EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 24.5.2018
COM(2018) 354 final
2018/0179(COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
par informācijas atklāšanu saistībā ar ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ilgtspējas riskiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2016/2341
(Dokuments attiecas uz EEZ)
{SEC(2018) 257 final}
{SWD(2018) 264 final}
{SWD(2018) 265 final}
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Šis priekšlikums ir daļa no Komisijas plašākas iniciatīvas ilgtspējīgas attīstības jomā. Tas nosaka pamatu ES satvaram, kurā finanšu sistēmas centrā ir vides, sociālie un pārvaldības (VSP) apsvērumi, lai palīdzētu pārveidot Eiropas ekonomiku par zaļāku un noturīgāku aprites ekonomikas sistēmu. VSP faktori būtu jāņem vērā, pieņemot lēmumus par ieguldījumiem, lai palielinātu to ilgtspēju.
Šā priekšlikuma un papildus tam ierosināto tiesību aktu mērķis ir saskaņoti integrēt VSP apsvērumus ieguldījumu un konsultāciju procesā visās nozarēs. Tam būtu jānodrošina, ka finanšu tirgus dalībnieki — pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (PVKIU) pārvaldības sabiedrības, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki (AIFP), apdrošināšanas sabiedrības, arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas (AKUI), Eiropas riska kapitāla fonda (EuVECA) pārvaldnieki, Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondu (EuSEF) pārvaldnieki un ieguldījumu brokeru sabiedrības —, kas saņem pilnvarojumu no saviem klientiem vai labuma guvējiem, lai to vārdā pieņemtu ieguldījumu lēmumus, integrēs VSP savos iekšējos procesos un šajā saistībā informēs savus klientus. Šis priekšlikums arī nodrošinātu, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības un apdrošināšanas starpnieki, kas sniedz konsultācijas, ņem vērā VSP kā vērtību veicinošus faktorus, kad tie sniedz konsultācijas, pildot savus pienākumus pret ieguldītājiem, un sniedz ieguldītājiem saistīto informāciju. Turklāt, lai palīdzētu ieguldītājiem salīdzināt ieguldījumu oglekļa pēdu, priekšlikumi paredz ieviest jaunas mazoglekļa un pozitīvas oglekļa ietekmes etalonu kategorijas. Šiem priekšlikumiem, kas ir savstarpēji nostiprinoši, būtu jāveicina ieguldījumi ilgtspējīgos projektos un aktīvos visā ES.
Šī Komisijas pakete ir turpinājums vispārējiem centieniem virzībā uz ilgtspējīgāku ekonomiku. Valdības visā pasaulē, pieņemot 2016. gada Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām un Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, izvēlējās ilgtspējīgāku veidu mūsu planētas un mūsu ekonomikas attīstībai.
ES iestājas par attīstību, kas risina tagadnes vajadzības, vienlaikus neapdraudot nākamo paaudžu spēju apmierināt savas vajadzības. Ilgtspēja jau sen ir Eiropas projekta pamatā. ES Līgumos ir atzīta sociālā un vides dimensija un tas, ka ar tām saistītie jautājumi būtu jārisina kopā.
Komisijas 2016. gada paziņojumā par turpmākiem pasākumiem ilgtspējīgai Eiropas nākotnei 1 ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM), kas noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, ir saistīti ar Eiropas politikas sistēmu, lai nodrošinātu, ka visās ES darbībās un politikas iniciatīvās gan ES, gan visā pasaulē jau pašā sākumā tiek ņemti vērā IAM. ES ir arī pilnīgi apņēmusies sasniegt ES klimata un enerģētikas mērķus 2030. gadam un integrēt ilgtspējīgu attīstību ES politikā, kā Žans Klods Junkers paziņoja 2014. gada Politikas pamatnostādnēs Eiropas Komisijai 2 . Tāpēc daudzas no Eiropas Komisijas politikas prioritātēm 2014.–2020. gadam ir iestrādātas ES klimata mērķos un tiek izmantotas, lai īstenotu Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam. Tās ir ņemtas vērā Investīciju plānā Eiropai 3 , aprites ekonomikas paketē, enerģētikas savienības paketē, ES Bioekonomikas stratēģijas 4 pārskatīšanā, kapitāla tirgu savienībā 5 un ES budžetā 2014.–2020. gadam, tostarp Kohēzijas fonda un pētniecības projektos. Turklāt Komisija izveidoja daudzpusēju ieinteresēto personu platformu, kas palīdz veikt turpmākus pasākumus un apmainīties ar paraugpraksi saistībā ar IAM īstenošanu.
Lai sasniegtu ES ilgtspējas mērķus, ir vajadzīgi būtiski ieguldījumi. Tiek lēsts, ka tikai klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanai līdz 2030. gadam ir vajadzīgi papildu ieguldījumi 180 miljardu EUR apjomā gadā 6 . Ievērojama daļa šo finanšu plūsmu būs jāpiesaista no privātā sektora. Šīs ieguldījumu nepietiekamības novēršana nozīmē privātā kapitāla plūsmu būtisku pārvirzīšanu uz ilgtspējīgākiem ieguldījumiem, un šajā saistībā ir visaptveroši jāpārstrukturē Eiropas finanšu shēma.
Šajā saistībā Komisija 2016. gada decembrī izveidoja augsta līmeņa ekspertu grupu, lai izstrādātu visaptverošu un vispusīgu ES stratēģiju par ilgtspējīgu finansējumu. Grupas ziņojumā, kas publicēts 2018. gada 31. janvārī, ir izklāstīts visaptverošs redzējums par ilgtspējīgu finansējumu Eiropai un norādīti divi īpaši svarīgi mērķi Eiropas finanšu sistēmai. Pirmais mērķis ir uzlabot finansējuma ieguldījumu ilgtspējīgā un iekļaujošā izaugsmē. Otrais mērķis ir nostiprināt finanšu stabilitāti, integrējot vides, sociālos un pārvaldības faktorus ieguldījumu lēmumu pieņemšanā. Pēc tam Komisija 2018. gada 7. martā publicēja Rīcības plānu ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai 7 .
