EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 30.5.2018

COM(2018) 368 final

2018/0193(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 un attiecībā uz zivsaimniecības kontroli groza Padomes Regulas (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1005/2008 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1139

{SEC(2018) 267 final}
{SWD(2018) 279 final}
{SWD(2018) 280 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) 1 mērķis ir garantēt to, ka zvejas un akvakultūras darbības ir ilgtermiņā vidiski ilgtspējīgas un tiek pārvaldītas atbilstīgi mērķim panākt ieguvumus ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā. Tās panākumi lielā mērā ir atkarīgi no rezultatīvas kontroles un noteikumu izpildes sistēmas īstenošanas. Pasākumi, ar kuriem izveido Savienības zivsaimniecības kontroles sistēmu (ZKS), kas nodrošina atbilstību KZP noteikumiem, ir paredzēti četros dažādos tiesību aktos: 1) Zivsaimniecības kontroles regulā 2 , 2) regulā, ar ko izveido Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru (EFCA) 3 , 3) regulā, ar ko izveido sistēmu, lai izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (NNN zvejas regula) 4 , un 4) regulā par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību (Ārējo zvejas flotu regula) 5 . Priekšlikuma mērķis ir pārskatīt ZKS, izņemot Ārējo zvejas flotu regulu, kas nesen jau tika pārskatīta.

Izņemot nesen pārskatīto Ārējo zvejas flotu regulu, pašreizējā Savienības zivsaimniecības kontroles sistēma tika izstrādāta pirms reformētās kopējās zivsaimniecības politikas 6 (KZP), un tāpēc tā nav pilnībā saderīga ar šo politiku. Turklāt sistēmā ir atspoguļotas kontroles stratēģijas, metodikas un problēmas, kas bija aktuālas pirms vairāk nekā 10 gadiem, un tā nespēj faktiski apmierināt pašreizējās un turpmākās vajadzības attiecībā uz zvejniecības datiem un flotu kontroli, iet kopsolī ar zvejas prakšu un metožu nemitīgo attīstību un izmantot modernas un izmaksu ziņā lietderīgākas kontroles tehnoloģijas un datu apmaiņas sistēmas. Turklāt pašreizējā sistēma neatspoguļo jaunās un mūsdienīgās, nesen pieņemtās Savienības rīcībpolitikas, piemēram, stratēģiju attiecībā uz plastmasu, digitālā vienotā tirgus stratēģiju un okeānu starptautisko pārvaldību.

Gan nesen veiktais Komisijas REFIT izvērtējums 7 , 8 , gan Eiropas Revīzijas palātas īpašais ziņojums 9 , gan arī Eiropas Parlamenta rezolūcija 10 parādīja, ka ZKS ir trūkumi un tā kopumā nav atbilstoša mērķim.

Kopš visu šo dokumentu publicēšanas Padomē 11 , Parlamentā un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras (EFCA) valdē 12 ir notikušas vairākas diskusijas un viedokļu apmaiņas ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām. Šajās diskusijās apstiprinājās, ka Eiropas iestādes un tiešās interesētās personas ir vienisprātis, ka zivsaimniecības kontroles sistēma nav iedarbīga un efektīva un tāpēc tā nav pilnībā atbilstoša nolūkam veicināt KZP mērķu sasniegšanu. Turklāt pašreizējā tiesiskā regulējuma nepilnības konstatēja arī REFIT platforma savā 2017. gada jūnija atzinumā par Somijas valdības iesniegto Ieinteresēto personu aptauju par ES zvejniecību kontroli 13 .

Priekšlikuma konkrētie mērķi ir šādi: 1) mazināt atšķirības starp KZP un citām ES rīcībpolitikām, 2) vienkāršot tiesisko regulējumu un mazināt nevajadzīgo administratīvo slogu, 3) uzlabot zvejniecības datu un informācijas, jo īpaši nozvejas datu, pieejamību, uzticamību un pilnīgumu un nodrošināt informācijas apmaiņu un koplietošanu, un 4) novērst šķēršļus, kas kavē noteikumu ievērošanas kultūras izveidi un vienlīdzīgu attieksmi pret operatoriem dalībvalstīs un starp tām.

Priekšlikums ir viena no likumdošanas iniciatīvām, ko REFIT ietvaros paredzēts pieņemt 2018. gadā.

Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētās rīcībpolitikas jomā

Priekšlikums ir saskanīgs ar vispārējo tiesisko regulējumu, kas izveidots reformētās KZP satvarā, un tā mērķis ir mazināt pašreizējās atšķirības ar šo rīcībpolitiku, galvenokārt saistībā ar izkraušanas pienākuma rezultatīvu kontroli un zvejas kapacitātes kontroli. Turklāt priekšlikums ir saskanīgs ar tirgu kopīgās organizācijas jeb TKO 14 nostādnēm, jo tas paredz virkni noteikumu par piegādes ķēdes kontrolēm, to vidū izsekojamības noteikumus, kuri ir būtiski, lai izpildītu prasības attiecībā uz patērētāju informēšanu. Visbeidzot, priekšlikuma mērķis ir izpildīt saistības, kuras nesen uzņēmusies Komisija, jo īpaši Kopīgajā paziņojumā par starptautisko okeānu pārvaldību 15 ietvertās saistības attiecībā uz cīņu pret nelegālu zveju.

Saskanība ar citām Savienības rīcībpolitikām

Priekšlikums ne tikai ir saskanīgs ar citām Savienības rīcībpolitikām, bet arī uzlabo sinerģiju ar tām, jo atbalsta šādu instrumentu īstenošanu: 1) Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā 16 , ciktāl tā attiecas uz zvejas rīkiem, 2) digitālā vienotā tirgus stratēģija 17 , proti, priekšlikumā ir popularizēti digitāli risinājumi un sadarbspējīgas sistēmas, un 3) stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem 18 (pastiprināti kontroles pasākumi). Turklāt priekšlikuma mērķis ir uzlabot sinerģiju ar pārtikas un barības aprites tiesību aktiem, labāk salāgojot definīcijas, un ar vides tiesību aktiem (Dzīvotņu direktīvu), ciktāl tie pilnvaro dalībvalstis faktiski kontrolēt zvejas darbības zvejai ierobežotās teritorijās.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

Juridiskais pamats

Priekšlikums par KZP mērķu sasniegšanai vajadzīgajiem noteikumiem pamatojas uz LESD 43. panta 2. punktu; saskaņā ar Līguma 3. panta 1. punkta d) apakšpunktu šis jautājums ir ES ekskluzīvā kompetencē.

Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Neattiecas.

Proporcionalitāte

Priekšlikums paredz mērķorientētas izmaiņas, kuru tvērums nav plašāks par to, kas nepieciešams izvirzīto mērķu sasniegšanai. Politisko risinājumu proporcionalitāte ir iztirzāta priekšlikumam pievienotā ietekmes novērtējuma 7.4.2. iedaļā.

Juridiskā instrumenta izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: pašreizēju regulu grozījumi.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

REFIT procesa ietvaros tika veikts visaptverošs izvērtējums par Kontroles regulas īstenošanu un tās ietekmi uz KZP 2010.–2016. gadā, un tā rezultāti tika publicēti Komisijas ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei 19 un tam pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā “REFIT: Zivsaimniecības regulas ietekmes novērtējums” 20 .

Izvērtējumā apstiprinājās, ka Kontroles regulai ir ļoti būtiska nozīme, lai nodrošinātu atbilstību KZP. 2009. gadā pieņemtais dokuments novērsa iepriekšējās sistēmas galvenās nepilnības, proti, tas paaugstināja vispārējo KZP ievērošanas līmeni, uzlaboja komunikāciju, informācijas apmaiņu un datu koplietošanu starp dažādām ieinteresētajām personām un kopumā uzlaboja zvejniecības datu kvalitāti un kvantitāti, kā arī veicināja vienlīdzīgus konkurences apstākļus operatoriem. Tomēr izvērtējums parādīja arī to, ka darbs ir jāturpina un ka pašreizējais tiesiskais regulējums nav pilnībā atbilstošs mērķim, tāpēc tika rosināts to pārskatīt šādu iemeslu dēļ:

·izpildes panākšanas noteikumi nav pietiekami atturoši;

·noteikumi par zvejniecības datiem ir nepilnīgi;

·tiesiskais regulējums ir sarežģīts un tiesību normas neskaidras;

·trūkst pasākumu, ar kuriem tiktu kontrolēti jaunie reformētās KZP noteikumi, un sinerģija ar citām rīcībpolitikām nav pietiekama.

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

REFIT izvērtējuma ietvaros 2016. gadā notika plaša sabiedriskā apspriešana. Tās rezultāti ir publicēti Europa tīmekļa vietnē 21 . Vēlāk tika veiktas papildu mērķorientētās apspriešanas, lai i) vienotos par problēmām, kuras Eiropas Komisija konstatējusi REFIT izvērtējumā, ii) vienotos par rīcības nepieciešamību un iii) apkopotu viedokļus un saņemtu atbildes no iespējami lielāka skaita ieinteresēto personu par sākotnējā ietekmes novērtējuma perspektīvajiem elementiem un par konkrētiem pasākumiem, kurus Komisija ierosinājusi konstatēto problēmu novēršanai.

Apspriešanā piedalījās dalībvalstu kompetentās iestādes, konsultatīvās padomes, ES un valstu organizācijas un apvienības, vides NVO, Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra (EFCA) un tās valde, Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA) un FRONTEX (jūras robežu kontrole). Lai nodrošinātu plašu un visaptverošu visu attiecīgo ieinteresēto personu aptvērumu, notika diskusijas vairākos forumos, arī Padomes Iekšējās un ārējās zivsaimniecības politikas jautājumu darba grupā un Eiropas Parlamenta Zivsaimniecības komitejā.

Ieinteresētās personas bija vienisprātis, ka ES zivsaimniecības kontroles sistēma ir jāpārskata. Saņemtajos komentāros un atbildēs tika norādīti trūkumi Zivsaimniecības kontroles regulas īstenošanā, kā arī dažu noteikumu nepilnības. Ieinteresētās personas kopumā atbalstīja Komisijas ieceri pievērsties šādiem būtiskiem jautājumiem: salāgošana ar KZP, atšķirības noteikumu piemērošanā dažādās dalībvalstīs, tiesiskā regulējuma sarežģītība un dažu sankciju sistēmas noteikumu neskaidrība, datu pieejamība, kvalitāte un koplietošana, mazu zvejas kuģu un izkraušanas pienākuma izpildes kontrole, kā arī nepieciešamība uzlabot sinerģiju ar citiem tiesību aktiem, jo īpaši NNN zvejas regulu, vides tiesību aktiem un pārtikas aprites tiesību aktiem.

Komentāros tika uzsvērti arī citi jautājumi, piemēram, vienkāršošana, reģionalizācija, vienlīdzīgi konkurences apstākļi un izmaksu ziņā lietderīgu risinājumu nepieciešamība. Ieinteresētās personas īpaši mudināja vienkāršot un juridiski precizēt pašreizējos kontroles noteikumus, lai gan valda uzskats, ka dažkārt ir nepieciešami atbrīvojumi no galvenajiem noteikumiem. Dažas ieinteresētās personas uzskatīja, ka reģionalizācija ir nozīmīga koncepcija, savukārt vairākas citas ieinteresētās personas uzskatīja, ka tā neatbilst Savienības kontroles politikas idejai un mērķiem. Visas ieinteresētās personas uzskatīja, ka ir ļoti būtiski radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus zvejas operatoriem un dalībvalstīm visā ES. Visbeidzot, ieinteresētās personas norādīja, ka pārskatīšanas procesa galvenajiem principiem, kad vien iespējams, ir jābūt administratīvā sloga samazināšanai un rentabilitātei.

Attiecībā uz ierosinātajiem politikas risinājumiem lielākā daļa ieinteresēto personu stingri atbalstīja vai par vēlamiem uzskatīja mērķorientētus grozījumus zivsaimniecības kontroles sistēmā, arī Zivsaimniecības kontroles regulā, NNN zvejas regulā un EFCA izveidošanas regulā.

Ietekmes novērtējuma 2. pielikumā ir sniegts visu šo apspriešanu rezultātā izdarīto secinājumu kopsavilkums, savukārt 10. pielikumā ir iekļauti no ieinteresētajām personām saņemtie rakstiskie komentāri. Ieinteresēto personu nosūtīto rakstisko komentāru oriģināli un iepriekš minēto darbsemināru un semināru protokoli ir publicēti Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē 22 .

Ekspertu atzinumu apkopošana un izmantošana

Tiesību akta priekšlikuma un ietekmes novērtējuma pamatā ir plašs materiālu un pētījumu kopums, uz ko atsauces dotas ietekmes novērtējuma 1. pielikumā 23 .

Lai novērtētu ierosināto politikas risinājumu ietekmi un tos salīdzinātu, ietekmes novērtējumā tika izmantoti arī neatkarīgu ekspertu atzinumi. 2017. gada rudenī tika veikts ārējs pētījums 24 , lai novērtētu politikas risinājumu vidisko, ekonomisko un sociālo ietekmi, administratīvā sloga izmaiņas un vienkāršošanas radītos ieguvumus un dažādo risinājumu efektivitāti, lietderīgumu, saskanību salīdzinātu ar attiecīgo iestāžu ieteikumiem.

Ietekmes novērtējums

Ietekmes novērtējuma procesā tika analizēti trīs politikas risinājumi: 1) pamatscenārijs, t. i., rīcībpolitikā netiek veiktas nekādas izmaiņas, bet tiek panākta pašreizējo noteikumu pilnīga izpilde; 2) 1. risinājums: mērķorientēti grozījumi Zivsaimniecības kontroles regulā; 3) 2. risinājums: mērķorientēti grozījumi zivsaimniecības kontroles sistēmā (konkrēti regulās par zivsaimniecības kontroli, par nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju un par Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru). Tika konstatēts, ka 2. risinājums sniegtu ievērojami labākus kopējos rezultātus salīdzinājumā ar citiem risinājumiem, un tas tika izraudzīts par vēlamo risinājumu.

Vēlamākā risinājuma labvēlīgā ietekme uz vidi ietvertu pārzvejas samazināšanu, izmetumu novēršanu jūrā, veselīgākus zivju krājumus un aizsargājamo jūras teritoriju pienācīgu kontroli. Galvenie sociālekonomiskie ieguvumi būtu šādi: palielinātos atalgojums un zvejas nozares konkurētspēja, jo īpaši mazajām zvejas flotēm, tiktu veicināta darbvietu izveide (jo īpaši IKT jomā), uzlabotos atbilstība KZP un tiktu nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret zvejniekiem.

Izmaksas būtu proporcionālas ieguvumiem (īpaši ņemot vērā izmaksu ietaupījumus) un lietderīgas, jo būtiskie ieguvumi atsvērtu salīdzinoši nelielās izmaiņas izmaksās. Arī dalībvalstu iestādes gūtu labumu no izmaksu ietaupījumiem (piecos gados 157 miljoni EUR salīdzinājumā ar pamatscenāriju), kas panākti, nodrošinot vienkāršošanu un sadarbspēju.

Nelabvēlīga sociālā vai vidiskā ietekme vēlamā risinājuma īstenošanas rezultātā nav paredzama.

2018. gada 8. janvārī ietekmes novērtējums tika iesniegts Regulējuma kontroles padomei, lai tā veiktu kvalitātes pārbaudi. Padome analizēja ziņojuma projektu un 2018. gada 9. februārī sniedza labvēlīgu atzinumu, kam bija pievienoti ieteikumi par uzlabošanu 25 .

Pārskats par padomes ieteikumiem un veiktajām izmaiņām salīdzinājumā ar iepriekšējo projektu ir sniegts ietekmes novērtējuma 1. pielikumā.

Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Vēlamajā risinājumā paredzētie pasākumi un grozījumi lielā mērā palīdzētu samazināt nevajadzīgo administratīvo slogu publiskā sektora iestādēs un ilgtermiņā arī visā ES, ņemot vērā to, ka lielākā daļa jauno izmaksu ir saistītas ar IKT izstrādāšanu un vienreizējām investīcijām. Paredzams, ka ar vēlamo risinājumu tiks vienkāršota pašreizējā sistēma un krasi samazināts tās administratīvais slogs, 5 gadu laikā radot izmaksu ietaupījumus aptuveni 157 miljonu EUR apmērā salīdzinājumā ar pamatscenāriju. Jānorāda, ka dažus ietaupījumus varēja izteikt naudas izteiksmē, savukārt citi tika identificēti, taču izteikt tos kvantitatīvi nebija iespējams.

Ieviešot vienkāršas un rentablas zvejniecības datu ziņošanas sistēmas, kuras izmanto izmaksu ziņā pieņemamas un plaši pieejamas mobilo tālruņu tehnoloģijas, netiks uzlikts papildu administratīvais slogs mazajiem operatoriem (mazapjoma zvejniekiem). Turklāt jaunu IKT ieviešana veicinās inovāciju un nodrošinās jaunus veidus, kā radīt darbvietas MVU un jaunuzņēmumos.

Pamattiesības

Šim priekšlikumam nav ietekmes uz pamattiesību aizsardzību. Priekšlikumā ir precizēti datu piekļuves aspekti un personas datu apstrādes nolūki. Personas datu apstrāde tiks veikta, ievērojot personas datu aizsardzības pienākumus, kas noteikti Regulā (ES) 2016/679 un regulā, ar ko aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Saistību apropriācijas netiek ietekmētas, jo nav ierosināti grozījumi attiecībā uz Eiropas strukturālo un investīciju fondu finansējuma maksimālajām summām, kas paredzētas darbības programmās 2014.–2020. gada plānošanas periodam.

5.CITI ELEMENTI

Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Spēkā esošā Zivsaimniecības kontroles regula jau paredz, ka Komisija reizi 5 gados novērtē tās īstenošanu, pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem ziņojumiem. Šis noteikums tiks saglabāts. Sīks skaidrojums par veidu, kā tiks uzraudzīta un izvērtēta faktiskā ietekme, ir sniegts ietekmes novērtējuma 9. iedaļā.

Skaidrojošie dokumenti (attiecībā uz direktīvām)

Neattiecas.

Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Priekšlikums ir strukturēts šādi:

1. pants: grozījumi Regulā (EK) Nr. 1224/2009,

2. pants: grozījumi Regulā (EK) Nr. 768/2005,

3. pants: grozījumi Regulā (EK) Nr. 1967/2006,

4. pants: grozījumi Regulā (EK) Nr. 1005/2008,

5. pants: grozījumi Regulā (ES) 2016/1139.

Grozījumus var apkopot, iedalot pēc priekšlikuma galvenā temata, apakštematiem, attiecīgajiem pantiem un konkrētajiem noteikumiem.

Grozījumi Padomes Regulā (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem
1. TEMATS: NOTEIKUMU IZPILDE
Apakštemats	Panti	Konkrēti priekšlikuma noteikumi
Inspekcija un pārraudzība	Grozīti: 73., 74., 75., 76., 77., 78., 79., 80. pants	Skaidrāk aprakstīts inspicēšanas process, inspektoru pienākumi, kā arī kapteiņu un operatoru pienākumi inspekciju laikā. Inspekcijas ziņojumu digitalizācija, ko panāk, nosakot pienākumu izmantot elektronisku inspekcijas ziņojumu sistēmu, kas attiecīgajām iestādēm un dalībvalstīm ļaus labāk izmantot datus un apmainīties ar tiem. Paskaidrotas kontroles novērotāju funkcijas un pienākumi.
Sankcijas	Jauni: 89.a, 91.a, 91.b, 92.a, 92.b pants, III un IV pielikums Grozīti: 82., 85., 90., 91., 92. pants	Iekļautas jaunas definīcijas, lai paskaidrotu un uzlabotu nodaļu par noteikumu izpildi. Jauns saraksts ar KZP noteikumu pārkāpumiem, kas pēc būtības kvalificējami kā smagi pārkāpumi (nepiemērojot nekādus kritērijus). Jauns sīki izstrādāts un izsmeļošs saraksts ar kritērijiem, kas izmantojami, lai dažus citus KZP noteikumu pārkāpumus varētu kvalificēt kā smagus pārkāpumus. Tas veicinās vienlīdzīgus nosacījumus, vienlaikus nodrošinot proporcionalitāti. Lai sankciju sistēmu visās dalībvalstīs padarītu atturošāku un iedarbīgāku un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, ieviestas obligātās administratīvās sankcijas un minimālie naudas soda apmēri par smagiem KZP noteikumu pārkāpumiem. Precizēti tūlītējie noteikumu izpildes pasākumi (jeb preventīvie pasākumi), kas dalībvalstīm jāveic smagu pārkāpumu gadījumā. Paskaidrots, ka punkti ir jāpiešķir gan zvejas licences turētājam, gan kapteinim, ja tie ir dažādi subjekti. Paskaidrots, ka tiesvedību un punktu piešķiršanu smaga pārkāpuma gadījumā var īstenot piekrastes dalībvalsts, taču to sistemātiska izpilde ir jānodrošina karoga dalībvalstij. Paskaidrots, ka smagu pārkāpumu gadījumā papildus pamatsankcijām tiek sistemātiski piemēroti punkti (ar dažiem izņēmumiem, kad pārkāpumu nav izdarījis zvejas licences turētājs vai kapteinis, piemēram, atpūtas zvejā). Nodrošināts, ka dalībvalstis var labāk izmantot datus par pārkāpumiem un sankcijām un apmainīties ar tiem.
2. TEMATS: DATU PIEEJAMĪBA, KVALITĀTE UN KOPLIETOŠANA
Apakštemats	Panti	Konkrēti priekšlikuma noteikumi
Kuģa izsekošana	Grozīti: 4., 9., 10., 12. pants Jauns: 9.a pants	Kuģu izsekošanas sistēmas specifikācijas ir padarītas elastīgākas (nav obligāti jāizmanto satelītiekārtas). Ir sniegti skaidrojumi par kuģu monitoringa centriem. Visiem kuģiem, arī tiem, kas īsāki par 12 m, ir jābūt izsekošanas sistēmai. Relevanti dati ir jādara pieejami aģentūrām, kas nodarbojas ar pārraudzības darbībām.
Zvejas žurnāls	Grozīts: 14. pants	Attiecībā uz visu kategoriju kuģiem ir svītrots atbrīvojums no tādas nozvejas reģistrēšanas zvejas žurnālos, kuras svars ir mazāks par 50 kg. Ir precizēti noteikumi par t. s. pielaidi, un tie pielāgoti konkrētām situācijām / zvejniecībām. Zvejas žurnāla saturs ir salāgots ar jauno noteikumu par izsekojamību (unikāla zvejas reisa identifikatora izmantošana), un ir izdarīti grozījumi ar mērķi uzlabot reģistrēto datu kvalitāti.
Par 12 m īsāki kuģi	Grozīti: 9., 14., 15. pants Jauns: 15.a pants	Pašreizējās atkāpes ir svītrotas, un ir noteiktas tikai divas zvejas kuģu kategorijas: > 12 m un < 12 m. Visiem zvejas kuģiem, kas īsāki par 12 m, par nozveju jāziņo elektroniski.
Pārkraušanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas	Grozīti: 20., 21., 22., 23., 24. pants Svītroti: 16., 25., 28. pants	Visi dati tiek reģistrēti digitālā veidā un iesniegti elektroniski. Dokumentu saturs ir salāgots ar jaunajiem noteikumiem par izsekojamību (unikāla zvejas reisa identifikatora izmantošana), un ir izdarīti grozījumi ar mērķi uzlabot reģistrēto datu kvalitāti. Pašreizējās atkāpes attiecībā uz izkraušanas deklarāciju ir svītrotas. Pārkraušanai citā kuģī ārpus ES ūdeņiem vai trešo valstu ostās ir vajadzīga karoga dalībvalsts atļauja.
Iepriekšēja paziņošana	Grozīti: 17., 19. pants Svītrots: 18. pants Jauns: 19.a pants	Iepriekšējas paziņošanas pienākums ir attiecināts uz visiem kuģiem, kas īsāki par 12 m, un vairs neaprobežojas tikai ar krājumiem, kurus aptver daudzgadu plāni. Savienības zvejas kuģiem, kuri izkrauj nozveju trešo valstu ostās, ir jāiesniedz iepriekšējs paziņojums.
Atpūtas zvejas kontrole	Grozīti: 4., 55. pants	Dalībvalstīm ir jāizveido sistēma, kas izmantojama, lai kontrolētu atpūtas zvejas dalībniekus (reģistrācija vai licencēšana) un vāktu informāciju par nozvejām. Saistībā ar sugām, uz kurām attiecas Savienības noteiktie saglabāšanas pasākumi, kas piemērojami atpūtas zvejai, nozvejas deklarācijas ir jānosūta kompetentajām iestādēm un ir jāizveido kuģu reģistrācijas vai licencēšanas sistēma. Ir saglabāts aizliegums pārdod nozvejas, bet pašreizējās atkāpes attiecībā uz Vidusjūru ir svītrotas (skatīt grozījumus Regulā (EK) Nr. 1967/2006). Ir sagatavoti nosacījumi, lai paredzētu tādus konkrētus noteikumus par zvejas rīku kontroli un marķēšanu, kas attiecas uz atpūtas zveju, noteikumus par kuģu izsekošanu, par reģistrācijas vai licencēšanas sistēmām un par nozvejas reģistrēšanu. Ir ietvertas komercuzņēmumu organizētas atpūtas zvejas darbības.
Izsekojamība	Grozīti: 4., 56., 57., 58. pants Jauns: 56.a pants	Ir precizēti noteikumi par izsekojamību un ieviests jauns pants par partijām. Lai konkrētu zvejas produktu partiju varētu sasaistīt ar konkrētu izkrāvumu no ES zvejas kuģa, ir precizēta izsekojamības informācija. Lai kontroles pasākumi iekšējā tirgus piegādes ķēdē būtu iedarbīgāki un efektīvāki, informācija tiek reģistrēta elektroniski. Atkāpe attiecībā uz importētiem produktiem ir svītrota. Izsekojamības noteikuma piemērošanas jomā ietilpst tikai konkrēti zvejas un akvakultūras produkti. Atkāpe attiecībā uz produktiem, kurus pārdod patērētājiem, ir salāgota ar citiem regulas noteikumiem (ne vairāk kā 5 kg zvejas produktu, nevis 50 EUR dienā).
Svēršanas, transportēšanas un pārdošanas procedūras un dati	Grozīti: 59., 60., 62., 64., 65., 66., 68. pants Jauni: 59.a, 60.a pants Svītroti: 61., 63., 67. pants	Ir racionalizēti pašreizējie atbrīvojumi, kas traucē izkrauto zivju pareizu svēršanu un reģistrāciju. Ir izveidota vienkārša un iedarbīga sistēma, kas izmantojama, lai nodrošinātu, ka izkraušanas laikā svēršana tiek veikta pareizi, proti, to veic reģistrēts operators. Ir izveidotas konkrētas procedūras attiecībā uz nešķirotiem izkrāvumiem. Ir grozītas pašreizējās atkāpes attiecībā uz zivju daudzumu, kas tiek pārdots / izsniegts privātam patēriņam nereģistrētiem pircējiem, un tās ir salāgotas ar noteikumiem par kontroles pasākumiem piegādes ķēdē. Ir precizēti operatoru pienākumi un pārskatatbildība piegādes ķēdē. Ir pievienotas prasības digitālā veidā reģistrēt un elektroniski iesniegt pārdošanas zīmes, pārņemšanas deklarācijas un transportēšanas dokumentus. Ir vienkāršota kārtība, kādā operatori ziņo iestādēm (karoga valsts, izkraušanas valsts, tirdzniecības valsts).
Datu pieejamība un apmaiņa	Grozīti: 33., 34., 109., 110., 111., 112., 114. un 115. pants Jauni: 111.a, 112.a pants Svītrots: 116. pants	Ir pabeigta datu sistēmas digitalizācija un kopumā uzlabota datu pieejamība, uzticamība un apmaiņa. Noteikumi par dalībvalstu veikto datu reģistrēšanu un iesniegšanu Komisijai ir racionalizēti un salāgoti ar citiem grozījumiem. Grozījumi skaidri nosaka datus, ko vāc dalībvalstis, validēšanas posmus un Komisijas piekļuvi savāktajiem datiem un tās nolūku. Grozījumi skaidri nosaka arī personas datu aizsardzības pasākumus un apstrādes drošības jautājumu. Pants par tīmekļa vietnes drošo daļu ir svītrots.
3. TEMATS: MAZĀKAS ATŠĶIRĪBAS AR KZP
Apakštemats	Panti	Konkrēti priekšlikuma noteikumi
“Kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu” definīcija	Grozīts: 4. pants	“Kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu” definīcija ir padarīta skaidrāka un salāgota ar KZP.
Zvejas licence un zvejas atļauja	Grozīti: 6., 7. pants	Noteikumi ir salāgoti ar KZP.
Izkraušanas pienākums	Jauns: 25.a pants	Grozījumi nosaka, ka izkraušanas pienākuma kontrolē ir obligāti jāizmanto attālā elektroniskā monitoringa rīki, jo īpaši videonovērošana. Jaunie noteikumi skars atsevišķus kuģus un flotes segmentus atkarībā no riska novērtējuma, un tos reģionālā līmenī īstenos dalībvalstis.
Zvejas kapacitāte	Jauns: 39.a pants Grozīti: 38., 41. pants	Ir pievienots jauns pants, kas prasa konkrētus kuģus, kuri izmanto aktīvus zvejas rīkus, aprīkot ar ierīci, kas monitorē un reģistrē dzinēja jaudu. Pašreizējie noteikumi par dzinēja jaudas verifikāciju ir vienkāršoti. Ir pievienoti noteikumi par zvejas kuģu tilpības fizisko verifikāciju.
Nacionālās kontroles programmas un gada ziņojumi	Svītroti: 46. pants, 1. pielikums Grozīts: 55. pants Jauns: 93.a pants	Nacionālo kontroles programmu tvērums ir paplašināts, lai tās aptvertu ne tikai daudzgadu programmu kontroli, bet arī KZP noteikumu kontroli. Tāpēc 1. pielikums par daudzgadu plānu inspekcijas kritērijiem ir svītrots. Nacionālajās kontroles programmās ir ietverta arī atpūtas zvejas kontrole. Ziņojumi par nacionālajām inspekcijām un kontrolēm būs jāiesniedz reizi gadā.
4. TEMATS: SINERĢIJA AR CITĀM RĪCĪBPOLITIKĀM
Zvejas rīki	Grozīti: 14., 43., 55. pants	Ir atvieglota un uzlabota kārtība, kādā visu kategoriju kuģi ziņo par nozaudētiem zvejas rīkiem, izmantojot (elektroniskus) žurnālus. Par 12 m īsākiem kuģiem patlaban piemērojamā atkāpe no prasības turēt uz kuģa aprīkojumu, kas vajadzīgs nozaudētu zvejas rīku atgūšanai, ir svītrota. Ir sagatavoti nosacījumi, kas vajadzīgi, lai noteiktu Savienības noteikumus par zvejas rīku marķēšanu un kontroli atpūtas zvejā.
Zvejai ierobežotās teritorijas	Grozīti: 4., 50. pants	Termina “zvejai ierobežotas teritorijas” definīcija un 50. panta noteikumi ir grozīti, lai ietvertu zvejai ierobežotās teritorijas, kas atrodas dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā, kā arī ārpus ES ūdeņiem.
5. TEMATS: SALĀGOŠANA AR LISABONAS LĪGUMU
Salāgošana ar Lisabonas līgumu	Grozīti vai ieviesti vairāki panti	Pilnvaras, kas Komisijai piešķirtas ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ir salāgotas ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. un 291. pantu. Arī noteikumi, ar kuriem lēmumu pieņemšanas pilnvaras ir piešķirtas tikai Padomei, ir pielāgoti, lai saskaņotu tos ar jaunajām procedūrām, kas piemērojamas kopējai zivsaimniecības politikai.

Grozījumi Padomes Regulā (EK) Nr. 768/2005, ar ko izveido Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru
Temats	Panti	Konkrēti priekšlikuma noteikumi
Salāgošana ar KZP	Grozīti: 2. un 3. pants Grozīts: 17. pants	Aģentūras mērķis un pienākumi ir pilnībā salāgoti ar jauno KZP. Aģentūras inspekcijas pilnvaru ģeogrāfiskais tvērums vairs neparobežojas tikai ar starptautiskajiem ūdeņiem.
Datu apmaiņa	Grozīts: 16. pants	Grozījumi precizē noteikumus par informācijas apmaiņu un apstrādi un personas datu aizsardzības pasākumus.
Salāgošana ar vienoto pieeju par decentralizētām ES aģentūrām	Grozīti: 26., 29., 39. pants	Ir ieviesti vairāki grozījumi, lai EFCA izveidošanas regulu labāk salāgotu ar vienoto pieeju.
Budžets	Grozīts: 35. pants	Ieņēmumu gūšanas iespējas ir paplašinātas, lai saskaņā ar līdzīgiem noteikumiem par citām aģentūrām (piemēram, Frontex) atļautu deleģēšanas nolīgumus un ad hoc dotācijas.

