EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 17.10.2018
COM(2018) 707 final
2018/0363(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par Iekšzemes kuģošanas standartu izstrādes Eiropas komitejā un Reinas Kuģniecības centrālajā komisijā Eiropas Savienības vārdā ieņemamo nostāju jautājumā par iekšzemes ūdensceļu kuģu tehnisko prasību standartu pieņemšanu
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.Priekšlikuma priekšmets
Šis priekšlikums attiecas uz lēmumu par nostāju, kas Iekšzemes kuģošanas standartu izstrādes Eiropas komitejas (CESNI) 2018. gada 8. novembra sanāksmē un Reinas Kuģniecības centrālās komisijas (CCNR) plenārsēdē Savienības vārdā jāieņem jautājumā par paredzēto iekšzemes ūdensceļu kuģu Eiropas standarta (standarta ES-TRIN 2019/1) pieņemšanu.
2.Priekšlikuma konteksts
2.1.Pārskatītā Konvencija par kuģošanu Reinā
Pārskatītā 1868. gada 17. oktobra Konvencija par kuģošanu Reinā nosaka tiesisko regulējumu, kas reglamentē Reinas kā iekšzemes ūdensceļa izmantošanu kuģošanai un nosaka Reinas kuģniecības centrālās komisijas (CCNR) uzdevumus. Pašlaik piemērojamā redakcija balstās uz 1963. gada 20. novembra konvenciju , kas stājās spēkā 1967. gada 14. aprīlī.
Pārskatītās Konvencijas par kuģošanu Reinā puses pašlaik ir četras dalībvalstis (Beļģija, Francija, Nīderlande un Vācija) un Šveice.
2.2.CCNR un CESNI
CCNR ir starptautiska organizācija, kuras uzdevums ir īstenot iniciatīvas, kuru mērķis ir nodrošināt kuģošanas brīvību Reinā un veicināt kuģošanu pa Reinu. Tās plenārsēdes notiek divas reizes gadā. Tajās piedalās CCNR dalībvalstu pārstāvji. Plenārsēde ir CCNR lēmējorgāns. Tā pieņem Centrālās komisijas rezolūcijas. Katrai valstij ir viena balss, un lēmumus pieņem vienbalsīgi. Rezolūcijas ir juridiski saistošas. ES nav CCNR locekle.
2015. gadā CCNR pieņēma rezolūciju, ar ko tika izveidota Eiropas komiteja kopīgu standartu izstrādei iekšzemes kuģošanas jomā (Comité Européen pour l’Élaboration de Standards dans le Domaine de Navigation Intérieure – CESNI). Tās uzdevums ir dažādu jomu tehnisko standartu pieņemšana, sevišķi attiecībā uz kuģiem, informācijas tehnoloģiju un komandu, vienota šo standartu un attiecīgo procedūru interpretācija, kā arī kuģošanas drošības, vides aizsardzības vai citu kuģošanas jomas jautājumu apspriešana.
CESNI sastāvā ir eksperti, kas pārstāv balsstiesīgās CCNR un ES dalībvalstis (katrai valstij ir viena balss). ES nav CESNI locekle. Tomēr ES, tāpat kā starptautiskās organizācijas, kuras risina jautājumus, kas ietilpst CESNI darbības jomās, var piedalīties CESNI darbā bez balsstiesībām.
2.3.Paredzētais CESNI un CCNR akts
2018. gada 8. novembrī CESNI sēdē jāpieņem standarts par iekšzemes ūdensceļu kuģu tehniskajām prasībām (standarts ES-TRIN 2019).
Pirmo ES-TRIN galīgo redakciju (ES-TRIN 2015) pieņēma CESNI sēdē 2015. gada 28. septembrī. To oficiāli pieņēma CESNI plenārsēdē 2015. gada 26. novembrī. Pirmo standarta ES-TRIN 2017 grozījumu pieņēma CESNI plenārsēdē 2017. gada 6. jūlijā.
ES-TRIN regulāri atjaunina, ņemot vērā CESNI darba grupu darbu.
ES-TRIN ir regulāri jāatjaunina, lai:
·uzturētu augstu iekšzemes kuģošanas drošību,
·sekotu tehniskajai attīstībai (piemēram, ugunsdzēsības sistēmu, navigācijas ierīču),
·nodrošinātu saderību ar ES tiesisko regulējumu.
2017. un 2018. gadā CESNI eksperti izstrādāja ES-TRIN 2019/1 redakciju.
ES-TRIN 2019/1 ietverti vairāki grozījumi, it īpaši šajās jomās:
- automātiskie ārējie defibrilatori,
- K2CO3 ugunsdzēsības sistēmas;
- īpaši noteikumi par elektrovilces sistēmām (11. nodaļa),
- pārejas noteikumi par:
• maksimālo troksni,
• motoriem,
• elektroiekārtām un elektroinstalāciju,
• kuģa laivām,
• evakuācijas ejām pasažieru kuģos,
• pasažieru kuģu dzinējsistēmu un
• drošības ierīcēm uz pakaļgala pusi no pakaļējās starpsienas.
2018. gada 10. aprīļa sēdē CESNI nolēma ieplānot CESNI standarta ES-TRIN pieņemšanu 2018. gada 8. novembra sēdē. Gaidāms, ka pirms minētās 2018. gada 8. novembra sēdes standarta projektā tiks izdarītas tikai nelielas formālas izmaiņas. Standartu ES-TRIN 2019/1 publicēs speciālā tīmekļa vietnē (cesni.eu). Visām ES dalībvalstīm ir (aizsargāta) piekļuve minētajiem standartu projektiem.
Standartu ES-TRIN 2019/1 iestrādās ES tiesībās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. septembra Direktīvu (ES) 2016/1629, ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu kuģiem, groza Direktīvu 2009/100/EK un atceļ Direktīvu 2006/87/EK 1 .
CESNI pieņemtie tehniskie standarti ir iekļauti Direktīvas 2016/1692 II pielikumā un ir atjaunināmi ar deleģētajiem aktiem.
Lai nodrošinātu konsekvenci divos spēkā esošajos juridiskajos režīmos par tehniskajām prasībām attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu kuģiem (Reinas un ES), ir jānodrošina vienādi standarti. No 2020. gada 1. janvāra uz ES-TRIN 2019/1 atsauksies gan ES tiesību akti, gan CCNR noteikumi.
3.Savienības vārdā ieņemamā nostāja
Lēmums, kas nosaka Savienības nostāju, ir vajadzīgs, lai lēmumos par iekšzemes ūdensceļu kuģu standartu noteikšanu tiktu pienācīgi ievērotas ES intereses.
Tehniskā standarta ES-TRIN atjauninājums tika intensīvi gatavots CESNI ekspertu līmenī. Šajā sakarā notika apspriešanās ar plašu publiskā un privātā sektora ekspertu loku. Standarta izstrādes laikā CESNI līmenī notika šādas tehniskās sanāksmes:
·darba sanāksmes (21.–22.02.2017.; 28.–29.06.2017.; 27.–28.09.2017.; 28.–30.11.2017.; 20.–22.02.2018.) un
·komitejas sanāksme (10.04.2018.).
Šīs sanāksmes ļāva panākt vienošanos ekspertu līmenī par tehniskajām prasībām iekšzemes ūdensceļu kuģiem.
4.Juridiskais pamats
4.1.Procesuālais juridiskais pamats
4.1.1.Principi
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, kuros nosaka "nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu".
LESD 218. panta 9. punktu piemēro neatkarīgi no tā, vai Savienība ir attiecīgās struktūras dalībniece vai nolīguma puse. 2
Jēdziens "lēmumi ar juridiskām sekām" aptver arī aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas aptver arī instrumentus, kas nav saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas "var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu" 3 .
4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Par LESD 218. panta 9. punkta piemērojamību – tajā noteiktā procedūra jāievēro, kolīdz ir izpildīti tajā noteiktie nosacījumi. Nosacījumi ir šādi: a) attiecīgā joma ir Savienības kompetencē, b) Savienības nostāja tiek pausta ar starptautisku nolīgumu izveidotā struktūrā, ja minētā struktūra ir tiesīga pieņemt c) lēmumus ar juridiskām sekām. Judikatūrā ir precizēts, ka Savienības dalība attiecīgajā struktūrā nav priekšnoteikums LESD 218. panta 9. punkta piemērošanai.
Šajā gadījumā ir skaidrs, ka tehniskās prasības iekšzemes ūdensceļu kuģiem neietilpst Savienības kompetencē, turklāt ES savu kompetenci ir īstenojusi ar Direktīvu (ES) 2016/1692 un iekšzemes ūdensceļu kuģu tehnisko prasību jomu galvenokārt reglamentē kopīgi Savienības noteikumi.
Gan CESNI, gan CCNR atbilst otrajam kritērijam, būdamas struktūras, kas izveidotas ar starptautisku nolīgumu.
Lai gan CESNI pieņemtie noteikumi paši par sevi nav saistoši, ir skaidrs, ka tie CCNR dalībniekiem kļūs saistoši brīdī, kad CCNR grozīs savu tiesisko regulējumu (noteikumus par Reinas kuģu pārbaudēm), lai atsauktos uz CESNI pieņemto standartu, un noteiks šo standartu par saistošu, piemērojot pārskatīto Konvenciju par kuģošanu Reinā. Šādu noteikumu saistošais raksturs CCNR locekļiem ir noteikts 1868. gada 17. oktobra Manheimas Konvencijā. 4
Turklāt no EKT judikatūras arī saprotams, ka LESD 218. panta 9. punkta piemērošanas nolūkā nesaistošs starptautiskas organizācijas akts var tikt uzskatīts par "aktu ar juridiskām sekām", ja šis akts spēj būtiski ietekmēt ES tiesību aktu saturu. Kā paskaidrots iepriekš, izdarot grozījumus Direktīvā (ES) 2016/1629, jāņem vērā regulējums, kas piemērojams saskaņā ar pārskatīto Konvenciju par kuģošanu Reinā.
CESNI pieņemtie tehniskie standarti ir iekļauti Direktīvas 2016/1692 II pielikumā un ir atjaunināmi ar deleģētajiem aktiem.
Tāpēc Padomei saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu jāpieņem lēmums, kas nosaka, kāda nostāja Savienības vārdā jāieņem Iekšzemes kuģošanas standartu izstrādes Eiropas komitejā, pieņemot standartu par tehniskajām prasībām iekšzemes ūdensceļu kuģiem.
Tāpēc ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.
4.2.Materiālais juridiskais pamats
4.2.1.Principi
Saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu pieņemama lēmuma materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā iecerētā akta mērķa un satura, par kuru ieņem nostāju Savienības vārdā. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti un viens ir atzīstams par galveno, bet otrs nav būtisks, tad lēmums, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, jābalsta uz vienu materiālu juridisku pamatu, proti, to, ko prasa galvenais vai dominējošais mērķis vai komponents.
4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Paredzēto aktu galvenais mērķis un saturs attiecas uz kopīgo transporta politiku.
Tāpēc ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir 91. panta 1. punkts.
4.3.Secinājums
Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam jābūt LESD 91. panta 1. punktam sasaistē ar 218. panta 9. punktu.
2018/0363 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par Iekšzemes kuģošanas standartu izstrādes Eiropas komitejā un Reinas Kuģniecības centrālajā komisijā Eiropas Savienības vārdā ieņemamo nostāju jautājumā par iekšzemes ūdensceļu kuģu tehnisko prasību standartu pieņemšanu
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. panta 1. punktu sasaistē ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Ar Savienības darbībām iekšzemes kuģošanas nozarē būtu jānodrošina vienveidība to Savienībā piemērojamu tehnisko prasību izstrādē, kuras attiecas uz Savienībā izmantojamiem iekšzemes ūdensceļu kuģiem.
(2)Iekšzemes kuģošanas standartu izstrādes Eiropas komiteja ("CESNI") tika izveidota 2015. gada 3. jūnijā CCNR ietvaros ar uzdevumu izstrādāt tehniskos standartus dažādām iekšzemes ūdensceļu jomām, sevišķi attiecībā uz kuģiem, informācijas tehnoloģiju un komandu.
(3)Lai iekšzemes ūdensceļu transports darboties efektīvi, ir svarīgi, lai dažādos Eiropas tiesiskajos režīmos tehniskās prasības kuģiem būtu saderīgas un iespējami labi saskaņotas. Konkrētajā gadījumā ir svarīgi, lai dalībvalstis, kuras ir arī CCNR locekles, būtu pilnvarotas atbalstīt lēmumus, ar kuriem CCNR noteikumi tiek saskaņoti ar Savienībā piemērojamajiem noteikumiem.
(4)Gaidāms, ka CESNI 2018. gada 8. novembra sanāksmē pieņems standartu par iekšzemes ūdensceļu kuģu tehniskajām prasībām (“standartu ES-TRIN”) 2019/1.
(5)Standartā ES-TRIN 2019/1 noteiktas vienotas tehniskās prasības, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu iekšzemes ūdensceļu kuģu drošumu. Tajā ietverti noteikumi par iekšzemes ūdensceļu kuģu būvēšanu, tehnisko aprīkojumu un iekārtām, īpaši noteikumi par konkrētām kuģu kategorijām, piemēram, pasažieru kuģiem, liellaivām un konteinerkuģiem, noteikumi par automātiskās identifikācijas sistēmas iekārtām, noteikumi par kuģa identifikāciju, sertifikātu un reģistru paraugi, pārejas noteikumi, kā arī norādījumi par tehniskā standarta piemērošanu.
(6)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/1629 5 II pielikumā tieši minētas standartā ES-TRIN 2017/1 6 noteiktās tehniskās prasības kuģiem. Komisija ir pilnvarota atjaunināt šo II pielikumā iekļauto atsauci ar jaunāko ES-TRIN redakciju un noteikt tās piemērošanas sākuma dienu.
(7)Tāpēc standarts ES-TRIN 2019/1 ietekmēs Direktīvu (ES) 2016/1629.
(8)Savienība nav ne CCNR, ne CESNI locekle. Tāpēc Padomei jāpilnvaro dalībvalstis minētajās struktūrās paust Savienības nostāju jautājumā par standarta ES-TRIN 2019/1 pieņemšanu,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
1.Iekšzemes kuģošanas standartu izstrādes Eiropas komitejā (CESNI) 2018. gada 8. novembrī Eiropas Savienības vārdā ieņemamā nostāja: piekrist, ka tiek pieņemts Eiropas standarts, kas nosaka tehniskās prasības iekšzemes ūdensceļu kuģiem ("standarts ES-TRIN") 2019/1.
2.Reinas kuģniecības centrālās komisijas (CCNR) plenārsēdē, kur lemj par iekšzemes ūdensceļu kuģu tehniskajām prasībām, Savienības vārdā ieņemamā nostāja: atbalstīt priekšlikumus, kuri tehniskās prasības pieskaņo standarta ES-TRIN 2019/1 prasībām.
2. pants
1.Lēmuma 1. panta 1. punktā noteikto nostāju ar kopīgu rīcību pauž Savienības dalībvalstis, kuras ir CESNI locekles.
2.Lēmuma 1. panta 2. punktā noteikto nostāju ar kopīgu rīcību pauž Savienības dalībvalstis, kuras ir CCNR locekles.
3. pants
Par maznozīmīgām tehniskām izmaiņām 1. pantā noteiktajās nostājās var vienoties bez jauna Padomes lēmuma.
4. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs