Muitas programmai ir arī ļoti svarīga loma Savienības un dalībvalstu finanšu interešu aizsardzībā, jo tā nodrošina muitas nodokļa efektīvu iekasēšanu un līdz ar to ir nozīmīgs Savienības un valstu budžetu ieņēmumu avots, arī veltot īpašu uzmanību IT spēju veidošanai un ciešākai sadarbībai muitas jomā. Turklāt saskaņota un standartizēta kontrole ir nepieciešama , lai izsekotu nelikumīgas pārrobežu preču plūsmas un apkarotu krāpšanu. Tāpēc, lai aktivitātēm muitas sadarbības jomā nodrošinātais Savienības finansējums būtu nepārtraukts, Tāpēc ir lietderīgi šajā pašā — tostarp, lai palielinātu efektivitāti, — nodrošināt Savienības finansēšanas darbību nepārtrauktību muitas sadarbības jomā, izveidot izveidojot jaunu programmu šajā pašā jomā, proti, programmu “Muita” (turpmāk “Programma”) . [Gr. 1]

(1a)

Piecdesmit gadus dalībvalstu muitas dienestu īstenotā muitas savienība ir bijusi Savienības — viena no pasaulē lielākajiem tirdzniecības blokiem — stūrakmens. Muitas savienība ir būtisks piemērs veiksmīgai Savienības integrācijai un ir ļoti svarīga vienotā tirgus pareizai darbībai gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju interesēs. Eiropas Parlaments savā 2018. gada 14. martā pieņemtajā rezolūcijā par nākamo DFS: Parlamenta nostājas sagatavošana attiecībā uz DFS laikposmam pēc 2020. gada īpašas bažas paudis par krāpšanu muitas jomā. Savienība varēs kļūt spēcīgāka un izvirzīt vērienīgākus mērķus tikai tad, ja tai tiks nodrošināti lielāki finanšu līdzekļi, pastāvīgs atbalsts esošajām politikām un palielināti resursi. [Gr. 2]

(2)

Pēdējo piecdesmit 50 gadu laikā muitas savienība ir būtiski attīstījusies, un muitas administrācijas tagad pie robežām sekmīgi pilda dažādus uzdevumus. sekmīgi pilda plašu klāstu ar robežām saistītu uzdevumu . Strādājot kopā, tās strādā saliedēti, lai atvieglotu cenšas atvieglot ētisku un godīgu tirdzniecību un mazinātu mazināt birokrātiju, iekasētu iekasēt ieņēmumus valstu un Savienības budžetam budžetiem un aizsargātu sabiedrību aizsargāt iedzīvotājus no terorisma draudiem, veselības, un videi , kā arī un citiem apdraudējuma. apdraudējumiem . Jo īpaši, kopš izveidota ES mēroga kopējā ieviešot kopēju satvaru (4) riska pārvaldības sistēma pārvaldībai ES līmenī un sākta kontrolējot lielu naudas summu pārvietošanas muitas kontrole, plūsmas , lai apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, muitas dienesti ir uzņēmušies vadošu lomu cīņā pret terorismu, un organizēto noziedzību muita stājusies pirmajās rindās. un negodīgu konkurenci . Ņemot vērā šīs muitas dienestu plašās pilnvaras, muita tie tagad faktiski ir vadošā iestāde, svarīgākās iestādes , kas veic preču kontroli pie Savienības ārējām robežām. Tādēļ būtu jāparedz, ka programma “Muita” aptver Ņemot vērā iepriekš minēto, programmai “Muita” būtu jāaptver ne tikai sadarbību sadarbība muitas jomā, bet atbalsta arī arī jānodrošina atbalsts plašākajam Regulas (ES) Nr. 952/2013 3. pantā noteikto paredzētajam muitas dienestu jomas uzdevumu kopumā, kopumam , proti, Savienības starptautiskās tirdzniecības uzraudzību, uzraudzībai , iekšējā tirgus ārējo aspektu īstenošanu, kopējās tirdzniecības politikas un citu tādu Savienības kopējo politikas jomu īstenošanu, īstenošanai , kuras ietekmē tirdzniecību, un piegādes ķēdes drošību. Tādējādi juridiskais pamats aptvers sadarbību Tādēļ šīs regulas juridiskajam pamatam būtu jāaptver sadarbība muitas jomā (LESD 33. pants), iekšējo tirgu iekšējais tirgus (LESD 114. pants) un tirdzniecības politiku politika (LESD 207. pants). [Gr. 3]

(3)

Programmai, kura nodrošina Programmai saskaņā ar vispārējiem mērķiem būtu jāpalīdz dalībvalstīm un Komisijai , nodrošinot satvaru darbībām, kuru mērķis ir atbalstīt muitas savienību un muitas dienestus, būtu jāpalīdz aizsargāt saistībā ar ilgtermiņa mērķi panākt to, ka visas muitas iestādes Savienībā strādā kopā pēc iespējas ciešāk; jāveicina Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomikas intereses; aizsargāt ekonomisko interešu aizsardzību; jāaizsargā Savienību pret negodīgu no negodīgas un nelikumīgu tirdzniecību, nelikumīgas tirdzniecības prakses , vienlaikus atbalstot veicinot likumīgu darījumdarbību , garantējot nodrošināt Savienības un tās iedzīvotāju drošību un drošumu un tādējādi uzlabojot patērētāju aizsardzību ; un atvieglot likumīgu tirdzniecību, jāatvieglo likumīga tirdzniecība , lai uzņēmumi un iedzīvotāji varētu gūt labumu no visām iekšējā tirgus un pasaules tirdzniecības iespējām. tirdzniecība . [Gr. 4]

(3a)

Tā kā ir kļuvis skaidrs, ka dažas no Savienības Muitas kodeksa 278. pantā minētajām sistēmām līdz 2020. gada 31. decembrim būs iespējams nodot ekspluatācijā tikai daļēji — kas nozīmē to, ka neelektroniskas sistēmas tiks izmantotas arī pēc minētā datuma, — un tā kā, neveicot tiesību aktu grozījumus minētā termiņa pagarināšanai, uzņēmumi un muitas dienesti nevarēs pildīt savus uzdevumus un juridiskās saistības attiecībā uz muitas operācijām, vienam no galvenajiem Programmas konkrētajiem mērķiem vajadzētu būt palīdzēšanai dalībvalstīm un Komisijai izveidot šādu elektronisku sistēmu. [Gr. 5]

