PIELIKUMS

PROJEKTS – KOMISIJAS REGULA (ES) …/…

…,

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 108. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 2015. gada 13. jūlija Regulu (ES) 2015/1588 par to, kā piemērot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu (1),

publicējusi šīs regulas projektu (2),

apspriedusies ar Valsts atbalsta padomdevēju komiteju,

tā kā:

(1)

Valsts finansējums, kas atbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību (“Līgums”) 107. panta 1. punkta kritērijiem, ir valsts atbalsts, un par to saskaņā ar Līguma 108. panta 3. punktu ir jāpaziņo Komisijai. Tomēr Padome saskaņā ar Līguma 109. pantu var noteikt atbalsta kategorijas, kas no minētās paziņošanas prasības ir atbrīvotas. Saskaņā ar Līguma 108. panta 4. punktu Komisija var pieņemt regulas par minētajām valsts atbalsta kategorijām. Saskaņā ar Regulu (ES) 2015/1588 un saskaņā ar Līguma 109. pantu Padome nolēma, ka viena no šādām kategorijām varētu būt de minimis atbalsts. Attiecīgi tiek uzskatīts, ka de minimis atbalsts, kas ir vienam vienotam uzņēmumam noteiktā laikposmā piešķirts atbalsts, kurš nepārsniedz konkrēti noteiktu summu, neatbilst visiem Līguma 107. panta 1. punkta kritērijiem, un tāpēc paziņošanas procedūra uz to neattiecas. Tomēr dalībvalstīm būtu jāatgādina, ka pat tad, ja de minimis atbalsts netiek uzskatīts par valsts atbalstu, šādam atbalstam nevajadzētu izraisīt ES tiesību aktu pārkāpumu.

(2)	Komisija ir pieņēmusi vairākas regulas, ar ko paredz noteikumus par de minimis atbalstu, kas piešķirts lauksaimniecības nozarē, un jaunākā no tām ir Komisijas Regula (ES) Nr. 1408/2013 (3).

(3)

Ņemot vērā pieredzi, kas gūta, piemērojot Regulu (ES) Nr. 1408/2013, un de minimis atbalsta izmantošanas dažādību dalībvalstīs, būtu lietderīgi koriģēt dažus no regulā paredzētajiem nosacījumiem. Atbalsta maksimālā summa, ko piešķir vienam vienotam uzņēmumam trīs gadu periodā būtu jāpalielina līdz 20 000 EUR un valsts maksimālais apjoms – līdz 1,25 % no gadā saražotās produkcijas.

(4)

Ņemot vērā pieaugošo vajadzību dažās dalībvalstīs izmantot de minimis atbalstu, būtu lietderīgi atļaut vēl vairāk palielināt gan maksimālo atbalsta summu vienam vienotam uzņēmumam (līdz 25 000 EUR), gan valsts maksimālo apjomu (līdz 1,5 % no gadā saražotās produkcijas), ievērojot papildu nosacījumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību. Pirmajos Regulas (ES) Nr. 1408/2013 piemērošanas gados gūtā pieredze ir parādījusi, ka de minimis atbalsta koncentrēšana konkrēta produkta nozarē varētu izraisīt iespējamus konkurences un tirdzniecības kropļojumus. Tāpēc par priekšnoteikumu, lai piemērotu lielāku individuālo robežlielumu un valsts maksimālo apjomu, vajadzētu izvirzīt maksimālā apjoma piemērošanu nozarei; tādējādi dalībvalstīm tiktu liegts jebkurā trīs fiskālo gadu laikposmā piešķirt vairāk nekā 50 % no kopējās kumulatīvās de minimis atbalsta summas pasākumiem, kas dod labumu tikai vienai konkrētai produktu nozarei. Nozarei noteikts maksimālais apjoms nodrošinātu, ka par ikvienu Regulas (ES) Nr. 1408/2013 darbības jomā ietilpstošo pasākumu varētu uzskatīt, ka tas neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm un nerada vai nedraud radīt konkurences izkropļojumus.

(5)

Pašlaik dalībvalstīm nav obligāti jāizmanto valsts centrālais reģistrs, lai pārbaudītu, vai netiek pārsniegts individuālais de minimis robežlielums vai valsts maksimālais apjoms. Tomēr tajās dalībvalstīs, kuras izvēlas piemērot augstāku individuālo robežlielumu un valsts maksimālo apjomu, centrālais reģistrs būtu jāizmanto, ņemot vērā, ka šīs izvēles priekšnoteikums – nozarei noteikts maksimālais apjoms – prasa vēl ciešāku piešķirtā atbalsta uzraudzību. Tādēļ šādām dalībvalstīm vajadzētu noteikt par obligātu pienākumu izveidot un uzturēt centrālu reģistru, kurā visu piešķirto de minimis atbalstu reģistrē, lai attiecīgi varētu pārbaudīt, ka netiek pārsniegts ne individuālais robežlielums, ne valsts vai sektora maksimālais apjoms.

(6)	Ņemot vērā palielinātos de minimis robežlielumus, būtu attiecīgi jāpielāgo kritēriji, pēc kuriem aprēķina bruto dotācijas ekvivalentu aizdevumiem un garantijām.

(7)	Dalībvalstīm, kas izvēlas izmantot lielāku de minimis robežlielumu un valsts maksimālo apjomu, būt jādod pietiekami ilgs pārejas periods, kura laikā izveidot centrālos reģistrus de minimis atbalsta uzraudzībai.

(8)

Regula (ES) Nr. 1408/2013 zaudēs spēku 2020. gada 31. decembrī. Tādējādi laikposms starp šīs regulas stāšanos spēkā un Regulas (ES) Nr. 1408/2013 piemērošanas perioda beigām būtu ļoti īss. Tādēļ procesuālās ekonomijas un juridiskās noteiktības labad Regulas (ES) Nr. 1408/2013 piemērošanas periods būtu jāpagarina līdz 2027. gada 31. decembrim.

(9)	Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 1408/2013,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 1408/2013 groza šādi:

regulas 2. pantam pievieno šādus punktus:

“3. Šajā regulā “produktu nozare” ir nozare, kas uzskaitīta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 1. panta 2. punktā (*1).

4. Šajā regulā “nozares maksimālais apjoms” ir maksimālā kumulatīvā atbalsta summa, ko piemēro atbalsta pasākumiem, no kuriem labumu gūst tikai viena produktu nozare, un tas atbilst 50 % no katrai dalībvalstij piešķirtā de minimis atbalsta maksimālās summas, kura noteikta II pielikumā.”;

(*1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.)."

regulas 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

De minimis atbalsts

1. Atbalsta pasākumus, kas atbilst šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem, uzskata par tādiem, kuri neatbilst visiem Līguma 107. panta 1. punkta kritērijiem un tādējādi ir atbrīvoti no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības.

2. Kopējais de minimis atbalsts, ko viena dalībvalsts piešķīrusi vienam vienotam uzņēmumam, jebkurā trīs fiskālo gadu periodā nepārsniedz 20 000 EUR.

3. Kumulatīvā de minimis atbalsta summa, ko dalībvalsts trīs fiskālo gadu laikā piešķīrusi uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu, nepārsniedz I pielikumā noteikto valsts maksimālo apjomu.

3.a Atkāpjoties no 2. un 3. punkta, dalībvalsts var nolemt, ka vienam vienotam uzņēmumam piešķirtā de minimis atbalsta kopējā summa jebkurā trīs fiskālo gadu periodā nepārsniedz 25 000EUR un ka piešķirtais de minimis atbalsta kopējais kumulatīvais apjoms jebkurā trīs fiskālo gadu periodā nepārsniedz II pielikumā noteikto valsts maksimālo apjomu, ievērojot šādus nosacījumus:

a)	attiecībā uz atbalsta pasākumiem, kas dod labumu tikai vienai produktu nozarei, kopējā piešķirtā kumulatīvā atbalsta summa jebkurā trīs fiskālo gadu periodā nepārsniedz 2. panta 4. punktā noteikto nozares maksimālo apjomu;

b)	dalībvalsts saskaņā ar 6. panta 2. punktā paredzētajiem noteikumiem izveido valsts centrālo reģistru.

4. De minimis atbalstu uzskata par piešķirtu brīdī, kad uzņēmumam saskaņā ar piemērojamo valsts tiesisko regulējumu ir piešķirtas likumīgās tiesības saņemt atbalstu, neatkarīgi no datuma, kurā de minimis atbalsts uzņēmumam faktiski izmaksāts.

5. Šā panta 2., 3., un 3.a punktā noteiktos de minimis robežlielumus un valsts un nozares maksimālos apjomus piemēro neatkarīgi no de minimis atbalsta veida vai izvirzītā mērķa un neatkarīgi no tā, vai dalībvalsts piešķirto atbalstu pilnībā vai daļēji finansē no Savienības resursiem. Trīs fiskālo gadu periodu nosaka, ņemot vērā fiskālo gadu sistēmu, kuru uzņēmums izmanto attiecīgajā dalībvalstī.

