EIROPAS KOMISIJA

Strasbūrā,12.6.2018

COM(2018) 474 final

2018/0258(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko Integrētās robežu pārvaldības fonda satvarā izveido
finansiālā atbalsta instrumentu muitas kontroles iekārtām

{SWD(2018) 347}
{SWD(2018) 348}
{SEC(2018) 315}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

•Atbilstība spēkā esošajiem noteikumiem šajā politikas jomā

•Saskaņotība ar citām Savienības politikas jomām

2.TIESISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Tiesiskais pamats

–Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 33. pants, kas aicina īstenot Savienības mēroga rīcību attiecībā uz sadarbību muitas jomā un ES muitas savienību;

–LESD 114. pants, kas aicina īstenot Savienības mēroga rīcību attiecībā uz iekšējo tirgu; kā arī

–LESD 207. pants, kas aicina īstenot Savienības mēroga rīcību attiecībā uz kopīgo tirdzniecības politiku.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

•Proporcionalitāte

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANAS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

•Ietekmes novērtējums

Tādēļ vēlamais variants ir tiešā pārvaldība, sniedzot dotācijas valstu iestādēm. Šāda mērķa sasniegšanai acīmredzami ir nepieciešama koordinējoša darbība pāri dalībvalstu robežām, ko vissekmīgāk var panākt ar centralizētu pieeju, izmantojot tiešo pārvaldību. Šāda mērķa sasniegšanai acīmredzami ir nepieciešama koordinējoša darbība pāri dalībvalstu robežām, ko vissekmīgāk var panākt ar centralizētu pieeju, izmantojot tiešo pārvaldību. Tā kā dalībvalstu iestādēm – un nevis Savienības iestādēm – arī turpmāk tieši piederētu iekārtas, kuras tās izmanto, veicot savus pienākumus pie ES robežām, ES iesaistīšanās notiktu kā dotācijas dalībvalstīm, atbalstot muitas kontroles iekārtu iegādi, uzturēšanu un atjaunināšanu saskaņā ar iepriekš noteiktiem standartiem attiecībā uz katru robežas veidu. Turklāt tiešā pārvaldība ir rezultātu panākšanas mehānisms esošajiem pasākumiem muitas jomā – gan programmas “Muita”, gan programmas “Hercule III” ietvaros. Tā ir arī atbilstīga pieeja, jo tā iesaistīs tikai ierobežotu skaitu saņēmēju, t. i., 27 dalībvalstis.

•Vienkāršošana

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Lai absolūtā izteiksmē tas ir ievērojams apmērs, tas veido tikai nelielu daļu no aplēses par ieguldījumu iztrūkumu. Kā liecina informācija, kas saņemta no dalībvalstīm 2014.–2015. gadā, aplēse par ieguldījumu iztrūkumu tik tiešām bija 2,3 miljardi EUR 5 gados. Tomēr tas vēl nenozīmē, ka Savienības iesaistīšanās noteikti segtu ieguldījumu iztrūkumu, jo Savienības iesaistīšanās apmērs būtu jāizvērtē plašākā muitas pienākumu kontekstā, jo pašu resursi, no kuriem dalībvalstis pašlaik patur 20 % 11 , 2015. gadā veidoja 4,7 miljardus EUR, lai segtu savus muitas izdevumus un ieguldījumus.

Savienības iesaistīšanās būtu jānovērtē attiecībā pret Savienības ārējās tirdzniecība apjomu, kur muitas kontrole veicina tā uzraudzīšanu. Īstenojot Savienības tirdzniecības politiku, muita ik dienas apstrādā milzīgu tirdzniecības darījumu apjomu: ES-28 tirdzniecības plūsmu statistiskās vērtības kopsumma 2016. gadā bija 3,46 triljoni EUR (1,75 triljoni EUR par eksportu un 1,71 triljoni EUR par importu) vai 9,5 miljardi EUR dienā. Tādējādi ierosinātā Savienības iesaistīšanās veidotu mazāk nekā 0,01 % no ārējās tirdzniecības apjoma.

Instruments tiks īstenots ar tiešo pārvaldību, balstoties uz prioritātēm. Kopā ar ieinteresētajām personām, kas piedalās vajadzību novērtēšanā, tiks izveidotas darba programmas, kurās noteiktas konkrētā laikposma prioritātes.

Muitas kontroles iekārtu instruments ietekmēs Savienības un dalībvalstu ieņēmumus. Lai gan to nevar kvantificēt, ir sagaidāms, ka tas atvieglos un racionalizēs muitas dienestu darbu attiecībā uz muitas nodokļa, kā arī VAT un akcīzes nodokļa (importa gadījumā) iekasēšanu. Ja tiks palielināta kontroles kvalitāte, muitas dienesti varēs efektīvāk aizsargāt Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomikas intereses.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Tā kā tā ir jauna ES iesaistīšanās joma, būs ļoti svarīgi nodrošināt orientāciju un muitas kontroles iekārtu instrumenta darbības rezultātus. Būs nepieciešamas arī politikas izvēles, pirms varēs notikt pasākumu pilnīga izmantošana: Pašreizējā programma “Muita 2020” dod iespēju konstatēt stāvokli pie ES ārējām sauszemes robežām un kartēt to klātesošo muitas darbinieku un pieejamo iekārtu izteiksmē visās attiecīgajās robežšķēršošanas vietās; par jūras un gaisa robežām un pasta centriem pašlaik ir pieejama tikai ierobežota informācija.

Ņemot to vērā, ir izstrādāts speciāls modelis, kas pielāgots instrumentu konkrētajiem apstākļiem un vajadzībām. Tas balstīts uz prasībām par centralizētu koordināciju – pāri valsts robežām, nolūkā nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kas balstīta uz valstu speciālām zināšanām un pieredzi. Četri elementi atbilstoši četriem konstatētajiem posmiem palīdzēs sasniegt noteiktos vispārīgos un speciālos mērķus:

Ietekmes novērtējuma 6. pielikumā detalizēti izklāstīts ikviena no šīm četrām sastāvdaļām. Īsi sakot, process būs šāds:

–Pirmais posms ietvers to vajadzību novērtēšanu, kas pastāv pie katra veida robežas – sauszemes, jūras un gaisa, kā arī pasta centros. Konkrētāk, tiks izmantota CELBET 12 (Central and South-Eastern Land Border Expert Team) sekmīgā pieredze iekārtu uzskaitīšanā gar ES sauszemes robežu, apstrādājot vairāk nekā 9200 datu ailes no 172 robežšķēršošanas vietām, apzinot šo robežšķēršošanas vietu galvenās iezīmes un ierosinot robežšķēršošanas vietu tipoloģiju (piem., sauszemes vai dzelzceļa robežšķēršošanas vietas, kravas transports vai tikai nekomerciāla satiksme), apzinot ierosināto iekārtu standartus katrā kategorijā un noslēdzot ar trūkumu izvērtējumu starp faktisko uzskaitījumu un noteiktajiem standartiem, kas deva iespēju sagatavot aplēsi par nepieciešamo finansējumu.

–Otrais posms būs orientēts uz programmu plānošanu, kas noslēdzas ar darba programmas un attiecīgo dotācijas nolīgumu sagatavošanu. Par katru robežas veidu būs pieejams viens atsevišķs novērtējums, tādēļ darbs neaprobežosies ar attiecināmības (atbalstāmības) pārbaudi, bet drīzāk ietvers arī finansējuma piešķiršanas organizēšanu atbilstoši muitas prioritātēm, apdraudējumiem un apjomiem. Papildus tam darba programmas pieņemšanas laikā būs nepieciešami politikas risinājuma izvēles varianti.