Lai izveidotu ieguldītāju kapitāla kopfondus un kopīgi ieguldītu šādu fondu līdzekļus, izmantojot finanšu instrumentu, piemēram, akciju, obligāciju un citu vērtspapīru, portfeli, tiek nodrošināti finanšu produkti — ieguldījumu fondi, dzīvības apdrošināšana vai pensiju produkti — un portfeļa pārvaldības pakalpojumi. Lai gan spēkā esošie noteikumi Direktīvā 2009/65/EK 8 , Direktīvā 2009/138/EK 9 , Direktīvā 2011/61/ES 10 , Direktīvā 2014/65/ES 11 un Direktīvā (ES) 2016/2341 12 nosaka, ka institucionālajiem ieguldītājiem un aktīvu pārvaldītājiem ir jārīkojas savu klientu interesēs un jāparedz ilgtspējības risku integrēšana, šādi ieguldītāji un pārvaldītāji sistemātiski neņem šādus riskus vērā un tos saskaņoti neintegrē savos ieguldījumu lēmumos un informācijas atklāšanas procesos.
Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2011/61/ES papildina četri fondu regulējumi:
·Regula (ES) Nr. 345/2013 par Eiropas riska kapitāla fondiem 13 ,
·Regula (ES) Nr. 346/2013 par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem 14 ,
·Regula (ES) 2015/760 par Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem 15 un
·Regula (ES) 2017/1131 par naudas tirgus fondiem 16 .
Normatīvo dokumentu klāstu attiecībā uz finanšu produktiem noslēdz izplatīšanas noteikumi, tostarp noteikumi par konsultācijām, kā paredzēts Direktīvā 2014/65/ES un Direktīvā (ES) 2016/97 17 . Minētajās direktīvās ir paredzēts, ka ieguldījumu brokeru sabiedrībām un apdrošināšanas starpniekiem, kas sniedz konsultācijas, ir jārīkojas to klientu interesēs, tomēr tās neparedz ne to, ka šādām sabiedrībām un starpniekiem, sniedzot konsultācijas, ir noteikti jāņem vērā VSP riski, ne arī to, ka tiem ir jāatklāj šie apsvērumi.
Direktīvas (ES) 2016/2341 pieņemšana ir pirmais pasākums virzībā uz konkrētāku informācijas atklāšanas regulējumu finanšu pakalpojumu nozarē attiecībā uz VSP faktoriem. Ar Direktīvu (ES) 2017/828 18 par akcionāru ilgtermiņa iesaistīšanu tika paplašināti pārredzamības pienākumi institucionālajiem ieguldītājiem un aktīvu pārvaldītājiem, nosakot, ka tiem ir jāizstrādā un jāpublisko iesaistīšanas stratēģija, kurā ir iekļauts apraksts par to, kā tie uzrauga sabiedrības, kurās ieguldīti līdzekļi, tādos jautājumos kā nefinanšu darbības rezultāti, sociālā ietekme un ietekme uz vidi, kā arī korporatīvā pārvaldība, un katru gadu jāpublisko, kā to iesaistīšanas politika ir īstenota. Tomēr vēl joprojām trūkst pārredzamības attiecībā uz to, kā institucionālie ieguldītāji, aktīvu pārvaldītāji un finanšu konsultanti ņem vērā ilgtspējas riskus savu ieguldījumu lēmumu pieņemšanas vai konsultāciju procesos. Tādējādi to klienti nesaņem pilnīgu informāciju, kas tiem ir vajadzīga, lai pieņemtu pārdomātus ieguldījumu lēmumus vai sniegtu pārdomātus ieteikumus. Turklāt uzņēmumi, kam ir piemērojama Direktīva 2014/95/ES 19 par noteiktu lielu uzņēmumu un grupu nefinanšu un daudzveidības informācijas atklāšanu, ar kuru groza Direktīvu 2013/34/ES 20 par gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, sagatavo nefinanšu pārskatus par uzņēmuma attīstību, veiktspēju, stāvokli un tā darbības ietekmi, inter alia par vides, sociālajiem un ar darbiniekiem saistītiem jautājumiem.
•Atbilstība spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
Ar šo priekšlikumu tiek ieviestas prasības, kas papildina pašreizējos attiecīgo tiesību aktu elementus. Šādi jaunie elementi atbilst mērķiem, kas noteikti spēkā esošajos noteikumos šajā politikas jomā, jo īpaši Direktīvā 2009/65/EK, Direktīvā 2009/138/EK, Direktīvā 2011/61/ES, Direktīvā 2014/65/ES, Direktīvā (ES) 2016/97, Direktīvā (ES) 2016/2341, Regulā (ES) Nr. 345/2013, Regulā (ES) Nr. 346/2013 un Regulā (ES) 2015/760. Ar šo priekšlikumu tiek saskaņoti noteikumi dažādajos tiesiskajos regulējumos un tiek nodrošināta atbilstība tiem.
•Atbilstība pārējiem Savienības politikas virzieniem
Eiropa arvien vairāk izjūt katastrofiskās un neprognozējamās sekas, ko izraisa klimata pārmaiņas un resursu noplicināšana. Tāpēc ES ekonomikas konkurētspējai ilgtermiņā būtiska ir ilgtspējīgāka ekonomikas izaugsme, t. i., pāreja uz mazoglekļa un resursu ziņā efektīvāku aprites ekonomiku, lielāka pārredzamība, kā arī ilgtermiņa skatījums un plānošana, vienlaikus nodrošinot finanšu sistēmas stabilitāti. Tā kā finanšu sistēmai ir būtiska nozīme šajā ziņā, ir jāstimulē privātā kapitāla piesaiste ilgtspējīgākiem ieguldījumiem. Šāds skatījums ir kapitāla tirgu savienības (KTS) 21 projekta pamatā.
Šis priekšlikums papildina minēto mērķi un ir viena no KTS vidusposma pārskatīšanas prioritātēm, jo tas ietver pasākumus, kas ļauj izmantot finanšu tehnoloģijas pārveidojošo potenciālu un novirzīt privāto kapitālu uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem. Tas sekmē integrētāku kapitāla tirgu attīstību, atvieglojot ieguldītājiem iespējas gūt labumu no vienotā tirgus un vienlaikus pieņemt pārdomātus lēmumus.
Šis priekšlikums ir daļa no plašāka ES pasākumu kopuma ES klimata un ilgtspējīgas attīstības programmas mērķu sasniegšanai un ietekmē Savienības enerģētikas un klimata mērķus 2014.–2020. gadam, piemēram, tīra gaisa politiku, aprites ekonomikas paketi, enerģētikas savienības stratēģiju, tostarp paketi “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” un ES stratēģiju par pielāgošanos klimata pārmaiņām. Atšķirībā no pārējām ES iniciatīvām šis priekšlikums ir vērsts konkrēti uz privātā sektora piešķirtā finansējuma aspektiem. Tas atbilst Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas pārskatīšanai 22 , kas paredz grozījumus regulās, ar kurām izveido Eiropas Banku iestādi 23 , Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi 24 un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi 25 , lai šīs iestādes ņemtu vērā ar vides, sociālajiem un pārvaldības faktoriem saistītos riskus savu uzdevumu izpildē. Tādējādi tas nodrošina, ka finanšu tirgus darbības ir vairāk pielāgotas ilgtspējas mērķiem. Komisijas priekšlikumā par Viseiropas privāto pensiju produktu (PEPP) ir paredzētas vairākas informācijas atklāšanas prasības saistībā ar VSP faktoriem 26 .
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Šis priekšlikums ietilpst dalītas kompetences jomā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu, un tā pamatā ir LESD 114. pants, kas ļauj pieņemt pasākumus, lai tuvinātu valsts tiesību aktus, kuru mērķis ir iekšējā tirgus izveide un darbība.
Informācijas atklāšana individuālajiem ieguldītājiem nostiprina to aizsardzību, jo tās mērķis ir veicināt individuālo ieguldītāju iespējas pieņemt pārdomātu lēmumu. Pašlaik individuālie ieguldītāji nevar izmantot iekšējā tirgus sniegtās priekšrocības, jo nav speciāla un saskaņota informācijas atklāšanas regulējuma attiecībā uz VSP risku integrēšanu, kas jāīsteno aktīvu pārvaldītājiem, tostarp ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas nodrošina portfeļa pārvaldības pakalpojumus, AKUI un citiem pensiju fondiem, apdrošināšanas sabiedrībām, kas piedāvā apdrošināšanas ieguldījumu produktus, apdrošināšanas starpniekiem un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas sniedz konsultācijas. Turklāt individuālajiem ieguldītājiem pašlaik netiek atklāta saskaņota informācija par finanšu produktiem un pakalpojumiem, kuru mērķis ir ilgtspējīgi ieguldījumi.
Analīze, kas veikta kā daļa no ietekmes novērtējuma ziņojuma, liecina, ka finanšu tirgus dalībniekiem un finanšu konsultantiem trūkst normatīvu stimulu, lai atklātu individuālajiem ieguldītājiem informāciju par to, kā tie integrē ilgtspējas faktorus savā ieguldījumu lēmumu pieņemšanas procesā. Tas savukārt individuālajiem ieguldītājiem apgrūtina un sadārdzina pārdomāta ieguldījumu lēmuma pieņemšanu. Informācijas atklāšana aktīvu pārvaldības, apdrošināšanas un pensiju nozarē joprojām ir nesistemātiska, nesaskaņota un nenodrošina salīdzināmību.
Ietekmes novērtējuma ziņojumā bija norādīts uz būtiskajām atšķirībām starp dalībvalstīm un finanšu pakalpojumu nozarēm. Vienlaicīgi veidojas arī tirgus prakse, kuras pamatā ir komerciālu apsvērumu virzītas prioritātes un kura izraisa rezultātu atšķirības un vēl vairāk nevajadzīgi sadrumstalo tirgu. Informācijas atklāšanas standartu un tirgus prakses atšķirību dēļ ir ļoti sarežģīti salīdzināt dažādus finanšu produktus un pakalpojumus, kā arī rodas negodīgi apstākļi dažādiem finanšu pakalpojumiem un produktiem, ražotājiem un izplatīšanas kanāliem un papildu šķēršļi iekļūšanai iekšējā tirgū. Atšķirības arī izraisa apjukumu individuālajiem ieguldītājiem, kropļo to ieguldījumu lēmumus un mazina ilgtspējīgu ieguldījumu iespējas. Atšķirīgas prasības un pieejas var apdraudēt pamatbrīvības un tādējādi tieši ietekmēt iekšējā tirgus darbību. Lai reaģētu uz Parīzes klimata nolīgumu un ņemot vērā to, ka finanšu tirgus dalībnieki ir svarīgs virzītājspēks, dalībvalstis, visticamāk, arī pieņems atšķirīgus papildu valsts pasākumus ilgtspējīgāku ieguldījumu stimulēšanai. Tomēr šādi atšķirīgi pasākumi varētu radīt šķēršļus iekšējā tirgus pienācīgai darbībai un kaitēt finanšu tirgus dalībniekiem. Informācijas atklāšanas noteikumi nereglamentē šo finanšu tirgus dalībnieku un finanšu konsultantu piekļuvi tirgum, bet gan nosaka to, kā tiek veiktas to darbības. Noteikumi ir pamats pareizai un drošai iekšējā tirgus darbībai, garantē dažādu finanšu tirgus dalībnieku un finanšu konsultantu konkurenci un saglabā stimulus tiekties uz inovāciju. Tāpēc piemērots juridiskais pamats ir LESD 114. pants.
Fondu pārvaldnieku darbības sākšanu reglamentē Direktīva 2009/65/EK, Direktīva 2011/61/ES, Regula (ES) Nr. 345/2013 un Regula (ES) Nr. 346/2013. AKUI darbības sākšanu reglamentē Direktīva (ES) 2016/2341, apdrošināšanas sabiedrību darbības sākšanu — Direktīva 2009/138/EK, portfeļa pārvaldības pakalpojumu sniedzēju darbības sākšanu — Direktīva 2014/65/ES un finanšu konsultantu darbības sākšanu — Direktīva 2014/65/ES un Direktīva (ES) 2016/97. Šiem finanšu tirgus dalībniekiem un finanšu konsultantiem arī turpmāk būs piemērojami šie regulējumi, un regulējumos paredzētos informācijas atklāšanas noteikumus papildinās šajā jaunajā regulā ietvertie informācijas atklāšanas noteikumi.
Ar šo priekšlikumu tiek grozīta Direktīva (ES) 2016/2341, kuras pamatā ir LESD 53. pants, 62. pants un 114. panta 1. punkts. Tas pilnvaro Komisiju pieņemt deleģētos aktus, kuros konkrēti norādīts piesardzības princips attiecībā uz VSP risku ņemšanu vērā un VSP faktoru iekļaušanu iekšējos ieguldījumu lēmumu pieņemšanas un riska pārvaldības procesos. Tā kā vispārējā pārvaldībā un riska pārvaldībā jau vajadzētu būt integrētiem VSP faktoriem un riskiem, šīs darbības būtu jāorganizē tā, lai tās atbilstu deleģētajiem aktiem. Komisija plāno izmantot gan pašreizējās pilnvaras atbilstoši Direktīvai 2009/65/EK, Direktīvai 2009/138/EK un Direktīvai 2011/61/ES, lai precizētu VSP risku integrēšanu atbilstoši minētajām direktīvām, gan pilnvaras atbilstoši Direktīvai (ES) 2016/2341, kas paredz līdzekļus, ar kuriem vienādi nodrošināt patērētāju aizsardzību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp AKUI un citiem finanšu tirgus dalībniekiem. Ierosinātās izmaiņas Direktīvā (ES) 2016/2341 attiecas uz noteikumiem par AKUI kā darbību ieguldījumu jomā, tāpēc atbilstošais juridiskais pamats ir LESD 114. pants.
• Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Šis priekšlikums atbilst Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteiktajam subsidiaritātes principam.
Saskaņā ar subsidiaritātes principu Savienības līmeņa rīcību var īstenot tikai tad, ja dalībvalstis vienas pašas nespēj sasniegt paredzētos mērķus. Apzinātās problēmas neskar tikai vienas dalībvalsts teritoriju. Attiecīgi priekšlikuma mērķis ir nodrošināt koordinētu risinājumu to trūkumu novēršanai, kuri izriet no pašreizējiem ES tiesību aktiem, kas attiecas uz finanšu tirgus dalībniekiem un finanšu konsultantiem. To, ka Līgumā noteiktās brīvības tiek izmantotas vienoti un ar juridisku noteiktību, var labāk nodrošināt, ja veic pasākumus ES līmenī.
•Proporcionalitāte
Šis priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam, kas noteikts LES 5. pantā. Ierosinātie pasākumi ir vajadzīgi, lai nodrošinātu pārredzamību un samazinātu ieguldītājiem meklēšanas izmaksas un lai šajā nolūkā noteiktu, kā finanšu tirgus dalībnieki un finanšu konsultanti integrē ilgtspējas riskus ieguldījumu procesā. Informācijas pieejamība un kvalitāte šajā aspektā ir būtisks elements vienādu apstākļu radīšanai, jo nodrošina saskaņotu pieeju starp nozarēm un dalībvalstīm. Apspriešanās apliecināja, ka izmaksas saistībā ar VSP faktoru ņemšanu vērā un integrēšanu ir nelielas.
Šim priekšlikumam pievienotais ietekmes novērtējuma ziņojums apliecina, ka Direktīvā 2009/65/EK, Direktīvā 2009/138/EK, Direktīvā 2011/61/ES, Direktīvā 2014/65/ES, Direktīvā (ES) 2016/97, Direktīvā (ES) 2016/2341, Regulā (ES) Nr. 345/2013 un Regulā (ES) Nr. 346/2013 nav konkrēti aplūkota un prasīta informācijas atklāšana par ilgtspēju. Šā priekšlikuma mērķis ir samazināt individuālajiem ieguldītājiem meklēšanas izmaksas saistībā ar ilgtspējīgiem ieguldījumiem.
Tāpēc priekšlikums nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai risinātu jautājumus ES līmenī.
•Juridiskā instrumenta izvēle
Šis priekšlikums ietver noteikumus, kas koordinēti risina jautājumus par trūkumiem ieguldītāju aizsardzības pasākumos un garantē individuālajiem ieguldītājiem lielāku juridisko noteiktību. Pārredzamības trūkumu attiecībā uz ilgtspējas risku integrēšanu un ilgtspējīgu ieguldījumu nodrošināšanu nevarēs novērst, tikai grozot Direktīvu 2009/65/EK, Direktīvu 2009/138/EK, Direktīvu 2011/61/ES, Direktīvu 2014/65/ES, Direktīvu (ES) 2016/97, Direktīvu (ES) 2016/2341, Regulu (ES) Nr. 345/2013 un Regulu (ES) Nr. 346/2013, jo tas varētu izraisīt nevienādu īstenošanu. Priekšlikuma mērķis ir palielināt pārredzamību attiecībā uz ilgtspējas risku integrēšanu un ilgtspējīgu ieguldījumu nodrošināšanu. Minēto mērķu sasniegšanai ir vajadzīga tieši piemērojama regula, kas nodrošina pilnīgu saskaņošanu, un tā ir vislabākais veids, kā nodrošināt dažādo tiesisko regulējumu maksimālu saskaņošanu, lai novērstu atšķirības.
3.RETROSPEKTĪVO IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Atbildes, kas saņemtas sabiedriskajā apspriešanā par ilgtspējīgiem ilgtermiņa ieguldījumiem (no 2015. gada 18. decembra līdz 2016. gada 31. martam), liecina, ka saikne starp institucionālo ieguldītāju un aktīvu pārvaldītāju pienākumiem un VSP ir vāja un ka tirgi nepietiekami integrē VSP riskus un nepietiekami reaģē uz VSP iespējām.
2016. gada decembrī tika izveidota Augsta līmeņa ekspertu grupa ilgtspējīga finansējuma jautājumos (HLEG), lai tā, sniedzot ieteikumus, palīdzētu izstrādāt ES stratēģiju par ilgtspējīgu finansējumu, — tā 2017. gada jūlija vidū publicēja HLEG starpposma ziņojumu par ilgtspējīgas Eiropas ekonomikas finansēšanu, ar ko tā iepazīstināja ieinteresēto personu pasākumā 2017. gada 18. jūlijā, pēc kura tika izsūtīta apspriešanas anketa. Vienlaicīgi ar HLEG galīgo ziņojumu par ilgtspējīgas Eiropas ekonomikas finansēšanu 2018. gada 31. janvārī tika publicēts saņemto atsauksmju kopsavilkums. Atsauksmju kopsavilkumā ir apkopotas respondentu atbildes uz anketas jautājumiem. Visās atbildēs bija izteikti vērojamas dažas tendences, tostarp tika uzsvērts
·ES mēroga stratēģijas attiecībā uz ilgtspēju nozīmīgums;
·tādas vides nodrošināšanas nozīmīgums, kura ir labvēlīga ilgtspējīgiem ieguldījumiem un turpmākam finansējumam;
·vajadzība definēt institucionālo ieguldītāju un aktīvu pārvaldītāju pienākumus attiecībā uz ilgtspēju, ko varētu paplašināt, iekļaujot plašākus vides, sociālos un pārvaldības apsvērumus; tas, ka pienākumu definīcijā būtu arī jāiekļauj jēdziens “ilgtspēja”;
·vajadzība uzlabot informācijas atklāšanu.
Komisija saņēma astoņas atbildes uz sākotnējo ietekmes novērtējumu par institucionālo ieguldītāju un aktīvu pārvaldītāju pienākumiem attiecībā uz ilgtspēju (no 2017. gada 13. novembra līdz 11. decembrim). Visās atbildēs tika pausts atbalsts Komisijas darbam, kas tiek veikts, lai nodrošinātu, ka institucionālie ieguldītāji un aktīvu pārvaldītāj izvērtē, pastāvīgi ņem vērā un dara zināmus ilgtspējas faktorus. Turklāt visās atbildēs bija minēti tādi jautājumi kā pārredzamība un informācijas atklāšana, VSP integrēšanas uzraudzība, ieguldītāju pienākumu precizēšana spēkā esošajos ES tiesību aktos, pieejamo datu salīdzināmība un uzticamība, kā arī riska pārvaldības un vadības kārtība.
Komisija turpināja apspriešanos ar ieinteresētajām personām un rīkoja sabiedrisko apspriešanu par institucionālo ieguldītāju un aktīvu pārvaldītāju pienākumiem attiecībā uz ilgtspēju (no 2017. gada 13. novembra līdz 2018. gada 29. janvārim). Apspriešanās laikā tika plašāk aplūkoti divi no astoņiem HLEG starpposma ziņojumā sniegtajiem ieteikumiem, jo īpaši tika prasīti viedokļi par VSP faktoru integrēšanu, ko īsteno institucionālie ieguldītāji un aktīvu pārvaldītāji. Komisija apspriešanā saņēma 191 atbildi.
Komisija arī veica mērķtiecīgas ieinteresēto personu intervijas (no 2018. gada janvāra līdz februārim), t. i., tā intervēja vidējos/lielos aktīvu pārvaldītājus un institucionālos ieguldītājus (apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus), kas jau ir integrējuši VSP faktorus savā lēmumu pieņemšanas procesā un/vai piedāvā sociāli atbildīgus ieguldījumu produktus. Tika intervētas 23 struktūras. Tika izmantotas aptaujas anketas par ieguldījumu un datiem. Lielākā daļa intervēto struktūru apstiprināja, ka ir svarīgi ES līmenī precizēt, vai institucionālo ieguldītāju un aktīvu pārvaldītāju pienākumi ietver ar VSP saistīto risku izvērtēšanu un to ņemšanu vērā, ja tie ir būtiski. Intervētās struktūras sniedza plašākas atsauksmes par tādām jomām kā ieguldījumu stratēģija, riska pārvaldība, pārvaldības pasākumi (t. i., īpaša VSP komiteja, VSP valdes loceklis, VSP iekšējās kontroles procesi), ieguldījumu saņēmēju iesaiste un balsošanas politika. Dažas struktūras arī norādīja, ka tās ir ieviesušas atsevišķu VSP politiku, ka tām ir jāziņo VSP komitejai un valdei un ka to atalgojuma politika bija pielāgota VSP. Aktīvu pārvaldītāji norādīja, ka VSP integrēšana rada vairākas priekšrocības, piemēram, pozitīvi ietekmē finansiālos rādītājus (jo īpaši ilgtermiņā), uzlabo pārvaldītā portfeļa riska un ienesīguma iezīmes, kā arī uzsvēra VSP integrēšanas radītos ieguvumus reputācijai un spējai piesaistīt jaunus klientus. Apdrošinātāji un pensiju fondi norādīja uz ieguldītāju pieprasījuma palielināšanos. Lielākā daļa intervēto struktūru atklāj ar VSP saistītu informāciju struktūras līmenī un gada/periodiskajos paziņojumos, savukārt citas to atklāj tieši klientiem un nepublisko. Dažas struktūras ir sākušas publiskot VSP informāciju produktu līmenī.
Turklāt Komisija 2017. gada 18. jūlijā organizēja konferenci “Ilgtspējīgs finansējums — starpposma ziņojums”. Aptuveni 450 pārstāvjiem bija iespēja apspriest HLEG starpposma ziņojumu un sniegt atsauksmes. Komisija 2018. gada 22. martā arī organizēja augsta līmeņa konferenci “Ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana”, lai uzturētu aktivitāti līdztekus samitam “One Planet Summit” un turpinātu nostiprināt ES līderu un galveno privātā sektora dalībnieku atbalstu un apņemšanos veicināt izmaiņas, kas vajadzīgas finanšu sistēmā, lai finansētu pāreju uz mazoglekļa ekonomiku.
•Ekspertu atzinumu apkopošana un izmantošana
Komisija kā atsauci izmantoja vairākus pētījumus, informāciju un datu avotus, kas iegūti no Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas, ESAO, HLEG, Eurosif, akadēmiskajām aprindām, ideju laboratorijām, Eiropas Fondu un aktīvu pārvaldības asociācijas, tirgus ziņojumiem un privāto sabiedrību veiktiem pētījumiem. Šim procesam arī tika izmantots Komisijas pētījums par resursu efektivitāti un ieguldītāju fiduciārajiem pienākumiem, kas publicēts 2015. gadā. Komisija arī pamatojās uz pieredzi, kas gūta divos “Apvārsnis 2020” projektos saistībā ar ilgtspējīgu finansējumu, t. i., projektā par ilgtspējīgu energoieguldījumu (IEI) parametriem, kritērijiem un novērtēšanas rīkiem finanšu nozarei un projektā par enerģētikas pārkārtošanas riskiem un iespējām.
•Ietekmes novērtējums
Gatavojot šo iniciatīvu, tika veikts ietekmes novērtējums.
Šajā priekšlikumā ir ņemti vērā atzinumi (pozitīvs atzinums ar atrunām, kas izdots 2018. gada 14. maijā, un iepriekšējie divi negatīvi atzinumi), kurus sniegusi Regulējuma kontroles padome. Šajā priekšlikumā un pārskatītajā ietekmes novērtējumā ir ņemti vērā padomes ieteikumi, kuros tika secināts, ka ir vajadzīgi pielāgojumi, pirms var turpināt šo iniciatīvu. Vislielākās bažas padomei bija par izmaksām, kas saistībā ar informācijas atklāšanas prasībām rastos gan mazākiem emitentiem, gan attiecīgajām finanšu struktūrām. Padomes bažas attiecīgi ir ņemtas vērā ietekmes novērtējuma ziņojumā ietvertajā politikas risinājumu aprakstā:
a)precizēta informācijas atklāšana saistībā ar ilgtspējas risku integrēšanu un informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz finanšu produktiem vai pakalpojumiem, kas tiecas nodrošināt ilgtspējīgus ieguldījumus;
b)identificēti stimuli, kas palīdzētu finanšu tirgus dalībniekiem un finanšu konsultantiem samazināt izmaksas un ko var segt sabiedrības, kuras saņem ieguldījumus, proti, izmantot informāciju pārvaldības ziņojumos vai nefinanšu pārskatos saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES;
c)izklāstīti tādu situāciju piemēri, kad informācija un dati var nebūt tieši pieejami tirgū vai kad pieejamie dati var būt nekvalitatīvi un/vai nesalīdzināmi;
d)uzlabots līdzsvars starp izmaksām un ieguvumiem.
Tādējādi ietekmes novērtējumā tikai izvērtēti šādi politikas risinājumi:
a)konkrēta prasība integrēt VSP riskus ieguldījumu lēmumu pieņemšanas vai konsultāciju procesos kā viens no pienākumiem pret ieguldītājiem un/vai finansējuma saņēmējiem;
b)obligāts pienākums finanšu tirgus dalībnieku un finanšu konsultantu līmenī atklāt informāciju par to, kā VSP riski ir integrēti ieguldījumu lēmumu pieņemšanas un konsultāciju procesā;
c)obligāts pienākums atklāt informāciju par VSP risku integrēšanu ieguldījumu lēmumu pieņemšanas vai konsultāciju procesā attiecībā uz konkrēto finanšu produktu vai pakalpojumu;
d)turklāt, ja finanšu tirgus dalībnieki un finanšu konsultanti, kas pārdod finanšu produktus vai pakalpojumus, apgalvo, ka šādiem produktiem vai pakalpojumiem ir ilgtspējīgu ieguldījumu mērķi, — pienākums atklāt informāciju par to, kā ieguldījumu lēmumi palīdz sasniegt ilgtspējīgu ieguldījumu mērķus (ex-post informācijas atklāšana, sniedzot regulārus ziņojumus), un par to, kā ieguldījumu stratēģija ir pielāgota ilgtspējīgu ieguldījumu mērķiem (ex-ante informācijas atklāšana pirmslīguma un līguma dokumentos).
Šajā regulā ir aplūkoti politikas risinājumi a), b), c) un d). Uz politikas risinājumu a) attiecas grozījums Direktīvā (ES) 2016/2341, ar ko ievieš Komisijas pilnvaras pieņemt attiecīgus deleģētos aktus.
No ieinteresētajām personām saņemtās atsauksmes apstiprināja, ka skaidrai un saskaņotai pieejai attiecībā uz VSP risku integrēšanu būtu tāda ekonomiskā ietekme, kā izklāstīts turpmāk. Pirmkārt, individuālajiem ieguldītājiem būs vairāk informācijas par to, kā finanšu tirgus dalībnieki un finanšu konsultanti integrē VSP riskus savos ieguldījumu lēmumu pieņemšanas vai konsultāciju procesos. VSP riski tiktu sistemātiskāk ņemti vērā finanšu modelēšanā, nodrošinot optimālu līdzsvaru starp risku un ienesīgumu, vismaz ilgtermiņā, un tādējādi veicinot tirgus efektivitāti. Tas mudinās finanšu tirgus dalībniekus un finanšu konsultantus būt novatoriskiem, īstenojot ieguldījumu stratēģijas vai sniedzot ieteikumus, jo tiks ņemts vērā plašāks finansiālu un nefinansiālu apsvērumu klāsts, radot apstākļus jaunu ieguldītāju piesaistīšanai. Galu galā palielināsies konkurence, kas stimulēs struktūras pieņemt augstus VSP standartus.
No ieinteresētajām personām saņemtajās atsauksmēs arī bija norādīts, ka ar VSP saistītās izmaksas ir daļa no kopējām iekšējām un organizatoriskajām izmaksām, kas saistītas ar riska pārvaldību un konkrētu riska darījumu uzraudzību. Papildu uzdevumi, kas ar šo iniciatīvu noteikti finanšu tirgus dalībniekiem un finanšu konsultantiem, faktiski tiktu integrēti pašreizējās organizatoriskajās un darbības procedūrās.
Obligāta informācijas atklāšana palielinās vispārējo pārredzamību, mazinot informācijas asimetriju starp individuālajiem ieguldītājiem un finanšu struktūrām. Palielināsies individuālajiem ieguldītājiem pieejamās informācijas detalizācija. Informācija efektīvi palīdzēs apgūt tirgu un labāk ļaus sasniegt vispārējo mērķi samazināt meklēšanas izmaksas individuālajiem ieguldītājiem.
Dažas ieinteresētās personas norādīja, ka vislielākās izmaksas radīs pirmslīguma un līguma dokumentu pārskatīšana (piemēram, aptuveni 40 000 EUR uz katru prospektu, kas būs vienreizējas izmaksas). Tomēr ir paredzams, ka minētās izmaksas būs nelielas, ja būs pārejas periods, kā ir ieteikts atbilstoši vēlamajam risinājumam. Ieinteresētās personas arī norādīja, ka jebkurā gadījumā prospekts ir regulāri jāpārskata, tādējādi izmaksām, ko rada ar VSP saistītas informācijas iekļaušana, vajadzētu būt daļai no tā. Informācijas atklāšana arī uzlabo finanšu struktūru reputāciju, kā arī ļauj samazināt individuālajiem ieguldītājiem izmaksas, kas tiem rodas, meklējot finanšu produktus un/vai pakalpojumus, lai pieņemtu ieguldījumu lēmumus, kuri atbilst to vēlmēm attiecībā uz ilgtspēju.
Konkurētspējīgākam un efektīvākam VSP produktu un pakalpojumu tirgum apvienojumā ar individuālo ieguldītāju palielinātu pieprasījumu pēc šādiem produktiem un pakalpojumiem saistībā ar to, ka samazinās meklēšanas izmaksas, galu galā būtu jāveicina šā tirgus izaugsme.
•Pamattiesības
Priekšlikums veicina Pamattiesību hartā (“Harta”) nostiprinātās tiesības. Tas ietekmē augsta vides aizsardzības līmeņa integrāciju (Hartas 37. pants) un dažādas sociālās tiesības (piemēram, Hartas 25. un 26. pants), kā arī sociālo kohēziju (Hartas 36. pants), jo tā galvenais mērķis ir veicināt to, ka institucionālie ieguldītāji un aktīvu pārvaldītāji integrē ilgtspējas faktorus, un nodrošināt informācijas atklāšanas regulējumu attiecībā uz integrēšanu un ieguldījumu ietekmi uz reālo ekonomiku un to spēju stimulēt un radīt pareizos stimulus pārejai uz zaļu un resursefektīvu mazoglekļa ekonomiku.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Šim priekšlikumam nav ietekmes uz Komisijas budžetu.
5.CITI ELEMENTI
•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un pārskatu sniegšanas kārtība
Šīs regulas izvērtēšana tiks veikta vismaz 60 mēnešus pēc tās stāšanās spēkā.
