EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 6.8.2018
COM(2018) 574 final
2018/0303(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
ar ko nosaka Eiropas Savienības nostāju attiecībā uz lēmuma pieņemšanu EPN komitejā, kura izveidota ar Pagaidu nolīgumu ceļā uz Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālāfrikas Līgumslēdzēju pusi, no otras puses, attiecībā uz Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA PRIEKŠMETS
Šis priekšlikums attiecas uz lēmumu, ar ko nosaka nostāju, kas Eiropas Savienības (“Savienība”) vārdā jāieņem EPN komitejā, kura izveidota ar Pagaidu nolīgumu ceļā uz Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālāfrikas Līgumslēdzēju pusi, no otras puses (“nolīgums”), lai pieņemtu EPN komitejas lēmumu attiecībā uz Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai.
2.
PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
2.1.
ES un Centrālāfrikas Ekonomisko partnerattiecību pagaidu nolīgums
Nolīguma mērķis ir izveidot sākotnēju pamatu pilnīgam ekonomiskās partnerības reģionālam nolīgumam saskaņā ar Kotonū nolīgumu. Centrālāfrikas Līgumslēdzēju pusi līdz šim veido Kamerūnas Republika. Nolīgums tiek provizoriski piemērots kopš 2014. gada 4. augusta.
2.2.
EPN komiteja
EPN komiteja ir nolīguma kopīgā institucionālā struktūra. Nolīguma 92. pantā paredzēts, ka EPN komiteja ir atbildīga par visu šajā nolīgumā iekļauto jomu pārvaldību un visu šajā nolīgumā minēto uzdevumu īstenošanu. EPN komiteja lēmumus pieņem vienprātīgi. EPN komitejas darbība ir aprakstīta tās reglamentā.
2.3.
EPN komitejas paredzētais akts
EPN komitejai ceturtajā sanāksmē [datums] ir jāpieņem lēmums attiecībā uz Horvātijas Republikas pievienošanos Savienībai (“paredzētais akts”).
Nolīguma 102. pantā paredzēts, ka EPN komiteja var lemt par pielāgošanas vai pārejas pasākumiem, kas varētu būt nepieciešami saistībā ar jaunu dalībvalstu pievienošanos Savienībai.
Šā akta mērķis ir veikt vajadzīgos grozījumus nolīgumā pēc Horvātijas Republikas pievienošanās Savienībai.
Paredzētais akts Pusēm kļūs saistošs saskaņā ar nolīguma 102. panta 3. punktu, kas paredz, ka: “Līgumslēdzējas puses pārbauda, kā jaunu dalībvalstu pievienošanās Eiropas Savienībai ietekmē šo nolīgumu. EPN komiteja var lemt par pārejas pasākumiem vai nepieciešamajiem grozījumiem.”
3.
NOSTĀJA, KAS JĀIEŅEM SAVIENĪBAS VĀRDĀ
Horvātijas Republika Savienībai ir pievienojusies 2013. gada 1. jūlijā, bet 2017. gada 8. novembrī Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātā tā deponēja savu aktu par pievienošanos nolīgumam. Nolīguma 102. panta 2. punktā norādītajā pievienošanās klauzulā paredzēts, ka Horvātijas “automātiska pievienošanās” šim nolīgumam notiek ar pievienošanās akta nodošanu glabāšanā. Attiecībā uz turpmākajiem grozījumiem, kas vajadzīgi sakarā ar pievienošanos, pievienošanās klauzula paredz EPN komitejas lēmumu.
Tādēļ Savienībai būtu jānosaka nostāja, kas jāieņem attiecībā uz paredzētā EPN komitejas akta pieņemšanu par Horvātijas Republikas pievienošanos nolīgumam.
Šā Padomes lēmuma projekta pielikumā ir iekļauts tā lēmuma projekts, kas jāpieņem EPN komitejai.
Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Līgumu par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) un saskaņā ar nosacījumiem, ko paredz minētais Līgums, un, no otras puses, Centrālāfrikas parakstītājvalstu (Kamerūnas) teritorijā.
