EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 8.6.2018

COM(2018) 443 final

2018/0233(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko sadarbībai nodokļu uzlikšanas jomā izveido programmu “FMT:ItalicFiscalis”

{SWD(2018) 323 final}
{SWD(2018) 324 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

2018. gada 2. maijā Komisija pieņēma dokumentu paketi nākamajai daudzgadu finanšu shēmai 2021.–2027. gadam 1 : Komisija ierosina jaunu un mūsdienīgu ilgtermiņa budžetu, kas ir cieši sasaistīts ar 27 dalībvalstu Savienības politiskajām prioritātēm. Lai efektīvi sasniegtu Savienības prioritātes, budžeta priekšlikums jaunus instrumentus apvieno ar modernizētām programmām. Komisija, ņēmusi vērā šo pamatu, budžeta pozīcijā “Vienotais tirgus, inovācija un digitālā nozare” ierosina jaunu programmu “Fiscalis”. Paziņojumā, kas pievienots daudzgadu finanšu shēmas priekšlikumam 2 , paskaidrots, ka šī programma palīdzēs uzlabot nodokļu politikas darbību, ieskaitot administratīvo sadarbību, un atbalstīs nodokļu iestādes.

Šis priekšlikums par piemērošanas datumu nosaka 2021. gada 1. janvāri, un tas ir izstrādāts 27 dalībvalstu Savienībai saskaņā ar Eiropadomes 2017. gada 29. martā saņemto Apvienotās Karalistes paziņojumu par tās nodomu izstāties no Eiropas Savienības un Euratom, balstoties uz Eiropas Savienības Līguma 50. pantu.

•Pamatojums un mērķi

Savienības un valstu nodokļu iestādēm joprojām nav pietiekamu spēju un sadarbība — gan ES iekšienē, gan ar trešām valstīm — nenotiek pietiekamā līmenī, lai efektīvi un iedarbīgi varētu pildīt savu uzdevumu. Vajadzīgs, lai tās ātri un kopīgi reaģētu uz tādām jaunām problēmām kā krāpšana nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešana, digitalizācija un jauni darījumdarbības modeļi un vienlaikus novērstu lieku administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmumiem pārrobežu darījumos. Minēto tendenču dēļ valstu nodokļu iestādes savā darbībā un uzdevumu izpildē saskaras ar aizvien jauniem pārbaudījumiem. Tādēļ vajag rast veidu, kā labāk un inovatīvāk pildīt savu galveno uzdevumu, proti, iekasēt nodokļus, kas tieši vai netieši papildina valsts un Savienības budžetu. Komisija tādēļ ierosina programmu “Fiscalis”, ieskaitot līdzekļus un budžetu, kura ar administratīvo un informācijas tehnoloģiju (IT) spēju veidošanas aktivitātēm un operatīvo sadarbību atbalstīs nodokļu politiku un nodokļu iestādes.

•Atbilstība spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Šis priekšlikums ir saskaņā ar Komisijas programmu, kas nodrošina taisnīgu un lietderīgu nodokļu sistēmu Savienībā, lai inter alia aizsargātu dalībvalstu nodokļu iestāžu spēju iekasēt nodokļus. Daudzu minētajā satvarā pieņemto iniciatīvu mērķis ir pārredzamāka nodokļu sistēma un ciešāka administratīvā sadarbība, inter alia apmainoties ar būtisko nodokļu informāciju. Ierosinātā programma “Fiscalis” nodrošinās budžeta un citus līdzekļus, lai atbalstītu un īstenotu minētos regulatīvos pasākumus 3 . Šīs administratīvās sadarbības pamatiezīmes ir attiecīgās Eiropas elektroniskās sistēmas, kas dalībvalstu nodokļu iestādēm konkrēti ļautu apmainīties ar informāciju.

•Atbilstība pārējiem Savienības politikas virzieniem

Šis priekšlikums atbilst citām ierosinātajām ES rīcības programmām, kam ir līdzīgi mērķi saistītās kompetences jomās un jo īpaši:

–programma “Muita” 4 , kas atbalsta sadarbību muitas jomā;

–ES Krāpšanas apkarošanas programma 5 , kas apkaro krāpšanu, lai aizsargātu Savienības finansiālās intereses saskaņā ar LESD 325. pantu;

–Vienotā tirgus programma 6 , ar kuru tiek atbalstītas ES darbības, lai veicinātu vienotā tirgus labāku darbību;

–Reformu atbalsta programma 7 , kas palīdz konkrētām ES valstīm uzlabot iestāžu darbības efektivitāti, veidot noturīgākas pārvaldības sistēmas un efektīvas publiskās iestādes.

Visbeidzot sinerģija, kas jāizmanto, IT jomā varētu izveidoties ar dažādām Savienības iniciatīvām, piemēram, ar programmu “Digitālā Eiropa” 8 , visām programmām, kurās izmantotas (lielas) elektroniskās sistēmas, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta arhitektūras bloku 9 atkallietošanu, Eiropas sadarbspējas satvaru 10 , IKT standartizācijas mainīgo plānu 11 , rīcības plānu par “FinTech” 12 , “Apvārsnis Eiropa” 13 , ES Blokķēžu novērošanas centra un foruma darbu 14 un citām iniciatīvām, kas attiecas uz krāpšanas apkarošanu un kiberdrošības riskiem.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Programmas “Fiscalis” lielākoties attiecas uz atbalstu informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm, īstenojot administratīvo sadarbību Eiropas Savienības nodokļu uzlikšanas jomā. Attiecīgie Savienības tiesību akti par administratīvo sadarbību paredz, ka dalībvalstis var izmantot Eiropas elektroniskās sistēmas. Šis priekšlikums precizē, ka Komisija un dalībvalstis nodrošinās IV nodaļā minēto Eiropas elektronisko sistēmu pienācīgu izstrādi un darbību. Šajā sakarā tas paredz, ka tās regulāri saskaņo savus attiecīgos pasākumus un vienojas par visiem aspektiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu Eiropas elektronisko sistēmu darbību, starpsavienojamību un pastāvīgus uzlabojumus. Turklāt attiecībā uz Eiropas elektronisko sistēmu kopīgo un valsts komponentu izveides un darbības koordināciju ir noteikti uzdevumi un pienākumi, lai nodrošinātu to darbību, savstarpēju savienojamību un pastāvīgus uzlabojumus. Minētie IT spēju veidošanas un programmas administratīvo spēju faktori sekmēs iekšējā tirgus labāku darbību; tādējādi programma būtu jāpamato uz LESD 114. pantu.

Ierosinātā programma “Fiscalis” nodrošina mehānismus un līdzekļus, kā arī nepieciešamo finansējumu, lai atbalstītu nodokļu politiku un uzlabotu sadarbību starp nodokļu iestādēm. Ierosinātais pasākums inter alia ietver sanāksmes un līdzīgus ad hoc sarīkojumus, strukturētas sadarbības projektu veidā un cilvēku kompetences un spēju veidošanas darbības, kurās dalībvalstis un to ierēdņi var piedalīties uz brīvprātības pamata. Minēto darbību vispārīgais mērķis ir sekmēt dalībvalstu administratīvo sadarbību un uzlabot to administratīvās spējas nodokļu uzlikšanas jomā, kas pamato LESD 197. panta izmantošanu.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

ES nodokļu jomas mērķus — cīnīties pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu nemaksāšanas un nodokļu apiešanu, veidot taisnīgāku un pārredzamāku nodokļu sistēmu, kā arī atbalstīt vienotā tirgus darbību un konkurētspēju — dalībvalstis nevar sasniegt vienas pašas. Lai minētos mērķus sasniegtu un risinātu visas saistītās problēmas, ir vajadzīgi kopīgi noteikumi, koordinācija un sadarbība starp dalībvalstu nodokļu iestādēm.

Šāda augsta līmeņa sadarbību un koordināciju var panākt tikai ar centralizētu pieeju, ideālā gadījumā Savienības līmenī. Izmaksu ziņā ir izdevīgāk īstenot “Fiscalis” aktivitātes, nekā katrai iesaistītajai valstij uz divpusējiem vai daudzpusējiem pamatiem veidot savu individuālo sadarbības satvaru un pārrobežu problēmām meklēt valsts IT risinājumu. “Fiscalis” aktivitātes un sadarbības mehānismi turklāt ļauj ievērojami padziļināt uzticību starp valstu nodokļu iestādēm, kas ir vajadzīgs netraucētai sadarbībai un ES nodokļu sistēmu darbībai līdzās cita citai vienotajā tirgū.