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju
Temats	Panti	Konkrēti priekšlikuma noteikumi
NNN nozvejas sertifikāta digitalizācija (CATCH)	Jauni: 12.a–12.e pants	Regulas (EK) Nr. 1005/2008 III nodaļā aprakstītajā nozvejas sertifikācijas sistēmā izmanto papīra dokumentus, kas to padara neefektīvu. Grozījumi Savienības nozvejas sertifikācijas sistēmā paredz nozvejas sertifikātu pārvaldības vajadzībām izveidot datubāzi (CATCH), kuras pamatā ir informācijas pārvaldības sistēma oficiālo kontroļu vajadzībām un kura nodrošina uz riska izvērtējumu balstītas kontroles, samazina krāpnieciska importa iespējas un atvieglo dalībvalstu administratīvo slogu. CATCH operacionālās funkcijas tiks izstrādātas vairākos posmos. Komisijai ir piešķirtas īstenošanas un deleģētās pilnvaras attiecībā uz CATCH darbību un turpmāku attīstību.
Inspekcijas	Grozīts: 10. pants	Salāgošana ar jaunajiem Regulas (EK) Nr. 1224/2009 noteikumiem.
Zvejas kuģi, kas iesaistījušies NNN zvejā	Grozīti: 2., 3., 11. pants	Salāgošana ar jaunajiem Regulas (EK) Nr. 1224/2009 noteikumiem un attiecīgas savstarpējās norādes.
Procesuālā darbība un noteikumu izpilde (arī attiecībā uz smagiem pārkāpumiem)	Jauns: 42.a pants Grozīti: 27., 42., 43. pants Svītroti: 44.–47. pants	Ir ieviestas savstarpējas norādes, lai nodrošinātu salāgošanu ar jaunajiem Regulas (EK) Nr. 1224/2009 noteikumiem par procesuālo darbību un noteikumu izpildi, arī sankcijām. Novecojušie panti ir svītroti.

Grozījums Padomes Regulā (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem Grozījums Regulā (ES) 2016/1139, ar kuru izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto
Temats	Panti	Konkrēti priekšlikuma noteikumi
Regula (EK) Nr. 1967/2006	Grozīts: 17. pants Svītroti: 21., 23. pants	Lai nodrošinātu saderību ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ir svītroti daži noteikumi par atpūtas zveju un pārkraušanu citā kuģī.
Regula (ES) 2016/1139	Svītroti: 12., 13. pants	Lai nodrošinātu saderību ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ir svītroti noteikumi par zvejas žurnāliem un pielaidi.

2018/0193 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

pēc apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 26 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 27 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Kopējā zivsaimniecības politika ir reformēta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1380/2013 28 . Kopējās zivsaimniecības politikas mērķi un zivsaimniecības kontroles un noteikumu izpildes prasības ir noteiktas minētās regulas 2. un 36. pantā. Tās sekmīga īstenošana ir atkarīga no efektīvas un atjauninātas kontroles un noteikumu izpildes sistēmas.

(2)Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 29 ir izveidota Savienības zivsaimniecības kontroles sistēma, kas cita starpā paredz uzraudzības centrus, zvejas kuģu izsekošanu, nozvejas ziņojumu sniegšanas pienākumus, iepriekšējus paziņojumus, atļaujas veikt pārkraušanu citā kuģī trešās valstīs, zvejas aizliegumu publiskošanu, zvejas kapacitātes kontroli, valstu veiktas kontroles programmas, atpūtas zvejas kontroli, kontroles zvejas un akvakultūras produktu piegādes ķēdē, zvejas produktu svēršanu, transportēšanas dokumentus, izkraušanas deklarācijas, pārdošanas zīmes un pārņemšanas deklarācijas, inspekcijas un revīzijas, sankciju piemērošanu par pārkāpumiem un piekļuvi datiem.

(3)Taču Regula (EK) Nr. 1224/2009 tika izstrādāta pirms jaunās kopējās zivsaimniecības politikas pieņemšanas. Tādēļ tā būtu jāgroza, lai labāk nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas kontroles un noteikumu izpildes prasībām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 un izmantotu modernas un izmaksu ziņā efektīvas kontroles tehnoloģijas.

(4)Regulā (EK) Nr. 1224/2009 būtu jāiekļauj atsauces uz definīcijām, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 1380/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1379/2013 30 . Skaidrības un konsekvences labad dažas Regulā (EK) Nr. 1224/2009 noteiktās definīcijas būtu jāsvītro vai jāgroza, un būtu jāpievieno jaunas definīcijas.

(5)Būtu jāgroza “kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu” definīcija, lai precizētu, ka tā aptver visus zivsaimniecības nozarē piemērojamos Savienības tiesību aktus, arī noteikumus par tehniskajiem un saglabāšanas pasākumiem attiecībā uz jūras bioloģiskajiem resursiem, par to Savienības flotu pārvaldību un kontroli, kuras izmanto šādus resursus, par zvejas un akvakultūras produktu apstrādi un tirdzniecību, Savienības sistēmu nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas aizkavēšanai, novēršanai un izskaušanai un Savienības noslēgtiem starptautiskiem nolīgumiem.

(6)Termins “kuģu satelītnovērošanas sistēmas dati” būtu jāaizstāj ar skaidrāku terminu “kuģa pozīcijas dati”. Termina “kuģa pozīcijas dati” definīcijā vairs nevajadzētu atsaukties uz datu pārraidi ar satelītnovērošanas iekārtām, jo tagad ir pieejamas citādas kuģu izsekošanas un kuģa pozīcijas datu pārraides tehnoloģijas.

(7)Termina “partija” definīcija būtu jāsaskaņo ar pārtikas aprites tiesību aktos noteikto šā termina definīciju.

(8)Termina “daudzgadu plāni” definīcijas būtu jāatjaunina, lai ņemtu vērā Regulas (ES) Nr. 1380/2013 noteikumus par daudzgadu plāniem.

(9)“Zvejas licences”, “zvejai ierobežotas teritorijas” un “atpūtas zvejas” definīcijā termins “jūras ūdeņu dzīvie resursi” būtu jāaizstāj ar terminu “jūras bioloģiskie resursi”, lai minēto definīciju saskaņotu ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013.

(10)Termina “zvejas kuģis” definīcija ir sniegta Regulā (ES) Nr. 1380/2013, un tā ietver kuģus, kas aprīkoti jūras bioloģisko resursu komerciālai izmantošanai, piemēram, nozvejotājkuģus, atbalsta kuģus, zivju apstrādes kuģus, kuģus, kas iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī, un zvejas produktu pārvadāšanai aprīkotus transportkuģus, izņemot konteinerkuģus. Tādēļ “zvejas kuģa” definīcija Regulā (EK) Nr. 1224/2009 būtu jāsvītro.

(11)Lai veicinātu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu izpildi, būtu jāiekļauj jaunas terminu “nozvejotājkuģis” un “izlaišana no zvejas rīka” definīcijas.

(12)No bioloģiskā, ekonomiskā un sociālā viedokļa raugoties, Savienībā svarīga nozīme ir mazapjoma zvejai. Ņemot vērā mazapjoma zvejas iespējamo ietekmi uz krājumiem, svarīgi kontrolēt to, lai mazo kuģu zvejas darbības un zvejas piepūle atbilstu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem. Tādēļ ir jāiegūst šo kuģu pozīcijas dati. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāspēj izsekot visus zvejas kuģus, arī zvejas kuģus, kuru garums ir mazāks nekā 12 metri. Attiecībā uz kuģiem, kuru garums ir 12 metri, tagad ir iespējams izmantot mobilās ierīces, kas ir lētākas un viegli izmantojamas.

(13)Lai precizētu zvejas uzraudzības centru lomu, Regulas (EK) Nr. 1224/2009 noteikumi par šiem centriem būtu jāiekļauj atsevišķā pantā.

(14)Regula (EK) Nr. 1224/2009 tika grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/812 31 , lai dažus tās noteikumus saskaņotu ar izkraušanas pienākumu, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā. Lai varētu pienācīgi kontrolēt izkraušanas pienākuma izpildi, noteikta procentuālā daļa zvejas kuģu, pamatojoties uz riska novērtējumu, būtu jāaprīko ar pastāvīgi reģistrējošām elektroniskām monitoringa ierīcēm, arī videonovērošanas sistēmām (CCTV). CCTV datus var papildināt ar datiem, kas saņemti no citām elektroniskām monitoringa ierīcēm. Šo ierīču, arī CCTV, sniegtie dati nodrošinās dalībvalstu amatpersonām iespēju kontrolēt, kā tiek pildīts izkraušanas pienākums jūrā. CCTV būtu jāizmanto tikai attiecībā uz zvejas rīkiem un kuģa daļām, kurās zvejas produkti tiek novietoti, apstrādāti un uzglabāti. CCTV videomateriāli būtu jāieraksta uz vietas, un tie pēc pieprasījuma būtu jādara pieejami tikai dalībvalstu amatpersonām vai Savienības inspektoriem, jo īpaši saistībā ar inspekcijām, izmeklēšanām vai revīzijām.

(15)Kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanā izšķirīga nozīme ir nozvejas datu ticamībai un visaptverošai vākšanai.

(16)Nozvejas reģistrācijas datus iesniedz papīra formā, tādēļ netiek saņemta pilnīga un uzticama informācija un galu galā operatori dalībvalstīm un dalībvalstis Komisijai sniedz nepilnīgus ziņojumus par nozvejām, kā arī tiek kavēta informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm. Tādēļ uzskata, ka kuģu kapteiņiem dati par nozveju, jo īpaši zvejas žurnāli, pārkraušanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas, jāreģistrē digitālā veidā un jāiesniedz elektroniski.

(17)Nozvejas ziņojumu sniegšanas pienākums neattiecās uz tādu kuģu kapteiņiem, kuru garums ir mazāks nekā 10 metri, tāpēc dati par šiem kuģiem tika vākti, pamatojoties uz paraugošanas plāniem, un bija nepilnīgi un neuzticami. Tāpēc ir svarīgi prasību ziņot par nozvejām attiecināt uz visiem zvejas kuģiem neatkarīgi no to izmēra. Tādējādi arī tiks vienkāršoti noteikumi un uzlabota atbilstība un kontrole.

(18)Attiecībā uz kuģiem, kuru garums ir 12 metri vai vairāk, ir svarīgi, lai zvejas žurnālā sniegtā informācija būtu precīzāka un ietvertu datus par katrā zvejas rīka iemetienā vai zvejas darbībā gūtajām nozvejām, jo tādējādi tiks uzlabota kontroles efektivitāte. Attiecībā uz kuģiem, kuru garums ir mazāks nekā 12 metri, būtu jāvienkāršo ar zvejas žurnāla aizpildīšanu un iesniegšanu saistītie pienākumi, un zvejas žurnālos ietvertā informācija kuģu kapteiņiem būtu jāiesniedz tikai vienu reizi, pirms ierašanās ostā.

(19)Noteikumi par pielaidi zvejas žurnālā reģistrētajos uz kuģa paturēto zivju daudzuma aprēķinos būtu jāgroza, lai ņemtu vērā jaunos noteikumus par tādu nozveju reģistrēšanu zvejas žurnālos, kas mazākas nekā 50 kg. Noteikumi par pielaidi būtu jāgroza arī tāpēc, lai ņemtu vērā to nozveju īpatnības, kuras tiek izkrautas nešķirotas.

(20)Kad zvejas kuģis atstāj ostu, tam būtu nekavējoties jāiedarbina elektroniskais zvejas žurnāls, un attiecīgajam zvejas reisam tiek piešķirts unikāls zvejas reisa identifikācijas numurs. Lai varētu veikt pastiprinātas kontroles un uzlabotu datu validāciju dalībvalstīs un zvejas produktu izsekojamību piegādes ķēdē, atsauce uz minēto unikālo zvejas reisa identifikācijas numuru būtu jānorāda zvejas žurnālā, pārkraušanas deklarācijās un izkraušanas deklarācijās. Lai uzlabotu un vienkāršotu to, kā dalībvalstu kompetentajām iestādēm tiek nosūtīta informācija par zvejas rīku pazaudēšanu, zvejas žurnāla formātā būtu jāietver informācija par pazaudētiem zvejas rīkiem.

(21)Iepriekšējs paziņojums par izkraušanu ļauj amatpersonām labāk kontrolēt to, kā tiek ievēroti noteikumi par nozvejas reģistrēšanu un zvejas darbībām. Lai uzlabotu nozvejas reģistrēšanas noteikumu ievērošanu, noteikumi par iepriekšējiem paziņojumiem būtu jāattiecina uz visiem kuģiem, kuru garums pārsniedz 12 metrus, nevis tikai uz tiem zvejas kuģiem, kuri zvejo krājumos, uz kuriem attiecas daudzgadu plāni. Dalībvalstīm vajadzētu būt tiesībām sava karoga kuģiem, kas darbojas vienīgi to teritoriālajos ūdeņos, noteikt īsāku iepriekšēja paziņojuma iesniegšanas termiņu, ja vien tas nemazina to spēju inspicēt kuģus pēc ierašanās.

(22)Savienības zvejas kuģiem, kas izkrauj zvejas produktus trešās valstīs vai pārkrauj zvejas produktus citā kuģī trešo valstu ūdeņos vai atklātā jūrā, būtu jāiesniedz iepriekšējs paziņojums vai jāsaņem atļauja no karoga dalībvalstīm. Šādi iepriekšēji paziņojumi un atļaujas tiek prasītas, ņemot vērā karoga dalībvalstu pienākumu novērst, ka NNN zvejā iegūti zvejas produkti nonāk starptautiskajos tirgos.

(23)Noteikumi par nozvejas datu un zvejas piepūles reģistrēšanu, ko veic dalībvalstis, būtu jāgroza, lai iekļautu svēršanas datu reģistru, pārņemšanas deklarāciju un transportēšanas dokumentu datus.

(24)Noteikumi par agregēto nozvejas datu un zvejas piepūles datu iesniegšanu būtu jāvienkāršo, paredzot vienu datumu visu iesniegumu iesniegšanai.

(25)Noteikumi par to, kā Komisija publicē zvejas aizliegumus pēc zvejas kvotu vai maksimālās pieļaujamās zvejas piepūles pilnīgās izmantošanas, būtu jāvienkāršo, lai šādus aizliegumus varētu publicēt laikus. Turklāt minētie noteikumi būtu jāsaskaņo ar Regulā (ES) Nr. 1380/2013 noteikto izkraušanas pienākumu.

(26)Noteikumi par zvejas kapacitāti būtu jāatjaunina, lai atsauktos uz Regulu (ES) Nr. 1380/2013.

(27)Būtu jāvienkāršo noteikumi par zvejas kuģu tilpības verifikāciju, ko veic zvejas kapacitātes kontroles nolūkā, un jāprecizē noteikumi par dzinēja jaudas verifikāciju. Ja zvejas kuģi, kas aprīkoti ar aktīviem zvejas rīkiem, darbojas ar dzinējiem, kuru jauda pārsniedz to reģistrācijā norādīto dzinēja jaudu, nav iespējams nodrošināt atbilstību Regulā (ES) Nr. 1380/2013 noteiktajai maksimāli pieļaujamajai zvejas kapacitātei. Tāpēc ir svarīgi tādu zvejas kuģu dzinēja jaudu, kas aprīkoti ar aktīviem zvejas rīkiem, efektīvi kontrolēt, izmantojot ierīces, kas nepārtraukti monitorē dzinēja jaudu.

(28)Lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, katrai dalībvalstij būtu jāizveido un regulāri jāatjaunina gada vai daudzgadu valsts kontroles programma, kas aptver visus kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka oficiālās kontroles tiek veiktas, pamatojoties uz risku. Būtu arī jāpieprasa gada ziņojumi par valsts veiktajām inspekcijām un kontrolēm.

(29)Zvejai ierobežotas teritorijas ir noteiktas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, valsts tiesību aktiem un starptautiskajiem nolīgumiem. Tāpēc noteikumi par zvejai ierobežotu teritoriju kontroli, ko veic dalībvalstis, būtu jāattiecina uz zvejai ierobežotām teritorijām neatkarīgi no to atrašanās vietās. Attiecīgā gadījumā būtu jākontrolē arī atpūtas kuģi, kas zvejo zvejai ierobežotās teritorijās.

(30)No bioloģiskā, ekonomiskā un sociālā viedokļa raugoties, atpūtas zvejai Savienībā ir svarīga nozīme. Ņemot vērā atpūtas zvejas būtisko ietekmi uz konkrētiem zivju krājumiem, ir jāparedz īpaši instrumenti, kas ļautu dalībvalstīm efektīvi kontrolēt atpūtas zveju. Reģistrēšanas vai licencēšanas sistēmai būtu jānodrošina precīza to fizisko un juridisko personu uzskaite, kuras piedalās atpūtas zvejā, un ticamu datu vākšana par nozvejām un zvejas praksi. Lai izvērtētu šādas zvejas prakses ietekmi uz krājumiem un sniegtu dalībvalstīm un Komisijai informāciju, kas vajadzīga jūras bioloģisko resursu efektīvai pārvaldībai un kontrolei, ir vajadzīgi pietiekami un ticami dati par atpūtas zveju.

(31)Saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku jau ir noteikti vairāki īpaši saglabāšanas pasākumi, ko piemēro atpūtas zvejai. Ar reģistrēšanas vai licencēšanas un nozvejas reģistrācijas sistēmām būtu jānodrošina šo īpašo saglabāšanas pasākumu efektīva kontrole.

(32)Lai dalībvalstis varētu veikt kontroles un inspekcijas visos zvejas un akvakultūras produktu tirdzniecības posmos no pirmās pārdošanas līdz mazumtirdzniecībai, tostarp transportēšanā, būtu jāprecizē noteikumi par piegādes ķēdē veiktām kontrolēm.

(33)Būtu jāprecizē noteikumi, ko piemēro zvejas un akvakultūras produktu sadalīšanai partijās. Būtu jāprecizē, ka partijām jāsastāv no vienas sugas zvejas un akvakultūras produktiem, izņemot gadījumus, kad to daudzumi ir ļoti mazi.

(34)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 32 18. pantā noteiktajām izsekojamības prasībām Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 931/2011 33 paredzēti daži izsekojamības noteikumi attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtikas konkrēto nozari, proti, tā paredz, ka operatoriem jāglabā noteikts informācijas kopums, kurš pēc pieprasījuma jādara pieejams kompetentajām iestādēm un jānosūta operatoram, kuram zvejas produkts tiek piegādāts. Zivsaimniecības nozarē izsekojamība ir svarīga ne tikai pārtikas nekaitīguma nodrošināšanai, bet arī lai varētu veikt kontroles un garantētu patērētāju interešu aizsardzību.

(35)Tāpēc ir lietderīgi pamatoties uz spēkā esošajiem noteikumiem par izsekojamību, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 178/2002 18. pantā un Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 931/2011. Operatoriem būtu jāglabā noteikts informācijas kopums par zvejas un akvakultūras produktiem, kurš pēc pieprasījuma jādara pieejams kompetentajām iestādēm un jānosūta operatoram, kam piegādā zvejas produktu. Attiecībā uz neimportētiem zvejas produktiem izsekojamības informācijā būtu jāiekļauj unikālais zvejas reisa identifikācijas numurs, lai konkrētu zvejas produktu partiju varētu sasaistīt ar konkrētu izkraušanu, ko viens vai vairāki Savienības zvejas kuģi veic tajā pašā attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

(36)Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 931/2011 izsekojamības informācijai, kas vajadzīga zvejas un akvakultūras produktu kontrolei, vajadzētu būt pieejamai no pirmās pārdošanas līdz mazumtirdzniecības posmam. Tas jo īpaši ļaus nodrošināt, ka patērētājam sniegtā informācija par zvejas vai akvakultūras produktu sugām un izcelsmi ir precīza.

(37)Tādi paši noteikumi būtu jāpiemēro zvejas un akvakultūras produktiem, kas importēti no trešām valstīm. Attiecībā uz importētiem produktiem obligātajā izsekojamības informācijā būtu jāiekļauj atsauce uz nozvejas sertifikātu, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 1005/2008 34 .

(38)Lai nodrošinātu zvejas un akvakultūras produktu izsekojamības informācijas efektīvu un savlaicīgu nosūtīšanu, minētā informācija būtu jāreģistrē digitalizētā veidā un elektroniski jānosūta piegādes ķēdē un kompetentajām iestādēm pēc to pieprasījuma.

(39)Attiecībā uz zvejas produktiem, ko no zvejas kuģiem tieši pārdod patērētājiem, noteikumus, kas attiecas uz izsekojamību, reģistrētiem pircējiem un pārdošanas zīmēm, nepiemēro daudzumiem, kas ir mazāki par noteiktām robežvērtībām. Šīs robežvērtības būtu jāsaskaņo un jāsamazina, lai līdz minimumam samazinātu tādu zvejas produktu laišanu tirgū, kuri nav izsekojami un līdz ar to nav kontrolējami.

(40)Kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanā izšķirīga nozīme ir nozvejas datu ticamībai un visaptverošai vākšanai. Konkrētāk, pēc iespējas uzticamākā veidā būtu jāveic nozvejas reģistrēšana izkraušanas laikā. Tāpēc nepieciešams pastiprināt procedūras attiecībā uz zvejas produktu svēršanu izkraušanas laikā.

(41)Svēršana būtu jāveic, izmantojot kompetento iestāžu apstiprinātas sistēmas, un operatoriem, ko dalībvalstis reģistrējušas šī uzdevuma veikšanai. Lai nozvejas varētu paziņot precīzi, izkraušanas laikā visi produkti būtu jānosver pa sugām. Turklāt svēršanas dati būtu jāreģistrē elektroniski un jāglabā trīs gadus.

(42)Nešķirotu sugu izkraušana būtu jāatļauj tikai tad, ja ir ievēroti stingri nosacījumi, tostarp svēršana ar sistēmām, ko ekspluatē vai kontrolē dalībvalstu iestādes.

(43)Lai uzlabotu kontroles un nodrošinātu nozvejas reģistrācijas datu ātru validāciju un ātru informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, visiem operatoriem dati būtu jāreģistrē digitālā veidā un 24 stundu laikā elektroniski jāiesniedz dalībvalstīm. Tas jo īpaši attiecas uz izkraušanas deklarācijām, pārdošanas zīmēm un pārņemšanas deklarācijām.

(44)Tā kā ir pieejami piemēroti tehnoloģiski rīki, prasība reģistrēt datus digitālā veidā un 24 stundu laikā tos elektroniski iesniegt dalībvalstīm būtu jāattiecina uz visiem zvejas produktu pircējiem.

(45)Būtu jāvienkāršo transportēšanas dokumentu nosūtīšana attiecīgajām dalībvalstīm, un tā būtu jāveic pirms atiešanas, lai kompetentās iestādes varētu veikt kontroles.

(46)Lai varētu veikt pastiprinātas kontroles un uzlabotu datu validāciju dalībvalstīs un zvejas produktu izsekojamību piegādes ķēdē, izkraušanas deklarācijās, pārdošanas zīmēs, pārņemšanas deklarācijās un transportēšanas dokumentos būtu jāietver atsauce uz unikālo zvejas reisa identifikācijas numuru.

(47)Regulas (EK) Nr. 1224/2009 noteikumi par ražotāju organizāciju uzraudzību un cenu noteikšanas un intervences pasākumu uzraudzību vairs nav aktuāli un būtu jāsvītro, jo tagad šāda uzraudzība paredzēta Regulā (ES) Nr. 1379/2013.

(48)Lai uzlabotu riska novērtēšanu, ko valsts iestādes veic, plānojot kontroles pasākumus, un inspekciju efektivitāti, būtu jāpastiprina prasības, kas attiecas uz pārkāpumu nacionālo reģistru.

(49)Lai dalībvalstīs nodrošinātu vienlīdzīgu tiesisko attieksmi pret visiem kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu pārkāpējiem, būtu jāprecizē un jānostiprina noteikumi par tādas rīcības noteikšanu, kas uzskatāma par smagu pārkāpumu.

(50)Lai efektīvi atturētu no viskaitīgākās rīcības, saskaņā ar Savienības starptautiskajām saistībām nepieciešams izveidot pilnīgu to pārkāpumu sarakstu, kas jebkādos apstākļos uzskatāmi par smagiem. Turklāt, lai nodrošinātu proporcionalitāti, jāizveido izsmeļošs kritēriju saraksts, kas kompetentajām valstu iestādēm jāizmanto, nosakot dažu citu pārkāpumu smagumu.

(51)Lai ātrāk un efektīvāk reaģētu uz smagajiem parkāpumiem un labāk atturētu no tiem, dalībvalstīm būtu jāievieš administratīvās procedūras, kas vērstas uz šādiem smagiem pārkāpumiem un neskar spēkā esošās kriminālprocedūras. Standartizēta minimālā naudas soda apmēra noteikšana un punktu sistēmas uzlabošana, kā rezultātā var tikt apturētas vai atsauktas zvejas licences vai tiesības vadīt kuģi, palielinās arī visu dalībvalstu sankciju sistēmu atturošo ietekmi un novērsīs recidīvismu.

(52)Valstu struktūrām, kas atbild par zivsaimniecības kontroles darbībām, kā arī visām attiecīgajām tiesu iestādēm vajadzētu būt piekļuvei nacionālajam pārkāpumu reģistram. Pilnīgi pārredzama nacionālajos reģistros iekļautās informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm uzlabos arī efektivitāti un nodrošinās vienlīdzīgus kontroles darbību apstākļus.

(53)Validēšana ir svarīgs pasākums, lai nodrošinātu, ka dati, ko dalībvalstis ievākušas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ir ticami un pilnīgi. Būtu jāprecizē validējamo datu kopums un dalībvalstu pienākumi neatbilstības gadījumā.

(54)Lai izpildītu savus pienākumus saskaņā ar kopējās zivsaimniecības noteikumiem, Komisijai jābūt pieejamiem dažādiem dalībvalstu ievāktajiem datiem. Būtu jāprecizē, kādiem datiem vajadzētu būt pieejamiem Komisijai un kādi uzdevumi Komisijai jāveic, izmantojot šos datus.

(55)Dalībvalstu ievāktie dati ir ļoti noderīgi arī zinātniskiem mērķiem. Būtu jāprecizē, ka dalībvalstu un Savienības zinātniskajām struktūrām var piešķirt piekļuvi datiem, kas ievākti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009, jo īpaši kuģa pozīcijas datiem un zvejas darbību datiem. Visbeidzot, dalībvalstu ievāktie zvejas darbību dati ir noderīgi arī Eiropas Savienības Statistikas birojam (Eurostat), kurš tos var izmantot, lai sniegtu statistiku par zvejniecībām.

(56)Tā kā datu apmaiņa starp dalībvalstīm ir ļoti svarīga, lai izpildītu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumos paredzētos kontroles un noteikumu izpildes pienākumus, būtu jāprecizē šādas apmaiņas noteikumi. Konkrētāk, dalībvalstīm būtu cita citai jāpiešķir piekļuve saviem pārkāpumu reģistriem, jo tas ļaus tām uzlabot noteikumu izpildi attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem, kas to ūdeņos kuģo ar citas dalībvalsts karogu, un attiecībā uz sava karoga zvejas kuģiem, kas izdarījuši pārkāpumus citas dalībvalsts ūdeņos.

(57)Dalībvalstu ievākto datu kopums, kam vajadzētu būt pieejamam Komisijai, piemēram, zvejas darbību dati, kontroles dati, citas zivsaimniecības elektroniskās datubāzes un nacionālais pārkāpumu reģistrs, var ietvert personas datus. Tā kā pēc zvejas reisa identifikācijas numura vai zvejas kuģa vārda var identificēt fiziskas personas, piemēram, zvejas kuģa īpašnieku vai kapteini, informācija, kas satur šādus datus, noteiktos apstākļos var būt personas dati.

(58)Personas datu apstrāde ir vajadzīga zivsaimniecības kontrolei un noteikumu izpildei. Konkrētāk, lai uzraudzītu zvejas iespējas, tostarp kvotas apguvi, un validētu dalībvalstu iesniegtos agregētos datus, Komisijai vajadzētu būt iespējai apstrādāt zvejas žurnālu, izkraušanas deklarāciju, pārdošanas zīmju datus un citus zvejas darbību datus. Lai veiktu verifikāciju, revīzijas un uzraudzītu dalībvalstu kontroles darbības, Komisijai vajadzētu būt iespējai piekļūt tādai informācijai kā inspekcijas un kontroles novērotāju ziņojumiem un pārkāpumu datubāzei un šo informāciju apstrādāt. Saistībā ar starptautisko nolīgumu un saglabāšanas pasākumu sagatavošanu un īstenošanu Komisijai vajadzības gadījumā būtu jāapstrādā dati par Savienības zvejas kuģu zvejas darbībām ārpus Savienības ūdeņiem; šie dati ietver arī kuģa identifikācijas numuru un kuģa īpašnieka un kapteiņa vārdu.

(59)Personas dati, ko apstrādā zivsaimniecības kontroles un noteikumu izpildes vajadzībām, būtu jāglabā 5 gadus, jo zvejas iespēju uzraudzības nolūkos Komisija dalībvalstu iesniegtos agregētos datus validē 5 gadu laikā pēc to nosūtīšanas. Ja tiek veikti turpmāki pasākumi saistībā ar pārkāpumiem, inspekcijām, verifikācijām, sūdzībām vai revīzijām vai notiek tiesas vai administratīvie procesi, datu glabāšanas termiņš izņēmuma kārtā jāpagarina līdz 10 gadiem, ņemot vērā minēto procesu ilgumu un vajadzību minētos datus izmantot visā šādu procesu norises periodā.

(60)Būtu jānodrošina, ka vienmēr un visos līmeņos tiek ievēroti personas datu aizsardzības pienākumi, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/679 35 un Regulā (ES) 2018/XX 36 , un attiecīgā gadījumā valsts noteikumi, ar kuriem transponē Direktīvu (ES) 2016/680 37 .

(61)Ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009 Komisijai ir piešķirtas pilnvaras īstenot dažus minētās regulas noteikumus.

(62)Lisabonas līgums ir stājies spēkā, un pilnvaras, kas piešķirtas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009, jāsaskaņo ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. un 291. pantu.

(63)Būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai Regulu (EK) Nr. 1224/2009 papildinātu ar īpašiem noteikumiem, kas reglamentē kontroles, attiecībā uz:

–dažu zvejas kuģu atbrīvošanu no zvejas atļaujas saņemšanas pienākuma,

–noteikumiem, ko piemēro elektronisko reģistrēšanas un ziņošanas sistēmu (izsekošanas sistēmas, zvejas žurnāls, iepriekšēji paziņojumi, pārkrāvumi citā kuģī, izkraušanas deklarācijas) atteices gadījumā,

–konkrētu kategoriju zvejas kuģu atbrīvošanu no pienākuma aizpildīt un iesniegt iepriekšēju paziņojumu un pārkraušanas deklarāciju,

–sīki izstrādātiem noteikumiem par izsekojamības sistēmu darbību,

–svērēju reģistrēšanas kritērijiem un procedūrām un svēršanas datu reģistru saturu,

–noteikumiem par svēršanas procedūrām un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mazajām pelaģiskajām sugām,

–noteikumiem par kontroles novērotājiem,

–noteikumiem par dalībvalstu kompetento iestāžu un operatoru inspekcijām,

–zvejas licences apturēšanas vai atsaukšanas iemesla noteikšanu, apturēšanas vai atsaukšanas pēcpasākumiem, punktu dzēšanu,

–minimālās prasības attiecībā uz valsts kontroles rīcības programmām, gada ziņojumiem un kritēriju noteikšanu,

–tāda termiņa noteikšanu, līdz kuram dalībvalstīm uzskatāmi jāparāda, ka krājumus var droši izmantot.

Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (1). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlamentam un Padomei visi dokumenti būtu jāsaņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(64)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Regulas (EK) Nr. 1224/2009 īstenošanā, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz:

–zvejas licencēm un zvejas atļaujām,

–zvejas kuģu, rīku un laivu marķēšanu un identifikāciju,

–izsekošanas ierīču tehniskajām prasībām un parametriem,

–pielaidi,

–pārrēķina koeficientiem, ko izmanto, lai uzglabātu vai apstrādātu zivju svaru pārrēķinātu zivju dzīvsvarā,

–kuģa pozīcijas datu saturu un formātu, noteikumiem par zvejas žurnālu aizpildīšanu un digitālu reģistrēšanu un nosūtīšanu, iepriekšējiem paziņojumiem, pārkraušanas deklarācijām un izkraušanas deklarācijām,

–elektronisko monitoringa ierīču sistēmu, arī CCTV, tehniskajām prasībām un parametriem,

–formātu, kādā Komisijai iesniedzami nozvejas reģistrācijas dati un zvejas piepūles dati,

–tiesiskās aizsardzības līdzekļiem dalībvalstij nodarīta kaitējuma gadījumā,

–zvejas kuģa dzinēja jaudas un kuģa tilpības verificēšanu un zvejas rīku tipa, numura un parametru verificēšanu,

–dzinēja jaudas nepārtrauktā monitoringa ierīču tehniskajām prasībām un parametriem,

–dzinēja jaudas sertificēšanu,

–reģistrēšanas vai licencēšanas sistēmu, kuģu izsekošanu un noteikta veida atpūtas zvejā izmantotu zvejas rīku kontroli,

–nešķirotu izkrāvumu paraugošanas plāniem,

–reģistrētiem pircējiem,

–pārraudzības un inspekcijas ziņojumiem,

–inspekcijas un pārraudzības ziņojumu datubāzes darbību,

–daudzumu atskaitīšanu no kvotām korektīvu pasākumu gadījumā,

–licences turētāju un kuģu kapteiņu punktu sistēmas darbību,

–īpašām kontroles un inspekcijas programmām,

–kvotu atvilkšanu,

–piekļuvi datiem un datu apmaiņu,

–dalībvalstu ziņojumiem,

–savstarpēju palīdzību.

Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 38 .

(65)Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā daži noteikumi, ar kuriem lēmumu pieņemšanas pilnvaras ir piešķirtas tikai Padomei, ir jāpielāgo, lai saskaņotu tos ar jaunajām procedūrām, kas piemērojamas kopējai zivsaimniecības politikai. Tādēļ būtu jāpārstrādā šādi Regulas (EK) Nr. 1224/2009 noteikumi:

–noteikumi par to, ka ikvienā daudzgadu plānā nosaka maksimālo nozvejas apjomu, pēc kura pārsniegšanas jāizmanto apstiprināta osta vai vieta, kas atrodas tuvu krastam, un datu nosūtīšanas biežumu,

–noteikumi par kontroles novērotāju sistēmas izveidi.

(66) Tāpēc Regula (EK) Nr. 1224/2009 būtu attiecīgi jāgroza.

(67)Lai nodrošinātu saskanību ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 darbības jomu, Padomes Regulas (EK) Nr. 768/2005 39 mērķi būtu jāpaplašina. Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras pienākumiem būtu jāaptver visas kopējās zivsaimniecības politikas piemērošanas saskaņošana. Tiem būtu jāietver pētniecība un izstrāde kontroles un inspekcijas metožu jomā un palīdzības sniegšana Komisijai konkrētās jomās.

(68)Būtu jānodrošina, ka aģentūra, veicot datu apstrādi un apmaiņu, ievēro Regulā (ES) 2018/XX paredzētos pienākumus attiecībā uz personas datu aizsardzību.

Savienības iestāžu pārstāvjiem vajadzētu būt iespējai piedalīties aģentūras valdes sanāksmē.

(69)Būtu jāprecizē, ka aģentūras gada un daudzgadu darba programmas projekts, ko sagatavo aģentūras izpilddirektors, ir jāiesniedz aģentūras valdei.

(70)Būtu jāprecizē, ka aģentūra var saņemt finansējumu arī deleģēšanas nolīgumu vai ad hoc dotāciju veidā, neskarot citus ienākumu veidus.

(71)Visbeidzot, būtu jāprecizē arī noteikumi par aģentūras vērtēšanu, ko veic Komisija.

(72)Tāpēc Regula (EK) Nr. 768/2005 būtu attiecīgi jāgroza.

(73)Lai nodrošinātu kontroles noteikumu saskaņotību, būtu jāgroza Padomes Regula (EK) Nr. 1967/2006 40 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1139 41 . Konkrētāk, Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006 noteikumi par atpūtas zvejas kontroli, pārkrāvumu citā kuģī reģistrēšanu un ziņošanu par tiem un nozvejas reģistrēšanu, un Regulas (ES) 2016/1139 noteikumi par zvejas žurnāliem un pielaidi zvejas žurnālā reģistrētajos aprēķinos būtu jāsvītro, un to vietā būtu jāpiemēro attiecīgie Regulas (EK) Nr. 1224/2009 noteikumi.

(74)Regulas (EK) Nr. 1005/2008 III nodaļā noteiktā nozvejas sertifikācijas sistēma ir papīra formā, un tāpēc tā nav efektīva un neatbilst zvejas produktu digitālajai izsekojamības sistēmai. Saskaņā ar starptautiskajām saistībām un sistēmas efektīvas īstenošanas nolūkā Regula (EK) Nr. 1005/2008 būtu jāgroza, lai izveidotu datubāzi nozvejas sertifikātu pārvaldības vajadzībām (CATCH), kas balstīta uz oficiālo kontroļu vajadzībām izveidoto informācijas pārvaldības sistēmu un nodrošina iespēju veikt uz riska analīzi balstītas kontroles, samazina krāpnieciska importa iespējas un atvieglo dalībvalstu administratīvo slogu. CATCH operatīvās funkcijas tiks izstrādātas dažādos posmos.

(75)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Regulas (EK) Nr. 1005/2008 īstenošanā, jo īpaši lai nodrošinātu tādas informācijas un dokumentu integrētu pārvaldību, apstrādi, uzglabāšanu un apmaiņu, kuri attiecas uz oficiālajām pārbaudēm, verifikācijām, kontrolēm un citām attiecīgām oficiālām darbībām, kas saistītas ar zvejas produktu importu un eksportu, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 1005/2008, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas un deleģētās pilnvaras attiecībā uz tādas sistēmas CATCH izstrādi un darbību, kas balstīta uz oficiālo kontroļu vajadzībām izveidoto informācijas pārvaldības sistēmu.

(76)Lai nodrošinātu zvejas kontroli reglamentējošo Savienības tiesību instrumentu saskaņotību, daži Regulas (EK) Nr. 1005/2008 noteikumi par smagiem pārkāpumiem būtu jāsvītro un, ja vajadzīgs, jāpārceļ uz Regulu (EK) Nr. 1224/2009, kas ir galvenais tiesību instruments zivsaimniecības kontroles jomā. Pēc tam Regulā (EK) Nr. 1005/2008 būtu jāiekļauj atsauce uz Regulā (EK) Nr. 1224/2009 ietvertajiem noteikumiem par smagiem pārkāpumiem.

(77)Tāpēc Regula (EK) Nr. 1005/2008 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1224/2009

Regulu (EK) Nr. 1224/2009 groza šādi:

(1)regulas 4. pantu groza šādi:

(a)ievadteikumu aizstāj ar šādu:

“Šajā regulā piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā un Regulas (ES) Nr. 1379/2013 5. pantā izklāstītās definīcijas, ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi.”;

(b)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. “kopējās zivsaimniecības politikas noteikumi” ir juridiski saistoši Savienības tiesību akti, to vidū Savienības noslēgti starptautiskie nolīgumi, par jūras bioloģisko resursu saglabāšanu, pārvaldību un izmantošanu, par akvakultūru un par zvejas un akvakultūras produktu apstrādi, transportēšanu un tirdzniecību;”

(c)panta 9. punktu aizstāj ar šādu:

“9. “zvejas licence” ir oficiāls dokuments, kas atbilstīgi valsts tiesību aktiem dod tā turētājam tiesības izmantot konkrētu zvejas kapacitāti jūras bioloģisko resursu komerciālai izmantošanai. Tajā ir paredzētas minimālās prasības attiecībā uz zvejas kuģa identifikāciju, tehniskajiem parametriem un aprīkojumu;”

(d)panta 12. punktu aizstāj ar šādu:

“12. “kuģa pozīcijas dati” ir zvejas kuģa identifikācijas, ģeogrāfiskās pozīcijas, datuma, laika, kursa un ātruma dati, kurus uz zvejas kuģiem uzstādītas izsekošanas ierīces pārraida karoga dalībvalsts zvejas uzraudzības centram;”

(e)panta 14. punktu aizstāj ar šādu:

“14.“zvejai ierobežota teritorija” ir jebkura jūras teritorija, kurā zvejas darbības uz laiku vai pastāvīgi ir ierobežotas vai aizliegtas;”

(f)panta 20. punktu aizstāj ar šādu:

“20.“partija” ir zvejas vai akvakultūras produktu vienību kopums;”

(g)panta 24. punktu aizstāj ar šādu:

“24.“daudzgadu plāni” ir plāni, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. un 10. pantā, pārvaldības plāni, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu, kā arī citi Savienības pasākumi, kas pieņemti, pamatojoties uz Līguma 43. panta 3. punktu, un vairāk nekā vienam gadam paredz konkrētu zivju krājumu īpašu pārvaldību vai atjaunošanu;”

(h)panta 23. punktu svītro;

(i)panta 28. punktu aizstāj ar šādu:

“28. “atpūtas zveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās jūras bioloģiskos resursus izmanto atpūtai, tūrismam vai sportam;”

(j)panta 31. punktu svītro;

(k)pievieno šādu 33. un 34. punktu:

“33. “izlaišana no zvejas rīka” ir prakse, kad zivis no zvejas rīka ar nolūku tiek atlaistas jūrā, pirms attiecīgais rīks ir pilnībā pacelts uz zvejas kuģa;

34. “nozvejotājkuģis” ir zvejas kuģis, ko izmanto jūras bioloģisko resursu nozvejošanai;”

(2)regulas 5. panta 6. punktu svītro;

(3)regulas 6. pantu aizstāj ar šādu:

“6. pants

Zvejas licence

1. Savienības zvejas kuģi jūras bioloģisko resursu komerciālai izmantošanai var lietot tikai tad, ja tam ir derīga zvejas licence.

2. Karoga dalībvalsts nodrošina, ka zvejas licencē ietvertā informācija ir pareiza un atbilst tai, kas norādīta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 24. pantā minētajā Savienības zvejas flotes reģistrā.

3. Karoga dalībvalsts uz laiku aptur zvejas licenci kuģim, kuram minētā dalībvalsts noteikusi īslaicīgu lietošanas aizliegumu vai kura zvejas atļauja ir apturēta saskaņā ar 91.b pantu.

4. Karoga dalībvalsts galīgi anulē zvejas licenci kuģim, kuram piemēro kapacitātes koriģēšanas pasākumu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. pantā, vai kura zvejas atļauja ir anulēta saskaņā ar 91.b pantu.

5.Komisija ar īstenošanas aktiem var paredzēt noteikumus par to zvejas licenču derīgumu, ko izsniegusi karoga dalībvalsts, kā arī par tajā obligāti iekļaujamo informāciju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 119. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

(4)regulas 7. pantu groza šādi:

(a)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Ja dalībvalstī ir izveidota īpaša valsts zvejas atļauju shēma sava karoga zvejas kuģiem, dalībvalsts pēc Komisijas pieprasījuma nosūta tai izdotajās atļaujās ietvertās informācijas kopsavilkumu un attiecīgos agregētos rādītājus par zvejas piepūli.”;

(b)panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.Komisija ar īstenošanas aktiem var paredzēt noteikumus par to zvejas atļauju derīgumu, ko izsniegusi karoga dalībvalsts, kā arī par tajā obligāti iekļaujamo informāciju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 119. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

(c)pievieno 6. punktu:

“6. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 119.a pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros nosaka atkāpes no pienākuma saņemt zvejas atļaujas Savienības zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks nekā 10 metri.”;

(5)regulas 8. pantu groza šādi:

(a)regulas 8. panta virsrakstu aizstāj ar šādu:

“8. pants

Savienības zvejas kuģu un rīku marķēšana un identifikācija”;

(b)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.Komisija ar īstenošanas aktiem var paredzēt noteikumus par:

(a)kuģu marķēšanu un identifikāciju;

(b)kuģa identifikācijas dokumentiem, kam jāatrodas uz kuģa;

(c)laivu un zivju pievilināšanas ierīču marķēšanu un identifikāciju;

(d)zvejas rīku marķēšanu un identifikāciju;

(e)rīku marķēšanas zīmēm;

(f)boju marķēšanu un auklu izlikšanu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 119. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

(6)regulas 9. pantu aizstāj ar šādu:

“9. pants

Kuģu satelītnovērošanas [monitoringa] sistēmas

1.Dalībvalstīs darbojas kuģu satelītnovērošanas [monitoringa] sistēmas, kas veic sava karoga zvejas kuģu pozīcijas un kustības efektīvu monitoringu visur, kur šie kuģi atrodas, kā arī zvejas kuģu efektīvu monitoringu dalībvalstu ūdeņos, vācot un analizējot kuģa pozīcijas datus. Katra karoga dalībvalsts nodrošina kuģa pozīcijas datu pareizības nepārtrauktu un sistemātisku monitoringu un kontroli.

2.Uz Savienības zvejas kuģiem ir uzstādīta pilnībā funkcionējoša ierīce, kas kuģu satelītnovērošanas [monitoringa] sistēmai ļauj automātiski noteikt kuģa atrašanās vietu un identificēt to, regulāros intervālos pārraidot kuģa pozīcijas datus.

Kuģu satelītnovērošanas [monitoringa] sistēmas arī ļauj karoga dalībvalsts zvejas uzraudzības centram, kas minēts 9.a pantā, jebkurā laikā iegūt datus par zvejas kuģi. Kuģa pozīcijas datu pārraidīšanai un datu iegūšanai izmanto vai nu satelītsavienojumu, vai arī var izmantot sauszemes mobilo tīklu, ja kuģis atrodas šāda tīkla uztveršanas zonā.

3.Atkāpjoties no 2. punkta, Savienības zvejas kuģu, kuru lielākais garums ir mazāks nekā 12 metri, kapteiņi drīkst lietot uz kuģa mobilu ierīci, kas kuģu satelītnovērošanas [monitoringa] sistēmai ļauj automātiski noteikt kuģa atrašanās vietu un identificēt to, regulāros intervālos reģistrējot un pārraidot kuģa pozīcijas datus. Ja ierīce nav mobilo sakaru tīkla uztveršanas zonā, kuģa pozīcijas datus attiecīgajā laikposmā reģistrē un pārraida, tiklīdz kuģis ir šāda tīkla uztveršanas zonā un vēlākais pirms tā ieiešanas ostā.

4.Ja Savienības zvejas kuģis atrodas citas dalībvalsts ūdeņos, karoga dalībvalsts minētā kuģa pozīcijas datus dara pieejamus, automātiski tos pārraidot piekrastes dalībvalstu zvejas uzraudzības centram. Kuģa pozīcijas datus dara pieejamus arī tai dalībvalstij, kuras ostās zvejas kuģis, visticamāk, izkraus nozveju vai kuras ūdeņos zvejas kuģis, visticamāk, turpinās zvejas darbības.

5.Ja Savienības zvejas kuģis darbojas trešās valsts ūdeņos vai ūdeņos, kuros zvejas resursus pārvalda reģionāla zvejniecības pārvaldības organizācija, kā minēts 3. panta 1. punktā, un ja tas ir paredzēts ar minēto trešo valsti noslēgtā nolīgumā vai minētās organizācijas piemērojamajos noteikumos, kuģa pozīcijas datus dara pieejamus arī attiecīgajai valstij vai organizācijai.

6.Uz trešās valsts zvejas kuģiem, kas darbojas Savienības ūdeņos, ir uzstādīta pilnībā funkcionējoša ierīce, kas regulāros intervālos pārraida kuģa pozīcijas datus un kuģu satelītnovērošanas [monitoringa] sistēmai ļauj automātiski noteikt šāda kuģa atrašanās vietu un identificēt to, tāpat kā atbilstoši šim pantam noteikts Savienības zvejas kuģiem.

7.Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 119.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par zvejas darbību un zvejas piepūles monitoringu, ko veic zvejas uzraudzības centri, jo īpaši attiecībā uz kapteiņu pienākumiem saistībā ar kuģu monitoringa ierīcēm.

8. Komisija ar īstenošanas aktiem var paredzēt sīki izstrādātus noteikumus par:

(a)kuģa pozīcijas datu formātu un saturu;

(b)kuģu monitoringa ierīču prasībām un tehniskajām specifikācijām;

(c)tādu datu nosūtīšanas biežumu, kas saistīti ar zvejas kuģu pozīciju un kustību, arī zvejai ierobežotās teritorijās;

(d)datu nosūtīšanu piekrastes dalībvalstīm.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 119. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

(7)iekļauj šādu 9.a pantu:

“9.a pants

Zvejas uzraudzības centri

1.Dalībvalstīs tiek izveidoti un darbojas zvejas uzraudzības centri, kas uzrauga zvejas darbības un zvejas piepūli. Konkrētas dalībvalsts zvejas uzraudzības centri uzrauga sava karoga zvejas kuģus neatkarīgi no tā, kādos ūdeņos tie darbojas vai kurā ostā atrodas, kā arī Savienības zvejas kuģus, kuri kuģo ar citu dalībvalstu karogu, un trešo valstu zvejas kuģus, kuriem piemēro noteikumus par kuģu satelītnovērošanas [monitoringa] sistēmu un kuri darbojas konkrētās dalībvalsts suverenitātē vai jurisdikcijā esošos ūdeņos.

2.Katra karoga dalībvalsts izraugās kompetentās iestādes, kas atbild par zvejas uzraudzības centru, un veic atbilstošos pasākumus, kas nodrošina to, ka attiecīgiem zvejas uzraudzības centriem ir pienācīgi personālresursi un ka tie ir aprīkoti ar datortehniku un programmatūru, kas ļauj veikt automātisku datu apstrādi un elektronisku datu nosūtīšanu. Sistēmas kļūmes gadījumā dalībvalstis nodrošina dublēšanas un atjaunošanas procedūras. Dalībvalstīm var būt kopīgi zvejas uzraudzības centri.

3.Karoga dalībvalstis nodrošina to, ka zvejas uzraudzības centriem ir pieejami visi attiecīgie dati un jo īpaši 109. un 110. pantā uzskaitītie dati un ka tie darbojas 7 dienas nedēļā un 24 stundas diennaktī.

4.Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 119.a pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par zvejas darbību un zvejas piepūles monitoringu, ko veic zvejas uzraudzības centri, jo īpaši attiecībā uz:

(a)monitoringu par ieiešanu konkrētos apgabalos un iziešanu no tiem;

(b)zvejas darbības monitoringu un reģistrēšanu;

(c)piemērojamajiem noteikumiem tehniskas vai sakaru kļūmes vai kuģu monitoringa ierīces nedarbošanās gadījumā;

(d)veicamajiem pasākumiem gadījumā, ja netiek saņemti dati par zvejas kuģu pozīciju un kustību.”;

(8)regulas 10. pantu aizstāj ar šādu:

“10. pants

Automātiskās identifikācijas sistēma

Saskaņā ar Direktīvu 2002/59/EK zvejas kuģis, kura lielākais garums pārsniedz 15 metrus, ir aprīkots ar automātiskās identifikācijas sistēmu, ko uztur darbībā un kas atbilst veiktspējas standartiem, kurus izstrādājusi Starptautiskā Jūrniecības organizācija.”;

(9)regulas 12. pantu aizstāj ar šādu:

“12. pants

Pārraudzības darbību datu nosūtīšana

Kuģu satelītnovērošanas [monitoringa] sistēmas(-u), automātiskās identifikācijas sistēmas un kuģu noteikšanas sistēmas datus, kas savākti saskaņā ar šo regulu, dara pieejamus Komisijai, Savienības aģentūrām un dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas iesaistītas pārraudzības darbībās šādos nolūkos: kuģošanas drošība un drošums, robežkontrole, jūras vides aizsardzība un vispārējā tiesībaizsardzība.”;

(10)regulas 13. pantu svītro;

(11)regulas 14. pantu aizstāj ar šādu:

“14. pants

Zvejas žurnāla aizpildīšana

1.Katra Savienības nozvejotājkuģa kapteinis kārto elektronisku zvejas žurnālu, kurā reģistrē zvejas darbības.

2.Šā panta 1. punktā minētajā zvejas žurnālā konkrēti ietver šādu informāciju:

(a)unikāls zvejas reisa identifikācijas numurs;

(b)kuģa identifikācijas numuri un zvejas kuģa vārds;

(c)katras sugas FAO trīsburtu kods un attiecīgais ģeogrāfiskais apgabals, kurā gūtas nozvejas;

(d)nozveju datums un attiecīgā gadījumā laiks;

(e)iziešanas no ostas un ierašanās ostā datums un laiks un zvejas reisa ilgums;

(f)zvejas rīka tips, tehniskās specifikācijas un izmēri;

(g)katras sugas aplēstie daudzumi dzīvsvara kilogramos vai attiecīgā gadījumā īpatņu skaits, to vidū — atsevišķā ierakstā — tādi daudzumi vai īpatņu skaits, kas nepārsniedz piemērojamo minimālo saglabāšanas references izmēru; Savienības zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir 12 metru vai vairāk, šo informāciju sniedz par katru zvejas rīka iemetienu vai par katru zvejas darbību;

(h)dzīvsvara ekvivalentā izteikts aplēsto izmetumu apjoms katrai sugai, uz ko neattiecas izkraušanas pienākums;

(i)aplēsto izmetumu apjoms katrai sugai, uz ko neattiecas izkraušanas pienākums atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. un 5. punktam;

(j)izmantotie pārrēķina koeficienti;

(k)dati, kas prasīti 3. panta 1. punktā minēto zivsaimniecības nolīgumu piemērošanas kontekstā.

3.Ja jūrā pazaudēti zvejas rīki, zvejas žurnālā norāda arī:

(a)pazaudētā zvejas rīka tipu;

(b)datumu un laiku, kad zvejas rīks pazaudēts;

(c)pozīciju, kurā zvejas rīks pazaudēts;

(d)pasākumus, kas veikti zvejas rīka atgūšanai.

4.Salīdzinot ar izkrautajiem daudzumiem vai inspekcijas rezultātu, atļautā pielaide zvejas žurnālā reģistrētajās aplēsēs par zivju daudzumiem (kilogramos), ko patur uz kuģa, ir 10 % katrai sugai. Uz kuģa paturētajām sugām, kas nepārsniedz 50 kg dzīvsvara ekvivalenta, atļautā pielaide ir 20 % katrai sugai.

Atkāpjoties no pirmās daļas, zvejniecībās, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmajā un trešajā ievilkumā un kuru nozveju izkrauj nešķirotu, šajā punktā norādītos pielaides ierobežojumus nepiemēro tādu sugu nozvejām, kas atbilst abiem šādiem nosacījumiem:

(a)tās nepārsniedz 1 % no visu izkrauto sugu svara un

(b)to kopējais svars ir mazāks nekā 100 kg.

5.Zvejniecībās, uz ko attiecas Savienības zvejas piepūles režīms, Savienības nozvejotājkuģu kapteiņi apgabalā pavadīto laiku zvejas žurnālos reģistrē un uzskaita šādi:

(a)attiecībā uz velkamiem zvejas rīkiem:

i) ieiešana attiecīgajā apgabalā esošā ostā un iziešana no tās;

ii) katra ieiešana jūras apgabalos, kuros piemēro īpašus noteikumus par piekļuvi ūdeņiem un resursiem, un katra iziešana no šādiem apgabaliem;

iii) uz kuģa paturētā nozveja (pa sugām dzīvsvara kilogramos) laikā, kad kuģis izgāja no minētā apgabala, vai laikā, pirms tas iegāja minētajā apgabalā esošā ostā;

(b)attiecībā uz stacionāriem zvejas rīkiem:

i) ieiešana attiecīgajā apgabalā esošā ostā un iziešana no tās;

ii) katra ieiešana jūras apgabalos, kuros piemēro īpašus noteikumus par piekļuvi ūdeņiem un resursiem, un katra iziešana no šādiem apgabaliem;

iii) datums un laiks, kad minētajos apgabalos ievietoti vai pārlikti stacionāri zvejas rīki;

iv) datums un laiks, kad pabeigtas zvejas darbības ar stacionāriem zvejas rīkiem;

v) uz kuģa paturētā nozveja (pa sugām dzīvsvara kilogramos) laikā, kad kuģis izgāja no minētā apgabala, vai laikā, pirms tas iegāja minētajā apgabalā esošā ostā.

6.Lai uzglabāto vai apstrādāto zivju svaru zvejas žurnāla vajadzībām pārrēķinātu zivju dzīvsvarā, Savienības nozvejotājkuģu kapteiņi izmanto pārrēķina koeficientu, kas noteikts saskaņā ar 9. punktu.

7.Trešās valsts nozvejotājkuģu, kas darbojas Savienības ūdeņos, kapteiņi šajā pantā minēto informāciju reģistrē tādā pašā veidā kā Savienības zvejas kuģu kapteiņi.

8.Par zvejas žurnālā reģistrēto datu pareizību atbild kapteinis.

9.Komisija ar īstenošanas aktiem var:

(a)paredzēt sīki izstrādātus noteikumus par 3. punktā noteiktās pielaides īstenošanu;

(b)paredzēt sīki izstrādātus noteikumus par pārrēķina koeficientu izmantošanu;

(c)noteikt pārrēķina koeficientus.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 119. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

(12)regulas 15. pantu aizstāj ar šādu:

“15. pants

Zvejas žurnāla elektroniska iesniegšana

1.Savienības nozvejotājkuģu, kuru lielākais garums ir 12 metru vai vairāk, kapteiņi 14. pantā minēto informāciju savas karoga dalībvalsts kompetentajai iestādei elektroniski iesniedz:

(a)vismaz reizi dienā un attiecīgā gadījumā pēc katra zvejas rīka iemetiena un

(b)pēc pēdējās zvejas darbības pabeigšanas un pirms ieiešanas ostā.

2.Savienības nozvejotājkuģu, kuru lielākais garums ir mazāks nekā 12 metri, kapteiņi 14. pantā minēto informāciju savas karoga dalībvalsts kompetentajai iestādei elektroniski iesniedz pēc pēdējās zvejas darbības pabeigšanas un pirms ieiešanas ostā.

3.Savienības nozvejotājkuģu kapteiņi 14. pantā minēto informāciju elektroniski nosūta arī jebkuras inspekcijas laikā un pēc savas karoga dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma.

4.Piekrastes dalībvalsts kompetentās iestādes pieņem no karoga dalībvalsts saņemtos elektroniskos ziņojumus, kuros iekļauti 1., 2. un 3. punktā minētie zvejas kuģu sūtītie dati.

5. Trešās valsts nozvejotājkuģu, kas darbojas Savienības ūdeņos, kapteiņi 14. pantā minēto informāciju piekrastes dalībvalsts kompetentajai iestādei iesniedz elektroniski.”;

(13)iekļauj šādu 15.a pantu:

“15.a pants

Deleģētie un īstenošanas akti par prasībām attiecībā uz zvejas žurnālu

1.Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 119.a pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:

(a)noteikumiem, kas piemērojami zvejas žurnāla datu elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmu tehniskas vai sakaru kļūmes vai nedarbošanās gadījumā;

(b)pasākumiem, kas jāveic zvejas žurnāla datu nesaņemšanas gadījumā;

(c)piekļuvi zvejas žurnāla datiem un pasākumiem, kas jāveic, ja piekļuve datiem ir traucēta.

2.Komisija ar īstenošanas aktiem var paredzēt sīki izstrādātus noteikumus par:

(a)zvejas žurnāla formātu, saturu un iesniegšanu;

(b)zvejas žurnālā ietvertās informācijas aizpildīšanu un digitālu reģistrēšanu;

(c)zvejas žurnāla datu elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmas darbību;

(d)prasībām attiecībā uz zvejas žurnāla datu nosūtīšanu no Savienības zvejas kuģa uz tā karoga valsts kompetentajām iestādēm un atbildes ziņojumiem no iestādēm;

(e)prasībām un formātu, kādā veicama zvejas žurnālā ietvertās informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm;

(f)tās vienas iestādes uzdevumiem, kas minēta 5. panta 5. punktā, attiecībā uz zvejas žurnālu;

(g)zvejas žurnāla datu nosūtīšanas biežumu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 119. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

(14)regulas 16. pantu svītro;

(15)regulas 17. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.Neskarot daudzgadu plānos ietvertos konkrētos noteikumus, Savienības zvejas kuģu, kuru lielākais garums ir 12 metru vai vairāk, kapteiņi savas karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm vismaz četras stundas pirms paredzamās ierašanās ostā elektroniski paziņo šādu informāciju:

(a)unikālais reisa identifikācijas numurs, kā norādīts zvejas žurnālā;

(b)kuģa identifikācijas numuri un zvejas kuģa vārds;

(c)galamērķa ostas nosaukums un ostā ierašanās nolūks, piemēram, izkraušana, pārkraušana citā kuģī vai pakalpojumu izmantošana;

(d)zvejas reisa datumi un attiecīgie ģeogrāfiskie apgabali, kuros gūtas nozvejas;

(e)datums un laiks, kad kuģis izgājis no ostas, un paredzamais ostā ierašanās datums un laiks;

(f)katras sugas FAO trīsburtu kods;

(g)zvejas žurnālā reģistrētie katras sugas daudzumi, to vidū — atsevišķā ierakstā — daudzumi, kas nepārsniedz piemērojamo minimālo saglabāšanas references izmēru;

(h)katras sugas daudzumi, kas jāizkrauj vai jāpārkrauj citā kuģī, to vidū — atsevišķā ierakstā — daudzumi, kas nepārsniedz piemērojamo minimālo saglabāšanas references izmēru.”;

(b)iekļauj 1.a punktu:

“1.aPiekrastes dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas darbojas vienīgi tās teritoriālajos ūdeņos, var noteikt īsāku iepriekšēja paziņojuma iesniegšanas termiņu, ja vien tas nemazina dalībvalstu spēju veikt inspekcijas.”;

(c)panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 119.a pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:

(a)konkrētu kategoriju zvejas kuģu atbrīvojumu no 1. punktā izklāstītā pienākuma, ņemot vērā izkraujamo zvejas produktu daudzumus un veidu;

(b)iepriekšēja paziņojuma pienākuma, kas izklāstīts 1. punktā, paplašināšanu uz zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks nekā 12 metri, attiecībā uz konkrētām zvejniecībām;

(c)noteikumiem, kas piemērojami iepriekšēja paziņojuma elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmu tehniskas vai sakaru kļūmes vai nedarbošanās gadījumā;

(d)pasākumiem, kas jāveic iepriekšēja paziņojuma datu nesaņemšanas gadījumā;

(e)piekļuvi iepriekšēja paziņojuma datiem un pasākumiem, kas jāveic, ja piekļuve datiem ir traucēta.”;

(16)regulas 18. pantu svītro;

(17)regulas 19. pantā vārdus “17. un 18. pantā” aizstāj ar vārdiem “17. pantā”;

(18)iekļauj 19.a pantu:

“19.a pants

Iepriekšējs paziņojums par izkraušanu trešās valsts ostās

1.Savienības zvejas kuģiem ir atļauts veikt izkraušanu ostās ārpus Savienības ūdeņiem tikai tad, ja tie savas karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm vismaz 3 dienas pirms paredzamās ierašanās ostā elektroniski paziņojuši 3. punktā norādīto informāciju un karoga dalībvalsts nav noraidījusi atļauju attiecīgajā laikposmā veikt izkraušanu.

2. Karoga dalībvalsts var noteikt īsāku laiku, kas nav mazāks kā četras stundas, 1. punktā minētā iepriekšējā paziņojuma sniegšanai sava karoga zvejas kuģiem, kas veic zvejas darbības trešās valsts ūdeņos, ņemot vērā zvejas produktu veidu un attālumu starp zvejas vietām un ostu.

3.Savienības zvejas kuģu kapteiņi iesniedz karoga dalībvalstij šādu informāciju:

(a)unikāls reisa identifikācijas numurs, kas norādīts zvejas žurnālā saskaņā ar 14. panta 2. punkta a) apakšpunktu;

(b)kuģa identifikācijas numurs un zvejas kuģa vārds;

(c)galamērķa ostas nosaukums un ostā ierašanās nolūks, piemēram, izkraušana vai pakalpojumu izmantošana;

(d)attiecīgie ģeogrāfiskie apgabali, kuros gūtas nozvejas;

(e)datums un laiks, kad kuģis izgājis no ostas, un paredzamais ostā ierašanās datums un laiks;

(f)katras sugas FAO trīsburtu kods;

(g)zvejas žurnālā reģistrētie katras sugas daudzumi;

(h)katras sugas daudzumi, kas jāizkrauj.

4.Ja, pamatojoties uz iesniegtās informācijas un citas pieejamās informācijas analīzi, ir pamatots iemesls uzskatīt, ka zvejas kuģis neievēro kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus, karoga dalībvalsts kompetentās iestādes to trešo valsti, kurā kuģis plāno veikt izkraušanu, lūdz sadarboties nolūkā veikt iespējamo inspekciju. Šajā nolūkā karoga dalībvalsts var pieprasīt zvejas kuģim veikt izkraušanu citā ostā vai aizkavēt ostā ierašanās laiku vai izkraušanu.”;

(19)regulas 20. pantā iekļauj šādu 2.a un 2.b punktu:

“2.a Neskarot Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 4. panta 4. punktu un šīs regulas 43. panta 3. punktu, Savienības pārkrāvējkuģiem un Savienības saņēmējkuģiem ir atļauts veikt pārkraušanu citā kuģī ārpus Savienības ūdeņiem vai trešo valstu ostās tikai tad, ja no savas(-ām) karoga dalībvalsts(-īm) ir saņemta atļauja.

2.b Lai pieteiktos atļaujai veikt pārkraušanu citā kuģī saskaņā ar 2.a punktu, Savienības kuģu kapteiņi vismaz 3 dienas pirms plānotās pārkraušanas citā kuģī savai karoga dalībvalstij elektroniski nosūta šādu informāciju:

(a)unikāls reisa identifikācijas numurs, kas norādīts zvejas žurnālā saskaņā ar 14. panta 2. punkta a) apakšpunktu;

(b)kuģa identifikācijas numuri un pārkrāvēja zvejas kuģa un saņēmēja zvejas kuģa vārds;

(c)katras sugas FAO trīsburtu kods un attiecīgais ģeogrāfiskais apgabals, kurā gūtas nozvejas;

(d)katras sugas aplēstie daudzumi produkta svara un dzīvsvara kilogramos, norādot produkta sagatavošanas veidu;

(e)saņēmēja zvejas kuģa galamērķa osta;

(f)plānotās pārkraušanas citā kuģī datums un laiks;

(g)ģeogrāfiskā pozīcija vai konkrētās ostas nosaukums, kurā plānota pārkraušana citā kuģī.”;

(20)regulas 21. pantu aizstāj ar šādu:

“21. pants

Pārkraušanas deklarācijas aizpildīšana

1.Savienības zvejas kuģu, kuru lielākais garums ir 10 metru vai vairāk un kuri iesaistīti pārkraušanā citā kuģī, kapteiņi aizpilda elektronisku pārkraušanas deklarāciju.

