Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par dažiem aviācijas drošības aspektiem saistībā ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības”

(COM(2018) 894 final – 2018/0434 (COD))

(2019/C 190/06)

Rapporteur-general: Thomas McDONOGH

Apspriešanās	Eiropas Parlaments, 14.1.2019. Padome, 14.1.2019.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 100. panta 2. punkts
Atbildīgā specializētā nodaļa	Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa
Biroja lēmums	22.1.2019.
Pieņemts plenārsesijā	20.2.2019.
Plenārsesija Nr.	541
Balsojuma rezultāts (par / pret / atturas)	79/0/0

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK vairākkārt ir uzsvērusi, ka starptautiskā aviācija savu ekonomikas izaugsmes ilgtspējas veicinātājas lomu var pildīt tikai tad, ja tiek saglabāts visaugstākais drošības līmenis. Drošības priekšnoteikums ir vienoti standarti, ko ievēro visas ieinteresētās personas un ko uzrauga attiecīgi pilnvarotas aģentūras. Brexit var apdraudēt šos aviācijas drošības standartus un vienādu to piemērošanu visā Eiropā, jo no 2019. gada marta būtiskie ES tiesību akti varētu vairs neattiekties uz Apvienotās Karalistes (AK) aviācijas ieinteresētajām personām.

1.2.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) atzinuma projekts par gaisa pārvadājumu pamatsavienojamības nodrošināšanu (TEN/689), tāpat kā šis atzinums, ir izstrādāti, lai novērtētu konkrētus aspektus attiecīgajā Eiropas Komisijas regulatīvajā iniciatīvā. Abu atzinuma projektu pamatā ir pieņēmums, ka uz Apvienotajā Karalistē reģistrētajām aviokompānijām pēc AK izstāšanās no Eiropas Savienības (Brexit) vairs neattieksies aviācijas darbības juridiskais pamats vienotajā aviācijas tirgū – Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1008/2008 (1) un citas ES regulas, ar kurām reglamentē dažādus aviācijas aspektus, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1139 (2) un akti, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 216/2008 (3).

1.3.

Lai mazinātu juridisko nenoteiktību un plānošanas nestabilitāti pēc 2019. gada 29. marta, sarunu ceļā ES un AK ir sagatavojušas Izstāšanās līgumu, kas AK valdībai dos iespēju ieviest valsts likumus un normatīvus – turpmāko tiesiskā regulējuma sistēmu AK aviācijas nozarei. Patlaban gan AK parlaments Izstāšanās līgumu vēl nav ratificējis. Saistībā ar 2018. gada vasarā izstrādāto rīcības plānu ārkārtas situācijai Komisija cita starpā ir attiecīgi sagatavojusi Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par dažiem aviācijas drošības aspektiem saistībā ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības (Regula).

1.4.

Ja nav nekāda cita juridiskā pamata, nav skaidrs, vai Apvienotās Karalistes un ES izsniegtie sertifikāti joprojām būs derīgi, kā Apvienotajā Karalistē reģistrētas aviokompānijas no 2019. gada 30. marta varēs iegūt vajadzīgo sertifikāciju un kā AK remonta un tehniskās apkopes uzņēmumi turpmāk varēs piegādāt rezerves daļas un sniegt pakalpojumus saistībā ar ES tiesību aktos noteikto licencēšanu. Lai atrisinātu šos jautājumus un izveidotu juridisko pamatu, kas nodrošinātu raitu pāreju uz AK likumu piemērošanu, ir steidzami nepieciešama ārkārtas apstākļu regula – gadījumam, ja Izstāšanās līgums netiek pieņemts.

1.5.

Daudzos gadījumos ieinteresētās personas var atrisināt sertifikātu derīguma termiņa problēmas, vēršoties pie kādas ES-27 civilās aviācijas iestādes vai piesakoties uz trešās valsts sertifikātu, ko izsniedz Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA), tomēr ir situācijas, kad šāds risinājums nav iespējams. Tās var atrisināt tikai tad, ja ir izveidots juridiskais pamats.

1.6.

Ārkārtas pasākumi ir vajadzīgi steidzamības kārtā, savukārt ES regulējumam jāstājas spēkā tikai, lai atrisinātu ar aviāciju saistītos drošības jautājumus, kuriem nav cita risinājuma. Tādēļ šim jābūt pagaidu regulējumam, kurš ir spēkā līdz brīdim, kad AK ir izveidojusi valsts aģentūras un valsts tiesību sistēmu, kas ļauj pildīt drošības aģentūras pienākumus.

1.7.

EESK atbalsta šo Komisijas regulatīvo iniciatīvu, kurā tiek atzītas specifiskās problēmas, kas aviācijas drošības jomā var rasties, ja izstāšanās notiks bez līguma. Regula nozarei nodrošinās vajadzīgās garantijas, ka, Apvienotajai Karalistei pārejot no ES dalībvalsts statusa uz trešās valsts statusu, sertifikācijas process netiks apdraudēts. Arī ceļotājiem tiks garantēts, ka pēc 2019. gada 29. marta lidojumi joprojām būs droši.

1.8.

EESK piekrīt Komisijas argumentiem, ka Regulas mērķis nav paildzināt status quo, bet gan nodrošināt par steidzamiem uzskatāmus ārkārtas pasākumus, ar kuriem mazināt iespējamo kaitējumu gaisa transportam starp ES un Apvienoto Karalisti. Ierosinātā regula ir piemērojama tikai uz laiku, lai nozare varētu arī turpmāk ievērot visaugstākos drošības standartus.

1.9.

EESK mudina Apvienoto Karalisti pēc iespējas ātrāk noslēgt divpusējus drošības nolīgumus ar ES un ar citām trešām valstīm, lai panāktu vajadzīgo vienprātību par Apvienotās Karalistes un minēto citu pušu izsniegto sertifikātu savstarpēju atzīšanu.

2. Normatīvais konteksts

2.1. Starptautiskie nolīgumi

2.1.1

Apvienotajai Karalistei pēc Brexit būs jāpārņem vairāki ar aviāciju saistīti nolīgumi, kuros ES piedalās dalībvalstu vārdā. Attiecībā uz MRO (tehnisko apkopi, remontu un rekonstrukciju), aviācijas ražošanu, remonta aprīkojumu un drošības standartiem vissvarīgākais nolīgums ir ES un ASV divpusējais aviācijas drošības nolīgums (BASA).

2.1.2

Saskaņā ar šo nolīgumu abu pušu drošības aģentūras – attiecīgi Federālā aviācijas pārvalde (FAA) un Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA) – savstarpēji atzīst viena otras sertifikācijas un apstiprināšanas procedūras; ir nepieciešams tikai viens apstiprinājums. Apvienotās Karalistes gadījumā FAA vairs nevarētu paļauties uz AK Civilās aviācijas iestādes (CAA) inspekcijām Federālās aviācijas pārvaldes licencētās remonta darbnīcās, kuras atrodas Apvienotajā Karalistē. Būtu nepieciešamas gan FAA veiktas inspekcijas, gan CAA apstiprinājums.

2.1.3

Tā kā BASA bieži atsaucas uz ES dalībvalstīm, AK varētu saglabāt status quo vienīgi tad, ja ASV piekristu pārejas periodā attiekties pret AK tā, it kā tā joprojām būtu ES dalībvalsts, un noslēgt atsevišķu BASA ar Apvienoto Karalisti. Šādam nolīgumam, kaut gan juridiski tas joprojām ir diskutējams, būtu vajadzīga ES piekrišana, lai pārejas periodā tas varētu stāties spēkā, – Eiropas Savienības Tiesas lēmums par ES un Singapūras brīvās tirdzniecības nolīgumu: atšķirība starp nolīgumiem par pasažieru un preču pārvadājumiem un nolīgumiem par pakalpojumiem, piemēram, tehnisko apkopi un remontu. Otrā veida nolīgumi attiecas uz kopējo tirdzniecības politiku, tātad tie ir ekskluzīvā ES kompetencē; tādējādi ES-ASV BASA aizstāšanai ar AK-ASV BASA būtu vajadzīga ES piekrišana. Tā, visticamāk, arī notiks, jo Izstāšanās līguma mērķis bija panākt, ka pāreja ir labi organizēta.

