8.6.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 196/16

Padomes secinājumi par jaunatnes lomu demogrāfisko problēmu risināšanā Eiropas Savienībā

(2018/C 196/04)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ATGĀDINOT:

1.

 Šā temata politisko kontekstu, kas norādīts šo secinājumu pielikumā.

2.

 To, ka viena no četrām vispārējām ES Padomes prezidentvalsts Bulgārijas prioritātēm ir “Eiropas un jauniešu nākotne – ekonomikas izaugsme un sociālā kohēzija”.

PIEŅEM ZINĀŠANAI:

3.

 Politiskās iniciatīvas Eiropas Savienībā kā, piemēram, atjaunināto regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (ES jaunatnes stratēģija 2010–2018), Erasmus+, Garantiju jauniešiem, Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu un jaunatnes partnerību ar Eiropas Padomi, kuras liecina par dažādām pieejām tādas sabiedrības veidošanai, kurā tiek attīstīts visu jauniešu potenciāls un kurā viņi iegūst prasmes, kas vajadzīgas, lai gūtu panākumus gan kā pilsoņi demokrātiskā sabiedrībā, gan savā darba un privātajā dzīvē, neatkarīgi no savas izcelsmes.

4.

 Eiropadomes 2017. gada decembra secinājumus, kuros valstu un to valdību vadītāji aicināja dalībvalstis, Padomi un Komisiju cita starpā “veicināt mobilitāti un apmaiņas” Eiropas Savienībā.

5.

 2017. gada maijā publicēto 2016. gada ziņojumu par darbaspēka mobilitāti ES iekšienē.

ATZĪST, KA:

6.

 Eiropas Savienība saskaras ar demogrāfiskām problēmām, ko zināmā mērā ir izraisījusi pieaugošā mobilitāte valstu iekšienē un starp tām, iedzīvotāju novecošanās, reģionālā nestabilitāte un finanšu un ekonomiskās krīzes atskaņas.

7.

 Demogrāfiskās problēmas var jo īpaši ietekmēt jauniešus. Pašlaik dažās Eiropas Savienības dalībvalstīs jauniešu bezdarbs joprojām ir ievērojami augsts (1), neskatoties uz centieniem, kas gan ES, gan valstu līmenī veikti šīs problēmas risināšanā, piemēram, Garantijas jauniešiem izveidi. Jaunieši var izlemt atstāt savu dzimto reģionu, lai studētu vai strādātu citā valstī, dažādu iemeslu dēļ, piemēram, ekonomiskās krīzes seku, jauniešu bezdarba dēļ vai brīvas izvēles rezultātā, tiecoties pēc labākas personīgās un/vai profesionālās attīstības.

8.

 Jauniešu brīva mobilitāte ir Savienības pamatprincips un svarīgs instruments savstarpējas sapratnes un partnerības veicināšanā, jo tā sniedz jauniešiem atbilstīgas zināšanas un prasmes, kas varētu viņiem palīdzēt iegūt plašu izpratni par atšķirīgām attieksmēm pret dzīvi un dažādām situācijām, ar kurām viņi var sastapties. Turklāt tā arī vairo izpratni par Eiropas identitāti un vērtībām.

9.

 Ir svarīgi turpināt balstīties uz esošo partnerību starp ieinteresētajām personām jaunatnes jomā un citās jomās, kad un kur iespējams, lai stiprinātu noturību, līdzsvaru un taisnīgumu Savienībā. Šajā sakarā ir svarīgi aizvien veicināt Eiropas kopīgās vērtības, kas ir galvenais princips sociālās kohēzijas stiprināšanā, un jauniešu, jo īpaši jauniešu ar mazākām iespējām, labklājību.

ATZĪST, KA:

10.

 Jauniešu mobilitāte ir nozīmīga viņu profesionālajai un personīgajai izaugsmei. Tā sekmē viņu starpkultūru izpratni un paplašina jauniešu uztveri, tādējādi ļaujot viņiem dzīvot harmoniskā un līdztiesīgā sabiedrībā. Brīva pārvietošanās vienlaikus varētu ietekmēt valsti iekšienē, piemēram, dažos lauku apgabalos varētu palikt maz jauniešu.