2.Pārkraušanas deklarācijā, kas minēta 1. punktā, ietver vismaz šādu informāciju:

(a)unikāls reisa identifikācijas numurs, kas norādīts zvejas žurnālā saskaņā ar 14. panta 2. punkta a) apakšpunktu;

(b)kuģa identifikācijas numuri un pārkrāvēja zvejas kuģa un saņēmēja zvejas kuģa vārds;

(c)katras sugas FAO trīsburtu kods un attiecīgais ģeogrāfiskais apgabals, kurā gūtas nozvejas;

(d)katras sugas aplēstie daudzumi produkta svara un dzīvsvara kilogramos, norādot produkta sagatavošanas veidu vai attiecīgā gadījumā īpatņu skaitu, to vidū — atsevišķā ierakstā — tādus daudzumus vai īpatņu skaitu, kas nepārsniedz piemērojamo minimālo saglabāšanas references izmēru.”;

(e)saņēmēja zvejas kuģa galamērķa osta un paredzamais ierašanās datums un laiks;

(f)pārkraušanas citā kuģī datums un laiks;

(g)ģeogrāfiskais apgabals vai apstiprinātā osta, kurā veic pārkraušanu citā kuģī;

(h)izmantotie pārrēķina koeficienti.

3.Salīdzinot ar izkrautajiem daudzumiem vai inspekcijas rezultātu, atļautā pielaide pārkraušanas deklarācijā reģistrētajās aplēsēs par zivju daudzumiem (kilogramos), ko patur uz kuģa, ir 10 % katrai sugai.

4.Gan pārkrāvēja zvejas kuģa, gan saņēmēja zvejas kuģa kapteinis ir atbildīgi par savās attiecīgajās pārkraušanas deklarācijās reģistrēto datu pareizību.

5.Lai uzglabāto vai apstrādāto zivju svaru pārkraušanas deklarācijas vajadzībām pārrēķinātu zivju dzīvsvarā, zvejas kuģu kapteiņi izmanto pārrēķina koeficientu, kas noteikts atbilstoši 14. panta 9. punktam.

6.Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 119.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko konkrētu kategoriju zvejas kuģus atbrīvo no 1. punktā noteiktā pienākuma, ņemot vērā zvejas produktu daudzumus un/vai veidu.”;

(21)regulas 22., 23. un 24. pantu aizstāj ar šādiem:

“22. pants

Pārkraušanas deklarācijas datu elektroniska nosūtīšana

1.Savienības zvejas kuģu, kuru lielākais garums ir 10 metru vai vairāk, kapteiņi 24 stundu laikā pēc pārkraušanas citā kuģī pabeigšanas 21. pantā minēto informāciju elektroniski nosūta savas karoga dalībvalsts kompetentajai iestādei.

2.Piekrastes dalībvalsts kompetentās iestādes pieņem no karoga dalībvalsts saņemtos elektroniskos ziņojumus, kuros iekļauti 1. punktā minētie zvejas kuģu sūtītie dati.

3.Ja Savienības zvejas kuģis savas nozvejas pārkrauj citā kuģī dalībvalstī, kas nav tā karoga dalībvalsts, tad karoga dalībvalsts kompetentās iestādes pārkraušanas deklarācijas datus tūlīt pēc saņemšanas elektroniski pārsūta tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā nozveja pārkrauta citā kuģī un kurā ir nozvejas galamērķis.

4.Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 119.a pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:

(a)noteikumiem, kas piemērojami citā kuģī pārkraušanas datu elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmu tehniskas vai sakaru kļūmes vai nedarbošanās gadījumā;

(b)pasākumiem, kas jāveic citā kuģī pārkraušanas datu nesaņemšanas gadījumā;

(c)piekļuvi citā kuģī pārkraušanas datiem un pasākumiem, kas jāveic, ja piekļuve datiem ir traucēta.

5.Komisija ar īstenošanas aktiem var paredzēt sīki izstrādātus noteikumus par:

(a)pārkraušanas deklarācijas formātu un saturu;

(b)citā kuģī pārkraušanas datu aizpildīšanu un elektronisku reģistrēšanu;

(c)citā kuģī pārkraušanas datu elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmas darbību;

(d)prasībām par citā kuģī pārkraušanas datu nosūtīšanu no Savienības zvejas kuģa uz tā karoga valsts kompetentajām iestādēm un atbildes ziņojumiem no karoga dalībvalsts iestādēm;

(e)prasībām un formātu, kādā veicama citā kuģī pārkraušanas informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm;

(f)tās vienas iestādes uzdevumiem, kas minēta 5. panta 5. punktā, attiecībā uz pārkraušanu citā kuģī;

(g)citā kuģī pārkraušanas datu nosūtīšanas biežumu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 119. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

23. pants

Izkraušanas deklarācijas aizpildīšana

1.Savienības zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis aizpilda elektronisku izkraušanas deklarāciju.

2.Izkraušanas deklarācijā, kas minēta 1. punktā, norāda vismaz šādu informāciju:

(a)unikāls zvejas reisa identifikācijas numurs;

(b)kuģa identifikācijas numuri un zvejas kuģa vārds;

(c)katras izkrautās sugas FAO trīsburtu kods un attiecīgais ģeogrāfiskais apgabals, kurā gūtas nozvejas;

(d)katras izkrautās sugas daudzumi atbilstoši 60. pantam nosvērta produkta un dzīvsvara kilogramos, norādot produkta sagatavošanas veidu vai attiecīgā gadījumā īpatņu skaitu, to vidū — atsevišķā ierakstā — tādus daudzumus vai īpatņu skaitu, kas nepārsniedz piemērojamo minimālo saglabāšanas references izmēru;

(e)izkraušanas osta;

(f)izkraušanas datums un laiks;

(g)svērēja reģistrācijas numurs;

(h)izmantotie pārrēķina koeficienti.

3.Par izkraušanas deklarācijā reģistrēto datu pareizību atbild kapteinis.

5.Lai uzglabāto vai apstrādāto zivju svaru izkraušanas deklarācijas vajadzībām pārrēķinātu zivju dzīvsvarā, zvejas kuģu kapteiņi izmanto pārrēķina koeficientu, kas noteikts atbilstoši 14. panta 9. punktam.

24. pants

Izkraušanas deklarācijas datu elektroniska nosūtīšana

1.Savienības zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis 24 stundu laikā pēc izkraušanas pabeigšanas 23. pantā minēto informāciju elektroniski nosūta savas karoga dalībvalsts kompetentajai iestādei.

2.Atkāpjoties no minētā noteikuma, tādu lietošanai pārtikā paredzētu zvejas produktu gadījumā, kas izkrauti nešķiroti un nosvērti atbilstoši 60. panta 5. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem, kapteinis iesniedz atjauninātu 23. pantā minēto informāciju tūlīt pēc otrās svēršanas, lai ņemtu vērā otrās svēršanas rezultātu.

3.Ja Savienības zvejas kuģis savas nozvejas izkrauj dalībvalstī, kas nav tā karoga dalībvalsts, tad karoga dalībvalsts kompetentās iestādes izkraušanas deklarācijas datus tūlīt pēc saņemšanas elektroniski pārsūta tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā nozveja izkrauta.

4.Piekrastes dalībvalsts kompetentās iestādes pieņem no karoga dalībvalsts saņemtos elektroniskos ziņojumus, kuros iekļauti 1. un 2. punktā minētie zvejas kuģu sūtītie dati.

5.Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 119.a pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:

(a)atkāpēm saistībā ar izkraušanas deklarācijas iesniegšanu;

(b)noteikumiem, kas piemērojami izkraušanas deklarācijas datu elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmu tehniskas vai sakaru kļūmes vai nedarbošanās gadījumā;

(c)pasākumiem, kas jāveic izkraušanas deklarācijas datu nesaņemšanas gadījumā;

(d)piekļuvi izkraušanas deklarācijas datiem un pasākumiem, kas jāveic, ja piekļuve datiem ir traucēta.

6.Komisija ar īstenošanas aktiem var paredzēt sīki izstrādātus noteikumus par:

(a)izkraušanas deklarācijas formātu un saturu;

(b)izkraušanas deklarācijas datu aizpildīšanu un digitālu reģistrēšanu;

(c)izkraušanas deklarācijas datu elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmas darbību;

(d)prasībām attiecībā uz izkraušanas deklarācijas datu nosūtīšanu no Savienības zvejas kuģa uz tā karoga valsts kompetentajām iestādēm un atbildes ziņojumiem no iestādēm;

(e)prasībām un formātu, kādā veicama izkraušanas deklarācijas datu apmaiņa starp dalībvalstīm;

(f)tās vienas iestādes uzdevumiem, kas minēta 5. panta 5. punktā, attiecībā uz izkraušanas deklarācijām;

(g)izkraušanas deklarācijas datu nosūtīšanas biežumu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 119. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

(22)regulas 25. pantu svītro;

(23)IV sadaļas 1. nodaļas 1. iedaļā iekļauj šādu 25.a pantu:

“25.a pants

Izkraušanas pienākuma kontrole

1.Dalībvalstis nodrošina izkraušanas pienākuma efektīvu kontroli. Šajā nolūkā atbilstoši 2. punktam noteikta minimāla procentuālā daļa zvejas kuģu, kuri zvejo sugas, uz ko attiecas izkraušanas pienākums, un kuri kuģo ar to karogu, ir aprīkota ar pastāvīgi reģistrējošām videonovērošanas (CCTV) sistēmām, kas veic arī datu uzglabāšanu.

2.Zvejas kuģu procentuālo daļu, kas minēta 1. punktā, nosaka attiecībā uz dažādām riska kategorijām īpašās kontroles un inspekcijas programmās, kas pieņemtas saskaņā ar 95. pantu. Minētās programmas nosaka arī šādās kategorijās ietverto zvejas kuģu riska kategorijas un veidus.

3. Papildus 1. punktā minētajām CCTV sistēmām dalībvalstis var pieprasīt, lai izkraušanas pienākuma kontrolē tiktu izmantotas citas elektroniskās monitoringa sistēmas.

4.Komisija ar īstenošanas aktiem var paredzēt sīki izstrādātus noteikumus par izkraušanas pienākuma kontrolei paredzēto elektronisko monitoringa sistēmu, to vidū pastāvīgi reģistrējošo (CCTV) sistēmu, prasībām, tehniskajām specifikācijām, uzstādīšanu un darbību.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 119. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

(24)regulas 28. pantu svītro;

(25)regulas 29. panta 3. punkta pēdējo teikumu svītro;

(26)regulas 32. pantu svītro;

(27)regulas 33. pantu aizstāj ar šādu:

“33. pants

Nozveju un zvejas piepūles reģistrēšana

1.Katra karoga dalībvalsts reģistrē visus ar nozvejām un zvejas piepūli saistītos datus, kas minēti šīs regulas 14., 21., 23., 55., 59.a, 62., 66. un 68. pantā, un minēto datu oriģinālus glabā trīs gadus vai ilgāk atbilstīgi valsts noteikumiem.

2.Katru mēnesi līdz 15. datumam katra karoga dalībvalsts elektroniski iesniedz Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai agregētus datus:

(a)par dzīvsvara ekvivalentā izteiktiem iepriekšējā mēneša daudzumiem, kuri no katra krājuma vai krājumu grupas nozvejoti un paturēti uz kuģa, un katras sugas izmetumiem, to vidū – atsevišķā ierakstā – izmetumiem, kuri ir mazāki par piemērojamo minimālo saglabāšanas references izmēru;

(b)par iepriekšējā mēnesī izmantoto zvejas piepūli katrā zvejas apgabalā, uz ko attiecas zvejas piepūles režīms, vai – attiecīgā gadījumā – par katru zvejniecību, uz kuru attiecas zvejas piepūles režīms.

3.Ja dati, ko dalībvalstis saskaņā ar 2. punktu iesniegušas par krājumu vai krājumu grupu, ir balstīti uz aplēsēm, tad koriģētos daudzumus, kas noteikti, pamatojoties uz izkraušanas deklarācijām, dalībvalstis Komisijai iesniedz, tiklīdz tie ir pieejami un ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc izkraušanas dienas.

4.Ja dalībvalsts konstatē nekonsekvences starp informāciju, ko tā Komisijai iesniegusi saskaņā ar 2. un 3. punktu, un atbilstīgi 109. pantam veiktās apstiprināšanas [validēšanas] rezultātiem, tad koriģētos daudzumus, kas noteikti pēc minētās apstiprināšanas [validēšanas], šī dalībvalsts Komisijai iesniedz, tiklīdz tie ir pieejami un ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc izkraušanas dienas.

5.Visas nozvejas, kuras Savienības zvejas kuģi guvuši no krājuma vai krājumu grupas, kam noteiktas kvotas, karoga dalībvalsts kvotas izlietojumā katram attiecīgajam krājumam vai krājumu grupai ierēķina neatkarīgi no izkraušanas vietas.

6.Zinātniskās pētniecības nolūkos gūtās nozvejas, to vidū – attiecīgā gadījumā – arī piemērojamo minimālo saglabāšanas references izmēru nesasniegušu īpatņu nozvejas, kas tiek laistas tirgū un pārdotas, dalībvalstis reģistrē un šādu nozveju datus iesniedz Komisijai. Karoga dalībvalstij piemērojamās kvotas izlietojumā šīs nozvejas ieskaita tiktāl, cik tās pārsniedz 2 % no attiecīgajām kvotām. Šo punktu nepiemēro nozvejām, kas gūtas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1004(*) 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto jūras pētniecisko uzskaišu sakarībā.

7.Izņemot to zvejas piepūli, kuru izmantojuši no zvejas piepūles režīma piemērošanas atbrīvotie zvejas kuģi, visu zvejas piepūli, ko izmantojuši Savienības zvejas kuģi, uz kuriem ir vai kuri attiecīgā gadījumā izmanto zvejas rīku vai rīkus, uz ko attiecas zvejas piepūles režīms, vai kuri darbojas zvejniecībā, uz ko attiecas zvejas piepūles režīms, un ģeogrāfiskajā apgabalā, uz ko attiecas minētais zvejas piepūles režīms, ieskaita maksimāli pieļaujamajā zvejas piepūlē, kas karoga dalībvalstij pieejama attiecībā uz šo ģeogrāfisko apgabalu un uz šādiem zvejas rīkiem vai uz šādu zveju.

8.Zvejas piepūli, ko ģeogrāfiskajā apgabalā, uz kuru attiecas zvejas piepūles režīms, zvejas kuģis izmanto saistībā ar zinātnisko pētniecību, ja uz kuģa ir zvejas rīks vai rīki, uz ko attiecas zvejas piepūles režīms, un kuģis darbojas zvejniecībā, uz ko attiecas minētais zvejas piepūles režīms, minētā kuģa karoga dalībvalsts maksimāli pieļaujamajā zvejas piepūlē, kas saistīta ar minēto zvejas rīku vai rīkiem vai ar minēto zvejniecību un ģeogrāfisko apgabalu, ieskaita tad, ja piepūles izmantošanas laikā gūtās nozvejas tiktāl, cik tās pārsniedz 2 % no iedalītās zvejas piepūles, laiž tirgū un pārdod. Šo punktu nepiemēro nozvejām, kas gūtas Regulas (ES) 2017/1004 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto jūras pētniecisko uzskaišu sakarībā.

9.Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt formu, kādā nosūtāmi šajā pantā minētie dati. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 119. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

(*)Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Regula (ES) 2017/1004 par Savienības sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā ieteikuma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 199/2008 (OV L 157, 20.6.2017., 1. lpp.).”;

(28)regulas 34. pantu aizstāj ar šādu:

“34. pants

Dati par zvejas iespēju izmantošanu

Ja konstatē, ka 80 % no krājuma vai krājuma grupas kvotas uzskatāmi par izmantotiem, Komisija var prasīt, lai dalībvalsts iesniegtu sīkāku informāciju, nekā paredzēts 33. pantā, un sniegtu to biežāk.”;

(29)regulas 35. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“2.No 1. punktā minētās dienas attiecīgā dalībvalsts aizliedz visiem sava karoga zvejas kuģiem vai daļai šādu kuģu veikt zvejas darbības saistībā ar krājumu vai krājumu grupu, kuru kvota attiecīgajā zvejniecībā ir pilnībā izmantota, vai veikt zvejas darbības ģeogrāfiskajā apgabalā, kur sasniegta maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle, kad uz kuģa ir attiecīgi zvejas rīki, un pieņem lēmumu par dienu, līdz kurai atļauts pārkraut citā kuģī, pārvietot un izkraut nozvejas vai iesniegt par tām galīgās deklarācijas.

3.Attiecīgā dalībvalsts 2. punktā minēto lēmumu publisko un tūlīt paziņo Komisijai. To publisko arī Komisijas publiskajā tīmekļvietnē. No dienas, kad attiecīgā dalībvalsts šādu lēmumu ir publiskojusi, dalībvalstis nodrošina to, ka zvejas kuģi, kas kuģo ar attiecīgās dalībvalsts karogu, vai to grupa to ūdeņos un to teritorijā neveic nekādas zvejas darbības saistībā ar attiecīgo krājumu vai krājumu grupu.”;

(30)regulas 36. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.Ja Komisija konstatē, ka Savienībai, dalībvalstij vai dalībvalstu grupai pieejamās zvejas iespējas var uzskatīt par pilnībā izmantotām, Komisija informē par to attiecīgās dalībvalstis un ar īstenošanas aktiem var aizliegt zvejas darbības attiecībā uz konkrēto apgabalu, zvejas rīku, krājumu, krājumu grupu vai konkrētajās zvejas darbībās iesaistīto floti.”;

(31)regulas 37. pantu groza šādi:

(a)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.Ja netiek novērsts kaitējums, kas nodarīts dalībvalstij, kurai aizliedza zvejot, pirms tās zvejas iespējas bija pilnībā izmantotas, Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem pasākumus, kuru mērķis ir attiecīgi kompensēt nodarīto kaitējumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 119. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Minētie pasākumi var ietvert atvilkumus no ikvienas pārzvejojušās dalībvalsts zvejas iespējām un šo atvilkto daudzumu atbilstīgu iedalīšanu dalībvalstīm, kuru zvejas darbības tika aizliegtas, pirms to zvejas iespējas bija pilnībā izmantotas.”;

(b)panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.Komisija ar īstenošanas aktiem:

(a) paziņo nodarīto kaitējumu;

(b)nosaka, kurām dalībvalstīm un kādā apmērā kaitējums nodarīts;

(c)nosaka, kuras dalībvalstis cik daudz zivju pārzvejojušas;

(d) nosaka, kādi atvilkumi proporcionāli pārsniegtajām zvejas iespējām jāveic no pārzvejojušo dalībvalstu zvejas iespējām;

(e)nosaka, kādi zvejas iespēju papildinājumi proporcionāli nodarītajam kaitējumam jāsaņem dalībvalstīm, kurām kaitējums nodarīts;

(f)nosaka dienu, kad papildinājumi un atvilkumi stājas spēkā;

(g)attiecīgā gadījumā – nosaka citus nodarītā kaitējuma kompensēšanai vajadzīgus pasākumus.

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 119. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

(32)regulas IV sadaļas II nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“II NODAĻA

Zvejas kapacitātes kontrole”;

(33)regulas 38. pantu aizstāj ar šādu:

“38. pants

Zvejas kapacitāte

“1.Dalībvalstis ir atbildīgas par vajadzīgo pārbaužu veikšanu, lai nodrošinātu to, ka kopējā zvejas kapacitāte, kas atbilst dalībvalsts izdotajām zvejas licencēm, GT un kW izteiksmē nekad nav lielāka par maksimāli pieļaujamo zvejas kapacitāti, kas konkrētajai dalībvalstij noteikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. pantu.

2.Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt sīki izstrādātus šā panta piemērošanas noteikumus attiecībā uz:

(a)zvejas kuģu dzinēja jaudas verifikāciju;

(b)zvejas kuģu tilpības verifikāciju;

(c)zvejas rīku tipa, skaita un parametru verifikāciju.

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 119. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

(34)regulas IV sadaļas II nodaļas 2. iedaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“2. iedaļa

Dzinēja jauda un tilpība”;

(35)iekļauj šādu 39.a pantu:

“39.a pants

Nepārtraukts dzinēja jaudas monitorings

1.Dalībvalstis nodrošina, lai kuģi, kuru izmantotie aktīvie zvejas rīki ir traļi, zvejas vadi un apņemošie vadi, būtu aprīkoti ar pastāvīgi uzstādītām ierīcēm, kas mēra un reģistrē dzinēja jaudu, ja:

(a)kuģa galvenā dzinēja gadījumā sertificētā dzinēja jauda pārsniedz 221 kW vai

(b)kuģa galvenā dzinēja gadījumā sertificētā dzinēja jauda ir 120–221 kW un kuģis darbojas apgabalā, kurā piemēro zvejas piepūles režīmu vai dzinēja jaudas ierobežojumus.

2.Šā panta 1. punktā minētās ierīces, jo īpaši pastāvīgi piestiprinātie vārpstas tenzometri un apgriezienu skaitītāji, nodrošina nepārtrauktu galvenā dzinēja jaudas mērīšanu kilovatos.

3.Kuģa kapteinis nodrošina, lai 1. punktā minētās ierīces vienmēr darbotos un lai nepārtraukto galvenā dzinēja jaudas mērījumu rezultāti tiktu reģistrēti, glabāti uz kuģa un būtu vienmēr pieejami ierēdņiem.

4.Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt sīki izstrādātus noteikumus par 1. punktā minēto ierīču tehniskajām prasībām un parametriem. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 119. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

(36)regulas 40. panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt sīki izstrādātus noteikumus par galvenā dzinēja jaudas sertificēšanu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 119. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

(37)regulas 41. pantu aizstāj ar šādu:

“41. pants

Dzinēja jaudas un kuģa tilpības verifikācija

Ja savāktie dati, piemēram, kuģa pozīcijas dati, zvejas žurnāla dati vai nepārtrauktie galvenā dzinēja jaudas mērījumi, rāda, ka zvejas kuģa dzinēja jauda varētu būt lielāka, nekā norādīts zvejas licencē vai Savienības vai valsts flotes reģistrā, dalībvalstis dzinēja jaudu verificē fiziski.

Ja savāktie dati, piemēram, zvejas žurnāla dati, izkraušanas deklarācijas vai cita attiecīga informācija, rāda, ka zvejas kuģa tilpība varētu būt lielāka, nekā norādīts zvejas licencē vai Savienības vai valsts flotes reģistrā, dalībvalstis kuģa tilpību verificē fiziski.”;

(38)regulas 42. panta 3. punktā vārdus “60. un 61. pantu” aizstāj ar vārdiem “60. pantu”;

(39)regulas 43. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.Daudzgadu plānā var noteikt robežvērtību, kura piemērojama minētā plāna aptverto sugu dzīvsvaram un pēc kuras pārsniegšanas prasa, lai zvejas kuģis nozveju izkrautu apstiprinātā ostā vai vietā, kas atrodas tuvu krastam.”;

(b)panta 7. punktu svītro;

(40)regulas 45. pantu svītro;

(41)regulas 46. pantu svītro;

(42)regulas 48. pantu groza šādi:

(a)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.Ja pazaudētais zvejas rīks nav atgūstams, ziņas par šo rīku kuģa kapteinis iekļauj zvejas žurnālā saskaņā ar 14. panta 3. punktu. Karoga dalībvalsts kompetentā iestāde informē piekrastes dalībvalsts kompetento iestādi.”;

(b)panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.Dalībvalstis vāc un reģistrē informāciju par pazaudētiem zvejas rīkiem un pēc pieprasījuma sniedz šo informāciju Komisijai.”;

(43)regulas 50. pantu aizstāj ar šādu:

“50. pants

Zvejai ierobežotu teritoriju kontrole

1.Zvejas darbības, kas norisinās zvejai ierobežotās teritorijās Savienības ūdeņos, kontrolē piekrastes dalībvalsts. Piekrastes dalībvalstij ir sistēma, kas ļauj konstatēt un reģistrēt zvejas kuģu ieiešanu minētās dalībvalsts suverenitātē vai jurisdikcijā esošās zvejai ierobežotās teritorijās, to šķērsošanu tranzītā un iziešanu no tām.

2.Zvejas darbības, ko Savienības zvejas kuģi veic zvejai ierobežotās teritorijās atklātā jūrā vai trešās valsts ūdeņos, kontrolē karoga dalībvalstis.

3.Zvejas kuģi, kuriem nav atļauts zvejot zvejai ierobežotā teritorijā, drīkst to šķērsot tranzītā, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

(a)visi zvejas rīki, kas atrodas uz kuģa, tranzīta laikā ir droši nostiprināti un uzglabāti un

(b)ātrums tranzīta laikā ir ne mazāk kā seši mezgli, izņemot nepārvaramas varas vai nelabvēlīgu laikapstākļu gadījumā. Šādos gadījumos kapteinis nekavējoties informē karoga dalībvalsts zvejas uzraudzības centru, kurš savukārt informē piekrastes dalībvalsts kompetentās iestādes;

(c)darbojas izsekošanas ierīce, kas kuģa pozīciju lasa saskaņā ar 9. pantu.”;

(44)regulas 55. pantu aizstāj ar šādu:

“55. pants

Atpūtas zveja

1.Dalībvalstis nodrošina, lai atpūtas zveja to teritorijā un Savienības ūdeņos notiktu ar kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem un noteikumiem saskanīgā veidā.

Šajā nolūkā dalībvalstis:

(a)ievieš reģistrācijas vai licencēšanas sistēmu, ar kuru uzrauga atpūtas zvejā iesaistījušos fizisko un juridisko personu skaitu, un

(b)vāc datus par šādā zvejniecībā gūtām nozvejām; tālab izmanto nozvejas ziņojumus vai citus datu vākšanas mehānismus, kuru pamatā ir metodika, ko paziņo Komisijai.

2.Attiecībā uz krājumiem, krājumu grupām un sugām, kuras ir atpūtas zvejā piemērojamo Savienības saglabāšanas pasākumu priekšmets, dalībvalstis:

(a)nodrošina, lai atpūtas zvejā iesaistījušās fiziskās un juridiskās personas par šādiem krājumiem vai sugām katru dienu pēc katra zvejas reisa elektroniski sastādītu un kompetentajām iestādēm sūtītu nozvejas deklarācijas, un

(b)papildus 1. punktā minētajai fiziskajām un juridiskajām personām paredzētajai reģistrācijas vai licencēšanas sistēmai ievieš reģistrācijas vai licencēšanas sistēmu, kas paredzēta atpūtas zvejā izmantotajiem kuģiem.

3.Atpūtas zvejā iegūtu nozveju pārdošana ir aizliegta.

4.Šīs regulas 93.a pantā minētajās valsts kontroles programmās iekļauj kontroles darbības, kas īpaši paredzētas atpūtas zvejai.

5.Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus par:

(a)reģistrācijas vai licencēšanas sistēmām, kas paredzētas konkrētām atpūtas zvejas sugām vai krājumiem;

(b)datu vākšanu un nozvejas datu reģistrēšanu un iesniegšanu;

(c)atpūtas zvejai izmantoto kuģu izsekošanu un

(d)atpūtas zvejā izmantoto zvejas rīku kontrolēšanu un marķēšanu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 119. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

6.Šo pantu piemēro visām atpūtas zvejas darbībām, to vidū tūrisma un sporta pasākumu komercsubjektu organizētām zvejas darbībām.”;

(45)regulas V sadaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“V SADAĻA

PIEGĀDES ĶĒDES KONTROLE”;

(46)regulas V sadaļas I nodaļu aizstāj ar šādu:

“I nodaļa

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

56. pants

Tirdzniecības kontroles principi

1.Katra dalībvalsts ir atbildīga par to, lai tās teritorijā visos zvejas un akvakultūras produktu tirdzniecības posmos no laišanas tirgū līdz mazumtirdzniecībai un arī to transportēšanā tiktu kontrolēta kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu piemērošana. Dalībvalstis jo īpaši nodrošina, lai zvejas produktus, kuri ir mazāki par piemērojamo minimālo saglabāšanas references izmēru un uz kuriem attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā noteiktais izkraušanas pienākums, izmantotu tikai tādiem mērķiem, kas nav tieša lietošana uzturā.

2.Ja konkrētajai sugai Savienības tiesību aktos ir noteikts minimālais izmērs, par iepirkšanu, pārdošanu, glabāšanu vai transportēšanu atbildīgajiem operatoriem jāspēj pierādīt, ka produktu izcelsme ir attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

56.a pants

Produktu partijas

1.Nozvejotos vai iegūtos zvejas un akvakultūras produktus pirms laišanas tirgū sadala partijās.

2.Produktu partijā ir konkrētas sugas zvejas vai akvakultūras produkti, kas sagatavoti vienā un tajā pašā veidā un ir iegūti vienā un tajā pašā attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā un ar vienu un to pašu zvejas kuģi vai zvejas kuģu grupu vai no vienas un tās pašas akvakultūras ražošanas vienības.

3.Atkāpjoties no 2. punkta, zvejas kuģa operators, ražotāju organizācija, kuras biedrs ir zvejas kuģa operators, vai reģistrēts pircējs pirms laišanas tirgū drīkst vienā partijā apvienot vienādi sagatavotus dažādu sugu zvejas produktus, ja to daudzums kopā nepārsniedz 30 kg un tie ir iegūti vienā un tajā pašā attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā, ar vienu kuģi un vienā dienā.

4.Atkāpjoties no 2. punkta, pirms laišanas tirgū partijās drīkst sadalīt nepārtikas lietojumiem paredzētus dažādu sugu zvejas produktus, kuri iegūti vienā un tajā pašā attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā un ar vienu un to pašu zvejas kuģi vai zvejas kuģu grupu, bet kuros īpatņi ir mazāki par piemērojamo minimālo saglabāšanas references izmēru.

5.Pēc laišanas tirgū zvejas vai akvakultūras produktu partijas apvienot vai sadalīt drīkst tikai tad, ja apvienotā vai sadalītā partija atbilst šādiem nosacījumiem:

(a)zvejas vai akvakultūras produkti tajā ir piederīgi vienai sugai un ir vienādi sagatavoti;

(b)par jauno partiju (partijām) ir sniegta 58. panta 5. un 6. punktā prasītā izsekojamības informācija;

(c)operators, kas ir atbildīgs par jaunizveidotās partijas laišanu tirgū, spēj sniegt informāciju par tās sastāvu, jo īpaši informāciju par katru no zvejas vai akvakultūras produktu partijām, ko tā satur, un par zvejas vai akvakultūras produktu daudzumu, kurš pievienots no katras partijas, kas veido jauno partiju.

6.Šo pantu piemēro tikai zvejas un akvakultūras produktiem, kuri iekļauti ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2658/87* izveidotās kombinētās nomenklatūras 3. nodaļā un 16. nodaļas pozīcijās 1604 un 1605.

57. pants

Kopēji tirdzniecības standarti

1.Dalībvalstis pārbauda, vai produktus, kam piemēro kopējus tirdzniecības standartus, tirgū pieejamus dara saskaņā ar šiem standartiem.

2.Pārbaudīt var jebkuru piegādes ķēdes posmu, arī transportēšanas posmu. Attiecībā uz produktiem, kuriem kopējus tirdzniecības standartus piemēro, tikai sākot ar laišanu tirgū, pārbaudes, ko veic nākamajos piegādes ķēdes posmos, var būt dokumentu pārbaudes.

3.Operatoriem, kas ir atbildīgi par zvejas un akvakultūras produktu partiju iepirkšanu, pārdošanu, glabāšanu vai transportēšanu, jebkurā piegādes ķēdes posmā jāspēj pierādīt, ka produkti atbilst tirdzniecības standartu minimumam.

58. pants

Izsekojamība

1.Neskarot Regulā (EK) Nr. 178/2002 noteiktās izsekojamības prasības, zvejas vai akvakultūras produktu, to vidū arī eksportam paredzēto zvejas un akvakultūras produktu partijas ir izsekojamas visos ražošanas, apstrādes un izplatīšanas posmos no nozvejas vai ieguves līdz pat mazumtirdzniecībai.

2.Visos ražošanas, apstrādes un izplatīšanas posmos no nozvejas vai ieguves līdz pat mazumtirdzniecībai operatori nodrošina, lai 5. un 6. punktā prasītā informācija par katru zvejas vai akvakultūras produktu partiju:

(a)būtu reģistrēta elektroniskā veidā;

(b)pēc pieprasījuma tiktu darīta pieejama kompetentajām iestādēm;

(c)tiktu elektroniski nosūtīta vai darīta pieejama operatoram, kuram zvejas produkts vai akvakultūras produkts tiek piegādāts.

3.Zvejas un akvakultūras produktu partijas, ko laiž tirgū vai varētu laist tirgū Savienībā vai ko eksportē vai varētu eksportēt, pienācīgi marķē vai iezīmē, lai nodrošinātu katras partijas izsekojamību.

4.Dalībvalstis nodrošina, lai operatori būtu ieviesuši elektroniskas sistēmas un procedūras, kuras ļauj identificēt operatoru, kas tiem piegādājis zvejas un akvakultūru produktu partijas un kam tās piegādātas. Attiecīgo informāciju pēc pieprasījuma dara zināmu kompetentajām iestādēm.

