EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 8.10.2018

COM(2018) 677 final

2018/0348(NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai Savienības vārdā parakstītu ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti un tā īstenošanas protokolu, kā arī minētajam nolīgumam pievienoto vēstuļu apmaiņu

{SWD(2018) 433 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

2007. gada 28. februārī ir stājies spēkā Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Marokas Karalisti 1 . Jaunākais šā nolīguma īstenošanas protokols 2 , kas stājies spēkā 2014. gada 15. jūlijā, ir zaudējis spēku 2018. gada 14. jūlijā. Plašākā ziņā – pašreizējais partnerattiecību nolīgums ir daļa no Savienības un Marokas attiecībām, kādas izriet no Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses 3 , kas ir stājies spēkā 2000. gadā. Nolīguma mērķis ir nodrošināt zvejas resursu pareizu pārvaldību un ilgtspējību vidiskā, ekonomiskā un sociālā ziņā.

Pamatojoties uz sarunu norādēm, ko pieņēmusi Padome 4 , Komisija ir risinājusi sarunas ar Marokas valdību ar mērķi grozīt Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Marokas Karalisti un vienotos par jaunu minētā nolīguma īstenošanas protokolu.

Šajās sarunās un turpmākajos dokumentos, kas no tām izriet, tiek pilnībā ņemts vērā Eiropas Savienības Tiesas 2018. gada 27. februāra spriedums Lietā C-266/16 5 , kurā Tiesa atzinusi, ka zivsaimniecības nolīgums un tā protokols neattiecas uz Rietumsahāras teritorijai piegulošajiem ūdeņiem. Ņemot vērā Tiesas spriedumā izklāstītos apsvērumus un saskaņā ar abu Pušu vēlmēm, sarunās tomēr ir panākts, ka minētā teritorija un tai piegulošie ūdeņi tiek ietverti minēto Pušu zivsaimniecības partnerattiecībās vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, no ekonomiskā viedokļa ir svarīgi, lai Savienības flote savas zvejas darbības, tostarp minētajos ūdeņos, veiktu juridiski drošā sistēmā ar skaidri noteiktu ģeogrāfisko darbības jomu. Ir arī paredzēts, ka šī teritorija un tās iedzīvotāji gūst labumu no nolīguma ekonomiskās un sociālās ietekmes proporcionāli zvejas darbībām, jo īpaši veicot ES flotes nozveju izkraušanu krastā, jūrnieku nodarbināšanu, ieguldījumus un citas nozares atbalsta darbības, kas kļuvušas iespējamas ar zivsaimniecības nolīguma protokolā paredzēto finansiālo ieguldījumu. Turklāt jānorāda, ka Marokas Karaliste, kas pārvalda šo teritoriju (vismaz tās lielāko daļu), ir vienīgā struktūra, ar kuru šādu nolīgumu var noslēgt, ņemot vērā to, ka neviena cita struktūra nevar garantēt šo resursu izmantošanas ilgtspējību, kā arī tā nozares atbalsta pārvaldību un uzraudzību, kurš dotu labumu Rietumsahāras teritorijai un tās iedzīvotājiem.

Turklāt jauna nolīguma un jauna protokola priekšlikums pilnībā atbilst starptautiskajām tiesībām un Savienības tiesību aktiem. Savienība ir konsekventi apliecinājusi savu vēlmi atrisināt strīdu Rietumsahārā un atbalsta ANO ģenerālsekretāra un viņa personiskā sūtņa centienus palīdzēt Pusēm panākt taisnīgu, noturīgu un savstarpēji pieņemamu politisku risinājumu. Šajā saistībā vēstuļu apmaiņa, kas pievienota šim priekšlikumam, atgādina Savienības nostāju attiecībā uz Rietumsahāru.

Dokumentos, uz kuriem attiecas vienošanās starp sarunu dalībniekiem, vairāku sarunu kārtu rezultātā ir ietverts pats nolīgums, ar ko izveido ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecības starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti (“zivsaimniecības nolīgums”) un ar ko aizstāj 2007. gada nolīgumu, jauns īstenošanas protokols, pielikums un papildinājumi, kā arī vēstuļu apmaiņa. Šie dokumenti ir parafēti 2018. gada 24. jūlijā.

Protokols aptver četru gadu ilgu laikposmu no piemērošanas sākuma dienas, kā noteikts tā 16. pantā. Jaunais zivsaimniecības nolīgums atceļ Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Marokas Karalisti, kas bija stājies spēkā 2007. gada 28. februārī. Tajā paredzēta iespēja provizoriski piemērot to pirms tā noslēgšanas; tomēr ierosināt šādu pagaidu piemērošanu netiek uzskatīts par vajadzīgu. Jaunā nolīguma mērķis ir atspoguļot 2009. gada reformas principus: laba pārvaldība zvejniecībā un ilgtspējība, cilvēktiesību ievērošana, pārredzamība un nediskriminācija. Nolīguma grozījumi ir vajadzīgi arī, lai ievērotu Tiesas 2018. gada 27. februāra spriedumu un nodrošinātu juridisko pamatu nolīguma piemērošanai Rietumsahāras teritorijai piegulošajiem ūdeņiem.

Saskaņā ar sarunu norādēm nolīgums nodrošina tādas garantijas attiecībā uz sociālekonomisko ieguvumu taisnīgu ģeogrāfisko sadalījumu proporcionāli zvejas darbībām, kas izriet no nolīguma kopējā finansiālā ieguldījuma izmantošanas (t. i., gan finansiālā kompensācija par piekļuvi, gan nozares atbalsts, gan kuģu īpašnieku maksātās nodevas). Šīs garantijas jo īpaši ietver šo līdzekļu piešķiršanas un izmantošanas uzraudzību, kas jāveic īpaši Apvienotajai komitejai, kura izveidota ar nolīgumu un kurā ir pārstāvētas abas Puses. Turklāt ir noteikumi, kas paredz, ka Maroka sniedz regulārus ziņojumus par darbībām, ko veic saskaņā ar šo nolīgumu.

Visbeidzot, šim priekšlikumam ir pievienots Komisijas dienestu darba dokuments (SWD) “Ziņojums par to ieguvumu izvērtējumu, kādus Rietumsahāras iedzīvotājiem sniegtu ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti un tā īstenošanas protokols, un par apspriešanos ar šiem iedzīvotājiem”. Šajā ziņojumā iekļauts izvērtējums par nolīguma un tā protokola iespējamo ietekmi uz ilgtspējīgu attīstību, jo īpaši par ietekmi uz attiecīgajiem iedzīvotājiem un attiecīgo teritoriju dabas resursu izmantošanu, kā arī kopsavilkums par apspriešanās procesu ar šiem iedzīvotājiem, saskaņā ar sarunu norādēm, kas šo iedzīvotāju iesaisti ir darījušas par noteicošu faktoru procesā, kurš vērsts uz zivsaimniecības nolīguma atjaunošanu.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Zivsaimniecības nolīguma un tā jaunā protokola galvenais mērķis ir, izmantojot partnerattiecības, izveidot ilgtspējīgu zivsaimniecību un piedāvāt Savienības kuģiem zvejas iespējas protokolā noteiktajā zvejas zonā. Piedāvāto iespēju pamatā ir labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi, un – attiecībā uz tālu migrējošo sugu zivju zvejniecībām – tajās ievēroti Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) ieteikumi. Jaunajā protokolā ņemti vērā iepriekšējā (2014.–2018. gada) protokola izvērtējuma rezultāti un provizorisks novērtējums par to, vai jauna protokola noslēgšana būtu lietderīga. Vērtēšanu veica neatkarīgi eksperti. Protokols arī ļaus Eiropas Savienībai un Marokas Karalistei stiprināt partnerattiecības, lai veicinātu zvejas resursu atbildīgu izmantošanu zvejas zonā un atbalstītu Marokas Karalistes pūliņus attīstīt savu zilo ekonomiku. Šie elementi atbilst kopējās zivsaimniecības politikas izvirzītajiem mērķiem un uzliktajiem pienākumiem 6 .

Protokols paredz zvejas iespējas 128 kuģiem 6 kategorijās:

–    2 kategoriju mazapjoma zveja ziemeļos: pelaģiskā zveja ar zvejas vadiem un zveja ar grunts āķu jedām;

–    mazapjoma zveja dienvidos ar makšķerkāta āķu rindām un ar makšķerrīkiem;

–    demersālā zveja dienvidos ar grunts trali un ar grunts āķu jedām;

–    tunzivju mazapjoma zveja ar makšķerrīkiem;

–    rūpnieciskā pelaģiskā zveja ar pelaģiskajiem vai puspelaģiskajiem traļiem un ar riņķvadiem.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Sarunu risināšana par jaunu ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu ar Marokas Karalisti ir saskaņā ar Savienības ārējo darbību un konkrēti ar Savienības mērķiem, ko tā izvirzījusi demokrātijas principu un cilvēktiesību ievērošanas jomā. Tā ir saskaņā ar Savienības nostāju atbalstīt Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra un viņa personiskā sūtņa centienus palīdzēt Pusēm panākt taisnīgu, noturīgu un savstarpēji pieņemamu politisku risinājumu, kas ļautu īstenot Rietumsahāras tautas pašnoteikšanos saskaņā ar vienošanās, kuras atbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos norādītajiem mērķiem un principiem, kādi noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijās, jo īpaši rezolūcijās 2152 (2014), 2218 (2015), 2385 (2016), 2351 (2017) un 2414 (2018). Zivsaimniecības nolīguma noslēgšana nekādi neskar politiskā procesa rezultātus par Rietumsahāras galīgo statusu.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Izvēlētais juridiskais pamats ir Līgums par Eiropas Savienības darbību, kura 43. panta 2. punkts nosaka kopējo zivsaimniecības politiku, bet 218. panta 5. punktā ir izklāstīta procedūra sarunu risināšanai un nolīgumu noslēgšanai starp Savienību un trešām valstīm.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Priekšlikums ir Savienības ekskluzīvā kompetencē.

•Samērīgums

Priekšlikums ir samērīgs ar mērķi izveidot juridiskās, vidiskās, ekonomiskās un sociālās pārvaldības satvaru zvejas darbībām, ko Savienības kuģi veic trešo valstu ūdeņos, kā noteikts Kopējās zivsaimniecības politikas regulas 31. pantā. Priekšlikums atbilst šiem noteikumiem, kā arī tiem, kas saistīti ar tās pašas regulas 32. pantā paredzēto finansiālo atbalstu trešai valstij.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Komisija 2017. gadā ex post (retrospektīvi) izvērtēja 2014.–2018. gada protokolu, kas pievienots partnerattiecību nolīgumam zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Marokas Karalisti, kā arī ex ante (provizoriski) novērtēja protokola atjaunošanas iespēju. Attiecīgie secinājumi ir izklāstīti atsevišķā darba dokumentā 7 .

Izvērtējumā secināts, ka Savienības zvejas sektorā ir liela interese par iespēju darboties protokola zvejas zonā un ka protokola atjaunošana palīdzētu stiprināt reģiona zvejniecību uzraudzību, kontroli un pārraudzību un veicinātu to labāku pārvaldību.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Vērtēšanas procesā notika apspriešanās ar dalībvalstīm, nozares pārstāvjiem, starptautiskām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī ar Marokas Karalistes zivsaimniecības iestādēm un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Notikusi apspriešanās arī Tāljūras flotes konsultatīvajā padomē, kā arī Komisijas un Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) apspriešanās ar attiecīgajiem Rietumsahāras iedzīvotājiem, lai nodrošinātu, ka tie var paust savu viedokli par partnerattiecību paplašināšanu, attiecinot tās uz Rietumsahārai piegulošajiem ūdeņiem, un gūst labumu no zivsaimniecības nolīguma sociāli ekonomiskajiem ieguvumiem proporcionāli zvejas darbībām. Izvērtējuma ziņojums par ieguvumiem, kādi var būt šiem iedzīvotājiem, un par notikušajām apspriedēm ir pievienots šim priekšlikumam kā Komisijas dienestu darba dokuments. Ziņojumā secināts, ka zivsaimniecības nolīguma sociāli ekonomiskajai ietekmei vajadzētu dot ievērojamu labumu attiecīgajiem iedzīvotājiem un ka tā ietekme uz dabas resursu ilgtspējīgu attīstību būs pozitīva. Līdzīgā kārtā zivsaimniecības nolīgumu nepārprotami atbalstīja sociāli ekonomisko un politisko aprindu pārstāvji, kas piedalījās apspriedēs, kaut arī Front Polisario, kā arī citas ieinteresētās personas principiālu apsvērumu dēļ atteicās piedalīties apspriešanās procesā. No tā var secināt, ka Komisija sadarbībā ar EĀDD ir veikusi visus pašreizējā kontekstā pamatotos un iespējamos pasākumus, lai pienācīgi iesaistītu attiecīgos iedzīvotājus.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Saskaņā ar Kopējās zivsaimniecības politikas regulas 31. panta 10. punktu Komisija ex post un ex ante vērtējumu veikšanai piesaistīja neatkarīgu konsultantu.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Ikgadējais finansiālais ieguldījums ir 37 000 000 EUR, ko katru gadu palielina, līdz pēdējā gadā tas sasniedz 42 400 000 EUR, pamatojoties uz:

a) pirmajā protokola piemērošanas gadā – 19 100 000 EUR finansiālu kompensāciju par Savienības kuģu piekļuvi zvejas zonai; minēto kompensāciju otrajā gadā palielina līdz 20 000 000 EUR, bet trešajā un ceturtajā gadā – līdz 21 900 000 EUR;

b) atbalstu Marokas Karalistes zivsaimniecības sektorpolitikas izstrādei par 17 900 000 EUR lielu summu gadā pirmajā protokola piemērošanas gadā; minēto summu otrajā gadā palielina līdz 18 800 000 EUR, bet trešajā un ceturtajā gadā – līdz 20 500 000 EUR. Šis atbalsts ir saskaņā ar valsts politikas mērķiem par Marokas Karalistes kontinentālo un jūras zvejas resursu ilgtspējīgu pārvaldību.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Uzraudzības pasākumi ir noteikti protokolā, kas iekļauts jaunajā partnerattiecību nolīgumā.

2018/0348 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai Savienības vārdā parakstītu ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti un tā īstenošanas protokolu, kā arī minētajam nolīgumam pievienoto vēstuļu apmaiņu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu saistībā ar tā 218. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Padome 2006. gada 22. maijā ir pieņēmusi Regulu (EK) Nr. 764/2006 par to, lai noslēgtu Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Marokas Karalisti, kurš pēc tam ir automātiski atjaunots.

(2)Darbības termiņš pēdējam protokolam, ar ko īsteno šo nolīgumu un nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēti nolīgumā, ir beidzies 2018. gada 14. jūlijā.

(3)Savā spriedumā Lietā C-266/16 8 , atbildot uz prejudiciālu jautājumu par Eiropas Kopienas un Marokas Karalistes zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma un tā īstenošanas protokola spēkā esību un interpretāciju, Tiesa ir nospriedusi, ka nolīgums un tā īstenošanas protokols neattiecas uz Rietumsahāras teritorijai piegulošajiem ūdeņiem.

(4)Savienība neskar Apvienoto Nāciju Organizācijas aizgādībā notiekošā politiskā procesa rezultātus par Rietumsahāras galīgo statusu un pastāvīgi ir apliecinājusi savu apņemšanos atrisināt domstarpības Rietumsahārā, kas Apvienoto Nāciju Organizācijā patlaban ir to teritoriju sarakstā, kurām nav savas pārvaldes, un ko pašlaik lielā mērā pārvalda Marokas Karaliste. Tā pilnībā atbalsta Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra un viņa personiskā sūtņa centienus palīdzēt Pusēm panākt taisnīgu, noturīgu un savstarpēji pieņemamu politisku risinājumu, kas ļautu īstenot Rietumsahāras tautas pašnoteikšanos saskaņā ar vienošanās, kuras atbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos norādītajiem mērķiem un principiem, kādi noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijās, jo īpaši rezolūcijās 2152 (2014), 2218 (2015), 2385 (2016), 2351 (2017) un 2414 (2018).

(5)Ir svarīgi, ka Savienības flotes var turpināt zvejas darbības, kas tiek veiktas kopš nolīguma stāšanās spēkā, un ka nolīguma piemērošanas joma tiek noteikta tā, lai tajā iekļautu Rietumsahārai piegulošos ūdeņus. Zivsaimniecības partnerattiecību turpināšana ir būtiska arī tādēļ, lai saskaņā ar Kopienas un starptautiskajiem tiesību aktiem un par labu vietējiem iedzīvotājiem šī teritorija arī turpmāk varētu gūt labumu no nozares atbalsta, ko nodrošina nolīgums.

(6)Šādam nolūkam Padome 2018. gada 16. aprīlī ir pilnvarojusi Komisiju sākt risināt sarunas ar Marokas Karalisti par to, lai grozītu partnerattiecību nolīgumu un vienotos par jaunu tā īstenošanas protokolu. Šo sarunu rezultātā 2018. gada 24. jūlijā ir ticis parafēts jauns ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti (“zivsaimniecības nolīgums”), kurā ietilpst jauns īstenošanas protokols, tā pielikums un tā papildinājumi, kā arī minētajam nolīgumam pievienotā vēstuļu apmaiņa.

(7)Zivsaimniecības nolīguma mērķis ir ļaut Eiropas Savienībai un Marokas Karalistei ciešāk sadarboties, lai veicinātu ilgtspējīgas zivsaimniecības politiku, zvejas resursu atbildīgu izmantošanu protokolā noteiktajā zvejas zonā, un atbalstītu Marokas Karalistes pūliņus attīstīt zivsaimniecības nozari, kā arī jūras nozaru ekonomiku. Tādējādi tiek veicināta Savienības nosprausto mērķu sasniegšana saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 21. pantu.

(8)Komisija ir izvērtējusi zivsaimniecības nolīguma iespējamo ietekmi uz ilgtspējīgu attīstību, jo īpaši attiecībā uz ieguvumiem attiecīgajiem iedzīvotājiem un attiecīgo teritoriju dabas resursu izmantošanu.

(9)Šajā izvērtējumā secināts, ka zivsaimniecības nolīgumam vajadzētu būt ļoti izdevīgam Rietumsahāras iedzīvotājiem, ņemot vērā gan pozitīvo sociālekonomisko ietekmi uz šiem iedzīvotājiem, jo īpaši nodarbinātības un ieguldījumu ziņā, gan ietekmi uz zivsaimniecības nozares un zivju produktu apstrādes nozares attīstību.

(10)Zivsaimniecības nolīgums ir arī vislabākā garantija Rietumsahārai piegulošo ūdeņu dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai, jo zvejas darbības pamatā ir šās jomas labāko zinātnisko atzinumu un ieteikumu ievērošana, un zvejas darbība tiek atbilstīgi uzraudzīta un kontrolēta.

(11)Ņemot vērā Tiesas spriedumā izklāstītos apsvērumus, Komisija kopā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu ir veikusi visus pašreizējā kontekstā pamatotos un iespējamos pasākumus, lai pienācīgā veidā iesaistītu attiecīgos iedzīvotājus, garantējot to, ka viņu nostāja attiecībā uz zivsaimniecības nolīgumu var tikt izteikta un ņemta vērā. Rietumsahārā un Marokā notika plašas apspriedes, un sociāli ekonomisko un politisko aprindu pārstāvji, kas apspriedēs piedalījās, ir skaidri izteikušies par labu zivsaimniecības nolīguma noslēgšanai, savukārt Front Polisario, kā arī citas ieinteresētās personas principiālu apsvērumu dēļ atteicās piedalīties apspriešanās procesā.

(12)Tie, kas atteicās piedalīties, noraidīja nolīguma un tā protokola piemērošanu Rietumsahāras piekrastes ūdeņiem, jo tie lielākoties uzskatīja, ka šis nolīgums apstiprinātu Marokas nostāju attiecībā uz Rietumsahāras teritoriju. Taču nekas minētā nolīguma noteikumos neļauj uzskatīt, ka tas atzītu Marokas suverenitāti vai suverēnās tiesības pār Rietumsahāru un tai piegulošajiem ūdeņiem. Turklāt Savienība turpinās ar pastiprinātiem centieniem atbalstīt to procesu strīda atrisināšanai miermīlīgā ceļā, kas ir sākts un tiek turpināts Apvienoto Nāciju Organizācijas vadībā.

(13)Tāpēc būtu jāatļauj parakstīt zivsaimniecības nolīgumu, tā īstenošanas protokolu un nolīgumam pievienoto vēstuļu apmaiņu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināts parakstīt ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti (turpmāk “zivsaimniecības nolīgums”), tā īstenošanas protokolu un minētajam nolīgumam pievienoto vēstuļu apmaiņu, ņemot vērā minēto aktu noslēgšanu.

Zivsaimniecības nolīguma, tā īstenošanas protokola un minētajam nolīgumam pievienotās vēstuļu apmaiņas teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes Ģenerālsekretariāts izveido instrumentu, ar ko zivsaimniecības nolīguma sarunu vadītāja norādītajai personai vai personām piešķir visas pilnvaras parakstīt minēto nolīgumu, ņemot vērā tā noslēgšanu.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Mērķis vai mērķi

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētais pārvaldības veids vai veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB 9 struktūrā 

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

☒ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz uz jaunu darbību

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz z jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 10  

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu  

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā 

1.4.Mērķis vai mērķi

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

1.4.2.Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

1.4.3.Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

☒ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

–☒    Priekšlikums/iniciatīva, kas ir spēkā no spēkā stāšanās dienas (vai, ja vajadzīgs, pagaidu piemērošana) līdz 4 gadiem

–☐    Finansiālā ietekme: GGGG.– GGGG.

◻ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

–pēc kura turpinās normāla darbība

1.7.Paredzētais pārvaldības veids vai veidi 11  

☒ Komisijas īstenota tieša pārvaldība

–☒ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–◻    ko veic izpildaģentūras

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–◻ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Apzinātie riski

2.2.2.Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska līmeņa novērtējums

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

·No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

[Šī iedaļa jāaizpilda, izmantojot administratīva rakstura budžeta datu izklājlapu (otrais dokuments šā finanšu pārskata pielikumā), un jāaugšuplādē CISNET starpdienestu konsultācijām]

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

MARE ĢD				Gads 2019 15	Gads 2020	Gads 2021	Gads 2022	KOPĀ
• Darbības apropriācijas
Budžeta pozīcijas numurs 11.0301	Saistības	(1)		37,000	38,800	42,400	42,400	160,600
	Maksājumi	(2)		37,000	38,800	42,400	42,400	160,600
Budžeta pozīcijas numurs	Saistības	(1a)
	Maksājumi	(2a)
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 16
Budžeta pozīcijas numurs		(3)
KOPĀ apropriācijas MARE ĢD	Saistības	=1+1a +3		37,000	38,800	42,400	42,400	160,600
	Maksājumi	=2+2a +3		37,000	38,800	42,400	42,400	160,600

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas

(Saistību summa = maksājumu summa)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas

–☒    Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā:

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.Kopsavilkums

–☒    Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

–◻    Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAI
Cilvēkresursi
Pārējie administratīvie izdevumi
Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAI

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 21 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS
Cilvēkresursi
Pārējie administratīvie izdevumi
Starpsumma Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS

KOPĀ

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.2. Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

–☒    Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

–◻    Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

–☒    Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai.

–◻    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā.

–◻    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma.

3.2.5.Trešo personu iemaksas

–Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

–☒    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

–◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻    pašu resursus

–◻    dažādus ieņēmumus

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt, ar kādu metodi aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.

(1)    OV L 141, 29.5.2006., 1. lpp. OV L 78, 17.3.2007., 31. lpp.

(2)    OV L 328, 7.12.2013., 2. lpp. OV L 228, 31.7.2014., 1. lpp.

(3)    OV L 70, 18.3.2000., 2. lpp.

(4)    Pieņemtas Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes 3612. sanāksmē 2018. gada 16. aprīlī.

(5)    Tiesas 2018. gada 27. februāra spriedums Lietā C-266/16 (Western Sahara Campaign UK), EU:C:2018:118.

(6)    OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.

(7)     https://ec.europa.eu/fisheries/sites/fisheries/files/docs/publications/evaluation-report-morocco_fr.pdf SWD(2018) 1 final : https://eur-lex.europa.eu/legal-content/FR/TXT/?qid=1535624240760&uri=CELEX:52018SC0001

(8)    Tiesas 2018. gada 27. februāra spriedums Lietā C-266/16 (Western Sahara Campaign UK), EU:C:2018:118.

(9)    ABM: Budžeta vadība pa darbības jomām – ABB: budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

(10)    Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.

(11)    Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļvietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html

(12)    Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

(13)    Dif. diferencētās apropriācijas, nedif.

(14)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(15)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(16)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(17)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(18)    Rezultāti ir attiecīgie produkti un sniedzamie pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(19)    Kā norādīts 1.4.2. punktā. “Konkrētie mērķi...”.

(20)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(21)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(22)    CA – līgumdarbinieki, LA – vietējie darbinieki, SNE – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūras darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās.

(23)    Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

(24)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 8.10.2018

COM(2018) 677 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums Padomes lēmumam

par to, lai Savienības vārdā parakstītu ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti un tā īstenošanas protokolu, kā arī minētajam nolīgumam pievienoto vēstuļu apmaiņu

{SWD(2018) 433 final}

PIELIKUMS

Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumam starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti pievienotā vēstuļu apmaiņa starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti

A. Savienības vēstule

Cienītā kundze! / Godātais kungs!

Man ir gods atsaukties uz ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti (“zivsaimniecības nolīgums”) attiecībā uz dažiem šā nolīguma noteikumiem.

Sarunu iznākumā Eiropas Savienība un Marokas Karaliste vienojās par turpmāko.

1.Attiecībā uz Rietumsahāras jautājumu Puses no jauna apstiprina savu atbalstu  ANO procesam un ģenerālsekretāra centieniem panākt galīgo politisko risinājumu saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem un mērķiem un pamatojoties uz Drošības padomes rezolūcijām. 

2.Zivsaimniecības nolīgums tiek noslēgts, neskarot attiecīgās nostājas:

–no Eiropas Savienības puses — zivsaimniecības nolīgumā ietvertās atsauces uz Marokas normatīvajiem aktiem neskar tās nostāju attiecībā uz neautonomās teritorijas statusu, kāds ir Rietumsahārai, kurai pieguļošos ūdeņus aptver zivsaimniecības nolīguma 1. panta h) punktā definētā zvejas zona, un tās tiesībām uz pašnoteikšanos;

–no Marokas Karalistes puses — Sahāras reģions ir neatņemama valsts teritorijas daļa, kurā tā pilnībā īsteno tādu pašu suverenitāti kā pārējā valsts teritorijā. Maroka uzskata, ka jebkuram šo reģionālo domstarpību risinājumam būtu jāpamatojas uz tās autonomijas iniciatīvu.

Būšu pateicīgs, ja apstiprināsiet, ka Jūsu valdība piekrīt iepriekš teiktajam.

Ar cieņu

B. Marokas Karalistes vēstule

Cienītā kundze! / Godātais kungs!

Man ir gods apstiprināt, ka ir saņemta Jūsu vēstule ar šodienas datumu, kuras teksts ir šāds:

“Cienītā kundze! / Godātais kungs!

Man ir gods atsaukties uz ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti (“zivsaimniecības nolīgums”) attiecībā uz dažiem šā nolīguma noteikumiem.

Sarunu iznākumā Eiropas Savienība un Marokas Karaliste vienojās par turpmāko.

1.Attiecībā uz Rietumsahāras jautājumu Puses no jauna apstiprina savu atbalstu ANO procesam un ģenerālsekretāra centieniem panākt galīgo politisko risinājumu saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem un mērķiem un pamatojoties uz Drošības padomes rezolūcijām.

2.Zivsaimniecības nolīgums tiek noslēgts, neskarot attiecīgās nostājas:

–no Eiropas Savienības puses — zivsaimniecības nolīgumā ietvertās atsauces uz Marokas normatīvajiem aktiem neskar tās nostāju attiecībā uz neautonomās teritorijas statusu, kāds ir Rietumsahārai, kurai pieguļošos ūdeņus aptver zivsaimniecības nolīguma 1. panta h) punktā definētā zvejas zona, un tās tiesībām uz pašnoteikšanos;

–no Marokas Karalistes puses — Sahāras reģions ir neatņemama valsts teritorijas daļa, kurā tā pilnībā īsteno tādu pašu suverenitāti kā pārējā valsts teritorijā. Maroka uzskata, ka jebkuram šo reģionālo domstarpību risinājumam būtu jāpamatojas uz tās autonomijas iniciatīvu.

Būšu pateicīgs, ja apstiprināsiet, ka Jūsu valdība piekrīt iepriekš teiktajam.

Ar cieņu ”

Varu apstiprināt, ka mana valdība piekrīt Jūsu vēstules saturam.

Ar cieņu

ILGTSPĒJĪGAS ZIVSAIMNIECĪBAS PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “Savienība”, un

MAROKAS KARALISTE, turpmāk “Maroka”,

abas kopā turpmāk “Puses”,

ŅEMOT VĒRĀ ciešo sadarbību starp Savienību un Maroku, jo īpaši saistībā ar Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu par asociācijas izveidi starp Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses, un Pušu kopīgo vēlmi padarīt šo sadarbību ciešāku,

APŅĒMUŠĀS stingri ievērot starptautiskās tiesības un pamata cilvēktiesības, vienlaikus nodrošinot attiecīgajām Pusēm savstarpējus ieguvumus,

PATUROT PRĀTĀ, ka šis nolīgums ir daļa no to visaptverošās partnerības, kas aptver ekonomiskos, politiskos un drošības jautājumus un cīņu pret neatbilstīgu migrāciju, tostarp tās pamatcēloņu novēršanu,

ŅEMOT VĒRĀ Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS),

APZINĀDAMĀS to, cik svarīgi ir principi, kas noteikti ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 1995. gada konferencē pieņemtajā Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksā,

APŅĒMUŠĀS ievērot lēmumus un ieteikumus, ko pieņēmušas attiecīgās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas, kurās Puses ir dalībnieces,

VĒLOTIES šajā nolūkā ņemt vērā pieejamos zinātniskos ieteikumus un attiecīgos pārvaldības plānus, ko pieņēmušas kompetentās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas, lai nodrošinātu zvejas darbību vidisko ilgtspēju un veicinātu okeānu pārvaldību starptautiskā mērogā,

APŅĒMUŠĀS šajā nolūkā iedibināt dialogu, jo īpaši attiecībā uz zvejniecību pārvaldību, cīņu pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, zvejas darbību kontroli, uzraudzību un pārraudzību,

VĒLĒDAMĀS nodrošināt, ka piekļuve zvejas zonai ir pamatota ar Savienības zvejas flotes darbību un ka tā iegūst pienācīgu daļu no zvejas resursu pārpalikuma, ņemot vērā katra nolīguma specifiku, un ka tai ir tādi paši zvejas tehniskie nosacījumi, kādi tiek piemēroti visām flotēm,

PĀRLIECINĀTAS, ka šādai partnerībai ir jāizpaužas tādu iniciatīvu un pasākumu veidā, kas gan kopā, gan atsevišķi viens otru papildina un nodrošina dažādu politikas jomu saskanību un centienu sinerģiju,

APŅEMUŠĀS šajā nolūkā Marokas zvejniecības sektorpolitikas ietvaros, tostarp zvejas zonā, uz ko attiecas šis nolīgums, sekmēt partnerattiecību attīstīšanu, jo īpaši ar mērķi noteikt piemērotākos līdzekļus šīs politikas efektīvai īstenošanai, kā arī uzņēmēju un pilsoniskās sabiedrības iesaisti šajā procesā,

VĒLOTIES pieņemt noteikumus un nosacījumus, ar kādiem Savienības kuģi var piekļūt zvejas zonai, un šajā nolūkā nodrošināt, ka zvejas darbības ir vērstas tikai uz pieejamajiem resursiem, ņemot vērā zonā darbojošos flotu zvejas kapacitāti un vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot tam, ka dažas sugas ir transzonālas un tālu migrējošas,

APŅĒMUŠĀS panākt ciešāku ekonomisko un sociālo sadarbību, kuras mērķis ir izveidot un stiprināt ilgtspējīgu zivsaimniecību un veicināt okeānu labāku pārvaldību, arī sekmējot ieguldījumus ar abu Pušu uzņēmumu līdzdalību, saskaņā ar valsts attīstības mērķiem,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

Šajā nolīgumā piemēro šādas definīcijas:

(a)“Marokas Karalistes iestādes” ir Lauksaimniecības, jūras zvejniecības, lauku attīstības, ūdenssaimniecības un mežu ministrija – Jūras zvejniecības departaments;

(b)“Savienības iestādes” ir Eiropas Komisija;

(c)“nolīgums” ir ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti, tam pievienotā vēstuļu apmaiņa, protokols par minētā nolīguma īstenošanu, tā pielikums un tā papildinājumi;

(d)“zvejas darbība” ir zivju meklēšana, zvejas rīku iemešana, ievietošana, vilkšana un pacelšana, nozvejas izcelšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī, paturēšana uz kuģa, apstrāde uz kuģa, zivju un zvejas produktu pārvietošana, ievietošana sprostos, nobarošana un izkraušana;

(e) “zvejas kuģis” ir jebkurš kuģis, kas aprīkots jūras bioloģisko resursu komerciālai izmantošanai;

(f)“Savienības kuģis” ir Savienības dalībvalsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts Savienībā;

(g)“kuģa īpašnieks” ir par zvejas kuģi juridiski atbildīgā persona, kuras pārziņā kuģis atrodas un kura kontrolē tā darbību;

(h)“zvejas zona” ir Centrālaustrumu Atlantijas ūdeņi, kas atrodas starp 35° 47’ 18'' ziemeļu platuma paralēli un 20° 46’ 13'' ziemeļu platuma paralēli, tostarp piegulošie Rietumsahāras 1 ūdeņi, kas aptver visus pārvaldības apgabalus; šī definīcija neskars iespējamās sarunas par zvejas zonai blakus esošo piekrastes valstu jūras apgabalu demarkāciju un vispārīgi trešo valstu tiesības;

(i)“pārvaldības apgabals” ir darbības apgabals, ko norobežo ģeogrāfiskās koordinātas, izmantojamie zvejas rīki vai atļautās sugas;

(j)“zvejas atļauja” ir zvejas licence, ko Marokas Karalistes iestādes izdevušas Savienības zvejas kuģim un kas dod tam tiesības zvejas zonā veikt zvejas darbības;

(k)“tieša zvejas atļauja” ir zvejas licence, ko Marokas Karalistes iestādes Savienības zvejas kuģim izdevušas ārpus nolīguma;

(l)“krājums” ir konkrētā apgabalā sastopami jūras bioloģiskie resursi;

(m)“zvejas produkti” ir ūdens organismi, kas iegūti zvejas darbībā;

(n)“akvakultūras produkti” ir akvakultūras darbībā iegūti ūdens organismi jebkurā to dzīves cikla posmā vai no tiem iegūti produkti;

(o)“zivsaimniecības nozare” ir tautsaimniecības nozare, kas ietver visas zvejas un akvakultūras produktu ražošanas, apstrādes un tirdzniecības darbības;

(p)“zvejnieks” ir ikviena persona, kas veic Pušu atzītas komerciālas zvejas darbības;

(q)“zvejas iespējas” ir ar nozvejas apjomu vai zvejas piepūli skaitliski izteiktas juridiskas tiesības zvejot;

(r)“ilgtspējīga zveja” ir zveja, kas atbilst ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 1995. gada konferencē pieņemtajā Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksā noteiktajiem mērķiem un principiem.

2. pants

Priekšmets

Šis nolīgums izveido juridiskās, vidiskās, ekonomiskās un sociālās pārvaldības satvaru Savienības kuģu veiktām zvejas darbībām un paredz arī:

(a)nosacījumus, ar kādiem Savienības kuģi var iesaistīties zvejas darbībās zvejas zonā;

(b)ekonomisko un finansiālo sadarbību zivsaimniecības nozarē ar mērķi izveidot zivsaimniecības nozares partnerību un stiprināt okeānu pārvaldību;

(c)administratīvo sadarbību finansiālā ieguldījuma īstenošanā;

(d)zinātnisko un tehnisko sadarbību, kuras mērķis ir nodrošināt zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu zvejas zonā un attīstīt attiecīgo nozari;

(e)sadarbību darbību kontroles un pārraudzības pasākumos, kurus veic zvejas zonā, lai nodrošinātu spēkā esošo noteikumu ievērošanu un lai zvejas resursu saglabāšanas un zvejas darbību pārvaldības pasākumi, jo īpaši cīņa pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, būtu rezultatīvi.

3. pants

Šā nolīguma īstenošanas principi un mērķi

1. Puses apņemas veicināt ilgtspējīgu zveju zvejas zonā, pamatojoties uz nediskriminācijas principu attiecībā pret dažādajām flotēm, kas zvejo minētajā zvejas zonā.

2. Marokas Karalistes iestādes apņemas nodrošināt, ka piekļuve zvejas zonai ir pamatota ar Savienības zvejas flotes darbību. Marokas Karalistes iestādes gādā par to, lai Eiropas flote iegūtu pienācīgu daļu no zvejas resursu pārpalikuma, ņemot vērā katra nolīguma specifiku. Eiropas flotei ir tādi paši tehniskie zvejas nosacījumi, kādi tiek piemēroti visām flotēm.

3. Puses apņemas informēt viena otru par zivsaimniecības nolīgumiem un vienošanām, kas noslēgtas ar trešo personu.

4. Puses vienojas, ka Savienības kuģi iegūst tikai pieļaujamās nozvejas pārpalikumu, kā minēts UNCLOS 62. panta 2. un 3. punktā un kas noteikts skaidrā un pārredzamā veidā, pamatojoties uz pieejamiem attiecīgiem zinātniskiem ieteikumiem un attiecīgo informāciju, ar kuru apmainījušās Puses, par attiecīgo krājumu kopējo zvejas piepūli visām flotēm, kas darbojas zvejas zonā.

5. Lai noteiktu resursus, kas pieejami transzonālos vai tālu migrējošo zivju krājumos, Puses pienācīgi ņem vērā reģionālā līmenī veiktos zinātniskos izvērtējumus, kā arī kompetento reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju pieņemtos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.

6. Puses apņemas nodrošināt, ka šis nolīgums tiek īstenots Savienības zvejas kuģu darbību juridiskās, vidiskās, ekonomiskās un sociālās pārvaldības satvarā.

7. Puses apņemas abpusējās interesēs izveidot ciešu dialogu, veicināt apspriešanos un jo īpaši informēt par zvejniecības sektorpolitikas un okeānu pārvaldības īstenošanu.

8. Puses turklāt sadarbojas, veicot saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem īstenoto pasākumu, programmu un darbību ex ante, starpposma un ex post izvērtējumus.

9. Puses apņemas nodrošināt, ka uz visiem jūrniekiem, kurus nodarbina uz Savienības kuģiem, pilnībā attiecas Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Deklarācija par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, jo īpaši attiecībā uz biedrošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesībām, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām. 

10. Šis nolīgums ir saskaņā ar 1996. gada 26. februāra nolīgumu par asociācijas izveidi starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti (turpmāk “asociācijas nolīgums”). Tas sekmē asociācijas nolīguma vispārīgo mērķu sasniegšanu un tiecas nodrošināt zvejas resursu dzīvotspēju ekoloģiskā, ekonomiskā un sociālā aspektā.

11. Šā nolīguma īstenošana notiek saskaņā ar asociācijas nolīguma 1. pantu par dialoga un sadarbības attīstību un tā paša nolīguma 2. pantu par demokrātijas principu un pamata cilvēktiesību ievērošanu.

4. pants

Savienības kuģu piekļuve zvejas zonai

Marokas Karalistes iestādes apņemas atļaut Savienības kuģiem iesaistīties zvejas darbībās zvejas zonā saskaņā ar šo nolīgumu.

5. pants

Zvejas nosacījumi un ekskluzivitātes klauzula

1. Savienības kuģi drīkst zvejot šā nolīguma aptvertajā zvejas zonā tikai tad, ja tiem ir saskaņā ar šo nolīgumu izdota zvejas atļauja. Jebkādas zvejas darbības, kas neietilpst šā nolīguma darbības jomā, ir aizliegtas.

2. Marokas Karalistes iestādes neizdod zvejas atļaujas Savienības kuģiem citādi kā vien saskaņā ar šo nolīgumu. Jebkādu šā nolīguma darbības jomā neietilpstošu zvejas atļauju izdošana Savienības kuģiem, jo īpaši tiešu atļauju veidā, ir aizliegta.

3. Kuģa zvejas atļaujas izdošanas kārtība, no kuģa īpašnieka iekasējamās nodevas un maksāšanas kārtība ir noteikta protokolā, tā pielikumā un papildinājumos.

4. Puses nodrošina pareizu šo procedūru un nosacījumu īstenošanu, pateicoties atbilstīgai administratīvajai sadarbībai starp to kompetentajām iestādēm.

6. pants

Zvejas darbībām piemērojamie normatīvie akti

1. Lai nodrošinātu ilgtspējīgas zvejas tiesisko regulējumu, Savienības kuģi, kas darbojas zvejas zonā, ievēro Marokas normatīvos aktus, kas reglamentē zvejas darbības minētajā zonā, ja vien šajā nolīgumā nav noteikts citādi. Marokas Karalistes iestādes ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms šā nolīguma piemērošanas informē Savienības iestādes par piemērojamajiem normatīvajiem aktiem.

2. Savienība apņemas veikt visus attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās kuģi ievēro šo nolīgumu un paziņotos normatīvos aktus un ka tiek faktiski piemēroti šajā nolīgumā paredzētie zvejas darbību uzraudzības, kontroles un pārraudzības pasākumi.

Savienības kuģiem jāsadarbojas ar Marokas Karalistes iestādēm, kas atbild par uzraudzību, kontroli un pārraudzību.

3. Puses viena otru informē par visiem vispārējiem lēmumiem, kas var ietekmēt Savienības kuģu darbības saskaņā ar šo nolīgumu. Puses paziņo viena otrai par visām izmaiņām to zivsaimniecības politikā vai tiesību aktos, kas varētu ietekmēt Savienības kuģu darbības, kuras tie veic saskaņā ar šo nolīgumu.

Tiesību aktu izmaiņas, kas ietekmē Savienības kuģu darbības, attiecībā uz Savienības kuģiem kļūst pildāmi, sākot no 60. dienas pēc tās dienas, kurā Savienības iestādes saņēmušas attiecīgo paziņojumu no Marokas, izņemot īpašus gadījumus, kad šo termiņu nepiemēro.

SAISTĪBAS UN VISPĀRĪGI PIENĀKUMI

7. pants

Partnerība

Puses vienojas stiprināt savu partnerību, tostarp zinātnisko sadarbību, sadarbību starp uzņēmējiem un sadarbību uzraudzības, kontroles un pārraudzības jomā un nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas apkarošanā, kā arī administratīvo sadarbību ilgtspējīgas zivsaimniecības politikas īstenošanā.

8. pants

Zinātniskā sadarbība

1. Šā nolīguma darbības laikā Puses sadarbojas resursu stāvokļa pārraudzībā zvejas zonā. Šim nolūkam pārmaiņus Savienībā un Marokā reizi gadā tiek rīkota kopēja zinātniska sanāksme.

2. Pamatojoties uz zinātniskās sanāksmes secinājumiem un labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, Puses savstarpēji apspriežas 13. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā, lai vajadzības gadījumā un pēc savstarpējas vienošanās veiktu pasākumus zvejas resursu ilgtspējīgas pārvaldības nodrošināšanā.

3. Lai nodrošinātu bioloģisko resursu pārvaldību un saglabāšanu un sadarbotos attiecīgajā zinātniskajā izpētē, Puses apņemas savstarpēji apspriesties vai nu tieši, vai kompetentajās starptautiskajās organizācijās.

9. pants

Uzņēmēju sadarbība

1. Puses veicina ekonomisko, zinātnisko un tehnisko sadarbību zivsaimniecības nozarē un ar to saistītās nozarēs. Puses viena ar otru apspriežas, lai atvieglotu un sekmētu dažādos šajā ziņā iespējamos pasākumus.

2. Puses apņemas veicināt informācijas apmaiņu par zvejas paņēmieniem un rīkiem, zvejas produktu saglabāšanas metodēm un rūpniecisko apstrādi.

3. Puses cenšas radīt labvēlīgus apstākļus uzņēmumu tehniskās, ekonomiskās un komerciālās sadarbības veicināšanai, atbalstot darījumdarbības attīstībai un ieguldījumiem labvēlīgas vides radīšanu.

4. Puses jo īpaši atbalsta abpusēji izdevīgu investīciju veicināšanu saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

10. pants

Sadarbība uzraudzības, kontroles un pārraudzības jomā un nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošanā

1. Puses apņemas sadarboties zvejas darbību uzraudzīšanā, kontrolēšanā un pārraudzīšanā zvejas zonā un apkarot nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, lai tādējādi ieviestu ilgtspējīgu zveju.

2. Marokas Karalistes iestādes nodrošina, ka šajā nolīgumā un tā protokolā paredzētie zvejniecību kontroles noteikumi tiek faktiski piemēroti. Savienības kuģi sadarbojas ar Marokas kompetentajām iestādēm, kas atbild par šādu kontroli.

11. pants

Administratīvā sadarbība

Lai nodrošinātu zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāti, Puses:

–attīsta administratīvo sadarbību ar mērķi nodrošināt, ka Savienības kuģi ievēro šā nolīguma un jo īpaši tā 6. panta noteikumus,

–sadarbojas, lai novērstu nelegālu zveju un cīnītos pret to, jo īpaši ar informācijas apmaiņu un ciešu administratīvo sadarbību.

12. pants

Finansiālais ieguldījums

1. Finansiālais ieguldījums ir noteikts protokolā, tā pielikumā un papildinājumos.

2. Finansiālais ieguldījums, kas minēts 1. punktā, ietver:

(a)Savienības piešķirtu finansiālu kompensāciju par Savienības kuģu piekļuvi zvejas zonai;

(b)nodevas, ko maksā Savienības kuģu īpašnieki;

(c)Savienības piešķirtu nozares atbalstu tādas ilgtspējīgas zivsaimniecības politikas un okeānu pārvaldības īstenošanai, uz kuru attiecas gada un daudzgadu programma.

3. Savienības piešķirto finansiālo ieguldījumu maksā katru gadu saskaņā ar protokolu.

4. Puses tiecas nodrošināt šā nolīguma sniegto sociālekonomisko ieguvumu (jo īpaši infrastruktūras, sociālo pamatpakalpojumu, uzņēmumu izveides, profesionālās apmācības, zivsaimniecības nozares attīstības un modernizācijas projektu jomā) taisnīgu ģeogrāfisko un sociālo sadalījumu, lai garantētu, ka tas dod labumu attiecīgo teritoriju iedzīvotājiem proporcionāli zvejas darbībām.

5. Apvienotā komiteja 2. punkta a) apakšpunktā minēto finansiālo ieguldījumu var pārskatīt šādos gadījumos:

(a)Savienības kuģiem piešķirto zvejas iespēju samazināšana, konkrēti, piemērojot attiecīgo krājumu pārvaldības pasākumus, kurus, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu, uzskata par vajadzīgiem resursu saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai;

(b)Savienības kuģiem piešķirto zvejas iespēju palielināšana, ja saskaņā ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem resursu stāvoklis to atļauj;

(c)nolīguma 20. un 21. pantā paredzētās apturēšanas vai izbeigšanas gadījumā.

6. Finansiālo ieguldījumu, kas minēts 2. punkta c) apakšpunktā:

(a)nošķir no 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem maksājumiem, kas saistīti ar piekļuves izmaksām;

(b)nosaka un izmaksā atkarībā no tā, vai un kā ir sasniegti protokolā paredzētie nozares atbalsta mērķi un protokola īstenošanai paredzētās gada un daudzgadu programmas.

7. Šā panta 2. punkta c) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma summu Apvienotā komiteja var pārskatīt pēc nozares politikas īstenošanai paredzētā finansiālā atbalsta nosacījumu atkārtotas novērtēšanas.

INSTITUCIONĀLIE NOTEIKUMI

13. pants

Apvienotā komiteja

1. Tiek izveidota Apvienotā komiteja, kurā ir Pušu pārstāvji. Tās pienākums ir uzraudzīt šā nolīguma piemērošanu, un tā var pieņemt protokola, tā pielikuma un papildinājumu grozījumus.

2. Apvienotā komiteja:

(a)uzrauga šā nolīguma darbību, interpretāciju un piemērošanu, jo īpaši 12. panta 6. punkta b) apakšpunktā minēto gada un daudzgadu programmu izstrādi un to īstenošanas izvērtēšanu;

(b)izstrādā un izvērtē 12. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma gada un daudzgadu programmu;

(c)izvērtē sociālekonomisko ieguvumu ģeogrāfisko un sociālo sadalījumu attiecīgo teritoriju iedzīvotājiem, kā minēts 12. panta 4. punktā;

(d)nodrošina vajadzīgo saziņu Puses interesējošajos zivsaimniecības jautājumos;

(e)darbojas kā forums izlīguma panākšanai domstarpībās par šā nolīguma interpretēšanu vai piemērošanu.

3. Apvienotā komiteja var apstiprināt protokola, tā pielikuma un papildinājumu grozījumus attiecībā uz:

(a)zvejas iespēju un līdz ar to arī 12. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma pārskatīšanu;

(b)nozares atbalsta un līdz ar to arī 12. panta 2. punkta c) punktā minētā finansiālā ieguldījuma īstenošanas kārtību;

(c)tehniskajiem nosacījumiem un noteikumiem, ar kādiem Savienības kuģi veic zvejas darbības;

(d)visām citām funkcijām, par kurām Puses nolemj, abpusēji vienojoties, tostarp saistībā ar NNN zvejas apkarošanu un okeānu pārvaldību.

5. Apvienotā komiteja sanāk vismaz reizi gadā pārmaiņus Marokā un Savienībā vai kādā citā vietā, par kuru Puses vienojas, un sanāksmi vada tās rīkotāja Puse. Ja kāda no Pusēm to pieprasa, Apvienotā komiteja pulcējas uz ārkārtas sanāksmi.

Apvienotās komitejas sanāksmju secinājumus ieraksta protokolā, un Puses to paraksta.

6. Apvienotā komiteja var pieņemt savu reglamentu.

14. pants

Nolīguma darbības ģeogrāfiskais apgabals

Šo nolīgumu piemēro teritorijās, kurās piemēro Eiropas Savienības dibināšanas līgumu, no vienas puses, un 6. panta 1. punktā minētos normatīvos aktus, no otras puses.

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

15. pants

Domstarpību risināšana

Puses savstarpēji apspriežas par domstarpībām attiecībā uz šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu.

16. pants

Protokola, pielikuma, papildinājumu un vēstuļu apmaiņas statuss

Protokols, tā pielikums un papildinājumi, kā arī nolīgumam pievienotā vēstuļu apmaiņa ir šā nolīguma neatņemama sastāvdaļa, un tos reglamentē arī šie nobeiguma noteikumi.

17. pants

Valoda un stāšanās spēkā

Šis nolīgums ir sagatavots angļu, arābu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai paziņo par vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

18. pants

Nolīguma darbības ilgums

Šo nolīgumu piemēro uz nenoteiktu laiku.

19. pants

Provizoriska piemērošana

Šo nolīgumu var piemērot provizoriski, Pusēm savstarpēji vienojoties un apmainoties ar paziņojumiem, no dienas, kad Eiropas Savienības Padome pilnvarojusi parakstīšanu.

20. pants

Piemērošanas apturēšana

1. Pēc jebkuras Puses iniciatīvas šā nolīguma piemērošanu var apturēt vienā vai vairākos šādos gadījumos:

(a)radušies apstākļi, kuri nav dabas parādības, kurus Puses nespēj pienācīgi kontrolēt un kuri traucē zvejot zvejas zonā;

(b)starp Pusēm radušās domstarpības par šā nolīguma interpretāciju vai īstenošanu, jo īpaši par 6., 10. un 12. panta ievērošanu;

(c)kāda no Pusēm šo nolīgumu neievēro;

(d)būtiski mainījusies sektorpolitika, kas noteica šā nolīguma noslēgšanu, un kāda no Pusēm pieprasa nolīgumu grozīt.

