EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 12.12.2018
COM(2018) 813 final
2018/0413(CNS)
Priekšlikums
PADOMES REGULA,
ar ko groza Regulu (ES) Nr. 904/2010 attiecībā uz pasākumiem administratīvās sadarbības stiprināšanai, lai apkarotu ar PVN saistītu krāpšanu
EMPTY
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 12.12.2018
COM(2018) 813 final
2018/0413(CNS)
Priekšlikums
PADOMES REGULA,
ar ko groza Regulu (ES) Nr. 904/2010 attiecībā uz pasākumiem administratīvās sadarbības stiprināšanai, lai apkarotu ar PVN saistītu krāpšanu
EMPTY
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Šis priekšlikums ir daļa no tiesību aktu kopuma par obligāto ar PVN saistītās informācijas nosūtīšanu un apmaiņu ar to. Tiesību aktu kā kopuma konteksts ir visaptveroši izklāstīts paskaidrojuma rakstā par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz konkrētu prasību ieviešanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem 1 .
Priekšlikums grozīt Regulu (ES) Nr. 904/2010 par administratīvo sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā 2 ir svarīga tiesību aktu kopuma daļa. Priekšlikumā paredzēti noteikumi par to, kā dalībvalstīm saskaņotā veidā jāvāc uzskaites dati, kurus maksājumu pakalpojumu sniedzēji ir darījuši elektroniski pieejamus saskaņā ar PVN direktīvas 243. panta b) punktu. Turklāt ar priekšlikumu izveido jaunu centralizētu elektronisko sistēmu maksājumu informācijas glabāšanai un šīs informācijas turpmākai apstrādei, ko Eurofisc ietvaros dalībvalstīs veic krāpšanas apkarošanas amatpersonas. Eurofisc ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 904/2010 X nodaļu izveidots agrīnās brīdināšanas signālu daudzpusējas apmaiņas tīkls cīņai pret krāpšanu, kas saistīta ar PVN.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Šīs iniciatīvas juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 113. pants. Šis pants paredz, ka Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru ar vienprātīgu lēmumu pieņem noteikumus par dalībvalstu noteikumu saskaņošanu netiešo nodokļu jomā tiktāl, ciktāl šāda saskaņošana ir vajadzīga, lai nodrošinātu vienotā tirgus izveidi un darbību un novērstu konkurences izkropļojumus.
•Subsidiaritāte
Šī iniciatīva atbilst subsidiaritātes principam, jo galveno problēmu, kas ir kopīga visām dalībvalstīm, proti, ar PVN saistītu krāpšanu e-komercijā, saasina tas, ka nodokļu iestāžu rīcībā nav pietiekamu instrumentu. Dalībvalstis vienas pašas nevar no trešām personām, piemēram, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, iegūt informāciju, kas nepieciešama, lai kontrolētu ar PVN apliekamu pārrobežu preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, nodrošinātu PVN noteikumu pareizu piemērošanu e-komercijā un novērstu ar PVN saistītu krāpšanu e-komercijā.
Jo īpaši dalībvalstis vienas pašas nevar sasniegt mērķi ar PVN saistītas krāpšanas e-komercijā apkarošanas nolūkos apmainīties ar informāciju par pārrobežu maksājumiem, savstarpēji savienojot valstu elektroniskās sistēmas ar elektroniskas saskarnes palīdzību, jo tām nav juridiska pamata vākt informāciju citā jurisdikcijā. Faktiski šāda sistēma nespētu apkopot no dažādiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem saņemtu maksājumu informāciju, kas attiecas uz vienu un to pašu maksājumu saņēmēju, un atpazīt vienu un to pašu maksājumu dubultu uzskaiti. Šāda sistēma arī nespētu sniegt pilnīgu pārskatu par maksājumiem, ko maksājumu saņēmēji ir saņēmuši no maksātājiem Savienībā.
Centralizēta Eiropas sistēma maksājumu datu vākšanai un apmaiņai ir visefektīvākais veids, kā sniegt nodokļu iestādēm pilnīgu priekšstatu, kas ļautu tām kontrolēt atbilstību PVN noteikumam e-komercijā un apkarot ar PVN saistītu krāpšanu. Jebkurai iniciatīvai ieviest jaunus instrumentus uz šīs problēmas risināšanu vērstai sadarbībai ir nepieciešams Komisijas priekšlikums grozīt Padomes Regulu (ES) Nr. 904/2010.
•Proporcionalitāte
Ar šo iniciatīvu paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai sasniegtu mērķi apkarot ar PVN saistītu krāpšanu e-komercijā. Jo īpaši raugoties no datu aizsardzības viedokļa, maksājumu informācijas apstrāde atbilst nepieciešamības principam (vienīgi tā informācija, kas vajadzīga, lai sasniegtu mērķi apkarot ar PVN saistītu krāpšanu e-komercijā) un proporcionalitātes principam (informācijas veids un veids, kā to apstrādā nodokļu iestāžu krāpšanas apkarošanas eksperti, nepārsniedz to, kas ir atbilstošs, lai sasniegtu mērķi apkarot ar PVN saistītu krāpšanu e-komercijā) un atbilst Vispārīgajai datu aizsardzības regulai 3 , Regulai (ES) Nr. 2018/1725 4 un Pamattiesību hartai 5 .