Ņemot vērā iepriekš minēto, programmā “Fiscalis” ES intervence būs vērsta uz to, lai izveidotu iedarbīgus mehānismus (un vajadzīgos IT rīkus) administratīvajai sadarbībai, kuras mērķis ir sniegt valstu nodokļu iestādēm efektīvākus līdzekļus cīņā pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu, vienlaikus netieši veicinot nodokļu maksātāju nodokļu saistību izpildi.

•Proporcionalitāte

Lielākā daļa ierosinātā budžeta tiks tērēta IT spēju veidošanas aktivitātēm. Pieeja izraudzīta, balstoties uz tādu IT arhitektūras modeli, kurā Eiropas elektroniskās sistēmas izveidotas, apvienojot kopīgos un valsts komponentus. Priekšroka dota nevis pilnībā centralizētam IT arhitektūras modelim, bet šādam modelim, jo tā par budžetu būs daļēji atbildīgas arī dalībvalstis, kas valsts līmenī izstrādās savus IT komponentus, ņemot vērā arī savas vēlmes, prasības un ierobežojumus. Tādējādi iekšējā tirgus vārdā tiek samērīgi pastiprināta sadarbspēja un savienojamība.

•Juridiskā instrumenta izvēle

ES intervence, izmantojot finansēšanas programmu, ir lietderīga. Komisija ierosina programmu regulas veidā, ar ko tiks turpināta programma “Fiscalis 2020”.

3.EX-POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Retrospektīvie izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

Šajā priekšlikumā ņemti vērā programmas “Fiscalis 2013” noslēguma izvērtējuma ieteikumi, kā arī patlaban vērtētās programmas “Fiscalis 2020” starpposma izvērtējuma pagaidu rezultāti. Tie norāda, ka šī programma rada lielu ES pievienoto vērtību, palielinot uzticēšanos un veicinot ciešu sadarbību starp dalībvalstīm un arī ar citām iesaistītajām valstīm (kandidātvalstīm un potenciālajiem kandidātiem). Turklāt programma atvieglo ES tiesību aktu īstenošanu, ļauj (apvienojot resursus) panākt augstāku lietderību, īpaši attiecībā uz elektroniskajām sistēmām (kur ES intervence rada apjomradītus ietaupījumus un samazina izstrādes izmaksas) un apmācības moduļiem (kur, kā ziņots, atsevišķām iestādēm ES intervence ietaupījusi laiku un naudu). Dalībnieki ir arī ziņojuši, ka bija liela un augoša interese par kopīgajām darbībām (īpaši darba vizītēm, semināriem un darbsemināriem) kā efektīvu instrumentu, kas veicina sadarbību un uzlabo informācijas apmaiņu starp nodokļu iestādēm. Attiecībā uz programmu “Fiscalis 2020” uzskata, ka ekspertu komandas izveide spēcīgi stimulē padziļinātu sadarbību (reģionāli vai tematiski), ņemot vērā tās īpašo finansēšanas kārtību un darbības struktūru. Daži dalībnieki izcēla iespēju palielināt pašreizējo līdzekļu sadalījumu par labu šai administratīvo spēju veidošanas aktivitātei.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Ex ante izvērtējuma sagatavošanas vajadzībām Komisija pasūtīja ārēju pētījumu, kurā, rīkojot īpašu apspriešanu, plašāk apkopotu visu ieinteresēto personu viedokli. Ņemot vērā programmas konkrēto tvērumu (nodokļu iestādes ir vienīgie tiešie saņēmēji), minēto apspriešanu, kurā notika diskusijas projektu grupā, valstu apmeklējumi/gadījuma izpētes un īpaši apsekojumi, uzmanības centrā bija nodokļu iestādes. Minētās aktivitātes papildināja uzņēmēju apvienību, bezpeļņas organizāciju un akadēmisko aprindu pārstāvju, kā arī programmas “Fiscalis 2020” dalībnieku, konsultantu un starptautisko organizāciju (piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas) aptauja.

Ārējais pētījums un ar to saistītā apspriešana apstiprināja, ka nodokļu iestādēm sagaidāmas grūtības un vajadzīga vērienīga programma, kuras pamatā ir divas svarīgas iezīmes: no vienas puses, turpināt un pastiprināt (IT un cilvēkresursu jomā) spēju veidošanu un sadarbības darbības, lai ES un valsts noteikumi nodokļu jomā tiktu piemēroti pareizi, un, no otras puses, pastiprinātu operatīvo sadarbību un vairāk pievērstos inovācijai.

Notika atklāta sabiedriskā apspriešana “ES fondiem ieguldījumu, pētniecības, inovācijas, MVU un vienotā tirgus jomā”. Tajā tika apkopots iedzīvotāju viedoklis, ieskaitot par politikas problēmām un ES intervences nepieciešamību nodokļu uzlikšanas jomā.

•Neatkarīgu ekspertu atzinums

Ex ante izvērtējuma sagatavošanas vajadzībām Komisija pasūtīja ārēju pētījumu, kurā tika gūti kvantitatīvi un kvalitatīvi dati. Šā pētījuma mērķis bija apzināt gan galvenos virzītājspēkus nodokļu uzlikšanas jomā pēc 2020. gada, gan gaidāmās dalībvalstu nodokļu iestāžu problēmas, uz ko varētu vērst turpmāko ES finansēšanas intervenci, turklāt ņemot vērā apzināto virzītājspēku un to seku veidu.

Pētījums palīdzēja Komisijai: - apzināt ES līmeņa intervences mērķus, pamatojoties uz apzinātajiem virzītājspēkiem un problēmām; - apzināt iespējamos ES rīcībpolitikas risinājumus, lai minētos mērķus sasniegtu, īstenot turpmāko ES finansēšanas intervenci, lai reaģētu uz apzinātajiem dzinējspēkiem un problēmām, un novērtēt apzināto iespēju paredzamo ekonomisko, sociālo un vidisko ietekmi; - salīdzināt iespējas saskaņā ar noteiktiem kritērijiem (piemēram, iedarbīgums, efektivitāte, būtiskums un saskaņotība) un tos sarindot.

•Ietekmes novērtējums

Ņemot vērā to, ka ierosinātās programmas “Fiscalis” saturs, struktūra un budžeta apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo programmu “Fiscalis 2020” paliek būtībā tāds pats, uzskatīja, ka ietekmes novērtējums nav vajadzīgs. Uzskatīja, ka, lai samērīgi izpildītu labāka regulējuma prasības, ir atbilstošāk veikt ex ante izvērtējumu.

•Vienkāršošana

Pašreizējā programma jau tika racionalizēta, liekot spēcīgu uzsvaru uz iznākumiem un rezultātiem. Tā īsteno visus iepriekšējos izvērtējumos apzinātos vienkāršojumus. Noskaidrots, ka varētu vienkāršot vēl vienu svarīgu aspektu, proti, plašāk izmantot vienreizējo maksājumu/vienības izmaksas un pieņemt daudzgadu darba programmas, lai izvairītos no ikgadējā administratīvā sloga, ko rada komiteju procedūra.

•Pamattiesības

Šis priekšlikums pamattiesības neietekmē.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

ES finansēšanas programmu pārskatīšanas grafiks ir saistīts ar 2018. gada 2. maijā jaunās daudzgadu finanšu shēmas priekšlikumu 15 . Saskaņā ar šo priekšlikumu šajā regulā par programmu “Fiscalis” tiek iekļauts budžeta regulējums 270 miljoni EUR (pašreizējās cenās) laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam.

Programma “Fiscalis” tiks īstenota ar tiešās pārvaldības palīdzību un prioritārā kārtā. Kopā ar ieinteresētajām personām tiek veidotas darba programmas, kurās noteiks konkrētā perioda prioritātes.