6. Attiecībā uz de minimis robežlielumiem un valsts un nozares maksimālajiem apjomiem, kas minēti 2., 3. un 3.a punktā, atbalstu izsaka kā naudas līdzekļu dotāciju. Izmanto bruto summas, tas ir, summas pirms nodokļiem vai citiem atskaitījumiem. Ja atbalstu piešķir citā veidā, nevis kā dotāciju, atbalsta summa ir atbalsta dotācijas bruto ekvivalents.

Atbalstu, kas izmaksājams vairākās daļās, diskontē atbilstoši tā vērtībai piešķiršanas brīdī. Procentu likme, ko izmanto diskontēšanai, ir atbalsta piešķiršanas laikā piemērojamā diskonta likme.

7. Ja, piešķirot jaunu de minimis atbalstu, tiktu pārsniegti 2., 3. un 3.a punktā noteiktie robežlielumi vai valsts vai nozares maksimālie apjomi, nevienai minētā jaunā atbalsta daļai šo regulu piemērot nevar.

8. Lai uzņēmumu apvienošanās vai iegādes gadījumā noteiktu, vai ar jaunu de minimis atbalstu jaunajam uzņēmumam vai uzņēmumam, kas veic iegādi, netiek pārsniegti attiecīgie de minimis robežlielumi vai valsts vai nozares maksimālie apjomi, ņem vērā visu katram apvienošanā iesaistītajam uzņēmumam iepriekš piešķirto de minimis atbalstu. Pirms apvienošanās vai iegādes likumīgi piešķirtais de minimis atbalsts arī pēc tam tiek uzskatīts par likumīgu.

9. Ja vienu uzņēmumu sadala divos vai vairākos atsevišķos uzņēmumos, pirms sadalīšanas piešķirto de minimis atbalstu attiecina uz uzņēmumu, kurš no šā atbalsta guva labumu un kurš principā ir uzņēmums, kas pārņem darbības, kurām tika izmantots attiecīgais de minimis atbalsts. Ja šāda attiecināšana nav iespējama, attiecīgo de minimis atbalstu attiecina proporcionāli, pamatojoties uz jauno uzņēmumu pašu kapitāla bilances vērtību sadales faktiskajā datumā.”;

regulas 4. pantu groza šādi:

3. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

attiecībā uz pasākumiem, uz kuriem attiecas 3. panta 2. punkts, aizdevums ir nodrošināts ar nodrošinājumu, kas sedz vismaz 50 % no aizdevuma; aizdevums ir vai nu 100 000 EUR piecu gadu periodā vai 50 000 EUR vairāk nekā 10 gadu periodā, vai 3. panta 3.a punktā minēto pasākumu gadījumā – vai nu 125 000 EUR piecu gadu periodā, vai arī 62 500 EUR 10 gadu periodā; ja aizdevuma summa ir mazāka par minētajām summām un/vai aizdevums ir piešķirts uz mazāk nekā attiecīgi pieciem vai 10 gadiem, aizdevuma bruto dotācijas ekvivalentu aprēķina kā atbilstīgo proporciju no de minimis robežlielumiem, kas noteikti 3. panta 2. vai 3.a punktā; vai”;

6. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

attiecībā uz pasākumiem, uz kuriem attiecas 3. panta 2. punkts, garantijas apmērs nepārsniedz 80 % no attiecīgā aizdevuma un vai nu garantētā summa ir 150 000 EUR un garantijas ilgums ir pieci gadi, vai arī garantētā summa ir 75 000 EUR un garantijas ilgums ir 10 gadi, vai – attiecībā uz 3. panta 3.a punktā minētajiem pasākumiem – garantija nepārsniedz 80 % no pamatā esošā aizdevuma un vai nu garantētā summa ir 187 500 EUR un garantijas ilgums ir pieci gadi, vai garantētā summa ir 93 750 EUR un garantijas ilgums ir 10 gadi; ja garantētā summa ir mazāka par minētajām summām un/vai garantijas ilgums ir mazāks nekā attiecīgi pieci vai desmit gadi, šīs garantijas bruto dotācijas ekvivalentu aprēķina kā atbilstīgo proporciju no de minimis robežlielumiem, kas noteikti 3. panta 2. un 3.a punktā; vai”;

c)	4. punktu aizstāj ar šādu: “4. Atbalstu kapitāla iepludināšanas veidā uzskata par pārredzamu de minimis atbalstu vienīgi tad, ja iepludinātā publiskā kapitāla kopsumma nepārsniedz de minimis robežlielumu.”;

d)	5. punktu aizstāj ar šādu: “5. Atbalstu riska finansējuma pasākumu veidā, kas izpaužas kā pašu kapitāla vai kvazikapitāla ieguldījumi, uzskata par pārredzamu de minimis atbalstu tikai tad, ja vienam vienotam uzņēmumam nodrošinātais kapitāls nepārsniedz attiecīgo de minimis robežlielumu.”;

regulas 6. pantu groza šādi:

2. punktam pievieno šādu daļu:

“Dalībvalstis, kuras piešķir atbalstu saskaņā ar 3. panta 3.a punktu, līdz 2022. gada 1. jūlijam izveido de minimis atbalsta centrālo reģistru, kas satur pilnīgu informāciju par visu de minimis atbalstu, ko piešķīrusi jebkura šīs dalībvalsts iestāde. 1. panta noteikumus pārtrauc piemērot no brīža, kad reģistrs aptver trīs fiskālo gadu periodu.”;

3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Dalībvalsts jaunu de minimis atbalstu saskaņā ar šo regulu piešķir tikai pēc tam, kad ir pārbaudījusi, ka šis atbalsts nepalielina attiecīgajam uzņēmumam piešķirtā de minimis atbalsta kopsummu virs attiecīgajiem 3. panta 2., 3. un 3.a punktā noteiktajiem robežlielumiem un valsts un nozares maksimālajiem apjomiem un ka ir ievēroti visi šajā regulā iekļautie nosacījumi.”;

regulas 7. pantu groza šādi:

1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Šo regulu piemēro atbalstam, kas piešķirts pirms tās stāšanās spēkā, ja tas atbilst šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem, izņemot 3. panta 3.a punktā minēto nozares maksimālo apjomu. Jebkuru atbalstu, kas neatbilst minētajiem nosacījumiem, Komisija novērtēs atbilstoši attiecīgajām nostādnēm, pamatnostādnēm un paziņojumiem.”;

b)	iekļauj šādu 1.a punktu: “1.a Nozares maksimālo apjomu, kas minēts 3. panta 3.a punktā, piemēro tikai atbalstam, kas piešķirts no [2019. gada 1. janvāra].”;

6)	regulas 8. panta otro daļu aizstāj ar šādu: “To piemēro līdz 2027. gada 31. decembrim.”;

7)	pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, …

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

I Pielikums

Maksimālā kumulatīvā summa de minimis atbalstam, kas dalībvalstīs piešķirts lauksaimniecības produktu primārajā ražošanā iesaistītiem uzņēmumiem, kā minēts 3. panta 3. punktā

(EUR)
Dalībvalsts	De minimis atbalsta maksimālā summa
Beļģija	100 251 042
Bulgārija	48 940 583
Čehija	60 282 125
Dānija	129 767 292
Vācija	687 676 542
Igaunija	10 630 167
Īrija	92 612 083
Grieķija	129 441 708
Spānija	565 246 333
Francija	906 389 083
Horvātija	25 705 125
Itālija	679 716 500
Kipra	8 469 042
Latvija	16 122 833
Lietuva	32 505 583
Luksemburga	5 328 250
Ungārija	97 979 375
Malta	1 581 667
Nīderlande	337 799 500
Austrija	85 697 833
Polija	276 092 750
Portugāle	84 801 750
Rumānija	198 666 208
Slovēnija	15 523 667
Slovākija	28 760 708
Somija	50 912 375
Zviedrija	75 125 875
Apvienotā Karaliste	385 044 042

II Pielikums

Maksimālā kumulatīvā summa de minimis atbalstam, kas dalībvalstīs piešķirts lauksaimniecības produktu primārajā ražošanā iesaistītiem uzņēmumiem, kā minēts 3. panta 3.a punktā

(EUR)
Dalībvalsts	De minimis atbalsta maksimālā summa
Beļģija	120 301 250
Bulgārija	58 728 700
Čehija	120 301 250
Dānija	58 728 700
Vācija	825 211 850
Igaunija	12 756 200
Īrija	111 134 500
Grieķija	155 330 050
Spānija	678 295 600
Francija	1 087 666 900
Horvātija	30 846 150
Itālija	815 659 800
Kipra	10 162 850
Latvija	19 347 400
Lietuva	39 006 700
Luksemburga	6 393 900
Ungārija	117 575 250
Malta	1 898 000
Nīderlande	405 359 400
Austrija	102 837 400
Polija	331 311 300
Portugāle	101 762 100
Rumānija	238 399 450
Slovēnija	18 628 400
Slovākija	34 512 850
Somija	61 094 850
Zviedrija	90 151 050
Apvienotā Karaliste	462 052 850

(1) OV L 248, 24.9.2015., 1. lpp.

(2) OV […], […], […]. lpp.

(3) Komisijas 2013. gada 18. decembra Regula (ES) Nr. 1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (OV L 352, 24.12.2013., 9. lpp.).