Regulā (ES) Nr. 904/2010 paredzētie aizsardzības pasākumi un Eiropas datu aizsardzības regulējums attieksies uz maksājumu informācijas apmaiņu saskaņā ar šo priekšlikumu. Attiecībā uz nepieciešamības un proporcionalitātes principu novērtēšanu vispirms jāatzīmē, ka ar PVN saistītās informācijas vākšanas, apmaiņas un analīzes mērķis ir ar PVN saistītas krāpšanas e-komercijā apkarošana. Tas ticis labi dokumentēts, veicot apspriešanos ar ieinteresētajām personām, kurā nodokļu iestādes uzsvēra vajadzību pēc maksājumu informācijas, lai varētu efektīvi apkarot ar PVN saistītu krāpšanu e-komercijā. Arī sabiedriskās apspriešanas respondenti (privātpersonas un uzņēmumi) apstiprināja, ka maksājumu informācija ir nepieciešama, lai palīdzētu nodokļu iestādēm apkarot ar PVN saistītu krāpšanu e-komercijā (tikai informācijai par patērētājiem jābūt konfidenciālai). Turklāt nodokļu iestādēm tiktu nosūtīta un tās apmainītos tikai ar tādu informāciju, kas attiecas uz iespējamu ar PVN saistītu krāpšanu e-komercijā. Tas nozīmē, ka apmaiņa notiktu tikai ar informāciju, kas nepieciešama, lai atklātu iespējamos krāpniekus, kuri veic uzņēmējdarbību ārpus patēriņa dalībvalsts (t. i., nenotiks apmaiņa ar informāciju par iekšzemes maksājumiem). Šī informācija ietvertu veikto maksājumu darījumu skaitu, maksājumu darījumu datumu un informāciju par to, kur (principā) vajadzētu būt nodokļa uzlikšanas vietai. Nav nepieciešams veikt apmaiņu ar informāciju, kas identificē personas, kuras veic maksājumus tiešsaistē (t. i., patērētājus), izņemot informāciju par maksājuma izcelsmi (piemēram, par maksājuma veikšanai izmantotās bankas atrašanās vietu, kuru nepieciešams zināt nodokļa uzlikšanas vietas noteikšanai). Tādējādi nebūtu iespējams maksājumu informāciju izmantot, lai uzraudzītu patērētāju iepirkšanās paradumus.
Tiktu izveidota centralizēta maksājumu informācijas elektroniskā sistēma (central electronic system of payment information –“CESOP”). Tas ļaus dalībvalstīm nosūtīt valsts līmenī glabātu informāciju par maksājumiem, palīdzot efektīvi apkarot ar PVN saistītu krāpšanu e-komercijā. CESOP spētu par katru maksājuma saņēmēju apkopot visu ar PVN saistīto maksājumu informāciju, ko nosūtījušas dalībvalstis, un tas ļautu izveidot pilnīgu pārskatu par maksājumiem, ko maksājumu saņēmēji (t. i., uzņēmumi) saņēmuši no maksātājiem (t. i., patērētājiem, kas veic pirkumus tiešsaistē) Eiropas Savienībā. CESOP atpazītu jebkādu viena un tā paša maksājumu darījuma vairākkārtēju uzskaiti, tīrītu no dalībvalstīm saņemto informāciju (t. i., dzēstu dublikātus, labotu kļūdas vai ziņotu par tām utt.), sniegtu Eurofisc koordinācijas ierēdņiem iespēju salīdzināt maksājumu datus ar PVN informāciju, ar kuru veikta apmaiņa saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 904/2010, un glabātu informāciju tikai tādu laikposmu, kas nodokļu iestādēm vajadzīgs PVN kontroles veikšanai. CESOP būtu pieejama tikai Eurofisc koordinācijas ierēdņiem no dalībvalstīm, un vienīgais mērķis, ar kuru CESOP ļautu iegūt informāciju, būtu izmeklēšana par domājamu vai jau atklātu ar PVN saistītu krāpšanu.
Attiecībā uz datu uzglabāšanu CESOP garantētu tādu drošības līmeni, kas atbilstu noteikumiem par Savienības iestāžu veiktu personas datu apstrādi.
Informācijas apmaiņa starp nodokļu iestādēm notiktu tikai Eurofisc tīklā. Centralizētā elektroniskā sistēma būs pieejama tikai Eurofisc koordinācijas ierēdņiem. Piekļuve CESOP tiktu regulēta, izmantojot lietotāja identifikatoru, un sistēma reģistrētu katru piekļuvi. Turklāt informācija CESOP tiktu saglabāta tikai 2 gadus, lai dotu dalībvalstīm pietiekamu laiku PVN auditu veikšanai. Pēc 2 gadiem informācija tiktu izdzēsta.