–Trešais posms būs īstenošana: tiklīdz būs parakstīti dotācijas nolīgumi, dalībvalsti iegādāsies iekārtas atbilstoši nolīguma noteikumiem.

–Ceturtais (pēdējais) posms sastāvēs no uzraudzīšanas un kontrolēšanas.

Lai nodrošinātu regulāru uzraudzīšanu un pārskatu sniegšanu, priekšlikums ievieš speciālu satvaru ar instrumentu un tā pasākumiem sasniegto rezultātu uzraudzīšanai. Šāda uzraudzīšanas un pārskatu sniegšanas būtu jābalsta uz rādītājiem, ar kuriem tiek mērīta ar instrumentu atbalstīto pasākumu iedarbība. Gadījumam, kad tiktu pārsniegta konkrēta robežvērtība, samērīgas pārskatu sniegšanas prasības ietvers īsu informācija par iekārtām.

Turklāt Komisija veiks vidusposma un galīgo izvērtēšanu. Šī izvērtēšana tiks veikta saskaņā ar Iestāžu 2016. gada 13. aprīļa nolīguma 13 22. un 23. punktu, kurā trīs iestādes ir apstiprinājušas, ka spēkā esošo tiesību aktu un politikas novērtēšanai būtu jāveido pamats ietekmes novērtējumiem attiecībā uz turpmākās rīcības iespējām. Izvērtējumos izvērtēs instrumenta ietekmi uz vietas, pamatojoties uz rādītājiem un mērķiem un detalizētu analīzi par to, cik lielā mērā instrumentu var uzskatīt par nozīmīgu, iedarbīgu un efektīvu, vai tas rada pietiekamu ES pievienoto vērtību un vai tas ir saskanīgs ar citām ES politikas jomām. Tajos tiks ietvertas gūtās mācības, identificējot jebkādus konstatētos trūkumus/problēmas, vai ikviena iespēja darbību vai to rezultātu turpmākai uzlabošanai, kā arī to maksimālai ietekmei. Tie ietvers arī ar regulējuma ievērošanu saistīto izmaksu, ieguvumu un ietaupījumu apzināšanu un kvantificēšanu.

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma normu skaidrojums

Ar šo regulu izveido Integrētās robežu pārvaldības fondu, vienlaikus ar Regulu (ES) [2018/XXX], ar ko izveido finansiālā atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzām 14 . Abi instrumenti ir cieši saistīti: instruments, uz ko attiecas šis priekšlikums, atbalsta iekārtas, kuru nolūks ir preču kontrolēšana pie Savienības robežām, savukārt iekārtu iegāde, ko atbalsta otrs instruments (kas atbalsta arī citus pasākumus saistībā ar integrēto robežu pārvaldību), būs orientēta vienīgi uz pārbaudēm robežu pārvaldības un vīzu kontekstā. Ir nepieciešams izveidot Integrētās robežu pārvaldības fondu kā visaptverošu finansēšanas satvaru, kas sastāv no diviem nozares priekšlikumiem, kuriem izmantots atšķirīgs tiesiskais pamats (no Līgumiem), jo attiecīgo mērķu diapazons ir plašs.

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētas pilnvaras:

–pārskatīt kontroles nolūkus, t. i., būtiskos atbalstāmības kritērijus, jo tie var mainīties laika gaitā, ņemot vērā muitas prioritātes, apdraudējumus un tehnoloģijas, kā arī

–grozīt 2. pielikumu, lai pārskatītu vai papildinātu rādītājus, ja tas tiek uzskatīts par nepieciešamu, un papildināt šo regulu ar normām par uzraudzīšanas un izvērtēšanas satvara izveidi.

Komisijai palīdzēs komiteja. Lai nodrošinātu visu muitas pasākumu saskaņotību un horizontālo koordināciju šā instrumenta un Muitas programmas ietvaros, tiek ierosināts izveidot vienu vienotu komiteju. Tā kā komiteja jau pastāv esošās programmas “Muita 2020” ietvaros un tā kā tika ierosināts to apstiprināt arī jaunās Muita programmas ietvaros, tiek ierosināts noteikt, ka Muitas programmu komitejas kompetence aptver arī šo instrumentu.

Tiks nodrošināta saskaņota, iedarbīga un samērīga informācija, kas orientēta uz dažādām auditorijām, tai skaitā plašsaziņas līdzekļiem un plaču sabiedrību.

2018/0258 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko Integrētās robežu pārvaldības fonda satvarā izveido
finansiālā atbalsta instrumentu muitas kontroles iekārtām

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 33., 114. un 207. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 16 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Pie Eiropas Savienības ārējām robežām pastāvošās 2140 muitas iestādes 17 ir pienācīgi jāaprīko, lai nodrošinātu muitas savienības darbību. Arvien pieaug nepieciešamība pēc atbilstīgas un līdzvērtīgas muitas kontroles, turklāt tas sakāms ne tikai par tradicionālo muitas funkciju – iekasēt ieņēmumus, bet arvien vairāk arī par ievērojami pastiprinātu kontroli pār precēm, kas tiek ievestas un izvestas pāri Savienības ārējām robežām, lai nodrošinātu gan drošumu, gan drošību. Tomēr vienlaikus šādai kontrolei pār preču kustību pāri ārējām robežām nevajadzētu negatīvi ietekmēt, bet gan drīzāk atvieglot tiesiski pamatotu tirdzniecību ar trešām valstīm.

(2)Pašlaik pastāv nelīdzsvarotība dažādu dalībvalstu muitas kontroles darbības rezultātos. Šīs nelīdzsvarotības iemesli ir gan ģeogrāfiskās atšķirības starp dalībvalstīm, gan to attiecīgās spējas un resursi. Dalībvalstu spēja reaģēt uz problēmām, kuras izraisījušas pastāvīgās izmaiņas pasaules komercdarbības modeļos un piegādes ķēdēs, ir atkarīga ne tikai no cilvēkresursu elementa, bet arī no modernu un uzticamu muitas kontroles iekārtu pieejamības. Tādēļ līdzvērtīgu muitas kontroles iekārtu nodrošināšana ir svarīgs elements pašreizējās nelīdzsvarotības problēmas risināšanā. Tā uzlabos muitas kontroles darbības rezultātu līdzvērtību visās dalībvalstīs un tādējādi novērsīs preču plūsmu novirzīšanu uz vismazāk attīstītajām vietām.

(3)Kopš tā laika dalībvalstis atkārtoti ir paudušas, ka ir nepieciešams finansiāls atbalsts muitas kontroles iekārtām, un pieprasījušas nepieciešamo iekārtu padziļinātu izvērtēšanu. Padome savos 2017. gada 23. marta secinājumos 18 par muitas finansēšanu aicināja Komisija “izvērtēt iespēju finansēt vajadzības pēc tehniskām iekārtām no turpmākām Komisija finanšu programmām un uzlabot koordināciju un [..] sadarbību starp muitas dienestiem un citām tiesībaizsardzības iestādēm finansējuma nolūkos”.