(3b)

Muitas pārvaldība un kontrole ir dinamiska politikas joma, kas saskaras ar jauniem sarežģītiem uzdevumiem, kurus rada pastāvīgi mainīgie globālie darījumdarbības modeļi un piegādes ķēdes, kā arī mainīgie patēriņa modeļi un digitalizācija, piemēram, e-komercija, tostarp lietu internets, datu analīze, mākslīgais intelekts un blokķēdes tehnoloģija. Tādēļ Programmai būtu jāatbalsta muitas pārvaldība šādās situācijās un jādara iespējama inovatīvu risinājumu izmantošana. Šādi sarežģīti uzdevumi vēl vairāk uzsver nepieciešamību pastiprināt sadarbību starp muitas dienestiem un vienādi interpretēt un īstenot muitas jomas tiesību aktus. Laikā, kad publiskās finanses ir pakļautas spiedienam, pasaules tirdzniecības apjoms palielinās un krāpšana un kontrabanda rada aizvien lielākas bažas, Programmai būtu jāpalīdz risināt minētās problēmas. [Gr. 6]

(3c)

Lai nodrošinātu maksimālu efektivitāti un izvairītos no pārklāšanās, Komisijai Programmas īstenošana būtu jākoordinē ar saistītajām Savienības programmām un fondiem. Tas jo īpaši attiecas uz Fiscalis programmu, ES Krāpšanas apkarošanas programmu un Vienotā tirgus programmu, kā arī uz Iekšējās drošības fondu, Integrētas robežu pārvaldības fondu, Reformu atbalsta programmu, programmu “Digitālā Eiropa”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un Padomes lēmumu par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu, kā arī īstenošanas regulām un pasākumiem. [Gr. 7]

(3d)

Attiecībā uz iespējamo Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības Programmai paredzētajā finansējumā nav ņemtas vērā izstāšanās līguma parakstīšanas radītās izmaksas un iespējamās turpmākās attiecības starp Apvienoto Karalisti un Savienību. Minētā līguma parakstīšana, Apvienotās Karalistes izstāšanās no visām pastāvošajām muitas sistēmām un sadarbības un tas, ka spēku zaudēs tās juridiskās saistības šajā jomā, varētu radīt papildu izmaksas, ko šīs Programmas izstrādes brīdī nebija iespējams precīzi aplēst. Tādēļ Komisijai būtu jāapsver iespēja atstāt rezervē pietiekamus līdzekļus, lai sagatavotos šo potenciālo izmaksu segšanai. Tomēr šīs izmaksas nevajadzētu segt no Programmai atvēlētā finansējuma, jo ar Programmā paredzēto budžetu pietiks tikai to izmaksu segšanai, kuras bija iespējams reāli paredzēt Programmas izstrādes laikā. [Gr. 8]

(4)

Šajā regulā paredzēts programmas finansējums, kam Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā jābūt par galveno atsauces summu 17. punkta nozīmē Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un finanšu pareizu pārvaldību (5).

(5)

Lai atbalstītu trešo valstu pievienošanās un asociācijas procesu, dalībai Programmā vajadzētu būt pieejamai valstīm, kas pievienojas, un kandidātvalstīm, kā arī potenciālajiem kandidātiem un Eiropas kaimiņattiecību politikas partnervalstīm, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi. Tajā var piedalīties trešās valstis saskaņā ar nosacījumiem, kas attiecībā uz to dalību Savienības programmās paredzēti konkrētajos nolīgumos starp Savienību un minētajām attiecīgajām valstīm , ja šāda dalība ir Savienības interesēs un ja tai ir labvēlīga ietekme uz iekšējo tirgu, vienlaikus negatīvi neietekmējot patērētāju aizsardzību . [Gr. 9]

(6)

Uz šo programmu attiecas Programmai būtu jāietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Regulas (ES, Euratom) [2018/XXX] 2018/ 1046 (6) ( turpmāk “Finanšu regula”) darbības jomā . Tā Finanšu regula paredz noteikumus par Savienības budžeta izpildi, izpildei , ieskaitot noteikumus par dotācijām, godalgām, publisko iepirkumu un ārējo ekspertu atlīdzināšanu. [Gr. 10]

(7)

Atzīts, ka programmā Tādēļ būtu jāsaglabā tās darbības , kas tiek piemērotas programmas “Muita 2020”piemērojamās darbības bijušas ietvaros un kas ir izrādījušās adekvātas, un tāpēc tās savukārt citas darbības — kas izrādījušās neadekvātas — būtu jāsaglabā. jāizbeidz . Lai programmas izpilde būtu vienkāršāka un elastīgāka un tādējādi tās mērķi tiktu labāk izpildīti, darbības būtu jādefinē tikai vispārīgās kategorijās, sniedzot sarakstu ar konkrēto darbību piemēriem. Būtu vajadzīgs, ka ar sadarbību un spēju veidošanu programma “Muita” arī veicina un atbalsta inovācijas ieviešanu un likšanu lietā, lai vēl vairāk uzlabotu spēju ievērot muitas pamatprioritātes. [Gr. 11]

(8)

Ar Regulu [2018/XXX] izveido muitas kontroles iekārtu instrumentu (7) (“CCE instruments”), kas ir viens no Integrētās robežu pārvaldības fonda instrumentiem. Lai saglabātu visu sadarbības darbību, kas saistītas ar muitas un muitas kontroles iekārtām, atbilstību un horizontālo koordināciju, ir lietderīgi tās visas īstenot ar vienu tiesību aktu un noteikumu kopumu, proti, ar šo regulu. Tādēļ būtu jānosaka, ka CCE instruments atbalsta tikai attiecināmo iekārtu iegādi, uzturēšanu un atjaunināšanu, savukārt programma “Muita” atbalsta visas pārējās saistītās darbības, piemēram, sadarbības darbības iekārtu vajadzību novērtēšanai vai attiecīgā gadījumā apmācība darbam ar iegādātajām iekārtām. [Gr. 12]

(9)

Muitas informācijas un saistītās informācijas apmaiņa ir ļoti svarīga netraucētai muitas darbībai, un šāda apmaiņa ievērojami pārsniedz apmaiņu muitas savienībā. Eiropas elektronisko sistēmu pielāgošana vai paplašināšana attiecībā uz trešām valstīm, kas nav programmas asociētās valstis, un starptautiskām organizācijām varētu patiešām būt Savienības vai dalībvalstu interesēs. Tādēļ, ja šāda interese ir pienācīgi pamatota, būtu jānosaka, ka saskaņā ar programmu Eiropas elektronisko sistēmu pielāgošanu vai paplašināšanu sadarbībai ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām uzskata par attiecināmām izmaksām.

(10)

Ņemot vērā globalizācijas nozīmi, būtu jānosaka, ka programma arī turpmāk nodrošina paredz iespēju iesaistīt ārējos ekspertus Finanšu regulas 238. panta nozīmē. Būtu jānosaka, ka minētie ārējie eksperti ir galvenokārt valdības iestāžu pārstāvji, arī no trešajām valstīm, kas nav asociētās valstis, kā arī akadēmisko aprindu pārstāvji un starptautisko organizāciju, uzņēmēju vai pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. [Gr. 13]

(11)

Saskaņā ar Komisijas apņēmību, kas pausta tās 2010. gada 19. oktobra paziņojumā “Par ES budžeta pārskatīšanu” (8), pausto apņemšanos nodrošināt finansēšanas programmu saskaņotību un vienkāršošanu resursi būtu jāizmanto kopīgi ar citiem Savienības finansēšanas instrumentiem, ja ar Programmas ietvaros veicamajām darbībām paredzēts īstenot mērķus, kas ir kopīgi dažādiem finansēšanas instrumentiem, ņemot vērā to, ka Programmai piešķirtā summa tika aprēķināta, neņemot vērā neparedzētu izdevumu iespējamību, un vienlaikus novēršot divkāršu finansēšanu. Būtu jānodrošina, ka Programmas darbībās Savienības resursi muitas savienības un muitas dienestu atbalstam tiek izmantoti atbilstīgi. [Gr. 14]

(11a)

Tādas programmatūras iegādei, kura ir nepieciešama, lai veiktu stingru robežkontroli, vajadzētu būt iespējai tikt finansētai Programmas ietvaros. Turklāt, lai atvieglotu datu apmaiņu, būtu jāveicina tādas programmatūras iegāde, kuru var izmantot visās dalībvalstīs. [Gr. 15]

(12)

Lielākā Lielāka programmas budžeta daļa tiks atvēlēta informācijas tehnoloģiju (IT) spēju veidošanas darbībām. Būtu jāizstrādā īpaši noteikumi attiecīgi par Eiropas elektronisko sistēmu kopīgajiem un valsts komponentiem. Turklāt būtu skaidri jādefinē darbību piemērošanas joma un Komisijas un dalībvalstu pienākumi. Lai nodrošinātu IT spēju veidošanas darbību saskaņotību un koordināciju, Programmā būtu jāparedz tas, ka Komisija izstrādā un atjaunina stratēģisku daudzgadu muitas plānu (“MASP-C”) nolūkā izveidot elektronisku vidi, kas nodrošina Savienības muitas sistēmu saskaņotību un savietojamību. [Gr. 16]

(13)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums 70/2008/EK (9) aicina Komisiju sagatavot daudzgadu stratēģisku plānu, lai radītu saskaņotu un mijiedarbīgu elektronisku muitas vidi Savienībā. Daudzgadu stratēģiskajā plānā iekļauto elektronisko sistēmu izstrādi un ekspluatāciju galvenokārt finansē ar programmas līdzekļiem. Lai nodrošinātu, ka programma un daudzgadu stratēģiskais plāns ir atbilstīgi un savstarpēji koordinēti, šajā regulā tiks iestrādāti attiecīgie lēmuma noteikumi. Visas attiecīgās Lēmuma Nr. 70/2008/EK normas tagad ir pārņemtas vai nu ar Regulu (ES) Nr. 952/2013, vai ar šo regulu, tādēļ Lēmums Nr. 70/2008/EK būtu jāatceļ.

(14)

Šī regula Šīs regulas īstenošanas nolūkā Komisijai būtu jāīsteno, izmantojot jāpieņem darba programmas. Izvirzīti vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķi, un, lai izmantotu laika gaitā gūto pieredzi, jāparedz, ka darba programmas var ilgt vairākus gadus. Pāreja no gada uz daudzgadu darba programmām mazinās administratīvo slogu kā Komisijai, tā dalībvalstīm. [Gr. 62]

(14a)

Saskaņā ar konstatējumiem, kas iekļauti divos īpašajos ziņojumos, kurus muitas jomā nesen pieņēmusi Eiropas Revīzijas palāta, proti, 2017. gada 5. decembra īpašajā ziņojumā Nr. 19/2017 “Ievešanas procedūras: trūkumi tiesiskajā regulējumā un neefektīva īstenošana ietekmē ES finanšu intereses” un 2018. gada 10. oktobra īpašajā ziņojumā Nr. 26/2018 “Kāpēc vairākkārt kavējās muitas IT sistēmu ieviešana”, darbībām, kas programmas “Muita” ietvaros tiek veiktas attiecībā uz sadarbību muitas jomā, vajadzētu būt vērstām uz paziņoto trūkumu novēršanu. [Gr. 17]

(14b)

Eiropas Parlaments 2018. gada 4. oktobrī pieņēma rezolūciju par muitas krāpšanas apkarošanu un ES pašu resursu aizsardzību. Rezolūcijā iekļautie secinājumi būtu jāņem vērā, kad tiks veiktas Programmas ietvaros īstenojamās darbības. [Gr. 18]

(15)	Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (10). [Gr. 63]

(16)

Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (11) 22. un 23. punktu šo programmu ir nepieciešams izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas ievākta, izpildot noteiktas uzraudzības prasības, vienlaikus neradot pārmērīgu regulējumu un administratīvo slogu, jo īpaši dalībvalstīm. Attiecīgā gadījumā šādas prasības var ietvert izmērāmus rādītājus kā pamatu izvērtēšanai par instrumenta ietekmi uz vietas.

(17)

Lai pienācīgi reaģētu uz izmaiņām politikas prioritātēs, būtu jāparedz, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu Komisijai deleģē pilnvaras pieņemt aktus, lai grozītu tādu rādītāju sarakstu, ar kuriem mēra konkrētu programmas mērķu sasniegšanu , attiecībā uz daudzgadu stratēģiskā plāna muitas jomā izstrādi un atjaunināšanu un attiecībā uz daudzgadu darba programmu noteikšanu . Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, arī ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (12). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. [Gr. 64]

(18)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (13), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95 (14), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (15) un Padomes Regulu (ES) 2017/1939 (16) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, ieskaitot pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus. Saskaņā jo īpaši ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvu izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (17). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(19)

Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, kurus pieņem Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu. Minētie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka budžeta izstrādes un īstenošanas procedūru, izmantojot dotācijas, publisko iepirkumu, godalgas, netiešu īstenošanu, kā arī paredz finanšu dalībnieku pienākumu pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību vispārīgu trūkumu gadījumā attiecībā uz tiesiskumu dalībvalstīs, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un efektīvam ES finansējumam.