Sistēmai nebūtu saskarnes ar internetu, jo maksājumu pakalpojumu sniedzēji iesniegtu savu informāciju valsts iestādēm. Informācijas apmaiņa starp valstu nodokļu iestādēm notiktu, izmantojot drošu kopējo sakaru tīklu, ar kuru tiek atbalstīta visa informācijas apmaiņa starp nodokļu iestādēm un muitas dienestiem un kurā tiek nodrošināti visi nepieciešamie drošības elementi (tostarp informācijas šifrēšana).
Ar PVN saistītas krāpšanas apkarošana ir svarīgs Savienības un dalībvalstu vispārējo sabiedrības interešu mērķis, kā minēts Vispārīgās datu aizsardzības regulas 23. panta 1. punkta e) apakšpunktā un Regulas (ES) Nr. 2018/1725 20. panta 1. punkta b) apakšpunktā. Lai nodrošinātu šā nozīmīgā mērķa sasniegšanu un nodokļu iestāžu attiecīgā darba efektivitāti, attiecībā uz CESOP piemēros Regulas (ES) Nr. 904/2010 55. panta 5. punktā noteiktos ierobežojumus.
•Juridiskā instrumenta izvēle
Tā kā ar šo priekšlikumu groza Regulu (ES) Nr. 904/2010, šim instrumentam arī jābūt regulai.
3.EX POST NOVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Ex post novērtējumi
Šā priekšlikuma pamatā ir Regulas (ES) Nr. 904/2010 novērtējums, jo īpaši iedaļas par tās izmantošanu ar PVN saistītas krāpšanas e-komercijā apkarošanai 6 . Ex post novērtējuma rezultāti ir izskaidroti priekšlikuma par PVN direktīvas grozījumiem paskaidrojuma rakstā.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Ietekme uz budžetu ir visaptveroši izklāstīta paskaidrojuma rakstā par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz konkrētu prasību ieviešanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.
5.CITI ELEMENTI
•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
Eurofisc ziņojumi un dalībvalstu gada statistika tiek sniegta un apspriesta Administratīvās sadarbības pastāvīgajā komitejā 7 saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 904/2010 49. pantu. Pastāvīgo komiteju vada Eiropas Komisija. Turklāt Komisija centīsies iegūt no dalībvalstīm visu būtisko informāciju par jaunās sistēmas darbību un par krāpšanu. Attiecīgā gadījumā koordinācija tiks nodrošināta ar Fiscalis komitejas starpniecību (šī komiteja vēl nav izveidota saskaņā ar jauno programmu Fiscalis 8 ).
Regulā (ES) Nr. 904/2010 un Direktīvā 2006/112/EK jau ir paredzēti noteikumi attiecībā uz periodiskiem Komisijas izvērtējumiem un ziņošanu. Tāpēc saskaņā ar šīm pastāvošajām saistībām Komisija ik pēc 5 gadiem ziņos Eiropas Parlamentam un Padomei par jaunā administratīvās sadarbības instrumenta darbību atbilstoši Regulas (ES) Nr. 904/2010 59. pantam.
Turklāt ik pēc 4 gadiem Komisija ziņos Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā funkcionē jaunās PVN saistības, kas uzliktas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem atbilstoši Direktīvas 2006/112/EK 404. pantam. Komisija nodrošinās, ka abi ziņojumi tiek koordinēti un ir balstīti uz tiem pašiem konstatējumiem.
•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums
2. pantā ir pievienotas jaunas definīcijas, lai saskaņotu maksājumu informācijas apmaiņu ar terminoloģiju, kas izmantota Direktīvā (ES) 2015/2366 (MPD2) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū 9 .
Regulas V nodaļai pievieno 2. iedaļu, ar kuru ievieš jaunu centralizētu elektronisku sistēmu maksājumu informācijai (CESOP); to izstrādās Komisija. Turklāt priekšlikumā ir paredzēts jauns pienākums dalībvalstīm vākt uzskaites datus, kurus maksājumu pakalpojumu sniedzēji ir darījuši elektroniski pieejamus saskaņā ar PVN direktīvas 243.b pantu. Lai iespējami samazinātu administratīvo slogu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, saskaņā ar 24.b panta 2. punkta b) apakšpunktu būs jāapstiprina kopējs elektronisks formāts šo uzskaites datu vākšanai, pieņemot īstenošanas aktus. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm (Regulas (ES) Nr. 904/2010 nozīmē) katru ceturksni būs CESOP jānosūta informācija, ko tās vāc no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri veic uzņēmējdarbību savā dalībvalstī. Dalībvalstis var izraudzīties jebkuru valsts nodokļu iestādes departamentu, kam no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāvāc maksājumu informācija saskaņā ar ierosināto 24.b panta 1. un 2. punktu. Tomēr informāciju CESOP var nosūtīt tikai kompetentā iestāde Regulas (ES) Nr. 904/2010 nozīmē (24.b panta 3. punkts).