2. Ieinteresētā Puse rakstveidā paziņo otrai Pusei par nolīguma piemērošanas apturēšanu, un apturēšana stājas spēkā trīs mēnešus pēc paziņojuma saņemšanas. Ar minētā paziņojuma nosūtīšanu sākas Pušu apspriešanās, lai trīs mēnešu laikā domstarpības raudzītu atrisināt neformālā ceļā.

3. Ja domstarpības nevar atrisināt neformāli un nolīguma piemērošana tiek apturēta, Puses turpina savstarpēji apspriesties, lai domstarpības atrisinātu ar izlīgumu. Ja izlīgums tiek panākts, nolīguma īstenošanu atsāk un – ja nav citas vienošanās – 12. panta 2. punktā minēto finansiālo ieguldījumu samazina samērīgi un proporcionāli laikam, kurā nolīguma piemērošana bijusi apturēta.

21. pants

Piemērošanas izbeigšana

1. Pēc jebkuras Puses iniciatīvas šā nolīguma piemērošanu var izbeigt vienā vai vairākos šādos gadījumos:

(a)radušies apstākļi, kuri nav dabas parādības, kurus Puses nespēj pienācīgi kontrolēt un kuri traucē zvejot zvejas zonā;

(b)ir noplicināti attiecīgie krājumi;

(c)ir samazinājies Savienības kuģiem piešķirto zvejas iespēju izmantošanas apjoms;

(d)Puses nepilda apņemšanos apkarot NNN zveju;

(e)starp Pusēm radušās domstarpības par šā nolīguma interpretāciju vai īstenošanu;

(f)kāda no Pusēm šo nolīgumu neievēro;

(g)būtiski mainījusies sektorpolitika, kas noteica šā nolīguma noslēgšanu, un kāda no Pusēm pieprasa nolīgumu grozīt.

2. Attiecīgā ieinteresētā Puse rakstveidā paziņo otrai Pusei par nolīguma piemērošanas izbeigšanu, un izbeigšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc paziņojuma saņemšanas, ja vien Puses kopīgi nenolemj šo termiņu pagarināt.

3. No brīža, kad izdarīts paziņojums par nolīguma piemērošanas izbeigšanu, Puses savstarpēji apspriežas, lai sešu mēnešu laikā domstarpības atrisinātu ar izlīgumu.

4. Šā nolīguma 12. pantā minētā finansiālā ieguldījuma maksājumu gadam, kurā tiek izbeigta šā nolīguma darbība, samazina samērīgi un proporcionāli laikam. Šādu samazinājumu piemēro arī gadījumā, ja kāda no Pusēm izbeidz provizorisku piemērošanu.

22. pants

Pārskatīšana

Puses vienojas pārskatīt šo nolīgumu, lai ņemtu vērā jebkādas izmaiņas juridiskās, vidiskās, ekonomiskās un sociālās pārvaldības satvarā, kuras var ietekmēt Savienības zvejas darbības.

23. pants

Atcelšana

Ar šo atceļ Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Marokas Karalisti, kurš bija stājies spēkā 2007. gada 28. februārī.

PROTOKOLS,

ar ko īsteno ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti

1. pants

Definīcijas

Šajā protokolā piemēro nolīguma 1. pantā noteiktās definīcijas ar šādiem grozījumiem un papildinājumiem:

1. “zivsaimniecības nolīgums” ir ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti, kā arī minētajam nolīgumam pievienotā vēstuļu apmaiņa;

2. “protokols” ir šis zivsaimniecības nolīguma īstenošanas protokols, tā pielikums un tā papildinājumi;

3. “izkraušana” ir jebkura zvejas produktu daudzuma sākotnējā izkraušana no zvejas kuģa uz sauszemes;

4. “pārkraušana citā kuģī” ir visu uz kuģa esošo zvejas produktu vai to daļas pārkraušana citā kuģī;

5. “novērotājs” ir jebkura persona, kuru valsts iestāde saskaņā ar pielikuma noteikumiem ir pilnvarojusi novērot zvejas darbībai piemērojamo noteikumu īstenošanu vai novērot šo darbību zinātniskos nolūkos;

6. “zvejas licence” ir administratīva atļauja, ko departaments izdod kuģa īpašniekam par gada maksu un kas dod tam tiesības zvejot pārvaldības apgabalā laikposmā, uz kuru šī licence piešķirta;

7. “operators” ir fiziska vai juridiska persona, kas ir vadītājs vai īpašnieks uzņēmumam, kurā veic jebkuru no darbībām, kas saistītas ar jebkuru posmu zvejas un akvakultūras produktu ražošanā, apstrādē, tirdzniecībā, izplatīšanā un mazumtirdzniecībā;

8. “delegācija” ir Eiropas Savienības delegācija Marokā;

9. “departaments” ir Lauksaimniecības, jūras zvejniecības, lauku attīstības, ūdenssaimniecības un mežu ministrijas Jūras zvejniecības departaments.

2. pants

Mērķis

Šā protokola mērķis ir īstenot zivsaimniecības nolīguma noteikumus, jo īpaši paredzot nosacījumus Savienības kuģu piekļuvei zvejas zonai, kas definēta zivsaimniecības nolīguma 1. panta h) punktā, un ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību īstenošanas noteikumus.

3. pants

Zvejas iespējas

1. No šā protokola piemērošanas dienas uz 16. pantā noteikto laikposmu saskaņā ar zivsaimniecības nolīguma 5. panta noteikumiem tiek piešķirtas šādas zvejas iespējas:

(a)kategorijā “Mazapjoma pelaģiskā zveja ziemeļos ar zvejas vadiem” — 22 kuģi, turpmāk “1. kategorija”;

(b)kategorijā “Mazapjoma zveja ziemeļos ar grunts āķu jedām” — 35 kuģi, turpmāk “2. kategorija”;

(c)kategorijā “Mazapjoma zveja dienvidos ar makšķerkāta āķu rindām un makšķerrīkiem” — 10 kuģi, turpmāk “3. kategorija”;

(d)kategorijā “Demersālā zveja dienvidos ar grunts trali un grunts āķu jedām” — 16 kuģi, turpmāk “4. kategorija”;

(e)kategorijā “Tunzivju mazapjoma zveja ar makšķerrīkiem” — 27 kuģi, turpmāk “5. kategorija”;

(f)kategorijā “Rūpnieciskā pelaģiskā zveja ar pelaģiskajiem vai puspelaģiskajiem traļiem un ar riņķvadiem” — gada kvota:

i) 85 000 tonnu pirmajā piemērošanas gadā, 18 kuģi,

ii) 90 000 tonnu otrajā piemērošanas gadā, 18 kuģi,

iii) 100 000 tonnu trešajā un ceturtajā piemērošanas gadā, 18 kuģi,

turpmāk “6. kategorija”.

2. Šā panta 1. punktu piemēro atbilstīgi šā protokola 5., 10. un 20. pantam.

3. Piemērojot zivsaimniecības nolīguma 5. pantu, Savienības kuģi var veikt zvejas darbības zvejas zonā tikai tad, ja tiem ir zvejas licence, kas izdota saskaņā ar šā protokola noteikumiem un tam pievienotajā pielikumā un papildinājumos izklāstīto kārtību.

4. Saskaņā ar zivsaimniecības nolīguma 3. panta 4. punktu Puses vienojas Apvienotās komitejas sanāksmēs apmainīties ar informāciju par attiecīgajos krājumos gūto kopējo nozveju vai īstenoto kopējo zvejas piepūli visām flotēm, kas darbojas zvejas zonā.

4. pants

Finansiālais ieguldījums

1. Protokolā aplēstā gada kopējā vērtība sasniedz:

1.1. 48 100 000 EUR pirmajā piemērošanas gadā. Minētajā kopsummā:

(a)    37 000 000 EUR ir finansiālais ieguldījums, kas paredzēts zivsaimniecības nolīguma 12. pantā, un to veido:

i)19 100 000 EUR finansiāla kompensācija par Savienības kuģu piekļuvi zvejas zonai, kas minēta zivsaimniecības nolīguma 12. panta 2. punkta a) apakšpunktā;

ii)17 900 000 EUR nozares atbalsts, kas minēts zivsaimniecības nolīguma 12. panta 2. punkta c) apakšpunktā;

b)11 100 000 EUR ir summa, kuru veido zivsaimniecības nolīguma 12. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās nodevas, ko maksā kuģu īpašnieki.

1.2. 50 400 000 EUR otrajā piemērošanas gadā. Minētajā kopsummā:

(a)38 800 000 EUR ir finansiālais ieguldījums, kas paredzēts zivsaimniecības nolīguma 12. pantā, un to veido:

i)20 000 000 EUR finansiāla kompensācija par Savienības kuģu piekļuvi zvejas zonai, kas minēta zivsaimniecības nolīguma 12. panta 2. punkta a) apakšpunktā;

ii)18 800 000 EUR nozares atbalsts, kas minēts zivsaimniecības nolīguma 12. panta 2. punkta c) apakšpunktā;

(b)11 600 000 EUR ir summa, kuru veido zivsaimniecības nolīguma 12. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās nodevas, ko maksā kuģu īpašnieki.

1.3. 55 100 000 EUR trešajā un ceturtajā piemērošanas gadā. Minētajā kopsummā:

(a)42 400 000 EUR ir finansiālais ieguldījums, kas paredzēts zivsaimniecības nolīguma 12. pantā, un to veido:

i)21 900 000 EUR finansiāla kompensācija par Savienības kuģu piekļuvi zvejas zonai, kas minēta zivsaimniecības nolīguma 12. panta 2. punkta a) apakšpunktā;

ii)20 500 000 EUR nozares atbalsts, kas minēts zivsaimniecības nolīguma 12. panta 2. punkta c) apakšpunktā;

(b)    12 700 000 EUR ir summa, kuru veido zivsaimniecības nolīguma 12. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās nodevas, ko maksā kuģu īpašnieki.

2. Saskaņā ar zivsaimniecības nolīguma 12. pantu, jo īpaši tā 4. punktu, un ievērojot 5. panta noteikumus, Marokas Karalistes iestādes finansiālo ieguldījumu izmanto atbilstīgi šā protokola 6. un 7. panta noteikumiem.

3. Šā panta 1. punktu piemēro atbilstīgi šā protokola 5., 10., 18., 19. un 20. pantam.

4. Finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts zivsaimniecības nolīguma 12. panta 2. punkta a) un c) apakšpunktā, iemaksā Marokas Karalistes Galvenajam kasierim kontā, kurš atvērts Marokas Karalistes Valsts kasē un kura rekvizītus paziņo Marokas Karalistes iestādes.

5. pants

Zvejas iespēju pārskatīšana

1. Zvejas iespējas, kas minētas šā protokola 3. pantā, Apvienotā komiteja saskaņā ar zivsaimniecības nolīguma 13. panta 3. punkta a) apakšpunktu var pēc abpusējas vienošanās pārskatīt, ja vien šāda pārskatīšana negatīvi neietekmē zvejas zonā esošo resursu ilgtspējību. Šāda pārskatīšana var attiekties uz kuģu skaitu, mērķsugām vai kvotām, kas katrai kategorijai piešķirtas saskaņā ar 3. pantu.

2. Saskaņā ar zivsaimniecības nolīguma 12. panta 5. punktu, ja zvejas iespējas tiek palielinātas vai samazinātas, zivsaimniecības nolīguma 12. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto finansiālo kompensāciju koriģē samērīgi, proporcionāli laikam un pamatojoties uz attiecīgajās kategorijās gūto nozveju vērtības aplēsi. Šādu korekciju apstiprina Apvienotā komiteja.

Tomēr zvejas iespējas nedrīkst palielināt tā, ka tās atbilstu zivsaimniecības nolīguma 12. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās Savienības maksātās finansiālās kompensācijas divkāršam apjomam.

6. pants

Finansiālā kompensācija par piekļuvi zvejas zonai un kuģu īpašnieku maksājamās nodevas

1. Uz zivsaimniecības nolīguma 12. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto finansiālo kompensāciju un nolīguma 12. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajām nodevām attiecas sociālekonomisko ieguvumu taisnīga ģeogrāfiska un sociāla sadale, lai nodrošinātu, ka tā dod labumu attiecīgo teritoriju iedzīvotājiem saskaņā ar zivsaimniecības nolīguma 12. panta 4. punktu.

2. Ne vēlāk kā 3 mēnešus pēc šā protokola piemērošanas sākuma dienas Marokas Karalistes iestādes paziņo metodi, pēc kuras nosaka 1. punktā minēto ģeogrāfisko un sociālo sadalījumu, un piešķirto summu sadales shēmu, kura jāizskata Apvienotajā komitejā.

3. Visas būtiskās ģeogrāfiskā un sociālā sadalījuma izmaiņas Puses izskata Apvienotajā komitejā.

4. Marokas Karalistes iestādes katru gadu 3 mēnešu laikā iesniedz gada ziņojumu par ģeogrāfisko un sociālo sadalījumu iepriekšējā finanšu gadā.

5. Pirms protokola termiņa beigām Marokas Karalistes iestādes iesniedz nobeiguma ziņojumu par 1. punktā minēto summu ģeogrāfisko un sociālo sadalījumu.

7. pants

Nozares atbalsta piešķiršana

1. Zivsaimniecības nolīguma 12. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētais nozares atbalsts veicina nozares politikas izstrādi un īstenošanu atbilstīgi nacionālajai zivsaimniecības nozares attīstības stratēģijai.

2. Ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šā protokola piemērošanas sākuma dienas Apvienotā komiteja vienojas par nozares daudzgadu programmu un sīki izstrādātiem īstenošanas noteikumiem, jo īpaši šādos jautājumos:

(a)gada un daudzgadu vadlīnijas par nozares atbalsta īpašās summas izmantošanu atbilstīgi zivsaimniecības nolīguma 12. panta 4. punktam;

(b)gada un daudzgadu mērķi, kas jāsasniedz, lai izveidotu ilgtspējīgas zvejas darbības, ņemot vērā prioritātes, ko Marokas Karalistes iestādes izvirzījušas valsts nozares politikā;

(c)kritēriji, ziņojumi un procedūras, tostarp budžeta un finanšu rādītāji un kontroles un revīzijas metodes, kas jāizmanto, lai katru gadu novērtētu sasniegtos rezultātus.

3. Visus vadlīniju, mērķu, kritēriju un rādītāju grozījumus Puses apstiprina Apvienotajā komitejā.

4. Marokas Karalistes iestādes iesniedz gada ziņojumu par nozares atbalsta ietvaros īstenoto projektu virzību, un Apvienotā komiteja to izskata. Minētā ziņojuma struktūru Apvienotā komiteja nosaka ne vēlāk kā 3 mēnešus pēc šā protokola piemērošanas sākuma dienas.

5. Pēc projektu pabeigšanas Marokas Karalistes iestādes atkarībā no projektu veida un ilguma iesniedz ziņojumu par projektu īstenošanu, un Apvienotā komiteja to izskata. Minētā ziņojuma saturu nosaka Apvienotā komiteja.

6. Pirms šā protokola termiņa beigām Marokas Karalistes iestādes iesniedz nobeiguma ziņojumu par šajā protokolā paredzētā nozares atbalsta īstenošanu, tostarp par iepriekšējos punktos minētajiem elementiem.

7. Puses vajadzības gadījumā turpina uzraudzīt nozares atbalsta īstenošanu ilgākais 6 mēnešus pēc šā protokola termiņa beigām vai pēc tā piemērošanas apturēšanas vai izbeigšanas, kā paredzēts šajā protokolā. Taču darbībai vai projektam, ko iepriekš apstiprinājusi apvienotā komiteja, nozares atbalsta uzraudzību var paildzināt par vēl ne vairāk kā 6 mēnešiem.

8. Puses izveido komunikācijas un redzamības plānu attiecībā uz zivsaimniecības nolīgumu. Plānu apstiprina apvienotās komitejas pirmajā sanāksmē.

8. pants

Maksājumi

1. Zivsaimniecības nolīguma 12. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma maksājumu veic šādi:

(a)par pirmo gadu — ne vēlāk kā 2 mēnešus pēc Apvienotās komitejas sanāksmes, kurā apstiprināta 6. panta 2. punktā minētā sadalījuma metode;

(b)par nākamajiem gadiem — šā protokola piemērošanas gadadienā, ņemot vērā analīzi, ko Apvienotā komiteja veikusi saskaņā ar 4. un 5. punktu.

2. Zivsaimniecības nolīguma 12. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma maksājumu veic šādi:

(a)par pirmo gadu — ne vēlāk kā 2 mēnešus pēc tam, kad Apvienotā komiteja ir apstiprinājusi šā protokola 7. panta 2. punktā paredzēto gada un daudzgadu plānu;

(b)par nākamajiem gadiem — 2 mēnešus pēc tam, kad Apvienotā komiteja ir apstiprinājusi iepriekšējā gadā sasniegtos rezultātus, un gada programmu, kas paredzēta nākamajam finanšu gadam.

3. No kuģu īpašniekiem iekasējamo nodevu maksājumu veic saskaņā ar šā protokola pielikuma I nodaļas E iedaļā noteikto kārtību.

4. Apvienotā komiteja katru gadu apstiprina rezultātu atbilstību programmai un maksājumu atbilstību ģeogrāfiskā un sociālā sadalījuma shēmai.