(20)

Saskaņā ar šo regulu finansēšanas veidus un īstenošanas metodes izvēlas, pamatojoties uz iespējām ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt vislabākos rezultātus, īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un neatbilstības risku. Te būtu jāņem vērā vienreizējo maksājumu, vienoto likmju un vienības izmaksu, kā arī finansējuma, kas nav saistīts ar izmaksām, izmantošana saskaņā ar Finanšu regulas 125. panta 1. punktu. [Gr. 19]

(21)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(22)	Ar šo regulu aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) Nr. 1294/2013/EK, kurš tādējādi būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

1. Ar šo regulu sadarbībai muitas jomā izveido programmu “Muita” (“Programma”).

2. Ar to nosaka Programmas mērķus, budžetu 2021.–2027. gadam, Savienības finansējuma veidus un šāda finansējuma piešķiršanas noteikumus.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“muitas dienesti” ir dienesti, kas definēti Regulas (ES) Nr. 952/2013 5. panta 1. punktā;

2)	“Eiropas elektroniskās sistēmas” ir elektroniskas sistēmas, kas vajadzīgas muitas savienībai un muitas iestāžu uzdevuma izpildei;

3)	“trešā valsts” ir valsts, kas nav Savienības dalībvalsts.

3. pants

Programmas mērķi

1. Programmas vispārīgais mērķis ir atbalstīt Lai sasniegtu ilgtermiņa mērķi, proti, panākt to, ka visi muitas savienību un muitas dienestus, dienesti Savienībā strādā kopā pēc iespējas ciešāk, lai garantētu dalībvalstu drošību un drošumu , lai aizsargātu Savienības Savienību pret krāpšanu un tās dalībvalstu finanšu negodīgu un nelikumīgu komercpraksi un ekonomikas intereses, nodrošinātu drošību vienlaikus veicinātu likumīgu uzņēmējdarbību un drošumu Savienībā un aizsargātu augstu patērētāju aizsardzības līmeni, Programmas vispārējais mērķis ir atbalstīt muitas Savienību pret negodīgu un muitas dienestus Savienības un nelikumīgu tirdzniecību, vienlaikus atvieglojot likumīgu darījumdarbību. tās dalībvalstu finanšu un ekonomisko interešu aizsargāšanā . [Gr. 20]

2. Programmas konkrētais mērķis specifiskie mērķi ir šādi:

1)	atbalstīt muitas jomas tiesību aktu un politikas sagatavošanu un vienādu īstenošanu, kā arī sadarbību muitas jomā;

2)	palīdzēt IT spēju veidošanā, kas izpaužas kā Savienības Muitas kodeksa 278. pantā minēto elektronisko sistēmu izstrāde, uzturēšana un ekspluatācija un gludas pārejas uz bezpapīra vidi un tirdzniecību nodrošināšana saskaņā ar šīs regulas 12. pantu;

3)	finansēt kopīgas darbības, kas izpaužas kā sadarbības mehānismi, kuri ierēdņiem ļauj veikt kopīgas operatīvas darbības atbilstoši saviem pamatpienākumiem, dalīties pieredzē muitas jomā un apvienot centienus muitas politikas īstenošanā;

4)	uzlabot cilvēku kompetenci, atbalstot muitas ierēdņu profesionālās iemaņas un nodrošinot viņiem iespējas pildīt savus pienākumus, balstoties uz vienotu kārtību;

5)	atbalstīt inovāciju muitas politikas jomā. [Gr. 21]

2.a Programma ir savienojama ar jebkādu sinerģiju ar citām Savienības rīcības programmām un fondiem, kam ir līdzīgi mērķi attiecīgajās jomās, un tajā tiek izmantota šāda sinerģija. [Gr. 22]

2.b Programmas īstenošanā ievēro pārredzamības, proporcionalitātes, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminēšanas principu. [Gr. 23]

2.c Ar šo programmu atbalsta arī pastāvīgu muitas dienestu savstarpējas sadarbības attīstību un uzraudzību, lai identificētu vājos punktus un iespējamus uzlabojumus. [Gr. 24]

4. pants

Budžets

1. Finansējums Programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir 842 844 000 EUR 2018. gada cenās ( 950 000 000 EUR faktiskajās cenās). [Gr. 25]

2. Attiecīgos pienācīgi pamatotos gadījumos šā panta 1. punktā minēto summu var izmantot arī tādu sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas, izvērtēšanas un citu aktivitāšu segšanai, kuras saistītas ar programmas pārvaldību īstenošanas rezultātu un tās mērķu izpildes izvērtēšanu. No šīs summas turklāt var segt izdevumus par pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, Komisijas veiktajām informācijas un komunikācijas darbībām, kas paredzētas dalībvalstīm un ekonomikas dalībniekiem, ciktāl šīs darbības ir saistītas ar Programmas mērķiem, kā arī izdevumus, kas saistīti ar informācijas tehnoloģiju tīkliem informācijas apstrādei un informācijas apmaiņai, ieskaitot korporatīvos informācijas tehnoloģiju rīkus un citu tehnisko un administratīvo palīdzību, kura vajadzīga saistībā ar programmas pārvaldību , ciktāl šādas darbības ir nepieciešamas Programmas mērķu sasniegšanai . [Gr. 26]

2.a Programmu neizmanto, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar iespējamo Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības. Komisija atbilstoši pašas veiktajām aplēsēm iekļauj rezervē līdzekļus, kas nepieciešami, lai segtu izmaksas saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no visām muitas savienības sistēmām un sadarbības, un ar to, ka spēku zaudē tās juridiskās saistības šajā jomā.

Pirms minēto līdzekļu iekļaušanas rezervē Komisija aplēš iespējamās izmaksas un informē Eiropas Parlamentu, tiklīdz ir pieejami dati, kas attiecas uz šo aplēsi. [Gr. 27]

5. pants

Programmas asociētās trešās valstis

Programmā var piedalīties šādas trešās valstis:

valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālie kandidāti — saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu līdzdalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm;

valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, — saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem, kas reglamentē šo valstu līdzdalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm, ar noteikumu, ka šīs valstis ir sasniegušas pietiekamu līmeni attiecīgo tiesību aktu un administratīvo metožu tuvināšanā Savienības līmenim;

citas trešās valstis saskaņā ar nosacījumiem, kas attiecībā uz to paredzēti konkrētā nolīgumā par trešās valsts dalību Savienības programmās, paredzēti konkrētajos nolīgumos: ar noteikumu, ka minētais nolīgums : [Gr. 28]

—	nodrošina taisnīgu līdzsvaru to trešo valstu starp iemaksām un ieguvumiem, kuras piedalās Savienības programmās;

—	izklāsta paredz nosacījumus dalībai programmās, ieskaitot finanšu iemaksu aprēķināšanu atsevišķām programmām un to administratīvās izmaksas. Minētās iemaksas veido piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Regulas [2018/XXX] [jaunās Finanšu regulas] [21. panta 5. punktu]; [Gr. 29]

—	trešām valstīm nepiešķir lēmumu pieņemšanas pilnvaras attiecībā uz Programmu;

—	garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt savas finanšu intereses.

6. pants

ES finansējuma apgūšana un veidi

1. Programmu īsteno ar tiešās pārvaldības palīdzību saskaņā ar Finanšu regulu.

2. Programma var sniegt finansējumu jebkurā no Finanšu regulā noteiktajiem veidiem, jo īpaši dotāciju, godalgu, publiskā iepirkuma un ceļa un uzturēšanās izdevumu atmaksāšanas, kas rodas ārējiem ekspertiem, veidā.

II NODAĻA

ATTIECINĀMĪBA

7. pants

Attiecināmās darbības

1. Uz finansējumu var pretendēt tikai tās darbības, ar kurām īsteno 3. pantā minētos mērķus.

2. Darbības, kas papildina vai atbalsta darbības, ar kurām īsteno mērķus, kas minēti 3. pantā Regulā (ES) [2018/XXX] [CCE instruments], un darbības, kas papildina vai ar ko atbalsta darbības, ar kurām īsteno Regulas (ES) [2018/XXXX] [Krāpšanas apkarošanas programma] 2. pantā minētos mērķus, arī var pretendēt uz finansējumu saskaņā ar šo Programmu. [Gr. 30]

3. Šādas ir 1. un 2. punktā minētās darbības.

a)	Sanāksmes un tamlīdzīgi ad hoc pasākumi;

b)	strukturēta sadarbība projektu veidā , piemēram, dalībvalstu grupas veikta uz sadarbību balstīta IT izstrāde ; [Gr. 31]

c)	IT spēju veidošanas darbības, jo īpaši Eiropas elektronisko sistēmu izstrāde un ekspluatācija;

d)	cilvēku kompetences un spēju veidošanas darbības , tostarp apmācība un labākās prakses apmaiņa ; [Gr. 32]

atbalsts un citas darbības, ieskaitot:

pētījumi;

2)	inovācijas aktivitātes, jo īpaši koncepcijas pierādīšana, izmēģinājuma projekti un prototipu izstrāde;

3)	kopīgi izstrādātas komunikācijas darbības;

3a)	uzraudzīšanas darbības; [Gr. 33]

4)	citas darbības, kas paredzētas 13. pantā minētajās darba programmās un kas vajadzīgas 3. pantā noteikto mērķu sasniegšanai vai atbalstam.

Iespējamie a), b) un d) apakšpunktā minēto darbību veidi norādīti nepilnīgā sarakstā 1. pielikumā.

4. Darbības, kuras aptver tādu Eiropas elektronisko sistēmu kopīgo komponentu pielāgošanas vai paplašināšanas izstrādi , ieviešanu, uzturēšanu un ekspluatāciju, kas paredzēti sadarbībai ar trešām valstīm, kuras nav Programmas asociētās valstis, vai ar starptautiskām organizācijām, var pretendēt uz finansējumu, ja tās ir Savienības interesēs. Komisija ievieš vajadzīgos administratīvos noteikumus, kas var paredzēt finansiālu ieguldījumu no trešām personām, uz kurām attiecas minētās darbības. [Gr. 34]

5. Ja 3. punkta c) apakšpunktā minētā IT spēju palielināšanas darbība attiecas uz Eiropas elektronisko sistēmu izstrādi un ekspluatāciju, uz finansējumu saskaņā ar Programmu var pretendēt tikai tās izmaksas, kuras saistītas ar pienākumiem, kas Komisijai uzticēti saskaņā ar 11. panta 2. punktu. Dalībvalstis sedz izmaksas, kas saistītas ar pienākumiem, kuri tām uzticēti saskaņā ar 11. panta 3. punktu.

8. pants

Ārējie eksperti

1. Par ekspertiem Programmā organizētajās darbībās var pieaicināt valdības iestāžu pārstāvjus, ieskaitot no trešajām valstīm, kas nav Programmas asociētās valstis saskaņā ar 5. pantu, akadēmisko aprindu pārstāvjus, starptautisku un citu attiecīgu organizāciju pārstāvjus, uzņēmēju pārstāvjus un organizācijas, kas pārstāv uzņēmējus, un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, ja vien tas sekmē darbības 3. pantā minēto mērķu izpildi. [Gr. 35]

2. Izmaksas, kas radušās 1. punktā minētajiem ārējiem ekspertiem, Programmā ir attiecināmas atlīdzināšanas nolūkiem saskaņā ar Finanšu regulas 238. panta noteikumiem.

3. Ārējos ekspertus izraugās Komisija, pamatojoties uz viņu prasmēm, kompetenci , pieredzi šīs regulas piemērošanas jomā un atbilstošajām zināšanām, kas būtiskas konkrētajai darbībai par konkrēto veicamo darbību un izvairoties no iespējama interešu konflikta. Veicot minēto atlasi, nodrošina līdzsvaru starp uzņēmējdarbības jomas pārstāvjiem un citiem pilsoniskās sabiedrības ekspertiem, kā arī ņem vērā dzimumu līdztiesības principu. Ārējo ekspertu sarakstu regulāri atjaunina un dara publiski pieejamu. [Gr. 36]

III NODAĻA

DOTĀCIJAS

9. pants

Piešķiršana, papildināmība un kombinēts finansējums

1. Programmā paredzētās dotācijas piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu un konkrētāk — atbilstoši pareizas finanšu pārvaldības, pārredzamības, proporcionalitātes, nediskriminēšanas un vienlīdzīgas attieksmes principam . [Gr. 37]

2. Darbība, kurai šajā Programmā piešķirts finansējums, var saņemt finansējumu arī no jebkuras citas Savienības programmas, ar noteikumu, ka finansējums neattiecas uz tām pašām izmaksām. Attiecīgajam finansējumam, kas no katras Savienības programmas piešķirts darbībai, piemēro konkrētās programmas noteikumus. Kumulatīvais finansējums nepārsniedz darbības kopējās attiecināmās izmaksas, un atbalstu no dažādām Savienības programmām var aprēķināt proporcionāli saskaņā ar dokumentiem, kuros noteikti atbalsta nosacījumi.

3. Saskaņā ar Finanšu regulas 198. panta f) punktu, ja attiecināmie subjekti ir dalībvalstu un šīs regulas 5. pantā minēto Programmas asociēto trešo valstu muitas dienesti, dotācijas piešķir bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, ar noteikumu, ka ir izpildīti minētajā pantā izklāstītie nosacījumi.

10. pants

Līdzfinansējuma likme

1. Atkāpjoties no Finanšu regulas 190. panta, no Programmai paredzētajiem līdzekļiem var finansēt līdz 100 % no darbības attiecināmajām izmaksām atbilstoši šīs darbības nozīmīgumam un aplēstajai ietekmei . [Gr. 38]

2. Piemērojamo līdzfinansējuma likmi, ja darbībām ir vajadzīga dotāciju piešķiršana, nosaka 13. pantā minētajās daudzgadu darba programmās.

IV NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI IT SPĒJU VEIDOŠANAS DARBĪBĀM

11. pants

Pienākumi

1. Komisija un dalībvalstis kopā nodrošina tādu 12. pantā minētajā daudzgadu stratēģiskajā plānā muitas jomā uzskaitīto Eiropas elektronisko sistēmu izstrādi un ekspluatāciju, ieskaitot to projektēšanu, specifikācijas, atbilstības testēšanu, ieviešanu, uzturēšanu, pilnveidi, modernizāciju, drošību, kvalitātes nodrošināšanu un kvalitātes kontroli., kas uzskaitītas 12. pantā minētajā daudzgadu stratēģiskajā plānā muitas jomā. [Gr. 39]

2. Komisija jo īpaši nodrošina:

a)	kopīgo komponentu, kas noteikti saskaņā ar 12. pantā minēto daudzgadu stratēģisko plānu muitas jomā, izstrādi un ekspluatāciju;

b)	Eiropas elektronisko sistēmu izstrādes un ekspluatācijas vispārīgo koordināciju, kas vērsta uz to drošu izmantojamību , kibernoturību , savienojamību un pastāvīgu uzlabošanu un to saskaņotu īstenošanu; [Gr. 40]

c)	Eiropas elektronisko sistēmu koordināciju Eiropas līmenī, lai tās popularizētu un īstenotu valstu līmenī;

d)	Eiropas elektronisko sistēmu izstrādes un ekspluatācijas koordināciju attiecībā uz to mijiedarbi ar trešām personām, izņemot darbības, kas paredzētas valstu prasību izpildei;

e)	Eiropas elektronisko sistēmu koordināciju ar citām attiecīgām darbībām, kas saistītas ar e-pārvaldību Savienības līmenī;

ea)	efektīvu un ātru komunikāciju ar un starp dalībvalstīm, lai racionalizētu Savienības elektronisko sistēmu pārvaldību; [Gr. 41]

eb)	savlaicīgu un pārredzamu komunikāciju ar ieinteresētajām personām, uz kurām attiecas IT sistēmu ieviešana Savienības un dalībvalstu līmenī, jo īpaši par kavējumiem Savienības un valstu komponentu īstenošanā un par izdevumiem, kas saistīti ar šiem komponentiem. [Gr. 42]

3. Dalībvalstis jo īpaši nodrošina:

a)	valsts komponentu, kas noteikti saskaņā ar 12. pantā minēto daudzgadu stratēģisko plānu muitas jomā, izstrādi un ekspluatāciju;

b)	Eiropas elektronisko sistēmu valsts komponentu izstrādes un darbības koordināciju valsts līmenī;

c)	Eiropas elektronisko sistēmu koordināciju ar citām attiecīgām darbībām, kas saistītas ar e-pārvaldību valsts līmenī;

d)	regulāru informācijas iesniegšanu Komisijai par pasākumiem, ko dalībvalstis ir veikušas, lai to attiecīgās iestādes vai uzņēmēji varētu pilnībā un efektīvi izmantot Eiropas elektroniskās sistēmas; [Gr. 43]

e)	Eiropas elektronisko sistēmu īstenošanu valsts līmenī.

12. pants

Daudzgadu stratēģiskais plāns muitas jomā (MASP-C)

1. Komisija izstrādā pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 17. pantu, lai papildinātu šo regulu, izstrādājot un atjaunina atjauninot daudzgadu stratēģisko plānu muitas jomā, kurā uzskaitīti visi uzdevumi, kas attiecas uz Eiropas elektronisko sistēmu izstrādi un ekspluatāciju un ar ko katra sistēma vai tās sistēmas daļa tiek klasificēta kā: [Gr. 65]

a)	kopīgs komponents: Eiropas elektronisko sistēmu komponents, kas izstrādāts Savienības līmenī un ir pieejams visām dalībvalstīm vai ko Komisija efektivitātes, racionalizācijas drošības un racionalizācijas uzticamības nolūkā atzinusi par kopīgu; [Gr. 45]

b)	valsts komponents: Eiropas elektronisko sistēmu komponents, kas izstrādāts valsts līmenī un ir pieejams tajā dalībvalstī, kura šādu komponentu izveidoja vai veicināja tā kopīgu izveidi , piemēram, dalībvalstu grupas veiktas uz sadarbību balstītas IT izstrādes projekta ietvaros ; [Gr. 46]

c)	vai abu veidu kombinācija.

2. Daudzgadu stratēģiskais plāns muitas jomā aptver arī inovācijas un izmēģinājuma darbības, kā arī atbalsta metožu kopumus un rīkus, kas saistīti ar Eiropas elektroniskajām sistēmām.

3. Dalībvalstis informē Komisiju par katra uzdevuma pabeigšanu, kurš tām uzticēts atbilstīgi 1. punktā minētajam daudzgadu stratēģiskajam plānam muitas jomā. Tās regulāri ziņo Komisijai arī par savu uzdevumu izpildes gaitu un attiecīgā gadījumā par paredzamiem kavējumiem to veikšanā . [Gr. 47]

4. Katru gadu vēlākais 31. martā dalībvalstis iesniedz Komisijai gada progresa ziņojumu par 1. punktā minēto daudzgadu stratēģisko plānu muitas jomā par laikposmu no iepriekšējā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim. Minētos gada ziņojumus sagatavo iepriekš noteiktā formā.

5. Ne vēlāk kā katra gada 31. oktobrī Komisija, pamatojoties uz 4. punktā minētajiem gada ziņojumiem, sagatavo konsolidētu ziņojumu, kurā novērtēts dalībvalstu un Komisijas paveiktais 1. punktā minētā plāna īstenošanā un iekļauta informācija par nepieciešamajām plāna korekcijām vai kavējumiem tā īstenošanā, un šo ziņojumu publisko. [Gr. 48]

V NODAĻA

PLĀNOŠANA, UZRAUDZĪBA, IZVĒRTĒŠANA UN KONTROLE

13. pants

Darba programma

1. Programmu īsteno ar daudzgadu darba programmām, kas minētas Programmas īstenošanas nolūkā pieņem Finanšu regulas 108. pantā minētās daudzgadu darba programmas . Daudzgadu darba programmās jo īpaši izklāsta īstenojamos mērķus, sagaidāmos rezultātus, īstenošanas metodi un finansēšanas plāna kopējo summu. Tajās iekļauj arī sīki izstrādātu aprakstu par finansējamām darbībām, norādi par katrai darbībai piešķirto summu un indikatīvu īstenošanas grafiku . [Gr. 66]

2. Komisija saskaņā ar 17 . pantu pieņem deleģētos aktus , lai papildinātu šo regulu, nosakot daudzgadu darba programmas. pieņem Komisija ar īstenošanas aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto procedūru. [Gr. 67]

2.a Daudzgadu darba programmu sagatavošana balstās uz pieredzi, kas gūta saistībā ar iepriekšējām programmām. [Gr. 51]

14. pants

Uzraudzība un ziņošana

1. Regulas 2. pielikumā ir noteikti rādītāji, ar kuriem ziņo Saskaņā ar Finanšu regulas 41 . panta 3. punkta h) apakšpunktā noteiktajām ziņošanas prasībām Komisija sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei informāciju par programmas virzību ceļā uz 3. pantā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanu. īstenošanas rezultātiem. Ziņošana par īstenošanas rezultātiem ietver informēšanu gan par progresu, gan par neizpildi . [Gr. 52]

2. Rādītāji ziņošanai par Programmas īstenošanas rezultātiem 3. pantā paredzēto konkrēto mērķu sasniegšanā ir izklāstīti 2. pielikumā. Lai efektīvi novērtētu programmas virzību ceļā uz tās mērķu sasniegšanu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 17. pantu, lai, grozot 2. pielikumu, vajadzības gadījumā pārskatītu vai papildinātu rādītājus un šo regulu papildinātu ar noteikumiem par uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas izveidi nolūkā sniegt Eiropas Parlamentam un Padomei atjauninātu kvalitatīvu, kā arī kvantitatīvu informāciju par Programmas īstenošanas rezultātiem . [Gr. 53]

3. Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas gaitas uzraudzībai un tās īstenošanas rezultātu uzraudzībai izvērtēšanai vajadzīgie dati tiek savākti iedarbīgi, ir salīdzināmi un pilnīgi , kā arī to, ka tie tiek vākti efektīvi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem izvirza samērīgas un atbilstošas ziņošanas prasības. Komisija sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei uzticamu informāciju par to datu kvalitāti, kas izmantoti īstenošanas rezultātu raksturošanai. [Gr. 54]

15. pants

Izvērtēšana

1. Izvērtēšanu veic savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

2. Programmas starpposma novērtējumu veic, tiklīdz par programmas tās īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā pēc četriem trīs gadiem no programmas īstenošanas sākuma. [Gr. 55]

2.a Starpposma novērtējumā izklāsta konstatējumus, kas nepieciešami, lai pieņemtu lēmumu par Programmas turpināšanu pēc 2027. gada un par tās mērķiem. [Gr. 56]

3. Programmas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā pēc četriem trīs gadiem no 1. pantā norādītā minētā termiņa beigām, Komisija veic programmas galīgo izvērtēšanu. [Gr. 57]

4. Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai izklāsta un paziņo šīs izvērtēšanas rezultātus kopā ar savām piezīmēm un gūto pieredzi . [Gr. 58]

16. pants

Revīzijas un izmeklēšana

Ja trešā valsts programmā piedalās, pamatojoties ar lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar starptautisku nolīgumu vai ar citu juridisku instrumentu, trešā valsts piešķir tiesības un piekļuvi, kas atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Revīzijas palātai un Eiropas Prokuratūrai (EPPO) ir vajadzīgas, lai tie visaptveroši īstenotu savu attiecīgo kompetenci. OLAF un EPPO gadījumā šādas tiesības ietver tiesības veikt izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes un apskates uz vietas, kas paredzētas Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai ( OLAF ). Nr. 883/2013 un Padomes Regulā ( ES ) 2017/1939 (18). [Gr. 59]

VI NODAĻA

PILNVARU DELEĢĒŠANA UN KOMITEJU PROCEDŪRA

17. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 12. panta 1. punktā, 13. panta 2. punktā un 14. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028. gada 31. decembrim. [Gr. 68]

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 12. panta 1. punktā, 13. panta 2. punktā un 14. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. [Gr. 69]

4. Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas paredzēti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 12. panta 1. punktu, 13. panta 2. punktu un 14. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tad, ja divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. [Gr. 70]

18. pants

Komiteju procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja, kuras nosaukums ir “Muitas programmas komiteja”. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. [Gr.71]

VII NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

19. pants

Informācija, komunikācija un publicitāte

1. Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā maksimālu redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot plašai auditorijai, ieskaitot plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir atbilstīga, efektīva un samērīga. [Gr. 60]

2. Saistībā Komisija veic darbības, kuras saistītas ar informēšanu un komunikāciju par programmu, tās saskaņā ar to finansētajām darbībām un rezultātiem, Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. kas sasniegti ar šo darbību palīdzību . Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo institucionālo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes ir saistītas ar 3. pantā minētajiem izklāstītājiem mērķiem. [Gr. 61]

20. pants

Atcelšana

1. Regula (ES) Nr. 1294/2013 tiek atcelta, atcelšanai stājoties spēkā 2021. gada 1. janvārī.

2. Lēmumu Nr. 70/2008/EK atceļ no 2021. gada 1. janvāra.

21. pants

Pārejas noteikumi

1. Šī regula neskar attiecīgo darbību turpināšanu vai grozīšanu — līdz to slēgšanai — saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1294/2013, ko attiecīgajām darbībām turpina piemērot līdz to slēgšanai.

2. No programmas finansējuma var segt arī izdevumus par tehnisko un administratīvo palīdzību, kas ir vajadzīga, lai nodrošinātu pāreju starp Programmu un pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar iepriekšējo programmu, Regulu (ES) Nr. 1294/2013.

3. Lai varētu pārvaldīt darbības, kuras līdz 2027. gada 31. decembrim nebūs pabeigtas, 4. panta 2. punktā paredzēto izmaksu segšanai budžetā vajadzības gadījumā var iekļaut apropriācijas arī pēc 2027. gada.

22. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

…,

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

(1) OV C 62, 15.2.2019., 45. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa nostāja.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1294/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido rīcības programmu muitas nozarei Eiropas Savienībā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (“Muita 2020”) un atceļ Lēmumu Nr. 624/2007/EK (OV L 347, 20.12.2013., 209. lpp.).

(4) https://ec.europa.eu/taxation_customs/general-information-customs/customs-risk-management/measures-customs-risk-management-framework-crmf_en

(5) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(6) COM(2016)0605 final Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(7) Priekšlikums — Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar ko Integrētās robežu pārvaldības fonda satvarā izveido finansiālā atbalsta instrumentu muitas kontroles iekārtām

(8) COM(2010)0700

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 70/2008/EK (2008. gada 15. janvāris) par elektronisku muitas un tirdzniecības vidi (OV L 23, 26.1.2008., 21. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(11) 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.).

(12) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(14) Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

(15) Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(16) Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

(18) Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).

1. PIELIKUMS

Regulas 7. panta 3. punkta pirmās daļas a), b) un d) punktā minēto iespējamo darbību veidu nepilnīgs saraksts

Regulas 7. panta 3. punkta pirmās daļas a), b) un d) punktā minētās darbības var būt šādas:

sanāksmes un tamlīdzīgi ad hoc pasākumi:

—	semināri un darbsemināri, parasti piedalās visas valstis, un tajos par konkrētu jautājumu tiek sniegtas prezentācijas, dalībnieki iesaistās padziļinātās diskusijās un pasākumos;

—	darba vizītes, ko organizē, lai ļautu ierēdņiem iegūt vai uzlabot savu kompetenci vai zināšanas muitas jautājumos;

strukturēta sadarbība projektu veidā:

—	projektu grupas, ko galvenokārt veido ierobežots skaits valstu; tās darbojas ierobežotu laiku, lai sasniegtu kādu iepriekš noteiktu mērķi ar skaidri noteiktu rezultātu, ieskaitot koordinēšanu vai salīdzinošu vērtēšanu;

—

ekspertu komandas, proti, strukturētas sadarbības formas, kas izveidotas kā pagaidu vai pastāvīgas komandas, kurās apvieno speciālas zināšanas uzdevumu veikšanai konkrētās jomās vai operatīvu darbību veikšanai, iespējams, saņemot tiešsaistes sadarbības, administratīvās palīdzības un infrastruktūras un aprīkojuma sistēmu atbalsta pakalpojumus;

—	pārraudzības pasākums, ko īsteno Komisijas un attiecināmo iestāžu ierēdņu kopīgās komandas, lai analizētu muitas prakses, noteiktu grūtības īstenošanas noteikumos un vajadzības gadījumā izteiktu ieteikumus Savienības noteikumu un darba metožu pielāgošanai;

cilvēku kompetences un spēju veidošanas darbības:

—	vispārēja apmācība vai e-mācīšanās izstrāde, kas palīdz uzkrāt nepieciešamās profesionālās prasmes un zināšanas attiecībā uz muitas jomu;

—	tehniskais atbalsts, kura mērķis ir, ieviešot labu praksi un ar to apmainoties, pilnveidot administratīvās procedūras, pastiprināt administratīvās spējas un uzlabot muitas dienestu darbu un operācijas.

2. PIELIKUMS

Rādītāji

Konkrētais mērķis: atbalstīt muitas tiesību aktu un rīcībpolitikas sagatavošanu un vienādu īstenošanu, kā arī sadarbību muitas jomā un administratīvo spēju veidošanu, ieskaitot attiecībā uz cilvēku kompetenci un Eiropas elektronisko sistēmu izstrādi un ekspluatāciju muitas jomā.

1. Spēju veidošana (administratīvo, cilvēkresursu un IT)

1.	Savienības tiesību aktu un politikas piemērošanas un īstenošanas rādītājs (šajā jomā rīkoto darbību saskaņā ar Programmu skaits un pēc minētajām darbībām izdotie ieteikumi)

2.	mācīšanās rādītājs (izmantotie mācību moduļi; apmācīto ierēdņu skaits; atzīme, ar kādu dalībnieki novērtējuši kvalitāti)

3.	Eiropas elektronisko sistēmu pieejamība (laika daļa procentos)

4.	Kopējā sakaru tīkla pieejamība (laika daļa procentos)

5.	Svarīgāko Eiropas elektronisko sistēmu izmantošana, lai palielinātu starpsavienojamību un pārietu uz elektronisko muitas savienību (nosūtīto ziņojumu un notikušo konsultāciju skaits)

6.	SMK ieviešanas rādītājs (SMK īstenošanā sasniegto starpposma mērķu procents)

2. Dalīšanās ar zināšanām un tīklošanās

1.	Sadarbības noslogotības indekss (notikušās tīklošanās pakāpe, klātienes sanāksmju skaits, sadarbības grupu skaits tiešsaistē)

2.	Labas prakses un vadlīniju indekss (darbību skaits, kas šajā jomā organizētas saskaņā ar Programmu; dalībnieku procents, kas izmantojuši ar Programmas atbalstu izstrādāto darba praksi/vadlīnijas)