CESOP novērsīs formālas kļūdas nosūtītajā informācijā (tīrīšana) un apkopos vispārējo informāciju par maksājumiem, kuru dalībvalstu kompetentās iestādes nosūtījušas par katru maksājumu saņēmēju (līdzekļu saņēmēju). Pēc tam CESOP analizēs informāciju (piemēram, salīdzinot maksājumu informāciju ar Eurofisc ierēdņiem pieejamo PVN informāciju) un sniegs Eurofisc koordinācijas ierēdņiem iespēju iegūt pilnīgu pārskatu par maksājumiem, kurus saņēmuši noteikti maksājumu saņēmēji. Konkrēti, Eurofisc koordinācijas ierēdņiem būs redzams, vai maksājumi, ko attiecīgais maksājumu saņēmējs ir saņēmis noteiktā laikposmā, visās dalībvalstīs kopā pārsniedz 10 000 EUR. 10 000 EUR slieksnis piegādēm un pakalpojumu sniegšanai ES iekšienē ar PVN e-komercijas direktīvu ir ieviests no 2021. gada 10 . Ja attiecīgā piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja kopējais gada apgrozījuma slieksnis ES iekšienē ir pārsniegts, par piegādes vai pakalpojuma sniegšanas vietu uzskata patēriņa dalībvalsti.
CESOP informācijas uzglabāšanas laiks būs 2 gadi. Šis glabāšanas periods ir samērīgs, ņemot vērā nepieciešamību pēc pareiza līdzsvara starp nodokļu iestāžu centieniem apkarot ar PVN saistītu krāpšanu e-komercijā, CESOP glabātās informācijas lielo apjomu un sistēmā glabātās maksājumu informācijas sensitivitāti.
Informācija par ienākošajiem maksājumiem ļaus dalībvalstīm atklāt tādus vietējos piegādātājus, kuri pārdod preces un pakalpojumus ārzemēs, neizpildot PVN saistības. Informācija par izejošajiem maksājumiem ļaus atklāt tādus piegādātājus, kas veic uzņēmējdarbību ārvalstīs (vai nu citā dalībvalstī, vai ārpus Savienības) un kuriem būtu jāmaksā PVN attiecīgajā dalībvalstī.
CESOP izveidei būs vajadzīgi vismaz 3 gadi. Šajā laikā Komisijai un dalībvalstīm būtu Administratīvās sadarbības pastāvīgajā komitejā jāstrādā pie vairākām tehniskām detaļām, kas uzskaitītas 24.e pantā. Ar šo pantu Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt īstenošanas regulu, kurā paredzēti tehniskie pasākumi, citstarp, sistēmas izveidei un uzturēšanai, kā arī tās pārvaldībai. Piemērojot minēto pantu, ar sistēmas uzturēšanu jāsaprot tehnisko un veiktspējas prasību izpilde (galvenokārt IT nolūkiem), attiecībā uz sistēmas izveidi, uzturēšanas darba nodrošināšanu, standartu izveidi sadarbspējai ar dalībvalstīm un citu līdzīgu pasākumu veikšanu. Pārvaldība ir darījumdarbības process, kas saistīts ar sistēmas darbības un dzīves cikla uzraudzību. Piemēram, Komisija var pieņemt lēmumu atjaunināt sistēmu, migrēt to, sagatavot veikuma ziņojumus, kontrolēt piekļuves utt.
Komisija segtu CESOP izstrādes un uzturēšanas izmaksas, kā arī izmaksas, kas rodas, uzturot savienojumu starp CESOP un dalībvalstu sistēmām, savukārt dalībvalstis segtu visu attiecīgās valsts elektroniskajai sistēmai nepieciešamo uzlabojumu izmaksas. Sīkāka informācija ir izklāstīta finanšu pārskatā un 4. iedaļā paskaidrojuma rakstā par šajā tiesību aktu kopumā ietilpstošo priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz konkrētām pievienotās vērtības nodokļa saistībām noteiktiem nodokļa maksātājiem.
Šo ieguldījumu un darbības izmaksu dēļ un tāpēc, ka sistēmu izmantos Eurofisc koordinācijas ierēdņi, 37. pantā ir pievienota papildu daļa, ar ko dalībvalstīm un Komisijai ievieš jaunu ziņošanas pienākumu Eurofisc gada ziņojuma ietvaros, lai būtu iespējams novērtēt, vai sistēmas izmantošanas rezultātā tiek aprēķināta un iekasēta lielāka PVN summa vai tiek veikta īpaša PVN kontrole.
Jaunajā 55. panta 1.a punktā ir precizēts, ka dalībvalstis nevar izmantot maksājumu informāciju aprēķinu bāzes izveidei, PVN iekasēšanai vai administratīvās PVN kontroles veikšanai, ja vien maksājumu informācija nav tikusi salīdzināta ar citu nodokļu iestādēm pieejamu informāciju. Visbeidzot, CESOP tiks piemēroti ierobežojumi attiecībā uz datu aizsardzības pienākumiem un tiesībām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 904/2010 55. panta 5. punktu.
Šie ierobežojumi ir vajadzīgi tālab, lai izvairītos no tā, ka dalībvalstis un Komisija iegulda nesamērīgus pūliņus, kas padarītu neiespējamu veikt to juridiskos uzdevumus: i) nodokļu iestādēm — analizēt un apstrādāt informāciju, lai apkarotu ar PVN saistītu krāpšanu e-komercijā, un ii) Komisijai — pārvaldīt sistēmu.
2018/0413 (CNS)
Priekšlikums
PADOMES REGULA,
ar ko groza Regulu (ES) Nr. 904/2010 attiecībā uz pasākumiem administratīvās sadarbības stiprināšanai, lai apkarotu ar PVN saistītu krāpšanu
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 113. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu 11 ,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 12 ,
saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1)Padomes Regula (ES) Nr. 904/2010 13 cita starpā paredz noteikumus par konkrētas informācijas uzglabāšanu un apmaiņu, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus.
(2)Elektroniskās komercijas (“e-komercija”) pieaugums veicina pārrobežu preču piegādes un pakalpojumu sniegšanu galapatērētājiem dalībvalstīs. Saskaņā ar šo iniciatīvu jēdziens “pārrobežu piegāde vai pakalpojumu sniegšana” attiecas uz situācijām, kad PVN ir maksājams vienā dalībvalstī, savukārt piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī vai trešā valstī, vai trešā teritorijā. Tomēr krāpnieciski uzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību vai nu dalībvalstī, vai trešā valstī, vai trešā teritorijā, izmanto e-komercijas iespējas, lai gūtu negodīgas tirgus priekšrocības, nepildot savas PVN saistības. Ja piemēro principu par aplikšanu ar nodokli galamērķī, jo patērētājiem nav uzskaites veikšanas pienākumu, patēriņa dalībvalstīm ir vajadzīgi atbilstoši instrumenti, lai atklātu un kontrolētu šādus krāpnieciskus uzņēmumus.
(3)Tradicionālā sadarbība ar PVN saistītas krāpšanas apkarošanai notiek dalībvalstu nodokļu iestāžu starpā un balstās uz uzskaiti, ko veic uzņēmumi, kuri ir tieši iesaistīti ar nodokli apliekamajā darījumā. Par e-komercijā tipiskajiem pārrobežu pakalpojumiem, ko uzņēmumi sniedz patērētājiem, šī informācija var nebūt tieši pieejama, tādējādi nodokļu iestādēm ir vajadzīgi jauni instrumenti, lai efektīvi apkarotu ar PVN saistītu krāpšanu pārrobežu e-komercijā.
(4)Lielākajā daļā pārrobežu tiešsaistes pirkumu, ko veic Eiropas patērētāji, maksājumi tiek veikti ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju starpniecību. Lai izpildītu maksājumu darījumu, maksājumu pakalpojumu sniedzēja rīcībā ir īpaša informācija konkrētā maksājuma adresāta vai maksājuma saņēmēja identificēšanai un informācija par pārrobežu maksājuma darījuma summu un datumu un maksājuma izcelsmes dalībvalsti. Šī informācija ir vajadzīga, lai nodokļu iestādes veiktu savus pamatuzdevumus — atklāt krāpnieciskas darbības un noteikt PVN saistības attiecībā uz pārrobežu pakalpojumiem, ko uzņēmumi sniedz patērētājiem. Tādēļ ir nepieciešams un samērīgi, lai šī ar PVN saistītā informācija, kas ir maksājumu pakalpojumu sniedzēju rīcībā, būtu pieejama dalībvalstu nodokļu iestādēm un lai dalībvalstis ar šo informāciju apmainītos ar mērķi konstatēt un apkarot ar PVN saistītu krāpšanu e-komercijā.
(5)Tāpēc piešķirt nodokļu iestādēm instrumentus, kas vajadzīgi, lai piekļūtu šai ar PVN saistītajai informācijai un apmainītos ar to saistībā ar pārrobežu maksājumiem — vienalga, vai tos veikuši uzņēmumi vai patērētāji, — ir nepieciešams un samērīgs pasākums, lai varētu efektīvi apkarot ar PVN saistītu krāpšanu e-komercijā. Šie instrumenti ir ļoti svarīgi, jo nodokļu iestādēm šī informācija ir vajadzīga PVN kontroles mērķiem, lai aizsargātu publiskos ieņēmumus, kā arī dalībvalstu likumīgos uzņēmumus, tādējādi savukārt aizsargājot nodarbinātību un Eiropas pilsoņus.
(6)Ir svarīgi, lai ar maksājumu darījumiem saistītas informācijas apstrāde un apmaiņa starp dalībvalstīm būtu samērīga ar mērķi apkarot ar PVN saistītu krāpšanu e-komercijā. Tāpēc dalībvalstu nodokļu iestādēm nevajadzētu vākt un apmainīties ar informāciju par patērētājiem vai maksātājiem un par maksājumiem, kas acīmredzami nav saistīti ar saimniecisko darbību.
(7)Ņemot vērā Direktīvā 2006/112/EK 14 paredzētos maksājumu pakalpojumu sniedzēju uzskaites veikšanas pienākumus, valstu kompetentajām iestādēm ir jāvāc informācija par maksājumu darījumiem, jāapmainās ar to un jāanalizē tā.
(8)Centralizēta elektroniska informācijas sistēma “CESOP” (central electronic system of payment information), kurā dalībvalstis nosūtītu maksājumu informāciju, ko tās glabā valsts līmenī, sasniegtu mērķi efektīvāk apkarot ar PVN saistītu krāpšanu e-komercijā. Šai sistēmai attiecībā uz individuāliem maksājumu saņēmējiem būtu jāapkopo visa dalībvalstu nosūtītā ar PVN saistītā informācija par maksājumu darījumiem un būtu jānodrošina pilnīgs pārskats par maksājumiem, ko maksājumu saņēmēji saņēmuši no maksātājiem, kuri atrodas dalībvalstīs. Turklāt šai informācijas sistēmai būtu jāatpazīst viena un tā paša maksājumu darījuma vairākkārtēja uzskaite, jātīra no dalībvalstīm saņemtā informācija (piemēram, jādzēš dublikāti, jālabo kļūdas datos utt.) un jādod Eurofisc koordinācijas ierēdņiem dalībvalstīs iespēja salīdzināt maksājuma datus ar to rīcībā esošo PVN informāciju un iegūt informāciju nolūkā veikt izmeklēšanu par domājamu ar PVN saistītu krāpšanu vai atklāt šādu krāpšanu.
(9)Nodokļi ir svarīgs Savienības un tās dalībvalstu vispārējo sabiedrības interešu mērķis, un tas ir ticis atzīts saistībā ar ierobežojumiem, ko var noteikt attiecībā uz pienākumiem un tiesībām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 2016/679 15 un attiecībā uz informācijas aizsardzību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 2018/1725 16 . Ierobežojumi attiecībā uz datu aizsardzības tiesībām ir nepieciešami, ņemot vērā maksājumu pakalpojumu sniedzēju informācijas raksturu un apjomu, un to pamatā vajadzētu būt Direktīvas 2006/112/EK 243.b līdz 243.d pantā paredzētajiem specifiskajiem un iepriekš noteiktajiem nosacījumiem un detalizēto informāciju.
(10)Tāpēc ir nepieciešams saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 904/2010 55. panta 5. punktu piemērot ierobežojumus attiecībā uz datu subjektu tiesībām. Faktiski datu subjektu tiesību un pienākumu pilnīga piemērošana ievērojami mazinātu ar PVN saistītas krāpšanas e-komercijā apkarošanas efektivitāti un — ņemot vērā maksājumu pakalpojumu sniedzēju iesūtītās informācijas milzīgo apjomu un datu subjektu pieprasījumu (dalībvalstīm, Eiropas Komisijai vai abos gadījumos) skaita iespējamo pieaugumu, — varētu radīt datu subjektiem iespēju kavēt notiekošas analīzes un izmeklēšanas veikšanu. Tas mazinātu sistēmas efektivitāti un nodokļu iestāžu spēju sasniegt šīs regulas mērķi, jo tiktu apdraudēta informācijas pieprasīšanas, analīzes, izmeklēšanas un procedūru veikšana saskaņā ar šo regulu. Tāpēc mērķi apkarot ar PVN saistītu krāpšanu nevar sasniegt ar citiem mazāk ierobežojošiem, lai gan tikpat efektīviem līdzekļiem. Turklāt ar šiem ierobežojumiem ir respektēta pamattiesību un brīvības būtība un tie ir nepieciešami un samērīgi pasākumi demokrātiskā sabiedrībā.
(11)Maksājumu datu apmaiņa starp nodokļu iestādēm ir ļoti svarīga efektīvai krāpšanas apkarošanai. Maksājumu informācija būtu jāapstrādā tikai Eurofisc koordinācijas ierēdņiem un tikai ar mērķi apkarot ar PVN saistītu krāpšanu. Izņemot šajā regulā noteiktos mērķus, minēto informāciju nevajadzētu izmantot citiem, piemēram, komerciāliem mērķiem.
(12)Tomēr, lai nodrošinātu Regulā (ES) 2016/679 noteikto tiesību un pienākumu ievērošanu, ir svarīgi, lai informāciju, kas attiecas uz maksājumu darījumiem, neizmantotu automātiskai profilēšanai, un tā vienmēr būtu jāpārbauda, izmantojot citu nodokļu informāciju, kas pieejama dalībvalstu nodokļu iestādēm.
(13)Ir nepieciešams un samērīgi, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji divus gadus saglabā reģistrēto maksājumu darījumu informāciju, lai palīdzētu dalībvalstīm apkarot ar PVN saistītu krāpšanu e-komercijā un atklāt krāpniekus. Šāds laikposms ir minimums, kas nepieciešams, lai dalībvalstis varētu efektīvi veikt kontroles un izmeklēt domājamu ar PVN saistītu krāpšanu vai atklāt šādu krāpšanu, un tas ir samērīgs, ņemot vērā maksājumu informācijas milzīgo apjomu un tās sensitivitāti attiecībā uz personas datu aizsardzību.
(14)Lai varētu apkarot ar PVN saistītu krāpšanu, katras dalībvalsts Eurofisc koordinācijas ierēdņiem vajadzētu būt iespējai piekļūt ar maksājumu darījumiem saistītai informāciju un to analizēt. Pienācīgi akreditētiem Komisijas darbiniekiem vajadzētu būt piekļuvei informācijai tikai, ciktāl tas vajadzīgs centralizētās elektroniskās informācijas sistēmas izstrādes un uzturēšanas vajadzībām. Abām lietotāju grupām saistošiem vajadzētu būt šajā regulā paredzētajiem konfidencialitātes noteikumiem.
(15)Tā kā centralizētās elektroniskās informācijas sistēmas ieviešanai būs vajadzīgi jauni tehnoloģiskie risinājumi, šīs regulas piemērošana ir jāatliek, lai dalībvalstis un Komisija varētu izstrādāt šīs tehnoloģijas.
(16)Ar PVN saistīta krāpšana e-komercijā ir visām dalībvalstīm kopīga problēma. Dalībvalstīm pašām nav informācijas, kas vajadzīga, lai nodrošinātu, ka elektroniskās tirdzniecības PVN noteikumi tiek pareizi piemēroti, un lai apkarotu ar PVN saistītu krāpšanu e-komercijā. Tā kā e-komercijas pārrobežu rakstura dēļ šīs regulas mērķi, proti, apkarot ar PVN saistītu krāpšanu e-komercijā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tas ir labāk sasniedzams Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.
(17)Šī regula atbilst Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītajām pamattiesībām un principiem. Jo īpaši šīs regulas nolūks ir nodrošināt, ka tiek pilnībā ievērotas Pamattiesību hartas 8. pantā noteiktās tiesības uz personas datu aizsardzību. Šajā ziņā šī regula stingri ierobežo to personas datu daudzumu, kuri tiks darīti pieejami nodokļu iestādēm. Saskaņā ar šo regulu veiktā maksājumu informācijas apstrāde būtu jāveic tikai ar mērķi apkarot ar PVN saistītu krāpšanu e-komercijā. Maksājumu dati, kas tiek nosūtīti un ar kuriem notiek apmaiņa, būtu jāapstrādā tikai nodokļu iestāžu Eurofisc koordinācijas ierēdņiem, nepārsniedzot to, kas ir piemērots, lai sasniegtu mērķi apkarot ar PVN saistītas krāpšanas e-komercijā.
(18)Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 2018/1725 42. panta 1. punktu, un tas sniedza atzinumu ... 17
(19)Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 904/2010,
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Grozījumi Regulā (ES) Nr. 904/2010
Regulu (ES) Nr. 904/2010 groza šādi:
(1)regulas 2. pantam pievieno šādu s) līdz v) punktu:
“s) “maksājumu pakalpojumu sniedzējs” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2366(*) 1. panta 1. punkta a) līdz f) apakšpunktā minētā struktūra vai tāda fiziska vai juridiska persona, kas gūst labumu no atbrīvojuma saskaņā ar minētās direktīvas 32. pantu;
(t)“maksājumu darījums” ir akts atbilstoši definīcijai Direktīvas (ES) 2015/2366 4. panta 5. punktā;
(u)“maksātājs” ir fiziska vai juridiska persona atbilstoši definīcijai Direktīvas (ES) 2015/2366 4. panta 8. punktā;
(v)“maksājuma saņēmējs” ir fiziska vai juridiska persona atbilstoši definīcijai Direktīvas (ES) 2015/2366 4. panta 9. punktā.
(*) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.)
(2)V NODAĻĀ izdara šādus grozījumus:
(a)V nodaļas nosaukumu aizstāj ar šādu:
“NOTEIKTAS INFORMĀCIJAS VĀKŠANA, GLABĀŠANA UN APMAIŅA”;
(b)iekļauj šādu 1. iedaļas nosaukumu:
“1. IEDAĻA
Automatizēta piekļuve noteiktai informācijai, kas glabājas valstu elektroniskajās sistēmās”;
(c)pēc regulas 24. panta iekļauj šādu 2. iedaļas nosaukumu:
“2. IEDAĻA
Noteiktas informācijas vākšana un centralizēta elektroniskā sistēma”;
(d)pievieno šādu 24.a līdz 24.f pantu:
“24.a pants
Komisija izstrādā, uztur, mitina un pārvalda centralizētu elektronisko maksājumu informācijas sistēmu (“CESOP”), kas izmantojama, lai izmeklētu domājamu ar PVN saistītu krāpšanu vai atklātu šādu krāpšanu.
24.b pants
1.Katra dalībvalsts savā valsts elektroniskajā sistēmā vāc un glabā informāciju par maksājumu saņēmējiem un maksājumu darījumiem, kas minēti Direktīvas 2006/112/EK(*) 243.b pantā.
2.Katra dalībvalsts no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem vāc 1. punktā minēto informāciju:
(a)ne vēlāk kā desmit dienas pēc tā kalendārā ceturkšņa beigām, uz kuru informācija attiecas;
(b)izmantojot elektronisku standartizētu veidlapu.
3.Katras dalībvalsts kompetentā iestāde nosūta CESOP 1. punktā minēto informāciju ne vēlāk kā piecpadsmit dienas pēc tā kalendārā ceturkšņa beigām, uz kuru šī informācija attiecas.
________________________________________________________________
(*) Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28 novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.).
24.c pants
1.Komisija nodrošina, ka CESOP ir šādas iespējas:
(a)uzglabāt saskaņā ar 24.b panta 3. punktu nosūtīto informāciju;
(b)apkopot saskaņā ar a) punktu uzglabāto informāciju par katru atsevišķu maksājumu saņēmēju;
(c)analizēt saskaņā ar a) un b) punktu uzglabāto informāciju saistībā ar attiecīgo mērķorientēto informāciju, kas paziņota vai apkopota saskaņā ar šo regulu;
(d)šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto informāciju darīt pieejamu Eurofisc koordinācijas ierēdņiem, kas minēti 36. panta 1. punktā.
2.CESOP glabā 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto informāciju ne ilgāk kā divus gadus no brīža, kad informācija tikusi iesūtīta sistēmā.
24.d pants
Komisija piešķir Eurofisc koordinācijas ierēdņiem, kuriem ir CESOP lietotāja identifikators, piekļuvi CESOP glabātajai informācijai, ja šī informācija ir nepieciešama, lai izmeklētu domājamu ar PVN saistītu krāpšanu vai atklātu šādu krāpšanu.
24.e pants
Saskaņā ar 58. panta 2. punktā paredzēto procedūru apstiprina šādus pasākumus, uzdevumus, tehniskās detaļas, standartizētas elektroniskās veidlapas, informācijas elementus, praktisko kārtību un drošības procedūru:
(a)tehniskie pasākumi CESOP izveidei un uzturēšanai;
(b)Komisijas uzdevumi attiecībā uz CESOP pārvaldību;
(c)tehniskās detaļas attiecībā uz infrastruktūru un instrumentiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu savienojumu un vispārējo sadarbspēju starp 24.b pantā minētajām valstu elektroniskajām sistēmām un CESOP;
(d)elektroniskas standartizētas veidlapas, kas minētas 24.b panta 2. punkta b) apakšpunktā;
(e)informācija un tehniskās detaļas attiecībā uz piekļuvi informācijai, kas minēta 24.c panta 1. punkta d) apakšpunktā;
(f)praktiskā kārtība, kā identificējams Eurofisc koordinācijas ierēdnis, kam saskaņā ar 24.d pantu būs piekļuve CESOP;
(g)procedūra, lai nodrošinātu, ka tiek veikti atbilstīgi tehniskie un organizatoriskie drošības pasākumi, — gan CESOP izstrādes laikā, gan laikā, kad informācija tiek apstrādāta CESOP.
24.f pants
1.CESOP izveidošanas, darbības un uzturēšanas izmaksas sedz no Savienības vispārējā budžeta. Šīs izmaksas ietver izmaksas saistībā ar drošu savienojumu starp CESOP un dalībvalstu sistēmām, kā arī izmaksas saistībā ar pakalpojumiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu 24.c panta 1. punktā uzskaitītās iespējas.
2.Dalībvalstis sedz izmaksas, kas saistītas ar visiem 24.b panta 1. punktā minētās attiecīgās valsts elektroniskās sistēmas nepieciešamajiem uzlabojumiem, un ir atbildīgas par to veikšanu.”;
(3)regulas 37. pantam pievieno šādu daļu:
“Gada ziņojumā attiecībā uz katru dalībvalsti sīki norāda vismaz veikto kontroļu skaitu un saskaņā ar 24.d pantu veiktās informācijas apstrādes rezultātā aprēķināto un iekasēto papildu PVN summu.”;
(4)regulas 55. pantā iekļauj šādu 1.a punktu:
“1.a V nodaļas 2. iedaļā minēto informāciju izmanto tikai 1. punktā minētajiem nolūkiem, ja tā ir pārbaudīta, izmantojot citu PVN informāciju, kas pieejama dalībvalstu kompetentajām iestādēm.”
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2022. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē,
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs