EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 12.12.2018
COM(2018) 812 final
2018/0412(CNS)
Priekšlikums
PADOMES DIREKTĪVA,
ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz konkrētu prasību ieviešanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem
{COM(2018) 813 final} - {SEC(2018) 495 final} - {SWD(2018) 487 final} - {SWD(2018) 488 final}
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Komisija jau 2017. gada oktobrī 1 bija apņēmusies risināt jautājumu par nodokļu iestāžu administratīvo spēju apkarot ar PVN saistītu krāpšanu elektroniskajā komercijā (turpmāk tekstā — “e-komercija”), uzlabojot sadarbību ar trešām personām. Paziņojumā, kas iekļauts Padomes 2017. gada decembra Direktīvas (ES) 2017/2455 2 (PVN e-komercijas direktīva) pieņemšanas protokolā, Padome uzsvēra nepieciešamību uzlabot krāpšanas apkarošanas instrumentus 3 . Šī iniciatīva, kuras mērķis ir apkarot ar PVN saistītu krāpšanu e-komercijā, papildina un sagatavo pamatu, lai netraucēti piemērotu jaunos pasākumus, kas ieviesti ar PVN e-komercijas direktīvu saistībā ar Komisijas digitālā vienotā tirgus stratēģiju 4 .
Konkrētāk, PVN e-komercijas direktīva ieviesa jaunas PVN saistības tiešsaistes tirdzniecības vietām 5 un jaunus vienkāršojumus, lai palīdzētu uzņēmumiem izpildīt PVN saistības attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu, preču tālpārdošanu un importu, tostarp elektronisku PVN reģistrāciju un PVN maksājumu, izmantojot vienas pieturas aģentūru (reģistrācija vienā dalībvalstī, nevis visās patēriņa dalībvalstīs). Šie pasākumi uzlabos PVN saistību izpildi, vienkāršojot PVN sistēmu, savukārt nodokļu iestādēm joprojām jāspēj atklāt un kontrolēt krāpnieciskus uzņēmumus. Pašlaik tas nodokļu iestādēm ir grūts uzdevums. Eiropas Revīzijas palāta 6 ir norādījusi, ka PVN tiesību akti e-komercijas jomā galvenokārt ir atkarīgi no uzņēmumu vēlmes brīvprātīgi reģistrēt un samaksāt maksājamo PVN. Tomēr pastāv ierobežojumi attiecībā uz to, kā dalībvalstis var izmantot pašreizējo tiesisko regulējumu administratīvās sadarbības jomā. Ja iepriekš minētie atbilstības vienkāršojumi nav papildināti ar krāpšanas apkarošanas pasākumiem, krāpniekiem būs mazs stimuls mainīt savu attieksmi un sākt ievērot PVN saistības. Tādējādi atbilstības pasākumu panākumi e-komercijā ir atkarīgi arī no tā, cik efektīvi būs krāpšanas apkarošanas pasākumi, kuri jāizstrādā vienlaikus.
Pēdējos gados e-komercija strauji aug, palīdzot patērētājiem tiešsaistē iegādāties preces un pakalpojumus. Patērētāji var izvēlēties dažādus piegādātājus, produktus un zīmolus. Viņi var arī veikt samaksu tiešsaistē uzticamā vidē, neatejot no sava datora vai viedtālruņa. Piegādātāji ir mainījuši savus saimnieciskās darbības modeļus, lai gūtu labumu no e-komercijas, un savus produktus pārdod patērētājiem visā pasaulē bez vajadzības pēc fiziskas mazumtirdzniecības klātbūtnes. Tomēr šo iespēju izmanto arī negodīgi uzņēmumi, lai gūtu negodīgas tirgus priekšrocības, nepildot savas PVN saistības.
Šim priekšlikumam pievienotajā ietekmes novērtējumā tika apzināti trīs galvenie PVN krāpšanas scenāriji pārrobežu e-komercijā: i) preču piegāde un pakalpojumu sniegšana ES iekšienē, ii) tādu uzņēmumu, kuri veic uzņēmējdarbību trešā valstī vai trešā teritorijā (t. i., valsts vai teritorija ārpus ES), preču imports, kas paredzēts patērētājiem dalībvalstīs, un iii) pakalpojumi, ko patērētājiem dalībvalstīs sniedz uzņēmumi, kuri veic uzņēmējdarbību trešā valstī 7 .
Tiek lēsts, ka dalībvalstīs kopējie PVN zaudējumi, kas attiecināmi uz pārrobežu preču piegādēm, ir 5 miljardi EUR gadā 8 . Ar PVN saistīta krāpšana ir konstatēta arī pārrobežu pakalpojumu sniegšanā, proti, tiešsaistes televīzijas un digitālo spēļu jomā 9 . Šo krāpšanu ir dokumentējis Eiropols un Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs Eiropola jaunākajā ziņojumā par televīzijas apraides nelikumīgu izplatīšanu un (un tirdzniecību ar piekļuvi tai) 10 . Šo krāpšanu ir dokumentējusi arī televīzijas nozares organizācija Nordic Content Protection (NCP) 11 . Tiešsaistes televīzijas izplatītāji tikai Dānijā, Somijā un Zviedrijā vien (ienākumu izteiksmē 12 šīs valstis kopā veido mazāk nekā 10 % no ES kopējā tiešsaistes televīzijas tirgus) lēš, ka to pārdošanas apjoma zaudējumi nelikumīgas izplatīšanas dēļ gadā ir 436 miljoni EUR. Tas veido aptuveni 103 miljonus EUR iespējamu PVN zaudējumu 13 . Šie skaitļi (kas pieaugs vienlaikus ar e-komercijas pieaugumu) liecina, ka ir steidzami jārīkojas, lai apkarotu ar PVN saistīto krāpšanu e-komercijā. Tomēr lielākajai daļai nodokļu iestāžu trūkst instrumentu un informācijas avotu, lai kvantitatīvi noteiktu ar PVN saistītās krāpšanas apmēru e-komercijā 14 . Internets ļauj krāpnieciskiem uzņēmumiem, e-komercijā veicot ar PVN saistītu krāpšanu, slēpt savu identitāti aiz domēna nosaukuma. Pat ja nodokļu iestāde ir informēta par konkrēta tiešsaistes veikala pastāvēšanu, tā saimnieciskās darbības identitāte, patiesā atrašanās vieta vai apgrozījums šajā dalībvalstī bieži vien nav zināmi. Tas rada problēmu nodokļu iestādēm, kuras var censties sākt izmeklēšanu vai uzsākt administratīvo sadarbību ES vai starptautiskā līmenī. Patēriņa dalībvalstīm, kurās maksājams PVN, visticamāk, nav nekādas uzskaites vai informācijas, lai uzsāktu pārbaudi. Tas ir tāpēc, ka galapatērētājiem nav noteikti uzskaites veikšanas pienākumi attiecībā uz pirkumiem tiešsaistē. Pat tad, ja tādi pienākumi būtu noteikti, sistemātiski vērsties pie šiem galapatērētājiem, lai izmeklētu ar PVN saistītu krāpšanu, ko veic pārdevējs, būtu neproporcionāls pasākums.
Turklāt, ja krāpnieki un to atrašanās vieta nav zināmi, tad saprast, kurai dalībvalstij ir jāizskata administratīvās sadarbības pieprasījums, var būt ļoti grūts uzdevums.
Tā rezultātā varētu rasties masveida identifikācijas pieprasījumi. Tie būtu jānosūta vai nu trešai personai (t. i., tiešsaistes tirgus vietai, vai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem), kam, iespējams, varētu būt informācija, vai arī tos var iesniegt nodokļu iestādei valstī, kurā trešā persona veic uzņēmējdarbību. Tomēr tas būtu uzskatāms par nesamērīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 904/2010 54. panta 1. punktu. Turklāt saskaņā ar minētās regulas 54. panta 2. punktu dalībvalstīm nav pienākuma sniegt informāciju, ja to tiesību akti neļauj tādu informāciju apkopot. Tas ierobežo dalībvalstu iespējas pieprasīt trešo personu datus no citām dalībvalstīm.
Šā priekšlikuma mērķis ir atrisināt ar PVN saistītas krāpšanas problēmu e-komercijā, stiprinot sadarbību starp nodokļu iestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Pēdējos gados vairāk nekā 90 % no Eiropas klientu pirkumiem tiešsaistē tika veikti ar kredīta pārvedumiem, tiešā debeta maksājumiem un maksājumiem ar kartēm, t. i., ar darījumā iesaistīto starpnieku 15 (maksājumu pakalpojumu sniedzēju) palīdzību, un tā ir tendence, kas turpināsies arī nākotnē 16 . Tāpēc trešās personas, kas glabā informāciju par maksājumiem, var nodokļu iestādēm sniegt pilnīgu priekšstatu par pirkumiem tiešsaistē, lai palīdzētu tām pienācīgi veikt savu uzdevumu uzraudzīt PVN saistību izpildi attiecībā uz e-komercijas preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu. To dalībvalstu, kas jau sadarbojas ar maksājumu pakalpojumu sniedzējiem valsts līmenī, pieredze liecina, ka sadarbība ar maksājumu pakalpojumu sniedzējiem rada taustāmus rezultātus, apkarojot ar PVN saistītu krāpšanu e-komercijā 17 . Dažas trešās valstis arī izmanto informāciju par maksājumiem kā rīku, lai atklātu neatbilstīgus tirgotājus, kopā ar vienkāršotu iekasēšanas režīmu attiecībā uz pārrobežu B2C preču piegādēm, līdzīgi kā ES sistēmā 18 .
•Atbilstība pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
Šis priekšlikums papildina pašreizējo PVN tiesisko regulējumu, ko nesen grozīja ar PVN e-komercijas direktīvu saistībā ar Komisijas digitālā vienotā tirgus stratēģiju. Turklāt šī iniciatīva uzlabo administratīvās sadarbības sistēmu, lai varētu labāk apkarot ar PVN saistītu krāpšanu e-komercijā un atjaunotu godīgu konkurenci. Cīņa pret krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu nemaksāšanu, lai novērstu konkurences traucējumus un palīdzētu nodrošināt valstu un ES budžeta ieņēmumus, ir Komisijas prioritāte. Šajās Komisijas politiskajās pamatnostādnēs 19 ir izteikts aicinājums pielikt lielākas pūles, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu un krāpšanu nodokļu jomā, un 2018. gada runā par stāvokli Savienībā 20 ir atkārtoti uzsvērts, ka Komisija īsteno tālejošu stratēģiju, lai nodrošinātu, ka visi uzņēmumi, gan lieli, gan mazi, maksā taisnīgu nodokļu tiesu.
Regula (ES) 2018/1541 21 , ar ko groza Regulu (ES) Nr. 904/2010 par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā 22 , rada jaunus instrumentus administratīvai sadarbībai starp dalībvalstu nodokļu iestādēm. Šos instrumentus galvenokārt izmantos cīņā pret i) tā saukto karuseļveida krāpšanu (ko veic B2B darījumos); ii) krāpšanu, kas saistīta ar peļņas daļas režīmu lietotiem automobiļiem; iii) krāpšanu, izmantojot īpašus muitas režīmus, ko piemēro importam, kuru veic nodokļa maksātāji (arī B2B darījumos); un iv) ļaus nodokļu iestādēm veikt kopīgus pasākumus (t. i., kopīgas administratīvas izmeklēšanas). ES PVN forumā 23 iesaistīto nodokļu iestāžu un uzņēmumu eksperti uzsver, ka tradicionālo sadarbības veidu, ar ko apkaro ar PVN saistītu krāpšanu, pamatā ir darījumu ķēdē tieši iesaistīto uzņēmumu veikta uzskaite. Attiecībā uz B2C pārrobežu piegādēm šī informācija var nebūt tieši pieejama, un tādējādi “tradicionālā” sadarbība starp nodokļu iestādēm nav pietiekama 24 . Tāpēc šī iniciatīva arī papildina jaunākos grozījumus, kas nesen ieviesti ES administratīvās sadarbības regulējumā PVN jomā, sniedzot nodokļu iestādēm jaunu instrumentu ar PVN saistītas krāpšanas atklāšanai saistībā ar pārrobežu piegādēm B2C.
Visbeidzot, šī iniciatīva būtu jāskata arī starptautiskā kontekstā. Ja krāpšanu veic piegādātāji, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī vai trešā teritorijā, starptautiskai sadarbībai ir izšķiroša nozīme, lai piedzītu maksājamo PVN. Savienība nesen ir noslēgusi nolīgumu par sadarbību ar Norvēģiju PVN jomā 25 un darbojas ESAO, lai uzlabotu administratīvās sadarbības instrumentu izmantošanu starptautiskā līmenī. Šī iniciatīva sniegs dalībvalstīm pierādījumus, lai atklātu krāpniekus trešās valstīs. Šos pierādījumus izmantos kā pirmo soli, lai aktivizētu starptautisko sadarbību vai sniegtu ieguldījumu starptautiskajā dialogā par administratīvās sadarbības uzlabošanu ar citām jurisdikcijām.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Šīs iniciatīvas juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 113. pants. Šis pants paredz, ka Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru ar vienprātīgu lēmumu pieņem noteikumus par dalībvalstu noteikumu saskaņošanu netiešo nodokļu jomā tiktāl, ciktāl šāda saskaņošana ir vajadzīga, lai nodrošinātu vienotā tirgus izveidi un darbību un novērstu konkurences izkropļojumus.
•Subsidiaritāte
Šī iniciatīva atbilst subsidiaritātes principam, jo galveno problēmu, proti, ar PVN saistītu krāpšanu e-komercijā, kas ir kopīga visām dalībvalstīm, pastiprina tas, kas nodokļu iestāžu rīcībā nav pietiekamu instrumentu. Dalībvalstis vienas pašas nevar iegūt no trešām personām, piemēram, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, informāciju, kas nepieciešama, lai kontrolētu ar PVN apliekamu pārrobežu preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, nodrošināt, ka PVN noteikumi e-komercijā (kas nesen grozīti ar PVN e-komercijas direktīvu) tiek pareizi piemēroti, un novērst ar PVN saistītu krāpšanu e-komercijā. Tādēļ izšķiroša nozīme ir sadarbībai starp dalībvalstīm. Tiesiskais regulējums attiecībā uz dalībvalstu administratīvo sadarbību PVN jomā ir noteikts Regulā (ES) Nr. 904/2010. Tādēļ jebkurai iniciatīvai ieviest jaunus instrumentus sadarbībai, kas vērsta uz šo konkrēto problēmu, ir nepieciešams Komisijas priekšlikums grozīt spēkā esošo ES tiesisko regulējumu. Lai ļautu nodokļu iestādēm apkopot ar PVN saistītu maksājumu datus, ir jāievieš jauni maksājumu pakalpojumu sniedzēju uzskaites veikšanas pienākumi. Tādēļ ir nepieciešams priekšlikums grozīt PVN direktīvu.
•Proporcionalitāte
Šajā priekšlikumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai sasniegtu mērķi apkarot ar PVN saistītu krāpšanu e-komercijā. Paredzams, ka jaunā sistēma sniegs nodokļu iestādēm nepieciešamo informāciju un resursus, lai atklātu ar PVN saistītu krāpšanu e-komercijā un iekasētu papildu PVN. Administratīvais slogs uzņēmumiem un nodokļu iestādēm salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju kopumā tiktu samazināts, un uzņēmumi, kuri darbojas likumīgi, gūtu labumu no vienlīdzīgākiem konkurences apstākļiem.
Prasība, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ir jāveic uzskaite par vairākām pozīcijām, kura jānosūta nodokļu iestādēm, atbilst arī proporcionalitātes principam. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs jāveic to uzskaite par datiem, kas jau ir to rīcībā maksājumu darījumu veikšanai. Turklāt ES mērogā saskaņots pienākums uzskaitīt un nosūtīt datus nodokļu iestādēm ierobežos maksājumu pakalpojumu sniedzēju administratīvo slogu (salīdzinājumā ar slogu, ko šiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem uzliek pienākums ievērot atšķirīgas dalībvalstu pieejas).
Cīņa pret krāpšanu, kas saistīta ar PVN, ir svarīgs Savienības un tās dalībvalstu vispārējo sabiedrības interešu mērķis. Nodokļu iestāžu krāpšanas apkarošanas eksperti saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu 26 , Regulu (ES) Nr. 2018/1725 27 un Pamattiesību hartu 28 apstrādās tikai tos datus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu šo mērķi (ar PVN saistītas krāpšanas apkarošana). Precīzāk, vienīgie dati, kas tiks apstrādāti, ir dati, kas ļauj nodokļu iestādēm i) identificēt piegādātājus, ii) pārbaudīt darījumu skaitu un to monetāro vērtību un iii) pārbaudīt maksājumu izcelsmi. Dati par patērētājiem nav iekļauti šajā iniciatīvā, izņemot datus par maksājumu izcelsmes dalībvalstīm (t. i., dalībvalsts, kurā atrodas patērētāji). Proporcionalitāti nodrošina arī robežvērtība, līdz kurai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nav jānosūta nodokļu iestādēm maksājumu dati. Šī robežvērtība no pašreizējās iniciatīvas un no personas datu apstrādes izslēdz tos maksājumus, kas, visticamāk, neattiecas uz saimniecisko darbību.
•Juridiskā instrumenta izvēle
Tiek ierosināta direktīva, lai grozītu PVN direktīvu, ieviešot jaunus uzskaites veikšanas pienākumus maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.
Tiek ierosināta regula ar nolūku grozīt Regulu (ES) Nr. 904/2010 par administratīvo sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā, lai ieviestu jaunu datubāzi ar maksājumu datiem saistībā ar PVN, kura dalībvalstīm būtu pieejama tikai nolūkā apkarot ar PVN saistītu krāpšanu e-komercijā.
3.EX POST NOVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Ex post novērtējumi
Šā priekšlikuma pamatā ir Regulas (ES) Nr. 904/2010 novērtējums, jo īpaši iedaļas par tās izmantošanu ar PVN saistītas krāpšanas e-komercijā apkarošanai.
Kopumā nodokļu iestādes uzskatīja, ka Regula (ES) Nr. 904/2010 pašreizējā redakcijā ir efektīvs instruments ar PVN saistītas krāpšanas apkarošanā e-komercijā. Tomēr nodokļu iestādes minēja, ka pašlaik to rīcībā esošie administratīvās sadarbības instrumenti neļauj viegli identificēt un kontrolēt tiešsaistes uzņēmumus, ja šo tiešsaistes uzņēmumu domēns un grāmatvedības uzskaite ir citā valstī (neatkarīgi no tā, vai šī cita valsts ir vai nav ES dalībvalsts). Nodokļu iestādes arī uzsvēra, ka jāpalielina dalībvalstu apņemšanās ieguldīt vairāk resursu administratīvajā sadarbībā, jo tas ir galvenais faktors, lai palielinātu Regulas (ES) Nr. 904/2010 efektivitāti, apkarojot ar PVN saistītu krāpšanu e-komercijā. Visbeidzot, dažas dalībvalstis arī minēja, ka regulas efektivitāti varētu palielināt, izmantojot jaunus instrumentus, piemēram, piekļuvi informācijai par attiecīgajiem maksājumiem un apmaiņu ar to.
Lai gan nodokļu iestādes uzskatīja, ka Regulā (ES) Nr. 904/2010 paredzētie instrumenti ir piemēroti cīņai pret krāpšanu, kas saistīta ar PVN, tās arī uzsvēra, ka ir nepieciešami uzlabojumi. Nodokļu iestāžu skatījumā nesenās norises e-komercijā un e-komercijas darījumu lielais apjoms prasa jaunus, efektīvākus un iedarbīgākus administratīvās sadarbības instrumentus. Turklāt nodokļu iestādes norādīja, ka, ņemot vērā izmaiņas saimnieciskās darbības modeļos un izmaiņas PVN krāpšanas modeļos, patlaban pieejamo ar PVN saistītās krāpšanas apkarošanas instrumentu nozīme nākotnē varētu mazināties.
Lai gan nodokļu iestādēm parasti trūkst kvantitatīvu pierādījumu par administratīvās sadarbības ieguvumiem un izmaksām, tās uzskata, ka ieguvumi no administratīvās sadarbības ir proporcionāli izmaksām, kas nodokļu iestādēm rodas informācijas apmaiņā, vai pat lielāki par tām.
Regula (ES) Nr. 904/2010 un pašreizējais priekšlikums veicina vienotā tirgus pareizu darbību. Tie ir saskaņā arī ar PVN e-komercijas direktīvas noteikumiem. Tomēr dalībvalstu nodokļu iestādes ir atzinušas, ka e-komercijas pieauguma dēļ tām ir jārisina jaunas grūtības, piemēram, kā apstrādāt datus, lai atklātu ar PVN saistītu krāpšanu e-komercijā un cīnītos pret to.
Visbeidzot, gan nodokļu iestādes, gan citas ieinteresētās personas atzina administratīvās sadarbības sistēmas, kas noteikta Regulā (ES) Nr. 904/2010, pievienoto vērtību, jo ar PVN saistīta krāpšana e-komercijā skar visas dalībvalstis.
Var secināt, ka novērtējums liecina, ka valstu pasākumi krāpšanas apkarošanai nav pietiekami, lai apkarotu ar PVN saistītu krāpšanu e-komercijā, un ka ir nepieciešama administratīvā sadarbība starp dalībvalstīm. Tas liecina arī par to, ka izmaiņas e-komercijas modeļos prasa jaunus un piemērotus informācijas apmaiņas instrumentus.
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Komisija 2017. gadā lūdza vairākas ieinteresētās personas sniegt atzinumu, mērķtiecīgi apspriežoties ar nodokļu iestādēm un uzņēmumiem, jo īpaši ar maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. 2017. gadā tika uzsākta arī sabiedriskā apspriešana 29 .
Kā apstiprināja apspriežu rezultāti, visas ieinteresētās personas atzīst, ka ar PVN saistīta krāpšana e-komercijā ir būtiska problēma. Uzņēmumi uzsvēra, ka ar PVN saistīta krāpšana e-komercijā kaitē godīgiem uzņēmumiem, kropļojot konkurenci. Gan nodokļu iestādes, gan uzņēmumi kopumā apstiprināja, ka nodokļu iestādēm cīņai pret krāpšanu, kas saistīta ar PVN, e-komercijā ir vajadzīga informācija par maksājumiem. Datu aizsardzība netika uzskatīta par šķērsli informācijas par maksājumiem apkopošanai un apmaiņai, ar nosacījumu, ka maksātāju personas dati tiek apstrādāti saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Vispārīgajā datu aizsardzības regulā.
Lielākā daļa respondentu sniedza pozitīvu atzinumu par grozījumiem ES tiesiskajā regulējumā, lai nodokļu iestādēm nodrošinātu efektīvākus krāpšanas apkarošanas instrumentus. Centralizēta ES sistēma ar PVN saistītas informācijas par maksājumiem apkopošanai un apmaiņai ar to tika uzskatīta par izmaksu ziņā efektīvāko instrumentu.
Gan nodokļu iestādes, gan maksājumu pakalpojumu sniedzēji apstiprināja pievienoto vērtību, ko sniedz standartizēta un saskaņota pieeja informācijas par maksājumiem apkopošanai un apmaiņai ar to.
Šis priekšlikums tika sagatavots pēc apspriešanās ar dalībvalstu nodokļu iestādēm un uzņēmumu pārstāvjiem, tostarp maksājumu pakalpojumu sniedzējiem PVN foruma apakšgrupā e-komercijas jomā.
•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
Papildus apspriedēm ar visām ieinteresētajām personām šā priekšlikuma sagatavošanai nebija vajadzīgi ārēji eksperti.
•Ietekmes novērtējums
Papildus pamatscenārijam ietekmes novērtējumā tika apsvērti divi risinājumi:
(1)neregulatīvs risinājums, kas būtībā sastāv no vadlīniju sniegšanas ar nolūku palīdzēt nodokļu iestādēm attīstīt administratīvās spējas, lai cīnītos pret krāpšanu, kas saistīta ar PVN, e-komercijā;
(2)regulatīvs risinājums, kas paredz grozījumus ES tiesiskajā regulējumā par to, ka (i) maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāveic uzskaite par attiecīgo ar PVN saistīto informāciju par maksājumiem un ii) dalībvalstu nodokļu iestādēm jāapkopo informācija par maksājumiem un jāapmainās ar to.
Regulatīvais risinājums paredz divus alternatīvus tehniskos risinājumus, kā nodrošināt apmaiņu ar informāciju par maksājumiem nodokļu iestāžu starpā: dalītā lietojumprogramma, kas līdzīga PVN informācijas apmaiņas sistēmai vai centrāls repozitorijs ES līmenī (ko izstrādātu Komisija).
Ietekmes novērtējums liecināja, ka centrālais repozitorijs ir risinājums, kas vislabāk atbilst mērķim apkarot ar PVN saistītu krāpšanu e-komercijā.
Centrālais repozitorijs būtu vislabākais instruments ar PVN saistītas krāpšanas apkarošanai. Tas sniegtu lielākas garantijas attiecībā uz datu un datu analīzes vienveidību un nodrošinātu skaidrāku ES mēroga perspektīvu par atklāto krāpnieku apgrozījumu nekā decentralizēti repozitoriji.
Informācijas apmaiņa, izmantojot centrālu repozitoriju, arī labāk mazinātu tirgus izkropļojumu. Tā kā sadarbība dod labākus rezultātus nodokļu iestādēm, rezultātā uzņēmumiem, kuri darbojas likumīgi, būtu vienlīdzīgāki konkurences apstākļi. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām neļāva precīzi noteikt maksājumu pakalpojumu sniedzēju atbilstības nodrošināšanas izmaksas. Tomēr ietekmes novērtējums liecināja, ka ziņošanas pienākumu saskaņošana vienā vienotā formātā informācijas nosūtīšanai (un viena vienota saskarne) maksājumu pakalpojumu sniedzējiem samazinās atbilstības nodrošināšanas izmaksas.
Centralizēta risinājuma gadījumā nodokļu iestādēm būtu arī zemākas attīstības un ekspluatācijas izmaksas nekā tad, ja tiktu izveidota decentralizēta sistēma valsts līmenī.
Priekšlikuma ietekmes novērtējumu 2018. gada 27. jūnijā izskatīja Regulējuma kontroles padome. Padome sniedza pozitīvu atzinumu par priekšlikumu un vairākus ieteikumus, kuri tika ņemti vērā. Padomes atzinums un tās ieteikumi ir iekļauti 1. pielikumā Komisijas dienestu darba dokumentam par ietekmes novērtējumu, kas pievienots priekšlikumam 30 .
•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
Šī iniciatīva neietilpst Normatīvās atbilstības un izpildes programmas tvērumā. Iespējamās nodokļu iestāžu un Komisijas izmaksas ir uzskaitītas 4. iedaļā.
Mērķtiecīgās apspriešanas laikā saņemtā informācija nebija pietiekama, lai ietekmes novērtējumā iekļautu ticamus datus par maksājumu pakalpojumu sniedzēju izmaksām. Tomēr maksājumu pakalpojumu sniedzēji pašlaik saņem informācijas pieprasījumus no dažādām dalībvalstīm dažādos formātos un saskaņā ar atšķirīgām procedūrām. Saskaņā ar šo iniciatīvu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem informācijas par maksājumiem nosūtīšanai dalībvalstu nodokļu iestādēm būtu jāizmanto ES saskaņotais standarts. Tas samazinātu maksājumu pakalpojumu sniedzēju vispārējo administratīvo slogu.
Iniciatīvā nav paredzētas nekādas jaunas PVN saistības personām, kuras piegādā preces un sniedz pakalpojumus galapatērētājiem.
Visbeidzot, paredzams, ka šī iniciatīva ievērojami samazinās dalībvalstu PVN zaudējumus, kas radušies ar PVN saistītas krāpšanas e-komercijā dēļ.
•Pamattiesības
Izskatāmais priekšlikums veicinās ar PVN saistīto personas datu jaunu apmaiņu un apstrādi.
Vispārīgā datu aizsardzības regula sniedz plašu personas datu definīciju, kas ietver jebkādu informāciju par identificētu vai identificējamu fizisku personu, kuru var identificēt tieši vai netieši. Šā iemesla dēļ uz informāciju par maksājumiem attiecas minētās regulas darbības joma un personas datu aizsardzības principi, kas noteikti Pamattiesību hartā.
Vispārīgā datu aizsardzības regula un Regula (ES) 2018/1725 nosaka ļoti precīzus principus attiecībā uz to, kā subjektu tiesības ir jāievēro, apstrādājot personas datus. Tomēr Savienība var izmantot likumdošanas pasākumus, lai ierobežotu šos principus un datu subjektu tiesības 31 , ja vien tiek ievēroti nepieciešamības un proporcionalitātes principi, ar nolūku aizsargāt svarīgus mērķus, kas ir Savienības sabiedrības vispārējās interesēs (piemēram, ekonomiskās un finansiālās intereses, tostarp nodokļi) 32 .
Ietekmes novērtējums, kurā pausts atbalsts šai iniciatīvai, liecināja, ka nodokļu iestādēm nav citu efektīvu alternatīvu veidu, kā vākt nepieciešamo informāciju, lai apkarotu ar PVN saistītu krāpšanu e-komercijā. Tādēļ informācijas apmaiņa par maksājumiem ir nepieciešams pasākums.
Turklāt saskaņā ar šo iniciatīvu tiks apstrādāta tikai informācija par maksājumiem, kas ir vajadzīga, lai apkarotu ar PVN saistītu krāpšanu e-komercijā. Informācija, kas tiktu apstrādāta, attiecas tikai uz līdzekļu saņēmējiem (maksājumu saņēmēji) un uz pašu maksājumu darījumu (summa, valūta, datums), savukārt informācija par patērētājiem, kas maksā par precēm vai pakalpojumiem (maksātāji), nav daļa no informācijas apmaiņas. Tāpēc šo informāciju neizmantos citiem mērķiem, piemēram, patērētāju iepirkšanās paradumu uzraudzībai. Turklāt priekšlikumā ir ietverta robežvērtība saistībā ar to maksājumu skaitu, ko saņēmis attiecīgais maksājuma saņēmējs, izņemot maksājumus, kas varētu tikt veikti privātu iemeslu dēļ. Arī iekšzemes maksājumi tiktu izslēgti no šīs iniciatīvas darbības jomas. Visbeidzot, informācija par maksājumiem būtu pieejama tikai Eurofisc dalībvalstu koordinācijas ierēdņiem 33 un tikai tik ilgi, cik tas ir nepieciešams, lai cīnītos pret krāpšanu, kas saistīta ar PVN, e-komercijā.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Paredzams, ka Komisijas un nodokļu iestāžu ieguldījumu izmaksas atsvērs iekasēto PVN ieņēmumu pieaugums. Faktiski B2C tiešsaistes pārdošanas apjoms 2017. gadā bija aptuveni 600 miljardi EUR 34 . Tāpēc, pieņemot, ka nodokļu iestādes varētu aplikt ar nodokli PVN zaudējumus, kas atbilst 1 % no minētā apgrozījuma, ES 28 dalībvalstīs tas radītu PVN līdz pat 1,2 miljardu EUR apmērā. Pat veicot nepilnīgu novērtētā PVN piedziņu, šīs summas ievērojami pārsniegtu iniciatīvas kopējās darbības izmaksas. Turklāt krāpšana e-komercijas pārdevumos ir vairāku procentu punktu apmērā. Ja palielināsies iekasētā PVN apmērs, paredzams, ka e-komercijas nozarē samazināsies PVN iztrūkums.
Šīs iniciatīvas izmaksas tiks sadalītas uz vairākiem gadiem, sākot no 2019. gada. Šo izmaksu pirmo daļu (līdz 2020. gadam) segs ar pašreizējiem piešķīrumiem, kas iekļauti pašreizējā programmā “Fiscalis 2020”. Tomēr lielākā daļa izmaksu radīsies pēc 2020. gada, kā aprakstīts tiesību aktu finanšu pārskatos.
Ņemot vērā lielākās iespējamās izmaksas, kas varētu rasties Komisijai, ietekme uz budžetu ir aplēsta kā vienreizējas izmaksas 11,8 miljonu EUR apmērā sistēmas izveidošanai un ikgadējas uzturēšanas izmaksas 4,5 miljonu EUR apmērā, kad sistēma būs pilnībā darbotiesspējīga. Tika lēsts, ka šīs darbības izmaksas sāksies tikai 2022. gadā, kad sistēma sāks darboties. To ietekme uz budžetu tika aprēķināta piecu gadu periodam kopumā (ieskaitot vienreizējās izmaksas) 34,3 miljonu EUR apmērā, lai izveidotu un vadītu sistēmu līdz 2027. gadam.
Šīs izmaksas ir saskaņā ar DFS priekšlikumu un programmu “Fiscalis” nākamajam periodam.
5.CITI ELEMENTI
•Īstenošanas plāni un uzraudzības, novērtēšanas un ziņošanas kārtība
Eurofisc ziņojumi un dalībvalstu gada statistika tiek sniegta un apspriesta Administratīvās sadarbības pastāvīgajā komitejā 35 saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 904/2010 49. pantu. Pastāvīgo komiteju vada Eiropas Komisija. Turklāt Komisija centīsies iegūt no dalībvalstīm visu attiecīgo informāciju par jaunās sistēmas darbību un par krāpšanu. Attiecīgā gadījumā koordinācija tiks nodrošināta ar Fiscalis komitejas starpniecību (šī komiteja vēl nav izveidota saskaņā ar jauno programmu Fiscalis 36 ).
Regulā (ES) Nr. 904/2010 un Direktīvā 2006/112/EK jau ir paredzēti noteikumi attiecībā uz periodiskiem Komisijas novērtējumiem un ziņošanu. Tāpēc saskaņā ar šīm pastāvošajām saistībām Komisija ik pēc 5 gadiem ziņos Eiropas Parlamentam un Padomei par jaunā administratīvās sadarbības instrumenta darbību atbilstoši Regulas (ES) Nr. 904/2010 59. pantam.
Turklāt ik pēc 4 gadiem Komisija ziņos Eiropas Parlamentam un Padomei par to jauno PVN saistību darbību, kas uzliktas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem atbilstoši Direktīvas 2006/112/EK 404. pantam. Komisija nodrošinās, ka abi ziņojumi tiek koordinēti un balstīti uz tiem pašiem konstatējumiem.
•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums
243.a pantā ietvertās definīcijas attiecas uz attiecīgajiem noteikumiem Direktīvā (ES) 2015/2366 37 (MPD2) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū.
Ar PVN direktīvas 243.b pantu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem tiek ieviests jauns uzskaites veikšanas pienākums. Šie maksājumu pakalpojumi ir noteikti MPD2 1. pielikumā. Ne visiem maksājumu pakalpojumiem ir nozīme preču pārrobežu piegāžu un pakalpojumu pārrobežu sniegšanas kontrolē. Vienīgie nozīmīgie maksājumu pakalpojumi ir tie, kuru rezultātā tiek veikti līdzekļu pārrobežu pārskaitījumi maksājumu saņēmējiem 38 (vai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas maksājumu saņēmēju interesēs) un tikai tad, ja maksātājs 39 atrodas kādā no dalībvalstīm. Tas ir tāpēc, ka maksājuma izcelsmes dalībvalsts dod nodokļu iestādēm norādi par patēriņa vietu. Saskaņā ar šo iniciatīvu “pārrobežu” jēdziens attiecas uz darījumiem, kuros patērētājs atrodas dalībvalstī un piegādātājs ir citā dalībvalstī vai trešā valstī, vai trešā teritorijā. Iekšzemes maksājumi nav iekļauti šā priekšlikuma darbības jomā.
243.b pants neattiecas uz uzņēmējdarbības veikšanas vietu vai uz maksājuma saņēmēja un maksātāja pastāvīgo adresi vai pastāvīgo dzīvesvietu. Faktiski maksājumu pakalpojumu sniedzēji ir trešās personas salīdzinājumā ar līgumattiecībām starp nodokļa maksātājiem, kas piegādā preces un sniedz pakalpojumus, un to patērētājiem. Šā iemesla dēļ informācija, kas pieejama maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kad tie izpilda maksājumu pakalpojumus, ne vienmēr sakrīt ar informāciju, kas ir nodokļa maksātājiem par viņu patērētājiem, vai ar informāciju, kas nepieciešama, lai noteiktu ar nodokli apliekamā darījuma vietu. Atrašanās vieta ir pamats vienīgi maksājumu pakalpojumu sniedzēju uzskaites veikšanas pienākumam, kas noteikts 243.b pantā.
Noteikumi maksājumu saņēmēju un maksātāju atrašanās vietas noteikšanai ir izklāstīti ierosinātajā 243.c pantā (sk. turpmāk tekstā).
Lai aptvertu tikai tos maksājumus, kas ir potenciāli saistīti ar saimniecisku darbību (tādējādi izņemot pārrobežu līdzekļu pārskaitījumus, ko veic privātu iemeslu dēļ), ir paredzēta robežvērtība, kas saistīta ar maksājuma saņēmēja saņemto pārrobežu maksājumu skaitu. Tikai tad, ja konkrēta maksājumu saņēmēja saņemto maksājumu kopskaits kalendārajā ceturksnī (kas ir maksājumu pakalpojumu sniedzēju pārskata periods) pārsniedz robežvērtību 25, maksājumu pakalpojumu sniedzējam būs par minēto maksājuma saņēmēju jāveic uzskaite, kas ir pieejama nodokļu iestādēm. Par robežvērtības noteikšanu tika lemts, ņemot vērā tiešsaistes pirkumu rīkojumu vidējo vērtību 95 EUR apmērā 40 . Katru gadu 100 maksājumu darījumi ar šo vērtību radīs pārdevumus gandrīz 10 000 EUR apmērā, kas jau var būt pamats PVN saistībām dalībvalstīs. Šī summa atbilst arī 10 000 EUR robežvērtībai attiecībā uz piegādēm ES iekšienē, kuru ieviesa ar PVN e-komercijas direktīvu.
Maksājumu pakalpojumu sniedzēju uzskaites veikšanas periods būtu 2 gadi. Šis datu uzskaites periods ir proporcionāls, ņemot vērā milzīgo informācijas apjomu, augsto sensitivitāti attiecībā uz datu aizsardzību un laiku, kas nodokļu iestādēm vajadzīgs, lai atklātu ar PVN saistītu krāpšanu.
243.c pantā ir atsauce uz noteikumiem, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ir jāpiemēro, lai noteiktu maksātāju un maksājumu saņēmēju atrašanās vietu, kā minēts iepriekš. 243.c pantā nav paredzēti noteikumi, lai noteiktu nodokļa uzlikšanas vietu, bet tā vietā ir paredzēti noteikumi, lai noteiktu maksājuma saņēmēja un maksātāju atrašanās vietu nolūkā piemērot uzskaites veikšanas pienākumu saskaņā ar PVN direktīvas 243.b pantu.
Turklāt 243.c pants neparedz informācijas, ko izmanto, lai noteiktu maksātāja atrašanās vietu, nosūtīšanu nodokļu iestādēm. Šī informācija paliks pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja.
Saskaņā ar 1. punktu uzskata, ka maksātāja atrašanās vieta ir dalībvalstī, kuru norāda maksātāja konta identifikators. Vienotās euro maksājumu zonas regulā 41 ir noteikts IBAN (International Bank Account Number) kā atsevišķa maksājumu konta identifikators dalībvalstī. Ja maksājumu veic, izmantojot maksājumu pakalpojumu, uz kuru neattiecas Vienotās euro maksājumu zonas regula (kas attiecas tikai uz kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro valūtā), maksātāja atrašanās vietu var norādīt ar jebkuru citu maksātāja maksājumu konta identifikatoru.
Pastāv arī tādi maksājumu darījumi (t. i., bezkonta naudas pārvedumi), kad līdzekļi tiek pārskaitīti maksājuma saņēmējam bez jebkāda maksātāja vārdā izveidota maksājumu konta. Šajā gadījumā uzskata, ka maksātāja atrašanās vieta ir tajā dalībvalstī, kuru norāda maksājumu pakalpojumu sniedzēja, kurš rīkojas maksātāja interesēs, identifikators.
Atbilstoši 2. punktam uzskatāms, ka maksājuma saņēmēja (līdzekļu adresāta) atrašanās vieta ir tajā dalībvalstī vai trešā valstī, kuru norāda maksājumu konta, kurā līdzekļi ir kreditēti, identifikators. Ja līdzekļi nav kreditēti nevienā maksājumu kontā, tad uzskata, ka saņēmēja atrašanās vieta ir tajā dalībvalstī, trešā valstī vai trešā teritorijā, kuru norāda maksājumu pakalpojumu sniedzēja, kurš rīkojas maksātāja interesēs, identifikators.
Regulas 243.d pantā ir precīzas norādes par informāciju, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāglabā saskaņā ar 243.b pantu. Uzskaitē ietver informāciju maksājumu pakalpojumu sniedzēja identificēšanai, informāciju maksājuma saņēmēja identificēšanai un informāciju par maksājumiem, ko saņem maksājumu saņēmējs. Informācija maksātāju identificēšanai nav ietverta maksājumu pakalpojumu sniedzēju uzskaites veikšanas pienākumā, jo tā nav nepieciešama krāpšanas atklāšanai. Turklāt maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ne vienmēr ir zināms, vai maksātāji ir nodokļu maksātāji vai tikai privāti patērētāji. Tādēļ, ja ir pārsniegta 25 maksājumu robežvērtība ceturkšņa laikā, tad maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs jāglabā informācija, kas attiecas uz visiem maksājumiem, ko saņēmis attiecīgais maksājumu saņēmējs, atsevišķi nenošķirot maksājumus, ko saņem patērētāji vai nodokļa maksātāji. Veikt šo nošķīrumu būs dalībvalstu nodokļu iestāžu uzdevums, kad tās analizēs šo informāciju.
Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem attiecīgā gadījumā jāveic uzskaite par maksājuma saņēmēja PVN vai nodokļu identifikācijas numuru. PVN identifikācijas numuri (valsts vai vienas pieturas miniaģentūras (MOSS) identifikācijas numuri) ir vajadzīgi, lai dalībvalstu nodokļu iestādes varētu identificēt PVN maksātājus un salīdzināt to informāciju par maksājumiem ar attiecīgajām PVN vai MOSS deklarācijām un maksājumiem. Maksājuma saņēmēja PVN maksātāja identifikācijas dati maksājumu pakalpojumu sniedzējiem var nebūt pieejami (vai nu tāpēc, ka maksājuma saņēmējam nav PVN identifikācijas numura, vai tāpēc, ka maksājuma saņēmējam ir PVN identifikācijas numurs, bet tas to nav darījis zināmu maksājumu pakalpojumu sniedzējam). Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējiem PVN identifikācijas numurs nav pieejams, nodokļu iestādēm būs jāaktivizē vajadzīgās procedūras (iekšzemē vai izmantojot administratīvo sadarbību), lai noskaidrotu, vai konkrētais maksājuma saņēmējs ir nodokļa maksātājs un vai eksistē PVN saistības.
Visbeidzot, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ir jāglabā informācija par pašu maksājumu darījumu, piemēram, par summu, valūtu, datumu, maksājuma izcelsmi un norādi par jebkādu maksājuma atmaksu.
2018/0412 (CNS)
Priekšlikums
PADOMES DIREKTĪVA,
ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz konkrētu prasību ieviešanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 113. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu 42 ,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 43 ,
saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1)Padomes Direktīva 2006/112/EK 44 nosaka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) uzskaites pienākumus nodokļa maksātājiem.
(2)Elektroniskās komercijas (“e-komercija”) pieaugums atvieglo preču pārrobežu piegādes un pakalpojumu pārrobežu sniegšanu galapatērētājiem dalībvalstīs. Saskaņā ar šo iniciatīvu jēdziens “pārrobežu piegāde vai sniegšana” attiecas uz situāciju, kad PVN ir maksājams vienā dalībvalstī, savukārt piegādātājs vai sniedzējs veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī vai trešā valstī, vai trešā teritorijā. Tomēr krāpnieciski uzņēmumi izmanto e-komercijas iespējas, lai gūtu negodīgas tirgus priekšrocības, nepildot savas PVN saistības. Ja piemēro principu par nodokļa uzlikšanu galamērķī, jo patērētājiem nav uzskaites veikšanas pienākumu, patēriņa dalībvalstīm ir vajadzīgi atbilstoši instrumenti, lai atklātu un kontrolētu šādus krāpnieciskus uzņēmumus.
(3)Lielākajā daļā tiešsaistes pirkumu, ko veic Eiropas patērētāji, maksājumi tiek veikti ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju starpniecību. Lai izpildītu maksājumu darījumu, maksājumu pakalpojumu sniedzēja rīcībā ir īpaša informācija konkrētā maksājuma adresāta vai maksājuma saņēmēja identificēšanai un informācija par maksājumu darījuma summu un datumu un maksājuma izcelsmes dalībvalsti. Tas jo īpaši attiecas uz pārrobežu maksājumu darījumiem, kuros maksātājs atrodas vienā dalībvalstī un maksājuma saņēmējs atrodas citā dalībvalstī vai trešā valstī, vai trešā teritorijā. Šī informācija ir vajadzīga, lai nodokļu iestādes veiktu savus pamatuzdevumus — atklāt krāpniecisku darbību un uzraudzīt PVN saistības. Tādēļ ir nepieciešams, lai šī informācija PVN vajadzībām, kura ir maksājumu pakalpojumu sniedzēju rīcībā, būtu pieejama dalībvalstu nodokļu iestādēm, palīdzot tām konstatēt un apkarot ar PVN saistītu pārrobežu krāpšanu e-komercijā.
(4)Ir svarīgi, lai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu pienākums veikt pietiekami detalizētu uzskaiti par konkrētiem pārrobežu maksājumu darījumiem, vadoties pēc maksātāja un maksājuma saņēmēja atrašanās vietas, — tā ir daļa no šā jaunā pasākuma, kas paredzēts ar PVN saistītas krāpšanas e-komercijā apkarošanai. Tādēļ ir jādefinē īpašais jēdziens “maksātāja un maksājuma saņēmēja atrašanās vieta”, kā arī to identificēšanas līdzekļi. Maksātāja un maksājuma saņēmēja atrašanās vietai būtu jāiedarbina uzskaites veikšanas pienākums tikai tādiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā, un neskarot šajā direktīvā un Padomes Īstenošanas regulā (ES) Nr. 282/2011 45 paredzētos noteikumus attiecībā uz to darījumu vietu, par kuriem uzliek nodokli.
(5)Izmantojot savā rīcībā jau esošo informāciju, maksājumu pakalpojumu sniedzēji attiecībā uz maksājumu pakalpojumiem, ko tie izpilda, var noteikt maksājuma saņēmēja un maksātāja atrašanās vietu, pamatojoties uz atsevišķa maksājumu konta identifikatoru dalībvalstī, kuru izmanto minētais maksātājs vai maksājuma saņēmējs.
(6)Alternatīvi, maksātāja vai maksājuma saņēmēja atrašanās vieta būtu jānosaka, izmantojot maksājumu pakalpojumu sniedzēja uzņēmuma identifikatoru, ja tas rīkojas maksātāja vai maksājuma saņēmēja interesēs. Šis identifikācijas līdzeklis būtu jāizmanto arī tad, ja līdzekļus pārskaita maksājuma saņēmējam bez jebkāda maksātāja vārdā uzveidota maksājumu konta vai ja līdzekļi netiek kreditēti nevienā maksājumu kontā.
(7)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 46 ir svarīgi, lai maksājumu pakalpojumu sniedzēja pienākums glabāt un sniegt informāciju par pārrobežu maksājumu darījumu būtu proporcionāls un aprobežotos tikai ar to, kas dalībvalstīm nepieciešams ar PVN saistītas krāpšanas apkarošanai e-komercijā. Turklāt vienīgā informācija par maksātāju, kas jāglabā, ir maksātāja atrašanās vieta. Kas attiecas uz informāciju par maksājuma saņēmēju un pašu maksājumu darījumu, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu būt pienākumam saglabāt un nodot nodokļu iestādēm tikai to informāciju, kas ir nepieciešama nodokļu iestādēm, lai atklātu iespējamos krāpniekus un veiktu PVN kontroli. Tādēļ maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāglabā tikai uzskaite par tādiem pārrobežu maksājumu darījumiem, kas var norādīt uz saimniecisko darbību. Robežvērtības noteikšana, pamatojoties uz maksājumu saņēmēja saņemto maksājumu skaitu kalendārā ceturkšņa laikā, sniegtu ticamu norādi, ka šie maksājumi tika saņemti kā daļa no saimnieciskās darbības, tādējādi izslēdzot maksājumus nekomerciālu iemeslu dēļ. Ja šāda robežvērtība ir sasniegta, būtu piemērojams maksājumu pakalpojumu sniedzēja uzskaites veikšanas pienākums.
(8)Ņemot vērā ievērojamo informācijas apjomu un tās sensitivitāti personas datu aizsardzības ziņā, ir nepieciešams un ir proporcionāli, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji glabā uzskaiti par pārrobežu maksājumu darījumiem divus gadus, lai palīdzētu dalībvalstīm apkarot ar PVN saistītu krāpšanu e-komercijā un atklāt krāpniekus. Šis laikposms ir minimums, kas nepieciešams, lai dalībvalstis varētu efektīvi veikt kontroli un izmeklēt aizdomas par krāpšanu, kas saistīta ar PVN, vai atklāt ar PVN saistītu krāpšanu.
(9)Informācija, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāglabā, dalībvalstīm būtu jāapkopo un tās apmaiņa jāveic saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 904/2010 47 , ar ko paredz noteikumus par administratīvo sadarbību un informācijas apmaiņu, lai apkarotu ar PVN saistītu krāpšanu.
(10)Ar PVN saistīta krāpšana e-komercijā ir kopīga problēma visām dalībvalstīm, bet atsevišķām dalībvalstīm ne vienmēr ir vajadzīgā informācija, lai nodrošinātu, ka PVN noteikumi e-komercijā tiek piemēroti pareizi, un lai novērstu ar PVN saistītu krāpšanu e-komercijā. Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi — apkarot ar PVN saistītu krāpšanu e-komercijā — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs e-komercijas pārrobežu rakstura dēļ un tādēļ, ka nepieciešams iegūt informāciju no citām dalībvalstīm, bet to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.
(11)Šī direktīva respektē pamattiesības un ievēro principus, kas ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Jo īpaši šī direktīva pilnībā ievēro Hartas 8. pantā noteiktās tiesības uz personas datu aizsardzību. Saskaņā ar šo direktīvu saglabāto un atklāto informāciju par maksājumiem vajadzētu apstrādāt tikai nodokļu iestāžu ekspertiem krāpšanas apkarošanas jomā, nepārsniedzot to, kas ir proporcionāls un nepieciešams, lai sasniegtu mērķi apkarot ar PVN saistītu krāpšanu e-komercijā.
(12)Notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 48 42. panta 1. punktu, un tas ir sniedzis atzinumu [...]... 49
(13)Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīva 2006/112/EK,
IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Grozījumi Direktīvā 2006/112/EK
Direktīvu 2006/112/EK groza šādi:
(1)direktīvas XI sadaļas 4. nodaļu groza šādi:
(a)iekļauj šādu 2.a iedaļu:
“2.a iedaļa
Vispārīgi maksājumu pakalpojumu sniedzēju pienākumi”;
(b)direktīvā iekļauj šādu 243.a līdz 243.d pantu:
“243.a pants
Šajā iedaļā piemēro šādas definīcijas:
(1)“maksājumu pakalpojumu sniedzējs” ir Direktīvas (ES) 2015/2366 (*) 1. panta 1. punkta a) līdz f) apakšpunktā minētās iestādes vai tāda fiziska vai juridiska persona, kas gūst labumu no atbrīvojuma saskaņā ar minētās direktīvas 32. pantu;
(2)“maksājumu pakalpojums” ir saimnieciskā darbība, kas noteikta Direktīvas (ES) 2015/2366 1. pielikuma 3. līdz 6. punktā;
(3)“maksājumu darījums” ir akts atbilstoši definīcijai Direktīvas (ES) 2015/2366 4. panta 5) punktā;
(4)“maksātājs” ir fiziska vai juridiska persona atbilstoši definīcijai Direktīvas (ES) 2015/2366 4. panta 8) punktā;
(5)“maksājuma saņēmējs” ir fiziska vai juridiska persona atbilstoši definīcijai Direktīvas (ES) 2015/2366 4. panta 9) punktā;
(6)“IBAN” ir starptautisks maksājumu konta numura identifikators atbilstoši definīcijai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 260/2012 (**) 2. panta 15) punktā;
(7)“BIC” ir uzņēmuma identifikācijas kods atbilstoši definīcijai Regulas (ES) Nr. 260/2012 2. panta 16) punktā.
_______________________________________________________________________
(*) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.).
(**) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 260/2012 (2012. gada 14. marts), ar ko nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro un groza Regulu (EK) Nr. 924/2009 (OV L 94, 30.3.2012., 22. lpp.).
243.b pants
1.Dalībvalstis nodrošina, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji veic pietiekami detalizētu maksājumu saņēmēju un maksājumu darījumu uzskaiti attiecībā uz maksājumu pakalpojumiem, ko tie veic katrā kalendārajā ceturksnī, lai dalībvalstu kompetentās iestādes varētu veikt tādu preču piegāžu un pakalpojumu sniegšanas kontroli, kas saskaņā ar V sadaļas noteikumiem tiek uzskatītas par notikušām dalībvalstī.
2.Šā panta 1. punktā minēto prasību piemēro apstākļos, kad ir izpildīti abi turpmāk minētie nosacījumi:
(a)līdzekļus pārskaita maksājumu pakalpojumu sniedzējs no maksātāja, kas atrodas vienā dalībvalstī, maksājuma saņēmējam, kurš atrodas citā dalībvalstī, trešā teritorijā vai trešā valstī;
(b)attiecībā uz a) apakšpunktā minēto līdzekļu pārskaitījumiem maksājumu pakalpojumu sniedzējs vienam un tam pašam maksājuma saņēmējam kalendārā gada ceturkšņa laikā veic vairāk nekā 25 maksājumu darījumus.
3.Šā panta 1. punktā minēto uzskaiti:
(a)maksājumu pakalpojumu sniedzējs glabā elektroniskā formātā divus gadus, sākot no tā gada beigām, kurā veikts maksājumu darījums;
(b)dara pieejamu dalībvalstīm, kurā maksājumu pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 904/2010 (*) 24.b pantu.
_____________________________________________________________________
(*) Padomes Regula (ES) Nr. 904/2010 (2010. gada 7. oktobris) par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā (OV L 268, 12.10.2010., 1. lpp.).
243.c pants
1.Piemērojot 243.b panta 2. punktu un neskarot šīs direktīvas V sadaļas noteikumus, uzskata, ka maksātāja atrašanās vieta ir dalībvalstī, kurai atbilst vai nu:
(a)maksātāja maksājumu konta IBAN;
(b)BIC vai kāds cits uzņēmuma identifikācijas kods, kas nepārprotami identificē maksājumu pakalpojumu sniedzēju, kurš rīkojas maksātāja interesēs.
2.Lai piemērotu 243.b panta 2. punktu, par maksājuma saņēmēja atrašanās vietu uzskata to dalībvalsti, trešo valsti vai trešo teritoriju, kurai atbilst:
(a)maksājumu saņēmēja maksājumu konta IBAN vai jebkurš cits maksājumu konta numura identifikators, kas nepārprotami identificē atsevišķu maksājumu kontu;
(b)BIC vai kāds cits uzņēmuma identifikācijas kods, kas nepārprotami identificē maksājumu pakalpojumu sniedzēju, kurš rīkojas maksājuma saņēmēja interesēs.
243.d pants
1.Maksājumu pakalpojumu sniedzēju uzskaitē saskaņā ar 243.b pantu iekļauj šādu informāciju:
(a)BIC vai jebkādu citu uzņēmuma identifikācijas kodu, kas nepārprotami identificē maksājumu pakalpojumu sniedzēju;
(b)maksājuma saņēmēja vārdu vai attiecīgā gadījumā uzņēmuma nosaukumu;
(c)maksājuma saņēmēja PVN identifikācijas numuru, ja pieejams;
(d)IBAN vai jebkādu citu maksājuma konta numuru, kas nepārprotami identificē maksājuma saņēmēja atsevišķo maksājumu kontu;
(e)BIC vai jebkādu citu uzņēmuma identifikācijas kodu, kas nepārprotami identificē maksājumu pakalpojumu sniedzēju, kurš rīkojas maksājuma saņēmēja interesēs, ja maksājuma saņēmējs saņem līdzekļus, neizmantojot maksājumu kontu;
(f)maksājuma saņēmēja adresi maksājumu pakalpojumu sniedzēja uzskaitē;
(g)visus veiktos maksājumu darījumus, kas minēti 243.b panta 2. punktā;
(h)visas īstenotās maksājumu atmaksas par g) apakšpunktā minētajiem maksājumu darījumiem.
2.Šā panta 1. punkta g) un h) apakšpunktā minētajā informācijā ietver šādus datus:
(a)maksājumu darījuma vai maksājuma atmaksas veikšanas datumu un laiku;
(b)maksājumu darījuma vai maksājuma atmaksas summu un valūtu;
(c) to līdzekļu izcelsmes dalībvalsti, ko saņēmis maksājuma saņēmējs vai kas saņemti tā interesēs, atmaksas saņēmēja dalībvalsts vai attiecīgā gadījuma trešo teritoriju vai trešo valsti un informāciju, ko izmanto, lai noteiktu maksājumu darījuma vai maksājuma atmaksas izcelsmi vai galamērķi saskaņā ar 243.c pantu.”.
2. pants
1. Dalībvalstis vēlākais līdz 2021. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus.
Tās piemēro minētos noteikumus no 2022. gada 1. janvāra.
Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.
2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
3. pants
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
4. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS
1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
1.2.Attiecīgā(-s) rīcībpolitikas joma(-s) (programmu kopums)
1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība
1.4.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums
1.5.Ilgums un finansiālā ietekme
1.6.Paredzētie pārvaldības veidi
2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi
2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma
2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi
3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME
3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas
3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem
3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem
3.2.2.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām
3.2.3.Trešo personu iemaksas
3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem
TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS
1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
Ar PVN saistīto maksājumu datu obligāta nosūtīšana un apmaiņa
PLAN/2017/2023 — TAXUD
1.2.Attiecīgā(-s) rīcībpolitikas joma(-s) (programmu kopums)
Vienotais tirgus, inovācija un digitalizācija
1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:
☒ jaunu darbību
◻ jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 50
◻ esošas darbības pagarināšanu
◻ vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību
1.4.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums
1.4.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks
Projektam ir noteikti šādi starpposma mērķi:
(1)2022. gada beigās — centralizēta sistēma maksājumu pakalpojumu sniedzēju datu apkopošanai un riska analīzei;
(2)2024. gada beigās — vismaz 2/3 aktīvu lietotāju (dalībvalstis) Komisijai sniedz pārskatu par maksājumu datu izmantošanu, riska kritērijiem un PVN papildu novērtējumu.
1.4.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.
Eiropas līmeņa rīcības (ex ante) iemesli: dalībvalstis atsevišķi nevar efektīvi apkarot ar PVN saistītu krāpšanu e-komercijā. Nodokļu iestādēm nav pieejama informācija par uzņēmumu pārrobežu preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanu.
Raugoties no citas perspektīvas, informācijas apmaiņa starp dalībvalstu nodokļu iestādēm par maksājumu datiem ne vienmēr ir iespējama juridisku ierobežojumu dēļ, kas pašreizējos administratīvās sadarbības instrumentus padara samērā neefektīvus cīņā pret krāpšanu, kas saistīta ar PVN, e-komercijā.
Sagaidāmā Savienības pievienotā vērtība (ex post)
Augstāks PVN saistību izpildes līmenis tālpārdevēju vidū radītu vēl vienlīdzīgākus konkurences apstākļus visiem e-komercijas nozares aktīvajiem uzņēmumiem. Turklāt labāks atbilstības līmenis radītu lielākus PVN ieņēmumus un samazinātu PVN iztrūkumu.
Attiecībā uz maksājumu pakalpojumu sniedzējiem vienotas centralizētas ES mēroga sistēmas, kas paredzēta ar PVN saistītu maksājumu datu apkopošanai, izveide samazinātu riskus un izmaksas, kas rodas, vienu un to pašu informāciju sniedzot vairākos formātos katrā ES dalībvalstī.
1.4.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas
Šī ir jauna iniciatīva. Tomēr, pamatojoties uz vienas pieturas aģentūras minishēmas (MOSS) projektu, kurā izstrādāja kopīgu Eiropas platformu PVN deklarēšanai un maksāšanai par elektroniskajiem pakalpojumiem visā Eiropā, var ņemt vērā šādus apsvērumus:
(1)tehniskā risinājuma īstenošana ir jāplāno savlaicīgi, nodrošinot plašu apspriešanos ar ieinteresētajām personām un ņemot vērā nepieciešamo laiku un finanšu resursus, lai izstrādātu jauno sistēmu;
(2)prasības par informācijas uzglabāšanu ilgtermiņā būtu rūpīgi jāizvērtē izmaksu un ieguvumu ziņā;
(3)iniciatīvas īstenošana būtu jāpapildina ar labu informācijas kampaņu, lai palīdzētu uzņēmumiem ievērot jaunās ziņošanas prasības.
Tiks izmantota pieredze, kas gūta IT sistēmu izstrādē un administratīvajā sadarbībā Fiscalis un muitas programmu ietvaros. Jo īpaši noderīga riska analīzes rīku izstrādē maksājumu datiem varētu būt pieredze, kas tiks iegūta, izstrādājot turpmāko informācijas sistēmu Muita 2.
1.4.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem
Līdzekļi šīs iniciatīvas īstenošanai tiks nodrošināti no programmas “Fiscalis”.
Visbeidzot, iniciatīva tiks īstenota saistībā ar jaunajiem noteikumiem par PVN digitālā vienotā tirgus tiesību aktu kopumu, jo īpaši Padomes 2017. gada 5. decembra Direktīvu (ES) 2017/2455, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK un Direktīvu 2009/132/EK attiecībā uz konkrētām pievienotās vērtības nodokļa saistībām pakalpojumu sniegšanā un preču tālpārdošanā. Maksājumu dati ļautu nodokļu iestādēm salīdzināt informāciju, ko paziņojušas tirdzniecības vietas, platformas vai citi tālpārdevēji, kā arī pārbaudīt 10 000 EUR sliekšņa piemērošanu piegādēm ES iekšienē.
1.5.Ilgums un finansiālā ietekme
◻ Ierobežots ilgums
–◻ darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.
–◻ Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam.
☒ Beztermiņa
–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2020. līdz 2023. gadam,
–pēc kura turpinās normāla darbība
1.6.Plānotie pārvaldības veidi 51
☒Komisijas īstenota tieša pārvaldība:
–◻ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;
–◻ ko veic izpildaģentūras.
◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm
◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:
–◻ trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;
–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);
–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;
–◻ Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;
–◻ publisko tiesību subjektiem;
–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;
–◻ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuri sniedz pienācīgas finanšu garantijas;
–◻ personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.
Piezīmes
Komisijai palīdz Administratīvās sadarbības pastāvīgā komiteja, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 904/2010 58. pantu un Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu.
2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi
TAXUD gada uzraudzības ziņojumus iesniegs Administratīvās sadarbības pastāvīgajai komitejai (SCAC).
2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma
2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums
Iniciatīva tiks īstenota tiešās pārvaldības režīmā. Šāda pārvaldība ļauj vislietderīgāk sadalīt finanšu līdzekļus un rada vislielāko ietekmi. Tas piedāvā elastību un pietiekamu vadību Komisijai, lai ik gadu sadalītu resursus.
Iniciatīva tiks īstenota ar Komisijas veiktu iepirkumu.
Attiecībā uz iepirkumu maksāšanas kārtība ir pilnībā saskaņota ar korporatīvajiem standartiem (bez priekšfinansējuma; visi maksājumi ir saistīti ar iepriekš noteiktiem sasniedzamajiem rezultātiem).
Publiskā iepirkuma pārbaudes sistēmas pamatā ir visu darījumu padziļinātas ex ante pārbaudes, lai tiktu izslēgta kļūdas iespējamība maksājuma laikā.
2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu
Vispārīgi identificētie riski saistībā ar šīs iniciatīvas īstenošanu attiecas uz:
1. finanšu resursu un cilvēkresursu trūkumu attiecībā uz IT risinājumu centrālajā repozitārijā un izmaiņām, kas katrai dalībvalstij jāveic savās valsts informācijas sistēmās;
2. drošības riskiem, kas saistīti ar sensitīvu maksājumu datu uzglabāšanu un apstrādi;
TAXUD novērsīs riskus ar dalībvalstu palīdzību, izmantojot i) piemērotus finansēšanas lēmumus, ii) plašu apspriešanos par jauno IT sistēmu tehniskajām un funkcionālajām prasībām, kā arī apspriešanos ar dažādām ieinteresētajām personām un Komisijas un Administratīvās sadarbības pastāvīgās komitejas rūpīgu analīzi par snieguma rādītājiem un tirgus tendencēm.
2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)
Tā kā iniciatīvas finansēšana tiks veikta, izmantojot Fiscalis programmu, tiks piemērota īpaša iekšējās kontroles sistēma.
TAXUD arī regulāri pārbaudīs iniciatīvas īstenošanu gan no uzņēmumu, gan IT perspektīvas, un noteiks regulāras vadības pārbaudes savās struktūrvienībās, kas atbild par nodokļu administrēšanu un krāpšanas apkarošanu, kā arī par nodokļu IT sistēmām.
TAXUD ir labi rezultāti un atbilstoša pieredze tādu liela mēroga Eiropas nozīmes informācijas tehnoloģiju sistēmu un sarežģītu saimnieciskās darbības noteikumu īstenošanā, kur iesaistītas visas ES dalībvalstis. Jo īpaši pieredze, kas gūta, īstenojot programmas „Fiscalis” un „Muita”, samazinās kļūdu risku (zem 2 %).
Ir pierādījies, ka piemērotā kontroles stratēģija saskaņā iepriekšēju līdzīgu muitas iniciatīvu ietvaros ir efektīva un iedarbīga un ka kontroles izmaksas ir ierobežotas.
Ņemot vērā to, ka šai iniciatīvai tiks izmantotas līdzīgas kontroles sistēmas, paredzamās kontroles izmaksas un paredzamo kļūdu riska līmeni maksājumu/slēgšanas laikā var uzskatīt par izmaksu ziņā efektīviem.
2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi
TAXUD ĢD īsteno visaptverošu krāpšanas apkarošanas stratēģiju (AFS), kas ir vērsta uz spēcīgu krāpšanas apkarošanas kultūru ģenerāldirektorātā, ar pasākumiem veicinot TAXUD ĢD darbinieku izpratni par iespējamu krāpšanas risku un ētisku rīcību.
Ņemot vērā, ka programmu īstenos, izmantojot iepirkumu, piemēro AFS noteikumus (AFS 3. mērķis. “Izpratnes veicināšana par iespējamiem interešu konfliktiem saskarsmē ar ārējām ieinteresētajām personām, piemēram, lobistiem, pretendentiem, līgumslēdzējiem”). Novēršanas pasākumu mērķi būs: 1) veikt uzskaiti par kontaktiem ar lobistiem, 2) veikt centralizētu iepirkuma procedūru pārvaldību un saziņu ar pretendentiem, 3) nodrošināt īpašu apmācību par kontaktiem ar lobistiem, un tie būs piemērojami arī konkrēti šīs iniciatīvas īstenošanā.
Pirms līgumu piešķiršanas (un jebkura finanšu darījuma) jāmeklē informācija agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmā, lai arī turpmāk novērstu iespējamas krāpšanas un pārkāpumus.
3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME
3.1.Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija un jauna(-s) ierosinātā(-s) budžeta izdevumu pozīcija(-s)
|
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: |
Budžeta pozīcija |
Izdevumu
|
Iemaksas |
|||
|
Nr.
|
Dif./nedif. 52 |
no EBTA valstīm 53 |
no kandidātvalstīm 54 |
no trešām valstīm |
Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē |
|
|
1 |
03 01 Vienotais tirgus — Administratīvā pozīcija 03 04 Vienotais tirgus — Sadarbība nodokļu uzlikšanas jomā (FISCALIS) |
Dif. |
NĒ |
NĒ |
NĒ |
NĒ |
3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem
3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija |
<…> |
Vienotais tirgus, inovācija un digitalizācija |
|
2021 |
2022 |
2023 |
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
Pēc 2027. gada |
KOPĀ |
|||
|
Darbības apropriācijas (sadalījumā pa budžeta pozīcijām atbilstoši 3.1. punktam) |
Saistības |
(1) |
5,400 |
5,550 |
5,235 |
4,585 |
4,585 |
4,585 |
4,585 |
34,525 |
|
|
Maksājumi |
(2) |
34,525 |
|||||||||
|
Administratīvās apropriācijas, ko finansē no programmas piešķīruma 55 |
Saistības = Maksājumi |
(3) |
|||||||||
|
KOPĀ apropriācijas – programmas piešķīrums |
Saistības |
=1+3 |
5,400 |
5,550 |
5,235 |
4,585 |
4,585 |
4,585 |
4,585 |
34,525 |
|
|
Maksājumi |
=2+3 |
34,525 |
|||||||||
|
|
7 |
“Administratīvie izdevumi” |
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
2021 |
2022 |
2023 |
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
Pēc 2027. gada |
KOPĀ |
||
|
Cilvēkresursi |
2,244 |
0,902 |
0,225 |
0,225 |
0,225 |
0,225 |
0,225 |
4,274 |
||
|
Pārējie administratīvie izdevumi |
||||||||||
|
KOPĀ – daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas |
(Saistību summa = maksājumu summa) |
2,444 |
0,952 |
0,276 |
0,276 |
0,276 |
0,276 |
0,276 |
4,774 |
|
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
2021 |
2022 |
2023 |
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
Pēc 2027. gada |
KOPĀ |
|||
|
KOPĀ – daudzgadu finanšu shēmas
|
Saistības |
7,644 |
6,452 |
5,460 |
4,810 |
4,810 |
4,810 |
8,910 |
38,798 |
||
|
Maksājumi |
|||||||||||
3.2.2.Paredzamās ietekmes uz administratīvajām apropriācijām kopsavilkums
–Priekšlikumam ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Gadi |
2021 |
2022 |
2023 |
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
KOPĀ |
|
Daudzgadu finanšu shēmas
|
||||||||
|
Cilvēkresursi |
2,244 |
0,902 |
0,225 |
0,225 |
0,225 |
0,225 |
0,225 |
4,274 |
|
Pārējie administratīvie izdevumi |
nepiemēro |
nepiemēro |
nepiemēro |
nepiemēro |
nepiemēro |
nepiemēro |
nepiemēro |
nepiemēro |
|
Starpsumma — daudzgadu finanšu shēmas
|
|
Ārpus daudzgadu finanšu shēmas
|
||||||||
|
Cilvēkresursi |
||||||||
|
Pārējie
|
||||||||
|
Starpsumma
|
|
KOPĀ |
2,244 |
0,902 |
0,225 |
0,225 |
0,225 |
0,225 |
0,225 |
4,274 |
Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.
3.2.2.1.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem
–Priekšlikums paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:
Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu
|
Gadi |
2021 |
2022 |
2023 |
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
|
|
•Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) |
||||||||
|
Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības |
6 |
2 |
0,5 |
0,5 |
0,5 |
0,5 |
0,5 |
|
|
Delegācijās |
||||||||
|
Pētniecība |
||||||||
|
•Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu) FTE) — AC, AL, END, INT un JED 57 7. izdevumu kategorija |
||||||||
|
Finansēts no daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS |
- galvenajā mītnē |
9 |
4 |
1 |
1 |
1 |
1 |
1 |
|
- delegācijās |
||||||||
|
Finansē no programmas piešķīruma 58 |
- galvenajā mītnē |
|||||||
|
- delegācijās |
||||||||
|
Pētniecība |
||||||||
|
Cits (precizēt) |
||||||||
|
KOPĀ |
15 |
6 |
1,5 |
1,5 |
1,5 |
1,5 |
1,5 |
|
Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.
Veicamo uzdevumu apraksts
|
Ierēdņi un pagaidu darbinieki |
Skaitļi ietver gan personālu, kas strādā iniciatīvas tiešajā pārvaldībā un īstenošanā, gan personālu, kas strādā iniciatīvas atbalstītajās politikas jomās. |
|
Ārštata darbinieki |
Skaitļi ietver gan personālu, kas strādā iniciatīvas tiešajā pārvaldībā un īstenošanā, gan personālu, kas strādā iniciatīvas atbalstītajās politikas jomās. |
3.2.3.Trešo personu iemaksas
Priekšlikums/iniciatīva:
–neparedz trešo personu līdzfinansējumu
3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem
–Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:
(1)ieņēmumus no PVN
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Budžeta ieņēmumu pozīcija |
Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 59 |
||||||
|
2021 |
2022 |
2023 |
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
|
|
............pants |
nepiemēro |
nepiemēro |
nepiemēro |
nepiemēro |
nepiemēro |
nepiemēro |
nepiemēro |