Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Ilgtspējīgs finansējums mūžizglītībai un prasmju attīstīšanai kvalificēta darbaspēka trūkuma apstākļos”

(izpētes atzinums pēc prezidentvalsts Horvātijas pieprasījuma)

(2020/C 232/02)

Ziņotāja:	Tatjana BABRAUSKIENĖ
Līdzziņotājs:	Pavel TRANTINA

Padomes prezidentvalsts Horvātijas pieprasījums	Vēstule, 10.9.2019.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Komitejas Biroja lēmums	24.9.2019.
Atbildīgā specializēta nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	3.3.2020.
Pieņemts plenārsesijā	7.5.2020.
Plenārsesija Nr.	551 – Neklātienes plenārsesija
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	254/1/6

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē to, ka komisāram Nicolas Schmit adresētajā pilnvarojuma vēstulē (1) uzsvērta Prasmju programmas īstenošana un aktualizēšana, it īpaši prasmju trūkuma apzināšana un novēršana un atbalsts pārkvalifikācijai kā taisnīgas pārkārtošanās daļai, kā arī uzdevums izpētīt ideju ierosināt individuālus mācību kontus kā vienu no iespējamiem veidiem, kā pieaugušajiem (gan nodarbinātajiem, gan bezdarbniekiem) uzkrāt tiesības uz apmācību un izmantot tās nodrošinātas kvalitātes apmācībai.

1.2.

EESK atbalsta 2019. gada 8. novembrī pieņemtos “Padomes secinājumus par mūžizglītības politikas būtisko lomu centienos sabiedrībai nodrošināt iespējas panākt tehnoloģisko pāreju un pāreju uz zaļo ekonomiku, tādējādi atbalstot iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi” (2), kuros Komisija ir aicināta “atjaunināt pašreizējās mūžizglītības politikas efektivitāti, mērogu un mērķgrupas, lai labāk reaģētu uz mācīšanās vajadzībām, kas izriet no pārmaiņām sabiedrībā un darba pasaulē, tostarp, turpinot attīstīt Eiropas izglītības telpu” (3).

1.3.

EESK atzinīgi vērtē to, ka viena no ES Padomes prezidentvalsts Horvātijas (4) prioritātēm ir ieguldījumi pētniecībā un inovācijā, labāka piekļuve augstas kvalitātes izglītībai un mūžizglītībai, kā arī tādu jaunu prasmju apguve, kas pielāgotas nākotnes darbvietām.

1.4.

EESK atzinīgi vērtē to, ka paziņojumā “Spēcīga sociālā Eiropa taisnīgai pārejai” (5), kurā norādīts, ka nākotnē prasmes būs būtiski svarīgas, Eiropas Komisija mudina ES dalībvalstis jau no agrīna vecuma nodrošināt iekļaujošu augstas kvalitātes izglītību un apmācību un atbalstīt cilvēkus nemitīgā attīstībā visas karjeras gaitā.

1.5.

EESK aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis efektīvi rīkoties, lai īstenotu Eiropas sociālo tiesību pīlāra (ESTP) pirmo un ceturto principu un tādējādi visiem Eiropas iedzīvotājiem nodrošinātu tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu mūžizglītību darbavietās un ārpus tām, kā arī atbalstītu minēto principu īstenošanu ar ilgtspējīgu publisko finansējumu, par ko panākta vienošanās ar sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību.

1.6.

EESK vēlas, lai īpaša uzmanība tiktu pievērsta visneaizsargātāko sabiedrības grupu piekļuvei mūžizglītības iespējām. Būtu jāsniedz efektīvs atbalsts visu prasmju un kvalifikācijas līmeņu un visu lielumu uzņēmumu un organizāciju darbiniekiem neatkarīgi no ģeogrāfiskā apgabala, vienlaikus nodrošinot ilgtspējīgu finansējumu no valsts iestādēm, uzņēmumiem un arodbiedrībām, piemēram, izmantojot individuālus mācību kontus vai citas shēmas un instrumentus atbilstīgi valstu praksei.

1.7.

EESK ierosina Eiropas Komisijai rīkoties vērienīgāk, kad tā attiecīgajās politikas sistēmās un stratēģiskajā sistēmā Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2030) noteiks mūžizglītības rādītājus un kritērijus, it īpaši attiecībā uz pieaugušo, tostarp darba ņēmēju, līdzdalību izglītībā un apmācībā. Komisijai būtu jānodrošina, ka ES finanšu instrumenti, piemēram, Erasmus+, Eiropas Sociālais fonds (ESF), InvestEU, Ilgtspējīgas Eiropas Investīciju plāns, Taisnīgas pārkārtošanās fonds (TPF) un citi attiecīgie ES fondi efektīvi un savstarpējā sinerģijā atbalsta šo kritēriju izpildi.

1.8.

Turklāt EESK aicina ES iestādes vienoties par vienotu iekļaujošu pamatprasmju satvaru, kas sniegtos tālāk par skolas izglītību, lai tādējādi pievērstos nepieciešamībai pēc pieaugušo izglītības un dzīvesprasmju apguves un īpaši uzsvērtu prasmi mācīties un demokrātiska pilsoniskuma prasmi, kas ir būtiskas, lai palīdzētu pieaugušajiem aktīvi iesaistīties sabiedrības dzīvē. EESK arī aicina veikt lielākus ieguldījumus neformālās un ikdienējās mācīšanās vidē, kas ir īpaši svarīga šo kompetenču apgūšanā.

1.9.

EESK uzskata, ka Eiropas pusgada gaitā ir jāpanāk konsekvence starp Eiropas Komisijas aicinājumu veikt ilgtspējīgus ieguldījumus izglītībā un aicinājumu īstenot optimizācijas pasākumus, kas dažos gadījumos ir šķērslis šādiem ieguldījumiem. Visās dalībvalstīs ir jāpalielina publiskie ieguldījumi mūžizglītībā un it īpaši pieaugušo izglītībā.

1.10.

EESK atkārtoti aicina vairāk pievērsties sociālajiem ieguldījumiem, to skaitā ieguldījumiem izglītībā, apmācībā un mūžizglītībā. EESK ierosina apspriest, vai “zelta likumu”, t. i., uz nākotni orientētus publiskos ieguldījumus izslēgt no valsts neto deficīta aprēķina, ko izdara saskaņā ar Eiropas monetārās savienības fiskālajiem noteikumiem, varētu piemērot arī sociālajiem ieguldījumiem, kurus atbalsta no ES struktūrfondiem.

1.11.

Atbilstīgi ES finanšu un izglītības ministru kopīgās Padomes sanāksmes iniciatīvai EESK aicina nākamās ES prezidentvalstis un Eiropas Komisiju turpināt uzlabot augstākā līmeņa lēmumu pieņēmēju sadarbību, lai apspriestu, kā nodrošināt ilgtspējīgu publisko finansējumu izglītībai un apmācībai, it īpaši pieaugušo izglītībai. Ir jāsadarbojas arī ar nodarbinātības un sociālo lietu ministriem. Šādai sadarbībai būtu jānotiek arī valsts līmenī.

1.12.

EESK aicina dalībvalstis nodrošināt efektīvu atbalstu tiem nodarbinātajiem un bezdarbniekiem, kuriem ir grūtības piekļūt kvalitatīvai un iekļaujošai pieaugušo izglītībai un apmācībai; šajā saistībā jānodrošina mērķtiecīgs finansējums tiem, kam tas ir nepieciešams, piemēram, bezdarbniekiem, nestandarta darba ņēmējiem, mazkvalificētiem darba ņēmējiem, cilvēkiem ar invaliditāti, gados vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem, kas pieder sociāli un ekonomiski nelabvēlīgām grupām, vienlaikus ņemot vērā dzimumu līdztiesības aspektu.

1.13.

EESK ierosina atbilstīgi nodarbinātības 6. pamatnostādnei “Stiprināt darbaspēka pieejamību un prasmes” (6), kurā dalībvalstis ir aicinātas censties nodrošināt, lai darba maiņas gadījumā tiktu pārceltas tiesības uz apmācību, apsvērt tādus pasākumus kā noteikt rādītājus publiskā un privātā sektora ieguldījumiem profesionālajā izglītībā un apmācībā, kā arī darba ņēmēju piekļuve apmaksātam atvaļinājumam mācību nolūkā. Tādējādi tiktu pavērta iespēja ikvienam prognozēt darba tirgus vajadzības un tām labāk pielāgoties.

1.14.

EESK uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāatbalsta publiskais sektors, kā arī bezpeļņas izglītības sniedzēji un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, lai saglabātu finansējumu labas kvalitātes, iekļaujošas un pieejamākas mūžizglītības nodrošināšanai. Augsta izglītības un profesionālās apmācības kvalitāte būtu jānodrošina, izmantojot augstvērtīgus kvalitātes nodrošināšanas mehānismus, ko atbalsta, piemēram, ar EQAVET un citiem instrumentiem.

1.15.

EESK ierosina: lai nodrošinātu efektīvus ieguldījumus uzņēmumu darbinieku prasmju pilnveidē un pārkvalificēšanā, ir vajadzīgi papildu dati par uzņēmumu ieguldījumiem un valdību sniegto finansiālo atbalstu. Būtu pienācīgi jāanalizē un politikas diskusijās jāiekļauj jautājums par darba ņēmēju, arodbiedrību un citu ieinteresēto personu pašu ieguldījumu, galveno uzmanību pievēršot ieguldījumiem dažādu prasmju apguvē.

1.16.

EESK uzskata, ka mūžizglītības politikas izstrādes un īstenošanas demokrātiska pārvaldība, tostarp efektīvs sociālais dialogs un apspriešanās ar organizētu pilsonisko sabiedrību, uzlabo ieguldījumu efektivitāti virzībā uz politikas mērķiem.

1.17.

EESK mudina dalībvalstis pēc iespējas labāk izmantot pieejamo ES fondu iespējas, kuras būtu jāatbalsta arī ar valstu līdzekļiem. Nākamajā DFS jebkurā gadījumā vajadzētu novērst budžeta iespēju ierobežojumus attiecībā uz mūžizglītību dalībvalstu un ES līmenī. Pašām programmām vajadzētu būt iekļaujošākām, vienkāršākām un vieglāk īstenojamām mazākiem saņēmējiem un attiecībā uz mazākiem projektiem.

1.18.

EESK norāda, ka ir svarīgi regulāri pārbaudīt, cik efektīvi ir bijuši finansiāla un nefinansiāla atbalsta pasākumi konkrētu pieaugušo grupu sasniegšanā un cik efektīvi ir izmantoti resursi. Jāievieš stabila uzraudzības un novērtēšanas sistēma. Novērtējumu rezultāti būtu jāņem vērā un jāizmanto mūžizglītības politikas veidošanā.

1.19.

EESK uzskata, ka ir vajadzīgi finansēšanas mehānismi, kas mobilizē valsts resursus un paredz izmaksu pienācīgu sadali starp publiskajām iestādēm un privātām struktūrām, kā arī individuālām personām un citām attiecīgām ieinteresētajām personām (piemēram, sociālajiem partneriem, apmācības sniedzējiem, NVO).

1.20.

EESK aicina izglītības, apmācības un mūžizglītības politikā iekļaut niansētāku izpratni par mācību vides vajadzībām, pamatojoties uz vispārējo principu – atbalstīt izglītojamo individuālo un unikālo potenciālu. Tas nozīmē atzīt – arī veicot ilgtspējīgus ieguldījumus –, ka vērtīga ir ne tikai formālā izglītība, bet arī neformāla mācīšanās vide, jo tā sniedz dinamiskas kompetenču attīstības iespējas un tajā apgūtās speciālās zināšanas var izmantot arī formālajā izglītībā, lai pieņemtu iekļaujošākas un inovatīvākas pieejas atbilstoši izglītojamo vajadzībām.

1.21.

Lai mūžizglītības īstenošana būtu sekmīga, EESK aicina visus ES un valstu līmeņa lēmumu pieņēmējus mūžizglītības jomā pievērsties turpmāk uzskaitītajiem uzdevumiem un savas kompetences ietvaros finansiāli atbalstīt šo jautājumu risinājumus:

1.21.1.

izstrādāt un īstenot ilgtermiņa stratēģijas, ar kurām veicina formālo, neformālo un ikdienējo mācību sniedzēju sadarbību uz izglītojamo vērstā perspektīvā;

1.21.2.

nodrošināt, ka izglītojamie var aktīvi līdzdarboties savu mācību ceļu veidošanā, plānojot tos galvenokārt atbilstoši savām vajadzībām;

1.21.3.

atbalstīt visu vecumu un izcelsmes izglītojamo personu piekļuvi dažādiem mācīšanās veidiem, to kombinēšanu un pāreju starp tiem atbilstīgi viņu personīgajām vajadzībām un spējām;

1.21.4.

par steidzamu prioritāti izvirzīt neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (kā teikts Padomes Ieteikumā par validēšanu (7));

1.21.5.

uzlabot mūžizglītības iespēju piedāvājumu vietējā līmenī, izmantojot esošās kopienas un izglītības infrastruktūras.

2.   Vispārīga informācija

2.1.

Padome ir definējusi (8), ka mūžizglītība ietver mācīšanos, kas sākas ar izglītību un aprūpi agrīnā pirmsskolas vecumā un turpinās līdz pat izglītībai pensijas vecumā, tostarp visu formālās, neformālās un ikdienējās mācīšanās spektru, un tās mērķis ir uzlabot zināšanas, prasmes un kompetences personiskā, pilsoniskā, sociālā un/vai nodarbinātības aspektā. Mūžizglītībā ikviens cilvēks tiek uzskatīts par tādu, kas var mācīties, un tā ļauj visām personām iegūt attiecīgās zināšanas, lai tās kā aktīvi pilsoņi varētu piedalīties zināšanu sabiedrībā un darba tirgū, un tādējādi atvieglo Eiropas pilsoņu brīvu pārvietošanos. Šajā atzinumā uzmanība koncentrējas uz ilgtspējīgu finansējumu mūžizglītībai un prasmju attīstīšanai kvalificēta darbaspēka trūkuma apstākļos.

2.2.

Mācīšanās notiek visur un pastāvīgi, aktīvi un pasīvi, formālā, ikdienējā un neformālā vidē. Tāpēc izglītības, apmācības un mūžizglītības politikā ir jāiekļauj niansētāka izpratne par mācību vides vajadzībām, pamatojoties uz vispārējo principu, proti, atbalstīt izglītojamo personu individuālo un unikālo potenciālu. Gan plaštvēruma izglītība, gan mūžizglītība būtu jāatbalsta ar ilgtspējīgu publisko finansējumu, un īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī vecākām paaudzēm, paredzot resursus viņu mācīšanās veidam pielāgotu līdzekļu nodrošināšanai. Tāpēc EESK atkārtoti uzsver (9), ka finansējums gan ES, gan valstu līmenī ir jāiegulda arī iekļaujošā augstas kvalitātes izglītībā un apmācībā, kurai vajadzētu būt pieejamai un izmaksu ziņā pieņemamai visiem un vērstai uz pašreizējām un turpmākajām darba tirgus vajadzībām. Pieaugušo izglītības radīto atdevi var vērtēt tikpat augstu kā sākotnējās izglītības un apmācības un pat augstākās izglītības atdevi (10).

2.3.

Globālās tendences, piemēram, ekonomiskās, tehnoloģiskās, vides, sociālās un rūpnieciskās pārmaiņas, kas norisinās digitālās revolūcijas gaitā, rada milzīgu ietekmi – gan uz ekonomikas, inovācijas, zinātnes un izglītības jomu, gan uz veselības, ilgtspējas un pārvaldības jomu – un strauji maina darba pasauli un prasmju profilus daudzās profesijās. Pārmaiņu ātrums visiem iedzīvotājiem liek iesaistīties nemitīgā prasmju apguvē, pārkvalifikācijā un prasmju pilnveidē visa mūža garumā, turklāt īpaši jāpievēršas darba ņēmēju un bezdarbnieku efektīvai atbalstīšanai un vienlaikus jānodrošina ilgtspējīgs finansējums no publiskajām iestādēm, uzņēmumiem, individuāliem mācību kontiem un citiem avotiem.

2.4.

Šo pārmaiņu graujošais raksturs vienlaikus vēl vairāk sarežģī uzdevumu prognozēt, kādas prasmes būs vajadzīgas nākotnē. Attīstās arī prasmju piedāvājums, bet ir vajadzīgs laiks, lai pielāgotos jaunajam prasmju pieprasījumam. Lai gan darba devēji uzsver STEM, digitālo prasmju un PIA nozīmi, tagad vērojama arī pāreja uz vispārīgajām/transversālajām prasmēm (11), kas ļauj cilvēkiem pielāgoties darba videi un dažādām dzīves situācijām (12). Šīs prasmes parasti tiek attīstītas organizācijās, kas piedāvā neformālo izglītību (jaunatnes organizācijās u. c.), un ir svarīgi šādiem piedāvātājiem sniegt ilgtspējīgu finansiālu atbalstu.

2.5.

Turklāt ir svarīgi tagad ieguldīt jaunu mācību programmu stratēģiskā izstrādē. Tās ir nozīmīgi politikas instrumenti, ar kuriem reaģēt uz prasmju nepieciešamību un nepietiekamību, un var būt vajadzīgs zināms laiks, līdz ieguldījumi tajās dos rezultātus, it īpaši attiecībā uz programmām augstākā līmenī un tām, kas izstrādātas ilgākam laikposmam. Lai izglītības un apmācības sistēmas saņemtu informāciju pietiekami savlaicīgi, ir svarīgi sistemātiski prognozēt vajadzīgās prasmes, lai nodrošinātu stratēģiskas atbildes un novērstu prasmju piedāvājuma un pieprasījuma neatbilstību (13).

2.6.

Situācija saistībā ar neseno Covid-19 pandēmiju pasaulē ir parādījusi, ka vajadzības gadījumā mācīšanās jomā var ātri pielāgoties apstākļu izmaiņām. Izglītojamie izstrādā dažādas jaunas pieejas, piemēram, neatkarīga mācīšanās vai ar projektiem saistīta mācīšanās, palielinās viņu zinātkāre un viņi uzlabo savas IT prasmes, lai iesaistītos tālmācībā. Tiek izmantotas vairākas digitālās platformas, kurām var piekļūt bez maksas. Būtiskas transversālās prasmes palīdz gan izglītojamajiem, gan mācībspēkiem pielāgoties šīm pārmaiņām. Kad dzīve atgriezīsies “normālā” ritmā, sabiedrībai būtu jāmācās no šīs pieredzes un jāturpina attīstīt šīs pieejas un prasmes, pietiekami ieguldot tajās, lai ikviens izglītojamais neatkarīgi no savas sociālās situācijas varētu iesaistīties šajos procesos un gūt labumu no tiem.

3.   Politiskais konteksts

3.1.

Komisijas paziņojumā “Spēcīga sociālā Eiropa taisnīgai pārejai” (14) uzsvērts, ka nākotnē prasmes būs būtiski svarīgas. Prasmes ļauj cilvēkiem izmantot strauji mainīgas darbavietas priekšrocības. Pusei no pašreizējā darbaspēka nākamo piecu gadu laikā būs jāatjaunina savas prasmes, un digitālajām un zaļajām pārmaiņām būs vajadzīgi jauni prasmju kopumi. Profesionālā izglītība un apmācība, kā arī māceklība var veicināt gan jauniešu, gan pieaugušo nodarbināmību un apmierināt uzņēmumu mainīgās vajadzības.

3.2.

EESK atgādina, ka tiesības uz izglītību ir nostiprinātas UNESCO konstitūcijas (1945) sadaļā “Izglītība visiem”, un mūžizglītībai tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība saistībā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), īpaši saistībā ar IAM Nr. 4, kas veltīts izglītībai. IAM Nr. 4 ir paredzēts ne tikai kā veids, kas paver iespēju uzlabot prasmes un stimulēt ekonomiku, bet ar to iecerēts arī veicināt kultūras daudzveidības un miera mērķus. Tomēr IAM mērķos, kuros definēta mūžizglītības loma, nav iekļauti nekādi kritēriji attiecībā uz finansējumu (15).

3.3.

EESK uzsver nepieciešamību īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāra (ESTP) pirmo un ceturto principu, visiem pieaugušajiem Eiropā nodrošinot tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, apmācību un mūžizglītību, un šo principu īstenošanu atbalstīt ar ilgtspējīgu publisko finansējumu, par ko panākta vienošanās ar sociālajiem partneriem un organizētu pilsonisko sabiedrību. Šīm tiesībām jākļūst par realitāti, lai nodrošinātu, ka visiem pieaugušajiem ir vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai un apmācībai gan darbavietās, gan ārpus tām. Būtu jāsniedz efektīvs atbalsts jebkura prasmju līmeņa darbiniekiem un jebkura lieluma uzņēmumos neatkarīgi no ģeogrāfiskā apgabala, kurā viņi strādā.

3.4.

EESK uzsver, ka ESTP tiesības un principi, tostarp tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, apmācību un mūžizglītību valsts līmenī, ir jāīsteno, veicot atbilstošus publiskos ieguldījumus (16). Tomēr budžeta resursi dažos gadījumos joprojām ir pakļauti stingrajiem budžeta ierobežojumiem iekšējā tirgū un fiskālajiem noteikumiem, kas noteikti Stabilitātes un izaugsmes paktā, un valdībām joprojām ir grūti atrast nepieciešamos publiskos resursus, kas ļautu panākt sociālā līdzsvara atgūšanu. Konflikts starp saistošajiem budžeta noteikumiem, no vienas puses, un tiesību un principu kopumu bez resursiem to īstenošanai, no otras puses, joprojām nav atrisināts.

3.5.

Ziņojumā Work for a Brighter Future (Nodarbinātība spožākai nākotnei) (17), kuru sagatavojusi SDO Globālā komisija nākotnes nodarbinātības jautājumos, norādīts, ka radīt efektīvas mūžizglītības iespējas visiem ir kopīga atbildība, kas prasa valdību, darba devēju un darba ņēmēju, kā arī izglītības iestāžu aktīvu ieinteresētību un atbalstu. Valdībām sadarbībā ar sociālajiem partneriem ir jāpaplašina un jāpārveido prasmju attīstības politika, nodarbinātības dienesti un apmācības sistēmas, lai darba ņēmējiem nodrošinātu mācībām nepieciešamo laiku un finansiālo atbalstu. Ziņojumā ierosināts izveidot mācīšanās tiesību sistēmu, izmantojot pārveidotu “nodarbinātības apdrošināšanas” sistēmu vai “sociālu fondu”, un ieviest “individuālus mācību kontus”, kas ļautu darba ņēmējiem izmantot apmaksātu atvaļinājumu, lai mācītos.

3.6.

EESK atzinīgi vērtē svarīgo iniciatīvu, ar ko nāca klajā Padomes prezidentvalsts Somija, proti, tā organizēja pirmo kopīgo Padomes sanāksmi, kurā piedalījās ES finanšu un izglītības ministri, lai apspriestu publiskā finansējuma nozīmi izglītībā un apmācībā. Komiteja aicina nākamās ES prezidentvalstis un Eiropas Komisiju turpināt šo iniciatīvu, lai uzlabotu lēmumu pieņēmēju sadarbību augstākajā līmenī. Ir jāsadarbojas arī ar nodarbinātības un sociālo lietu ministriem. EESK vēlas, lai šāda veida sadarbība tiktu īstenota arī valsts līmenī.

3.7.

EESK atbalsta komisāram Nicolas Schmit adresētajā pilnvarojuma vēstulē (18) likto uzsvaru uz Prasmju programmas īstenošanu un atjaunināšanu, prasmju trūkuma apzināšanu un novēršanu un atbalstu pārkvalifikācijai taisnīgas pārejas ietvaros. Izpētīt ideju par individuālu mācību kontu piedāvāšanu ir viens no iespējamiem veidiem, kas varētu ļaut darbspējīga vecuma cilvēkiem uzkrāt tiesības uz apmācību un izmantot tās kvalitatīvām mācībām. EESK aicina dalībvalstis nodrošināt trīspusēju sadarbību un dalītu atbildību par pieejamo publisko resursu piešķiršanu darba ņēmējiem un darbiniekiem.

3.8.

EESK ar gandarījumu atzīmē, ka 2019. gada 8. novembrī pieņemtajos “Padomes secinājumos par mūžizglītības politikas būtisko lomu centienos sabiedrībai nodrošināt iespējas panākt tehnoloģisko pāreju un pāreju uz zaļo ekonomiku, tādējādi atbalstot iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi” (19) Komisija ir aicināta “atjaunināt pašreizējās mūžizglītības politikas efektivitāti, mērogu un mērķgrupas, lai labāk reaģētu uz mācīšanās vajadzībām, kas izriet no pārmaiņām sabiedrībā un darba pasaulē, tostarp, turpinot attīstīt Eiropas izglītības telpu (20), ņemot vērā mūžizglītības aspektu turpmākajā stratēģiskajā sistēmā sadarbībai izglītības un apmācības jomā un izmantojot Erasmus+, Eiropas Sociālā fonda un citu attiecīgo Savienības instrumentu sniegtās iespējas”.

4.   Pašreizējais stāvoklis

4.1.

Lai arī trūkst datu par kopējiem ieguldījumiem mūžizglītībā, pierādījumi (21) liecina, ka publiskie izdevumi pieaugušo izglītībai ir tikai aptuveni 0,1–0,2 % no IKP. Kopējie izdevumi pieaugušo izglītībai, ieskaitot citus finansējuma avotus, piemēram, darba devēju piešķirto finansējumu un paša izglītojamā samaksāto mācību maksu, svārstās no 1,1 līdz mazāk nekā 0,6 % no IKP. Tajā pašā laikā Cedefop jaunākās aplēses liecina, ka ES 28 valstīs ir 128 miljoni pieaugušo, kuriem piemīt prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas potenciāls un kuri veido 46 % no šīs teritorijas pieaugušajiem iedzīvotājiem (22). Pieaugušo izglītībā ir iesaistīts tikai 11,1 % pieaugušo, lai arī pati Eiropas Savienība izvirzīja mērķi līdz 2020. gadam sasniegt 15 %, un tas nav izdevies.

4.2.

Lisabonas Eiropadomes secinājumos (23) ir izvirzīti skaidri mērķi visiem iesaistītajiem dalībniekiem, proti, palielināt ikgadējos per capita ieguldījumus cilvēkresursos, savukārt nodarbinātības pamatnostādnēs (13., 14. un 16. nostādnē) (24) dalībvalstis ir aicinātas noteikt atbilstošus mērķus. EESK atzinīgi vērtē to, ka Eiropas pusgada procesā izstrādātajos Eiropas Komisijas 2019. gada ziņojumos par valstīm (25) ir iekļauts aicinājums palielināt ieguldījumus izglītībā un apmācībā 16 valstīs (26) un prasmēs – 24 valstīs (27), lai atsvērtu desmit gadus ilgušos budžeta samazinājumus un izglītības sistēmu finansējuma nepietiekamību, jo šīs tendences ir atstājušas labi dokumentētu negatīvu ietekmi uz izglītības kvalitāti, izglītības personālu un infrastruktūru (28).

4.3.

EESK norāda, ka nepārprotami trūkst konsekvences starp Eiropas Komisijas aicinājumu veikt ilgtspējīgus ieguldījumus izaugsmi veicinošās jomās, piemēram, visās izglītības nozarēs, un aicinājumu veikt optimizācijas pasākumus, kas ir savstarpējā pretrunā. Komisijas paziņojumā par galvenajiem secinājumiem, kas izriet no Eiropas pusgada 2019. gada ziņojumiem par valstīm (29), ir konstatēts labvēlīgs ekonomikas scenārijs, norādot, ka publiskās finanses uzlabojas visās dalībvalstīs. Tomēr paziņojumā ir arī brīdināts par globālo nenoteiktību un dalībvalstis tiek aicinātas arī turpmāk palielināt ražīgumu, uzlabot savas ekonomikas noturību un nodrošināt, ka ekonomikas izaugsme sniedz labumu visiem iedzīvotājiem.

5.   Vispārīgas piezīmes

5.1.

Dalībvalstīm jānodrošina izglītības un apmācības iespējas visiem – gan bezdarbniekiem, gan nodarbinātajiem, gan sievietēm, gan vīriešiem. Tāpēc nodarbinātības 6. pamatnostādnē “Stiprināt darbaspēka pieejamību un prasmes” (30) būtu jāparedz un jāpieprasa tādi pasākumi kā noteikt rādītājus publiskā un privātā sektora ieguldījumiem profesionālajā izglītībā un apmācībā, kā arī regulējumu, kas paredzētu, ka darba ņēmēji var ņemt apmaksātu atvaļinājumu mācību nolūkā. Šajā saistībā EESK jau ir norādījusi, ka apmācības laikā ir jānodrošina pienācīgi dzīves apstākļi. Būtu jāapsver un jāizskata ES pasākumi ar nolūku izveidot labas prakses instrumentus, kādus izmanto dažās ES dalībvalstīs, piemēram, dotācijas, aizdevumus, koplīgumus par apmaksātu mācību atvaļinājumu vai citās dalībvalstīs pieņemtus standarta prakses noteikumus (31).

5.2.

Arī sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām jāuzņemas vadoša loma izglītības un apmācības sistēmas pārvaldībā, tostarp vajadzīgo prasmju prognozēšanā un nodrošināšanā; un sociālo partneru dalīta atbildība uzņēmumu līmenī ir būtiska gan attiecībā uz ieguldījumiem savu darbinieku tālredzīgā izglītībā un apmācībā, gan attiecībā uz savu atlaisto darbinieku nepieciešamo pārkvalificēšanās izmaksu segšanu. Visneaizsargātākie no minētajiem darbiniekiem ir gados vecāki cilvēki.

5.3.

Diskusijas par ES priekšlikumu veidot individuālus mācību kontus ir ļoti agrīnā stadijā, taču ir virkne apsvērumu, kas būtu jāizstrādā sīkāk, ja šādu priekšlikumu patiešām plānots ieviest, piemēram, vai darba ņēmēju apmācība ir noteikta tiesību aktos un/vai koplīgumā, kas jāņem vērā, lai nodrošinātu, ka darba devēji un darba ņēmēji spēj veidot apmācības saturu, vietu un laiku/ilgumu. Tāpēc tā ir valsts kompetence, un ieteikumi dalībvalstīm par to, kā finansēt individuālus mācību kontus un kurš būtu finansiālā atbalsta saņēmējs (uzņēmumi, mācību iestādes, valsts nodarbinātības dienesti vai darba ņēmēji), būtu jādefinē, izmantojot sociālo dialogu, kurā tiek ievēroti koplīgumi un valsts tiesību akti. Ir svarīgi šajās pārdomās ņemt vērā valstu sistēmu un pieeju daudzveidību un nodrošināt, ka svarīga loma ir sociālajiem partneriem.

5.4.

EESK atkārtoti aicina vairāk pievērsties sociālajiem ieguldījumiem, to skaitā ieguldījumiem izglītībā, apmācībā un mūžizglītībā. EESK jau ir aicinājusi apsvērt iespēju piemērot “zelta likuma” principu, t. i., no valsts neto deficīta aprēķina, ko veic saskaņā ar EMS fiskālajiem noteikumiem, izslēgt uz nākotni vērstus publiskos ieguldījumus (32). EESK rosina apspriest iespēju attiecināt “zelta likumu” arī uz sociālajiem ieguldījumiem, ko finansē ar ES struktūrfondu līdzekļiem (33).

5.5.

Elastīga, pielāgota mācīšanās kombinācijā ar personalizētu atbalstu, sākot ar mūžilgu karjeras atbalstu, palīdz arī neaktīvajiem un ilgstošajiem bezdarbniekiem iesaistīties darba tirgū, radot sociālus un ekonomiskus ieguvumus, kā arī ilgtermiņa ietaupījumus labklājības budžetā. Optimāls šādas pieejas sastāvdaļu vai iezīmju kopums var radīt priekšnoteikumus, lai ilgtspējīgā veidā konsolidētu, izstrādātu un īstenotu Padomes ieteikumu par prasmju pilnveides ceļiem (34), lai arī mērķgrupas, prasmju vajadzības un valdības laika gaitā mainās. Mācību piedāvājums jāizstrādā tā, lai veicinātu un atbalstītu mobilitāti starp nozarēm un to iekšienē. Nodrošinot šādu pārvietošanos, uzlabotos darba ņēmēju nodarbināmība un darba devēju spēja piesaistīt jaunus darbiniekus.

5.6.

EESK uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāatbalsta publiskais sektors, kā arī bezpeļņas izglītības sniedzēji un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, lai saglabātu finansējumu augstas kvalitātes mūžizglītības iespēju nodrošināšanai, kuras jāpadara vieglāk pieejamas. Mācību piedāvājuma augsta kvalitāte būtu jāgarantē, izmantojot labu kvalitātes nodrošināšanu.

5.7.

Investīciju pieaugums pieaugušo izglītībā un darbinieku apmācībā lielā mērā ir saistīts ar atbilstošu pētniecības devumu mūžizglītības politikas un sistēmu izstrādē, reformā un īstenošanā. Lai nodrošinātu efektīvus ieguldījumus uzņēmumu darbinieku prasmju pilnveidē un pārkvalificēšanā, ir vajadzīgi papildu dati par uzņēmumu ieguldījumiem un valdību finansiālo atbalstu. Pienācīgi jāanalizē un politikas diskusijās jāiekļauj tāds jautājums kā darba ņēmēju, arodbiedrību un citu ieinteresēto personu pašu ieguldījums, galveno uzmanību pievēršot ieguldījumiem, kas dažāda prasmju līmeņa darbiniekiem – gan sievietēm, gan vīriešiem – dod iespēju apgūt dažādas prasmes (profesionālās, ar uzņēmuma darbību saistītas prasmes, pamatkompetences, pamatprasmes u. c.), kā arī uzmanību pievēršot apmācībai uzņēmumos un ārpus tiem, citu pakalpojumu sniedzēju nodrošinātiem pakalpojumiem u. c.

5.8.

Tā kā pieaugušo izglītības joma ir plaša un tajā darbojas ļoti daudzi dažādi pakalpojumu sniedzēji, tajā trūkst koordinācijas gan dalībvalstu, gan Eiropas līmenī. Piemērojot integrētu pieeju, kas apvieno vairākas politikas jomas un ieinteresētās personas un kurā īpaša uzmanība ir pievērsta mūžizglītības politikas izstrādes un īstenošanas demokrātiskai pārvaldībai, tostarp efektīvam sociālajam dialogam ar sociālajiem partneriem un konsultācijām ar pilsonisko sabiedrību, var uzlabot ieguldījumu politikas efektivitāti, tādējādi palielinot izredzes sasniegt ļoti dažādas potenciālās mērķgrupas un apmierināt neaizsargātu personu vajadzības.

5.9.

Lai mūžizglītības īstenošana būtu sekmīga, EESK aicina visus ES un valstu līmeņa lēmumu pieņēmējus mūžizglītības jomā pievērsties šādiem uzdevumiem un savas kompetences ietvaros finansiāli atbalstīt šo jautājumu risinājumus:

5.9.1.

izstrādāt un īstenot ilgtermiņa stratēģijas formālo, neformālo un ikdienējo mācību sniedzēju sadarbības veicināšanai, lai atbalstītu izglītojamo vajadzības izglītības un apmācības jomā; šādas stratēģijas būtu jāizstrādā kopīgi ar to pārstāvības apvienībām reģionālā, valstu un Eiropas līmenī un tajās būtu jāparedz atbalsts minētajām apvienībām, lai tās būtu ilgtspējīgas;

5.9.2.

nodrošināt, ka izglītojamie var pildīt aktīvu lomu savos mācību ceļos, pirmām kārtām veidojot tos atbilstoši savām vajadzībām un paverot iespēju kļūt par aktīviem radītājiem, nevis pasīviem zināšanu un inovācijas patērētājiem;

5.9.3.

atbalstīt visu vecuma grupu un jebkuras izcelsmes izglītojamo personu piekļuvi dažādiem mācīšanās veidiem, to kombinēšanu un maiņu atbilstīgi personīgajām vajadzībām un spējām, izmantojot elastīgākas izglītības un apmācības sistēmas un sniedzot augstas kvalitātes mūžilgu karjeras atbalstu;

5.9.4.

attiekties pret neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (kā noteikts Padomes Ieteikumā par validēšanu (35)) kā pret steidzamu prioritāti, ņemot vērā tās potenciālu palielināt visu prasmju, kompetenču un zināšanu pamanāmību, kas var veicināt jēgpilnu līdzdalību sabiedrībā un darba tirgū, jo īpaši attiecībā uz neaizsargātām grupām (36);

5.9.5.

uzlabot mūžizglītības piedāvājuma nodrošināšanu vietējā līmenī, izmantojot esošo kopienas un izglītības infrastruktūru, lai radītu daudzfunkcionālas mācību telpas, kas ir atvērtas visiem; šādi “kopienas mūžizglītības centri” dažādās formās dalībvalstīs jau ir, taču tiem būtu jākļūst par vispārēju politikas veidošanas koncepciju.

6.   Īpašas piezīmes par Eiropas un valstu finansējuma avotiem un politiku, kas vajadzīga, lai nodrošinātu ilgtspējīgu finansējumu (37)

6.1.   ES finansējuma avoti

6.1.1.

Eiropas Komisija savā priekšlikumā par 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmu izklāstījusi vairākus veidus, kā uzlabot ES Investīciju plānu, ieviešot InvestEU satvarā sadaļu, kas paredzēta sociālajiem ieguldījumiem un prasmēm. Tas liecina par apņemšanos paredzēt līdzekļus sociālajiem ieguldījumiem un izveidot piemērotus instrumentus to realizēšanai.

6.1.2.

Komisijai un dalībvalstīm būtu jāizmanto iespējas, ko sniedz ES fondi (piemēram, ESF, Erasmus+, ESIF un citi attiecīgie ES instrumenti), un pēc iespējas labāk jāizmanto pieejamie ES finanšu resursi. Nākamajā DFS jebkurā gadījumā vajadzētu novērst budžeta iespēju ierobežojumus attiecībā uz mūžizglītību dalībvalstu un ES līmenī (38). Tomēr, lai gan ES fondiem var būt svarīga nozīme prasmju/mūžizglītības attīstībā, pārmērīga paļaušanās uz ES fondiem var radīt bažas par finansējuma ilgtspēju, jo ES finansējums tiek piešķirts projektiem un tam ir pagaidu raksturs.

6.1.3.

Lai nodrošinātu ilgtspējīgus valstu ieguldījumus mūžizglītībā un pieaugušo izglītībā, būtiska loma ir Eiropas pusgada procesam, jo tajā tiek uzsvērtas jomas, kurās nepieciešams finansējums. Lai efektīvi īstenotu valsts/reģionālo mūžizglītības politiku, ir jānodrošina pienācīgs finansējuma līmenis. Ļoti svarīga ir finansējuma lielāka ilgtspēja un nepārtrauktība, kas ļauj nodrošināt gan pieaugušo izglītības un apmācības piedāvājuma ilgtspēju, gan mūžizglītības sniedzēju spēju ieviest jauninājumus un attīstīties šajā jomā.

6.2.   Politikas pasākumi pareizas finansējuma sadales atbalstam

6.2.1.

Ir svarīgi attīstīt novērtēšanas kultūru. To var sekmēt vairāki faktori, tādi kā politiska griba veidot uz faktiem balstītu politiku (un uzņemties pārskatatbildību); juridiskas prasības attiecībā uz novērtēšanu; vērtēšanas prasības saistībā ar Eiropas finansējuma izmantošanu; kā arī vērtētāju apmācība un izglītošana, lai nodrošinātu novērtēšanu visā politikas ciklā.

6.2.2.

Ir svarīgi regulāri pārbaudīt, cik efektīvi ir bijuši finansiālā un nefinansiālā atbalsta pasākumi pieaugušo mērķgrupu sasniegšanā un kādi ir resursu izmantošanas rezultāti. Jāievieš stabila uzraudzības un novērtēšanas sistēma. Novērtējumu rezultāti būtu jāņem vērā un jāizmanto mūžizglītības politikas veidošanā. Pamatojoties uz stabiliem pierādījumiem, novērtējumi var liecināt par nepieciešamību mainīt (vai pārtraukt) esošos pasākumus un/vai ieviest jaunus. Tie var arī palīdzēt apzināt efektīvu praksi, ko varētu izvērst, izmantojot papildu vai ilgtspējīgāku finansējumu. Sistēmu uzraudzībā un novērtēšanā būtu jāiesaista sociālie partneri.

6.2.3.

Ir vajadzīgi finansēšanas mehānismi, kas mobilizē valsts resursus un paredz izmaksu pienācīgu sadali starp publiskajām iestādēm, darba devējiem, individuālām personām un citām ieinteresētajām personām (piemēram, sociālajiem partneriem, apmācības sniedzējiem, NVO). Kā izklāstīts Cedefop datubāzē ar informāciju par pieaugušo izglītību (39), pastāv dažādi finansēšanas mehānismi, kas paredzēti individuālām personām un uzņēmumiem/darba devējiem un kuru mērķis ir palielināt līdzdalību un privātos ieguldījumus izglītībā un apmācībā. Šīs iespējas ir pienācīgi jākoordinē publiskajām iestādēm, savukārt nozaru apmācības fondu gadījumā koordinējošo lomu uzņemas galvenokārt sociālie partneri. Finanšu instrumenti individuālām personām ietver, piemēram, individuālus mācību kontus (ILA)/kuponus, (zemu izmaksu) aizdevumus un apmaksātus mācību atvaļinājumus. Finansiālo atbalstu uzņēmumiem varētu sniegt, izmantojot mācību fondus (uz uzņēmuma nodevu pamata), nodokļu stimulus vai dotācijas (ko finansē no vispārējiem nodokļiem). Šāda veida izmaksu dalīšanas instrumenti ir arī veids, kā nodrošināt kopīgu atbildību par mūžizglītības politikas izstrādi/īstenošanu un ieguldījumiem prasmēs.

6.2.4.

Apmācības sistēmu pārvaldībā un apmācības iespēju radīšanā, kā arī centienos uzlabot darbinieku apmācības atbilstību un nodrošināšanu svarīga nozīme ir sociālajam dialogam un koplīgumiem, jo īpaši nozaru līmenī. Minētajā ietilpst sociālo partneru sadarbība ar nolūku veicināt pāreju un karjeras virzību starp nozarēm. Vairākās dalībvalstīs ir izveidoti mācību fondi, un tiem var būt svarīga nozīme (40).

6.2.5.

Finansēšanas instrumenti varētu būt efektīvāki, ja tos kombinētu ar piemērotiem nefinansiāla rakstura atbalsta pasākumiem. Šie instrumenti ir jāizstrādā rūpīgi, lai tie būtu mērķtiecīgi vērsti uz konkrētām/prioritārām neaizsargātām grupām (piemēram, mazkvalificētiem darba ņēmējiem, gados vecākiem bezdarbniekiem, MVU darbiniekiem). Izstrādājot kādu finanšu instrumentu, ir svarīgi ņemt vērā arī tā papildināmību un sinerģiju ar citiem esošajiem instrumentiem.

6.2.5.1.

Nefinansiāla rakstura pasākumi, kas paredzēti individuālām personām, ietver arī pasākumus, ko parasti sniedz saistībā ar profesionālās orientācijas pakalpojumiem vai mūžilgas karjeras atbalsta pakalpojumiem un validēšanas iespējām. Šo pakalpojumu ietvaros izglītojamie būtu arī jāinformē par viņiem pieejamo finansiālo atbalstu pieaugušo izglītībai un par iespējām tam piekļūt.

6.2.5.2.

Uzņēmumiem nefinansiālu atbalstu var piedāvāt šādi: sniedzot informāciju un konsultācijas par finansēšanas iespējām, kā arī administratīvo atbalstu, kad tie piesakās uz finansējumu; ar konsultāciju pakalpojumu palīdzību nosakot apmācības vajadzības un izstrādājot apmācības plānus; veicinot partnerības vai uzņēmumu tīklus (starp MVU vai iesaistot MVU), lai apvienotu resursus un novērstu apmācības spēju nepietiekamību.

6.2.6.

Būtu līdz minimumam jāsamazina administratīvais slogs pieteikumu iesniedzējiem, finansējuma saņēmējiem un līdzekļu pārvaldības struktūrām, savukārt finanšu instrumenta pareiza izstrāde/atbilstoša orientēšana un efektīva uzraudzība dotu iespēju izvairīties no liekas palīdzības un/vai aizstāšanas efekta.

---

(1)  https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/mission-letter-nicolas-schmit_en.pdf

(2)  OV C 389, 18.11.2019., 12. lpp.

(3)  Eiropas izglītības telpa.

(4)  https://eu2020.hr/

(5)  COM(2020) 14 final.

(6)  OV C 332, 8.10.2015., 68. lpp.

(7)  Padomes Ieteikums (2012. gada 20. decembris) par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.) un OV C 13, 15.1.2016., 49. lpp.

(8)  Padomes secinājumi par mūžizglītības politikas būtisko lomu centienos sabiedrībai nodrošināt iespējas panākt tehnoloģisko pāreju un pāreju uz zaļo ekonomiku, tādējādi atbalstot iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi.

(9)  OV C 62, 15.2.2019., 165. lpp.

(10)  Ziņojums “Eiropas izglītības programma pieaugušajiem”.

(11)  Piemēram, Pasaules Ekonomikas forums publicēja ziņojumu (2015), kurš galvenokārt koncentrējas uz steidzami risināmo jautājumu par prasmju trūkumu 21. gadsimtā un veidiem, kā to novērst, izmantojot tehnoloģijas, un kurā līdztekus tradicionāli minētām pamatprasmēm uzsvērta nepieciešamība pēc konkrētām spējām (piemēram, kritiskās domāšanas un spējas sadarboties) un rakstura īpašībām (piemēram, zinātkāres, pašiniciatīvas un līderības).

(12)  Atzinumi: OV C 14, 15.1.2020., 46. lpp., un OV C 237, 6.7.2018., 8. lpp.

(13)  Pasaules Ekonomikas foruma ziņojums New Vision for Education: Unlocking the Potential of Technology (Jauns redzējums izglītībai: tehnoloģiju potenciāla atraisīšana).

(14)  COM(2020) 14 final.

(15)  Eiropas Pieaugušo izglītības asociācijas (EAEA) informatīvs dokuments Adult education and sustainability (Pieaugušo izglītība un ilgtspēja).

(16)  OV C 262, 25.7.2018., 1. lpp.

(17)  Ziņojums Work for a Brighter Future (Nodarbinātība spožākai nākotnei), kuru sagatavojusi Globālā komisija nākotnes nodarbinātības jautājumos.

(18)  https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/mission-letter-nicolas-schmit_en.pdf

(19)  OV C 389, 18.11.2019., 12. lpp.

(20)  Eiropas izglītības telpa.

(21)  Eiropas Komisijas ziņojums Developing the adult learning sector (Attīstīt pieaugušo izglītības sektoru).

(22)  Cedefop.

(23)  Eiropadomes sanāksme 2000. gada 23. un 24. martā Lisabonā – prezidentvalsts secinājumi.

(24)  Nodarbinātības pamatnostādnes.

(25)  Ziņojumi par valstīm.

(26)  BG, HR, CZ, EE, FI, DE, GR, IE, IT, LV, LU, PL, RO, SK, ES un UK.

(27)  AT, BE, BG, HR, CY, CZ, EE, FI, FR, DE, GR, HU, IT, LV, LU, MT, NL, PL, RO, SK, SI, ES, SE un UK.

(28)  BG, EE, GR, IT, PT, RO un SE.

(29)  COM(2019) 500 final.

(30)  OV C 332, 8.10.2015., 68. lpp.

(31)  OV C 237, 6.7.2018., 57. lpp., OV C 237, 6.7.2018., 8. lpp., OV C 14, 15.1.2020, 60. lpp.

(32)  OV C 177, 18.5.2016., 35. lpp., OV C 268, 14.8.2015., 27. lpp.

(33)  OV C 226, 16.7.2014., 21. lpp.

(34)  Padomes Ieteikums (2016. gada 19. decembris) “Prasmju pilnveides ceļi – jaunas iespējas pieaugušajiem” (OV C 484, 24.12.2016., 1. lpp.).

(35)  Padomes Ieteikums (2012. gada 20. decembris) par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.).

(36)  OV C 13, 15.1.2016., 49. lpp.

(37)  Sk. arī Cedefop analytical framework for developing upskilling pathways for adults (Cedefop analītiskā sistēma pieaugušu personu prasmju pilnveides ceļu izstrādei).

(38)  Atzinumā (OV C 62, 15.2.2019., 194. lpp.) EESK aicina trīskāršot programmas Erasmus+ budžetu.

(39)  Cedefop datubāze.

(40)  Eiropas sociālo partneru ziņojums Promoting social partnership in employee training (Veicināt sociālo partnerību darba ņēmēju apmācības jomā).