Programma ietekmēs Savienības un dalībvalstu ieņēmumus. Tā atvieglos un vienādos nodokļu iestāžu darbu tiešo nodokļu un netiešo nodokļu iekasēšanai, lai gan tas skaitļos nav izsakāms. Ja darba kvalitāte tiks celta, sadarbojoties un palielinot IT un cilvēku spējas, tad nodokļu iestādes iedarbīgāk aizsargās Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomikas intereses.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un pārskatu sniegšanas kārtība

Ierosinātās programmas “Fiscalis” ietekme tiks novērtēta vidusposma un galīgā izvērtējumā, kā arī nepārtraukti uzraugot virkni augstāka līmeņa svarīgus izpildes rādītājus. Minētie izvērtējumi tiks veikti saskaņā ar Iestāžu 2016. gada 13. aprīļa nolīguma 16 22. un 23. punktu, kurā trīs iestādes ir apstiprinājušas, ka spēkā esošo tiesību aktu un politikas novērtēšanai būtu jāveido pamats ietekmes novērtējumiem attiecībā uz turpmākās rīcības iespējām. Izvērtējumos novērtēs instrumenta ietekmi uz vietas, pamatojoties uz rādītājiem un mērķiem un sīku analīzi par to, cik lielā mērā instrumentu var uzskatīt par būtisku, efektīvu un lietderīgu, vai tas rada pietiekamu ES pievienoto vērtību un vai ir saskanīgs ar citām ES politikas jomām. Tie ietvers gūtās atziņas, lai identificētu trūkumus/problēmas vai iespējas vēl vairāk uzlabot darbības vai to rezultātus un lai palīdzētu maksimāli palielināt to ietekmi. Tie tāpat identificēs un kvantitatīvi noteiks regulatīvās izmaksas, ieguvumus un ietaupījumus.

Izvērtējuma ziņošanas sistēma nodrošinās, ka programmas izvērtēšanai vajadzīgie dati tiek savākti iedarbīgi, efektīvi un savlaicīgi un piemērotā detalizācijas pakāpē. Šādus datus un informāciju paziņos Komisijai tā, lai tiktu ievērotas citas tiesību normas; piemēram, vajadzības gadījumā personas dati būtu jāpadara anonīmi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem izvirzīs samērīgas ziņošanas prasības.

Lai nodrošinātu izmaksu lietderību, programmas rezultāti un izlaide tiks regulāri novērtēti vispusīgā uzraudzības sistēmā, kuras pamatā ir noteikti rādītāji.

Izpildes mērīšanas datus iegūs no datu vākšanas instrumentiem. Patlaban galvenie instrumenti ir turpmāko pasākumu veidlapas, pasākuma novērtējuma veidlapas un regulāras nodokļu jomā strādājošu ierēdņu aptaujas.

Tā kā programmas uzdevums ir sniegt atbalstu, palīdzot iesaistītajām valsts iestādēm dalīties informācijā un uzlabot to spējas, uzraudzības sistēma liek uzsvaru uz to, lai pēc izlaides līmeņa rādītājiem novērtētu programmas aktivitāšu virzību. Ja vien iespējams, tā novērtēs arī rādītājus jomās, kas saistītas ar programmas augsta līmeņa mērķiem.

Komisija katru gadu izdos programmas progresa ziņojumu, kurā ietvers kopsavilkumu par izpildi saistībā ar programmas mērķiem un saistīto izlaidi un rezultātu rādītājiem.

•Konkrētu priekšlikuma noteikumu sīks skaidrojums

I nodaļa. Vispārīgi noteikumi

Programmas darbības joma ir jāpielāgo, lai varētu visaptverošāk atbalstīt nodokļu politiku un nodokļu iestādes, ņemot vērā jaunās vajadzības. Lai gan pašreizējās programmas “Fiscalis 2020” vispārējais mērķis ir uzlabot nodokļu sistēmu pienācīgu darbību iekšējā tirgū, ierosinātā programma sniegs atbalstu nodokļu politikai un valstu nodokļu iestādēm, tā labāk ņemot vērā tās vajadzības, ko inter alia rada iniciatīvas citās politikas jomā ES un valstu līmenī. Programmas mērķis ir palīdzēt novērst un apkarot krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu; novērst un mazināt lieku administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmumiem pārrobežu darījumos. panākt vienotā tirgus potenciāla pilnīgu izmantošanu un veicināt Savienības konkurētspēju; un veicināt un atbalstīt kopīgu ES pieeju starptautiskajos forumos. Tādējādi programmas mērķi pēc būtības paliek tādi paši, kaut arī tie izklāstīti nedaudz citādāk un vienkāršāk (t. i., bez darbības mērķiem).

Jaunajā programmā tāpat kā pašreizējā programmā “Fiscalis 2020” varēs piedalīties dalībvalstis, valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālie kandidāti. Saskaņā ar Savienības vispārējo politiku šajā programmā ar zināmiem nosacījumiem varēs piedalīties Eiropas kaimiņattiecību politikas valstis un trešām valstis saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti nolīgumos starp Savienību un minētajām valstīm.

II nodaļa. Attiecināmība

Darbību veidi, kas uzskatāmi par attiecināmiem programmas finansējuma saņemšanai, būtībā ir līdzīgi pašreizējās programmas darbības veidiem. Tomēr to veids ir vienkāršots un samazināts, lai būtu iespējama lielāka elastība. 1. pielikumā indikatīvā sarakstā sniegts konkrēto darbību pārskats, kuras varētu finansēt saskaņā ar programmu.

Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta saistībā ar pašreizējo ekspertu grupas instrumentu programmā “Fiscalis 2020”, priekšlikums pievērš īpašu uzmanību strukturētai sadarbībai projektu veidā, kuras mērķis ir veicināt ciešāku operatīvo sadarbību un padziļinātus un integrētus sadarbības veidus starp iesaistītajām valstīm.

Paredzēts pašreizējā programmā nebijis noteikums par darbībām, kas vajadzīgas, lai Eiropas elektroniskās sistēmas pielāgotu vai paplašinātu sadarbībai ar trešām valstīm, kas nav programmas asociētās valstis, un ar starptautiskām organizācijām. Tas nodrošina vieglāku un vienkāršāku mehānismu par to, kas iekļauts programmā “Fiscalis 2020”, kas noteica, ka Eiropas elektronisko sistēmu izmaiņas nedrīkst finansēt, ja nav noslēgts starptautisks nolīgums ar attiecīgo trešo valsti saskaņā ar LESD 218. pantu. Lai atvēlētu optimālu laiku reaģēšanai uz šādu starpsavienojamību ar trešām valstīm, priekšlikums ļauj finansēt vajadzīgos pielāgojumus vai papildinājumus un pieņemt administratīvus pasākumus, kas ietver attiecīgos nosacījumus, ieskaitot attiecīgās trešās valsts vai starptautiskās organizācijas iespējamu finansiālu ieguldījumu. Tas būtu iespējams tikai tad, ja darbība ir Savienības interesēs.

Ņemot vērā globalizācijas nozīmi, programma arī turpmāk sniegs iespēju par ārējiem ekspertiem iesaistīt valsts iestāžu pārstāvjus, ieskaitot no trešām valstīm, kā arī starptautisko organizāciju, uzņēmēju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, ja vien tas atbalsta darbības, ar kurām īsteno programmas mērķus.

III nodaļa. Dotācijas

Programma tiks īstenota, izmantojot visplašāk izmantotos Savienības budžeta līdzekļu izlietošanas mehānismus, proti, publisko iepirkumu un dotācijas. Priekšlikumā attiecībā uz dotācijām noteikts — ja attiecināmie subjekti ir nodokļu iestādes, uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus neizsludina.

Tāpat kā iepriekš programmai būtu jāatbalsta darbības līdz 100 %, ņemot vērā to lielo ES pievienoto vērtību. Ja par darbībām vajadzīgs piešķirt dotācijas, piemērojamā līdzfinansējuma likme tiks noteikta darba programmās.

IV nodaļa. Īpaši noteikumi IT spēju veidošanas darbībām

Šajā nodaļā iekļauto noteikumu mērķis ir nodrošināt labāku regulējumu un pārvaldību attiecībā uz IT spēju veidošanas darbībām, kuras īsteno saskaņā ar šo programmu. Pamatojoties uz iepriekšējā programmā “Fiscalis” gūto pieredzi un ņemot vērā Eiropas elektronisko sistēmu augošo skaitu, tiek ierosināti daži jauninājumi. Uzlabota kopīgo komponentu un valsts komponentu definīcija, kas tagad labāk atspoguļo IT projektu reālo stāvokli un to pamatiezīmes. Uzskaitīti, no vienas puses, Komisijas un, no otras puses, dalībvalstu uzdevumi. Visbeidzot –– daudzgadu stratēģiskais plāns nodokļu uzlikšanas jomā, kas Komisijai jāizstrādā, sadarbojoties ar dalībvalstīm, ļaus labāk plānot budžeta līdzekļus un cilvēkresursus gan valstu, gan ES līmenī. Lai būtu iespējams labāk uzraudzīt IT spēju veidošanas darbības, papildus ieviests ziņošanas pienākums.

V nodaļa. Plānošana, uzraudzība, izvērtēšana un kontrole

Ņemot vērā to, ka izvirzītie mērķi ir vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķi un lai izmantotu laika gaitā gūto pieredzi, būtu jāparedz, ka darba programmas ilgst vairākus gadus. Tas ir jauninājums salīdzinājumā ar pašreizējo programmas “Fiscalis 2020”, kas paredz gada darba programmas. Daudzgadu darba programmas mazinās administratīvo slogu kā Komisijai, tā dalībvalstīm, tomēr programmas īstenošanu neietekmēs.

Komisijai palīdz Fiscalis programmas komiteja (pārbaudes procedūra).

Galveno rādītāju saraksts ir pievienots 2. pielikumā, lai jau no paša sākuma uzlabotu programmas uzraudzību un tās izpildi. Lai vajadzības gadījumā pārskatītu un/vai papildinātu rādītāju sarakstu, Komisija būs pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai izstrādātu noteikumus par uzraudzības un novērtēšanas sistēmu, ieskaitot 2. pielikuma grozījumus.

Vidusposma un galīgo izvērtēšanu veic savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

VI nodaļa. Pilnvaru deleģēšana un komiteju procedūra

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus par izpildes rādītāju uzraudzības sistēmas un saistīto rādītāju pārskatīšanu.

Komisijai palīdz Fiscalis programmas komiteja (pārbaudes procedūra).

VII nodaļa. Pārejas un nobeiguma noteikumi

Plašai auditorijai, ieskaitot plašsaziņas līdzekļus un sabiedrību, sniedz mērķorientētu informāciju, kas ir atbilstīga, efektīva un samērīga.

2018/0233 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko sadarbībai nodokļu uzlikšanas jomā izveido programmu “Fiscalis”

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. un 197. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 17 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Programmu “Fiscalis 2020”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1286/2013 18 , īsteno Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un asociētajām valstīm, un tā tāpat kā tās priekšteces dod ievērojamu ieguldījumu nodokļu iestāžu sadarbības veicināšanā un uzlabošanā Savienībā. Iesaistīto valstu nodokļu iestādes ir atzinušas, ka minētās programmas rada pievienoto vērtību, ieskaitot attiecībā uz Savienības dalībvalstu un nodokļu maksātāju finanšu un ekonomikas interešu aizsardzību. Uzdevumus, kas būs aktuāli nākamajā desmitgadē, nav iespējams risināt, ja dalībvalstis nelūkojas tālāk par savu administratīvo teritoriju robežām vai cieši nesadarbojas ar saviem partneriem.

(2)Ar programmu “Fiscalis 2020” minēto sadarbības pasākumu attīstīšanai dalībvalstīm tiek nodrošināts Savienības satvars, un tas ir rentablāk, nekā katrai dalībvalstij veidot savus individuālos sadarbības satvarus uz divpusējiem vai daudzpusējiem pamatiem. Tāpēc ir lietderīgi nodrošināt minētās programmas turpināšanu, šajā pašā jomā izveidojot jaunu programmu — programmu “Fiscalis” (“Programma”).

(3)Nodrošinot satvaru darbībām, kas atbalsta vienoto tirgu, veicina konkurētspēju un aizsargā Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomikas intereses, būtu jāparedz, ka programma palīdz novērst un cīnīties pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu; novērst un mazināt lieku administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmumiem pārrobežu darījumos. panākt vienotā tirgus potenciāla pilnīgu izmantošanu un veicina Savienības konkurētspēju; un atbalsta kopīgu Savienības pieeju starptautiskajos forumos.

(4)Šajā regulā ir noteikts Programmas finansējums, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa atbilstīgi 17. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību 19 .

(5)Lai atbalstītu trešo valstu pievienošanās un asociācijas procesu, dalībai Programmā vajadzētu būt pieejamai valstīm, kas pievienojas, un kandidātvalstīm, kā arī potenciālajiem kandidātiem un Eiropas kaimiņattiecību politikas partnervalstīm, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi. Tajā var piedalīties trešās valstis saskaņā ar nosacījumiem, kas attiecībā uz to dalību Savienības programmās paredzēti konkrētajos nolīgumos starp Savienību un minētajām valstīm.

(6)Šai Programmai piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) [2018/XXX] 20 (“Finanšu regula”). Tajā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu un izdevumu, kas rodas ārējiem ekspertiem, atmaksāšanu.

(7)Atzīts, ka programmā “Fiscalis 2020” piemērojamās darbības bijušas adekvātas, un tāpēc tās būtu jāsaglabā. Lai programmas izpilde būtu vienkāršāka un elastīgāka un tādējādi tās mērķi tiktu labāk izpildīti, darbības būtu jādefinē tikai vispārīgās kategorijās, sniedzot sarakstu ar konkrēto darbību piemēriem. Būtu vajadzīgs, ka ar sadarbību un spēju veidošanu programma “Fiscalis” arī veicina un atbalsta inovācijas ieviešanu un likšanu lietā, lai vēl vairāk uzlabotu spēju ievērot nodokļu uzlikšanas jomas pamatprioritātes.

(8)Ievērojami pieaugot nodokļu maksātāju mobilitātei, pārrobežu darījumu skaitam un finanšu instrumentu internacionalizācijai, kas krietni pārsniedz Savienības robežas, Savienības vai dalībvalstu interesēs varētu būt Eiropas elektronisko sistēmu pielāgošana un attiecināšana uz trešām valstīm, kas nav programmas asociētās valstis, un uz starptautiskām organizācijām. Tā varētu izvairīties no administratīvā sloga un izmaksām, kas saistītas ar divu līdzīgu elektronisko sistēmu izstrādi informācijas apmaiņai attiecīgi Savienībā un starptautiskā mērogā. Tādēļ, ja šāda interese ir pienācīgi pamatota, būtu jānosaka, ka saskaņā ar programmu Eiropas elektronisko sistēmu pielāgošanu vai paplašināšanu sadarbībai ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām uzskata par attiecināmām izmaksām.

(9)Ņemot vērā globalizācijas nozīmi, būtu jānosaka, ka programma arī turpmāk nodrošina iespēju iesaistīt ārējos ekspertus Finanšu regulas 238. panta nozīmē. Būtu jānosaka, ka minētie ārējie eksperti ir galvenokārt valdības iestāžu pārstāvji, arī no trešajām valstīm, kas nav asociētās valstis, kā arī starptautisku organizāciju, uzņēmēju, nodokļu maksātāju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji.

(10)Atbilstīgi Komisijas apņēmībai, kas pausta tās 2010. gada 19. oktobra paziņojumā “ES budžeta pārskatīšana” 21 , saskaņot un vienkāršot finansēšanas programmas, resursi būtu jāizmanto kopā ar citiem Savienības finansēšanas instrumentiem, ja paredzētās darbības saskaņā Programmu atbilst mērķiem, kas ir kopīgi dažādiem finansēšanas instrumentiem, tomēr nepieļaujot divkāršu finansēšanu. Būtu jānodrošina, ka Programmas darbībās Savienības resursi nodokļu politikas un nodokļu iestāžu atbalstam tiek izmantoti atbilstīgi.

(11)Lielākā programmas budžeta daļa tiks atvēlēta informācijas tehnoloģiju (IT) spēju veidošanas darbībām. Tādēļ būtu jāizstrādā īpaši noteikumi attiecīgi par Eiropas elektronisko sistēmu kopīgajiem un valsts komponentiem. Turklāt būtu skaidri jādefinē darbību piemērošanas joma un Komisijas un dalībvalstu pienākumi.

(12)Lai Savienībā nodokļu jomā izveidotu saskaņotu un sadarbspējīgu elektronisko sistēmu, patlaban nav prasības izstrādāt daudzgadu stratēģisko plānu nodokļu uzlikšanas jomā (“MASP-T”). Lai nodrošinātu IT spēju veidošanas darbību saskaņotību un koordināciju, Programmā būtu jāparedz šāda MASP-T izveide.

(13)Šī regula būtu jāīsteno, izmantojot darba programmas. Ievērojot, ka ir izvirzīti vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķi un lai izmantotu laika gaitā gūto pieredzi, jāparedz, ka darba programmas var ilgt vairākus gadus. Pāreja no gada uz daudzgadu darba programmām mazinās administratīvo slogu kā Komisijai, tā dalībvalstīm.

(14)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 22 .

(15)Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 23 22. un 23. punktu šo programmu ir nepieciešams izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas ievākta, izpildot noteiktas uzraudzības prasības, vienlaikus neradot pārmērīgu regulējumu un administratīvo slogu, jo īpaši dalībvalstīm. Attiecīgā gadījumā šādas prasības var ietvert izmērāmus rādītājus kā pamatu izvērtēšanai par instrumenta ietekmi uz vietas.

(16)Lai pienācīgi reaģētu uz izmaiņām nodokļu politikas prioritātēs, būtu jāparedz, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu Komisijai deleģē pilnvaras pieņemt aktus, lai grozītu tādu rādītāju sarakstu, ar kuriem mēra konkrētu programmas mērķu sasniegšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, arī ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(17)Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 24 , Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95 25 , Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 26 un Regulu (ES) 2017/1939 27 Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, ieskaitot pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus. Saskaņā jo īpaši ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvu izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 28 . Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(18)Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, kurus pieņem Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu. Minētie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka budžeta izstrādes un īstenošanas procedūru, izmantojot dotācijas, publisko iepirkumu, godalgas, netiešu īstenošanu, kā arī paredz finanšu dalībnieku pienākumu pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību vispārīgu trūkumu gadījumā attiecībā uz tiesiskumu dalībvalstīs, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un efektīvam ES finansējumam.

(19)Saskaņā ar šo regulu finansēšanas veidus un īstenošanas metodes izvēlas, pamatojoties uz iespējām ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un neatbilstības risku. Te būtu jāņem vērā vienreizējo maksājumu, vienoto likmju un vienības izmaksu, kā arī finansējuma, kas nav saistīts ar izmaksām, izmantošana saskaņā ar Finanšu regulas 125. panta 1. punktu.

(20)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(21)Ar šo regulu aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1286/2013, kas tādējādi būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

1.Ar šo regulu sadarbībai nodokļu uzlikšanas jomā izveido programmu “Fiscalis” (“Programma”).

2.Ar to nosaka Programmas mērķus, budžetu 2021.–2027. gadam, Savienības finansējuma veidus un šāda finansējuma piešķiršanas noteikumus.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)“nodokļu uzlikšana” ir jautājumi, ieskaitot izstrādi, administrēšanu, izpildi un atbilstību, kas attiecas uz šādiem nodokļiem un maksājumiem:

(a)Padomes Direktīvā 2006/112/EK 29 noteiktais pievienotās vērtības nodoklis,

(b)Padomes Direktīvā 92/83/EEK 30 noteiktais akcīzes nodoklis alkoholam,

(c)Padomes Direktīvā 2011/64/ES 31 noteiktais akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem,

(d)Padomes Direktīvā 2003/96/EK 32 noteiktie nodokļi energoproduktiem un elektroenerģijai,

(e)citi Padomes Direktīvas 2010/24/ES 33 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta darbības jomas nodokļi un maksājumi tiktāl, ciktāl tie attiecas uz vienoto tirgu un dalībvalstu administratīvo sadarbību;

(2)“nodokļu iestādes” ir valsts iestādes un citas struktūras, kas ir atbildīgas par nodokļu uzlikšanu un pasākumiem, kas saistīti ar nodokļiem;

(3)“Eiropas elektroniskās sistēmas” ir elektroniskas sistēmas, kas vajadzīgas nodokļu uzlikšanai un nodokļu iestāžu uzdevumu pildīšanai;

(4)“trešā valsts” ir valsts, kas nav Savienības dalībvalsts.

3. pants

Programmas mērķi

1.Programmas vispārīgais mērķis ir atbalstīt nodokļu iestādes un nodokļu uzlikšanu, lai pastiprinātu vienotā tirgus darbību, vairotu Savienības konkurētspēju un aizsargātu Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomikas intereses.

2.Programmas konkrētais mērķis ir atbalstīt nodokļu politiku, sadarbību nodokļu jomā un administratīvo spēju veidošanu, ieskaitot cilvēku prasmes, kā arī Eiropas elektronisko sistēmu izstrādi un ekspluatāciju.

4. pants

Budžets

1.Finansējums Programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir 270 000 000 EUR pašreizējās cenās.

2.Šā panta 1. punktā minēto summu var izmantot arī tādu sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas, izvērtēšanas un citu aktivitāšu segšanai, kuras saistītas ar programmas pārvaldību un tās mērķu izpildes izvērtēšanu. No šīs summas turklāt var segt izdevumus par pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, informācijas un komunikācijas darbībām, ciktāl šīs darbības ir saistītas ar Programmas mērķiem, kā arī izdevumus, kas saistīti ar informācijas tehnoloģiju tīkliem informācijas apstrādei un informācijas apmaiņai, ieskaitot korporatīvos informācijas tehnoloģiju rīkus un citu tehnisko un administratīvo palīdzību, kura vajadzīga saistībā ar programmas pārvaldību.

5. pants

Programmas asociētās trešās valstis

Programmā var piedalīties šādas trešās valstis:

(a)valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālie kandidāti — saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu līdzdalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm;

(b)valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, — saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem, kas reglamentē šo valstu līdzdalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm, ar noteikumu, ka šīs valstis ir sasniegušas pietiekamu līmeni attiecīgo tiesību aktu un administratīvo metožu tuvināšanā Savienības līmenim;

(c)citas trešās valstis saskaņā ar nosacījumiem, kas attiecībā uz to dalību Savienības programmās paredzēti konkrētajos nolīgumos:

–nodrošina taisnīgu līdzsvaru to trešo valstu starp iemaksām un ieguvumiem, kuras piedalās Savienības programmās;

–izklāsta nosacījumus dalībai programmās, ieskaitot finanšu iemaksu aprēķināšanu atsevišķām programmām un to administratīvās izmaksas. Minētās iemaksas veido piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Regulas [2018/XXX] [jaunās Finanšu regulas] [21. panta 5. punktu];

–trešām valstīm nepiešķir lēmumu pieņemšanas pilnvaras attiecībā uz Programmu;

–garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt savas finanšu intereses.

6. pants

ES finansējuma apgūšana un veidi

1.Programmu īsteno ar tiešās pārvaldības palīdzību saskaņā ar Finanšu regulu.

2.Programma var sniegt finansējumu jebkurā no Finanšu regulā noteiktajiem veidiem, jo īpaši dotāciju, godalgu, publiskā iepirkuma un ceļa un uzturēšanās izdevumu atmaksāšanas, kas rodas ārējiem ekspertiem, veidā.

II NODAĻA

Attiecināmība

7. pants

Attiecināmās darbības

1.Uz finansējumu var pretendēt tikai tās darbības, ar kurām īsteno 3. pantā minētos mērķus.

2.Šā panta 1. punktā minētās darbības ir:

(a)sanāksmes un tamlīdzīgi ad hoc pasākumi;

(b)strukturēta sadarbība projektu veidā;

(c)IT spēju veidošanas darbības, jo īpaši Eiropas elektronisko sistēmu izstrāde un ekspluatācija;

(d)cilvēku kompetences un spēju veidošanas darbības;

(e)atbalsts un citas darbības, ieskaitot:

(1)pētījumi;

(2)inovācijas aktivitātes, jo īpaši koncepcijas pierādīšana, izmēģinājuma projekti un prototipu izstrāde;

(3)kopīgi izstrādātas komunikācijas darbības;

(4)citas darbības, kas paredzētas 13. pantā minētajās darba programmās un kas vajadzīgas 3. pantā noteikto mērķu sasniegšanai vai atbalstam.

Šā punkta a), b) un d) apakšpunktā minētie iespējamo darbību veidi norādīti nepilnīgā sarakstā 1. pielikumā.

3.Darbības, kuras aptver tādu Eiropas elektronisko sistēmu kopīgo komponentu pielāgošanas vai paplašināšanas izstrādi un ekspluatāciju, kas paredzēti sadarbībai ar trešām valstīm, kuras nav Programmas asociētās valstis, vai ar starptautiskām organizācijām, var pretendēt uz finansējumu, ja tās ir Savienības interesēs. Komisija ievieš vajadzīgos administratīvos noteikumus, kas var paredzēt finansiālu ieguldījumu no trešām personām, uz kurām attiecas minētās darbības.

4.Ja 2. punkta c) apakšpunktā minētā IT spēju palielināšanas darbība attiecas uz Eiropas elektronisko sistēmu izstrādi un ekspluatāciju, uz finansējumu saskaņā ar Programmu var pretendēt tikai tās izmaksas, kuras saistītas ar pienākumiem, kas Komisijai uzticēti saskaņā ar 11. panta 2. punktu. Dalībvalstis sedz izmaksas, kas saistītas ar pienākumiem, kuri tām uzticēti saskaņā ar 11. panta 3. punktu.

8. pants

Ārējie eksperti

1.Par ekspertiem Programmā organizētajās darbībās var pieaicināt valdības iestāžu pārstāvjus, ieskaitot no trešajām valstīm, kas nav Programmas asociētās valstis saskaņā ar 5. pantu, starptautisku un citu attiecīgu organizāciju pārstāvjus, uzņēmēju pārstāvjus un organizācijas, kas pārstāv uzņēmējus, un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, ja vien tas sekmē darbības 3. pantā minēto mērķu izpildi.

2.Izmaksas, kas radušās 1. punktā minētajiem ārējiem ekspertiem, Programmā ir attiecināmas atlīdzināšanas nolūkiem saskaņā ar Finanšu regulas 238. panta noteikumiem.

3.Ārējos ekspertus izraugās Komisija, pamatojoties uz viņu prasmēm, pieredzi un zināšanām, kas būtiskas konkrētajai darbībai un izvairoties no iespējama interešu konflikta.

III NODAĻA

DOTĀCIJAS

9. pants

Piešķiršana, papildināmība un kombinēts finansējums

1.Programmā dotācijas piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu.

2.Darbība, kurai šajā programmā piešķirts finansējums, var saņemt finansējumu arī no jebkuras citas Savienības programmas, ar noteikumu, ka finansējums neattiecas uz tām pašām izmaksām. Attiecīgajam finansējumam, kas no katras Savienības programmas piešķirts darbībai, piemēro konkrētās programmas noteikumus. Kumulatīvais finansējums nepārsniedz darbības kopējās attiecināmās izmaksas, un atbalstu no dažādām Savienības programmām var aprēķināt proporcionāli saskaņā ar dokumentiem, kuros noteikti atbalsta nosacījumi.

3.Saskaņā ar Finanšu regulas 198. panta f) punktu, ja attiecināmie subjekti ir dalībvalstu un šīs regulas 5. pantā minēto Programmas asociēto trešo valstu nodokļu iestādes, dotācijas piešķir bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, ar noteikumu, ka ir izpildīti minētajā pantā izklāstītie nosacījumi.

10. pants

Līdzfinansējuma likme

1.Atkāpjoties no Finanšu regulas 190. panta, Programma var finansēt līdz 100 % no darbības attiecināmajām izmaksām.

2.Piemērojamo līdzfinansējuma likmi, ja darbībām ir vajadzīga dotāciju piešķiršana, nosaka 13. pantā minētajās daudzgadu darba programmās.

IV NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI IT SPĒJU VEIDOŠANAS DARBĪBĀM

11. pants

Pienākumi

1.Komisija un dalībvalstis kopā nodrošina tādu Eiropas elektronisko sistēmu izstrādi un ekspluatāciju, ieskaitot projektēšanu, specifikācijas, atbilstības testēšanu, ieviešanu, uzturēšanu, pilnveidi, drošību, kvalitātes nodrošināšanu un kvalitātes kontroli, kas uzskaitītas 12. pantā minētajā daudzgadu stratēģiskajā plānā nodokļu uzlikšanas jomā.

2.Komisija jo īpaši nodrošina:

(a)kopīgo komponentu, kas noteikti saskaņā ar 12. pantā minēto daudzgadu stratēģisko plānu nodokļu uzlikšanas jomā, izstrādi un ekspluatāciju;

(b)Eiropas elektronisko sistēmu izstrādes un ekspluatācijas vispārīgo koordināciju, kas vērsta uz to darbību, savienojamību un pastāvīgu uzlabošanu un to saskaņotu īstenošanu;

(c)Eiropas elektronisko sistēmu koordināciju Eiropas līmenī, lai tās popularizētu un īstenotu valstu līmenī;

(d)Eiropas elektronisko sistēmu izstrādes un ekspluatācijas koordināciju attiecībā uz to mijiedarbi ar trešām personām, izņemot darbības, kas paredzētas valstu prasību izpildei;

(e)Eiropas elektronisko sistēmu koordināciju ar citām attiecīgām darbībām, kas saistītas ar e-pārvaldību Savienības līmenī.

3.Dalībvalstis jo īpaši nodrošina:

(a)valsts komponentu, kas noteikti saskaņā ar 12. pantā minēto daudzgadu stratēģisko plānu nodokļu uzlikšanas jomā, izstrādi un ekspluatāciju;

(b)Eiropas elektronisko sistēmu valsts komponentu izstrādes un darbības koordināciju valsts līmenī;

(c)Eiropas elektronisko sistēmu koordināciju ar citām attiecīgām darbībām, kas saistītas ar e-pārvaldību valsts līmenī;

(d)regulāru informācijas iesniegšanu Komisijai par pasākumiem, ko dalībvalstis ir veikušas, lai to attiecīgās iestādes vai uzņēmēji varētu pilnībā izmantot Eiropas elektroniskās sistēmas;

(e)Eiropas elektronisko sistēmu īstenošanu valsts līmenī.

12. pants

Daudzgadu stratēģiskais plāns nodokļu uzlikšanas jomā (MASP-T)

1.Komisija izstrādā un atjaunina daudzgadu stratēģisko plānu nodokļu uzlikšanas jomā, kurā uzskaitīti visi uzdevumi, kas attiecas uz Eiropas elektronisko sistēmu izstrādi un ekspluatāciju un ar ko katra sistēma vai tās daļa tiek klasificēta kā:

(a)kopīgs komponents: Eiropas elektronisko sistēmu komponents, kas izstrādāts Savienības līmenī un ir pieejams visām dalībvalstīm vai ko Komisija efektivitātes, drošības un racionalizācijas nolūkā atzinusi par kopīgu;

(b)valsts komponents: Eiropas elektronisko sistēmu komponents, kas izstrādāts valsts līmenī un ir pieejams tajā dalībvalstī, kura šādu komponentu izveidoja vai veicināja tā kopīgu izveidi;

(c)vai abu veidu kombinācija.

2.Daudzgadu stratēģiskais plāns nodokļu uzlikšanas jomā aptver arī inovācijas un izmēģinājuma darbības, kā arī atbalsta metožu kopumus un rīkus, kas saistīti ar Eiropas elektroniskajām sistēmām.

3.Dalībvalstis informē Komisiju par katra uzdevuma pabeigšanu, kurš tām uzticēts atbilstīgi 1. punktā minētajam daudzgadu stratēģiskajam plānam nodokļu uzlikšanas jomā. Tās regulāri ziņo Komisijai arī par savu uzdevumu izpildes gaitu.

4.Katru gadu vēlākais 31. martā dalībvalstis iesniedz Komisijai gada progresa ziņojumu par 1. punktā minēto daudzgadu stratēģisko plānu nodokļu uzlikšanas jomā par laikposmu no iepriekšējā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim. Minētos gada ziņojumus sagatavo iepriekš noteiktā formā.

5.Ne vēlāk kā katra gada 31. oktobrī Komisija, pamatojoties uz 4. punktā minētajiem gada ziņojumiem, sagatavo konsolidētu ziņojumu, kurā novērtēts dalībvalstu un Komisijas paveiktais 1. punktā minētā plāna īstenošanā un to publisko.

V NODAĻA

PLĀNOŠANA, UZRAUDZĪBA, IZVĒRTĒŠANA UN KONTROLE

13. pants

Darba programma

1.Programmu īsteno ar daudzgadu darba programmām, kas minētas Finanšu regulas 108. pantā.

2.Daudzgadu darba programmas pieņem Komisija ar īstenošanas aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto procedūru.

14. pants

Uzraudzība un ziņošana

1.Regulas 2. pielikumā ir noteikti rādītāji, ar kuriem ziņo par programmas virzību ceļā uz 3. pantā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanu.

2.Lai efektīvi novērtētu programmas virzību ceļā uz tās mērķu sasniegšanu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 17. pantu, lai, grozot 2. pielikumu, vajadzības gadījumā pārskatītu vai papildinātu rādītājus un šo regulu papildinātu ar noteikumiem par uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas izveidi.

3.Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti lietderīgi, efektīvi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem izvirza samērīgas ziņošanas prasības.

15. pants

Izvērtēšana

1.Izvērtēšanu veic savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

2.Programmas starpposma novērtējumu veic, tiklīdz par programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem no programmas īstenošanas sākuma.

3.Programmas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem no 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija veic programmas galīgo izvērtēšanu.

4.Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo šīs izvērtēšanas rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem.

16. pants

Revīzijas un izmeklēšana

Ja trešā valsts programmā piedalās, pamatojoties ar lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar starptautisku nolīgumu vai ar citu juridisku instrumentu, trešā valsts piešķir tiesības un piekļuvi, kas atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Revīzijas palātai ir vajadzīgas, lai tie visaptveroši īstenotu savu attiecīgo kompetenci. OLAF gadījumā šādas tiesības ietver tiesības veikt izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes un apskates uz vietas, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).

VI NODAĻA

PILNVARU DELEĢĒŠANA UN KOMITEJU PROCEDŪRA

17. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt 14. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028. gada 31. decembrim.

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 14. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas paredzēti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 14. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tad, ja divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts darīts zināms Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav cēluši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par nodomu necelt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

18. pants

Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz komiteja, kuras nosaukums ir “Fiscalis programmas komiteja”. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

VII NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

19. pants

Informācija, komunikācija un publicitāte

1.Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, ieskaitot plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir atbilstīga, lietderīga un samērīga.

2.Saistībā ar programmu, tās darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.

20. pants

Atcelšana

Regulu (ES) Nr. 1286/2013 atceļ no 2021. gada 1. janvāra.

21. pants

Pārejas noteikumi

1.Šī regula neietekmē attiecīgo darbību turpināšanu vai grozīšanu līdz to noslēgumam saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1286/2013, ko turpina piemērot attiecīgajām darbībām līdz to noslēgumam.

2.No programmas finansējuma var segt arī izdevumus par tehnisko un administratīvo palīdzību, kas ir vajadzīga, lai nodrošinātu pāreju starp Programmu un pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar iepriekšējo programmu, Regulu (ES) Nr. 1286/2013.

3.Lai varētu pārvaldīt darbības, kuras līdz 2027. gada 31. decembrim nebūs pabeigtas, 4. panta 2. punktā paredzēto izmaksu segšanai budžetā vajadzības gadījumā var iekļaut apropriācijas arī pēc 2027. gada.

22. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā(-s) rīcībpolitikas joma(-s) (programmu kopums)

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.Ilgums un finansiālā ietekme

1.6.Plānotie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās rīcībpolitikas joma(-s) (programmu kopums)

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

◻ jaunu darbību 

◻jaunu darbību, kas balstās uz iepriekš veiktu izmēģinājuma projektu/ sagatavošanas darbību 34  

X spēkā esošas darbības turpināšanu 

◻ vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu /jaunu darbību 

1.4.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.4.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, ieskaitot sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.4.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība. Šā punkta nolūkā “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības intervences rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.4.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.4.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.Ilgums un finansiālā ietekme

X ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

–X    spēkā no 1.1.2021. līdz 31.12.2027.

–X    Finansiālā ietekme no 2021. līdz 2027. gadam saistību apropriācijām un no 2021. līdz 2030. gadam — maksājumu apropriācijām

◻ beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.6.Plānotie pārvaldības veidi 35  

X Komisijas īstenota tiešā pārvaldība

–X, ko veic tās struktūrvienības, ieskaitot personāls Savienības delegācijās;

–◻    ko veic izpildaģentūras

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

◻ Netiešā pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–◻ Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP jomā, kāda tā paredzēta Līguma par Eiropas Savienību V sadaļā, un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosinātā(-o) pārvaldības veida(-u), finansējuma apgūšanas mehānisma, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto(-ajām) iekšējās kontroles sistēmu(-ām)

2.2.3.Kontroles izmaksu lietderības aplēse (attiecība “kontroles izmaksas ÷ attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtība”) un paredzamais kļūdas riska līmenis (maksājuma un darbības beigu datumā).

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai paredzētos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija un jauna(-s) ierosinātā(-s) budžeta izdevumu pozīcija(-s)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija	Budžeta pozīcija	Izdevumu veids	Iemaksas
	Skaits	Dif./nedif. 36 .	no EBTA valstīm 37	no kandidātvalstīm 38	no trešām valstīm	Finanšu regulas [21. panta 2. punkta b) apakšpunkta] nozīmē
1	03 01 Vienotais tirgus — Administratīvā pozīcija 03 04 Vienotais tirgus — Sadarbība nodokļu uzlikšanas jomā (FISCALIS)	Dif.	NĒ	JĀ	JĀ	NĒ

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

1

“Vienotais tirgus, inovācija un digitālā nozare”

			2021	2022	2023	2024	2025	2026	2027	Pēc 2027. gada	KOPĀ
Darbības apropriācijas (sadalījumā pa budžeta pozīcijām atbilstoši 3.1. punktam)	Saistības	1)	33,202	34,036	35,326	37,122	39,494	42,540	46,180		267,900
	Maksājumi	2)	7,957	24,607	31,141	33,479	35,699	38,342	41,504	55,171	267,900
Administratīvās apropriācijas, ko finansē no programmas piešķīruma 39	Saistības = Maksājumi	3)	0,300	0,300	0,300	0,300	0,300	0,300	0,300		2,100
KOPĀ apropriācijas – programmas piešķīrums	Saistības	=1+3	33,502	34,336	35,626	37,422	39,794	42,840	46,480		270,000
	Maksājumi	=2+3	8,257	24,907	31,441	33,779	35,999	38,642	41,804	55,171	270,000

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

7

“Administratīvie izdevumi”

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

		2021	2022	2023	2024	2025	2026	2027	Pēc 2027. gada	KOPĀ
Cilvēkresursi		6,556	6,556	6,556	6,556	6,556	6,556	6,556		45,892
Citi administratīvie izdevumi		0,303	0,303	0,303	0,303	0,303	0,303	0,303		2,121
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas	(Saistību summa = maksājumu summa)	6,859	6,859	6,859	6,859	6,859	6,859	6,859		48,013

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

			2021	2022	2023	2024	2025	2026	2027	Pēc 2027. gada	KOPĀ
KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas visu IZDEVUMU KATEGORIJU	Saistības		40,361	41,195	42,485	44,281	46,653	49,699	53,339		318,013
	Maksājumi		15,116	31,766	38,300	40,638	42,858	45,501	48,663	55,171	318,013

3.2.2.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

–X    Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Gads

2021

2022

2023

2024

2025

2026

2027

KOPĀ

daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJA
Cilvēkresursi	6,556	6,556	6,556	6,556	6,556	6,556	6,556	45,892
Citi administratīvie izdevumi	0,303	0,303	0,303	0,303	0,303	0,303	0,303	2,121
Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas7. IZDEVUMU KATEGORIJA	6,859	6,859	6,859	6,859	6,859	6,859	6,859	48,013

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 40 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
Cilvēkresursi
Citi administratīvi izdevumi	0,300	0,300	0,300	0,300	0,300	0,300	0,300	2,100
Starpsumma  ārpus daudzgadu finanšu shēmas7. IZDEVUMU KATEGORIJAS	0,300	0,300	0,300	0,300	0,300	0,300	0,300	2,100

KOPĀ

7,159

7,159

7,159

7,159

7,159

7,159

7,159

50,113

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.2.1.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu.

–X    Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

Gads		2021	2022	2023	2024	2025	2026	2027
• Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības		42	42	42	42	42	42	42
Delegācijas
Pētniecība
• Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu — FTE): AC, AL, END, INT un JED 41 7. izdevumu kategorija
Finansēts no daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS	- galvenajā mītnē	7	7	7	7	7	7	7
	- delegācijās
Finansēts no programmas piešķīruma 42	- galvenajā mītnē
	- delegācijās
Pētniecība
Cits (precizēt)
KOPĀ		49	49	49	49	49	49	49

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki	Skaitļi ietver gan personālu, kas strādā programmas tiešajā pārvaldībā un īstenošanā, gan personālu, kas strādā programmas atbalstītajās/finansētajās politikas jomās.
Ārštata darbinieki	Skaitļi ietver gan personālu, kas strādā programmas tiešajā pārvaldībā un īstenošanā, gan personālu, kas strādā programmas atbalstītajās/finansētajās politikas jomās.

3.2.3.Trešo personu iemaksas

Priekšlikums/iniciatīva:

–X    neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–◻    paredz trešo personu sniegtu līdzfinansējumu:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Gads	2021	2022	2023	2024	2025	2026	2027	KOPĀ
Norādīt līdzfinansētāju struktūru
KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

–◻    Priekšlikums/iniciatīva ieņēmumus finansiāli neietekmē.

–X    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–X    pašu resursus

–◻     citus ieņēmumus

Norādiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām ◻    

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija:	Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 43
	2021	2022	2023	2024	2025	2026	2027
…………. pants

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) budžeta izdevumu pozīciju(-as).

Citas piezīmes (piem., metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).

(1)    COM(2018) 322 final.

(2)    COM(2018) 321 final.

(3)    Šādi ir daži regulatīvo pasākumu piemēri:    
- Padomes Direktīva 2011/16/ES (2011. gada 15. februāris) par administratīvu sadarbību nodokļu jomā, OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.;    
- Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.;    
- Padomes Regula (ES) Nr. 389/2012 (2012. gada 2. maijs) par administratīvu sadarbību akcīzes nodokļu jomā, OV L 121, 8.5.2012., 1. lpp.;    
- Padomes Direktīva 2010/24/ES (2010. gada 16. marts) par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem, OV L 84, 31.3.2010., 1. lpp.

(4)    COM(2018) 442

(5)    COM(2018) 386 final

(6)    COM(2018) 441 final

(7)    COM(2018) 391 final

(8)    COM(2018) 434 final

(9)     https://ec.europa.eu/cefdigital/wiki/display/CEFDIGITAL/CEF+Digital+Home  

(10)    COM(2017) 134 final 

(11)     https://ec.europa.eu/growth/industry/policy/ict-standardisation_en  

(12)     https://ec.europa.eu/info/business-economy-euro/banking-and-finance/fintech_en#action-plan  

(13)    https://ec.europa.eu/info/designing-next-research-and-innovation-framework-programme/what-shapes-next-framework-programme_en

(14)     https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/european-commission-launches-eu-blockchain-observatory-and-forum  

(15)    COM(2018) 322 final.

(16)    2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu; OV L 123, 12.5.2016., 1.-14. lpp.

(17)    OV C , , . lpp.

(18)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1286/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido rīcības programmu nodokļu sistēmu darbības uzlabošanai Eiropas Savienībā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (“Fiscalis 2020”) un atceļ Lēmumu Nr. 1482/2007/EK (OV L 347, 20.12.2013., 25. lpp.).

(19)    OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(20)    COM(2016) 605 final

(21)    COM(2010) 700 final.

(22)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(23)    2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu; OV L 123., 12.5.2016., 1.-14. lpp.

(24)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(25)    Padomes 1995. gada 18. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

(26)    Padomes 1996. gada 11. novembra Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(27)    Padomes 2017. gada 12. oktobra Regula (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).

(28)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

(29)    Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu OV L 347 (11.12.2006., 1. lpp.).

(30)    Padomes Direktīva 92/83/EEK (1992. gada 19. oktobris) par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem (OV L 316, 31.10.1992., 21. lpp.).

(31)    Padomes Direktīva 2011/64/ES (2011. gada 21. jūnijs) par tabakas izstrādājumiem piemērotā akcīzes nodokļa struktūru un likmēm (OV L 176, 5.7.2011., 24. lpp.).

(32)    Padomes Direktīva 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.).

(33)    Padomes Direktīva 2010/24/ES (2010. gada 16. marts) par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem (OV L 84, 31.3.2010., 1. lpp.).

(34)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā.

(35)    Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļvietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx  

(36)    Dif. – diferenciētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

(37)    EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(38)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālie kandidāti no Rietumbalkāniem.

(39)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(40)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(41)    AC – līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, END – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūras darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās.

(42)    Ārštata darbiniekiem paredzētā maksimālā summa, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

(43)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē,8.6.2018

COM(2018) 443 final

PIELIKUMI

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko sadarbībai nodokļu uzlikšanas jomā izveido programmu “Fiscalis”

{SWD(2018) 323 final}
{SWD(2018) 324 final}

1. PIELIKUMS

Regulas 7. panta 2. punkta pirmās daļas a), b) un d) punktā minēto iespējamo darbību veidu nepilnīgs saraksts

Regulas 7. panta 2. punkta pirmās daļas a), b) un d) punktā minētās darbības var būt šādas:

a)    sanāksmes un tamlīdzīgi ad hoc pasākumi:

–semināri un darbsemināri, parasti piedalās visas valstis, un tajos par konkrētu jautājumu tiek sniegtas prezentācijas, dalībnieki iesaistās padziļinātās diskusijās un pasākumos;

–darba vizītes, ko organizē, lai ļautu ierēdņiem iegūt vai uzlabot savu kompetenci vai zināšanas nodokļu politikas jautājumos;

–atrašanās administratīvajos birojos un līdzdalība administratīvajās procedūrās;

b)    strukturēta sadarbība:

–projektu grupas, ko galvenokārt veido ierobežots skaits valstu; tās darbojas ierobežotu laiku, lai sasniegtu kādu iepriekš noteiktu mērķi ar skaidri noteiktu rezultātu, ieskaitot koordinēšanu vai salīdzinošu vērtēšanu;

–ekspertu komandas, proti, strukturētas sadarbības formas, kas izveidotas kā pagaidu vai pastāvīgas komandas, kurās apvieno speciālas zināšanas uzdevumu veikšanai konkrētās jomās vai operatīvu darbību veikšanai, iespējams, saņemot tiešsaistes sadarbības, administratīvās palīdzības un infrastruktūras un aprīkojuma sistēmu atbalsta pakalpojumus;

–daudzpusēja vai vienlaicīga kontrole, kurā notiek nodokļu situācijas saskaņotas pārbaudes, ko attiecībā uz vienu vai vairākiem savā starpā saistītiem nodokļa maksātājiem, kuriem uzliek nodokli, veic divas vai vairākas valstis ar kopīgām vai papildinošām interesēm, no kurām vismaz divas ir dalībvalstis;

–kopīga revīzija, kurā notiek nodokļu situācijas kopīgas pārbaudes, ko attiecībā uz vienu vai vairākiem savā starpā saistītiem nodokļa maksātājiem, kuriem uzliek nodokli, veic vienota revīzijas komanda no divām vai vairākām valstīm ar kopīgām vai papildinošām interesēm, no kurām vismaz divas ir dalībvalstis;

–Citi administratīvās sadarbības veidi, kas noteikti Direktīvā 2011/16/ES, Regulā (ES) 904/2010, Regulā (ES) 389/2012 vai Direktīvā 2010/24/ES;

d)    cilvēku kompetences un spēju veidošanas darbības:

–vispārēja apmācība vai e-mācīšanās izstrāde, kas papildina nepieciešamās profesionālās prasmes un zināšanas attiecībā uz nodokļiem;

–tehniskais atbalsts, kura mērķis ir, ieviešot labu praksi un ar to apmainoties, pilnveidot administratīvās procedūras, pastiprināt administratīvās spējas un uzlabot nodokļu administrāciju darbu un operācijas.

2. PIELIKUMS

Rādītāji

Konkrētais mērķis: atbalstīt nodokļu politiku, sadarbību nodokļu jomā un administratīvo spēju veidošanu, ieskaitot cilvēku prasmes, kā arī Eiropas elektronisko sistēmu izstrādi un ekspluatāciju.

1. Spēju veidošana (administratīvo, cilvēkresursu un IT)

1.Savienības tiesību aktu un politikas piemērošanas un īstenošanas rādītājs (šajā jomā rīkoto darbību saskaņā ar Programmu skaits un pēc minētajām darbībām izdotie ieteikumi)

2.mācīšanās rādītājs (izmantotie mācību moduļi; apmācīto ierēdņu skaits; atzīme, ar kādu dalībnieki novērtējuši kvalitāti)

3.Eiropas elektronisko sistēmu pieejamība (laika daļa procentos)

4.Kopējā sakaru tīkla pieejamība (laika daļa procentos)

5.Vienkāršotas IT procedūras valsts pārvaldes iestādēm un uzņēmumiem (reģistrēto uzņēmēju skaits, pieteikumu skaits un konsultāciju skaits, kas sniegtas Programmas finansētajās dažādajās elektroniskajās sistēmās)

2. Dalīšanās ar zināšanām un tīklošanās

1.Sadarbības noslogotības indekss (notikušās tīklošanās pakāpe, klātienes sanāksmju skaits, sadarbības grupu skaits tiešsaistē)

2.Labas prakses un vadlīniju indekss (darbību skaits, kas šajā jomā organizētas saskaņā ar Programmu; nodokļu administrāciju procents, kas izmantojušas ar Programmas atbalstu izstrādāto darba praksi/vadlīnijas)