4.
Juridiskais pamats
4.1.
Procesuālais juridiskais pamats
4.1.1.
Principi
LESD 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.
Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kas nav saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas tomēr “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu”.
4.1.2.
Piemērojamība šajā gadījumā
EPN komiteja ir struktūra, kas izveidota ar nolīgumu.
Nolīguma 102. pantā par jaunu Savienības dalībvalstu pievienošanos paredzēts, ka EPN komiteja var pieņemt pārejas pasākumus vai grozījumus, kas nepieciešami nolīgumam tad, ja Eiropas Savienībai pievienojas jauna dalībvalsts.
Aktam, kuru EPN komiteja ir aicināta pieņemt, būs juridiskas sekas. Paredzētais akts atbilstīgi nolīguma 102. pantam būs saistošs saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, jo tajā ir ietverti grozījumi starptautiskā nolīgumā, kas jau ir saistošs Savienībai.
Paredzētais akts nepapildina un negroza nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu.
Tādēļ ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.
4.2.
Materiālais juridiskais pamats
4.2.1.
Principi
Saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu pieņemama lēmuma materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no mērķa un satura, kāds ir paredzētajam aktam, par kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti un viens ir atzīstams par galveno, bet otrs nav būtisks, tad lēmums, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, ko prasa galvenais vai dominējošais mērķis vai komponents.
4.2.2.
Piemērojamība šajā gadījumā
Paredzētā akta mērķis un saturs attiecas uz tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem. Tāpēc ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 207. pants.
4.3.
Secinājums
Šā Padomes lēmuma juridiskais pamats ir LESD 207. pants sasaistē ar 218. panta 9. punktu.
5.
PAREDZĒTĀ AKTA PUBLICĒŠANA
Tā kā ar EPN komitejas lēmumu nolīgums tiks grozīts, pēc tā pieņemšanas tas būtu jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
2018/0303 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
ar ko nosaka Eiropas Savienības nostāju attiecībā uz lēmuma pieņemšanu EPN komitejā, kura izveidota ar Pagaidu nolīgumu ceļā uz Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālāfrikas Līgumslēdzēju pusi, no otras puses, attiecībā uz Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) un jo īpaši tā 207. pantu un 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Pagaidu nolīgumu ceļā uz Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālāfrikas Līgumslēdzēju pusi, no otras puses (“nolīgums”),
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Nolīgumu Eiropas Savienības (“Savienība”) vārdā noslēdza ar Lēmumu 2009/152/EK, un nolīgumu provizoriski piemēro no 2014. gada 4. augusta.
(2)2011. gada 9. decembrī ir ticis parakstīts Līgums par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai, un 2013. gada 1. jūlijā tas ir stājies spēkā.
(3)Nolīgumam Horvātijas Republika ir pievienojusies 2017. gada 8. novembrī, deponējot savu pievienošanās aktu.
(4)Nolīguma 102. pantā noteikts, ka EPN komiteja var lemt par pielāgošanas pasākumiem, kas varētu būt nepieciešami pēc jaunu dalībvalstu pievienošanās Savienībai.
(5)EPN komitejai gadskārtējā sanāksmē [datums] ir jāpieņem lēmums par pielāgošanas pasākumiem, kas nepieciešami pēc Horvātijas Republikas pievienošanās Savienībai.
(6)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā ir jāieņem EPN komitejā attiecībā uz Horvātijas Republikas pievienošanos Savienībai,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Tās nostājas pamatā, kura [datums] Eiropas Savienības vārdā jāieņem ar nolīgumu par Horvātijas Republikas pievienošanos Savienībai izveidotās EPN komitejas gadskārtējā sanāksmē, ir lēmuma projekts, kas pievienots šim lēmumam.
2. pants
Pēc EPN komitejas lēmuma pieņemšanas to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
3. pants
Šis lēmums ir adresēts Komisijai.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs