Ietekmes novērtējumā ir apsvērti vairāki politikas risinājumi, sākot ar pilnīgi neleģislatīvām, pašregulējošām pieejām līdz pilnīgi saistošām, imperatīvām normām, kas paredzētas politikas mērķu sasniegšanai.
Apsvērtie pilnīgi neleģislatīvie politikas risinājumi ir vērsti uz aicinājumiem nozarei izstrādāt brīvprātīgus pasākumus, lai risinātu lielākās tirdzniecības problēmas un noteiktu nozares saistības uzlabot komerciālo lietotāju piekļuvi tiesiskajai aizsardzībai, veicot pašregulāciju. Tāpat neatkarīgas pārraudzības stratēģijas pamatā būtu nozares saistības ziņot par problēmu lielumu un to attīstību. Šis risinājums tika atmests, jo ir maz ticams, ka ar tā palīdzību tiks sasniegti politikas mērķi.
Starp apsvērtajiem leģislatīvajiem politikas risinājumiem bija kopregulācijas risinājumi (apvienojot leģislatīvus un neleģislatīvus elementus), kā arī pilnīgi saistošas, imperatīvas normas bez jebkādiem brīvprātīgiem komponentiem. Pilnīgi saistošs risinājums noteiktu visaptverošas imperatīvas normas, aizliedzot minēto tirdzniecības praksi, apvienojumā ar obligātu strīdu izšķiršanas mehānismu visā ES un platformām obligātu ziņošanu pilntiesīgai regulatīvai aģentūrai (kā ieteica vairākas dalībvalstis). Tas tika atmests kā nesamērīgs.
Vēlamais risinājums ir kopregulācija, kas risina tiešsaistes platformās un galvenajās tiešsaistes meklētājprogrammās konstatētās problēmas. Attiecībā uz tiešsaistes platformām, regulējošajā daļā ir apvienotas tiesiski saistošas pārredzamības saistības platformām, pienākums izveidot iekšējus tiesiskās aizsardzības mehānismus, kā arī noteikums ļaut uzņēmumus pārstāvošām apvienībām veidot kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismus. Tas tiktu apvienots ar nesaistošu aicinājumu nozarei izveidot neatkarīgu mediācijas struktūru sūdzību apstrādei. Visbeidzot, tiks izveidots radušos problēmu ES novērošanas centrs, kam pamatā būs ES ekspertu grupa un kas pārraudzīs radušās tendences un problēmu attīstību. Attiecībā uz galvenajām meklētājprogrammām, vēlamais risinājums ir vērsts uz potenciāli kaitējošas ranžēšanas prakses izraisītas atkarības novēršanu. Paredzētie pasākumi ir pārredzamības prasība (kas attiecas tikai uz ranžēšanas problēmu) un pārstāvošo organizāciju juridiskā statusa prasība, lai rīkotos savu uzņēmumu locekļu vārdā.
|
Tiešsaistes platformu komerciālie lietotāji kopumā atbalsta tālejošākus, saistošus platformu ekonomikas noteikumus, lai palielinātu savu ietekmi attiecībās, kuru starpnieki ir tiešsaistes platformas. Tie ir noteikumi par uzņēmumu izslēgšanu no saraksta un diskriminējošas prakses vai lietotņu ranžēšanas pārredzamību, kā arī noteikumi par piekļuvi datiem e-komercijas tirdzniecības vietās.
Tiešsaistes platformas kopumā atbalsta pašregulējošus pasākumus, bet iebilst pret saistošiem noteikumiem kā viņu uzņēmējdarbības modeļiem pārāk apgrūtinošiem un nesamērīgiem ar risināmajām problēmām. Eksperti, kas atbild par digitālo vienoto tirgu, kā arī par e-komerciju atbildīgie no dalībvalstu pārvaldēm, principā ir pauduši atbalstu kopregulējošai, uz problēmas cēloņu risināšanu balstītai pieejai.
Attiecībā uz ranžēšanas un datu izmantošanas pārredzamību, platformas piekrīt plašai informācijas publiskošanai, bet tās brīdina par krāpšanos un manipulācijām ar algoritmiem pārāk lielas pārredzamības gadījumā. Galvenās meklētājprogrammas jau sniedz vispusīgus norādījumus par to, kā uzlabot ranžēšanu, bet brīdina par to, ka algoritmu publiskošana nebūs efektīva, īpaši, ņemot vērā daudzās un biežās izmaiņas meklēšanas algoritmos, kā arī brīdina par manipulāciju veikšanas risku ar meklēšanas rezultātiem.
|
Ir paredzams, ka vēlamais risinājums galvenokārt sniegs tiešu ekonomisku labumu ES tirgotājiem, palielinot tirdzniecību digitālo platformu ekonomikas ietvaros, no kā ieguvējas būs arī tiešsaistes platformas. Sagaidāms, ka priekšlikums spēs vērst pretējā virzienā kavējošo ietekmi uz tiešsaistes platformu ekonomiku, kas rodas no komerciālo lietotāju uzticības trūkuma. Ir paredzams, ka apvērstā kavējošā ietekme svārstīsies apjomā no EUR 0,81 miljarda līdz EUR 4,05 miljardiem.
Arī uzņēmumu apgrozījumu tieši ietekmē popularitāte, ko tie iegūst galvenajās tiešsaistes meklētājprogrammās. Tādējādi pienākums radīt ranžēšanas pārredzamību meklēšanā sniegs komerciālajiem lietotājiem lielāku prognozējamību.
Tai pašā laikā šāds pienākums palīdzēs uzņēmumiem izstrādāt pamatotākas meklēšanas optimizācijas stratēģijas un gūt labāku izpratni, un tādējādi uzņēmumi varēs piekļūt jauniem tirgiem un izmantot tiešsaistē piedāvātās inovāciju iespējas, tā palielinot savu konkurētspēju. Tas būs īpaši noderīgi MVU un uzņēmumiem, kas nav atrodami tiešsaistē vai tikko uzsāk darbību tiešsaistē. Arī labāka ranžēšanas politikas izpratne varētu palīdzēt komerciālajiem lietotājiem aptvert tiešsaistē piedāvātās inovāciju iespējas.
Tāpat var paredzēt, ka, līdz ar labāku pārredzamību, vēlamais risinājums veicinās meklētājprogrammu un salīdzināšanas vietņu konkurenci, jo publiskas ranžēšanas politika var sniegt lielākas iespējas diferencēt jaunuzņēmumus, jaunpienācējus, kā arī esošus dalībniekus. To komerciālo lietotāju, kuru tirgvedības stratēģija ir atkarīga no meklētājprogrammām, konkurence produktu un pakalpojumu kvalitātes ziņā arī varētu potenciāli palielināties, jo tiek gūta lielāka izpratne par ranžēšanas politiku – gadījumos, kad šādu komerciālo lietotāju tīmekļa vietņu dizains pašlaik nav pietiekami labs, lai sasniegtu popularitāti. Nav izslēgts, ka vēlamais risinājums veicinās arī objektīvāku rezultātu iegūšanu patērētājiem tādā ziņā, ka būs vieglāk noteikt atbilstošākus rezultātus. ES likumā iekļautais pienākums nodrošināt pārredzamību palielinās uzņēmumu spēju izmantot šādu noteikumu tiesvedībā. Visbeidzot, tas papildinās konkurences tiesībās iekļautos izpildes instrumentus, jo tiks gūta lielāka izpratne par iespējamām diskriminējošām darbībām. Var paredzēt, ka iniciatīvas rezultātā panākta lielāka uzticība meklētājprogrammām kompensēs ierobežotās izmaksas.
Ir iespējami lielākas prognozējamības un pārredzamības tiešsaistē radīti tieši sociāli ieguvumi, it īpaši pašnodarbinātiem uzņēmējiem vai mikrouzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību caur digitālām platformām. Tas ietver sadarbības ekonomikas platformu profesionālos lietotājus (lai gan profesionālas un personīgas izmantošanas robežas ES ir noteiktas valsts līmenī), bet nav iespējams noteikt šādu ieguvumu precīzu būtību un apmēru.
Paredzams, ka vēlamais risinājums vai nu palielinās nodarbinātības iespējas, vai tās saglabāsies esošā līmenī.
Pasākums neparedz tiešu apkārtējās vides uzlabošanu.
|