5.Informācija par zvejas un akvakultūras produktu partijām, izņemot Savienībā importētos produktus, 2. punkta sakarībā ietver šādus elementus:

(a)konkrētās partijas identifikācijas numurs;

(b)šīs regulas 14. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētais unikālais zvejas reisa identifikators (identifikatori) visiem partiju veidojošajiem zvejas produktiem vai akvakultūras ražošanas vienības nosaukums un reģistrācijas numurs;

(c)sugas FAO trīsburtu kods un zinātniskais nosaukums;

(d)jūrā iegūtiem zvejas produktiem – attiecīgais ģeogrāfiskais apgabals (apgabali), bet saldūdenī iegūtiem zvejas produktiem un akvakultūras produktiem – Regulas (ES) Nr. 1379/2013 38. panta 1. punktā definētais nozvejas vai ražošanas apgabals;

(e)zvejas produktiem – zvejas rīka kategorija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1379/2013 III pielikuma pirmo sleju;

(f)zvejas produktiem – nozvejošanas diena, akvakultūras produktiem – iegūšanas diena; attiecīgā gadījumā – saražošanas diena;

(g)daudzumi neto svara kilogramos vai, attiecīgā gadījumā, īpatņu skaits;

(h)ja g) apakšpunktā minētajos daudzumos ietilpst zvejas produkti, kuros īpatņi ir mazāki par minimālo saglabāšanas references izmēru, – atsevišķi norādīta informācija par minimālo saglabāšanas references izmēru nesasniegušo īpatņu daudzumu neto svara kilogramos vai šādu īpatņu skaits;

(i)tādu produktu partijām, uz ko attiecas kopējie tirdzniecības standarti, – individuālais izmērs vai svars, izmēra kategorija, sagatavošanas veids un svaiguma pakāpe.

6.Informācija par Savienībā importētu zvejas un akvakultūras produktu partijām 2. punkta sakarībā ietver šādus elementus:

(a)konkrētās partijas identifikācijas numurs;

(b)atsauce uz nozvejas sertifikātu (sertifikātiem), kurš iesniegts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1005/2008 un aptver visus partiju veidojošos zvejas produktus (attiecīgā gadījumā), vai akvakultūras ražošanas vienības nosaukums un reģistrācijas numurs;

(c)sugas FAO trīsburtu kods un zinātniskais nosaukums;

(e)zvejas produktiem – zvejas rīka kategorija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1379/2013 III pielikuma pirmo sleju;

(f)zvejas produktiem – nozvejošanas diena, akvakultūras produktiem – iegūšanas diena; attiecīgā gadījumā – saražošanas diena;

(g)daudzumi neto svara kilogramos vai, attiecīgā gadījumā, īpatņu skaits;

(h)tādu produktu partijām, uz ko attiecas kopējie tirdzniecības standarti, – individuālais izmērs vai svars, izmēra kategorija, sagatavošanas veids un svaiguma pakāpe (pēc vajadzības).

7.Dalībvalstis var nepiemērot šajā pantā izklāstītās prasības maziem produktu daudzumiem, kurus no zvejas kuģa tieši pārdod patērētājiem, ja šie daudzumi dienā nepārsniedz 5 kg zvejas produktu vienam patērētājam.

8.Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 119.a pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:

(a)izsekojamības informācijas digitalizēšanu un elektronisku nosūtīšanu;

(b)izsekojamības informācijas fizisku pievienošanu zvejas un akvakultūras produktu partijām;

(c)sadarbību starp dalībvalstīm saistībā ar piekļuvi informācijai, kas pievienota partijai, un partiju marķēšanas vai iezīmēšanas metodēm;

(d)izsekojamības prasībām attiecībā uz partijām, kas izveidotas, apvienojot vai sadalot dažādas partijas, kā minēts 56. panta 5. punktā, un vairāksugu partijām, kas minētas 56. panta 3. punktā;

(e)informāciju par attiecīgo ģeogrāfisko apgabalu.

9.Šo pantu piemēro tikai zvejas un akvakultūras produktiem, kuri iekļauti ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2658/87* izveidotās kombinētās nomenklatūras 3. nodaļā un 16. nodaļas pozīcijās 1604 un 1605.

10.Šo pantu nepiemēro dekoratīvajām zivīm, vēžveidīgajiem un gliemjiem.”;

(47)regulas 59. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.Šis pants neattiecas uz patērētājiem, kuri dienā iegādājas līdz 5 kg zvejas produktu, kurus pēc tam nelaiž tirgū, bet izmanto tikai privātam patēriņam.”;

(48)iekļauj šādu pantu:

“59.a pants

Svēršanas sistēmas

1.Dalībvalstis nodrošina, lai būtu ieviestas procedūras, kas ļauj visus zvejas produktus pēc izkraušanas nosvērt, izmantojot kompetento iestāžu apstiprinātas sistēmas, un lai svērēji būtu zvejas produktu svēršanas jomā reģistrēti operatori.

2.Pirms reģistrēt zvejas produktu svēršanas operatoru, dalībvalstis pārliecinās, vai šis operators ir kompetents un vai tam ir pienācīgs svēršanas aprīkojums. Turklāt dalībvalstis ievieš sistēmu, ar kuru saskaņā operatori, kas vairs neatbilst svērttiesīguma nosacījumiem, zaudē reģistrēta operatora statusu.

3.Dalībvalstis var prasīt, lai tām tiktu regulāri iesniegti reģistrētie svēršanas dati.

4.Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 119.a pantu pieņemt deleģētos aktus par zvejas produktu svēršanas operatoru reģistrēšanas kritērijiem un par to, kādi svēršanas dati jāreģistrē.”;

(49)regulas 60. pantu aizstāj ar šādu:

“60. pants

Zvejas produktu svēršana

1.Kapteiņi nodrošina, lai visi zvejas produktu daudzumi tūlīt pēc izkraušanas un pirms tos novieto uzglabāšanā, transportē vai laiž tirgū, tiktu nosvērti (katra suga atsevišķi); svēršanas sistēmas apstiprina un svēršanas operatorus reģistrē saskaņā ar 59.a pantu.

2.Reģistrētie zvejas produktu svēršanas operatori par katru izkrāvumu kārto svēršanas datu reģistru un ir atbildīgi par svēršanas pareizību. Reģistrētais svērējs svēršanas datus glabā trīs gadus.

3.Svēršanas datus paziņo kapteinim un izmanto, lai aizpildītu izkraušanas deklarāciju un transportēšanas dokumentu.

4.Dalībvalsts kompetentās iestādes var prasīt, lai katru pirmo reizi minētajā dalībvalstī izkrauto zvejas produktu daudzumu, pirms to aiztransportē no izkraušanas vietas, nosvērtu ierēdņi vai nosvērtu ierēdņu klātbūtnē.

5.Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var atļaut zvejas produktus pēc izkraušanas svērt nešķirotus, bet jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem:

(a)nešķirotos zvejas produktus pēc izkraušanas sver pirms to transportēšanas, uzglabāšanas vai laišanas tirgū un izmanto kompetento iestāžu darbinātu vai kontrolētu sistēmu;

(b)ja nešķirotie izkrāvumi nav paredzēti lietošanai pārtikā, dalībvalstij jābūt pieņēmušai paraugu ņemšanas plānu, kas pamatojas uz riska izvērtējuma metodiku, un Komisijai jābūt šo plānu apstiprinājušai;

(c)ja nešķirotie izkrāvumi ir paredzēti lietošanai pārtikā, zvejas produktus (katru sugu atsevišķi) sver otrreiz, un to dara reģistrēts svērējs. Otro svēršanu drīkst veikt pēc transportēšanas, izsoļu namā, reģistrēta pircēja vai ražotāju organizācijas telpās. Otrās svēršanas rezultātus paziņo kapteinim.

6.Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt riska izvērtējuma metodiku, kas izmantojama 5. punkta b) apakšpunktā minēto paraugu ņemšanas plānu veidošanai, un apstiprināt minētos plānus. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 119. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

(50)iekļauj šādu 60.a pantu:

“60.a pants

Sīki izstrādāti svēršanas noteikumi

1.Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 119.a pantu pieņemt deleģētos aktus par vispārīgiem svēršanas noteikumiem. Šie noteikumi var attiekties uz:

(a)svēršanas procedūru noteikšanu;

(b)svēršanas datu reģistriem;

(c)svēršanas laiku;

(d)svēršanas sistēmām;

(e)saldētu zvejas produktu svēršanu;

(f)ledus un ūdens svara atskaitīšanu;

(g)kompetento iestāžu piekļuvi svēršanas sistēmām, svēršanas datu reģistriem, rakstiskajām deklarācijām un telpām, kurās glabā vai apstrādā zvejas produktus.

2.Turklāt Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 119.a pantu pieņemt deleģētos aktus par konkrētiem dažu pelaģisko sugu svēršanas noteikumiem. Šie noteikumi var attiekties uz:

(a)siļķu, makreļu un stavridu nozveju svēršanas procedūru noteikšanu;

(b)svēršanas ostām;

(c)kompetento iestāžu informēšanu pirms ieiešanas ostā;

(d)izkraušanu;

(e)zvejas žurnālu;

(f)publiskajām svēršanas iekārtām;

(g)privātajām svēršanas iekārtām;

(h)saldētu zivju svēršanu;

(i) svēršanas datu reģistru kārtošanu;

(j)pārdošanas zīmi un pārņemšanas deklarāciju;

(k)kontrolpārbaudēm’

(l)svēršanas uzraudzību.”;

(51)regulas 61. pantu svītro;

(52)regulas 62. pantu aizstāj ar šādu:

“62. pants

Pārdošanas zīmju aizpildīšana un iesniegšana

1.Reģistrēti pircēji, reģistrēti izsoļu nami vai citas dalībvalsts pilnvarotas struktūras vai personas, kas atbild par dalībvalstī izkrautu zvejas produktu laišanu tirgū, elektroniski reģistrē 64. panta 1. punktā minēto informāciju un 24 stundu laikā pēc laišanas tirgū šo informāciju saturošo pārdošanas zīmi elektroniski iesniedz tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kuras teritorijā notiek pirmā pārdošana. Par pārdošanas zīmes pareizību atbild minētie pircēji, izsoļu nami, struktūras vai personas.

2.Ja dalībvalsts, kuras teritorijā notiek zvejas produkta laišana tirgū, nav tā zvejas kuģa karoga dalībvalsts, kurš konkrētās zivis izkrāvis, minētā valsts nodrošina to, ka pēc attiecīgās informācijas saņemšanas karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm elektroniski tiek iesniegta pārdošanas zīmes kopija.

3.Ja zvejas produktu laišana tirgū nenotiek dalībvalstī, kurā produkti izkrauti, dalībvalsts, kas ir atbildīga par to, lai kontrolētu laišanu tirgū, nodrošina, ka pēc pārdošanas zīmes saņemšanas tās kopija elektroniski tiek iesniegta kompetentajām iestādēm, kas ir atbildīgas par attiecīgo produktu izkraušanas kontroli, kā arī zvejas kuģa karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

4.Ja izkraušana notiek ārpus Savienības un pirmā pārdošana notiek trešās valsts teritorijā, zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm 48 stundu laikā pēc pirmās pārdošanas elektroniski nosūta pārdošanas zīmes kopiju vai citu līdzvērtīgu dokumentu, kurā ir tā paša līmeņa informācija.

5.Ja pārdošanas zīme neatbilst rēķinam vai to aizvietojošam dokumentam, kā minēts Padomes Direktīvas 2006/112/EK(*) 218. un 219. pantā, attiecīgā dalībvalsts pieņem noteikumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka informācija par daudzumiem un cenu, izņemot nodokli par preču piegādi pircējam, ir identiska rēķinā norādītajai informācijai.

6.Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt sīki izstrādātus noteikumus par pircēju reģistrēšanu, cenas norādīšanu pārdošanas zīmēs, pārdošanas zīmju formu un pārdošanas zīmju elektronisko reģistrēšanu un elektronisko iesniegšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 119. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

(*)Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.).”;

(53)regulas 63. pantu svītro;

(54)regulas 64., 65. un 66. pantu aizstāj ar šādiem:

“64. pants

Pārdošanas zīmju saturs

Šīs regulas 62. pantā minētajām pārdošanas zīmēm ir unikāls identifikācijas numurs, un tās satur šādus datus:

(a)unikāls zvejas reisa identifikators, kas minēts 14. panta 2. punkta a) apakšpunktā;

(b)zvejas kuģa operatora vai kapteiņa vārds un uzvārds un pārdevēja vārds un uzvārds, ja pārdevējs nav kuģa operators vai kapteinis;

(c)pircēja vārds un uzvārds vai nosaukums un PVN maksātāja numurs, nodokļa maksātāja identifikācijas numurs vai cits unikāls identifikators;

(d)katras sugas FAO trīsburtu kods un attiecīgais ģeogrāfiskais apgabals, kurā gūtas nozvejas;

(e)tirgū laistie vai izsolē reģistrētie katras sugas daudzumi produkta svara kilogramos, norādīti pa produkta sagatavošanas un konservēšanas veidiem vai, attiecīgā gadījumā, kā īpatņu skaits;

(f)visiem produktiem, uz ko attiecas tirdzniecības standarti, – individuālais izmērs vai svars, izmēra kategorija, sagatavošanas veids un svaiguma pakāpe (pēc vajadzības);

(g)attiecīgā gadījumā, tirgū laistie vai izsolē reģistrētie daudzumi neto svara kilogramos vai tādu īpatņu skaits, kuri ir mazāki par piemērojamo minimālo saglabāšanas references izmēru, un tiem paredzētais izlietojums;

(h)svērēja reģistrācijas numurs;

(i)pārdošanas vieta un datums;

(j)ja iespējams, rēķina numurs un datums un, attiecīgā gadījumā, pirkuma līguma numurs un datums;

(k)attiecīgā gadījumā, norāde uz 66. pantā minēto pārņemšanas deklarāciju vai 68. pantā minēto transportēšanas dokumentu;

(l)cena bez nodokļiem un valūta.

65. pants

Atbrīvojums no prasībām par pārdošanas zīmēm

Patērētāju, kas iegādājas produktus, kuru daudzums nepārsniedz 5 kg zvejas produktu uz vienu patērētāju dienā un kurus pēc tam nelaiž tirgū, bet izmanto tikai privātam patēriņam, atbrīvo no 62. un 64. panta noteikumu ievērošanas.

66. pants

Pārņemšanas deklarācijas aizpildīšana un iesniegšana

1.Ja zvejas produktus paredzēts vēlāk pārdot, reģistrēti pircēji, reģistrēti izsoļu nami vai citas struktūras vai personas, kas atbild par dalībvalstī izkrautu zvejas produktu uzglabāšanu vai laišanu tirgū, elektroniski reģistrē 3. punktā minēto informāciju un 24 stundu laikā pēc izkraušanas beigām tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kuras teritorijā notiek pārņemšana, elektroniski iesniedz pārņemšanas deklarāciju. Šie pircēji, izsoļu nami vai citas struktūras un personas ir atbildīgas par pārņemšanas deklarācijas iesniegšanu un tās pareizību.

2.Ja dalībvalsts, kuras teritorijā notiek pārņemšana, nav tā zvejas kuģa karoga dalībvalsts, kurš konkrētās zivis izkrāvis, minētā valsts nodrošina to, ka pēc attiecīgās informācijas saņemšanas karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm elektroniski tiek iesniegta pārņemšanas deklarācijas kopija.

3.Šā panta 1. punktā minētajai pārņemšanas deklarācijai ir unikāls identifikācijas numurs, un tā satur vismaz šādu informāciju:

(a)unikāls zvejas reisa identifikators (identifikatori), kas minēts 14. panta 2. punkta a) apakšpunktā;

(b)izkraušanas osta un datums;

(c)kuģa operatora vai kapteiņa vārds un uzvārds vai nosaukums;

(d)katras sugas FAO trīsburtu kods un attiecīgais ģeogrāfiskais apgabals, kurā gūtas nozvejas;

(e)uzglabātie katras sugas daudzumi produkta svara kilogramos, norādīti pa produkta sagatavošanas un konservēšanas veidiem vai, attiecīgā gadījumā, kā īpatņu skaits;

(f)visiem produktiem, uz ko attiecas tirdzniecības standarti, – individuālais izmērs vai svars, izmēra kategorija, sagatavošanas veids un svaiguma pakāpe (pēc vajadzības);

(g) svērēja reģistrācijas numurs;

(h)produktu glabātavas nosaukums un adrese un tās unikālais identifikators;

(i)attiecīgā gadījumā, norāde uz 68. pantā minēto transportēšanas dokumentu;

(j)attiecīgā gadījumā, daudzumi neto svara kilogramos vai tādu īpatņu skaits, kuri ir mazāki par piemērojamo minimālo saglabāšanas references izmēru.”;

(55)regulas 67. pantu svītro;

(56)regulas 68. pantu aizstāj ar šādu:

“68. pants

Zvejas produktu transportēšana un transportēšanas dokumenta aizpildīšana un iesniegšana

1.Kad zvejas produktus transportē pirms laišanas tirgū vai pirms pirmās pārdošanas trešā valstī, tiem pievieno transportēšanas dokumentu par transportētajiem zvejas produktiem un daudzumiem.

2.Pirms sākt transportēšanu, transportētājs elektroniski pārsūta transportēšanas dokumentu (pēc vajadzības) karoga dalībvalsts, zvejas produktu izkraušanas dalībvalsts, tranzīta dalībvalsts (dalībvalstu) un galamērķa dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

3.Transportētājs ir atbildīgs par transportēšanas dokumenta pareizību.

4.Transportēšanas dokumentā norāda šādus elementus:

(a)sūtījuma (sūtījumu) galamērķis un transportlīdzekļa un transportētāja identifikācija;

(b)unikāls zvejas reisa identifikators, kas minēts 14. panta 2. punkta a) apakšpunktā;

(c)katras sugas FAO trīsburtu kods un attiecīgais ģeogrāfiskais apgabals, kurā gūtas nozvejas;

(d)katras transportētās sugas daudzumi produkta svara kilogramos, norādot produkta sagatavošanas veidu vai, attiecīgā gadījumā, īpatņu skaitu un, attiecīgā gadījumā, galamērķi;

(e)visiem produktiem, uz ko attiecas tirdzniecības standarti, – individuālais izmērs vai svars, izmēra kategorija, sagatavošanas veids un svaiguma pakāpe (pēc vajadzības);

(f)svērēja reģistrācijas numurs;

(g)saņēmējs (saņēmēji), to unikālais identifikācijas numurs un adrese un galamērķa adrese;

(h)iekraušanas vieta un datums;

(i)attiecīgā gadījumā, daudzumi neto svara kilogramos vai tādu īpatņu skaits, kuri ir mazāki par piemērojamo minimālo saglabāšanas references izmēru.

5.Dalībvalstu kompetentās iestādes var piešķirt atbrīvojumus no 1. punktā noteiktā pienākuma, ja zvejas produktus transportē ostas teritorijā vai ne tālāk par 20 km no izkraušanas vietas.

6.Ja zvejas produktus, kuri pārdošanas zīmē deklarēti kā pārdoti, transportē uz vietu, kas nav izkraušanas vieta, transportētājam jāspēj pierādīt, ka pārdošanas darījums ir noticis.”;

(57)regulas V sadaļas III nodaļu svītro;

(58)regulas 71. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt pārraudzības ziņojuma formu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 119. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

(59)regulas 73. pantu groza šādi:

(a)panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.Ja saskaņā ar Līgumu ir izveidota Savienības kontroles novērotāju sistēma, dalībvalstu iecelti kontroles novērotāji uz zvejas kuģiem uzrauga, vai zvejas kuģis ievēro kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus. Viņi izpilda visus novērotāju sistēmas uzdevumus un jo īpaši reģistrē kuģa zvejas darbības un pārbauda attiecīgos dokumentus.

2.Kontroles novērotāji:

(a)ir dalībvalsts sertificēti un apmācīti savu uzdevumu veikšanai;

(b)ir neatkarīgi no zvejas kuģa īpašnieka, licences turētāja, kapteiņa un apkalpes locekļiem;

(c)nav ekonomiski saistīti ar konkrēto operatoru;

(d)savus uzdevumus veic nediskriminējošā veidā;

(e)ir aprīkoti ar divvirzienu saziņas ierīci, kas ir neatkarīga no jūrā esošā kuģa.”;

(b)panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.Ja kontroles novērotājs pamana smagu pārkāpumu, kas var būt arī kontroles novērotāja pienākumu izpildes traucēšana vai citāda aizkavēšana, viņš tūlīt informē karoga dalībvalsts kompetentās iestādes.”;

(c)panta 9. punktu aizstāj ar šādu:

“9.Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 119.a pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:

(a)kuģu izraudzīšanos kontroles novērotāju sistēmas piemērošanai;

(b)novērotāju ziņojumu formu un saturu;

(c)kontroles novērotāju saziņas sistēmu;

(d)noteikumiem par kontroles novērotāju drošību uz kuģa;

(e)pasākumiem, to vidū arī atalgojuma kārtību, kuras mērķis ir nodrošināt kontroles novērotāju neatkarību;

(f)kontroles novērotāju pienākumiem, arī gadījumos, kad rodas aizdomas par smagu pārkāpumu.”;

(60)regulas VII sadaļas I nodaļu aizstāj ar šādu:

“I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

74. pants

Inspekciju veikšana

1.Dalībvalstis sagatavo un regulāri atjaunina par inspekciju veikšanu atbildīgo ierēdņu sarakstu.

2.Ierēdņi savus pienākumus veic saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Tie nediskriminējoši sagatavo un veic inspekcijas jūrā, ostās, transportēšanas laikā, apstrādes uzņēmumos un jebkurā zvejas produktu piegādes ķēdes posmā.

3.Ierēdņi verificē, vai operatoru un kapteiņu darbības ir saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, konkrēti par:

(a)uz kuģa paturētu, uzglabātu, transportētu, pārkrautu citā kuģī, nodotu, izkrautu, apstrādātu vai tirgū laistu zvejas produktu likumību un ar tiem saistītās dokumentācijas vai elektronisko sūtījumu pareizību;

(b)to zvejas rīku likumību, kas izmantoti, lai iegūtu mērķsugas un nozvejas, kuras paturētas uz kuģa, un tā aprīkojuma likumību, kas izmantots zvejas rīku atgūšanai, kas minēta 48. pantā;

(c)attiecīgā gadījumā, uzglabāšanas plānu un sugu atsevišķu uzglabāšanu;

(d)kuģu un zvejas rīku marķējumu;

(e)40. pantā minēto informāciju par dzinēju;

(f)videonovērošanas sistēmu un citu elektronisko monitoringa ierīču izmantošanu;

(g)tehnisko pasākumu ievērošanu attiecībā uz zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību.

4.Ierēdņiem jāspēj pārbaudīt visas attiecīgās vietas, klāji un telpas. Tiem jāspēj pārbaudīt arī apstrādātas vai neapstrādātas nozvejas, tīklus vai citus zvejas rīkus, iekārtas, tvertnes un iepakojumus, kuros ir zivis vai zvejas produkti, un visus attiecīgos dokumentus vai elektroniskos sūtījumus, kurus tie uzskata par vajadzīgu pārbaudīt, lai verificētu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu ievērošanu. Turklāt tiem jābūt iespējamam iztaujāt personas, par kurām uzskata, ka tām ir informācija par inspekcijas priekšmetu.

5.Ierēdņi inspekcijas veic tā, lai pēc iespējas mazāk traucētu vai radītu neērtības kuģim vai transportlīdzeklim un tā darbībām un nozvejas uzglabāšanai, apstrādei un tirdzniecībai. Tie, ciktāl iespējams, nepieļauj nozvejas kvalitātes pasliktināšanos inspekcijas laikā.

6.Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 119.a pantu pieņemt deleģētos aktus par konkrētiem inspekciju veikšanas noteikumiem. Šie noteikumi var attiekties uz:

(a)to ierēdņu pilnvarošanu un kvalifikāciju, kas atbildīgi par inspekcijas veikšanu jūrā vai uz sauszemes;

(b)to, kā dalībvalstis pieņem uz riska izvērtējumu balstītu pieeju inspicējamo objektu izvēlei;

(c)kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes darbību koordinēšanu dalībvalstu starpā;

(d)ierēdņu pienākumiem inspekciju sagatavošanas posmā;

(e)to ierēdņu pienākumiem, kas pilnvaroti veikt inspekcijas;

(f)dalībvalstu, Komisijas un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras pienākumiem saistībā ar inspekciju veikšanu;

(g)inspekcijām jūrā un ostās, transporta inspekcijām un tirgus inspekciju.

75. pants

Operatora un kapteiņa pienākumi

1.Operators un kapteinis sadarbojas ar ierēdņiem, kad tie pilda savus pienākumus. Abi atvieglo drošu piekļuvi kuģim, transportlīdzeklim vai telpai, kurā zvejas produktus uzglabā, apstrādā vai tirgo. Abi nodrošina ierēdņu drošību un nekavē, neiebiedē un netraucē ierēdņus to pienākumu izpildē.

2.Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 119.a pantu pieņemt deleģētos aktus par operatora un kapteiņa pienākumiem inspekciju laikā.

76. pants

Inspekcijas ziņojums

1.Ierēdņi pēc katras inspekcijas sagatavo inspekcijas ziņojumu un nosūta to savām kompetentajām iestādēm. Šajā ziņojumā iekļautos datus reģistrē un nosūta elektroniski. Ja inspicē zvejas kuģi, kas kuģo ar citas dalībvalsts karogu, inspekcijas ziņojuma kopiju nekavējoties elektroniski nosūta karoga dalībvalstij.

Ja inspicē zvejas kuģi, kas kuģo ar trešās valsts karogu, inspekcijas ziņojuma kopiju nekavējoties elektroniski nosūta attiecīgās trešās valsts kompetentajām iestādēm un, ja inspekcijas gaitā konstatēti smagi pārkāpumi, arī Komisijai.

Ja inspekciju veic ūdeņos vai ostās, kuri ir citas, nevis inspicējošās dalībvalsts jurisdikcijā vai trešās valsts jurisdikcijā saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, inspekcijas ziņojuma kopiju nekavējoties elektroniski nosūta minētajai citai dalībvalstij vai trešai valstij.

2.Inspekcijas konstatējumus ierēdņi paziņo operatoram vai kapteinim, un tiem ir iespēja komentēt inspekciju un tās konstatējumus. Operatora vai kapteiņa komentārus iekļauj inspekcijas ziņojumā. Ierēdņi zvejas žurnālā atzīmē, ka ir veikta inspekcija.

3.Inspekcijas ziņojuma kopiju operatoram vai kapteinim nosūta pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā 15 darbdienas pēc inspekcijas pabeigšanas.

4.Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt kopīgus noteikumus par minimālajām prasībām attiecībā uz inspekcijas ziņojumu formu un saturu un par inspekcijas ziņojumu sagatavošanu un nosūtīšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 119. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

77. pants

Inspekcijas un pārraudzības ziņojumu pieņemamība

Inspekcijas un pārraudzības ziņojumi, ko sagatavojuši Savienības inspektori vai citas dalībvalsts ierēdņi, vai Komisijas ierēdņi, vai trešās valsts kompetentās iestādes, ir pieņemams pierādījums jebkuras dalībvalsts administratīvajos vai tiesas procesos. Faktu konstatēšanā tos uzskata par līdzvērtīgiem dalībvalstu inspekcijas un pārraudzības ziņojumiem.

78. pants

Elektroniskā datubāze

1.Dalībvalstis izveido un regulāri atjaunina elektronisku datubāzi, kur tās augšupielādē visus inspekcijas ziņojumus un pārraudzības ziņojumus, kurus par to karoga zvejas kuģiem sagatavojuši to ierēdņi vai citas dalībvalsts vai trešo valstu ierēdņi, kā arī citus inspekcijas ziņojumus un pārraudzības ziņojumus, ko sagatavojuši to ierēdņi.

2.Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt sīki izstrādātus noteikumus par elektroniskās datubāzes darbību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 119. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

79. pants

Savienības inspektori

1.Dalībvalstis un Komisija Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai (“aģentūra”) paziņo, kuri no to ierēdņiem iekļaujami Savienības inspektoru sarakstā. Aģentūra kārto un atjaunina šo sarakstu ar Savienības inspektoriem, kas var būt dalībvalstu, Komisijas vai aģentūras ierēdņi. Minēto sarakstu aģentūra dara pieejamu Komisijai un dalībvalstīm.

2.Neskarot piekrastes dalībvalstu primāro atbildību, Savienības inspektori atbilstīgi šai regulai var veikt inspekcijas dalībvalstu teritorijā un Savienības ūdeņos, un uz Savienības zvejas kuģiem, kas atrodas ārpus Savienības ūdeņiem.

3. Savienības inspektorus var norīkot:

(a)saskaņā ar 95. pantu pieņemto īpašo kontroles un inspekcijas programmu īstenošanai;

(b)starptautisku zvejniecības kontroles programmu īstenošanai, ja Savienība uzņēmusies tajās nodrošināt kontroli.

4.Savienības inspektoru uzdevumu izpildes vajadzībām, turklāt ievērojot 5. punktu, tiem nekavējoties nodrošina piekļuvi:

(a)visām vietām uz Savienības zvejas kuģiem un uz citiem kuģiem, kuri veic zvejas darbības, kā arī publiskajām telpām vai vietām un transportlīdzekļiem, un

(b)visai informācijai un dokumentiem, kas ir vajadzīgi minētajai uzdevumu izpildei, jo īpaši zvejas žurnāliem, zvejas licencei, dzinēja jaudas sertifikācijai, videonovērošanas sistēmu datiem, izkraušanas deklarācijām, nozvejas sertifikātiem, pārkraušanas deklarācijām, pārdošanas zīmēm un citai attiecīgai informācijai un dokumentiem,

un to dara tikpat lielā mērā un ar tiem pašiem nosacījumiem, kādus piemēro inspekcijas vietas dalībvalsts ierēdņiem.

5.Savienības inspektoriem ārpus to izcelsmes dalībvalsts vai ārpus Savienības ūdeņiem, kas ir to izcelsmes dalībvalsts suverenitātē un jurisdikcijā, nav nekādu policijas un noteikumu izpildes [panākšanas] pilnvaru.

6.Komisijas ierēdņiem vai tās izraudzītas struktūras ierēdņiem, kas iecelti par Savienības inspektoriem, nav policijas un noteikumu izpildes [panākšanas] pilnvaru.

7.Komisija ar īstenošanas aktiem paredz sīki izstrādātus noteikumus par:

(a)Savienības inspektoru paziņošanu aģentūrai;

(b)Savienības inspektoru saraksta pieņemšanu un kārtošanu;

(c)Savienības inspektoru paziņošanu reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām;

(d)Savienības inspektoru pilnvarām un pienākumiem;

(e)Savienības inspektoru ziņojumiem;

(f)pasākumiem pēc Savienības inspektoru ziņojumu saņemšanas.

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 119. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

(61)regulas 80. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.Dalībvalsts, ievērojot starptautiskos nolīgumus, trešo valstu ūdeņos vai ostās drīkst inspicēt Savienības zvejas kuģus, kuri kuģo ar tās karogu vai ar citas dalībvalsts karogu.”;

(62)regulas [VII sadaļas] III nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Procesuālā darbība pārkāpuma gadījumā”;

(63)regulas 82. pantu aizstāj ar šādu:

“82. pants

Ierēdņu pienākumi pārkāpuma gadījumā

1.Ja informācija, kas savākta inspekcijas laikā, vai citi attiecīgi dati vai informācija liek ierēdnim domāt, ka ir izdarīts kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu pārkāpums, minētais ierēdnis:

(a)pamanīto pārkāpumu norāda inspekcijas ziņojumā;

(b)attiecīgi rīkojas, lai nodrošinātu par šādu pamanīto pārkāpumu liecinošo pierādījumu drošu saglabāšanu;

(c)tūlīt nosūta inspekcijas ziņojumu savai kompetentajai iestādei;

(d)fizisko vai juridisko personu, kuru tur aizdomās par pārkāpuma izdarīšanu vai kura pieķerta pārkāpuma izdarīšanas brīdī, informē, ka par pārkāpumu var tikt piemērotas sankcijas un attiecīgs punktu skaits saskaņā ar 92. pantu. Šo informāciju atzīmē inspekcijas ziņojumā.

2.Ja pamanīts smags pārkāpums, ierēdņiem jāvar palikt uz zvejas kuģa tik ilgi, līdz ir veikta 85. pantā minētā izmeklēšana.”;

(64)regulas 84. pantu svītro;

(65)regulas VII sadaļas tekstu

“IV NODAĻA

Tiesvedība saistībā ar inspekciju gaitā atklātiem pārkāpumiem”

svītro;

(66)regulas 85. un 86. pantu aizstāj ar šādiem:

“85. pants

Procesuālā darbība

1.Neskarot 72. pantu, 83. panta 2. punktu un 86. pantu, ja kompetentās dalībvalsts vai citas dalībvalsts ierēdņu, Savienības inspektoru vai trešās valsts ierēdņu veiktas inspekcijas laikā tiek pamanīts pārkāpums vai ja citi attiecīgi dati vai informācija liek dalībvalstu kompetentajām iestādēm domāt, ka ir noticis kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu pārkāpums, kompetentā dalībvalsts nekavējoties veic izmeklēšanu.

2.Dalībvalstis īsteno 91. pantā paredzētos tūlītējos pasākumus.

86. pants

Procesuālās darbības nodošana

1.Dalībvalsts, kuras teritorijā vai kuras ūdeņos pamanīts pārkāpums, ar šo pārkāpumu saistīto procesuālo darbību drīkst nodot karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm vai tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kuras valstspiederība ir pārkāpējam; to dara pēc vienošanās ar attiecīgo dalībvalsti un ar nosacījumu, ka šāda nodošana ļauj labāk sasniegt 89. pantā minēto rezultātu.