(4)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 19 muitas kontrole ir jāsaprot ne tikai kā uzraudzība pār muitas tiesību aktiem, bet arī pār citiem tiesību aktiem, kas reglamentē tādu preču ievešanu, izvešanu, tranzītu, pārvietošanu, uzglabāšanu un galapatēriņu, kuras pārvietotas starp Savienības muitas teritoriju un valstīm vai teritorijām ārpus minētās teritorijas, kā arī ārpussavienības preču un galapatēriņa procedūrai pakļauto preču atrašanos un pārvietošanu Savienības muitas teritorijā. Šādi citi tiesību akti, kas pilnvaro muitas dienestus veikt konkrētus kontroles uzdevumus, ietver nodokļu tiesību normas, piemēram, attiecībā uz akcīzes nodokli un pievienotās vērtības nodokli, normas par iekšējā tirgus ārējiem aspektiem, kopīgo tirdzniecība politiku un citām kopīgām Savienības politikām, kuras var ietekmēt tirdzniecību, par piegādes ķēdes vispārējo drošību, kā arī Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomikas interešu aizsardzību.

(5)Atbalsts atbilstīga un līdzvērtīga līmeņa muitas kontroles izveidei pie Savienības ārējām robežām dod iespēju maksimālu palielināt ieguvumu no muitas savienības. Speciāla, ar muitas kontroles iekārtam saistīta Savienības iesaistīšanās, kas paredz izlabot pašreizējo nelīdzsvarotību, veicinātu arī vispārējo kohēziju starp dalībvalstīm. Ņemot vērā problēmas, ar kurām saskaras pasaule, un īpaši nepieciešamība arī turpmāk aizsargāt Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomikas intereses, vienlaikus atvieglojot tiesiski pamatotas tirdzniecības plūsmas, būtiska ir modernu un uzticamu kontroles iekārtu pieejamība pie ārējām robežām.

(6)Tādēļ ir īstais brīdis izveidot jaunu finansiālā atbalsta instrumentu muitas kontroles iekārtām.

(7)Tā kā dalībvalstu muitas dienesti ir uzņēmušies arvien lielāku skaitu pienākumu, kas bieži vien iesniedzas apsardzes jomā un notiek pie ārējās robežas, būtu jāizskata jautājums par to, kā nodrošinot līdzvērtību robežkontroles un muitas kontroles veikšanā pie ārējām robežām, sniedzot dalībvalstīm atbilstīgu Savienības finansiālo atbalstu. Tikpat svarīgi ir veicināt starpaģentūru sadarbību pie Savienības robežām saistībā ar preču un personu kontrolēšanu dalībvalstu iestāžu vidū katrā dalībvalstī, kas ir atbildīga par robežu kontroli vai citiem uzdevumiem, kas tiek veikti pie robežas.

(8)Tādēļ ir nepieciešams izveidot Integrētās robežu pārvaldības fondu (turpmāk “fonds”).

(9)LESD V sadaļas juridiskās specifikas un dažāda piemērojamā tiesiskā pamata dēļ attiecībā uz politiku par ārējām robežām un muitas kontroli, juridiski nav iespējams fondu izveidot kā vienu vienotu instrumentu.

(10)Tādēļ būtu jāveido fonds kā visaptverošs ietvars Savienības finansiālajam atbalstam robežu pārvaldības jomā, kas sastāvētu no finansiālā atbalsta instrumenta attiecībā uz muitas kontroles iekārtām (turpmāk “instruments”), kurš izveidots ar šo regulu, kā arī no finansiālā atbalsta instrumenta attiecībā uz ārējām robežām un vīzām, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. ../... 20 .

(11)Šajā regulā ir noteikts instrumenta finansējums, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa atbilstīgi 17. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību 21 .

(12)Uz šo instrumentu attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/XXX 22 (turpmāk “Finanšu regula”). Tajā izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām.

(13)Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [2018/XXX] 23 tiek izveidota programma “Muita” sadarbībai muitas jomā, lai atbalstītu muitas savienība un muitas dienestus. Lai saglabātu saskaņotību un horizontālo koordināciju attiecībā uz sadarbības pasākumiem, ir lietderīgi tos visus īstenot, pieņemot vienu vienotu tiesību aktu un noteikumu kopumu. Tādēļ ar šo instrumentu būtu atbalstāma vienīgi atbalstāmo muitas kontroles iekārtu iegāde, uzturēšana un atjaunināšana, savukārt Muitas programmai sadarbībai muitas jomā būtu jāatbalsta saistīti pasākumi, piemēram, sadarbības pasākumi vajadzību novērtēšanai vai apmācībai saistībā ar attiecīgajām iekārtām.

(14)Papildus tam un attiecīgā gadījumā, instrumentam būtu jāatbalsta arī muitas kontroles iekārtu iegāde vai atjaunināšana, lai varētu testēt jaunas iekārtas vai jaunu funkcionalitāti parastos ekspluatācijas apstākļos, pirms dalībvalstis sāk šādu jauno iekārtu iepirkšanu lielā daudzumā. Parasto ekspluatācijas apstākļu testēšana būtu jāatkārto, it īpaši attiecībā uz pētījumu rezultātiem par muitas kontroles iekārtām Regulas (ES) [2018/XXX] 24 ietvaros.

(15)Lielākā daļa muitas kontroles iekārtu var tikpat lielā mērā vai atsevišķos gadījumos tikt izmantoti pārbaudēm saistībā ar atbilstības nodrošināšanu citās tiesību nozarēs, piemēram, robežu pārvaldības, vīzu vai policijas sadarbības jomā. Tādēļ Integrētās robežu pārvaldības fonds tiek izveidots kā divi savstarpēji papildinoši iekārtu iegādes instrumenti ar atsevišķu, bet saskanīgu tvērumu. No vienas puses, no instrumenta robežu pārvaldībai un vīzām, kas izveidots ar Regulu [2018/XXX] 25 , ir izslēgtas iekārtas, kas var tikt izmantotas gan robežu pārvaldībai, gan muitas kontrolei. No otras puses, ar šo regulu izveidotais finansiālā atbalsta instruments muitas kontroles iekārtām ne tikai finansiāli atbalstīs muitas kontrolei kā galvenajam nolūkam paredzētas iekārtas, bet arī dos iespēju tās izmantot arī papildu nolūkiem, piemēram, robežkontrolei un apsardzei. Šis lomu sadalījums veicinās sadarbību starp aģentūrām kā vienu no Eiropas integrētās robežu pārvaldības pieejas elementiem, kas minēts Regulas (ES) 2016/1624 26 4. panta e) punktā, tādējādi dodot muitas un robežsardzes iestādēm iespēju sadarboties un maksimāli palielinot Savienības budžeta ietekmi, izmantojot kontroles iekārtu koplietošanu un sadarbspēju.

(16)Atkāpjoties no Finanšu regulas noteikumiem, vienu pasākumu var finansēt no vairākām Savienības programmām vai instrumentiem, lai dotu iespēju veikt un attiecīgā gadījumā lai atbalstītu sadarbību un sadarbspēju dažādās jomās. Tomēr, šādos gadījumos saskaņā ar Finanšu regulā nostiprināto finansējuma dublēšanas aizlieguma principu dažādu atbalsta avotu līdzekļi nedrīkst segt vienas un tās pašas izmaksas.

(17)Ņemot vērā straujo attīstību muitas prioritāšu, apdraudējumu un tehnoloģiju ziņā, vienas darba programmas darbībai nevajadzētu norisināties ilgākā laikposmā. Vienlaikus nepieciešamību izveidot attiecīgā gada darba programmas palielina administratīvo slogu gan Komisijai, gan dalībvalstīm, lai gan instrumenta īstenošanai tas nav nepieciešams. Ņemot to vērā, darba programmām principā būtu jāattiecas uz vairāk nekā vienu budžeta gadu.

(18)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus ar šo regulu saistītās darba programmas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 27 .

(19)Lai gan centralizēta īstenošana ir neatņemami svarīgi, lai sasniegtu speciālo mērķi – nodrošināt līdzvērtīgu muitas kontroli, ņemot vērā šā instrumenta tehnisko būtību, ir nepieciešams tehnisks sagatavošanas darbs. Tādēļ īstenošana būtu jāatbalsta ar vajadzību novērtējumiem, kas ir atkarīgi speciālajām zināšanām un pieredzi dalībvalstīs, iesaistot dalībvalstu muitas dienestus. Šie vajadzību novērtējumi būtu jābalsta uz skaidru metodiku, tai skaitā pasākumu minimumu, kas nodrošina nepieciešamās informācijas vākšanu.

(20)Lai nodrošinātu regulāru uzraudzīšanu un pārskatu sniegšanu, būtu jāievieš pienācīgs satvars ar instrumentu sasniegto darbības rezultātu uzraudzīšanai un attiecīgi pasākumi. Šāda uzraudzīšanas un pārskatu sniegšanas būtu jābalsta uz rādītājiem, ar kuriem tiek mērīta ar instrumentu atbalstīto pasākumu iedarbība. Pārskatu sniegšanas prasībās būtu jāiekļauj informācija par muitas kontroles iekārtām, ja pārsniegta konkrēta izmaksu robežvērtība.

(21)Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 28 22. un 23. punktu šo instrumentu ir nepieciešams izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas ievākta, izpildot noteiktas uzraudzības prasības, vienlaikus neradot pārmērīgu regulējumu un administratīvo slogu, jo īpaši dalībvalstīm. Attiecīgā gadījumā šīs prasības var ietvert izmērāmus rādītājus kā pamatu instrumenta ietekmes uz vietas izvērtēšanai.

(22)Lai pienācīgi reaģētu uz mainīgajām politikas prioritātēm, apdraudējumiem un tehnoloģijām, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz muitas kontroles nolūka grozīšanu tādiem pasākumiem, kuriem pieejams instrumenta finansējums, un speciālo mērķu sasniegšanas rādītāju saraksta grozīšanu. Ir īpaši svarīgi, lai priekšdarbu laikā Komisija sarīko pienācīgas konsultācijas, arī ar ekspertiem, un lai tās tiek rīkotas saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu noteiktajiem principiem. Konkrētāk, lai nodrošinātu vienādu dalību deleģēto aktu sagatavošanā, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaikus ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu izstrāde.

(23)Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 29 , Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95 30 , Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 31 un Regulu (ES) 2017/1939 32 Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus. Piemēram, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) drīkst veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes uz vietas un inspekcijas, lai noskaidrotu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai citi noziedzīgi nodarījumi, kas skar Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 33 . Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(24)Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, ko Eiropas Parlaments un Padome pieņēma, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu. Šie noteikumi ir noteikti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas, netiešu izpildi, un nosaka finanšu dalībnieku atbildību. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un efektīvam ES finansējumam.

(25)Šajā regulā paredzētie finansēšanas veidi un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas, balstoties uz iespējām ar tiem sasniegt pasākumu konkrēto mērķi un gūt rezultātus, it īpaši ņemot vērā pārbaužu izmaksas, administratīvo slogu un prasību neievērošanas risku. Būtu arī jāapsver vienreizēju maksājumu, vienotas likmes un vienības izmaksu izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

(26)Dalībvalstis atsevišķi nevar pienācīgi sasniegt šīs regulas mērķi – izveidot instrumentu, kas atbalsta muitas savienību un muitas dienestus, turklāt to vidū ģeogrāfiskā ziņā objektīvi pastāv nelīdzsvarotība, tādēļ ņemot vērā muitas kontroles līdzvērtīgumu un kvalitāti, ko palīdzēs sasniegt koordinēta pieeja un centralizēts finansējums, to var labāk sasniegt ar Savienības mēroga rīcību, tāpēc Savienība var apstiprināt pasākumus pēc subsidiaritātes principa, kā norādīts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I  NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

1.Ar šo regulu izveido instrumentu attiecībā uz finansiālo atbalstu muitas kontroles iekārtām (turpmāk “instruments”) Integrētās robežu pārvaldības fonda (turpmāk “fonds”) ietvaros, ar ko paredzēts sniegt finansiālu atbalstu muitas kontroles iekārtu iegādei, uzturēšanai un atjaunināšanai.

2.Vienlaikus ar Regulu [2018/XXX], ar ko Integrētās robežu pārvaldības fonda satvarā izveido finansiālā atbalsta instrumentu attiecībā uz robežu pārvaldību un vīzām 34 , ar šo regulu izveido fondu.

3.Tajā ir izklāstīti instrumenta mērķi, budžets laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma veidi un noteikumi par šāda finansējuma sniegšanu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā lietoti šādi definēti termini:

(1)“muitas dienesti” ir dienesti, kas definēti Regulas (ES) 952/2013 5. panta 1. punktā;

(2)“muitas kontrole” ir īpašās darbības, kas definētas Regulas (ES) 952/2013 5. panta 3. punktā;

(3)“muitas kontroles iekārta” ir iekārta, kas paredzēta galvenokārt muitas kontroles veikšanai;

(4)“mobilā muitas kontroles iekārta” ir transportlīdzeklis, kas papildus tā spējai pārvietoties ir paredzēts kā muitas kontroles iekārta vai ir pilnīgi aprīkots ar muitas kontroles iekārtu;

(5)“uzturēšana” ir profilaktiska, koriģējoša un prognostiska intervence, tai skaitā pārbaudes par darbību un veiktajām funkcijām, apkalpošana, remonts un kapitālais remonts, tomēr izņemot atjaunināšanu, kas nepieciešama, lai saglabātu vai atjaunotu muitas kontroles iekārtas paredzēto darbstāvokli, kas dotu iespēju maksimāli paildzināt tās ekspluatācijas laiku;

(6)“atjaunināšana” ir tālākattīstoša intervence, kas nepieciešama, lai modernizētu muitas kontroles iekārtu, kuras paredzētais darbstāvoklis ir novecojis.

3. pants

Instrumenta mērķi

1.Integrētās robežu pārvaldības fonda satvarā Instrumenta vispārīgais mērķis ir atbalstīt muitas savienību un muitas dienestus, lai aizsargātu Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomikas intereses, lai Savienībā nodrošinātu drošību un drošumu un aizsargātu Savienības pret negodīgu un nelikumīgu tirdzniecību, vienlaikus atvieglojot tiesiski pamatotu komercdarbību.

2.Instruments speciālais mērķis ir veicināt pienācīgu un līdzvērtīgu muitas kontroli ar nozīmīgu, mūsdienīgu un uzticamu muitas kontroles iekārtu iegādes, uzturēšanas un atjaunināšanas palīdzību.

4. pants

Budžets

1.Laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam instrumenta īstenošanai paredzētais finansējums ir 1 300 000 000 EUR pašreizējās cenās.

2.Summa, kas minēta 1. punktā var attiekties arī uz izdevumiem saistībā ar instrumenta pārvaldības sagatavošanu, uzraudzīšanu, kontrolēšanu, revīziju, izvērtēšanu un citiem pasākumiem un tā mērķu sasniegumu izvērtēšanu. Turklāt tā var attiekties arī uz izdevumiem saistībā ar pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, informēšanas un saziņas pasākumiem, ciktāl tie saistīti ar instrumenta mērķiem, kā arī izdevumiem saistībā ar informācijas tehnoloģiju tīkliem, kuri paredzēti galvenokārt informācijas apstrādei un apmaiņai, tostarp uzņēmuma iekšējiem informācijas tehnoloģiju rīkiem, kā arī citu tehnisko un administratīvo palīdzību, kas nepieciešama saistībā ar instrumenta pārvaldību.

5. pants

Īstenošana un ES finansējuma veidi

1.Instrumentu īsteno ar tiešo pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulu.

2.Instruments var sniegt finansējumu jebkurā no veidiem, kas noteikti Finanšu regulā, piemēram, dotāciju veidā.

3.Ja atbalstītais pasākums ir saistīts ar iekārtu iegādi vai atjaunināšanu, Komisija izveido koordinācijas mehānismu, kas nodrošina efektivitāti un sadarbspēju starp visām iekārtām, kuras iegādātas ar Savienības programmu un instrumentu atbalstu.

II  NODAĻA

ATTIECINĀMĪBA (ATBALSTĀMĪBA)

6. pants

Atbalstāmie pasākumi

1.Lai par kādu pasākumu varētu saņemt finansiālo atbalstu no šā instrumenta, tam ir jāatbilst šādām prasībām:

(a)ir paredzēts 3. pantā minēto mērķu sasniegšanai;

(b)atbalsta tādu muitas kontroles iekārtu iegādi, uzturēšanu un atjaunināšanu, kuras tiek izmantotas ar vienu vai vairākiem šādiem muitas kontroles nolūkiem:

(1)neintruzīva pārbaude;

(2)signalizēšana par cilvēka ķermenī (vai ap to) noslēptiem priekšmetiem;

(3)radiācijas konstatēšana un nuklīdu identifikācija;

(4)paraugu analīze laboratorijās;

(5)paraugu ņemšana un analīze uz vietas;

(6)meklēšana ar pārnēsājamām ierīcēm.

1. pielikums ietver indikatīvu sarakstu ar muitas kontroles iekārtām, kuras var izmantot muitas kontroles nolūkiem, kas minēti 1.–6. apakšpunktā.

2.Atkāpjoties no 1. punkta pienācīgi pamatotos gadījumos, pasākumi var attiekties arī uz tādu muitas kontroles iekārtu iegādi, uzturēšanu un atjaunināšanu, kuras tiek izmantotas jaunas tehnikas vai jaunu funkciju testēšanai parastos darbības apstākļos.

3.Komisija saskaņā ar 14. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu 1. punkta b) apakšpunktā un 1. pielikumā minētos muitas kontroles nolūkus, ja tā šādu pārskatīšanu uzskata par nepieciešamu.

4.Muitas kontroles iekārtas, kas finansētas ar šo instrumentu, var tikt izmantotas ne tikai muitas kontrolei, bet arī citiem nolūkiem, tostarp personu kontrolēšanai, atbalstot dalībvalstu robežu pārvaldības iestādes, un izmeklēšanai.

7. pants

Atbalsttiesīgie subjekti

Atkāpjoties no Finanšu regulas 197. panta, atbalsttiesīgie subjekti ir arī dalībvalstu muitas dienesti, ja tie sniedz informāciju, kas nepieciešama 11. panta 3. punktā minētajai vajadzību novērtēšanai.

8. pants

Līdzfinansējuma daļa

1.Ar instrumentu var finansēt līdz pat 80 % no pasākuma attiecināmo izmaksu kopsummas.

2.Finansējumu virs šā limita var piešķirt vienīgi pienācīgi pamatotos ārkārtas apstākļos.

9. pants

Attiecināmās izmaksas

Instrumenta finansējuma saņemšanas vajadzībām par attiecināmām nav uzskatāmas šādas izmaksas:

(a)izmaksas saistībā ar zemesgabalu pirkšanu;

(b)izmaksas saistībā ar infrastruktūru, piemēram, ēkām vai brīvdabas ietaisēm, kā arī mēbelēm;

(c)izmaksas saistībā ar elektroniskām sistēmām, izņemot datorprogrammatūru, kas tieši nepieciešama, lai varētu izmantot muitas kontroles iekārtu;

(d)izmaksas saistībā ar tīkliem, piemēram, nodrošinātiem vai nenodrošinātiem sakaru kanāliem, vai abonementiem;

(e)izmaksas saistībā ar transportlīdzekļiem, piemēram, automašīnām, lidmašīnām vai kuģiem, izņemot mobilās muitas kontroles iekārtas;

(f)izmaksas saistībā ar muitas kontroles iekārtām nepieciešamām patēriņa precēm, tostarp atsauces vai kalibrēšanas materiāliem;

(g)izmaksas saistībā ar individuālais aizsardzības līdzekļiem.

III  NODAĻA

DOTĀCIJAS

10. pants

Piešķiršana, papildināmība un kopīgs finansējums

1.Instrumenta dotācijas piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu.

2.Saskaņā ar Finanšu regulas 195. panta f) punktu dotācijas piešķir bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, kas adresēts 7. pantā minētajiem atbalsttiesīgajiem subjektiem.

3.Atkāpjoties no Finanšu regulas 191. panta, pasākumam, kas saņēmis atbalstu no Muitas programmas sadarbībai muitas jomā, kura izveidota ar Regulu (ES) [2018/XXX] 35 , vai no kādas citas Savienības programmas, var piešķirt arī atbalstu no šā instrumenta, ja vien šie maksājumi nesedz vienas un tās pašas izmaksas. Katras atbalstošās Savienības programmas noteikumi ir piemērojami tās attiecīgajam ieguldījumam pasākumā. Kumulatīvais finansējums nepārsniedz pasākuma attiecināmo izmaksu kopsummu, un atbalstu no dažādām Savienības programmām var aprēķināt proporcionāli saskaņā ar dokumentiem, kuros izklāstīti atbalstīšanas nosacījumi.

IV  NODAĻA

PROGRAMMU PLĀNOŠANA, UZRAUDZĪŠANA UN IZVĒRTĒŠANA

11. pants

Darba programma

1.Instrumenta īsteno ar darba programmām, kas minētas Finanšu regulas 110. panta 2. punktā.

2.Komisija ar īstenošanas aktu pieņem darba programmas. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 15. pantā minēto pārbaudes procedūru.

3.Regulas 1. punktā minēto darba programmu sagatavošanu atbalsta ar vajadzību novērtēšanu, kas sastāv vismaz no:

(a)kopīgas robežšķēršošanas vietu kategoriju noteikšanas;

(b)izsmeļoša pieejamo muitas kontroles iekārtu uzskaitījuma;

(c)kopīgas definīcija par muitas kontroles iekārtu minimuma standartu un optimālo standartu, kas ietver norādi uz robežšķēršošanas vietas kategoriju un

(d)detalizētu aplēsi par finansiālajām vajadzībām.

Vajadzību novērtējumu sagatavo, balstoties uz ziņām par pasākumiem, kuri veikti programmas “Muita 2020” ietvaros, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1294/2013 36 , vai Muitas programmas sadarbībai muitas jomā ietvaros, kura izveidota ar Regulu (ES) [2018/XXX] 37 , un to regulāri atjaunina (vismaz reizi trīs gados).

12. pants

Uzraudzīšana un pārskatu sniegšana

1.Regulas II pielikumā ir noteikti rādītāji, ar kuriem sniedz pārskatus par instrumenta virzību uz 3. pantā izklāstīto speciālo mērķu sasniegšanu.

2.Lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi novērtēta instrumenta virzība uz tās mērķu sasniegšanu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14. pantu, lai grozītu 2. pielikumu nolūkā vajadzības gadījumā pārskatīt vai papildināt rādītājus un papildināt šo regulu ar noteikumiem par uzraudzības un novērtēšanas satvara izveidi. 

3.Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka instrumenta īstenošanas un rezultātu uzraudzīšanai nepieciešamie dati tiek savākti efektīvi, iedarbīgi un laikus. Šajā nolūkā attiecībā uz Savienības naudas līdzekļu saņēmējiem nosaka samērīgas pārskatu sniegšanas prasības.

4.Pārskatu sniegšanas prasības, kas minētas 3. punktā, ietver vismaz ikgadēju šādas informācijas sniegšanu Komisijai, ja muitas kontroles iekārtas izmaksas (pirms nodokļiem) pārsniedz 10 000 EUR:

(a)muitas kontroles iekārtas nodošana ekspluatācijā un ekspluatācijas izbeigšana (datumi);

(b)statistika par muitas kontroles iekārtu izmantošanu;

(c)informācija par muitas kontroles iekārtu izmantošanas rezultātiem.

13. pants

Izvērtēšana

1.Novērtējumus veic laikus, lai to rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

2.Instrumenta starpposma izvērtējumu veic, tiklīdz ir pieejama pietiekama informācija par instrumenta īstenošanu, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc instrumenta īstenošanas sākuma.

3.Instrumenta īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem no 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija veic instrumenta galīgo izvērtēšanu.

4.Izvērtējumu secinājumus Komisija dara zināmus Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, secinājumiem pievienojot savus apsvērumus.

V  NODAĻA

DELEĢĒTO PILNVARU IZMANTOŠANA UN KOMITEJU PROCEDŪRA

14. pants

Deleģējuma īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā minētos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt 6. panta 3. punktā un 12. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028. gada 31. decembrim.

3.Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 6. panta 3. punktā un 12. panta 2. punktā minētās pilnvaras pieņemt deleģētus aktus. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums iegūst spēku nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai lēmumā norādītā vēlākā dienā. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts izraudzījusies saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 6. panta 3. punktu un 12. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

15. pants

Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdzību sniedz “Muitas programmu komiteja”, kas minēta Regulas (ES) [2018/XXX] 38 18. pantā.

2.Ja izmanto atsauci uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

VI  NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

16. pants

Informācija, saziņa un publicitāte

1.Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.

2.Saistībā ar instrumentu, tā pasākumiem un rezultātiem Komisija rīko informācijas un plašsaziņas pasākumus. Instrumentam piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.

17. pants

Pārejas noteikumi

Vajadzības gadījumā budžetā laikposmam pēc 2027. gada var iekļaut apropriācijas 4. panta 2. punktā paredzēto izdevumu segšanai, lai nodrošinātu līdz 2027. gada 31. decembrim nepabeigto pasākumu pārvaldību.

18. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Mērķi

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Plānotie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzīšanas un pārskatu sniegšanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgā(-s) daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija(-s) un budžeta izdevumu pozīcija(-s)

3.2.Aplēse par ietekmi uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās rīcībpolitikas joma(-s) (programmu kopums)

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

X jaunu darbību 

◻ jaunu darbību, kas balstās uz iepriekš veiktu izmēģinājuma projektu/ sagatavošanas darbību 39  

◻ spēkā esoša pasākuma pagarināšanu 

◻ viena vai vairāku pasākumu apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu /jaunu pasākumu 

1.4.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.4.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.4.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tā var izrietēt no dažādiem faktoriem, piemēram, koordinēšanas radītiem ieguvumiem, tiesiskās noteiktības, lielāka iedarbīguma vai papildināmības). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas tiek radīta līdz ar Savienības iesaistīšanos un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.4.3.Gūtās atziņas no līdzīgas līdzšinējās pieredzes

1.4.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.Ilgums un finansiālā ietekme

X ierobežots ilgums

–X    spēkā no 01.01.2021. līdz 31.12.2027.

–X    Finansiālā ietekme no 2021. līdz 2027. gadam attiecībā uz saistību apropriācijām un no 2021. līdz 2030gadam attiecībā uz maksājumu apropriācijām

◻ neierobežots ilgums

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

–pēc kura turpinās darbība pilnā apmērā.

1.6.Plānotie pārvaldības veidi 40  

X Komisijas īstenota tieša pārvaldība

–X to veic tās struktūrvienības, tai skaitā personāls Savienības delegācijās;

–◻    to veic izpildaģentūras

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–◻ Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP jomā, kāda tā paredzēta Līguma par Eiropas Savienību V sadaļā, un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, iedaļā “Piezīmes” sniedzama papildu informācija.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzīšanas un pārskatu sniegšanas noteikumi

Konkretizēt biežumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldība un kontroles sistēma[s]

2.2.1.Ierosinātā(-o) pārvaldības veida(-u), finansējuma apgūšanas mehānisma, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto(-ajām) iekšējās kontroles sistēmu(-ām)

2.2.3.

2.2.4.Pārbaužu izmaksas un to lietderības pamatojums (attiecība “kontroles izmaksas ÷ attiecīgo pārvaldīto fondu vērtība”), un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas un programmas slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai paredzētos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

3.APLĒSE PAR PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS FINANSIĀLO IETEKMI

3.1.Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija un jauna(-s) ierosinātā(-s) budžeta izdevumu pozīcija(-s)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija	Budžeta pozīcija	Izdevumu veids	Iemaksas
	Numurs	Dif./nedif 41 .	no EBTA valstīm 42	no kandidātvalstīm 43	no trešām valstīm	Finanšu regulas [21. panta 2. punkta b) apakšpunkta] izpratnē
4	11.01.02 Atbalsta izdevumi muitas kontroles iekārtu instrumentam	Nedif.	Nē	Nē	Nē	Nē
4	11.02.11 muitas kontroles iekārtu instruments	Dif.	Nē	Nē	Nē	Nē

3.2.Aplēse par ietekmi uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

miljonos EUR (maks. trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

4

“Migrācija un robežu pārvaldība”

			2021.	2022.	2023.	2024.	2025.	2026.	2027.	Pēc 2027.	KOPĀ
Darbības apropriācijas 11.02.11	Saistības	1.	174,903	178,403	181,973	185,614	189,329	193,117	195,961		1,299,300
	Maksājumi 44	2.	42,481	129,274	162,474	170,688	175,066	178,602	182,209	258,506	1299,300
Administratīvās apropriācijas, ko finansē ar instrumenta naudas līdzekļiem 45 - 46 11.01.02	Saistības = maksājumi	3.	0,100	0,100	0,100	0,100	0,100	0,100	0,100		0,700
KOPĀ apropriācijas – programmas piešķīrums	Saistības	=1+3	175,003	178,503	182,073	185,714	189,429	193,217	196,061		1300,000
	Maksājumi	=2+3	42,581	129,374	162,574	170,788	175,166	178,702	182,309	258,506	1300,000

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

7

“Administratīvie izdevumi”

miljonos EUR (maks. trīs zīmes aiz komata)

		2021.	2022.	2023.	2024.	2025.	2026.	2027.	Pēc 2027.	KOPĀ
Cilvēkresursi		3,575	3,575	3,575	3,575	3,575	3,575	3,575		25,025
Citi administratīvie izdevumi		0,100	0,100	0,100	0,100	0,100	0,100	0,100		0,700
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas	(Saistības kopā = maksājumi kopā)	3,675	3,675	3,675	3,675	3,675	3,675	3,675		25,725

miljonos EUR (maks. trīs zīmes aiz komata)

			2021.	2022.	2023.	2024.	2025.	2026.	2027.	Pēc 2027.	KOPĀ
Apropriācijas KOPĀ pa dažādām IZDEVUMU KATEGORIJĀM daudzgadu finanšu shēmā	Saistības		178,678	182,178	185,748	189,389	193,104	196,892	199,736		1325,725
	Maksājumi		46,256	133,049	166,249	174,463	178,841	182,377	185,984	258,506	1325,725

3.2.2.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

–X    Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

miljonos EUR (maks. trīs zīmes aiz komata)

Gads

2021.

2022.

2023.

2024.

2025.

2026.

2027.

KOPĀ

7. IZDEVUMU KATEGORIJA daudzgadu finanšu shēmā
Cilvēkresursi	3,575	3,575	3,575	3,575	3,575	3,575	3,575	25,025
Citi administratīvie izdevumi	0,100	0,100	0,100	0,100	0,100	0,100	0,100	0,700
Apakšsumma 7. IZDEVUMU KATEGORIJA daudzgadu finanšu shēmā	3,675	3,675	3,675	3,675	3,675	3,675	3,675	25,725

Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS 47 daudzgadu finanšu shēmā
Cilvēkresursi
Pārējie administratīvie izdevumi	0,100	0,100	0,100	0,100	0,100	0,100	0,100	0,700
Starpsumma ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS daudzgadu finanšu shēmā	0,100	0,100	0,100	0,100	0,100	0,100	0,100	0,700

KOPĀ

3,775

3,775

3,775

3,775

3,775

3,775

3,775

26,425

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.2.1.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu.

–X    Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

Gads		2021.	2022.	2023.	2024.	2025.	2026.	2027.
•Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības		25	25	25	25	25	25	25
Delegācijas
Pētniecība
• Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu FTE) - AC, AL, END, INT un JPD  48 7. izdevumu kategorija
Finansēts no daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS	- galvenajā mītnē
	- delegācijās
Finansēts ar instrumenta naudas līdzekļiem  49	- galvenajā mītnē
	- delegācijās
Pētniecība
Cits (konkretizēt)
KOPĀ		25	25	25	25	25	25	25

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

Ierēdņi un pagaidu darbinieki

Būs nepieciešams papildu personāls, kas pārvaldīs instrumentu un tā īstenošanu. Tas citstarp ietvers šādus uzdevumus: - Vajadzību novērtēšanas piesaistīšana, uzraudzība un koordinēšana: inventarizācija, klasifikācija & standarti, trūkumu izvērtēšana un aplēses par nepieciešamajiem naudas līdzekļiem attiecībā uz visiem robežu veidiem (sauszemes, jūras, gaisa, pasta centri); - Plānošana: horizontālā koordinēšana (it īpaši apdraudējumu un apjomu novērtēšana), darba programmas un ar to saistīto procedūru (komitoloģija) sagatavošana un dotācijas nolīgumu sagatavošana un apspriešana; - Īstenošana: muitas iestāžu veikta īstenošanas uzraudzīšana un tās atbalstīšana (piem., kopīgi iepirkumi); - Pārskatu sniegšana & kontrole/revīzija

Ārštata darbinieki

Neattiecas

3.2.3.Trešo personu iemaksas

Priekšlikums/iniciatīva:

–X    neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–◻    paredz trešo personu sniegtu līdzfinansējumu (sk. aplēsi):

Apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Gads	2021.	2022.	2023.	2024.	2025.	2026.	2027.	KOPĀ
Norādīt līdzfinansējošo struktūru
Līdzfinansētās apropriācijas KOPĀ

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

–◻    Priekšlikums/iniciatīva ieņēmumus finansiāli neietekmē.

–X    Priekšlikumam/iniciatīvai ir šāda finansiāla ietekme:

–X        uz pašu resursiem

–◻    uz citiem ieņēmumiem

Norādiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām ◻    

miljonos EUR (maks. trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija:	Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 50
	2021.	2022.	2023.	2024.	2025.	2026.	2027.
[..] pants

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) budžeta izdevumu pozīciju(-as).

Citas piezīmes (piem., metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).

(1)    COM(2018) 322 final.

(2)    Muitas programma tika izveidota 1991. gadā ar Padomes Lēmumu (1991. gada 20. jūnijs) par Kopienas rīcības programmu par profesionālo apmācību muitas ierēdņiem (programma “Matthaeus”); vēlāk viss muitas programmu kopums tika izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 19. decembra Lēmumu Nr. 210/97/EK, ar ko pieņem Kopienas rīcības programmu attiecībā uz muitu (“Muita 2000”) un to aizstājošās programmas, kuras izveidotas ar Lēmumiem Nr. 105/2000/EK, Nr. 253/2003/EK, Nr. 624/2007/EK un Regulu (ES) Nr. 1294/2013.

(3)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 250/2014 (2014. gada 26. februāris), ar ko izveido programmu darbību veicināšanai Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības jomā (programma Hercule III) un atceļ Lēmumu Nr. 804/2004/EK (OV L 84, 20.3.2014., 6. lpp.).

(4)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/825 (2017. gada 17. maijs), ar ko laikposmam no 2017. gada līdz 2020. gadam izveido Strukturālo reformu atbalsta programmu un groza Regulu (ES) Nr. 1303/2013 un Regulu (ES) Nr. 1305/2013 (OV L 129, 19.5.2017., 1. lpp.).

(5)     https://ec.europa.eu/info/funding-tenders/funding-opportunities/funding-programmes/overview-funding-programmes/european-structural-and-investment-funds_lv  

(6)     https://www.consilium.europa.eu/media/22301/st09581en17-vf.pdf un http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-7586-2017-INIT/lv/pdf  

(7)    Muitas politikas grupa ir ekspertu grupa, ko Komisija izveidojusi, lai tā konsultētu Komisiju saistībā ar muitas politikas stratēģiskajiem jautājumiem; uzraudzīt dažādu muitas politikas aspektu attīstību; veicināt viedokļu apmaiņu starp dalībvalstīm. Papildu informācija: http://ec.europa.eu/transparency/regexpert/index.cfm?do=groupDetail.groupDetail&groupID=944&Lang=LV .

(8)    COM(2016) 813 final.

(9)    Sk., piemēram: Eiropas Parlamenta rezolūcija par to problēmu risināšanu, kuras saistītas ar ES Muitas kodeksa īstenošanu (2016/3024(RSP))

(10)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1624 (2016. gada 14. septembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/399 un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 863/2007, Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 un Padomes Lēmumu 2005/267/EK (OV L 251, 16.9.2016., 1. lpp.).

(11)    Priekšlikums (COM(2018) 325 final) Padomes Lēmumam par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu liecina par dalībvalstu paturēto iekasēšanas izmaksu samazinājumu no 20 % līdz sākotnējiem 10 %.

(12)     https://ec.europa.eu/taxation_customs/expert-teams-europa_en  

(13)    Iestāžu 2016. gada 13. aprīļa nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.).

(14)    COM(2018) 473 final.

(15)    COM(2018) 442 final.

(16)    OV C [...], [...], [...]. lpp.

(17)    2016. gada ziņojuma par muitas savienības darbības rezultātiem pielikums, pieejams šeit: https://ec.europa.eu/info/publications/annual-activity-report-2016-taxation-and-customs-union_lv .

(18)     https://www.consilium.europa.eu/media/22301/st09581en17-vf.pdf un http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-7586-2017-INIT/lv/pdf  

(19)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

(20)    COM(2018) 473.

(21)    2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (OV L 373, 20.12.2013., 1. lpp.).

(22)    COM(2016) 605.

(23)    COM(2018) 442.

(24)    COM(2018) 435.

(25)    COM(2018) 473.

(26)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1624 (2016. gada 14. septembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/399 un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 863/2007, Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 un Padomes Lēmumu 2005/267/EK (OV L 251, 16.9.2016., 1. lpp.).

(27)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(28)    Iestāžu 2016. gada 13. aprīļa nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.).

(29)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) , un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(30)    Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

(31)    Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292,15.11.1996., 2. lpp.).

(32)    Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).

(33)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

(34)    COM(2018) 473.

(35)    COM(2018) 442.

(36)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1294/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido rīcības programmu muitas nozarei Eiropas Savienībā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (“Muita 2020”) un atceļ Lēmumu Nr. 624/2007/EK (OV L 347, 20.12.2013., 209. lpp.).

(37)    COM(2018) 442.

(38)    COM(2018) 442.

(39)    Kā minēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā.

(40)    Detalizētu informāciju par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt tīmekļvietnē “BudgWeb”: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx  

(41)    Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

(42)    EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(43)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālie kandidāti no Rietumbalkāniem.

(44)    Maksājumu profils attiecībā uz šo jauno programmu 2021.–2027. gada MFF ietvaros ir balstīts uz iepriekšējo laikposmu maksājumu profilu ekstrapolāciju attiecībā uz laikposmu no 2007. līdz 2017. gadam programmām ar līdzīgiem rezultātu sasniegšanas mehānismiem salīdzināmās politikas jomās, it īpaši muitas, nodokļu un krāpšanas apkarošanas jomā.

(45)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(46)    Piemēri: tulkojumi, IT tīkli un sistēmas instrumenta administrēšanai (ABAC, eGrants, AGM u. c.)

(47)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(48)    AC – līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, END – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūru darbinieki, JPD – jaunākie eksperti delegācijās.

(49)    Ārštata darbiniekiem paredzētā maksimālā summa, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

(50)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas.

EIROPAS KOMISIJA

Strasbūrā,12.6.2018

COM(2018) 474 final

PIELIKUMI

priekšlikumam

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko Integrētās robežu pārvaldības fonda satvarā izveido
finansiālā atbalsta instrumentu muitas kontroles iekārtām

{SWD(2018) 347}
{SWD(2018) 348}
{SEC(2018) 315}

1.  PIELIKUMS

Indikatīvs saraksts ar muitas kontroles iekārtām un attiecīgo muitas kontroles nolūku,
minēts 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā

MUITAS KONTROLES NOLŪKS	MUITAS KONTROLES IEKĀRTA
	KATEGORIJA	PIELIETOJUMS
Neintruzīva pārbaude	Rentgena skeneris (augsts enerģijas patēriņš)	Konteineri, kravas automobiļi, dzelzceļa vagoni
	Rentgena skeneris (zems enerģijas patēriņš)	Paliktņi, kastes un pakas
		Pasažieru bagāža
	Rentgena kliedētā atstarojuma ierīce	Konteineri
		Kravas automobiļi
		Transportlīdzekļi
	Citi	Numura zīmju/ konteineru automātiskās atpazīšanas sistēmas
		Transportlīdzekļu svari
		Autokrāvēji un līdzīgas pārvietojamas muitas kontroles iekārtas
Signalizēšana par cilvēka ķermenī (vai ap to) noslēptiem priekšmetiem 1	Rentgena kliedētā atstarojuma portālskeneris	Izmanto galvenokārt lidostās, lai atklātu cilvēka ķermenī (ap to) noslēptus priekšmetus (narkotikas, sprāgstvielas, naudu)
	Ķermeņa skeneris
Radiācijas konstatēšana un nuklīdu identificēšana	Radioloģiskā un nukleārā konstatēšana	Personīgais radiācijas monitors/detektors
		Pārnēsājams radiācijas detektors
		Izotopu identifikācijas ierīce
		Radiācijas portālmonitors
		Spektrometrijas portālmonitors izotopu identificēšanai
Paraugu analīze laboratorijās	Visu iespējamo preču identificēšana, kvantificēšana un verificēšana	Gāzu un šķidrumu hromatogrāfija (GC, LC, HPLC u. c.)
		Spektrometrija un ar to apvienoti paņēmieni (IR, Ramana, UV-VIS, fluorescence, GC-MS, u. c.)
		Rentgena iekārtas (rentgenstaru fluorescence u. c.)
		NMR spektrometrija un stabilu izotopu analīze
		Citas laboratorijas iekārtas (atomabsorbcijas spektrometrs, destilācijas analizētājs, diferenciālais skenējošais kalorimetrs, elektroforēzes ierīce, mikroskops, šķidruma scintilāciju skaitītājs, smēķējamā mašīna u. c.)

MUITAS KONTROLES NOLŪKS	MUITAS KONTROLES IEKĀRTA
	KATEGORIJA	PIELIETOJUMS
Paraugu ņemšana un analīze uz vietas	Palieku/nospiedumu konstatēšana ar jonu kustīguma spektrometriju	Portatīvas iekārtas konkrētu bīstamu materiālu palieku pārbaudei
	Palieku/nospiedumu atklāšana ar suņiem	Izmanto attiecībā uz virkni ar maziem un lielākiem priekšmetiem saistītu risku
	Paraugu ņemšana	Instrumenti paraugu ņemšanai, velkmes skapis, cimdkaste
	Mobilās laboratorijas	Transportlīdzekļi, kuros pilnīgi ierīkotas iekārtas paraugu analizēšanai uz vietas
	[Organisku materiālu, metālu un sakausējumu analīze] Pārnēsājami detektori	Ķīmiskās kolorimetrijas testi
		Ramana spektroskopija
		Infrasarkanā spektroskopija
		Rentgenfluorescence
		Konteineriem paredzēti gāzes detektori
Meklēšana ar pārnēsājamām ierīcēm	Personīgi pārnēsājami instrumenti	Kabatas formāta instrumenti
		Mehānisku rīku komplekts
		Teleskopspogulis
	Ierīces	Endoskops
		Stacionārs vai pārnēsājams metāla detektors
		Kameras, ar kurām pārbauda transportlīdzekļu apakšpusi
		Ultraskaņas ierīce
		Blīvuma mērītājs
	Citi	Zemūdens meklētājs

2.  PIELIKUMS

Rādītāji

Speciālais mērķis: veicināt līdzvērtīgu un pienācīgu muitas kontroli, iegādājoties, uzturot un atjauninot nozīmīgas, mūsdienīgas un uzticamas muitas kontroles iekārtas

1.Pieejamās iekārtas

a)Pieņemtajiem standartiem atbilstošu muitas kontroles iekārtu pieejamība sauszemes robežšķērsošanas vietās (sadalījumā pa iekārtu veidiem)

b)Pieņemtajiem standartiem atbilstošu muitas kontroles iekārtu pieejamība jūras (ostu) robežšķērsošanas vietās (sadalījumā pa iekārtu veidiem)

c)Pieņemtajiem standartiem atbilstošu muitas kontroles iekārtu pieejamība gaisa (lidostu) robežšķērsošanas vietās (sadalījumā pa iekārtu veidiem)

d)Pieņemtajiem standartiem atbilstošu muitas kontroles iekārtu pieejamība pastam paredzētajās robežšķērsošanas vietās (sadalījumā pa iekārtu veidiem)

e)Pieņemtajiem standartiem atbilstošu muitas kontroles iekārtu pieejamība dzelzceļam paredzētajās robežšķērsošanas vietās (sadalījumā pa iekārtu veidiem)

(1)    Piemērojamas tiesību normas un citi ieteikumi attiecībā uz veselības aizsardzību un privātuma ievērošanu.