EIROPAS KOMISIJA
Strasbūrā, 13.11.2018
COM(2018) 745 final
2018/0390(COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar kuru attiecībā uz Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības groza Padomes Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (“Apvienotā Karaliste”) 2019. gada 30. martā (izstāšanās diena) izstāsies no Eiropas Savienības un kļūs par trešo valsti. Patlaban Lielbritānijas pilsoņi ir arī Savienības pilsoņi. Viņiem ir pamattiesības brīvi pārvietoties un uzturēties Savienībā un tiesības ieceļot jebkurā citā dalībvalstī bez ieceļošanas vīzas vai līdzvērtīgām formalitātēm. Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem, kas ir Lielbritānijas pilsoņi 1 , šīs tiesības ir līdz brīdim, kad Savienības tiesību akti par Savienības pilsoņu brīvu pārvietošanos vairs nebūs viņiem piemērojami. Ja vien ratificētajā izstāšanās līgumā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu netiks noteikta cita diena vai Eiropadome, vienojoties ar Apvienoto Karalisti, vienprātīgi nenoteiks citu dienu, tas notiks 2019. gada 30. martā.
Tādēļ būs jānosaka, vai Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem, kas ir Lielbritānijas pilsoņi, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, būs jābūt vīzām vai arī uz tiem šī prasība neattieksies. Padomes Regulā (EK) Nr. 539/2001 2 ir noteikts, vai uz trešās valsts valstspiederīgo attiecas vai neattiecas vīzas prasība. Regulas I pielikumā ir uzskaitītas valstis, kuru valstspiederīgajiem ir jābūt vīzai, un II pielikumā ir uzskaitītas valstis, uz kuru valstspiederīgajiem šī prasība neattiecas. Saistībā ar šo noteikšanu ir nepieciešama leģislatīva rīcība, lai no dienas, kad Savienības tiesību akti vairs nebūs piemērojami Apvienotajai Karalistei, iekļautu to vienā no Regulas (EK) Nr. 539/2001 pielikumiem.
•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem politikas jomā
Regula (EK) Nr. 539/2001 tiek piemērota visās dalībvalstīs, izņemot Īriju, un Šengenas asociētajās valstīs (Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Šveicē). Regula ir daļa no Savienības kopējas vīzu politikas attiecībā uz īstermiņa uzturēšanos (90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā). Šī regula nekad nav bijusi saistoša Apvienotajai Karalistei.
Tā kā Īrija nepiedalās Šengenas acquis attiecībā uz vīzām, Regula (EK) Nr. 539/2001 vai šis grozījumu priekšlikums neietekmē konkrēto divpusējo vienošanos (“kopējā ceļošanas telpa”), ko tā noslēgusi ar Apvienoto Karalisti un kas paredz bezvīzu režīmu starp Īriju un Apvienoto Karalisti, kurš attiecas uz šo valstu valstspiederīgajiem.
Kritēriji, kas katrā gadījumā atsevišķi būtu jāņem vērā, nosakot trešās valstis, kuru valstspiederīgajiem ir jābūt vīzai, vai trešās valstis, uz kuru valstspiederīgajiem šī prasība neattiecas, ir noteikti Regulas (EK) Nr. 539/2001 -1. pantā. Tie attiecas uz “nelikumīgo imigrāciju, sabiedrisko kārtību un drošību, ekonomisko ieguvumu, jo īpaši tūrisma un ārējās tirdzniecības jomā, kā arī uz Savienības ārējām attiecībām ar attiecīgajām trešām valstīm, jo īpaši tajās ņemot vērā arī apsvērumus par cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, kā arī sekas, kas tiks radītas attiecībā uz reģionālo vienotību un savstarpību”. Turklāt ir svarīgi īpašu uzmanību veltīt to ieceļošanas dokumentu drošībai, kurus izdevusi attiecīgā trešā valsts.
Regulas (EK) Nr. 539/2001 pielikumus pēdējo reizi grozīja 2017. gadā ar Regulu (ES) 2017/372 un Regulu (ES) 2017/850, ar ko pārcēla Gruziju un Ukrainu no I pielikuma (vajadzīga vīza) uz II pielikumu (bez vīzas). Komisija arī iesniedza vēl divus priekšlikumus attiecībā uz Kosovu 3* 4 un Turciju 5 . Patlaban Regula (EK) Nr. 539/2001 tiek kodificēta 6 , tāpēc visas atsauces uz to priekšlikumā būs jāaizstāj ar atsaucēm uz kodificēto regulu, tiklīdz tā būs stājusies spēkā, kas, visticamāk, notiks līdz 2018. gada beigām.
•Atbilstība pārējiem Savienības politikas virzieniem
Regulas (EK) Nr. 539/2001 pielikumā iekļauto trešo valstu sarakstu papildināšana un aktualizēšana ir būtisks elements, lai atvieglotu dalībvalstu ārējo robežu šķērsošanu. Paziņojumā par kopējās vīzu politikas pielāgošanu jauniem izaicinājumiem 7 Komisija uzsvēra, ka tas ir būtisks elements, lai nodrošinātu telpas bez iekšējo robežu kontroles drošību un pienācīgu darbību. Tie paši mērķi tiek īstenoti ar Komisijas priekšlikumiem grozīt Vīzu kodeksu (Regula (EK) Nr. 810/2009) 8 un VIS regulu (Regula (EK) Nr. 767/2008) 9 , ko patlaban apspriež līdztiesīgie likumdevēji. Līdzīgā kārtā ierosinātā regula, ar ko izveido satvaru ES informācijas sistēmu sadarbspējai 10 , ir vērsta uz to, lai apvienotu un visaptverošā veidā pastiprinātu ES informācijas instrumentus robežu pārvaldības, migrācijas un drošības jomā.
Ar Regulu (ES) 2017/2226 11 , ar ko izveido ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (IIS), ir vēl vairāk uzlabota Savienības ārējo robežu drošība un pārvaldība. Šīs regulas galvenie mērķi ir uzlabot robežpārbaužu kvalitāti attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem un nodrošināt, ka sistemātiski un uzticami tiek identificētas personas, kas pārsniedz atļautās uzturēšanās termiņu. Līdz ar to plānotā IIS būs svarīgs elements, kas nodrošinās to, ka trešo valstu valstspiederīgie likumīgi izmanto bezvīzu uzturēšanās periodu Šengenas zonā, un palīdzēs novērst tādu valstspiederīgo neatbilstīgo migrāciju no valstīm, kurām piemēro bezvīzu režīmu.
Regula (ES) 2018/1240 12 , ar ko izveido ES ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS), novērsīs informācijas trūkumu attiecībā uz ceļotājiem, kas atbrīvoti no prasības, ka, šķērsojot ārējās robežas, viņiem ir jābūt vīzai. Šāda sistēma noteiks, vai no vīzas prasības atbrīvotie trešo valstu valstspiederīgie ir attiecīgi tiesīgi vēl pirms viņu ceļošanas uz Šengenas zonu, kā arī noteiks, vai šāda ceļošana rada drošības, nelikumīgas imigrācijas vai augstu epidēmijas risku.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 77. panta 2. punkta a) apakšpunkts, kas paredz pasākumus attiecībā uz kopējo vīzu politiku.
•Subsidiaritāte, proporcionalitāte un instrumenta izvēle
Tā kā Savienība ir izveidojusi kopēju vīzu politiku, tostarp pieņēmusi regulu, kur uzskaitītas valstis, ar kurām ir bezvīzu režīms, un valstis ar vīzu režīmu (Regula (EK) Nr. 539/2001), noteikt vai mainīt trešo valstu valstspiederīgo vīzas statusu var tikai ar Savienības leģislatīvo aktu, ar ko groza minēto regulu. Dalībvalstis nevar rīkoties atsevišķi. Nav pieejamas citas (neleģislatīvas) iespējas, lai sasniegtu politikas mērķi.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes
Neattiecas.
•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
Novērtējot kritērijus, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 539/2001, lai noteiktu, vai Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem, kas ir Lielbritānijas pilsoņi, būtu vajadzīga vai nebūtu vajadzīga vīza, Komisija ir izmantojusi virkni datu avotu. Tie ir Eurostat dati par imigrāciju pilsonības dalījumā, Apvienoto Nāciju Organizācijas un Apvienotās Karalistes Valsts statistikas biroja (ONS) dati par to Apvienotās Karalistes valstspiederīgo skaitu, kas dzīvo pārējās 27 Savienības dalībvalstīs (ES-27), pasažieru apsekojumi par Apvienotās Karalistes valstspiederīgo braucienu skaitu uz ES-27 13 , nozares aprēķini par Apvienotās Karalistes ceļotāju izdevumiem 14 , kā arī dati par tirdzniecību starp Savienību un Apvienoto Karalisti 15 . Ciešās attiecības starp ES-27 valstīm un Apvienoto Karalisti, ņemot vērā pēdējos 46 gadus kopš Apvienotās Karalistes dalības Savienībā, arī ir bijušas faktors kritēriju novērtēšanā.
•Ietekmes novērtējums
Regulas (EK) Nr. 539/2001 grozījumi ir nepieciešami sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības. Ņemot vērā vajadzību pēc savlaicīgas rīcības un ievērojot secinājumus, kas izdarīti turpmāk tekstā, pilnīgs ietekmes novērtējums netika veikts. Ir tikai divas politikas iespējas, proti, iekļaut Apvienotās Karalistes valstspiederīgos, kas ir Lielbritānijas pilsoņi, Regulas (EK) Nr. 539/2001 I pielikumā (“vajadzīga vīza”) vai regulas II pielikumā (bez vīzas).
Komisija ir secinājusi, ka Apvienotās Karalistes valstspiederīgie, kas ir Lielbritānijas pilsoņi, būtu jāatbrīvo no vīzas prasības, ja tie īstermiņa uzturēšanās nolūkā ceļo uz Savienību. Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem, kas ir Lielbritānijas pilsoņi, kā Savienības pilsoņiem patlaban ir tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar Līgumiem un Direktīvu 2004/38/EK 16 . Viņi var pārvietoties un uzturēties visā Savienībā bez vīzas prasības. Lai gan Apvienotās Karalistes valstspiederīgie, kas ir Lielbritānijas pilsoņi, no Apvienotās Karalistes izstāšanās dienas vairs nebūs Savienības pilsoņi un nevarēs izmantot personu brīvas pārvietošanās tiesības pēc tam, kad Savienības tiesību akti vairs nebūs tiem piemērojami, būtu lietderīgi saglabāt ciešu saikni starp Lielbritānijas pilsoņiem un Savienības pilsoņiem, kā arī atvieglot ceļošanu darījumdarbības un tūrisma nolūkos. Tā kā Pasaules Banka uzskata Apvienoto Karalisti par ekonomiku ar augstu ienākumu līmeni un tā ir ESAO dalībvalsts, tā atbilst tādas valsts profilam, kas principā radītu zemu neatbilstīgas migrācijas risku uz Savienību.
Lai pārvaldītu drošības riskus, šķiet, ka tad, kad Savienības tiesību akti par Savienības pilsoņu brīvu pārvietošanos tiem vairs nebūs piemērojami, būs pietiekamas pie ārējām robežām veiktas trešo valstu valstspiederīgo pārbaudes, ko piemēros Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem, kas ir Lielbritānijas pilsoņi. Turklāt Apvienotā Karaliste izsniedz biometriskās pases, kas atbilst Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas standartiem. Papildus tam, ja radīsies jebkādi migrācijas vai drošības riski, kas saistīti ar Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem, kas ir Lielbritānijas pilsoņi, un tādēļ būs steidzami jārīkojas, lai apturētu bezvīzu režīmu, šo situāciju var risināt saskaņā ar apturēšanas mehānismu, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 539/2001 1.a pantā.
ES-27 ir Apvienotās Karalistes lielākais tirdzniecības partneris, kas veido 44 % no visa Apvienotās Karalistes eksporta apjoma un 54 % no Apvienotās Karalistes importa 2017. gadā. Lai gan pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības tirdzniecības apjoms varētu samazināties, Savienība un Apvienotā Karaliste varētu saglabāt svarīgas tirdzniecības attiecības, ņemot vērā ģeogrāfisko tuvumu un vēsturiski ciešo savstarpējo saikni to ekonomikā. Turklāt patlaban ir aptuveni 800 000 Apvienotās Karalistes valstspiederīgo, kas dzīvo ES-27 valstīs (izņemot Īriju) 17 , un aptuveni 50 000 Apvienotās Karalistes valstspiederīgo katru gadu pārceļas uz ES-27 valstīm 18 . Šie aspekti veicina lielu ceļošanas apjomu no Apvienotās Karalistes uz ES-27 valstīm: kopumā Apvienotās Karalistes iedzīvotāji 2016. gadā veica 53 miljonus ceļojumu uz ES-27 valstīm darījumdarbības, atpūtas vai citos nolūkos, un, uzturoties citās dalībvalstīs, iztērēja aptuveni 28 miljardus EUR. Nosakot vīzas prasību Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem, kas ir Lielbritānijas pilsoņi, varētu samazināties šo ceļojumu radītais ekonomiskais labums Savienībai, sašaurināties tirdzniecības attiecības un tikt nodarīts kaitējums Savienības ekonomiskajām interesēm.
Apvienotā Karaliste ir Eiropas Padomes dalībvalsts. Savienība un Apvienotā Karaliste piešķir līdzīgu nozīmi cilvēktiesību un pamatbrīvību apsvērumiem, kā to apliecina Apvienotās Karalistes pievienošanās Eiropas Cilvēktiesību konvencijai. Kopīgās vērtības, kas izriet no kopējām saistībām demokrātijas un tiesiskuma jomā, būs nozīmīgas arī pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības. Tas būtu jāatspoguļo, arī atvieglojot ceļošanu starp Savienību un Apvienoto Karalisti un paredzot bezvīzu režīmu Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem.
Apvienotās Karalistes valdība ir paziņojusi, ka tā neplāno pieprasīt vīzas ES-27 dalībvalstu pilsoņiem, ja tie tūrisma un darījumdarbības nolūkos veiks īstermiņa uzturēšanos 19 . Šis nodoms tagad būs jāformalizē, lai pilsoņi varētu paļauties uz to, un līdztiesīgajiem likumdevējiem būtu jāņem vērā progress, kas šajā sakarā panākts likumdošanas procesa gaitā attiecībā uz šo priekšlikumu. Ja Apvienotā Karaliste turpmāk nolems vienpusēji piemērot vīzas prasību visiem vai dažiem Savienības pilsoņiem 20 , tiks aktivizēts savstarpības mehānisms saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 539/2001 1. panta 4. punktu. Tā rezultātā tiktu ieviesta vīzas prasība.
Vairākums to Eiropas valstu pilsoņu, kas nav Savienības dalībvalstis, kā arī Lielbritānijas valstspiederīgie, kas nav Lielbritānijas pilsoņi, patlaban var ieceļot Šengenas zonā bez vīzas. Ņemot vērā Apvienotās Karalistes ciešo tuvumu Savienībai, reģionālās saskaņotības apsvērumi arī liecina par to, ka Apvienotā Karaliste būtu jāiekļauj bezvīzu režīma valstu sarakstā.
Visiem atlikušajiem riskiem, kas saistīti ar Apvienotās Karalistes valstspiederīgo, kas ir Lielbritānijas pilsoņi, bezvīzu ceļošanu uz Savienību, vajadzētu mazināties, izmantojot pasākumus, kas nesen pieņemti, lai uzlabotu Savienības ārējo robežu pārvaldību, jo īpaši ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (IIS) un ES ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS), kas attieksies uz Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem, kad Savienības tiesību akti par Savienības pilsoņu brīvu pārvietošanos tiem vairs nebūs piemērojami, kā uz citiem bezvīzu režīma trešo valstu valstspiederīgajiem.
•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
Neattiecas.
•Pamattiesības
Šim priekšlikumam nav negatīvas ietekmes uz pamattiesību aizsardzību Eiropas Savienībā. Atvieglojot Apvienotās Karalistes valstspiederīgo, kas ir Lielbritānijas pilsoņi, bezvīzu ceļošanu uz Savienību, tiks atvieglota ceļošana, piemēram, saistībā ar tiesībām uz ģimenes dzīvi.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Neattiecas.
5.CITI ELEMENTI
•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
Grozītā regula būs piemērojama no nākamās dienas pēc dienas, kad Savienības tiesību akti vairs nebūs piemērojami Apvienotajai Karalistei. Ja vien Eiropadome, vienojoties ar Apvienoto Karalisti, vienprātīgi nenoteiks citu dienu, tas būs 2019. gada 30. marts vai diena, kas paredzēta ratificētajā izstāšanās līgumā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu. Regulu tieši īstenos dalībvalstis; tāpēc nav nepieciešams īstenošanas plāns.
•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums
Ar 1. pantu Regulu (EK) Nr. 539/2001 groza šādos trijos aspektos.
–No 4. panta 2. punkta d) apakšpunkta tiek svītrota atsauce uz Apvienoto Karalisti, jo šis apakšpunkts attiecas tikai uz dalībvalstīm, kas nepiemēro Šengenas acquis. Dalībvalstis arī turpmāk saskaņā ar 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu varēs atbrīvot no vīzas prasības atzītus bēgļus, bezvalstniekus un citas personas, kuras nav nevienas valsts valstspiederīgie un kuras pastāvīgi dzīvo Apvienotajā Karalistē.
–Apvienotā Karaliste attiecībā uz Lielbritānijas pilsoņiem tiek iekļauta II pielikumā, t. i., to trešo valstu sarakstā, uz kurām attiecas bezvīzu režīms.
–Lai svītrotu pašreizējo atsauci uz Savienības tiesību aktiem, II pielikuma 3. daļas virsrakstu aizstāj ar “LIELBRITĀNIJAS VALSTSPIEDERĪGIE, KAS NAV LIELBRITĀNIJAS PILSOŅI”. Lai saglabātu juridisko noteiktību, tiks saglabāts pilns to Lielbritānijas valstspiederīgo saraksts, kas nav Lielbritānijas pilsoņi. Šo Lielbritānijas valstspiederīgo vīzas statusu vispirms noteica ar Regulu (EK) Nr. 1932/2006, kuras I pielikumā uzskaitītas dažas šo valstspiederīgo kategorijas (vajadzīga vīza), savukārt citas — II pielikumā (bez vīzas), pamatojoties uz Regulā (EK) Nr. 539/2001 21 uzskaitīto kritēriju novērtējumu. Ar 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 509/2014 tās visas tika iekļautas II pielikumā (bez vīzas) 22 . Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības neietekmē šo Lielbritānijas valstspiederīgo, kas nav Lielbritānijas pilsoņi, vīzas statusu.
Ar regulas 3. pantu tiek nodrošināts, ka grozījumus Regulā (EK) Nr. 539/2001 piemēro no nākamās dienas pēc dienas, kad Savienības tiesību akti vairs nebūs piemērojami Apvienotajai Karalistei, novēršot juridisko nenoteiktību attiecībā uz Apvienotās Karalistes valstspiederīgo, kas ir Lielbritānijas pilsoņi, bezvīzu režīmu.
2018/0390 (COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar kuru attiecībā uz Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības groza Padomes Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1)2017. gada 29. martā Apvienotā Karaliste uz Līguma par Eiropas Savienību 50. panta pamata iesniedza Eiropadomei paziņojumu par nodomu izstāties no Savienības. Tādējādi Apvienotā Karaliste kļūs par trešo valsti un no 2019. gada 30. marta tai vairs nebūs piemērojami Savienības tiesību akti, ja vien izstāšanās līgumā nebūs noteikta cita diena, vai arī Eiropadome, vienojoties ar Apvienoto Karalisti, vienprātīgi nenoteiks citu dienu.
(2)Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 21. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/38/EK 23 Savienības pilsoņiem ir tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, tostarp tiesības ieceļot dalībvalstīs bez vīzas vai līdzvērtīgām formalitātēm.
(3)Tā kā Apvienotā Karaliste izstājas no Savienības, Līgums un Direktīva 2004/38/EK vairs nebūs piemērojami Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem, kas ir Lielbritānijas pilsoņi, un līdz ar to nebūs spēkā arī viņu tiesības ieceļot dalībvalstīs bez vīzas. Tāpēc Apvienotā Karaliste ir jāiekļauj vienā no [Padomes Regulas (EK) Nr. 539/2001] 24 pielikumiem. Regulas I pielikumā uzskaitītas trešās valstis, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, un II pielikumā uzskaitītas trešās valstis, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas.
(4)Kritēriji, kas katrā gadījumā atsevišķi būtu jāņem vērā, nosakot trešās valstis, kuru valstspiederīgajiem ir jābūt vīzai, vai trešās valstis, uz kuru valstspiederīgajiem šī prasība neattiecas, ir noteikti [Regulas (EK) Nr. 539/2001 -1. pantā] 25 . Tie attiecas uz nelikumīgo imigrāciju, sabiedrisko kārtību un drošību, ekonomisko ieguvumu, jo īpaši tūrisma un ārējās tirdzniecības jomā, kā arī uz Savienības ārējām attiecībām ar attiecīgajām trešām valstīm, jo īpaši tajās ņemot vērā arī apsvērumus par cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, kā arī sekas, kas tiks radītas attiecībā uz reģionālo vienotību un savstarpību.
(5)Ņemot vērā visus kritērijus, kas uzskaitīti [Regulas (EK) Nr. 539/2001 26 -1. pantā], ir lietderīgi atbrīvot no vīzas prasības Apvienotās Karalistes valstspiederīgos, kas ir Lielbritānijas pilsoņi, ja viņi ceļo uz dalībvalstu teritoriju. Ņemot vērā ģeogrāfisko tuvumu, saikni starp ekonomikām, tirdzniecības līmeni un to, cik lielā apmērā starp Apvienoto Karalisti un Savienību notiek personu īstermiņa pārvietošanās darījumdarbības, atpūtas vai citos nolūkos, bezvīzu režīmam būtu jāveicina tūrisms un saimnieciskā darbība, tādējādi sniedzot labumu Savienībai.
(6)Apvienotās Karalistes valdība ir paziņojusi par savu nodomu no dienas, kad Savienības tiesību akti vairs nebūs piemērojami Apvienotajai Karalistei, nepieprasīt vīzu ES-27 valstu pilsoņiem, ja tie īstermiņa uzturēšanās vai tūrisma nolūkos ieceļos Apvienotajā Karalistē. Ja Apvienotā Karaliste turpmāk ieviesīs vīzas prasību vismaz vienas dalībvalsts pilsoņiem, būtu jāpiemēro savstarpības mehānisms, kas paredzēts [Regulas (EK) Nr. 539/2001 27 1. panta 4. punktā]. Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un dalībvalstīm bez kavēšanās būtu jārīkojas, piemērojot mehānismu.
(7)Tāpēc Apvienotā Karaliste būtu jāiekļauj [Regulas (EK) Nr. 539/2001] 28 II pielikumā attiecībā uz Lielbritānijas pilsoņiem.
(8)Attiecībā uz Islandi un Norvēģijas Karalisti — saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis 29 īstenošanā, piemērošanā un izstrādē, šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu izstrāde, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK 30 1. panta B punktā.
(9)Attiecībā uz Šveices Konfederāciju — saskaņā ar nolīgumu, ko parakstījusi Eiropas Savienība, Eiropas Kopiena un Šveices Konfederācija par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis 31 īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK 1. panta B un C punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK 32 3. pantu.
(10)Attiecībā uz Lihtenšteinas Firstisti — saskaņā ar protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis 33 īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta B un C punktā Lēmumā 1999/437/EK, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES 34 3. pantu.
(11)Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK 35 ; tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās tās pieņemšanā.
(12)Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK 36 . Tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.
(13)Šī regula ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to, kā attiecīgi noteikts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 1. punktā, 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 1. punktā un 2011. gada Pievienošanās akta 4. panta 1. punktā.
(14)Šai regulai būtu jāstājas spēkā 2019. gada 30. martā — dienā, kad Apvienotā Karaliste izstājas no Savienības.
(15)Šī regula būtu jāpiemēro no dienas, no kuras Savienības tiesību akti Apvienotajai Karalistei vairs nav piemērojami.
(16)Tāpēc būtu jāgroza [Regula (EK) Nr. 539/2001] 37 ,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
[Regulu (EK) Nr. 539/2001] 38 groza šādi:
1.[Regulas 4. panta 2. punkta] 39 d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
“d) neskarot prasības, kas izriet no Strasbūrā 1959. gada 20. aprīlī parakstītā Eiropas Līguma par vīzu atcelšanu bēgļiem, atzītus bēgļus, bezvalstniekus un citas personas, kam nav nevienas valsts pilsonības, kas pastāvīgi uzturas Īrijā un kas ir tādu ceļošanas dokumentu turētāji, kuri izdoti Īrijā un kurus attiecīgā dalībvalsts atzīst.”;
2.Regulas II pielikuma 1. daļā iekļauj šādu:
“Apvienotā Karaliste (izņemot Lielbritānijas valstspiederīgos, kas minēti 3. daļā)”;
3.Regulas II pielikuma 3. daļas nosaukumu aizstāj ar šādu:
“LIELBRITĀNIJAS VALSTSPIEDERĪGIE, KAS NAV LIELBRITĀNIJAS PILSOŅI”.
2. pants
Ja Apvienotā Karaliste ievieš vīzas prasību vismaz vienas dalībvalsts pilsoņiem, būtu jāpiemēro savstarpības mehānisms, kas paredzēts [Regulas (EK) Nr. 539/2001 40 1. panta 4. punktā]. Eiropas Parlaments, Padome, Komisija un dalībvalstis bez kavēšanās rīkojas, piemērojot mehānismu.
3. pants
1.Šī regula stājas spēkā 2019. gada 30. martā.
To piemēro no nākamās dienas pēc dienas, no kuras Savienības tiesību akti Apvienotajai Karalistei vairs nav piemērojami.
2.Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.
Strasbūrā,
Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —
priekšsēdētājs priekšsēdētājs