5. Ja sasniegtie rezultāti neatbilst programmai vai 6. panta 2. un 3. punktā minētajai metodei, tostarp attiecībā uz ģeogrāfisko un sociālo sadalījumu, maksājumus un ar tiem saistītās zvejas darbības var pārskatīt vai attiecīgā gadījumā daļēji vai pilnīgi apturēt. Šādos gadījumos Puses turpina apspriesties, un pēc tam, kad Apvienotā komiteja ir apstiprinājusi, ka 4. punktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, attiecīgie maksājumi un zvejas darbības tiek atsāktas.

9. pants

Zinātniskā darba koordinēšana

1. Saskaņā ar zivsaimniecības nolīguma 3. un 8. pantu Puses apņemas regulāri vai vajadzības gadījumā rīkot zinātniskas sanāksmes, lai izskatītu zinātniskus jautājumus un, ja vajadzīgs, pēc Apvienotās komitejas pieprasījuma izskatītu aplēsi par nozveju pirmās pārdošanas vērtību izkraušanas vietā vai galamērķa tirgos.

2. Zinātnisko sanāksmju pilnvaras, sastāvu un darbību nosaka Apvienotā komiteja.

10. pants

Zinātniskās zvejas kampaņas

Pētniecības un zinātniskās un tehniskās kompetences uzlabošanas nolūkos zvejas zonā pēc Apvienotās komitejas pieprasījuma var veikt zinātniskās zvejas kampaņu. Zinātniskās zvejas kampaņas īstenošanas kārtību nosaka saskaņā ar šā protokola pielikuma III nodaļas noteikumiem.

11. pants

Uzņēmēju sadarbība

Puses saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem sekmē uzņēmēju kontaktus un sadarbību šādās jomās:

(a)ar zvejniecību saistītu rūpniecības nozaru, jo īpaši kuģu būves un remonta un zvejas materiālu un rīku ražošanas, attīstīšana;

(b)apmaiņas attīstīšana profesionālās kompetences un darbinieku apmācībā jūras zvejas nozarē;

(c)zvejas produktu tirdzniecība;

(d)tirgvedība;

(e)akvakultūra un zilā ekonomika.

12. pants

Protokola noteikumu neievērošana un no protokola izrietošo pienākumu nepildīšana

Saskaņā ar šā protokola noteikumiem un zvejas zonā spēkā esošajiem tiesību aktiem Marokas Karalistes iestādes saglabā tiesības piemērot pielikumā minētās sankcijas, ja netiek ievēroti noteikumi un pildīti pienākumi, kas izriet no šā protokola piemērošanas.

13. pants

Datu elektroniska apmaiņa

Puses apņemas iespējami drīz ieviest sistēmas, piemēram, ERS, kas vajadzīgas, lai elektroniski apmainītos ar visu informāciju un dokumentiem, kuri saistīti ar protokola tehnisko pārvaldību, piemēram, nozvejas datiem, kuģu satelītnovērošanas sistēmas (VMS) pozīcijām un paziņojumiem par to Savienības kuģu ienākšanu zonā vai iziešanu no tās, kuri darbojas saskaņā ar zivsaimniecībās nolīgumu.

14. pants

Konfidencialitāte

1. Puses apņemas nodrošināt to, ka visus atbilstoši nolīgumam iegūtos nominatīvos datus par Savienības zvejas kuģiem un to zvejas darbībām, tostarp novērotāju savāktos datus, apstrādā saskaņā ar konfidencialitātes un datu aizsardzības principiem.

2. Puses nodrošina, ka tiek publiskoti tikai agregēti dati par zvejas darbībām zvejas zonā.

3. Datus, ko var uzskatīt par konfidenciāliem, kompetentās iestādes izmanto tikai nolīguma īstenošanai un zvejniecības pārvaldībai, uzraudzībai, kontrolei un pārraudzībai.

4. Attiecībā uz persondatiem, ko nosūta Savienība, Apvienotā komiteja var izveidot atbilstīgus drošības pasākumus un tiesiskās aizsardzības līdzekļus saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu.

15. pants

Stāšanās spēkā

Šis protokols, tā pielikums un papildinājumi stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai paziņo par šim nolūkam nepieciešamo procedūru pabeigšanu.

16. pants

Protokola darbības ilgums

Neatkarīgi no zivsaimniecības nolīguma 18. panta šo protokolu piemēro 4 gadus, sākot no tā spēkā stāšanās dienas vai attiecīgā gadījumā no tā provizoriskās piemērošanas sākuma dienas.

17. pants

Provizoriska piemērošana

Šo protokolu var piemērot provizoriski, Pusēm savstarpēji vienojoties un apmainoties ar paziņojumiem, no dienas, kad Eiropas Savienības Padome pilnvarojusi parakstīšanu.

18. pants

Piemērošanas apturēšana

Šā protokola piemērošanu pēc jebkuras Puses iniciatīvas var apturēt saskaņā ar zivsaimniecības nolīguma 20. pantu.

19. pants

Piemērošanas izbeigšana

Šā protokola piemērošanu pēc jebkuras Puses iniciatīvas var izbeigt saskaņā ar zivsaimniecības nolīguma 21. pantu.

20. pants

Pārskatīšana

Šo protokolu pēc jebkuras Puses iniciatīvas var pārskatīt saskaņā ar zivsaimniecības nolīguma 22. pantu.

PIELIKUMS

NOSACĪJUMI, KAS REGLAMENTĒ SAVIENĪBAS KUĢU ZVEJAS DARBĪBAS ZVEJAS ZONĀ

I NODAĻA

LICENCES PIEPRASĪŠANAS UN IZDOŠANAS KĀRTĪBA

A. Licences pieprasījums

1. Licenci zvejošanai zvejas zonā var saņemt tikai zvejottiesīgi kuģi.

2. Kuģis ir tiesīgs zvejot, ja nedz tā īpašniekam, nedz kapteinim, nedz pašam kuģim nav aizliegts zvejot zvejas zonā un tas nav iekļauts NNN zvejas kuģu sarakstos.

3. Tiem ir jābūt izpildījušiem spēkā esošo tiesību aktu prasības un visas iepriekšējās saistības, kas izriet no to zvejas darbībām zvejas zonā.

4. Savienības iestādes vismaz 20 dienas pirms pieprasīto licenču derīguma termiņa sākuma iesniedz Lauksaimniecības, jūras zvejniecības, lauku attīstības, ūdenssaimniecības un mežu ministrijas Jūras zvejniecības departamentam (turpmāk “departaments”) to kuģu sarakstus, kuri vēlas veikt zvejas darbības protokolam pievienotajās tehnisko datu lapās noteiktajās robežās.

Minētos sarakstus:

(a)nosūta departamentam pa e-pastu uz adresēm, kas paziņotas, apmainoties vēstulēm, pirms protokola piemērošanas sākuma dienas;

(b)sarakstos norāda kuģu skaitu katrā zvejas kategorijā un pārvaldības apgabalā, kā arī par katru kuģi — galvenos parametrus, maksājumu summu sadalījumā pa kategorijām un rīku vai rīkus, ko izmantos attiecīgajā laikposmā, bet par 6. kategoriju — pieprasīto kvotu nozvejas tonnās kā ikmēneša prognozi.

5. Ja kārtējā mēneša laikā nozveja 6. kategorijā:

(a)sasniedz mēnesim prognozēto kuģa kvotu pirms attiecīgā mēneša beigām, kuģa īpašniekam ir iespēja ar Savienības iestāžu starpniecību iesniegt departamentam nozvejas mēneša prognozes precizējumu un pieprasījumu par mēnesim prognozētās kvotas palielināšanu;

(b)nesasniedz mēnesim prognozēto kuģa kvotu, attiecīgais kvotas apjoms vai samaksātā nodeva pāriet uz nākamo darbības periodu kārtējā kalendārajā gadā.

6. Individuālos licences pieprasījumus, kas apkopoti atbilstoši zvejas kategorijai, iesniedz departamentā vienlaikus ar iepriekš minētajiem sarakstiem un saskaņā ar veidlapas paraugu, kas iekļauts 1. papildinājumā.

7. Katram licences pieprasījumam pievieno šādus dokumentus:

(a)tilpības sertifikāta kopiju, kas pareizi apliecināta karoga valstī;

(b)nesen uzņemtu digitālu krāsainu kuģa fotogrāfiju, kuras grafiskā izšķirtspēja ir vismaz 1400 × 1050 pikseļi, kuras autentiskums apliecināts saskaņā ar karoga valstī spēkā esošajām procedūrām un kurā redzams kuģis sānskatā tā pašreizējā stāvoklī ar skaidri salasāmiem reģistrācijas burtiem un numuru. Fotogrāfijas izmērs ir vismaz 15 × 10 cm;

(c)pierādījumu par to, ka ir samaksāta spēkā esošajos tiesību aktos noteiktā zvejas licenču gada maksa, nodevas un maksa par novērotājiem, kā noteikts turpmāk E iedaļā;

(d)citus dokumentus vai apliecinājumus, kas vajadzīgi saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kurus atbilstīgi šim protokolam piemēro attiecīgā tipa kuģiem.

8. Ja gadā, uz kuru attiecas šis protokols, atjauno gada licenci tādam kuģim, kura tehniskie parametri nav mainījušies, atjaunošanas pieprasījumam pievieno tikai pierādījumu par to, samaksāta maksa par zvejas licencēm, nodevas un maksa par novērotājiem.

9. Licences pieprasījuma veidlapas un visus citus 6. punktā minētos dokumentus ar informāciju, kas nepieciešama zvejas licenču sagatavošanai, Savienības iestādes nosūta departamentam pa e-pastu.

B. Licenču izdošana

1. Departaments izdod zvejas licences Savienības iestādēm ar Eiropas Savienības delegācijas Marokā (turpmāk “delegācija”) starpniecību visiem kuģiem 15 dienu laikā pēc visu iepriekš 6. punktā minēto dokumentu saņemšanas.

2. Attiecīgā gadījumā departaments informē Savienības iestādes par iemesliem, kādēļ licence atteikta.

3. Zvejas licences sagatavo atbilstoši datiem, kas iekļauti 2. papildinājumā pievienotajās tehnisko datu lapās, un tajās jo īpaši norāda pārvaldības apgabalu, attālumu līdz krastam, datus par pastāvīgās satelītpozicionēšanas un lokalizācijas sistēmu (VMS radarbākas sērijas numuru), atļautos zvejas rīkus, galvenās sugas, atļauto linuma acs izmēru, pieļaujamo piezveju, kā arī attiecībā uz 6. kategoriju — kuģim atļautās nozvejas kvotas mēneša prognozes.

4. Kuģa kvotas mēneša prognozi var palielināt nozvejas robežās, kas paredzēta attiecīgajā tehnisko datu lapā.

5. Zvejas licences izdod tikai tiem kuģiem, kas nokārtojuši visas nepieciešamās administratīvās formalitātes.

6. Puses vienojas veicināt elektroniskās licencēšanas sistēmas ieviešanu.

C. Licences derīgums un izmantošana

1. Izņemot pirmo gadu, kas sākas piemērošanas sākuma dienā un beidzas ne vēlāk kā 31. decembrī, zvejas licences ir derīgas:

(a)vienu kalendāro gadu (5. kategorija), kas atbilst laikposmam no licences derīguma termiņa sākuma dienas līdz 31. decembrim;

(b)vienu ceturksni (1., 2., 3. un 4. kategorija), kas atbilst vienam no trīs mēnešus ilgiem laikposmiem, kuri sākas 1. janvārī, 1. aprīlī, 1. jūlijā un 1. oktobrī;

(c)vienu mēnesi (6. kategorija), kas atbilst laikposmam no licences derīguma termiņa sākuma dienas līdz mēneša beigām.

Pēdējā piemērošanas gadā, kas sākas 1. janvārī un beidzas protokola termiņa beigu dienā, iepriekš minētos licenču derīguma termiņus vajadzības gadījumā faktiski saīsina līdz protokola termiņa beigu datumam.

2. Zvejas licences ir derīgas tikai laikposmā, par kuru ir samaksāta nodeva, un tajā pārvaldības apgabalā, tam zvejas rīku veidam un tai zvejas kategorijai, kas norādīta konkrētajā licencē.

3. Visas zvejas licences izdod konkrētam kuģim, un tās nevar nodot izmantošanai citiem kuģiem. Tomēr, ja ir pierādīts nepārvaramas varas gadījums, piemēram, kuģa zaudējums vai ilgstoša dīkstāve smagas tehniskas avārijas dēļ, ko pienācīgi konstatējušas karoga valsts kompetentās iestādes, kuģa licenci pēc Savienības iestāžu pieprasījuma anulē. Jaunu licenci iespējami drīz saskaņā ar licences pieprasīšanas un izdošanas kārtību izdod citam kuģim, kurš pieder pie tās pašas zvejas kategorijas un kura tilpība nepārsniedz tā kuģa tilpību, kura licence anulēta.

4. Anulēto zvejas licenci kuģa īpašnieks vai tā pārstāvis nodod atpakaļ departamentam.

5. Zvejas licenci pastāvīgi glabā uz kuģa un inspekcijas gadījumā to uzrāda pilnvarotajām iestādēm.

D. Zvejas licences maksa un nodevas

1. Zvejas licences gada maksu nosaka Marokas normatīvajos aktos, kas reglamentē zvejas darbības zvejas zonā.

2. Maksa par licenci attiecas uz to kalendāro gadu, kurā licenci izdod, un to maksā tad, kad pieprasa kārtējā gada pirmo licenci. Licences maksas summā ietilpst visas saistītās maksas un nodevas, izņemot ostas nodevas un samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem.

3. Papildus zvejas licences maksai, katram kuģim, pamatojoties uz 2. papildinājumā pievienotajās tehnisko datu lapās norādītajām likmēm, aprēķina nodevas.

4. Nodevas aprēķina proporcionāli zvejas licences faktiskajam derīgumam, ņemot vērā iespējamos bioloģiskās atjaunošanās periodus.

E. Maksāšanas kārtība

1. Pirms zvejas licenču izdošanas zvejas licenču maksu, nodevas un maksu par novērotājiem iemaksā Lauksaimniecības, jūras zvejniecības, lauku attīstības, ūdenssaimniecības un mežu ministrijas kasierim bankas kontā ar numuru 0018100078000 20110750201, kas atvērts Bank Al Maghrib Marokā.

2. Nodevas par 5. kategorijas zvejas kuģu nozvejām maksā šādi:

(a)vienotas likmes avansa maksājuma summu (7000 EUR par kuģi), kas minēta tehnisko datu lapā, samaksā pirms zvejas darbības sākšanas;

(b)avansu aprēķina proporcionāli licences derīguma termiņam;

(c)Savienības iestādes līdz 30. jūnijam (neieskaitot) iesniedz departamentam paziņojumu par nodevām, kas iekasējamas par iepriekšējo zvejas sezonu, pamatojoties uz nozvejas deklarācijām, kuras iesnieguši kuģu īpašnieki un pārbaudījušas un apstiprinājušas karoga valsts kompetentās iestādes un Marokas Karalistes iestādes;

(d)protokola piemērošanas pēdējā gadā paziņojumu par nodevām, kas iekasējamas par iepriekšējo zvejas sezonu, nosūta 4 mēnešu laikā pēc protokola termiņa beigām;

(e)galīgo paziņojumu nosūta attiecīgajiem kuģu īpašniekiem, kuriem 30 dienu laikā, skaitot no paziņojuma par datu apstiprināšanu departamentā, ir jāizpilda savas finansiālās saistības. Pierādījumu par kuģu īpašnieku veiktajiem maksājumiem, izsakot tos euro valūtā, ko Marokas Valsts kases pārvaldnieks saņem 1. punktā minētajā kontā, Savienības iestādes nosūta departamentam ne vēlāk kā pusotra mēneša laikā pēc minētā paziņojuma;

(f)taču, ja galīgā aprēķinātā summa ir mazāka par iepriekš minēto avansu, starpību neatmaksā;

(g)kuģu īpašnieki veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu iespējamo papildu maksājumu veikšanu e) apakšpunktā noteiktajā termiņā;

(h)ja kuģa īpašnieks neizpilda e) apakšpunktā paredzētās saistības, zvejas licences darbību automātiski aptur, līdz šīs saistības ir izpildītas.

3. Nodevas par kvotām, kas piešķirtas 6. kategorijas traleriem, maksā šādi:

(a)nodevu par mēnesī prognozēto kuģa kvotu, ko pieprasa kuģa īpašnieks, samaksā pirms zvejas darbības sākšanas;

(b)ja mēnesī prognozētā kvota tiek palielināta, kā paredzēts A iedaļas 5. punktā, nodevu par šo palielinājumu Marokas Karalistes iestādes saņem pirms zvejas darbību turpināšanas;

(c)ja mēnesī prognozētā kvota un tās iespējamais palielinājums tiek pārsniegts, nodevas summa, kas atbilst šim pārsniegumam, tiek trīskāršota. Mēneša pārrēķinu, kas aprēķināts pēc faktiskās nozvejas, samaksā 2 mēnešu laikā pēc tā mēneša, kurā gūta attiecīgā nozveja.

II NODAĻA

PĀRVALDĪBAS APGABALI

1. Pārvaldības apgabali katrai zvejas kategorijai ir noteikti tehnisko datu lapās, kas iekļautas 2. papildinājumā.

2. Pirms protokola piemērošanas sākuma dienas Marokas Karalistes iestādes paziņo Savienības iestādēm pārvaldības apgabalu un visu to tajos esošo apgabalu ģeogrāfiskās koordinātas, kuros aizliegts zvejot.

3. Minēto informāciju nosūta elektroniski, izsakot to decimālā formātā N/S DD.ddd (WGS84).

4. Visas šo koordinātu izmaiņas paziņo bez kavēšanās.

5. Savienība vajadzības gadījumā var pieprasīt papildu informāciju par minētajām koordinātām.

III NODAĻA

ZINĀTNISKĀS ZVEJAS KAMPAŅU ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA

1. Puses kopīgi lemj par

(a)Eiropas operatoriem, kas veiks zinātniskās zvejas kampaņu;

(b)šim nolūkam visatbilstošāko laikposmu un

(c)piemērojamajiem nosacījumiem.

2. Lai kuģiem atvieglotu izpētes darbu, departaments nosūta visu pieejamo zinātnisko informāciju un citu pamatinformāciju.

3. Puses vienojas par zinātnisko protokolu, kas piemērojams šādā zinātniskās zvejas kampaņā, un nosūta to attiecīgajiem operatoriem.

4. Kampaņas norit vismaz 3 mēnešus un ilgākais 6 mēnešus, ja vien pēc abpusējas vienošanās Puses šo laikposmu nemaina.

5. Savienības iestādes nosūta Marokas Karalistes iestādēm zinātniskās zvejas kampaņai vajadzīgās zvejas licences pieprasījumu, kam pievienota tehniskā dokumentācija, kurā norādīta šāda informācija:

(a)kuģa tehniskie parametri;

(b)kuģa komandas kompetence šādā zvejā;

(c)priekšlikums par kampaņas tehniskajiem parametriem (ilgums, zvejas rīki, izpētes reģioni u. c.);

(d)finansējuma veids.

6. Vajadzības gadījumā departaments organizē dialogu ar Savienības iestādēm un, iespējams, ar attiecīgajiem kuģu īpašniekiem, un tajā apspriež tehniskos un finanšu aspektus.

7. Pirms zinātniskās zvejas kampaņas sākšanas Savienības kuģis ierodas Marokas Karalistes iestāžu norādītā ostā, lai tam veiktu inspekcijas, kas paredzētas šā pielikuma VIII nodaļas 1. punkta a) un b) apakšpunktā.

8. Pirms kampaņas sākuma kuģu īpašnieki iesniedz departamentam un Savienības iestādēm:

(a)deklarāciju par nozvejām, kas jau atrodas uz kuģa;

(b)kampaņas laikā izmantojamo zvejas rīku tehniskos parametrus;

(c)apliecinājumu, ka tie izpildīs spēkā esošās normatīvās prasības.

9. Kampaņas laikā jūrā attiecīgie kuģu īpašnieki:

(a)reizi nedēļā nosūta departamentam un Savienības iestādēm pārskatu par katrā dienā gūtajām nozvejām katrā zvejas rīka ievietošanas reizē un norāda kampaņas tehniskos parametrus (pozīcija, dziļums, datums un laiks, nozvejas apjoms un citi novērojumi vai piezīmes);

(b)ar kuģu satelītnovērošanas sistēmas palīdzību (VMS) paziņo kuģa pozīciju, ātrumu un kursu;

(c)nodrošina, ka uz kuģa atrodas Marokas zinātniskais novērotājs vai Marokas Karalistes iestāžu norīkots zinātniskais novērotājs, saskaņā ar noteikumiem par novērotājiem, kas izklāstīti VII nodaļā. Ja vien Puses nav vienojušās par pretējo, kuģim nevar likt piestāt ostā biežāk nekā reizi divos mēnešos;

(d)nodod kuģi inspekcijai, pirms tas atstāj zvejas zonu, ja Marokas Karalistes iestādes to pieprasa;

(e)ievēro Marokas zvejas normatīvos aktus. Nozveja, tostarp piezveja, kas iegūta zinātniskās zvejas kampaņas laikā, paliek kuģa īpašnieka īpašumā, ja ir izpildīti noteikumi, kas attiecībā uz to pieņemti Apvienotajā komitejā, un zinātniskā protokola noteikumi.

10. Departaments ieceļ kontaktpersonu, kura atbild par visu to neparedzēto problēmu risināšanu, kas var kavēt zinātniskās zvejas kampaņas attīstību.

IV NODAĻA

SATELĪTNOVĒROŠANA (VESSEL MONITORING SYSTEM – VMS)

A. Vispārīgie noteikumi

1. Marokas tiesību aktus, kas regulē satelītpozicionēšanas un lokalizācijas ierīču darbību, piemēro Savienības kuģiem, kas veic vai plāno veikt darbības Marokas zvejas zonā saskaņā ar šo protokolu. Karoga valsts rūpējas par to, lai tās karoga kuģi pildītu šo tiesību aktu prasības.

2. Jebkura saskaņā ar šo protokolu apstiprināta Savienības kuģa darbība ir pastāvīgi jāuzrauga, konkrēti, izmantojot kuģu satelītnovērošanas sistēmu (turpmāk “VMS” [“Vessel Monitoring System – VMS”]). Šādas uzraudzības īpašo kārtību nosaka Apvienotā komiteja.

3. To kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS), uz kuriem saskaņā ar šo protokolu attiecas satelītnovērošana, nodrošina kuģu pozīcijas un to karoga valsts automātisku paziņošanu kontroles centram (Zvejas uzraudzības un kontroles centrs – CSCP), kas minētos datus pārraida tālāk Marokas CSCP.

4. Karoga valsts un Marokas Karalistes iestādes katra izraugās vienu korespondenta VMS, kas pildīs kontaktpunkta funkcijas.

(a)Karoga valsts un Marokas Zvejas uzraudzības un kontroles centri (CSCP) pirms šā protokola piemērošanas dienas paziņo sava attiecīgā korespondenta VMS kontaktinformāciju (vārdu, adresi, tālruņa un teleksa numuru un e-pastu).

(b)Jebkuras izmaiņas korespondenta VMS kontaktinformācijā jāpaziņo nekavējoties.

Kontaktpunkti, kuru kontaktinformācija ir paziņota pirms šā protokola piemērošanas dienas, apmainās ar visu attiecīgo informāciju par kuģu aprīkojumu, pārraides protokoliem vai citām funkcijām, kas vajadzīgas, lai veiktu satelītnovērošanu.

B. VMS dati

1. Ja kuģis zvejo saskaņā ar nolīgumu un tam veic satelītnovērošanu zvejas zonā atbilstoši šim protokolam, turpmākos pozīcijas ziņojumus karoga valsts CSCP nekavējoties nosūta Marokas CSCP. Minētos ziņojumus nosūta šādi:

(a)elektroniski, izmantojot drošu protokolu;

(b)ik pēc divām stundām vai biežāk;

(c)formātā, kas minēts 3. papildinājumā.

2. Kamēr nav notikusi pāreja uz jauno UN-CEFACT formātu, izmanto NAF formātu. Marokas Karalistes iestādes noteiks laiku, kāds vajadzīgs pārejai uz UN-CEFACT formātu, izmantojot FLUX protokolu un ņemot vērā tehniskos ierobežojumus, kas saistīti ar jaunā formāta un FLUX protokola integrēšanu. Tās noteiks pārbaudes periodu, kas paredzēts pirms pārejas uz jaunā formāta un FLUX protokola faktisku izmantošanu. Tiklīdz pārbaudes ir sekmīgi pabeigtas, Puses, cik drīz vien iespējams, Apvienotajā komitejā vai vēstuļu apmaiņas veidā kopīgi lemj par piemērošanas sākuma dienu.

3. Katrā pozīcijas ziņojumā ietilpst:

(a)kuģa identifikācijas dati;

(b)kuģa pēdējā ģeogrāfiskā pozīcija (ģeogrāfiskais garums un platums), kuras noteikšanas kļūda nepārsniedz 100 m un ticamības intervāls ir 99 %;

(c)pozīcijas reģistrēšanas datums un laiks;

(d)kuģa ātrums un kurss.

4. VMS pozīcijas identificē šādi:

(a)pirmo reģistrēto pozīciju pēc ieiešanas zvejas zonā apzīmē ar kodu “ENT”;

(b)visas turpmākās pozīcijas apzīmē ar kodu “POS”;

(c)pirmo reģistrēto pozīciju pēc iziešanas no Marokas zvejas zonas apzīmē ar kodu “EXI”;

(d)pozīcijas, ko nosūta manuāli saskaņā ar C iedaļas 3. punktu, apzīmē ar kodu “MAN”.

5. Karoga valsts CSCP nodrošina pozīcijas ziņojumu automātisku apstrādi un to elektronisku nosūtīšanu. Pozīcijas ziņojumus reģistrē drošā veidā un 3 gadus glabā datu bāzē. Tomēr tehnisku ierobežojumu gadījumā šo laikposmu var kopīgi samazināt.

6. Satelītnovērošanas sistēmas programmatūras elementiem un aprīkojuma iekārtām jābūt:

(a)uzticamām, nepieļaujot nekādu pozīciju falsifikāciju un manuālas manipulācijas;

(b)pilnībā automatizētām un jādarbojas bez pārtraukuma neatkarīgi no vides un klimatiskajiem apstākļiem.

7. Aizliegts pārvietot, atvienot, iznīcināt, bojāt vai izslēgt pastāvīgās lokalizācijas sistēmu, kurā izmanto satelītsakarus un kura uzstādīta kuģī, lai pārraidītu datus, un apzināti izmainīt, pāradresēt vai viltot datus, ko minētā sistēma emitē vai reģistrē.

8. Kuģu kapteiņi visu laiku nodrošina, ka:

(a)dati netiek sagrozīti;

(b)satelītnovērošanas aparatūras antena vai antenas nekādā veidā netiek bloķētas;

(c)elektroenerģijas padeve satelītnovērošanas aparatūrai nekādā veidā netiek pārtraukta;

(d)satelītnovērošanas aparatūra netiek demontēta.

9. Uzraudzības un kontroles nolūkā Puses vienojas vajadzības gadījumā un pēc pieprasījuma apmainīties ar informāciju par izmantoto aprīkojumu.

C. Tehniska kļūme vai avārija, kas ietekmē kuģī uzstādīto uzraudzīšanas iekārtu

1. Ja rodas tehniska kļūme vai avārija, kas ietekmē zvejas kuģī uzstādīto pastāvīgās satelītnovērošanas iekārtu, karoga valstij par to nekavējoties jāinformē departaments un Savienības iestādes.

2. Bojātā iekārta jānomaina 10 darbdienu laikā pēc tam, kad karoga valsts par to ir informējusi Marokas CSCP. Pēc minētā laikposma attiecīgajam kuģim jāatgriežas ostā, ko Marokas Karalistes iestādes ir norādījušas, lai reglamentētu un remontētu attiecīgo iekārtu vai izlaistu kuģi no pārvaldības apgabala, ar noteikumu, ka karoga valsts paziņo Marokas CSCP bojātās iekārtas inspekcijas ziņojumu un tehniskās kļūmes iemeslus.

3. Laikā, kamēr iekārta nav nomainīta, kuģa kapteinis reizi 4 stundās manuālā veidā elektroniski, pa radio vai faksu nosūta kopējo pozīciju pārskatu, tostarp pozīcijas ziņojumus, ko kuģa kapteinis reģistrējis saskaņā ar B iedaļā paredzētajiem nosacījumiem.

4. Šādus manuālus ziņojumus karoga valsts CSCP bez kavēšanās reģistrē B iedaļas 5. punktā minētajā datubāzē, un karoga valsts CSCP nekavējoties pārsūta tos Marokas CSCP saskaņā ar to pašu protokolu un tādu pašu formātu, kā aprakstīts 3. papildinājumā.

D. Ja Marokas CSCP nesaņem VMS datus

1. Ja Marokas CSCP konstatē, ka karoga valsts nenosūta B iedaļā paredzēto informāciju, par to nekavējoties paziņo Savienības iestādēm un attiecīgajai karoga valstij.

2. Attiecīgās karoga valsts CSCP un/vai Marokas CSCP nekavējoties viena otru informē par visiem darbības traucējumiem attiecībā uz pozīcijas ziņojumu nosūtīšanu un saņemšanu, lai iespējami drīz rastu tehnisku risinājumu. Savienības iestādes tiek informētas par abu CSCP rasto risinājumu.

3. Visi ziņojumi, kas nav nosūtīti sakaru pārtraukuma laikā, jānosūta atkārtoti, tiklīdz tiek atjaunoti sakari starp attiecīgās karoga valsts CSCP un Marokas CSCP.

4. Karoga valsts CSCP un Marokas CSCP pirms šā protokola piemērošanas sākuma dienas savstarpēji vienojas par alternatīviem elektroniskās saziņas līdzekļiem, kuri jāizmanto VMS datu nosūtīšanai, ja sakaros starp CSCP rodas kļūme, un nekavējoties informē viena otru par visām izmaiņām.

5. Sakaru kļūmes starp Marokas un Savienības karoga valsts CSCP nedrīkst ietekmēt kuģu zvejas darbību parasto gaitu. Taču ir nekavējoties jāizmanto pārraides veids, par ko nolemts saskaņā ar 4. punktu.

6. Marokas Karalistes iestādes informē savus kompetentos kontroles dienestus, lai Savienības kuģiem netiktu pārmesta VMS datu nenosūtīšana CSCP kļūmes dēļ, un arī par pārraides veidu, par ko nolemts saskaņā ar 4. punktu.

E. VMS datu aizsardzība

1. Visi uzraudzības dati, ko viena Puse paziņo otrai Pusei saskaņā ar šiem noteikumiem, ir paredzēti tikai, lai Marokas Karalistes iestādes varētu veikt Savienības flotes uzraudzību, kontroli un pārraudzību, kad tā zvejo saskaņā ar šo zivsaimniecības nolīgumu, kā arī zinātniskiem pētījumiem, ko Marokas puse veic saistībā ar zivsaimniecības vadību un pārvaldību.

2. Šos datus nekādā gadījumā nedrīkst izpaust trešām personām neatkarīgi no iemesla.

3. Visus strīdus par šo noteikumu interpretāciju vai piemērošanu izskata Pušu apspriedēs Apvienotajā komitejā, kas paredzēta zivsaimniecības nolīguma 13. pantā, un tā pieņem lēmumu.

4. Ja vajadzīgs, Puses vienojas šos noteikumus Apvienotajā komitejā pārskatīt.

V NODAĻA

NOZVEJAS DEKLARĒŠANA

A. Zvejas žurnāls

1. Kuģa kapteinim ir pienākums veikt ierakstus zvejas žurnālā, kas kā paraugs ir pievienots 4. un 5. papildinājumā, kā arī atjaunināt ierakstus šajā zvejas žurnālā saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti minētā žurnāla paskaidrojošajā piezīmē.

2. Kuģu īpašniekam ir pienākums nosūtīt zvejas žurnāla kopiju savām kompetentajām iestādēm ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc nozvejas izkraušanas. Šīs iestādes nekavējoties nosūta kopijas Savienības iestādēm un departamentam. Zvejas žurnālus aizpilda un nosūta arī tad, ja nozvejas nav gūtas.

3. Ja kuģa īpašnieks neizpilda saistības, kas paredzētas 1. un 2. punktā, zvejas licences darbību automātiski aptur, līdz kuģa īpašnieks šīs saistības ir izpildījis. Savienības iestādes nekavējoties tiek informētas par jebkuru šādu lēmumu.

B. Deklarācijas par ceturkšņa nozveju

1. Līdz katra ceturkšņa trešā mēneša beigām Savienības iestādes, izmantojot 6. un 7. papildinājumā iekļautos paraugus, informē departamentu par Savienības kuģu gūto nozveju apjomiem iepriekšējā ceturksnī

2. Paziņo mēneša datus, kas tiek sadalīti konkrēti pa kategorijām, attiecībā uz visiem kuģiem un visām sugām, kas norādītas zvejas žurnālā.

3. Šo informāciju nosūta arī departamentam elektroniski tādā formātā, kas ir saderīgs ar departamenta izmantoto programmatūru.

C. Datu uzticamība

Informācijai dokumentos, kas minēti iepriekš A un B iedaļā, ir jāatspoguļo faktiskā nozvejas situācija, lai veidotu vienu no pamatiem krājumu stāvokļa izmaiņu uzraudzībai.

D. Pāreja uz elektronisku sistēmu

1. Visus datus par nozvejām un deklarācijām elektroniskas datu apmaiņas veidā (“Elektroniskā ziņošanas sistēma” – ERS) nosūta pa Komisijas DEH (Data Exchange Highway), izmantojot formātu XML EU-ERS 3.1.0, līdz tiek īstenota pāreja uz jauno UN-CEFACT formātu, izmantojot Komisijas FLUX tīklu.

2. Puses protokola pirmajos 6 mēnešos veic ERS sistēmas darbībai nepieciešamos testus.

3. Šīs sistēmas īstenošanu un zvejas žurnāla un nozvejas deklarācijas papīra formāta aizstāšanu ar ERS datiem Puses paredz pārbaudes perioda beigās, ko vajadzības gadījumā var kopīgi pagarināt.

4. Puses kopīgi vienojas par ERS sistēmas, datu pārraides veidu un formātu saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem, kuru definīciju un sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus nosaka vēstuļu apmaiņas ceļā pirms šā protokola piemērošanas sākuma dienas.

E. Izkraušana ārpus Marokas

Kuģu īpašniekam ir pienākums nosūtīt kompetentajām iestādēm deklarācijas par to nozveju izkraušanu, kuras gūtas saskaņā ar šo protokolu, ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc izkraušanas. Tādā pašā termiņā viņš nosūta to kopiju delegācijai un Marokas Karalistes iestādēm uz adresēm, kas paziņotas vēstuļu apmaiņas ceļā pirms protokola piemērošanas sākuma dienas.

Ja šīs saistības netiek pildītas, zvejas licences darbību automātiski aptur, kamēr kuģa īpašnieks šīs saistības nav izpildījis. Savienības iestādes nekavējoties tiek informētas par jebkuru šādu lēmumu.

VI NODAĻA

MAROKAS JŪRNIEKU NODARBINĀŠANAS KĀRTĪBA

1. Kuģu īpašnieks, kam ir zvejas licence saskaņā ar šo nolīgumu, visā laikposmā, kamēr kuģu darbība notiek zvejas zonā, nodarbina Marokas jūrniekus saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti 2. papildinājumā iekļautajās tehnisko datu lapās.

2. Kuģu īpašnieks izvēlas uz saviem kuģiem nodarbināmos jūrniekus:

(a)vai nu pamatojoties uz jūrskolu sekmīgo kandidātu oficiālo sarakstu, kuru departaments nosūta Savienības iestādēm un kuru Savienība paziņo attiecīgajām karoga valstīm. Šo sarakstu katru gadu atjaunina 1. februārī. No šiem absolventiem kuģu īpašnieks brīvi izraugās kandidātus, kuri ir viskompetentākie un kuriem ir vispiemērotākā pieredze;

(b)vai jūrniekus, kas bijuši nodarbināti uz Savienības kuģiem iepriekšējo protokolu darbības laikā.

3. Marokas jūrnieku darba līgumus, vienu eksemplāru nododot katram parakstītājam, noslēdz starp kuģa īpašnieka aģentu(-iem) un jūrniekiem un/vai viņu arodbiedrībām vai pārstāvjiem, apspriežoties ar Marokas Karalistes kompetentajām iestādēm. Šajos līgumos jūrniekiem ir paredzētas attiecīgās sociālā nodrošinājuma garantijas, ietverot dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanu.

4. Kuģa īpašniekam vai viņa aģentam ar Delegācijas starpniecību jānosūta departamentam līguma kopija.

5. Kuģa īpašnieks vai viņa aģents ar Delegācijas starpniecību departamentam dara zināmus uz katra kuģa darbā pieņemto Marokas jūrnieku vārdu/uzvārdu, norādot viņu statusu apkalpē.

6. Delegācija 1. februārī un 1. augustā iesniedz departamentam pusgada apkopojumu par katru kuģi attiecībā uz Marokas jūrniekiem, kuri nodarbināti uz Savienības kuģiem, norādot viņu apliecību numuru.

7. Algas Marokas jūrniekiem maksā kuģu īpašnieki. Par tām pirms licences izdošanas vienojas kuģu īpašnieki vai viņu aģenti un attiecīgie Marokas jūrnieki vai viņu pārstāvji. Tomēr Marokas jūrniekiem maksājamās algas nedrīkst būt zemākas par algām, ko maksā Marokas kuģu komandām, un tās nekādā gadījumā nedrīkst būt zemākas par SDO noteiktajiem standartiem.

8. Ja viens vai vairāki nodarbinātie jūrnieki nepiesakās noteiktajā laikā pirms kuģa atiešanas, kapteinim atļauts uzsākt plānoto reisu pēc tam, kad attiecīgās ostas kompetentās iestādes tikušas informētas par nepilnu prasīto jūrnieku skaitu un kad atjaunināts apkalpes saraksts. Iestādes par to informē departamentu.

9. Kuģa īpašnieks veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka jūrnieki prasītajā skaitā ir uz kuģa vēlākais līdz nākamā reisa sākumam.

10. Ja Marokas jūrniekus nepieņem darbā uz kuģa citu iemeslu dēļ, izņemot iepriekšējā punktā minētos iemeslus, attiecīgajam kuģu īpašniekam ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā ir jāsamaksā vienreizēja summa 20 EUR apmērā par katru Marokas jūrnieku, kas nav pieņemts darbā, un par katru zvejas dienu zvejas zonā.

11. Šo summu izmanto Marokas jūras zvejnieku izglītībai un iemaksā bankas kontā Nr. 0018100078000 20110750201, kas atvērts Bank Al Maghrib Marokā.

12. Izņemot gadījumus, kas paredzēti 8. punktā, ja kuģa īpašnieks atkārtoti nepakļaujas prasībai nodarbināt vajadzīgo Marokas jūrnieku skaitu, kuģa zvejas licences darbību automātiski aptur, līdz šīs saistības tiek izpildītas. Delegāciju nekavējoties informē par jebkuru šādu lēmumu.

VII NODAĻA

ZVEJAS NOVĒROŠANA

1. Kuģi, kam saskaņā ar šo protokolu ir atļauts zvejot zvejas zonā, uzņem Marokas ieceltus novērotājus, ko Marokas Karalistes iestādes sauc par “zinātniskajiem novērotājiem”. Šo novērotāju darba rezultātus var izmantot zinātniskiem un/vai kontroles nolūkiem.

2. Aptvēruma līmenis un novērošanas ilgums katrai kategorijai norādīts 2. papildinājumā pievienotajās tehnisko datu lapās.

3. Nosacījumus, ar kādiem ieceltie novērotāji tiek uzņemti uz kuģa, nosaka šādi:

(a)Departaments izveido to kuģu sarakstu, kuriem ir jāuzņem novērotāji, kā arī iecelto novērotāju sarakstu. Tiklīdz šie saraksti ir izveidoti, tos nosūta delegācijai.

(b)Departaments ar delegācijas starpniecību, izdodot licences, vēlākais 15 dienas pirms novērotāja plānotās uzņemšanas dienas, paziņo attiecīgajam kuģa īpašniekam tā ieceltā novērotāja vārdu, kuram jāierodas uz kuģa.

4. Par novērotāju uzņemšanas nosacījumiem vienojas kuģa īpašnieks vai tā aģents un Marokas Karalistes iestādes.

5. Attiecīgais kuģa īpašnieks ne vēlāk kā 2 nedēļas pirms plānotās novērotāja uzņemšanas uz kuģa paziņo par datumu un Marokas Karalistes iestāžu norādīto ostu, kurā šī uzņemšana notiks.

6. Pēc izvēlēto kuģu saraksta paziņošanas novērotāju uzņem uz kuģa tā īpašnieka izvēlētajā ostā zvejas zonā veicamā pirmā reisa sākumā.

7. Ja novērotāju uz kuģa uzņem ārvalsts ostā, viņa ceļa izdevumus sedz kuģa īpašnieks. Ja kuģis, uz kura atrodas novērotājs, dodas prom no zvejas zonas, ir jādara viss, lai nodrošinātu novērotāja atgriešanos Marokā pēc iespējas drīzāk, attiecīgās izmaksas sedzot kuģa īpašniekam.

8. Ja novērotāji ir ceļojuši veltīgi, jo kuģu īpašnieki nav izpildījuši savas saistības, kuģu īpašnieki apmaksā viņu ceļa izmaksas un dienas naudu par novērotāju bezdarbības dienām tādā pašā apmērā, kādu saņem Marokas valsts tādas pašas kategorijas ierēdņi. Līdzīgā kārtā, ja kuģa īpašnieka dēļ kavējas novērotāja uzņemšana, kuģa īpašnieks maksā novērotājam iepriekš minēto dienas naudu.

9. Par katrām izmaiņām likumos un noteikumos par dienas naudām delegāciju informē ne vēlāk kā 2 mēnešus pirms šo izmaiņu stāšanās spēkā.

10. Ja novērotājs neierodas norunātajā laikā un vietā vēlākais 12 stundas pēc norunātā laika, kuģa īpašnieks līdz ar to ir atbrīvots no pienākuma uzņemt novērotāju uz kuģa.

11. Novērotājam uz kuģa ir virsnieka statuss. Viņa uzdevumi ir šādi:

(a)novērot kuģu zvejas darbības;

(b)pārbaudīt zvejas darbībās iesaistīto kuģu pozīcijas koordinātas;

(c)ņemt bioloģiskos paraugus zinātniskajām programmām;

(d)atzīmēt, kādi zvejas rīki izmantoti;

(e)verificēt kuģa zvejas žurnālā reģistrētos datus par nozveju zvejas zonā;

(f)pārbaudīt piezvejas procentuālo daudzumu un novērtēt tirdzniecībai derīgo zivju, vēžveidīgo un galvkāju izmetumu apjomu;

(g)elektroniski pārraidīt nozvejas datus, ietverot uz kuģa esošās nozvejas un piezvejas apjomu.

12. Kapteinis dara visu iespējamo, lai nodrošinātu novērotāja fizisko drošību un labklājību viņa pienākumu izpildes laikā.

13. Novērotāja rīcībā nodod visus līdzekļus, kas vajadzīgi viņa pienākumu izpildei. Kapteiņi nodrošina novērotāju piekļuvi sakaru līdzekļiem, kas vajadzīgi viņu pienākumu izpildei, dokumentiem, kam ir tiešs sakars ar kuģa zvejas darbībām, jo īpaši zvejas žurnālam un navigācijas žurnālam, kā arī tām kuģa daļām, kurām piekļūstot, ir atvieglināta novērotāju pienākumu izpilde.

14. Atrazdamies uz kuģa, novērotājs:

(a)veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka viņa ierašanās un uzturēšanās uz kuģa nepārtrauc un nekavē zvejas darbības;

(b)saudzē materiālus un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa, un respektē visu to kuģa dokumentu konfidencialitāti, kuri pieder attiecīgajam kuģim.

15. Novērošanas laika beigās pirms nokāpšanas no kuģa novērotājs sagatavo ziņojumu par savu darbību, ko nosūta Marokas Karalistes iestādēm, kā arī kopiju delegācijai. Viņš to paraksta kapteiņa klātbūtnē, un kapteinis pēc saviem ieskatiem var ziņojumam pievienot vai likt pievienot, viņaprāt, būtiskas piezīmes, kuras kapteinis paraksta. Kad novērotājs nokāpj no kuģa, vienu ziņojuma kopiju nodod kuģa kapteinim.

16. Kuģa īpašnieks sedz izmaksas par novērotāja ēdināšanu un izmitināšanu uz kuģa tādos pašos sadzīves apstākļos kā kuģa virsniekiem, ņemot vērā uz kuģa pieejamās iespējas.

17. Novērotāja algu un sociālās iemaksas maksā Marokas Karalistes iestādes.

18. Lai segtu izdevumus, kas rodas sakarā ar novērotāju atrašanos uz kuģiem, papildus kuģu īpašnieku maksātajai maksai ir jāmaksā “maksa par novērotājiem” 5,5 EUR apmērā uz GT par ceturksni katram kuģim, kas zvejo zvejas zonā. Šo izdevumu segšana notiek saskaņā ar norēķinu kārtību, kas paredzēta šā pielikuma I nodaļas E iedaļā.

19. Ja kuģa īpašnieks neizpilda saistības, kas paredzētas iepriekšējos punktos, tad zvejas licences darbību aptur, līdz šīs saistības ir izpildītas. Delegāciju nekavējoties informē par jebkuru šādu lēmumu.

VIII NODAĻA

UZRAUDZĪBA UN KONTROLE

A. Tehniskā pārbaude

1. Vienu reizi kalendārajā gadā un pēc tehnisko parametru izmaiņām vai pēc pieprasījuma mainīt zvejas kategoriju, kurā izmanto cita veida zvejas rīkus, Savienības kuģiem, kas saņēmuši licenci saskaņā ar šā protokola noteikumiem, jāierodas Marokas Karalistes iestāžu norādītā ostā, lai tiem veiktu tehniskās pārbaudes, kas paredzētas spēkā esošajos tiesību aktos. Šādai tehniskajai pārbaudei obligāti jānotiek 48 stundu laikā pēc kuģa ienākšanas ostā.

2. Pēc sekmīgi pabeigtas tehniskās pārbaudes kuģa kapteinim izdod atbilstības apliecību, kuras derīguma termiņš ir tāds pats kā licencei un kuru pagarina pēc tam, kad kuģis tajā pašā gadā licenci ir atjaunojis. Taču maksimālais derīguma termiņš nedrīkst pārsniegt vienu gadu. Šai apliecībai vienmēr jābūt uz kuģa.

3. Tehniskā pārbaude ir nepieciešama, lai varētu kontrolēt atbilstību tehniskajām prasībām un uz kuģa esošos zvejas rīkus, pārbaudīt uz kuģa uzstādītās satelītpozicionēšanas un lokalizācijas iekārtas darbību un pārliecināties, vai tiek pildītas prasības par Marokas apkalpes locekļu iesaistīšanu.

4. Kuģa īpašnieks sedz maksu par tehnisko pārbaudi pēc Marokas tiesību aktos noteiktā tarifa. Izdevumu summa nepārsniedz summu, ko par tiem pašiem pakalpojumiem parasti maksā citi kuģi.

5. Ja kuģa īpašnieks neizpilda saistības, kas paredzētas 1., 2. un 3. punktā, tad zvejas licences darbība tiek automātiski apturēta līdz šo saistību izpildei. Delegāciju nekavējoties informē par jebkuru šādu lēmumu.

E. Kuģa ieiešana zonā un iziešana no tās

1. Savienības kuģi, kas saņēmuši licenci saskaņā ar šā protokola noteikumiem, vismaz sešas stundas iepriekš pa e-pastu informē departamentu par nodomu ienākt vai iziet no zvejas zonas, kā arī sniedz šādu informāciju:

(a)ziņojuma nosūtīšanas datums un laiks;

(b)kuģa pozīcija saskaņā ar IV nodaļas B iedaļu;

(c)uz kuģa esošās nozvejas svars kilogramos un sadalījums pa sugām, apzīmējot ar trīsburtu kodu;

(d)ziņojuma veids, piemēram, “nozveja ienākšanas laikā” (COE) un “nozveja iziešanas laikā” (COX).

2. Kuģiem, kas darbojas 1. un 2. kategorijā, 1. punktā minēto ziņošanas termiņu samazina līdz 1 stundai.

3. Šos paziņojumus prioritārā kārtā nosūta pa e-pastu vai faksu, par kuru atsauces ir jāpaziņo, apmainoties ar vēstulēm pirms protokola piemērošanas sākuma dienas.

4. Kuģiem, kas pieder pie 6. kategorijas, lai tie varētu galīgi iziet no zvejas zonas, jāsaņem departamenta iepriekšēja atļauja. Šo atļauju izdod 24 stundu laikā pēc kapteiņa vai kuģa pieņēmēja pieprasījuma, izņemot pieprasījumus, kas tiek saņemti nedēļas nogalēs, kuriem atļauja tiek izdota nākamajā pirmdienā. Ja atļauju atsaka, departaments nekavējoties informē kuģa īpašnieku un Savienības iestādes par atteikuma iemesliem.

5. Ja kāds kuģis zvejo, neinformējot par to departamentu, uzskata, ka šis kuģis zvejo bez licences.

6. Kuģa faksa un tālruņa numuru, kā arī kapteiņa elektroniskā pasta adresi kuģa īpašnieks norāda zvejas licences pieprasījuma veidlapā.

C. Kontroles procedūras

1. To Savienības kuģu kapteiņi, kas saņēmuši licenci saskaņā ar šo protokolu, atļauj un atvieglo to Marokas ierēdņu uzkāpšanu uz kuģa un funkciju veikšanu, kuriem ir jāveic zvejas darbības inspekcija un kontrole.

2. Minētās amatpersonas paliek uz kuģa tikai tik ilgi, cik vajadzīgs viņu darba uzdevumu izpildei.

3. Pēc katras veiktās inspekcijas un kontroles inspektors sagatavo inspekcijas ziņojumu un paraksta to kopā ar kuģa kapteini, kam ir tiesības izteikt komentārus par šo ziņojumu. Kapteinim izsniedz kopiju.

D. Aizturēšana

1. Departaments informē delegāciju visīsākajā laikā un ne vēlāk kā 48 stundu laikā par jebkuru Savienības kuģa aizturēšanu, kas notikusi zvejas zonā.

2. Savienības iestādes tajā pašā laikā saņem īsu ziņojumu par šādas aizturēšanas apstākļiem un iemesliem.

3. Kapteinim kuģis jānogādā ostā, kuru norādījušas par kontroli atbildīgās Marokas Karalistes iestādes. Kuģi, kas pārkāpj spēkā esošos Marokas tiesību aktus par jūras zveju, patur ostā, līdz tiek pabeigtas tiesību aktos noteiktās formalitātes.

E. Aizturēšanas protokols

1. Kad konstatētais pārkāpums ir reģistrēts par kontroli atbildīgo Marokas Karalistes iestāžu sagatavotā protokolā, šo dokumentu paraksta kuģa kapteinis. Ja kapteinis atsakās to parakstīt vai nevar to parakstīt, minētajā protokolā ieraksta attiecīgu norādi.

2. Šī parakstīšana vai neparakstīšana neskar kapteiņa tiesības un iespējas aizstāvēties pret apsūdzībām viņam inkriminētos pārkāpumos.

F. Pārkāpuma noregulēšana

1. Pirms jebkādas tiesas procedūras konstatētā pārkāpuma noregulēšanu cenšas panākt ar izlīguma procedūru saskaņā ar Marokas zivsaimniecības tiesību aktiem.

Izlīgumu pieņem ne vēlāk kā 3 darbdienu laikā pēc tam, kad saņemts tiesību aktos noteiktā kārtībā iesniegts kuģa īpašnieka pieprasījums panākt to ārpustiesas kārtībā. Šāda pieņemšana tiek apliecināta, sagatavojot samaksas dokumentu, kas izsniegts kuģa īpašniekam maksājamās summas samaksai noteiktā termiņā. Samaksas veikšana minētajā termiņā liecina, ka panāktais izlīgums ir galīgs; taču, ja noteiktais termiņš tiek pārkāpts, departaments iesniegs prasību tiesā.

2. Ja izmanto izlīguma procedūru, piemērotā naudassoda apjomu nosaka saskaņā ar Marokas zivsaimniecības tiesību aktiem.

3. Ja nokārtot lietu ar izlīguma procedūru nav iespējams un lieta iesniedzama kompetentai tiesas iestādei, kuģa īpašnieks iemaksā uzliktā naudassoda izpildes garantēšanai pietiekama apjoma drošības naudu bankas kontā, kas atvērts Marokas Bank Al Maghrib bankā un paziņots vēstuļu apmaiņā pirms šā protokola piemērošanas sākuma dienas.

4. Pirms tiesvedības beigām drošības nauda nav atgūstama. To atbrīvo, ja tiesvedība beidzas bez notiesāšanas. Līdzīgā veidā, ja piespriestais naudas sods ir mazāks nekā iemaksātā drošības nauda, Marokas Karalistes kompetentās iestādes atbrīvo attiecīgo summu starpību.

5. Kuģim atļauj atstāt ostu:

(a)tiklīdz ir izpildīti izlīguma procedūras rezultātā noteiktie pienākumi vai

(b)ir iemaksāta 3. punktā minētā drošības nauda, kuru Marokas Karalistes iestādes ir pieņēmušas, līdz noslēdzas tiesvedība.

G. Nozvejas pārkraušana citā kuģī

1. Jebkāda nozvejas pārkraušana citā kuģī jūrā zvejas zonā ir aizliegta. Tomēr 6. kategorijas kuģi, kas vēlas pārkraut nozveju citā kuģī zvejas zonā, dara to Marokas Karalistes iestāžu norādītā ostā vai tās reidā un pēc departamenta atļaujas saņemšanas. Šāda pārkraušana citā kuģī notiek novērotāja vai jūras zvejas delegācijas pārstāvja un kontroles iestāžu uzraudzībā. Jebkura persona, kas pārkāpj šo noteikumu, var saņemt sodu, ko paredz spēkā esošie Marokas tiesību akti.

2. Minētā kuģa īpašnieks pirms jebkuras pārkraušanas citā kuģī vismaz 72 stundas iepriekš sniedz departamentam šādu informāciju:

(a)pārkraušanā citā kuģī iesaistīto zvejas kuģu vārds,

(b)kravas transportkuģa nosaukums, karoga valsts, reģistrācijas numurs un izsaukuma signāls,

(c)citā kuģī pārkraujamie daudzumi, norādot svaru tonnās un sugu,

(d)nozvejas galamērķis,

(e)pārkraušanas citā kuģī datums un diena.

3. Marokas puse patur tiesības neatļaut pārkraušanu citā kuģī, ja attiecīgais transportkuģis ir bijis iesaistījies nelegālā, nereģistrētā un neregulētā zvejā attiecīgajā zvejas zonā vai ārpus tās.

4. Pārkraušanu citā kuģī uzskata par iziešanu no zvejas zonas. Tādēļ kuģiem ir jāiesniedz departamentam nozvejas ziņojumi un jāpaziņo, vai tie vēlas turpināt zvejot zvejas zonā vai atstāt šo zonu.

5. Savienības 6. kategorijas kuģa kapteinis, kam ir licence saskaņā ar šā protokola noteikumiem un kurš iesaistīts izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas darbībās Marokas Karalistes iestāžu norādītā ostā, atļauj Marokas inspektoriem pārbaudīt šādas darbības un atvieglo šādu darbību veikšanu. Pēc katras ostā veiktās inspekcijas un kontroles kuģa kapteinim izdod attiecīgu apliecinājumu.

H. Kopīga zvejas uzraudzība

1. Puses izveido izkrāvumu kontroles uzraudzības un novērošanas sistēmu ar mērķi uzlabot kontroles efektivitāti tā, lai nodrošinātu šā protokola noteikumu ievērošanu.

2. Abu Pušu kompetentās iestādes vienojas par šīs kopīgās uzraudzības praktisko kārtību. Puses pēc tam izstrādā kopīgās uzraudzības gada plānu.

3. Puses ieceļ savu pārstāvi vai pārstāvjus minētajā plānā paredzētajai uzraudzībai, un attiecīgi paziņo otrai Pusei ieceltā pārstāvja vai pārstāvju vārdu/uzvārdu. Departaments par to paziņo vienu mēnesi iepriekš.

4. Marokas Karalistes iestādes pārstāvis kā novērotājs seko dalībvalstu valsts inspekcijas dienestu veiktajai to kuģu izkraušanas pārbaudei, kuri darbojušies zvejas zonā.

5. Pārstāvis pavada valsts inspekcijas amatpersonas, kad tās apmeklē ostas, kāpj uz kuģiem, ierodas dokos, izsolēs, zivju vairumtirdzniecības veikalos, saldētavās un citās telpās zivju izkraušanai un uzglabāšanai pirms to pirmās pārdošanas izsolē, un viņam ir pieeja inspicējamajiem dokumentiem.

6. Marokas Karalistes iestāžu pārstāvis sagatavo un iesniedz ziņojumu par veiktajām pārbaudēm, kurās viņš piedalījies. Šā ziņojuma kopiju nosūta delegācijai. Marokas Karalistes iestādes patur tiesības izmantot minēto pārbaužu laikā iegūto informāciju regulatīvās kontroles vajadzībām.

7. Pēc Savienības iestāžu pieprasījuma Savienības zvejas inspektori kā novērotāji var piedalīties Marokas Karalistes iestādes veiktās inspekcijās attiecībā uz Savienības kuģu veikto izkraušanu Marokas Karalistes iestāžu norādītajās ostās.

IX NODAĻA

NOZVEJAS IZKRAUŠANA

A. Princips

Puses, apzinoties labākas integrācijas nepieciešamību, lai kopīgi attīstītu savas attiecīgās zvejas nozares, vienojas par turpmāk minēto noteikumu pieņemšanu attiecībā uz tās nozvejas daļas izkraušanu Marokas Karalistes iestādes norādītās ostās, kuru zvejas zonā ieguvuši Savienības kuģi, kas saņēmuši licenci saskaņā ar šā protokola noteikumiem.

B. Definīcijas

Par obligātu izkraušanu uzskata visas šādas darbības.

1. Svaigu produktu izkraušana tranzītam pa sauszemi, kas rada visus nodokļus, kuri saistīti ar ostā veikto darbību, izņemot ad valorem nodokli.

2. Saldētu produktu pārkraušana citā kuģī ostā vai reidā vai izkraušana ostā konteineros.

3. Svaigu vai saldētu produktu izkraušana saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp Savienības kuģa īpašnieku un uzņēmēju (“kuģīpašnieka un ražotāja līgums”).

4. Tādu svaigu vai saldētu produktu izkraušana publiskai pārdošanai zivju izsoles namā vai Rūpniecisko sugu zivju pieņemšanas punktā (CAPI).

C. Īstenošanas noteikumi

Obligātā izkraušana notiek saskaņā ar prasībām, kas minētas tehnisko datu lapās, kuras pievienotas šim protokolam.

D. Finanšu stimuli

Savienības kuģi, kas pieder pie 5. kategorijas, RSW tipa kuģi un 6. kategorijas seineri, kuriem ir zvejas licence saskaņā ar šā protokola noteikumiem un kuri veic izkrāvumus Marokas ostā, pārsniedzot tehnisko datu lapās paredzēto obligāto izkrāvumu procentuālo daļu, var saņemt nodevas atlaidi 5 % apmērā par katru tonnu, kas izkrauta, pārsniedzot obligāto slieksni, ar nosacījumu, ka krastā izkrautie produkti vispirms nonāk izsoles namā un tos nepārkrauj citā kuģī un/vai nenosūta uzreiz tālāk.

Kuģu īpašniekiem, kuri veic izkrāvumus ostās ārpus Marokas, ir jānosūta departamentam pārdošanas kvītis, lai kontrolētu daudzumus, kas nav izkrauti Marokā.

Šo izkrāvumu ekonomisko un sociālo ietekmi, ko var izteikt skaitļos, kā arī partnerību, kas izveidota starp Marokas un Eiropas privātuzņēmējiem ar zivsaimniecību saistītā nozarē, izvērtēs Apvienotajā komitejā.

E. Sankcijas izkraušanas pienākumu neizpildes gadījumā

Kuģiem, kas pieder pie kategorijām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums, un kas neizpilda šo pienākumu, kā paredzēts attiecīgajās tehnisko datu lapās, var piemērot nākamā nodevas maksājuma palielinājumu 15 % apmērā. Ja nodarījumu atkārto, minētās sankcijas palielina Apvienotā komiteja.

Obligāto sodu par neizkraušanu aprēķina, pamatojoties uz zvejas licences derīguma termiņu katrai zvejas kategorijai (6. kategorijai reizi mēnesī, 1. un 4. kategorijai reizi ceturksnī, bet 5. kategorijai reizi gadā).

Palielinājumu piemēro šādi:

–1. un 4. kategorijai – palielinājums attiecas uz reizi ceturksnī maksājamās nodevas summu (atkarībā no GT);

–5. kategorijai – palielinājums attiecas reizi gadā maksājamās nodevas summu;

–6. kategorijai, kuras nodevas tiek maksātas reizi mēnesī un licences izsniegtas katru mēnesi, – palielinājums attiecas uz summu, kas jāpārskaita par nākamo nodevas maksājumu un kas atbilst “nozvejas tonnās izteiktajai pieprasītajai kvotai, pamatojoties uz ikmēneša prognozēm”.

1. papildinājums

MAROKAS UN EIROPAS SAVIENĪBAS ZIVSAIMNIECĪBAS NOLĪGUMS

ZVEJAS LICENCES PIEPRASĪJUMS

ZVEJAS KATEGORIJAS NUMURS: ...

I. IESNIEDZĒJS

1.    Kuģa īpašnieks:    ......................................................................................................................

2.    Kuģa īpašnieka asociācija vai aģents:...............................................................................

3.    Kuģa īpašnieka asociācijas vai aģenta adrese:...........................................................................

.....................................................................................................................................................................................

4.    Tālrunis :...........................................    Fakss :...................................
E-pasts: ……………………………………………..

5.    Kapteinis: .............................. Valstspiederība: ............................. E-pasts: ……………………..…

II. KUĢA IDENTIFIKĀCIJA

1.    Kuģa vārds:............................................................................................................................................

2.    Karoga valsts:...............................................................................................................................

3.    Ārējās reģistrācijas numurs:..............................................................................................................

4.    Reģistrācijas osta: ……………………. MMSI: ……………. SJO numurs:………………………

5.    Pašreizējā karoga reģistrācijas datums:.................. Iepriekšējais karogs, ja tāds ir: …………………………

6.    Kuģa būves gads un vieta: ................................... Radio izsaukuma signāls: ................................................

7.    Radio izsaukuma frekvence: …………………............ Satelīttālrunis: ……….……………………

8.    Korpusa materiāls:    Tērauds ◻    Koks ◻    Poliesteris ◻    Cits ◻

III. KUĢA TEHNISKIE PARAMETRI UN IEKĀRTAS

1.    Lielākais garums : ..................................................    Platums: ...............................................................................

2.    Bruto tilpība (izteikta GT) : ...............    Neto tilpība:……………………………

3.    Galvenā dzinēja jauda kilovatos: ................ Modelis: .............................. Tips: ................................

4.    Kuģa tips: .................................................. Zvejas kategorija: …..........................................................

5.    Zvejas rīki: ................................................................................................................................................

6.    Zvejas zonas: ……………………………………..    Mērķsugas: ………………………………………..

7.    Apkalpes locekļu kopējais skaits: ......................................................................................................................

8.    Nozveju uzglabāšanas veids uz kuģa:    Svaigā veidā ◻    Dzesēšana ◻    Dažādos veidos ◻    Saldēšana ◻

9.    Saldēšanas jauda diennaktī (tonnās): .............................................................................................

10.    Kravas telpu tilpība: ....................................................................    Skaits: ..........................................................

11.    VMS radarbāka

   Ražotājs: …………………………………Modelis: ……………………. Sērijas Nr.: ………………………

   Programmatūras versija: ..................................................... Satelītu operators: ………………………..…………..…

   .............................................................. [vieta], ............................. [datums]

   Iesniedzēja paraksts ...................................................................

2. papildinājums

Zvejas tehnisko datu lapa Nr. 1

Mazapjoma zveja ziemeļos ar zvejas vadu

Zvejas tehnisko datu lapa Nr. 2

Mazapjoma zveja ziemeļos ar grunts āķu jedām

Zvejas tehnisko datu lapa Nr. 3

Mazapjoma zveja dienvidos ar makšķerkāta āķu rindām un makšķerrīkiem

Zvejas tehnisko datu lapa Nr. 4

Demersālā zveja dienvidos ar grunts trali un grunts āķu jedām

Zvejas tehnisko datu lapa Nr. 5

Tunzivju zveja ar makšķerrīkiem vai āķu rindām

Zvejas tehnisko datu lapa Nr. 6

Rūpnieciskā pelaģiskā zveja ar pelaģiskajiem vai puspelaģiskajiem traļiem un riņķvadiem

3. papildinājums

VMS ZIŅOJUMU NOSŪTĪŠANA MAROKAI

POZĪCIJAS ZIŅOJUMS

Pozīcijas ziņojumā iekļaujamie obligātie dati, ko nosūta NAF formātā

Turpmāk minētā informācija nepieciešama tādai pārraidei, lai Marokas CSCP varētu identificēt raidītāju CSCP:

CSCP servera IP adrese un/vai DNS atsauces,

SSL sertifikāts (pilnīga sertifikācijas iestāžu ķēde).

Datus pārraida pēc šāda parauga:

izmantotie apzīmējumi atbilst standartam ISO 8859.1;

dubulta slīpsvītra (//) un kods “SR” norāda ziņojuma sākumu;

katru datu elementu identificē ar tā kodu un atdala no citiem datu elementiem ar dubultu slīpsvītru (//);

datu elementa kodu no datiem atdala ar vienu slīpsvītru (/);

kods “ER” un divkārša slīpsvītra (//) norāda ziņojuma beigas.

Pozīcijas ziņojumā iekļaujamie obligātie dati, ko nosūta UN-CEFACT formātā

Datu nosūtīšana UN/CEFACT formātā ir strukturēta tā, kā noteikts īstenošanas dokumentā, ko Eiropas Komisija iesniegusi pirms protokola piemērošanas dienas.

5. papildinājums

ZVAJAS ŽURNĀLS (kuģi, kas nav tunzivju zvejas kuģi)

Diena

Mēnesis

Gads

Laiks

Kuģa vārds …………………….

Iziet no ………………….

Datums

Radio izsaukuma signāls …………………….

Zvejas veids ……………………

Kapteinis …………………

Atgriežas ……………………

Datums

Zvejas rīks

Zvejas rīka kods

Minimālais linuma acs izmērs

Zvejas rīka izmēri

Kapteiņa paraksts

Datums

Statistikas nodaļa

Zvejas darbību skaits

Zvejas laiks (stundas)

Nozvejas apjomu aplēse pa sugām: veselas zivis (kg)

Nozvejas kopsvars: veselas zivis (kg)

Apstrādāto zivju kopsvars (kg)

Zivju ikru kopsvars (kg)

Zivju miltu kopsvars (kg)

Suga

Kods (FAO)

Marokas Karalistes iestāžu norādītā ostā veiktais kopējais izkrāvums (kg)

ES vai trešās valsts ostā veiktais kopējais izkrāvums (kg)

6. papildinājums

Ceturkšņa nozvejas deklarācija (rūpnieciskās pelaģiskās zvejas kuģi)

IZPN: MAROKA

GADS – CETURKSNIS

Kuģa vārds

Karoga valsts

Nozvejas, kas izteiktas tonnās

Suga

Kods (FAO)

Janvāris

Februāris

Marts

Aprīlis

Maijs

Jūnijs

Jūlijs

Augusts

Septembris

Oktobris

Novembris

Decembris

Kopā

Sardīnes

Makreles

Stavridas

Sardinellas

Anšovi

Piezveja

Kopā

Zivju milti un eļļa

Marokas Karalistes iestāžu norādītā ostā veiktie kopējie izkrāvumi vai pārkrāvumi citā kuģī (kg)

ES vai trešās valsts ostā veiktie kopējie izkrāvumi vai pārkrāvumi citā kuģī (kg)

Zvejas dienu skaits

7. papildinājumā

Ceturkšņa nozvejas deklarācija (kuģi, kas nav rūpnieciskās pelaģiskās zvejas kuģi)

IZPN: MAROKA

GADS – CETURKSNIS

Kuģa vārds

Karoga valsts

Nozvejas, kas izteiktas kilogramos

Suga

Kods (FAO)

Janvāris

Februāris

Marts

Aprīlis

Maijs

Jūnijs

Jūlijs

Augusts

Septembris

Oktobris

Novembris

Decembris

Kopā

Kopā

Marokas Karalistes iestāžu norādītā ostā veiktais kopējais izkrāvums (kg)

ES vai trešās valsts ostā veiktais kopējais izkrāvums (kg)

Zvejas dienu skaits