11.

 Mācību mobilitāte varētu turpmāk stiprināt jauniešu izpratni par to, kas ir aktīvs pilsoniskums un solidaritāte, kādas ir viņu tiesības un pienākumi, kā viņi atzīst un ievēro demokrātiskās vērtības un kultūras daudzveidību un kā viņiem tiek garantēta vārda un ticības brīvība, lai gan ir būtiski apgūt nepieciešamās dzīves prasmes.

12.

 Vienalga, vai jaunieši nolemj palikt uzņēmējvalstī vai atgriezties savā dzimtajā reģionā, viņiem būtu jāspēj dzīvot iekļaujošā vidē, kur viņi var sabiedrībai viegli sniegt ieguldījumu ar savām jaunajām prasmēm, kas iegūtas saistībā ar viņu brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā. Tas varētu nest labumu viņu personīgajai un profesionālajai izaugsmei un sekmēt viņu aktīvo lomu sabiedrībā, kurā viņi nolemj dzīvot.

UZSVER, KA:

13.

 Profesionālajai orientācijai ir svarīga loma, lai palīdzētu jauniešiem apzināt savas kompetences un pieņemt pārdomātus lēmumus. Ir svarīgi jauniešiem nodrošināt vajadzīgās prasmes, piemēram, saziņas un valodu un starpkultūru prasmes, lai viņi var daudz vieglāk pielāgoties savā dzimtajā reģionā vai uzņēmējvalstīs. Šajā sakarā jauniešu darbs ir izšķirošs kā viens no instrumentiem, lai attīstītu galvenās dzīves prasmes, kuras vajadzīgas, lai risinātu ekonomiskās, politiskās, sociālās un kultūras problēmas, kas varētu rasties palielinātas jauniešu mobilitātes rezultātā. Tas varētu arī ietekmēt viņu piekļuvi kvalitatīvai nodarbinātībai, sociālo iekļaušanu un aktīvu pilsoniskumu.

14.

 Tādiem aspektiem kā darbs ar jaunatni un neformālā un ikdienējā mācīšanās būtu jāpalīdz jauniešiem maksimāli palielināt savu potenciālu un jāsniedz viņiem atbalsts piepildītas un ražīgas personīgās, sabiedriskās un darba dzīves sasniegšanā un saglabāšanā, neatkarīgi no tā, vai viņi nolēmuši palikt uzņēmējvalstī vai atgriezties savā dzimtajā reģionā.

15.

 Vairāk pietiekamas informācijas un datu par problēmām, ar kurām jaunieši saskaras arvien lielākas mobilitātes rezultātā, palīdzētu gūt skaidrāku priekšstatu par attiecīgajiem apstākļiem.

AICINA DALĪBVALSTIS:

16.

 Atbalstīt starpnozaru partnerības un iespējas, lai vajadzības gadījumā nodrošinātu jauniešu efektīvu iekļaušanu un/vai integrēšanos uzņēmējvalstī vai pēc atgriešanās mājās.

17.

 Sekmēt ieguldījumu, ko darbs ar jaunatni un darbs jauniešu interesēs un ar viņu līdzdalību sniedz jauniešu dzīves prasmju, tostarp saziņas un valodu kompetenču, attīstīšanā, lai atvieglotu viņu labāku dalību sabiedriskajā un pilsoniskajā dzīvē Eiropas kontekstā.

18.

 Apsvērt iespēju iekļaut un tālāk izvērst diskusijas par to, kādas ir sekas demogrāfiskajām problēmām, ar kurām saskaras jaunieši Savienībā.

19.

 Veicināt mazāk attīstīto reģionu pievilcību, tostarp izglītības un nodarbinātības iespējas un apstākļus un pakalpojumus jauniešiem.

AICINA DALĪBVALSTIS UN EIROPAS KOMISIJU, IEVĒROJOT SAVAS ATTIECĪGĀS KOMPETENCES JOMAS:

20.

 Izmantojot dažādus kanālus, tostarp ES ziņojumu par jaunatni, jaunatnes vikivietni un citus izveidotos kanālus un platformas, atvieglot piekļuvi datiem un to izplatīšanu, kā arī labākās prakses apmaiņu, lai risinātu demogrāfiskās problēmas, kas izriet no jauniešu brīvas mobilitātes.

21.

 Apsvērt iespēju organizēt starptautisku pasākumu starp ieinteresētajām dalībvalstīm un personām, lai tālāk pētītu ietekmi, ko izraisa demogrāfiskās problēmas līdz ar jauniešu brīvu pārvietošanos.

22.

 Turpināt sadarboties, lai nodrošinātu, ka šie secinājumi tiek ņemti vērā saistībā ar darbu, kas pašlaik notiek ar stratēģiskajām perspektīvām Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā un citās jomās.

23.

 Veicināt mazāk attīstīto reģionu pievilcību, attiecīgā gadījumā izmantojot Eiropas reģionālos fondus.

AICINA EIROPAS KOMISIJU:

24.

 Apsvērt iespēju stiprināt visa veida dialogu starp jauniešiem, kas dzīvo ārpus saviem dzimtajiem reģioniem, un arī ar uzņēmējvalstu jauniešiem – ar starptautiska jauniešu tīkla EURODESK atbalstu visā Eiropas Savienībā vai izmantojot citus izveidotos tīklus.

25.

 Saglabāt un pilnveidot sagatavošanas posmu (tostarp valodu apmācību un starpkultūru izpratni) jauniešiem paredzētajās ES mobilitātes programmās.

(1)  http://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php/Employment_statistics/lv

PIELIKUMS

Pieņemot šos secinājumus, Padome jo īpaši ATGĀDINA par šādiem dokumentiem:

1.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Ieteikums par pamatprasmēm mūžizglītībā (OV L 394, 12.2.2006., 10. lpp.).

2.

Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikums par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.).

3.

Padomes secinājumi par kvalitatīva darba ar jaunatni ieguldījumu jauniešu attīstībā, labklājībā un sociālajā iekļautībā (OV C 168, 14.6.2013., 5. lpp.).

4.

Padomes secinājumi par to jauniešu pastiprinātu sociālo iekļaušanu, kas nav iesaistīti ne darba tirgū, ne izglītībā, ne apmācībā (OV C 30, 1.2.2014., 5. lpp.).

5.

Padomes secinājumi par jaunatnes darba stiprināšanu, lai nodrošinātu saliedētu sabiedrību (OV C 170, 23.5.2015., 2. lpp.).

6.

Padomes Rezolūcija par to, lai veicinātu jauniešu politisko līdzdalību Eiropas demokrātiskajā dzīvē (OV C 147, 15.12.2015., 10. lpp.).

7.

Padomes un Komisijas 2009. gada kopīgais ziņojums par to, kā tiek īstenots atjauninātais regulējums Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018) (OV C 117, 6.5.2010., 1. lpp.).

8.

2016. gada ziņojums par darbaspēka mobilitāti ES iekšienē, otrais izdevums, 2017. gada maijs.

9.

Padomes 2017. gada decembra secinājumi, valstu vai to valdību vadītāji – EUCO 19/1/17.

10.

Padomes secinājumi par to, kāda ir darba ar jaunatni loma, atbalstot tādu būtisku dzīves prasmju attīstību jauniešos, kuras veicina sekmīgu pieaugšanu, pāreju uz aktīvu pilsoniskumu un darba dzīvi (OV C 189, 15.6.2017., 30. lpp.).

11.

Jaunā prasmju programma.

12.

Padomes 2013. gada 22. aprīļa Ieteikums par garantijas jauniešiem izveidi (OV C 120, 26.4.2013., 1. lpp.).