2.Karoga dalībvalsts ar pārkāpumu saistīto procesuālo darbību drīkst nodot pārkāpumu pamanījušās dalībvalsts kompetentajām iestādēm; to dara pēc vienošanās ar attiecīgo dalībvalsti un ar nosacījumu, ka šāda nodošana ļauj labāk sasniegt 89. pantā minēto rezultātu.”;

(67)regulas 87. pantu svītro;

(68)regulas 88. pantu aizstāj ar šādu:

“88. pants

Korektīvi pasākumi, ja izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas dalībvalsts procesuālo darbību neveic

1.Ja izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas dalībvalsts nav karoga dalībvalsts un tās kompetentās iestādes neveic atbilstīgus pasākumus pret atbildīgo fizisko vai juridisko personu vai nenodod procesuālo darbību saskaņā ar 86. pantu, zivju daudzumus, kas nozvejoti, izkrauti vai citā kuģī pārkrauti, pārkāpjot kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus, drīkst ieskaitīt izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas dalībvalstij iedalītās kvotas izlietojumā.

2.Apspriedusies ar karoga dalībvalsti vai ar izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas dalībvalsti, Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem lēmumu par to, kādi zivju daudzumi pēc Komisijas apspriešanās ar abām attiecīgajām dalībvalstīm ieskaitāmi izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas dalībvalsts kvotas izlietojumā.

3.Ja izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas dalībvalstij attiecīgas kvotas vairs nav, piemēro 37. pantu. Tālab zivju daudzumus, kas nozvejoti, izkrauti vai citā kuģī pārkrauti, pārkāpjot kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus, uzskata par ekvivalentiem karoga dalībvalstij nodarītā kaitējuma apjomam, kā norādīts minētajā pantā.”;

(69)regulas VIII sadaļu aizstāj ar šādu:

“VIII SADAĻA

NOTEIKUMU IZPILDE

89. pants

Noteikumu izpildi nodrošinošie pasākumi

1.Neskarot dalībvalstu pilnvaras ierosināt kriminālprocesu un piemērot kriminālsodus, dalībvalstis nosaka administratīvo pasākumu un sankciju noteikumus un nodrošina, lai tos saskaņā ar valsts tiesību aktiem sistemātiski piemērotu pret fiziskām personām, kas pārkāpušas kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus, vai juridiskām personām, kuras uzskata par atbildīgām par minēto noteikumu pārkāpšanu.

2.Dalībvalstis līdz [24 mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas] paziņo Komisijai 1. punktā minētos valsts noteikumus un pēc tam nekavējoties ziņo tai par visiem turpmākajiem minēto noteikumu grozījumiem.

89.a pants

Sankcijas

1.Dalībvalstis nodrošina, lai fiziskām personām, kas pārkāpušas kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus, vai juridiskām personām, kuras uzskata par atbildīgām par minēto noteikumu pārkāpšanu, piemērotu efektīvas, samērīgas un preventīvas administratīvās sankcijas.

2.Dalībvalstis nodrošina, lai saskaņā ar šo regulu un attiecīgajiem valsts tiesību aktiem noteiktās sankcijas, arī papildu sankcijas, kopumā būtu pietiekami bargas, lai atturētu no turpmākiem pārkāpumiem un reāli atņemtu pārkāpuma rezultātā iegūto vai sagaidāmo ekonomisko labumu, neskarot pārkāpēju likumīgās tiesības strādāt profesijā. Tālab ņem vērā arī tūlītējos pasākumus kas veikti saskaņā ar 91. pantu.

3.Kad dalībvalstis nosaka minētās sankcijas, tās ņem vērā konkrēti pārkāpuma smagumu, arī videi un zvejas resursiem nodarītā kaitējuma pakāpi, pārkāpuma raksturu un apmēru, ilgumu vai atkārtošanos vai vairāku pārkāpumu vienlaicīgumu.

4.Dalībvalstis var piemērot sistēmu, ar kuru saskaņā uzliktais naudassods ir proporcionāls juridiskās personas apgrozījumam vai ekonomiskajam labumam, kas iegūts vai sagaidāms pārkāpuma rezultātā.

90. pants

Smagi pārkāpumi

1.Šajā regulā “smags pārkāpums” ir jebkurš smags pārkāpums, kas minēts 2. punktā vai ko uzskata par smagu pārkāpumu saskaņā ar 3. punktu.

2.Smags pārkāpums ir:

(a)zvejošana bez derīgas licences, pilnvarojuma vai atļaujas, ko izdevusi karoga valsts vai attiecīgā piekrastes valsts, vai

(b)zvejas kuģa vai zvejas rīka marķējumu, kā arī zvejas kuģa identitātes vai reģistrācijas datu viltošana vai slēpšana, vai

(c)ar izmeklēšanu saistītu pierādījumu slēpšana, viltošana vai iznīcināšana, vai

(d)ierēdņu vai novērotāju darba kavēšana, neļaujot tiem veikt savus pienākumus, vai

(e)pārkraušana citā kuģī bez nepieciešamās atļaujas vai vietās, kur šāda pārkraušana citā kuģī ir aizliegta, vai

(f)pārvietošanas darbību veikšana, pārkāpjot kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus vai piemērojamos reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju pieņemtos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, vai

(g)pārkraušana no kuģiem, kuri iesaistījušies NNN zvejā, kā noteikts Padomes Regulā (EK) Nr. 1005/2008, jo īpaši kuģiem, kas iekļauti Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 29. un 30. pantā minētajā Savienības vai reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas NNN kuģu sarakstā, vai pārkraušana uz tiem, pārvietošanas darbību veikšana ar tiem, piedalīšanās kopīgās zvejas darbībās, to atbalstīšana vai apgādāšana, vai

(h)iesaistīšanās tāda kuģa darbībā, kas veic NNN zveju, kā noteikts Padomes Regulā (EK) Nr. 1005/2008, jo īpaši tādu kuģu darbībā, kas iekļauti Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 29. un 30. pantā minētajā Savienības vai reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas NNN kuģu sarakstā, un iesaistīšanās šādu kuģu pārvaldībā vai algota darba veikšanā uz tiem, vai to turēšana īpašumā, vai ar NNN zvejas kuģi saistītu pakalpojumu sniegšana operatoriem, vai

(i)zvejošana zvejai ierobežotā teritorijā vai lieguma apgabalā, zivju krājumu atjaunošanas apgabalā, zvejas lieguma laikā, bez attiecīgas kvotas vai pēc tās pilnīgas apguves vai pārsniedzot aizliegto dziļumu, vai

(j)iesaistīšanās tādu zivju sugu specializētā zvejā, paturēšanā uz kuģa, pārkraušanā citā kuģī, pārvietošanā vai izkraušanā, uz kurām attiecas moratorijs, zvejas lieguma laiks vai kuru zveja ir aizliegta, vai

(k)ja kuģim nav valstspiederības un tādējādi tas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām uzskatāms par kuģi bez valstspiederības, vai

(l)aizliegtu zvejas rīku izmantošana, vai

(m)izkraušana trešo valstu ostās bez iepriekšēja paziņojuma, kā norādīts šīs regulas 19.a pantā, vai NNN zvejas darbībās iegūtu zvejas produktu izkraušana, vai

(n)ja pēc nozvejas izkraušanas trešās valsts ostā nav nosūtīta izkraušanas deklarācija vai pārdošanas zīme karoga dalībvalstij vai pēc darbības veikšanas ārpus Savienības ūdeņiem nav nosūtīta pārkraušanas deklarācija vai pārvietošanas deklarācija, vai

(o)kopējās zivsaimniecības politikas noteikumos paredzēto dokumentu, datu vai informācijas, to vidū Padomes Regulā (EK) Nr. 1005/2008 norādīto dokumentu, datu un informācijas, viltošana vai šādu viltotu vai nederīgu dokumentu, datu vai informācijas izmantošana, vai

(p)darījumdarbības veikšana tiešā saistībā ar NNN zveju, arī NNN zvejas darbībās iegūtu zvejas produktu tirgošana, importēšana, eksportēšana, apstrādāšana un laišana tirgū, vai

(q)dzinēja pārveidošana vai dzinēja jaudas nepārtrauktā monitoringa ierīču pārveidošana, lai kuģa jaudu palielinātu, pārsniedzot dzinēja sertifikātā norādīto maksimālo nepārtraukto dzinēja jaudu.

3.Atkarībā no konkrētā pārkāpuma smaguma pakāpes, kuru attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde nosaka, ņemot vērā vienu vai vairākus alternatīvos kritērijus, kas definēti saskaņā ar IV pielikumu, smags pārkāpums ir izdarīts tad, ja:

(a)nav izpildīts pienākums pareizi reģistrēt un ziņot datus par zvejas darbībām, to vidū datus, ko nosūta kuģu satelītnovērošanas [monitoringa] sistēma, un iepriekšējas paziņošanas pienākums, kā noteikts kopējās zivsaimniecības politikas noteikumos, vai

(b)nav trešai valstij darīta pieejama nozvejas deklarācija vai izkraušanas deklarācija un nav nosūtīta elektroniska deklarācijas kopija sava karoga dalībvalstīm, kā noteikts Regulas (ES) 2017/2403(*) 30. panta 1. punktā, vai

(c)ir izmantots neatbilstīgs zvejas rīks, vai

(d)nav izpildīti kopējās zivsaimniecības politikas noteikumos paredzētie pienākumi saistībā ar zvejas rīku izmantošanu, vai

(e)notikusi mazizmēra zivju nozvejas vai tādu sugu zivju, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā noteiktais izkraušanas pienākums, nozvejas neizcelšana un nepaturēšana uz zvejas kuģa, arī izlaišana no zvejas rīka, kā arī nepārkraušana citā kuģī, nepārvietošana un neizkraušana, kas ir pretrunā spēkā esošajiem tiesību aktiem, ja vien šādu nozveju izcelšana, paturēšana uz kuģa un izkraušana nav pretrunā pienākumiem, arī tiem, kas attiecas uz reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas apgabaliem, vai uz to neattiecas kopējās zivsaimniecības politikas noteikumos paredzētie atbrīvojumi, kas noteikti zvejniecībās vai zvejas zonās, kurās šādus noteikumus piemēro, vai

(f)zvejas darbības reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas apgabalā tiek veiktas tādā veidā, kas neatbilst vai ir pretrunā ar minētās organizācijas pieņemtajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, un šīs darbības nav smags pārkāpums saskaņā ar šā panta 2. punktu, vai

(g)zvejas produkti tirgū pieejami darīti, pārkāpjot kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus, un šī darbība nav smags pārkāpums saskaņā ar šā panta 2. punktu, vai

(h)notikušas kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus pārkāpjošas atpūtas zvejas darbības vai atpūtas zvejā gūtās nozvejas pārdošana, vai

(i)izdarīti vairāki pārkāpumi, kuri kopā ir smags zivsaimniecības politikas noteikumu pārkāpums.

91. pants

Tūlītēji noteikumu izpildes pasākumi smagu pārkāpumu gadījumā

1.Ja fiziska persona tiek turēta aizdomās par smaga pārkāpuma izdarīšanu vai ir aizturēta tā izdarīšanas brīdī, vai juridiska persona tiek turēta aizdomās, ka tā ir atbildīga par šādu smagu pārkāpumu, papildus ar 85. pantu paredzētajai izmeklēšanai dalībvalstis saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem nekavējoties veic attiecīgus un tūlītējus pasākumus, piemēram, šādus:

(a)zvejas darbību tūlītēja pārtraukšana;

(b)[zvejas kuģa] tūlītēja novirzīšana uz ostu;

(c)transportlīdzekļa novirzīšana uz citu vietu inspicēšanas nolūkā;

(d)galvojuma pieprasīšana;

(e)zvejas rīku, nozvejas vai zvejas produktu izņemšana vai no nozvejas vai zvejas produktu pārdošanas gūtās peļņas konfiscēšana;

(f)zvejas produktu tirgū laišanas ierobežošana vai aizliegšana;

(g)īslaicīga attiecīgā zvejas kuģa vai transportlīdzekļa imobilizācija;

(h)zvejas atļaujas apturēšana;

(i)īslaicīga darījumdarbības pārtraukšana.

2.Tūlītējie noteikumu izpildes pasākumi, kas minēti 1. punktā, ir tādi, kas novērš attiecīgā pamanītā smagā pārkāpuma turpināšanos, ļauj rīkoties, lai pēc vajadzības nodrošinātu uz šādu iespējamu smagu pārkāpumu attiecošos pierādījumu saglabāšanu, un ļauj kompetentajām iestādēm pabeigt izmeklēšanu.

3.Dalībvalsts tūlīt un saskaņā ar valsts tiesību aktos noteikto procedūru paziņo attiecīgajai karoga valstij par 1. punktā minētajiem pasākumiem.

91.a pants

Sankcijas smagu pārkāpumu gadījumā

1.Neskarot citas sankcijas, kas piemērotas saskaņā ar šo regulu un valsts tiesību aktiem, gadījumos, kad konstatēts smags pārkāpums, kura iznākumā ir iegūti zvejas produkti, dalībvalstis uzliek naudassodu, kura:

–minimālā summa vismaz trīs reizes pārsniedz to zvejas produktu vērtību, kas iegūti, izdarot smago pārkāpumu, bet

–maksimālā summa vismaz piecas reizes pārsniedz to zvejas produktu vērtību, kas iegūti, izdarot smago pārkāpumu.

2.Gadījumos, kad triju gadu laikposmā atkārtoti konstatēts smags pārkāpums, kura iznākumā ir iegūti zvejas produkti, dalībvalstis uzliek naudassodu, kura:

–minimālā summa vismaz piecas reizes pārsniedz to zvejas produktu vērtību, kas iegūti, izdarot smago pārkāpumu, bet

–maksimālā summa vismaz astoņas reizes pārsniedz to zvejas produktu vērtību, kas iegūti, izdarot smago pārkāpumu.

3.Šā panta 1. un 2. punktā minētās summas aprēķina pēc zvejas produktu vērtības saskaņā ar Eiropas Zvejas un akvakultūras produktu tirgus novērošanas centra (EUMOFA) platformas cenām, ja tās ir pieejamas par pārkāpuma konstatēšanas laiku. Ja EUMOFA vērtības nav pieejamas vai atbilstošas, piemēro valstu cenas no izsoļu namiem vai cenas, kas par attiecīgajām sugām un zvejas apgabaliem noteiktas galvenajos starptautiskajos tirgos; noteicošā ir augstākā cena.

4.Ja smagā pārkāpuma iznākumā zvejas produkti nav iegūti, dalībvalstis naudassoda lielumu nosaka saskaņā ar 89.a pantu tādā apjomā, kura atturošā ietekme ir līdzīga ietekmei, kādu rada 1. un 2. punkta naudassodi.

91.b pants

Papildu sankcijas

Sankcijas, kas paredzētas 89., 89.a un 91.a pantā, un pasākumus, kas paredzēti 91. pantā, var papildināt ar citām atturošām sankcijām vai pasākumiem, jo īpaši ar:

(1)pārkāpumā iesaistītā zvejas kuģa (kuģu) sekvestrāciju;

(1)īslaicīgu zvejas kuģa imobilizāciju;

(2)kuģa (kuģu), aizliegto zvejas rīku, nozveju vai zvejas produktu konfiscēšanu;

(3)zvejas licences vai zvejas atļaujas apturēšanu vai anulēšanu;

(4)zvejošanas tiesību ierobežošanu vai anulēšanu;

(5)jaunu zvejošanas tiesību iegūšanas tiesību īslaicīgu vai pastāvīgu atņemšanu;

(6)īslaicīgu vai pastāvīgu aizliegumu saņemt publisko atbalstu un subsīdijas;

(7)atzīta uzņēmēja statusa, kas piešķirts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 16. panta 3. punktu, apturēšanu vai anulēšanu;

(8)valsts reģistra izdotā kuģa sertifikāta anulēšanu;

(9)saimnieciskās darbības (īslaicīgu) apturēšanu vai (pastāvīgu) izbeigšanu;

(10)zivju tirdzniecības atļaujas īslaicīgu vai pastāvīgu anulēšanu.

92. pants

Smagu pārkāpumu gadījumā piemērojamā punktu sistēma

1.Attiecībā uz 90. pantā nosauktajiem pārkāpumiem, izņemot tā 1. punkta k) un p) apakšpunktā un 2. punkta g) un h) apakšpunktā minētos smagos pārkāpumus, dalībvalstis piemēro punktu sistēmu.

2.Ja fiziska persona ir izdarījusi smagu pārkāpumu vai juridiska persona ir atbildīga par šādu pārkāpumu, attiecīgā zvejas kuģa zvejas licences turētājam piešķir noteiktu punktu skaitu, kas aprēķināts saskaņā ar III pielikumu.

3.Ja pēc pārkāpuma dienas kuģis tiek pārdots, nodots vai citā veidā maina īpašnieku, zvejas kuģi pārdevušais licences turētājs saglabā tam piešķirtos punktus, un šos pašus punktus piešķir arī jaunajam attiecīgā kuģa zvejas licences turētājam.

4.Dalībvalstis turklāt izveido punktu sistēmu, ar kuru saskaņā kuģa kapteinim, ja uz viņa vadītā kuģa ir noticis smags pārkāpums, piešķir tādu pašu punktu skaitu kā zvejas licences turētājam.

5.Ja vienas inspekcijas laikā tiek atklāti divi vai vairāki smagi pārkāpumi, ko izdarījusi viena un tā pati fiziskā vai juridiskā persona, kura ir licences turētāja, punktus par katru attiecīgo smago pārkāpumu piešķir saskaņā ar 2. punktu, nepārsniedzot maksimumu – 12 punktus par visiem minētajiem pārkāpumiem.

6.Ja kopējais punktu skaits sasniedz vai pārsniedz 18, zvejas licenci un/vai tiesības vadīt zvejas kuģi automātiski aptur vismaz uz diviem mēnešiem. Šis laikposms ir četri mēneši, ja apturēšana notiek otrreiz un punktu skaits sasniedz vai pārsniedz 36; astoņi mēneši, ja apturēšana notiek trešo reizi un punktu skaits sasniedz vai pārsniedz 54, un viens gads, ja apturēšana notiek ceturto reizi un punktu skaits sasniedz vai pārsniedz 72. Ja apturēšana notiek piekto reizi un punktu skaits sasniedz vai pārsniedz 90, zvejas licenci anulē, šī darbība ir galīga un zvejas kuģi vairs neizmanto jūras bioloģisko resursu komerciālai apguvei.

7.Ja zvejas licences turētājs vai kapteinis ir uzkrājis 90 punktus, zvejas licence vai tiesības vadīt zvejas kuģi ar kapteiņa tiesībām tiek automātiski un galīgi anulētas.

8.Ja zvejas licences turētājs vai kapteinis trīs gados pēc pēdējā smagā pārkāpuma dienas neizdara citu smagu pārkāpumu, visi uzkrātie punkti tiek dzēsti.

9.Piekrastes valsts ir kompetenta saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem noteikt, vai tās ūdeņos ir noticis smags pārkāpums, un lemt par to, kāds ir saskaņā ar III pielikumu piešķiramo punktu skaits.

10.Ja smagais pārkāpums pamanīts dalībvalstī, kas nav karoga dalībvalsts, karoga dalībvalsts kompetentās iestādes atzīst saskaņā ar šo pantu piešķirtos punktus.

11.Dalībvalstis izraugās kompetentās valsts iestādes, kas ir atbildīgas par punktu piešķiršanas sistēmas izveidošanu smagu pārkāpumu gadījumiem, par attiecīga punktu skaita piešķiršanu zvejas licences turētājam un kapteinim un par punktu nodošanu saskaņā ar 3. punktu.

12.Dalībvalstis nodrošina, lai nacionālās procesuālās darbības šo punktu sistēmu nepadarītu neefektīvu.

13.Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 119.a pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:

(a)tās punktu robežvērtības grozīšanu, kuras sasniegšana [uz laiku] aptur vai galīgi anulē zvejas licenci vai tiesības vadīt zvejas kuģi ar kapteiņa tiesībām;

(b)pasākumiem, kas veicami pēc tam, kad [uz laiku] apturēta vai galīgi anulēta zvejas licence vai tiesības vadīt zvejas kuģi ar kapteiņa tiesībām;

(c)pasākumiem, kas veicami, ja laikposmā, kamēr apturēta vai pēc tam, kad galīgi anulēta zvejas licence vai tiesības vadīt zvejas kuģi ar kapteiņa tiesībām, attiecīgais subjekts iesaistās nelegālās zvejas darbībās;

(d)nosacījumiem, kas pamato piešķirto punktu dzēšanu;

(e)to kapteiņu reģistrēšanu, kam ir tiesības vadīt zvejas kuģi.

14.Komisija ar īstenošanas aktiem paredz sīki izstrādātus noteikumus par:

(a) to, kā paziņojami lēmumi par punktu piešķiršanu;

(b)punktu nodošanu līdz ar punktus saņēmušā kuģa īpašumtiesību nodošanu;

(c)to, kā ar smagiem pārkāpumiem saistītās zvejas licences vai personas tiesības vadīt zvejas kuģi ar kapteiņa tiesībām tiek svītrotas no attiecīgajiem sarakstiem;

(d)pienākumiem informēt par dalībvalstu izveidoto punktu sistēmu, ko piemēro zvejas kuģu kapteiņiem.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 119. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

92.a pants

Juridisko personu atbildība

1.Juridiskās personas sauc pie atbildības par smagiem pārkāpumiem, ja šādus pārkāpumus juridiskās personas labā ir izdarījusi jebkura fiziska persona, kas rīkojas individuāli vai kā juridiskas personas struktūrvienības pārstāve un kas ieņem vadošu pozīciju juridiskas personas sastāvā, pamatojoties uz:

(a)pilnvarām pārstāvēt juridisko personu,

(b)tiesībām pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā vai arī

(c)pilnvarām īstenot kontroli juridiskās personas iekšienē.

2.Juridisko personu var saukt pie atbildības, ja 1. punktā minētās fiziskās personas veiktas nepietiekamas pārraudzības vai kontroles dēļ kādai tās pakļautībā esošai fiziskai personai ir bijis iespējams izdarīt smagu pārkāpumu minētās juridiskās personas labā.

3.Juridisko personu atbildība neizslēdz procesuālās darbības pret fiziskām personām, kas attiecīgajos pārkāpumos ir iesaistītas kā pārkāpuma izdarītāji, kūdītāji vai līdzdalībnieki.

92.b pants

Galīgā nolēmuma paziņošanas pienākums

1.Tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kuras jurisdikcijā ir pārkāpuma izskatīšana, nekavējoties un ievērojot savas valsts tiesību aktos noteiktās procedūras, informē karoga valstis, pārkāpēja valstpiederības vai reģistrācijas valsti vai ikvienu citu valsti, kas ir ieinteresēta par pārkāpumu ierosinātās kriminālprocedūras vai administratīvās procedūras vai citu veikto pasākumu iznākumā, un paziņo tām galīgo nolēmumu par šādu pārkāpumu, turklāt norādot, kāds ir saskaņā ar 92. pantu piešķirtais punktu skaits.

Turklāt tās nekavējoties paziņo Eiropas Komisijai galīgo nolēmumu par gadījumiem, kad smagi pārkāpumi Savienības ūdeņos vai Savienības ostās pamanīti saistībā ar trešo valstu karoga zvejas kuģiem.

2.Saņēmusi 1. punktā minēto dalībvalsts paziņojumu, karoga dalībvalsts piešķir atbilstošu skaitu punktu zvejas licences turētājam un attiecīgā zvejas kuģa kapteinim.

93. pants

Nacionālais pārkāpumu reģistrs

1.Dalībvalstis nacionālajā reģistrā ievada visus varbūtīgos un apstiprinājušos kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu pārkāpumus, ko izdarījuši tās karoga kuģi vai trešās valsts karoga kuģi vai ko izdarījuši to valstspiederīgie, un tostarp norāda visus pieņemtos lēmumus un piemērotās sankcijas un piešķirto punktu skaitu. Dalībvalstis savā pārkāpumu reģistrā ievada arī pārkāpumus, kurus izdarījuši to karoga zvejas kuģi vai to valstspiederīgie, kas apsūdzēti citās dalībvalstīs; to veic pēc tam, kad dalībvalsts, kuras jurisdikcijā ir pārkāpuma izskatīšana, atbilstīgi 92.b pantam paziņojusi galīgo nolēmumu.

2.Kad dalībvalsts veic kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu pārkāpuma pēcpasākumus, tā var lūgt citas dalībvalstis sniegt to nacionālajos reģistros iekļauto informāciju par zvejas kuģiem un personām, kas tiek turētas aizdomās par konkrētā pārkāpuma izdarīšanu vai kas pieķertas konkrētā pārkāpuma izdarīšanas brīdī.

3.Ja kāda dalībvalsts no citas dalībvalsts lūdz ar pārkāpumu saistītu informāciju, šī cita dalībvalsts tūlīt sniedz attiecīgo informāciju par pārkāpumā iesaistītajiem konkrētajiem zvejas kuģiem un fiziskajām vai juridiskajām personām.

4.Datus, kas iekļauti nacionālajā pārkāpumu reģistrā, glabā tikai tik ilgi, cik tas vajadzīgs šīs regulas labad, taču vienmēr vismaz piecus kalendāros gadus, sākot ar nākamo gadu pēc informācijas reģistrēšanas gada.

(*) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra Regula (ES) 2017/2403 par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp.).”;

(70)IX sadaļā iekļauj šādu 93.a pantu:

“93.a pants

Nacionālās kontroles programmas un gada ziņojumi

1.Dalībvalstis izstrādā gada vai daudzgadu nacionālās kontroles programmas kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu inspekcijām un kontrolei.

Nacionālās kontroles programmas balstās uz riska izvērtējumu, un tās vismaz reizi gadā tiek atjauninātas, jo īpaši ņemot vērā jaunpieņemtus saglabāšanas un kontroles pasākumus.

Nacionālās kontroles programmas katru gadu līdz 31. decembrim (neieskaitot) paziņo Komisijai, un tās aptver vismaz nākamo kalendāro gadu.

2.Dalībvalstis katru gadu līdz 30. jūnijam iesniedz Komisijai ziņojumu par inspekcijām un kontrolēm, kas iepriekšējā gadā veiktas saskaņā ar nacionālajām kontroles programmām un atbilstoši šai regulai.

3.Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 119.a pantu pieņemt deleģētos aktus, lai, ņemot vērā kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, tehnikas progresu un zinātnes sasniegumus, paredzētu minimālās prasības attiecībā uz nacionālajām kontroles programmām un gada ziņojumiem un noteiktu kontroles kritērijus.”;

(71)regulas 95. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.Uz dažām zvejniecībām var attiecināt īpašas kontroles un inspekcijas programmas. Komisija ar īstenošanas aktiem un attiecīgo dalībvalstu piekrišanu var noteikt, uz kurām zvejniecībām attiecina īpašās kontroles un inspekcijas programmas, pamatojoties uz vajadzību veikt attiecīgo zvejniecību īpašu un koordinētu kontroli. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 119. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

(72)regulas 102. panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

“3.Attiecīgās dalībvalstis informē Komisiju par izmeklēšanas rezultātiem un nosūta Komisijai ziņojumu, kas sagatavots ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc Komisijas pieprasījuma. Komisija, ņemot vērā pienācīgi pamatotu dalībvalsts lūgumu, minēto termiņu ar īstenošanas aktiem var pagarināt par pieņemamu laikposmu.

4.Ja 2. punktā minētās administratīvās izmeklēšanas rezultātā pārkāpumi netiek novērsti vai ja Komisija 98. un 99. pantā minēto verifikāciju vai autonomu inspekciju laikā vai 100. pantā minētās revīzijas laikā konstatē nepilnības dalībvalsts kontroles sistēmā, Komisija ar īstenošanas aktiem kopā ar attiecīgo dalībvalsti izveido rīcības plānu. Dalībvalsts veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu minēto rīcības plānu.”;

(73)regulas 104. pantu groza šādi:

(a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.Ja dalībvalsts nepilda savus daudzgadu plāna īstenošanas pienākumus un ja Komisijai ir pierādījumi, ka minēto pienākumu nepildīšana būtiski apdraud krājuma vai krājumu grupas saglabāšanu, Komisija ar īstenošanas aktiem var attiecīgajai dalībvalstij provizoriski aizliegt darboties zvejniecībās, uz kurām attiecas minētās nepilnības.”;

(b) panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.Komisija ar īstenošanas aktiem atceļ aizliegumu pēc tam, kad dalībvalsts ir Komisijai rakstiski pierādījusi, ka attiecīgās zvejniecības var droši izmantot.”;

(74)regulas 105. pantu groza šādi:

(a)panta 2. punkta pirmās daļas ievadteikumu aizstāj ar šādu:

“Ja dalībvalsts attiecīgajā gadā ir pārzvejojusi tai pieejamo kvotu, iedalīto apjomu vai daļu no krājuma vai krājumu grupas, Komisija ar īstenošanas aktiem nākamajā gadā vai gados veic atvilkumus no pārzvejojušās dalībvalsts gada kvotas, iedalītā apjoma vai daļas, reizinot to ar koeficientu atbilstīgi šādai tabulai.”;

(b)panta 4., 5. un 6. punktu aizstāj ar šādiem:

“4.Ja dalībvalsts iepriekšējos gados ir pārzvejojusi tai pieejamo kvotu, iedalīto apjomu vai daļu no krājuma vai krājumu grupas, Komisija ar īstenošanas aktiem var veikt atvilkumus no attiecīgās dalībvalsts turpmākajām kvotām, lai ņemtu vērā pārzvejas apjomu.

5.Ja atvilkumus par pārzvejotu kvotu, iedalīto apjomu vai daļu no krājuma vai krājumu grupas saskaņā ar 1. un 2. punktu veikt nav iespējams, jo minētā kvota, iedalītais apjoms vai daļa no krājuma vai krājumu grupas attiecīgajai dalībvalstij nav pieejami vai nav pieejami pietiekamā mērā, Komisija ar īstenošanas aktiem nākamajā gadā vai gados saskaņā ar 1. punktu var veikt atvilkumus no citu krājumu vai krājumu grupu kvotām, kas attiecīgajai dalībvalstij pieejamas tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā vai kam ir tāda pati tirdzniecības vērtība.

6.Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt sīki izstrādātus noteikumus par to, kā novērtē pielāgoto kvotu, attiecībā pret kuru aprēķina izmantojuma pārsniegumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 119. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

(75)regulas 106. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.Ja Komisija konstatē, ka dalībvalsts ir pārsniegusi tai iedalīto zvejas piepūli, Komisija ar īstenošanas aktiem veic atvilkumus no attiecīgās dalībvalsts turpmākās zvejas piepūles.”;

(b)panta 2. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Ja zvejas piepūle, kas dalībvalstij pieejama ģeogrāfiskajā apgabalā vai zvejniecībā, ir pārsniegta, Komisija ar īstenošanas aktiem nākamajā gadā vai gados veic atvilkumus no zvejas piepūles, kas minētajai dalībvalstij pieejama attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā vai zvejniecībā, reizinot to ar koeficientu atbilstīgi šādai tabulai.”;

(c)panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

“3.Ja atvilkumu no krājuma maksimālās pieļaujamās zvejas piepūles, kas ir tikusi pārsniegta, saskaņā ar 2. punktu veikt nav iespējams, jo minētā krājuma maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle attiecīgajai dalībvalstij nav pieejama vai nav pieejama pietiekamā mērā, Komisija ar īstenošanas aktiem nākamajā gadā vai gados saskaņā ar 2. punktu var veikt atvilkumus no zvejas piepūles, kas attiecīgajai dalībvalstij pieejama tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā.

4.Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt sīki izstrādātus noteikumus par to, kā novērtē maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli, attiecībā pret kuru aprēķina izmantojuma pārsniegumu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 119. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

(76) regulas 107. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.Ja ir pierādījumi, ka dalībvalsts neievēro kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus un ka tas var būtiski apdraudēt to krājumu saglabāšanu, uz kuriem attiecas zvejas iespējas, Komisija, piemērojot proporcionalitātes principu un ņemot vērā krājumiem nodarīto kaitējumu, ar īstenošanas aktiem nākamajā gadā vai gados var veikt atvilkumus no minētajai dalībvalstij pieejamajām gada kvotām, iedalītā apjoma vai daļas no krājuma vai krājumu grupas.”;

(b)panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 119.a pantu pieņemt deleģētos aktus par termiņu, kādā dalībvalstīm jāpierāda, ka zvejniecības var droši izmantot, par materiāliem, kas dalībvalstīm jāiekļauj savā atbildē, un par atvelkamo daudzumu noteikšanu, ko veic, ņemot vērā:

(a)noteikumu neievērošanas apmēru un veidu;

(b)saglabāšanas apdraudējuma smagumu;

(c)kaitējumu, kas krājumam nodarīts noteikumu neievērošanas dēļ.”;

(77)regulas 109. pantu groza šādi:

(a)panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.Dalībvalstis izveido datorizētu datubāzi, kas izmantojama saskaņā ar šo regulu reģistrētu datu apstiprināšanai [validēšanai]. Reģistrēto datu validēšana ietver datu kontrolpārbaudi, analīzi un verifikāciju.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka visi saskaņā ar šo regulu reģistrētie dati ir pareizi un pilnīgi un ka operatori tos iesniedz kopējās zivsaimniecības politikas noteikumos paredzētajos termiņos. Konkrēti:

(a)dalībvalstis ar automatizētiem datorizētiem algoritmiem un mehānismiem validē šādus datus:

i) kuģa pozīcijas dati,

ii) zvejas darbību dati, jo īpaši zvejas žurnāla, izkraušanas deklarācijas, pārkraušanas deklarācijas un iepriekšēja paziņojuma dati,

iii) pārņemšanas deklarāciju, transportēšanas dokumentu un pārdošanas zīmju dati;

(b)iepriekš nosauktos datus dalībvalstis attiecīgā gadījumā validē kopā ar šādiem datiem:

i) kuģu noteikšanas sistēmas dati,

ii) dati par novērošanas gadījumiem,

iii) dati, kas saistīti ar zvejas darbībām 3. panta 1. punktā minēto zivsaimniecības nozarē noslēgto nolīgumu kontekstā,

iv) dati par ieiešanu zvejas apgabalos un iziešanu no tiem,

v) automātiskās identifikācijas sistēmas dati,

vi) dati no zvejas licencēm un zvejas atļaujām,

vii) dati no inspekcijas ziņojumiem un dati, kas iekļauti nacionālajā pārkāpumu reģistrā,

viii) dati par dzinēja jaudu,

ix) kontroles novērotāju ziņojumi,

x) dati no videonovērošanas sistēmām, kas uzstādītas uz zvejas kuģiem, un no citām izkraušanas pienākuma elektroniskā monitoringa ierīcēm saskaņā ar 25.a pantu.”;

(b)panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.Ja ir konstatēta datu nesakritība, attiecīgā dalībvalsts veic un dokumentē vajadzīgo izmeklēšanu, analīzi un kontrolpārbaudes. Izmeklēšanas rezultātus un atbilstošo dokumentāciju pēc pieprasījuma nosūta Komisijai. Ja ir iemesli aizdomām, ka izdarīts pārkāpums, dalībvalsts veic izmeklēšanu un vajadzīgos tūlītējos pasākumus saskaņā ar 85. un 91. pantu.”;

(c)panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8.Dalībvalstis izstrādā un atjaunina nacionālo apstiprināšanas [validēšanas] sistēmas īstenošanas plānu, kas aptver 2. punkta a) un b) apakšpunktā nosauktos datus un turpmākos pasākumus, kuri veicami nesakritību gadījumā. Plānā nosaka dalībvalsts prioritātes datu validēšanā un nesakritību gadījumā veicamos turpmākos pasākumus, ievērojot uz riska izvērtējumu balstītu pieeju.”;

(78)regulas 110. un 111. pantu aizstāj ar šādiem:

“110. pants

Piekļuve datiem, datu uzglabāšana un apstrāde

1.Dalībvalstis nodrošina, lai Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai vai struktūrām jebkurā laikā bez iepriekšēja paziņojuma būtu attāla piekļuve turpmāk nosauktajiem datiem neagregētā formā:

(a)zvejas darbību dati:

i) kuģa pozīcijas dati,

ii) zvejas darbību dati, jo īpaši zvejas žurnālu, izkraušanas deklarāciju, pārkraušanas deklarāciju un iepriekšēju paziņojumu dati,

iii) pārņemšanas deklarāciju, transportēšanas dokumentu un pārdošanas zīmju dati,

iv) dati par zvejas piepūli;

(b)citi kontroles dati:

i) dati par novērošanas gadījumiem,

ii) dati, kas saistīti ar zvejas darbībām 3. panta 1. punktā minēto zivsaimniecības nozarē noslēgto nolīgumu kontekstā,

iii) dati par ieiešanu zvejas apgabalos un iziešanu no tiem,

iv) dati no zvejas licencēm un zvejas atļaujām,

v) inspekcijas ziņojumi,

vi) dati par dzinēja jaudu,

vii) kontroles novērotāju ziņojumi,

viii) nacionālās kontroles rīcības programmas,

ix) valsts ierēdņu saraksts;

(c)elektroniskā datubāze, kas izmantojama savākto datu pilnīguma un kvalitātes verifikācijai, kā minēts 109. pantā;

(d)nacionālais pārkāpumu reģistrs, kas minēts 93. pantā.

2.Lai izpildītu savus pienākumus saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, jo īpaši veiktu inspekcijas, verifikācijas, revīzijas un izmeklēšanas, vai saskaņā ar nolīgumiem ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, Komisija vai tās izraudzītā struktūra drīkst vākt datus, vajadzības gadījumā arī personas datus.

3.Dalībvalstis piešķir Komisijas ierēdņiem vai Komisijas izraudzītās struktūras darbiniekiem piekļuvi 1. punktā minētajiem datiem.

4. Kuģa pozīcijas datus drīkst sniegt dalībvalstu zinātniskajām struktūrām un Savienības zinātniskajām struktūrām, un tās drīkst izmantot šādus datus, lai veiktu zinātnisku pētniecību un sniegtu zinātniskus ieteikumus, ar noteikumu, ka šie dati vairs nesatur atsauci uz kuģa identifikācijas numuru un nedod iespēju identificēt fiziskas personas.

Datus, kas minēti 1. punkta a) apakšpunkta ii) un iii) punktā, drīkst sniegt dalībvalstu zinātniskajām struktūrām, Savienības zinātniskajām struktūrām un Eurostat.

5. Dalībvalstis izveido, īsteno un mitina attiecīgās zivsaimniecības datubāzes, kas satur 1. punktā minētos datus. Piekļuvi šīm datubāzēm piešķir, izmantojot drošu piekļuvi ar piekļuves kontroli un īpašiem lietotāju profiliem, tikai ziņošanas, statistikas, inspekciju un pārkāpumu izmeklēšanas vajadzībām.

(79)111. pants

Datu apmaiņa

1. Katra karoga dalībvalsts nodrošina, ka ar citām dalībvalstīm un vajadzības gadījumā ar Komisiju vai tās izraudzītu struktūru vai struktūrām notiek tieša elektroniska relevantās informācijas apmaiņa, kas jo īpaši attiecas uz:

(a)kuģa pozīcijas datiem, ja tās kuģi atrodas citas dalībvalsts ūdeņos;

(b)zvejas žurnālu informāciju, ja tās kuģi zvejo, izkrauj nozveju vai pārkrauj to citā kuģī citas dalībvalsts ūdeņos;

(c)izkraušanas deklarācijām un pārkraušanas deklarācijām, ja šādas darbības notiek citas dalībvalsts ostās;

(d)iepriekšējiem paziņojumiem, ja paredzētā ienākšanas osta ir citā dalībvalstī;

(e)pārdošanas zīmēm, transportēšanas dokumentiem un pārņemšanas deklarācijām, ja viena vai vairākas no minētajām darbībām notiek citā dalībvalstī;

(f) inspekcijas un pārraudzības ziņojumiem;

(g)nacionālo pārkāpumu reģistru.

2.Katra piekrastes dalībvalsts nodrošina, ka ar citām dalībvalstīm un vajadzības gadījumā Komisiju vai tās izraudzītu struktūru vai struktūrām notiek tieša elektroniska relevantās informācijas apmaiņa, ko īsteno, nosūtot:

(a)pārdošanas zīmēs ietverto informāciju karoga dalībvalstij, ja pirmā pārdošana notiek no citas dalībvalsts zvejas kuģa;

(b)pārņemšanas deklarācijā ietverto informāciju, ja zivis tiek nodotas uzglabāšanai citā dalībvalstī, nevis karoga dalībvalstī vai izkraušanas dalībvalstī;

(c)pārdošanas zīmēs un pārņemšanas deklarācijā ietverto informāciju dalībvalstij, kurā notikusi izkraušana;

(d)transportēšanas dokumentus kuģa karoga dalībvalstij, pārvadājuma galamērķa un tranzīta dalībvalstij;

(e)inspekcijas un pārraudzības ziņojumus;

(f)nacionālo pārkāpumu reģistru.

---------------------------------------------------------------------------------------

(*) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).”;

(80)iekļauj šādu 111.a pantu:

“111.a pants

Vienādi nosacījumi, ar kādiem īstenojami noteikumi par datiem

Lai īstenotu 110. un 111. pantu, Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt sīki izstrādātus noteikumus par:

–datu kvalitāti, to termiņu ievērošanu, kādos operatoriem jāiesniedz dati, datu validēšanu, ietverot kontrolpārbaudes, analīzi un verifikāciju,

–datu apmaiņu starp dalībvalstīm,

–Komisijas vai tās izraudzītas struktūras piekļuvi datiem,

–Savienības zinātnisko struktūru un Eurostat piekļuvi datiem,

–datubāzu sadarbspēju un standartizāciju,

–110. panta 1. un 2. punktā minētajiem datiem, arī specifiskus papildu aizsardzības pasākumus, kas attiecas uz personas datu apstrādi, un datubāzēm piemērojamus drošības noteikumus.

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 119. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

(81)regulas 112. pantu aizstāj ar šādu:

“112. pants

Personas datu aizsardzība

1.Dati, kas minēti 110. panta 1. punktā, izņemot 1. punkta b) apakšpunkta viii) punktā minētos datus, un 110. panta 2. punktā, var ietvert personas datus.

2. Personas datus, kuriem Komisija var piekļūt saskaņā ar 110. panta 1. un 2. punktu, tā var apstrādāt šādām vajadzībām:

(a)zvejas iespēju, arī kvotu apguves, uzraudzība;

(b)datu validēšana;

(c)to zvejas darbību uzraudzība, ko veic Savienības zvejas kuģi vai ko kuģi veic Savienības ūdeņos;

(d)to kontroļu uzraudzība, ko dalībvalstis veic attiecībā uz zvejas darbībām un piegādes ķēdē;

(e)inspekcijas, verifikācijas, revīzijas un izmeklēšanas;

(f)starptautisku nolīgumu un saglabāšanas pasākumu sagatavošana un ievērošana;

(g)rīcībpolitikas izvērtējumi un ietekmes novērtējumi;

(h)zinātniskā pētniecība un zinātniskie ieteikumi;

(i)izmeklēšanas, kas saistītas ar sūdzībām un pārkāpumiem.

3.Personas datus, ko satur 110. panta 1. un 2. punktā minētā informācija, neuzglabā ilgāk par 5 gadiem, izņemot personas datus, kas vajadzīgi, lai veiktu turpmākus pasākumus saistībā ar sūdzību, pārkāpumu, inspekciju, verifikāciju vai revīziju vai notiekošu tiesas vai administratīvu procesu, un ko drīkst glabāt 10 gadus. Ja 110. panta 1. un 2. punktā nosaukto informāciju glabā ilgāku laiku, dati tiek anonimizēti.

4.Saistībā ar to personas datu apstrādi, ko dalībvalstis vāc atbilstīgi šai regulai, dalībvalstis uzskata par pārzini Regulas (ES) 2016/679(*) 4. panta 7. punkta nozīmē.

5.Saistībā ar to personas datu apstrādi, kurus Komisija savākusi saskaņā ar šīs regulas 110. panta 1. un 2. punktu, Komisiju uzskata par pārzini Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/2018(**) 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē.

6. Komisija vai tās izraudzīta struktūra un dalībvalsts iestādes nodrošina saskaņā ar šo regulu veiktās personas datu apstrādes drošību. Komisija vai tās izraudzīta struktūra un dalībvalstu iestādes sadarbojas ar drošību saistītu uzdevumu izpildē.

7.Konkrēti, Komisija pieņem pasākumus, to vidū drošības plānu, darbības nepārtrauktības plānu un negadījuma seku novēršanas plānu, kas vajadzīgi, lai:

(a)fiziski aizsargātu datus, arī izstrādājot ārkārtas rīcības plānus kritiskās infrastruktūras aizsardzībai;

(b)novērstu datu nesēju nesankcionētu nolasīšanu, kopēšanu, modificēšanu vai noņemšanu;

(c)novērstu datu nesankcionētu ievadīšanu un reģistrēto personas datu nesankcionētu pārbaudi, modificēšanu vai dzēšanu;

(d)novērstu datu nesankcionētu apstrādi un datu nesankcionētu kopēšanu, modificēšanu vai dzēšanu;

(e)nodrošinātu, ka personām, kas ir pilnvarotas piekļūt attiecīgajām zivsaimniecības datubāzēm, ir piekļuve tikai tiem datiem, uz kuriem attiecas viņu piekļuves tiesības, un tā iespējama, tikai izmantojot individuālas lietotāju identitātes un konfidenciālus piekļuves režīmus;

(f)nodrošinātu, ka ir iespējams verificēt un noteikt, kurām struktūrām drīkst pārsūtīt personas datus un kādi dati attiecīgajās zivsaimniecības datubāzēs ir apstrādāti, kad tas ir noticis, kas un kādā nolūkā tos ir apstrādājis;

(g)nodrošinātu, jo īpaši ar pienācīgu šifrēšanas paņēmienu palīdzību, ka laikā, kad personas datus nosūta uz attiecīgajām zivsaimniecības datubāzēm vai no tām, vai datu nesēju transportēšanas laikā tos nevar nesankcionēti nolasīt, kopēt, modificēt vai dzēst;

(h)uzraudzītu šajā punktā minēto drošības pasākumu efektivitāti un veiktu ar iekšējo uzraudzību saistītos organizatoriskos pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai.

8.Dalībvalstis pieņem 7. punktā minētajiem pasākumiem līdzvērtīgus pasākumus, kas attiecas uz drošību saistībā ar personas datu apstrādi, ko veic iestādes, kurām ir tiesības piekļūt jebkurai no attiecīgajām zivsaimniecības datubāzēm.

(**)Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (COM (2017)8 final, 10.1.2017.).”;

(82)regulas 114. un 115. pantu aizstāj ar šādiem:

“114. pants

Oficiālā tīmekļa vietne

Šīs regulas īstenošanas vajadzībām katra dalībvalsts izveido un atjaunina operatoriem un plašai sabiedrībai domātu oficiālu tīmekļa vietni, kas ietver vismaz 115. pantā nosaukto informāciju.

115. pants

Tīmekļa vietnes saturs

Savās tīmekļa vietnēs dalībvalstis nekavējoties publicē šādu informāciju vai norāda tiešu saiti uz to:

(a)par zvejas licenču un 7. pantā minēto zvejas atļauju izdošanu atbildīgo kompetento iestāžu nosaukumi un adreses;

(b)saraksts, kurā uzskaitītas 20. pantā minētās ostas, kas apstiprinātas pārkraušanai citā kuģī, un kurā norādīts to darba laiks;

(c)vienu mēnesi pēc daudzgadu plāna stāšanās spēkā un pēc Komisijas apstiprinājuma – 43. pantā minēto apstiprināto ostu saraksts, kurā norādīts to darba laiks, un 30 dienas pēc tam – saistītie nosacījumi, ar kādiem reģistrē un paziņo daudzgadu plāna aptverto sugu daudzumus katrā izkrāvumā;

(d)53. panta 2. punktā minētais lēmums, ar kuru nosaka liegumu reāllaikā un kurā skaidri definē attiecīgo zvejas vietu ģeogrāfisko apgabalu, lieguma ilgumu un nosacījumus, kas reglamentē zvejniecības minētajā lieguma apgabalā;

(e)sīka informācija par kontaktpunktiem zvejas žurnālu, iepriekšēju paziņojumu, pārkraušanas deklarāciju, izkraušanas deklarāciju, pārdošanas zīmju, pārņemšanas deklarāciju un transportēšanas dokumentu nosūtīšanai vai iesniegšanai, uz ko norādīts 14., 17., 20., 23., 55., 62., 66. un 68. pantā;

(f)karte ar tā apgabala koordinātām, kurā noteikts 54. pantā minētais pagaidu zvejas liegums reāllaikā, lieguma ilgums un nosacījumi, kas reglamentē zvejniecības minētajā apgabalā lieguma laikā;

(g)lēmums noteikt zvejas liegumu atbilstīgi 35. pantam un visas vajadzīgās ziņas;

(h)saraksts ar zvejai ierobežotām teritorijām un atbilstošajiem ierobežojumiem;

(i)reģistrēto svērēju saraksts, kurā norādīta osta un svēršanas iekārta saskaņā ar 59.a pantu.”;

(83)regulas 116. pantu svītro;

(84)regulas 117. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.Komisija ar īstenošanas aktiem var paredzēt noteikumus par savstarpēju palīdzību šādos aspektos:

(a)administratīvā sadarbība starp dalībvalstīm, trešām valstīm, Komisiju un tās izraudzīto iestādi;

(b)palīdzības pieprasījumu izpildes izmaksas;

(c)dalībvalstu vienīgās iestādes izraudzīšanās;

(d)paziņošana par turpmākiem pasākumiem, ko valsts iestādes veikušas pēc informācijas apmaiņas;

(e)palīdzības pieprasījumi, to vidū informācijas pieprasījumi, pieprasījumi veikt pasākumus un administratīva paziņojuma pieprasījumi, un atbilžu sniegšanas termiņu noteikšana;

(f)informācija bez iepriekšēja pieprasījuma;

(g)dalībvalstu attiecības ar Komisiju un ar trešām valstīm.

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 119. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

(85)regulas 118. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.Komisija ar īstenošanas aktu var paredzēt noteikumus par dalībvalstu ziņojumu saturu un formu.

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 119. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

(86)regulas 119. pantu aizstāj ar šādu:

“119. pants

Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 47. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (*) nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

(*)Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).”;

(87)iekļauj šādu 119.a pantu:

“119.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Šīs regulas 7. panta 6. punktā, 9. panta 7. punktā, 9.a panta 4. punktā, 15.a panta 1. punktā, 17. panta 6. punktā, 21. panta 6. punktā, 22. panta 4. punktā, 24. panta 5. punktā, 39.a panta 4. punktā, 58. panta 9. punktā, 59.a panta 4. punktā, 60.a panta 1. un 2. punktā, 73. panta 9. punktā, 74. panta 6. punktā, 75. panta 2. punktā, 92. panta 10. punktā, 93.a panta 3. punktā un 107. panta 4. punktā minētās pilnvaras deleģē uz nenoteiktu laiku.

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 7. panta 6. punktā, 9. panta 7. punktā, 9.a panta 4. punktā, 15.a panta 1. punktā, 17. panta 6. punktā, 21. panta 6. punktā, 22. panta 4. punktā, 24. panta 5. punktā, 39.a panta 4. punktā, 58. panta 9. punktā, 59.a panta 4. punktā, 60.a panta 1. un 2. punktā, 73. panta 9. punktā, 74. panta 6. punktā, 75. panta 2. punktā, 92. panta 10. punktā, 93.a panta 3. punktā un 107. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.Saskaņā ar 7. panta 6. punktu, 9. panta 7. punktu, 9.a panta 4. punktu, 15.a panta 1. punktu, 17. panta 6. punktu, 21. panta 6. punktu, 22. panta 4. punktu, 24. panta 5. punktu, 39.a panta 4. punktu, 58. panta 9. punktu, 59.a panta 4. punktu, 60.a panta 1. un 2. punktu, 73. panta 9. punktu, 74. panta 6. punktu, 75. panta 2. punktu, 92. panta 10. punktu, 93.a panta 3. punktu un 107. panta 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja 2 mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par 2 mēnešiem.”;

(88)I pielikumu svītro;

(89)Šīs regulas I pielikuma tekstu pievieno kā III un IV pielikumu.

2. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 768/2005

(1)Regulas 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

Mērķis

1.Ar šo regulu izveido Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru (“Aģentūra”), kuras mērķis ir nodrošināt kopējās zivsaimniecības politikas, arī tās ārējās dimensijas, noteikumu kontroli un ievērošanu augstā, vienādā un rezultatīvā līmenī.

2.Šajā nolūkā Aģentūra sadarbojas ar dalībvalstīm un Komisiju un sniedz tām tehnisku, operacionālu un zinātnisku palīdzību šā panta 1. punktā minētajās jomās II nodaļā aprakstīto pienākumu un uzdevumu robežās.”;

(2)regulas 3. pantu groza šādi:

(a)panta e) punktu aizstāj ar šādu:

“e)palīdzēt dalībvalstīm un Komisijai saskaņot kopējās zivsaimniecības politikas piemērošanu;”

(b)panta f) punktu aizstāj ar šādu:

“f)dot ieguldījumu dalībvalstu un Komisijas darbā, ko tās veic kontroles un inspekcijas paņēmienu pētniecībā un izstrādē, un ierosināt kontroles un inspekcijas paņēmienu pētniecību un izstrādi;”

(c)pievieno šādu k) punktu:

“k)palīdzēt Komisijai pildīt uzdevumus, kas Savienības leģislatīvajos aktos Komisijai uzticēti attiecībā uz Aģentūras mērķiem.”;

(3)regulas 16. pantu aizstāj ar šādu:

“16. pants

Datu un informācijas apmaiņa un apstrāde

1. Komisija, Aģentūra un dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009 apmainās ar relevantiem datiem un informāciju, kas tām ir pieejama par kopīgiem kontroles un inspekcijas pasākumiem Savienības un starptautiskajos ūdeņos.

2.Aģentūra saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 113. pantu nodrošinātu atbilstīgi šai regulai saņemtās informācijas konfidencialitātes pienācīgu aizsardzību.

3.Aģentūras veiktajai personas datu apstrādei piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/XX(*).

4.Attiecībā uz personas datu apstrādi, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1224/2009 110. panta 1. un 2. punktā, Aģentūru uzskata par pārzini Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/XX 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē.

5.Regulas (EK) Nr. 1224/2009 110. panta 1. un 2. punktā minētos personas datus Aģentūra apstrādā, lai koordinētu kontroles un inspekcijas, palīdzētu dalībvalstīm un Komisijai veikt to uzdevumus saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku un koordinētu nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošanas operācijas.

6.Regulas (EK) Nr. 1224/2009 110. panta 1. un 2. punktā minētos personas datus neuzglabā ilgāk par 5 gadiem, izņemot personas datus, kas vajadzīgi, lai veiktu turpmākus pasākumus saistībā ar sūdzību, pārkāpumu, inspekciju, verifikāciju vai revīziju vai notiekošu tiesas vai administratīvu procesu, un ko drīkst glabāt 10 gadus.

Ja informāciju glabā ilgāku laiku, dati tiek anonimizēti.

7.Zvejas darbību datos iekļauto personas datu nosūtīšanu uz trešo valsti vai starptautisku organizāciju veic vienīgi saskaņā ar Regulas (ES) 2018/XX V nodaļu un saskaņā ar vienošanos ar minēto trešo valsti vai ar minētās starptautiskās organizācijas piemērojamajiem noteikumiem.

(*)Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (COM (2017)8 final, 10.1.2017.).”;

(4)regulas 17.a pantu aizstāj ar šādu:

“17.a pants

Aģentūras ierēdņu iecelšana par Savienības inspektoriem

Aģentūras ierēdņus var iecelt par Savienības inspektoriem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 79. pantu.”;

(5)regulas 23. panta 2. punktu groza šādi:

(a)punkta b) apakšpunktā vārdus “30. aprīlim” aizstāj ar vārdiem “30. jūnijam”;

(b)iekļauj šādu apakšpunktu:

“i) nodrošina, ka pēc konstatējumiem un ieteikumiem, kas izriet no izvērtējumiem, kuri veikti saskaņā ar 39. pantu, seko pienācīga izmeklēšana, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un iekšējas vai ārējas revīzijas.”;

(6)regulas 26. pantu aizstāj ar šādu:

“26. pants

Sanāksmes

1.Valdes sanāksmes sasauc tās priekšsēdētājs. Darbakārtību nosaka Aģentūras valdes priekšsēdētājs, ņemot vērā Aģentūras valdes locekļu un izpilddirektora priekšlikumus.

2.Izpilddirektors un Konsultatīvās padomes ieceltais pārstāvis apspriešanās piedalās bez balsstiesībām.

3.Kārtējo sanāksmi valde sasauc vismaz reizi gadā. Turklāt valde sanāk pēc priekšsēdētāja iniciatīvas vai pēc Komisijas vai vienas trešdaļas valdē pārstāvēto dalībvalstu pieprasījuma.

4.Valde var uzaicināt savās sanāksmēs piedalīties attiecīgo Savienības iestāžu pārstāvi.

5.Valde var uzaicināt savās sanāksmēs kā novērotāju piedalīties jebkuru personu, kuras atzinums var to interesēt.

6.Konfidencialitātes vai interešu konflikta gadījumā valde var nolemt konkrētus darbakārtības jautājumus izskatīt, konsultatīvās padomes ieceltajam pārstāvim, pārstāvjiem, ko atbilstoši 4.punktam iecēlušas attiecīgās Savienības iestādes, un 5. punktā minētajai personai vai personām nepiedaloties. Reglamentā var ietvert sīkāk izstrādātas normas par šā noteikuma piemērošanu.

7.Valdes locekļiem saskaņā ar tās reglamentu var palīdzēt padomdevēji vai eksperti.

8.Sekretariāta pakalpojumus valdei nodrošina Aģentūra.”;

(7)regulas 29. panta 3. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a) viņš sagatavo gada darba programmas projektu un daudzgadu darba programmas projektu un pēc apspriešanās ar Komisiju un dalībvalstīm iesniedz to valdei. Viņš veic pasākumus, kas vajadzīgi darba programmas un daudzgadu darba programmas īstenošanai šīs regulas, tās īstenošanas noteikumu un citu piemērojamo tiesību aktu nospraustajās robežās;”

(8)regulas 35. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.Neskarot citus ienākumu veidus, Aģentūras ieņēmumus veido:

(a)Savienības iemaksa, kas ir iekļauta Eiropas Savienības vispārējā budžetā (Komisijas iedaļā);

(b)maksas par pakalpojumiem, ko Aģentūra sniedz dalībvalstīm saskaņā ar 6. pantu;

(c)maksas par publikācijām, mācībām un/vai citiem Aģentūras sniegtiem pakalpojumiem;

(d)Savienības finansējums deleģēšanas nolīgumu vai ad hoc dotāciju veidā saskaņā ar Aģentūras finanšu noteikumiem, kas minēti 38. pantā, un noteikumiem attiecīgajos instrumentos, ar kuriem atbalsta Savienības rīcībpolitikas.”;

(9)regulas 39. pantu aizstāj ar šādu:

“39. pants

Izvērtēšana

1.Aģentūras izvērtēšanu veic piecu gadu laikā kopš dienas, kad Aģentūra sākusi pildīt pienākumus, un turpmāk ik pēc pieciem gadiem. Komisija uzdod veikt neatkarīgu ārēju izvērtējumu, lai tajā jo īpaši novērtētu:

(a)Aģentūras sasniegtos rezultātus, ņemot vērā tās mērķus, pienākumus un uzdevumus;

(b)Aģentūras veikuma un darba prakses ietekmi, lietderīgumu un efektivitāti attiecībā pret tās mērķiem, pienākumiem un uzdevumiem.

2.Izvērtējuma ziņojumu kopā ar saviem secinājumiem par ziņojumu Komisija nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un valdei. Valde var Komisijai sniegt ieteikumus par grozījumiem šajā regulā. Izvērtējuma ziņojumu un secinājumus par ziņojumu publisko.”

3. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1967/2006

Regulu (EK) Nr. 1967/2006 groza šādi:

(1)regulas 17. panta 2.–6. punktu svītro;

(2)regulas 20. panta 1. punkta otro teikumu svītro;

(3)regulas 21. pantu svītro.

4. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1005/2008

Regulu (EK) Nr. 1005/2008 groza šādi:

(1)regulas virsrakstā, pantos, pantu un nodaļu virsrakstos un pielikumos lietvārdu “Kopiena” un atbilstošo apzīmētāju aizstāj ar vārdu “Savienība” un veic visas nepieciešamās gramatiskās izmaiņas;

(2)regulas 2. panta 17) punktu aizstāj ar šādu:

“17)“novērošanas gadījums” ir ikviens gadījums, kad dalībvalsts kompetentā iestāde, kas atbild par inspekciju jūrā, vai Kopienas vai trešās valsts zvejas kuģa kapteinis novēro kādu zvejas kuģi, kas iesaistījies darbībās, kuras saskaņā ar 3. panta noteikumiem varētu uzskatīt par NNN zveju;”

(3)regulas 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

NNN zvejā iesaistījušies zvejas kuģi

Pieņem, ka zvejas kuģis ir iesaistījies NNN zvejā, ja ir pierādīts, ka pretēji attiecīgajā zvejas apgabalā spēkā esošajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem tas ir veicis vienu vai vairākas darbības:

–kas uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 1224/2009 90. panta 2. punkta a)–n) apakšpunktā vai

–ko saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 90. panta 3. punkta a), c), e), f) un i) apakšpunktu uzskata par smagiem pārkāpumiem.”;

(4)regulas 10. pantu aizstāj ar šādu:

“10. pants

Inspekcijas procedūra

Lai verificētu atbilstību piemērojamajiem tiesību aktiem, noteikumiem un attiecīgajiem starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, dalībvalstis piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 VII sadaļas I nodaļu.”;

(5)regulas 11. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.Ja inspekcijas laikā savāktā informācija sniedz pierādījumus, kas liek amatpersonai domāt, ka saskaņā ar 3. pantu zvejas kuģis ir iesaistījies NNN zvejā, amatpersona:

(1)reģistrē aizdomās turēto pārkāpumu inspekcijas ziņojumā;

(2)veic jebkādu rīcību, kas vajadzīga, lai nodrošinātu to pierādījumu saglabāšanu, kuri norāda uz iespējamo pārkāpumu;

(3)nekavējoties pārsūta inspekcijas ziņojumu kompetentajai iestādei.

2.Ja inspekcijas rezultātā tiek iegūti pierādījumi, ka saskaņā ar 3. pantu trešās valsts zvejas kuģis ir iesaistījies NNN zvejā, ostas dalībvalsts kompetentā iestāde neatļauj šādiem kuģiem izkraut vai pārkraut nozveju citā kuģī un piekļūt ostas pakalpojumiem.”;

(6)iekļauj šādu 12.a–12.e pantu:

“12.a pants

Integrēta datorizēta informācijas apmaiņa, pārvaldība un uzglabāšana, iesniegšana, validēšana un daudzumu pārvaldība saskaņā ar zvejas produktu importam un eksportam izveidoto nozvejas sertifikācijas sistēmu (CATCH)

1.Lai informāciju un dokumentus, kas ir relevanti oficiālām pārbaudēm, verifikācijām, kontrolēm un citām attiecīgām oficiālām darbībām, kuras saistītas ar zvejas produktu importēšanu un eksportēšanu, būtu iespējams pārvaldīt un uzglabāt un ar tiem būtu iespējams rīkoties un apmainīties integrētā veidā, Komisija saskaņā ar 12.b–12.d pantu izveido digitālu informācijas pārvaldības sistēmu (CATCH) nozvejas sertifikācijas sistēmas vajadzībām. Sistēma CATCH tiek integrēta informācijas pārvaldības sistēmā oficiālo kontroļu vajadzībām (IMSOC), kas izveidota ar Regulu (ES) 2017/625(*).

2.Visu informācijas apmaiņu, kas attiecas uz zvejas produktu importēšanu un saistītajām pārbaudēm, riska pārvaldību, verifikācijām un kontrolēm, tādiem dokumentiem kā importētāja deklarācijas, nozvejas sertifikāti, pārkraušanas deklarācijas un atļaujas, apstrādes deklarācijas, pieteikumi vai lēmumi un notiek starp importētāju un dalībvalstu kompetentajām iestādēm, starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisiju, kā paredzēts šajā regulā, veic, izmantojot CATCH.

3.Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 54.b pantu pieņemt deleģētus aktus attiecībā uz to, kādos gadījumos un ar kādiem nosacījumiem var noteikt pagaidu atbrīvojumus no šā panta 3. punkta piemērošanas.

4.Informāciju, ko importētāji iesnieguši, izmantojot CATCH, kā noteikts 16. panta 1. punktā, dalībvalstu kompetentās iestādes izmanto, lai veiktu daudzumu pārvaldību, kā arī, pamatojoties uz riska pārvaldību, veiktu pārbaudes un verifikācijas un pieņemtu lēmumus, kā paredzēts šajā nodaļā, un deleģētos un īstenošanas aktus, kas minēti šajā nodaļā un šīs regulas 54.a pantā.

12.b pants

CATCH vispārīgās funkcijas

CATCH:

(a) nodrošina iespēju datorizēti iesniegt un pārvaldīt informāciju, datus un dokumentus, kas vajadzīgi, lai veiktu pārbaudes, riska pārvaldību, verifikācijas, kontroles un pieņemtu lēmumus, kā paredzēts šajā nodaļā, saistītajos Komisijas Regulas (EK) Nr. 1010/2009 noteikumos un deleģētajos un īstenošanas aktos, kuri minēti šajā nodaļā un šīs regulas 54.a pantā, un rīkoties un apmainīties ar šādu informāciju, datiem un dokumentiem starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisiju un vajadzības gadījumā starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisiju, no vienas puses, un karoga valstu, apstrādes valstu un citu attiecīgo trešo valstu kompetentajām iestādēm, importētājiem un eksportētājiem, no otras puses;

(b) nodrošina daudzumu pārvaldības mehānismu, kas garantē, ka produktu svars, ko importētāji deklarējuši importam uz viena nozvejas sertifikāta pamata, nav lielāks par šādā nozvejas sertifikātā reģistrēto un validēto svaru;

(c) nodrošina iespēju apmainīties ar zvejas produktu importēšanai un eksportēšanai relevanto informāciju, datiem un dokumentiem saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem un deleģētajiem un īstenošanas aktiem, kas minēti šajā nodaļā un šīs regulas 54.a pantā, ar citām dalībvalstu iestādēm un ar dalībvalstu muitas iestādēm, izmantojot ES vienloga sistēmu;

(d) nodrošina iespēju veikt elektronisku riska pārvaldību un analīzi.

12.c pants

CATCH darbība

Saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti attiecībā uz IMSOC, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus par CATCH darbību, kuros nosaka:

(a)CATCH kā IMSOC sistēmas komponenta tehniskās specifikācijas, to vidū elektroniskas datu apmaiņas mehānismu apmaiņai ar esošajām valstu sistēmām, piemērojamo standartu identifikāciju, ziņojuma struktūru definīciju, datu vārdnīcas, apmaiņu ar protokoliem un procedūrām;

(b)konkrētus noteikumus par CATCH un tās sistēmas komponentu darbību, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu personas datu aizsardzību un informācijas apmaiņas drošību;

(c)ārkārtas situāciju pasākumus, kas piemērojami gadījumā, ja neviena no CATCH funkcijām nav pieejama;

(d)to, kādos gadījumos un ar kādiem nosacījumiem trešās valstis un reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas, kas minētas šīs regulas 13. pantā, var piešķirt daļēju piekļuvi CATCH funkcijām un šādas piekļuves praktisko kārtību;

(e)noteikumus, ar kuriem kompetentās iestādes var akceptēt elektroniskus dokumentus, arī elektronisko parakstu, ko validējušas vai apstiprinājušas trešo valstu kompetentās iestādes;

(f)veidnes, formas un noteikumus, arī elektroniskus formātus, attiecībā uz šajā regulā paredzēto oficiālo dokumentu izdošanu, izņemot II pielikumā un tā papildinājumā paredzēto paraugu, kā arī šīs regulas IV pielikumā paredzēto formu.

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 54. panta 2. punktā minēto procedūru.

12.d pants

Personas datu aizsardzība

1.Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679(**) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/XX(***) piemēro tiktāl, cik ar CATCH apstrādātā informācija satur personas datus Regulas (ES) 2016/679 4. panta 1. punkta nozīmē.

2.Attiecībā uz pienākumiem nosūtīt relevanto informāciju CATCH un apstrādāt jebkādus personas datus, kas varētu izrietēt no minētās darbības, dalībvalstu kompetentās iestādes uzskata par pārzini Regulas (ES) 2016/679 4. panta 7. punkta nozīmē.

3.Attiecībā uz pienākumiem pārvaldīt CATCH un apstrādāt jebkādus personas datus, kas varētu izrietēt no minētās darbības, Komisiju uzskata par pārzini Regulas (ES) 2018/XX 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē.

Dalībvalstis un Komisija nodrošina, ka CATCH atbilst noteikumiem par personas datu aizsardzību, kas noteikti Regulas (ES) 2017/625 134. un 135. pantā.

12.e pants

Datu drošība

(7)Dalībvalstis un Komisija nodrošina, ka CATCH atbilst noteikumiem par datu drošību, kas noteikti Regulas (ES) 2017/625 134. un 136. pantā.”;

(8)regulas 14. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.Lai importētu zvejas produktus, kas veido vienu sūtījumu un kas apstrādāti trešā valstī, importētājs iesniedz importētājas dalībvalsts iestādēm deklarāciju, kuru saskaņā ar IV pielikumā norādīto formu izdevusi minētās trešās valsts apstrādes rūpnīca un apstiprinājušas tās kompetentās iestādes, un kurā:

(a)sniegts precīzs neapstrādāto un apstrādāto produktu apraksts un to attiecīgie daudzumi;

(b)norādīts, ka minētajā trešā valstī apstrādātie produkti cēlušies no nozvejām, kam ir karoga valsts apstiprināts [validēts] nozvejas sertifikāts vai sertifikāti, un

(c)kurai pievienots:

i) nozvejas sertifikāta vai sertifikātu oriģināls, ja vienā sūtījumā eksportēto zvejas produktu apstrādei izmantotas visas attiecīgās nozvejas kopumā, vai

ii) nozvejas sertifikāta vai sertifikātu oriģināla kopija, ja vienā sūtījumā eksportēto zvejas produktu apstrādei izmantota daļa no attiecīgajām nozvejām.

Tirdzniecības atvieglošanas nolūkā kompetentās iestādes deklarācija nav jāapstiprina, ja:

(d)attiecīgos zvejas produktus ir nozvejojuši zvejas kuģi ar tās valsts karogu, kurā minētie zvejas produkti apstrādāti, un

(e)par apstiprināšanu kompetentā iestāde ir identiska ar karoga valsts iestādi, kuras kompetencē ir nozvejas sertifikāta validēšana un kura paziņota Komisijai saskaņā ar šīs regulas 20. panta 1. punktu.

Ja uz attiecīgajām sugām attiecas reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas nozvejas dokumentēšanas sistēma, kas atzīta saskaņā ar 13. pantu, deklarāciju drīkst aizstāt ar minētās nozvejas dokumentēšanas sistēmas reeksporta sertifikātu ar noteikumu, ka trešā valsts, kurā notikusi apstrāde, ir attiecīgi izpildījusi paziņošanas prasības.

(*) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regula (ES) 2017/625, par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem (OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.).

(**) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(***) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (COM (2017)8 final, 10.1.2017.).”;

(9)regulas 16. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.Zvejas produktu importētājs Savienībā, izmantojot CATCH, elektroniski iesniedz tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā produktus paredzēts importēt, 12. panta 4. punktā paredzēto nozvejas sertifikātu kopā ar II pielikuma papildinājumā prasītajām ziņām par transportēšanu, 14. panta 2. punktā paredzēto apstrādes rūpnīcas deklarāciju un citu informāciju, kas prasīta 12., 14. un 17. pantā. Nozvejas sertifikāts kopā ar ziņām par transportēšanu, apstrādes rūpnīcas deklarāciju un citu informāciju, kas prasīta 12. un 14. pantā, vismaz trīs darbdienas pirms plānotā ierašanās laika jāiesniedz vietā, kurā notiek ievešana Savienības teritorijā. Trīs darbdienu termiņu var pielāgot atbilstoši zvejas produktu veidam, attālumam līdz vietai, kurā notiek ievešana Savienības teritorijā, vai izmantotajam transportlīdzeklim. Minētās kompetentās iestādes, pamatojoties uz riska pārvaldību, visus iesniegtos dokumentus, jo īpaši nozvejas sertifikātu, pārbauda, ņemot vērā informāciju, kas sniegta paziņojumā, kurš saskaņā ar 20. un 22. pantu saņemts no karoga valsts.”;

(10)regulas 27. panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8.Neskarot reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju rīcību, Kopienas zvejas kuģus neiekļauj Kopienas NNN kuģu sarakstā, ja karoga dalībvalsts ir rīkojusies saskaņā ar šo regulu un Regulu (EK) Nr. 1224/2009 un vērsusies pret nelikumībām, kas ir 42. panta 1. punktā noteiktie smagie pārkāpumi.”;

(11)IX nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“IX NODAĻA

PROCESUĀLĀ DARBĪBA UN NOTEIKUMU IZPILDE”;

(12)regulas 42. pantu aizstāj ar šādu:

“42. pants

Smagi pārkāpumi

Šajā regulā “smags pārkāpums” ir jebkurš pārkāpums, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 90. panta 2. punkta a)–n), o) un p) apakšpunktā vai ko uzskata par smagu pārkāpumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 90. panta 3. punkta a), c), e), f) un i) apakšpunktu.”;

(13)iekļauj šādu 42.a pantu:

“42.a pants

Procesuālā darbība smagu pārkāpumu gadījumā

Neskarot šīs regulas 11. panta 4. punktu un 50. pantu, ja ir atklāts smags pārkāpums, dalībvalstis piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 85. panta noteikumus.”;

(14)regulas 43. pantu aizstāj ar šādu:

“43. pants

Noteikumu izpildi nodrošinošie pasākumi

1.Neskarot dalībvalstu pilnvaras ierosināt kriminālprocesu un piemērot kriminālsodus, dalībvalstis saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem sistemātiski piemēro administratīvus pasākumus un sankcijas pret fizisku personu, kas izdarījusi smagus pārkāpumus, kuri definēti šajā regulā, vai juridisku personu, kuru uzskata par atbildīgu par šādiem smagiem pārkāpumiem.

2.Ja fiziska persona tiek turēta aizdomās par smaga pārkāpuma izdarīšanu vai ir aizturēta tā izdarīšanas brīdī, vai juridiska persona tiek turēta aizdomās, ka tā ir atbildīga par šādu smagu pārkāpumu šīs regulas nozīmē, dalībvalstis saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem nekavējoties veic attiecīgus un tūlītējus pasākumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 91. pantu.

3.Dalībvalstis nodrošina to, ka fiziskai personai, kas izdarījusi smagu pārkāpumu, vai juridiskai personai, ko uzskata par atbildīgu par smagu pārkāpumu, var piemērot iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 89.a, 91.a, 91.b un 92.a panta noteikumiem. Dalībvalstis piemēro arī pasākumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 92. pantu.”;

(15)regulas 44.–47. pantu svītro;

(16)iekļauj šādu 54.a un 54.b pantu:

“54.a pants

Pielikumu grozīšana

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 54.b pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem II pielikumu, tā papildinājumu un IV pielikumu groza, lai ņemtu vērā starptautiskās pārmaiņas nozvejas dokumentēšanas sistēmās, zinātnes sasniegumus un tehnikas progresu, arī lai iekļautu pielāgojumus CATCH īstenošanas vajadzībām.

54.b pants

Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Šīs regulas 12.a panta 3. punktā un 54. a pantā minētās pilnvaras deleģē uz nenoteiktu laiku.

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 12.a panta 3. punktā un 54. a pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.Saskaņā ar 12.a panta 3. punktu un 54. a pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja 2 mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par 2 mēnešiem.”;

(17)II pielikumu un tā papildinājumu aizstāj ar šīs regulas II pielikuma tekstu;

(18)IV pielikuma ievadteikumu aizstāj ar šādu:

“Apstiprinu, ka apstrādātie zvejas produkti: ... (produktu apraksts un kombinētās nomenklatūras kods) ir gūti nozvejā, uz kuriem attiecas šāds nozvejas sertifikāts vai sertifikāti:”.

5. pants
Grozījumi Regulā (ES) 2016/1139

Regulas (ES) 2016/1139 12. un 13. pantu svītro.

6. pants
Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tās 1., 3., 4. un 5. pantu piemēro no [24 mēneši pēc spēkā stāšanās dienas].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(2) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(3) Padomes Regula (EK) Nr. 768/2005 (OV L 128, 21.5.2005., 1. lpp.).

(4) Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (OV L 268, 29.10.2008., 1. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (OV L 347, 28.12.2017., 1. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013, OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.

(7) COM(2017) 192 final.

(8) COM(2017) 134 final.

(9) Eiropas Revīzijas palātas Īpašais ziņojums “ES zivsaimniecības kontrole: jādara vairāk”.

(10) Eiropas Parlamenta 2016. gada 25. oktobra rezolūcija “Zivsaimniecības kontroles pasākumu vienādošana Eiropā”; http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//TEXT+TA+P8-TA-2016-0407+0+DOC+XML+V0//LV.

(11) Padomes secinājumi par Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 8/2017; http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-13323-2017-INIT/lv/pdf.

(12) https://www.efca.europa.eu/sites/default/files/EFCA%20Evaluation%20-%20Issuing%20of%20Recommendations.pdf.

(13) https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/xiv3acontrol_of_eu_fisheries.pdf.

(14) Regula (ES) Nr. 1379/2013 (OV L 354, 28.12.2013., 1. lpp.).

(15) JOIN(2016) 49 final.

(16) COM(2018) 28 final, 16.1.2018.

(17) SWD(2017) 155 final. Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai”.

(18) COM(2017) 623 final: http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/policy/themes/outermost-regions/pdf/rup_2017/com_rup_partner_en.pdf.

(19) COM(2017) 192 final: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=COM:2017:192:FIN .

(20) SWD(2017) 134 final: https://eur-lex.europa.eu/resource.html?uri=cellar:2c2f2554-0faf-11e7-8a35-01aa75ed71a1.0004.02/DOC_1&format=PDF .

(21) https://ec.europa.eu/info/consultations/evaluation-fisheries-control-regulation_en.

(22) https://ec.europa.eu/fisheries/cfp/control_lv.

(23) Pieejams šādā saitē : http://ec.europa.eu/transparency/regdoc/?fuseaction=ia.

(24) Pieejams šādā saitē: https://ec.europa.eu/fisheries/cfp/control_lv.

(25) Regulējuma kontroles padomes atzinums kopā ar ietekmes novērtējuma ziņojumu un Komisijas priekšlikumu tiks publicēts Komisijas dokumentu tiešsaistes reģistrā (pieejams šādā saitē : http://ec.europa.eu/transparency/regdoc/?fuseaction=ia ).

(26) OJ V , , . lpp.

(27) OJ V , , . lpp.

(28) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(29) Padomes 2009. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(30) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1379/2013 par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (OV L 354, 28.12.2013., 1. lpp.).

(31) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Regula (ES) 2015/812, ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2187/2005, (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 2347/2002 un (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1379/2013 un (ES) Nr. 1380/2013 attiecībā uz izkraušanas pienākumu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1434/98 (OV L 133, 29.5.2015., 1. lpp.).

(32) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).

(33) Komisijas 2011. gada 19. septembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 931/2011 par izsekojamības prasībām, kas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 178/2002 noteiktas dzīvnieku izcelsmes pārtikai (OV L 242, 20.9.2011., 2. lpp.).

(34) Padomes 2008. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).

(35) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(36) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (COM (2017)8 final, 10.1.2017.).

(37) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Direktīva (ES) 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.).

(38) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(39) Padomes 2005. gada 26. aprīļa Regula (EK) Nr. 768/2005, ar ko izveido Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūru un groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (OV L 128, 21.5.2005., 1. lpp.).

(40) Padomes 2006. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 1626/94 (OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp.).

(41) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Regula (ES) 2016/1139, ar kuru izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1098/2007 (OV L 191, 15.7.2016., 1. lpp.).

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 30.5.2018

COM(2018) 368 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai,

{SEC(2018) 267 final}
{SWD(2018) 279 final}
{SWD(2018) 280 final}

I PIELIKUMS

Regulai (EK) Nr. 1224/2009 pievieno turpmāk norādīto III pielikumu un IV pielikumu:

“III PIELIKUMS

PUNKTI, KAS JĀPIEŠĶIR SAVIENĪBAS ZVEJAS LICENCES TURĒTĀJIEM VAI SAVIENĪBAS KAPTEIŅIEM PAR SMAGIEM PĀRKĀPUMIEM

Nr.	Smags pārkāpums	Punkti
1.	Nav izpildīts pienākums pareizi reģistrēt un ziņot datus par zvejas darbībām, to vidū datus, ko nosūta kuģu satelītnovērošanas [monitoringa] sistēma, un iepriekšējas paziņošanas pienākums, kā noteikts kopējās zivsaimniecības politikas noteikumos.	3
2.	Nav trešai valstij darīta pieejama nozvejas deklarācija vai izkraušanas deklarācija un nav nosūtīta elektroniska deklarācijas kopija sava karoga dalībvalstīm, kā noteikts Regulas (ES) 2017/2403 30. panta 1. punktā.	3
3.	Pēc nozvejas izkraušanas trešās valsts ostā nav nosūtīta izkraušanas deklarācija vai pārdošanas zīme karoga dalībvalstij vai pēc darbības veikšanas ārpus Savienības ūdeņiem nav nosūtīta citā kuģī pārkraušanas deklarācija vai pārvietošanas deklarācija.	3
4.	Ir izmantots neatbilstīgs zvejas rīks.	4
5.	Nav izpildīti kopējās zivsaimniecības politikas noteikumos paredzētie pienākumi saistībā ar zvejas rīku izmantošanu.	4
6.	Dzinēja pārveidošana vai dzinēja jaudas nepārtrauktā monitoringa ierīču pārveidošana, lai kuģa jaudu palielinātu, pārsniedzot dzinēja sertifikātā norādīto maksimālo nepārtraukto dzinēja jaudu.	5
7.	Zvejas kuģa vai zvejas rīka marķējumu, kā arī zvejas kuģa identitātes vai reģistrācijas datu viltošana vai slēpšana.	5
8.	Kopējās zivsaimniecības politikas noteikumos paredzēto dokumentu, datu vai informācijas, to vidū Padomes Regulā (EK) Nr. 1005/2008 norādīto dokumentu, datu un informācijas, viltošana vai šādu viltotu vai nederīgu dokumentu, datu vai informācijas izmantošana.	5
9.	Ar izmeklēšanu saistītu pierādījumu slēpšana, viltošana vai iznīcināšana.	5
10.	Izdarīti vairāki pārkāpumi, kuri kopā ir smags saglabāšanas un pārvaldības pasākumu pārkāpums.	5
11.	Notikusi mazizmēra zivju nozvejas vai tādu sugu zivju, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā noteiktais izkraušanas pienākums, nozvejas neizcelšana un nepaturēšana uz zvejas kuģa, arī izlaišana no zvejas rīka, kā arī nepārkraušana citā kuģī, nepārvietošana un neizkraušana, kas ir pretrunā spēkā esošajiem tiesību aktiem, ja vien šādu nozveju izcelšana, paturēšana uz kuģa un izkraušana nav pretrunā ar pienākumiem, arī tiem, kas attiecas uz reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas apgabaliem, vai uz to neattiecas kopējās zivsaimniecības politikas noteikumos paredzētie atbrīvojumi zvejniecībās vai zvejas zonās, kurās šādus noteikumus piemēro.	5
12.	Zvejas darbības reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas apgabalā tiek veiktas tādā veidā, kas neatbilst vai ir pretrunā minētās organizācijas pieņemtajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.	5
13.	Pārvietošanas darbību veikšana, pārkāpjot kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus vai piemērojamos reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju pieņemtos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.	5
14.	Izkraušana trešo valstu ostās bez iepriekšēja paziņojuma, kā norādīts šīs regulas 19.a pantā, vai NNN zvejas darbībās iegūtu zvejas produktu izkraušana.	5
15.	Aizliegta zvejas rīka izmantošana.	6
16.	Zvejošana zvejai ierobežotā teritorijā vai lieguma apgabalā, zivju krājumu atjaunošanas apgabalā, zvejas lieguma laikā, bez attiecīgas kvotas vai pēc tās pilnīgas apguves vai pārsniedzot aizliegto dziļumu.	6
17.	Zvejošana bez derīgas licences, pilnvarojuma vai atļaujas, ko izdevusi karoga valsts vai attiecīgā piekrastes valsts.	7
18.	Iesaistīšanās tādu zivju sugu specializētā zvejā, paturēšanā uz kuģa, pārkraušanā citā kuģī, pārvietošanā vai izkraušanā, uz kurām attiecas moratorijs, zvejas lieguma laiks vai kuru zveja ir aizliegta.	7
19.	Ierēdņu vai novērotāju darba kavēšana, neļaujot tiem veikt savus pienākumus.	7
20.	Pārkraušana no kuģiem, kuri iesaistījušies NNN zvejā, kā noteikts Padomes Regulā (EK) Nr. 1005/2008, jo īpaši kuģiem, kas iekļauti Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 29. un 30. pantā minētajā Savienības vai reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas NNN kuģu sarakstā, vai pārkraušana uz tiem, pārvietošanas darbību veikšana ar tiem, piedalīšanās kopīgās zvejas darbībās, to atbalstīšana vai apgādāšana.	7
21.	Pārkraušana citā kuģī bez nepieciešamās atļaujas vai vietās, kur šāda pārkraušana citā kuģī ir aizliegta.	7
22.	Iesaistīšanās tāda kuģa darbībā, kas veic NNN zveju, kā noteikts Padomes Regulā (EK) Nr. 1005/2008, jo īpaši tādu kuģu darbībā, kas iekļauti Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 29. un 30. pantā minētajā Savienības vai reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas NNN kuģu sarakstā, un iesaistīšanās šādu kuģu pārvaldībā vai algota darba veikšanā uz tiem, vai to turēšana īpašumā.	7

IV PIELIKUMS 1

Citi kritēriji, pēc kuriem nosaka, ka pārkāpums ir smags saskaņā ar šīs regulas 90. panta 3. punktu

Darbības

Kritēriji

90. panta 3. punkta a) apakšpunkts

Nav izpildīts pienākums pareizi reģistrēt un ziņot datus par zvejas darbībām, to vidū datus, ko nosūta kuģu satelītnovērošanas [monitoringa] sistēma, un iepriekšējas paziņošanas pienākums, kā noteikts kopējās zivsaimniecības politikas noteikumos.

90. panta 3. punkta b) apakšpunkts

Nav trešai valstij darīta pieejama nozvejas deklarācija vai izkraušanas deklarācija un nav nosūtīta elektroniska deklarācijas kopija sava karoga dalībvalstīm, kā noteikts Regulas (ES) 2017/2403 30. panta 1. punktā.

90. panta 3. punkta e) apakšpunkts

Notikusi mazizmēra zivju nozvejas vai tādu sugu zivju, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā noteiktais izkraušanas pienākums, nozvejas neizcelšana un nepaturēšana uz zvejas kuģa, arī izlaišana no zvejas rīka, kā arī nepārkraušana citā kuģī, nepārvietošana un neizkraušana, kas ir pretrunā spēkā esošajiem tiesību aktiem, ja vien šādu nozveju izcelšana, paturēšana uz kuģa un izkraušana nav pretrunā ar pienākumiem, arī tiem, kas attiecas uz reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas apgabaliem, vai uz to neattiecas kopējās zivsaimniecības politikas noteikumos paredzētie atbrīvojumi zvejniecībās vai zvejas zonās, kurās šādus noteikumus piemēro.

90. panta 3. punkta f) apakšpunkts

Zvejas darbības reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas apgabalā tiek veiktas tādā veidā, kas neatbilst vai ir pretrunā minētās organizācijas pieņemtajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.

– Ar iespējamo pārkāpumu saistītā nozveja ir notikusi:

lieguma apgabalā vai

pārsniedzot aizliegto dziļumu,

– pārkāpums pēdējo 12 mēnešu laikā ir konstatēts otro reizi,

– ar iespējamo pārkāpumu saistītā nozveja ir notikusi apmērā, kas ir vienāds ar vai vairāk nekā divkārt pārsniedz šīs regulas 14. panta 3. punktā un 21. panta 3. punktā minēto atļauto pielaidi,

– ar iespējamo pārkāpumu saistītās nozvejas:

a) apmērs pārsniedz 100 kg jeb 20 % no kopējiem daudzumiem, kas reģistrēti zvejas žurnālā, izkraušanas deklarācijā vai pārkraušanas deklarācijā, vai

b) vērtība atbilst 10 % no zvejas produktu kopējās vērtības,

ja pārkāpums ir saistīts ar kādu no šīm zivju sugām:

visas sugas, uz kurām attiecas kopējās zivsaimniecības politikas noteikumos norādītais minimālais saglabāšanas references izmērs,

visas sugas, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā minētais izkraušanas pienākums,

visas sugas, uz kurām attiecas kopējās zivsaimniecības politikas noteikumos norādītās zvejas iespējas,

visas sugas, uz kurām attiecas daudzgadu plāni,

visas sugas, uz kurām attiecas moratorijs, zvejas lieguma laiks vai kuru zveja ir aizliegta,

visas sugas, kuras reglamentē reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija.

90. panta 3. punkta g) apakšpunkts

Zvejas produktu laišana tirgū, pārkāpjot kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus.

– Iespējamais pārkāpums pēdējo 12 mēnešu laikā ir konstatēts otro reizi,

– iespējamais pārkāpums ir saistīts ar NNN produktu tirgošanu, kas veikta apzināti vai pretrunā ar NNN regulas noteikumiem,

– tiešā pārdošana ir notikusi nereģistrētā izsoļu namā vai ar nereģistrētu pircēju, kā norādīts šīs regulas 59. pantā,

– pārdošanas zīmju aizpildīšana vai iesniegšana neatbilst šīs regulas 62. pantam, nav arī izpildīts pienākums reģistrēt un nosūtīt visus datus elektroniski,

– ar iespējamo pārkāpumu saistītās nozvejas apmērs pārsniedz 100 kg jeb 20 % no kopējā daudzuma, kas reģistrēts zvejas žurnālā, izkraušanas deklarācijā vai pārkraušanas deklarācijā, vai tās vērtība atbilst 10 % no zvejas produktu kopējās vērtības, ja pārkāpums ir saistīts ar kādu no šīm zivju sugām:

visas sugas, uz kurām attiecas kopējās zivsaimniecības politikas noteikumos norādītais minimālais saglabāšanas references izmērs,

visas sugas, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā minētais izkraušanas pienākums,

visas sugas, uz kurām attiecas kopējās zivsaimniecības politikas noteikumos norādītās zvejas iespējas,

visas sugas, uz kurām attiecas daudzgadu plāns,

visas sugas, uz kurām attiecas moratorijs, zvejas lieguma laiks vai kuru zveja ir aizliegta,

visas sugas, kuras reglamentē reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija.

90. panta 3. punkta c) apakšpunkts

Ir izmantots neatbilstīgs zvejas rīks.

90. panta 3. punkta d) apakšpunkts

Nav izpildīti kopējās zivsaimniecības politikas noteikumos paredzētie pienākumi saistībā ar zvejas rīku izmantošanu.

– Ar iespējamo pārkāpumu saistītā nozveja ir notikusi:

lieguma apgabalā vai

pārsniedzot aizliegto dziļumu,

– ir izmantots kāds no šiem zvejas rīkiem:

zveja, izmantojot sprāgstvielas,

aizliegti dreifējoši žaunu tīkli,

– atļauto rīku skaits par divām vienībām pārsniedz uz zvejas kuģiem atļauto rīku skaitu,

– Iespējamais pārkāpums pēdējo 12 mēnešu laikā ir konstatēts otro reizi,

– ar iespējamo pārkāpumu saistītā nozveja ir notikusi apmērā, kas ir vienāds ar vai vairāk nekā divkārt pārsniedz šīs regulas 14. panta 3. punktā minēto atļauto pielaidi,

visas sugas, uz kurām attiecas kopējās zivsaimniecības politikas noteikumos norādītā minimālā saglabāšanas reference,

visas sugas, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā minētais izkraušanas pienākums,

visas sugas, uz kurām attiecas kopējās zivsaimniecības politikas noteikumos norādītā zveja,

visas sugas, uz kurām attiecas daudzgadu plāns,

visas sugas, uz kurām attiecas moratorijs, zvejas lieguma laiks vai kuru zveja ir aizliegta,

visas sugas, kuras reglamentē reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija.

90. panta 3. punkta h) apakšpunkts

Atpūtas zvejas darbību veikšana, pārkāpjot kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus, vai atpūtas zvejā iegūtās nozvejas pārdošana.

– Ar iespējamo pārkāpumu saistītā nozveja ir notikusi:

lieguma apgabalā vai

pārsniedzot aizliegto dziļumu,

– iespējamais pārkāpums pēdējo sešu mēnešu laikā ir konstatēts trešo reizi,

– ar iespējamo pārkāpumu saistītās nozvejas apmērs pārsniedz 5 kg, ja pārkāpums ir saistīts ar kādu no šīm zivju sugām:

visas sugas, uz kurām attiecas kopējās zivsaimniecības politikas noteikumos norādītais minimālais saglabāšanas references izmērs,

visas sugas, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā minētais izkraušanas pienākums,

visas sugas, uz kurām attiecas kopējās zivsaimniecības politikas noteikumos norādītās zvejas iespējas,

visas sugas, uz kurām attiecas daudzgadu plāns,

visas sugas, uz kurām attiecas moratorijs, zvejas lieguma laiks vai kuru zveja ir aizliegta.

90. panta 3. punkta i) apakšpunkts

Izdarīti vairāki pārkāpumi, kuri kopā ir smags saglabāšanas un pārvaldības pasākumu pārkāpums.

Tādu vienlaicīgu pārkāpumu skaits, kuri atsevišķi nav uzskatāmi par smagiem, ir lielāks par trim.

”

II PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1005/2008 II pielikumu un tā papildinājumu aizstāj ar turpmāk norādīto pielikumu un papildinājumu:

“II PIELIKUMS. Eiropas Savienības nozvejas sertifikāts un reeksporta sertifikāts

i) EIROPAS SAVIENĪBAS NOZVEJAS SERTIFIKĀTS

Dokumenta numurs

Apstiprinātāja iestāde

1. Nosaukums

Adrese

Tālr.
Fakss

2. Zvejas kuģa vārds

Karoga/piederības osta un reģistrācijas numurs

Izsaukuma signāls

SJO/Lloyds numurs (ja ir)

Zvejas licences numurs — derīguma termiņš

INMARSAT numurs, telefaksa numurs, tālruņa numurs, e-pasta adrese (ja ir)

3. Produkta apraksts

Uz kuģa atļautās apstrādes veids:

4. Atsauces uz piemērojamajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem

Suga

Produkta kods

Nozvejas apgabals(-i) un datumi

Aplēstais dzīvsvars (zivju neto svars, kg)

Aplēstais izkrāvuma dzīvsvars (zivju neto svars, kg)

Verificētais izkrautais svars (neto svars, kg)

5. Zvejas kuģa kapteiņa vārds, uzvārds — paraksts — zīmogs:

6. Deklarācija par jūrā veikto pārkraušanu citā kuģī
Zvejas kuģa kapteiņa vārds, uzvārds

Paraksts un datums

Datums/apgabals/pozīcija, kurā veikta pārkraušana citā kuģī

Aplēstais svars (kg)

Saņēmējkuģa kapteinis

Paraksts

Kuģa vārds

Izsaukuma signāls

SJO/Lloyds numurs
(ja ir)

7. Atļauja veikt pārkraušanu citā kuģī un/vai izkraušanu ostas teritorijā:

Vārds, uzvārds

Iestāde

Paraksts

Adrese

Tālr.

Izkraušanas osta (pēc vajadzības)

Izkraušanas datums (pēc vajadzības)

Zīmogs (spiedogs)

Pārkraušanas osta (pēc vajadzības)

Pārkraušanas datums (pēc vajadzības)

Zīmogs (spiedogs)

8. Eksportētāja nosaukums un adrese

Paraksts

Datums

Zīmogs

9. Karoga valsts validēšanas iestāde:

Vārds, uzvārds / ieņemamais amats

Paraksts

Datums

Zīmogs (spiedogs)

10. Ziņas par transportēšanu: sk. papildinājumu

11. Importētāja deklarācija:

Importētāja uzņēmums, vārds, uzvārds, adrese, EORI numurs un kontaktinformācija (norādīt sīkāku informāciju)

Paraksts

Datums

Zīmogs

Importētāja pārstāvja uzņēmums, vārds, uzvārds, adrese, EORI numurs un kontaktinformācija (norādīt sīkāku informāciju)

Paraksts

Datums

Zīmogs

Produkta apraksts:

KN kods

Produkta apraksts

Neto svars, kg

Zivju neto svars, kg

Dokuments saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 14. panta 1. punktu:

Jā/nē (pēc vajadzības)

Atsauces

Dokuments saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 14. panta 2. punktu:

Jā/nē (pēc vajadzības)

Atsauces

Importa dalībvalsts un par importu atbildīgā iestāde

Ievešanai izmantotie transportlīdzekļi (gaisa, sauszemes, ūdens, sliežu)

Transportēšanas dokumenta atsauces numurs

Aplēstais ierašanās laiks (ja sniegta informācija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 12. panta 1. punktu)

Muitas deklarācijas numurs (ja ir)

KVID numurs (ja ir)

12. Importa kontrole: iestāde

Vieta

Imports atļauts(*)

Imports apturēts(*)

Datums, kad pieprasīta verificēšana

13. Nozvejas sertifikāta atteikums

Nozvejas sertifikāts atteikts, pamatojoties uz:

(*)

18. panta 1. punkta a) apakšpunktu

18. panta 1. punkta b) apakšpunktu

18. panta 1. punkta c) apakšpunktu

18. panta 1. punkta d) apakšpunktu

18. panta 1. punkta e) apakšpunktu

18. panta 1. punkta f) apakšpunktu

18. panta 1. punkta g) apakšpunktu

18. panta 2. punkta a) apakšpunktu

18. panta 2. punkta b) apakšpunktu

18. panta 2. punkta c) apakšpunktu

18. panta 2. punkta d) apakšpunktu

(*) Atzīmēt vajadzīgo.

3. Iestāde

4. Reeksporta kontrole

(*) Atzīmēt vajadzīgo.

Papildinājums

ZIŅAS PAR TRANSPORTĒŠANU

1. Eksportētājvalsts

Osta/lidosta / cita izvešanas vieta

2. Eksportētāja paraksts

Kuģa vārds un karogs

Reisa numurs / gaisa kravas pavadzīmes numurs

Kravas automobiļa reģistrācijas valsts un numurs

Dzelzceļa kravas pavadzīmes numurs

Citi transportēšanas dokumenti

Konteinera(-u) numurs:

saraksts pievienots

Nosaukums

Adrese

Paraksts

”

(1)

Šajā pielikumā minētos apjomus aprēķina, pamatojoties uz pārkāpuma rezultātā iegūto zvejas produktu vērtību atbilstoši cenām, kas ir spēkā EUMOFA platformā brīdī, kad konstatēts pārkāpums (ja tādas ir pieejamas). Ja EUMOFA vērtības nav pieejamas vai atbilstošas, piemēro valstu cenas vai cenas, kas attiecīgajām sugām noteiktas galvenajos starptautiskajos tirgos; noteicošā ir augstākā cena.