2.1.4

AK ir paziņojusi, ka patlaban notiek sarunas par divpusēju BASA ar ASV, Brazīliju un Kanādu; šīs sarunas būs grūti pabeigt bez ES un AK drošības nolīguma – īpaši attiecībā uz jebkādu nolīgumu par AK statusu Eiropas Aviācijas drošības aģentūrā.

2.2. EASA

2.2.1

AK pēc Brexit varētu iesniegt pieteikumu par zināma veida asociētās EASA dalībnieces statusu, lai saglabātu priekšrocības, ko dod ES un ASV savstarpējā atzīšana, un nodrošinātu skaidrību par drošības standartiem, ko AK piemēros. Būdama Čikāgas konvencijas dalībniece, AK varētu kvalificēties asociētās EASA dalībnieces statusam; tomēr tai būtu jāpiemēro attiecīgie ES aviācijas jomas tiesību akti.

2.3. Aviācijas drošība “smagā Brexit”gadījumā

2.3.1

Lai mazinātu risku, ka Izstāšanās līguma neratificēšanas gadījumā rodas pārrāvumi gaisa satiksmē starp ES un AK, Komisija ir pieņēmusi divus regulu priekšlikumus: pirmkārt, uz laiku nodrošināt konkrētu gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu starp Apvienoto Karalisti un ES un attiecīgi pagarināt dažu esošo licenču derīguma termiņu. Gaisa pārvadājumu pamatsavienojamības jautājums ir aplūkots citā EESK atzinumā – TEN/689.

2.3.2

Otrais priekšlikums regulai – par dažiem aviācijas drošības aspektiem saistībā ar Brexit – attiecas uz dažu aeronavigācijas ražojumu, daļu, ierīču un uzņēmumu sertifikātu derīguma termiņa pagarināšanu. Šajā ziņā ieinteresētajām personām ir piemērojami daži aizsardzības līdzekļi – piemēram, pāreja uz ES CAA vai agrīna pieteikumu iesniegšana EASA par trešo valstu sertifikātiem –, tomēr ne visus iespējamos traucējumus var mazināt ar šiem pasākumiem.

2.3.3

Derīguma termiņu pagarināšanas steidzamība ir cieši saistīta ar to, ka Apvienotajai Karalistei, lai varētu atsākt izsniegt licences, ir jāpārņem pilnvaras, kuras iepriekš bija piešķirtas EASA. Savukārt EASA var izsniegt tikai noteiktus sertifikātus uz trešās valsts licences pamata (4). Līdz ar to derīguma termiņu pagarināšana palīdzētu aizpildīt pārejas laiku, kas Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai un pārvadātājiem vajadzīgs, lai izsniegtu noteiktus sertifikātus saskaņā ar jauno AK statusu – kā trešai valstij.

3. Ierosinātās regulas saturs

3.1.

Ierosinātā regula attiecas uz dažādu veidu sertifikātiem, kas derīgi pirms izstāšanās datuma, taču vispārināti nošķir EASA izsniegtus sertifikātus fiziskām vai juridiskām personām, kuru galvenā uzņēmējdarbības vieta ir Apvienotajā Karalistē, un sertifikātus, kurus izsniegušas fiziskas vai juridiskas personas, ko sertificējušas AK kompetentās iestādes (5).

3.2.

Pirmie no tiem ir galvenokārt tipa sertifikāti un ierobežotie tipa sertifikāti, izmaiņu vai papildinājumu apstiprinājumi šādos sertifikātos, remonta apstiprinājumi, Eiropas tehnisko standartu prasību atļaujas, kā arī projektēšanas organizācijas apstiprinājumi (6). Šie sertifikāti būs derīgi vēl 9 mēnešus, un ar Komisijas deleģētajiem aktiem to derīguma termiņu varēs pagarināt vēl ilgāk (7).

3.3.

Pie otrā veida sertifikātiem galvenokārt pieder ražojumu, daļu vai ierīču izmantošanas sertifikāti, tehniskās apkopes pabeigšanas sertifikāti un lidojumderīguma pārbaudes sertifikāti (8). Tie paliek spēkā, lai ražojumus, daļas un ierīces varētu turpināt izmantot gaisa kuģos vai kā gaisa kuģus (9). Turklāt ierosinātā regula nodrošina, ka ES dalībvalstu kompetentās iestādes un EASA ņem vērā AK kompetentās iestādes uzraudzībā esošu mācību organizāciju pārbaudes, kas veiktas iepriekš (10).

3.4.

Sertifikātu spēkā neesamība ietekmētu ne vien aviācijas ražojumu laišanu tirgū, bet arī faktisko to izmantošanu, tāpēc licencēm ir obligāti jābūt derīgām arī turpmāk; vienīgā iespējamā alternatīva ir pārvietot, piemēram, aviācijas ražošanu uz ES jurisdikciju, lai nepieļautu laika pārrāvumu līdz trešo valstu sertifikātu izsniegšanai.

3.5.

Vēl jo svarīgāk tas ir tāpēc, ka noteiktām gaisa kuģu sastāvdaļām nereti ir ļoti ierobežots ražotāju skaits. Tomēr faktors, kas var izraisīt traucējumus, joprojām ir tas, ka netiks izsniegti jauni sertifikāti, piem., tipa sertifikāti, kas var ievērojami traucēt tādu uzņēmumu darbību, kuriem nav iespējams pārcelt sertificēšanu uz ES jurisdikciju, un to klienti tādējādi var būt atkarīgi no konkrētiem produktiem un to sertificēšanas.

4. Īpašas piezīmes

4.1. Ieinteresēto personu paustās bažas

4.1.1

Aviācijas nozares ieinteresētās personas apliecina, ka ir steidzami jāgarantē droša šīs nozares darbība arī turpmāk. Ierosinātā regula paredz pietiekamu nodrošinājumu ārkārtas gadījumam, kā arī precīzi orientētu pārejas platformu ierobežotam laikposmam.

4.1.2

Dažas ieinteresētās personas šā atzinuma izstrādes laikā ir norādījušas, ka regulas 5., 6., 7. un 8. pants būtu jāattiecina ne tikai uz sertifikātu turētājiem, bet arī uz juridiskām vai fiziskām personām, kas sertifikātus izsniedz. Tas visām sertifikācijas procesā iesaistītajām pusēm nodrošinātu juridisko noteiktību par to, ka status quo tiks saglabāts arī pēc 2019. gada 29. marta.

4.1.3

EESK piekrīt Komisijas argumentiem, ka Regulas mērķis nav paildzināt status quo, bet gan nodrošināt par steidzamiem uzskatāmus ārkārtas pasākumus, ar kuriem mazināt iespējamo kaitējumu nozarei. Ieinteresētās personas bija informētas par diskusijām saistībā ar Brexit, taču ne visās situācijās tām ir iespējams pašām veikt alternatīvus pasākumus, lai mazinātu Brexit ietekmi uz aviācijas drošību. Tāpēc tām ir vajadzīga juridiskās noteiktības garantija. ES regula sertifikātu izsniedzējiem nenodrošina nepārprotamu juridisko noteiktību attiecībā uz sertifikācijas nepārtrauktību. Šādu skaidrību sniegs jauni AK tiesību akti valsts līmenī.

4.1.4

4.1.5

EESK visnotaļ atbalsta šādu pieeju un mudina puses pēc iespējas ātrāk noslēgt divpusēju aviācijas drošības nolīgumu, savstarpēji vienojoties par to, kā abu pušu drošības aģentūras turpmāk sadarbosies, lai viscaur Eiropā nodrošinātu saskaņotu drošības pasākumu īstenošanu.

4.1.6

EESK turklāt mudina AK noslēgt BASA ar vadošajām ekonomikas lielvarām, galvenokārt ASV, lai drošības pasākumos saglabātu nepārtrauktību un konsekvenci, kas līdz šim valdījusi Ziemeļatlantijas tirgū.

Briselē, 2019. gada 20. februārī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Regula (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā (OV L 293, 31.10.2008., 3. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 4. jūlija Regula (ES) 2018/1139 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 (OV L 212, 22.8.2018., 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regula (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK (OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.).

(4) Regula (ES) 2018/1139, 68. pants.

(5) COM(2018) 894 final, 1. panta 2. punkts.

(6) COM(2018) 894 final, I pielikuma 1. iedaļa.

(7) COM(2018) 894 final, 3. pants.

(8) COM(2018) 894 final, I pielikuma 2. iedaļa.

(9) COM(2018) 894 final, 4. pants.

(10) COM(2018) 894 final, 5. pants.