•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums
Priekšlikuma 1. pantā ir noteikts regulas priekšmets, proti, pārredzamības prasības finanšu tirgus dalībniekiem, apdrošināšanas starpniekiem, kas sniedz apdrošināšanas konsultācijas par apdrošināšanas ieguldījumu produktiem (IBIP), un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas sniedz ieguldījumu konsultācijas (finanšu konsultantiem), par ilgtspējas risku integrēšanu to ieguldījumu lēmumu pieņemšanas procesos vai — attiecīgā gadījumā — konsultāciju procesos un pārredzamību attiecībā uz finanšu produktiem, kuru mērķis ir ilgtspējīgi ieguldījumi, tostarp oglekļa dioksīda emisiju samazināšana.
Priekšlikuma 2. pantā ir izklāstīti noteikumi un definīcijas, kas izmantotas šajā regulā, jo īpaši terminu “finanšu tirgus dalībnieks”, “finanšu produkts”, “ilgtspējīgi ieguldījumi” un citu terminu definīcijas. Proti, “finanšu tirgus dalībnieks” ir apdrošināšanas sabiedrība, kas piedāvā IBIP, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks (AIFP), ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas nodrošina portfeļa pārvaldības pakalpojumus, arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcija (AKUI) vai PVKIU pārvaldības sabiedrība, kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieks vai kvalificēts sociālās uzņēmējdarbības fonds. Tā kā saskaņā ar Regulu (ES) 2015/760 27 Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondus (ELTIF) var pārvaldīt tikai AIFP, uz AIFP, kas pārvalda ELTIF, attiecas finanšu tirgus dalībnieka definīcija, un tādējādi tiem ir pienākums atbilstoši šai regulai izpildīt pārredzamības prasības attiecībā uz ELTIF. Lai šīs regulas piemērošanas jomā iekļautu dzīvības apdrošināšanas polises ar ieguldījumu elementiem, šīs regulas mērķiem IBIP ietver IBIP, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1286/2014 28 4. panta 2. punktā, kā arī apdrošināšanas ieguldījumu produktus, ko piedāvā profesionāliem ieguldītājiem.
Saskaņā ar 3. pantu finanšu tirgus dalībniekiem ir jāpublicē rakstiskas politikas nostādnes par ilgtspējas risku integrēšanu ieguldījumu lēmumu pieņemšanas procesā. Finanšu tirgus dalībniekiem minētās politikas nostādnes jāpublicē savās tīmekļa vietnēs un pastāvīgi jāatjaunina. Šis pienākums attiecas arī uz finanšu konsultantiem.
Priekšlikuma 4. pantā ir noteikts, ka finanšu tirgus dalībniekiem pirms līguma noslēgšanas ir jāatklāj informācija par to, kā finanšu tirgus dalībnieki un finanšu konsultanti integrē ilgtspējas riskus. Šis pienākums papildina to, kas jau ir paredzēts piemērojamos nozares noteikumos (Direktīvā 2009/65/EK, Direktīvā 2009/138/EK, Direktīvā 2011/61/ES, Direktīvā 2014/65/ES, Direktīvā (ES) 2016/97, Direktīvā (ES) 2016/2341, Regulā (ES) Nr. 345/2013 un Regulā (ES) Nr. 346/2013). Finanšu tirgus dalībniekiem ir jāsniedz apraksti par procedūrām un nosacījumiem, ko piemēro ilgtspējas risku integrēšanai ieguldījumu lēmumos, par to, kāda ir paredzamā ilgtspējas risku ietekme uz piedāvāto finanšu produktu atdevi, un par to, kā finanšu tirgus dalībnieku atalgojuma politikā tiek ņemta vērā ilgtspējas risku integrēšana un ilgtspējīgi ieguldījumi. Tādus pašus pienākumus, kas pielāgoti, lai atbilstu konsultāciju procesam, piemēro finanšu konsultantiem.
Priekšlikuma 5. pantā ir izklāstīti pirmslīguma pārredzamības noteikumi par ilgtspējīgiem ieguldījumiem. Finanšu tirgus dalībniekiem ir jāiekļauj informācija par to, kā tiek nodrošināta ilgtspējīgu ieguldījumu mērķa sasniegšana, t. i., vai par atsauces etalonu ir izraudzīts indekss, un jāsniedz skaidrojums par to, kāpēc etalona svērums un sastāvdaļas atšķiras no plašā tirgus indeksa. Kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldnieki, kuri dara pieejamu informāciju par pozitīvo sociālo ietekmi, kas izvirzīta par konkrēta fonda mērķi saskaņā ar Regulā (ES) Nr. 346/2013 noteiktajām metodēm, var izmantot šo informāciju 5. panta mērķiem. Priekšlikuma 5. pantā ir izklāstīti īpaši informācijas atklāšanas noteikumi par finanšu produktiem, kuru mērķis ir samazināt oglekļa dioksīda emisijas. Lai standartizētu un racionalizētu informācijas atklāšanu pirms līguma noslēgšanas, šis pants pilnvaro Komisiju pieņemt regulatīvus tehniskos standartus. Regulatīvo tehnisko standartu projekts būtu jāizstrādā Eiropas Banku iestādei (“EBI”), Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei (“EAAPI”) un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (“ESMA”), kopīgi darbojoties Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotajā komitejā (“apvienotā komiteja”).
Ar 6. pantu tiek ieviesta prasība finanšu tirgus dalībniekiem publicēt savās tīmekļa vietnēs papildus informācijai, kas sniedzama saskaņā ar 5. un 7. pantu, aprakstu par ilgtspējīgu ieguldījumu mērķi un informāciju par metodēm, ko izmanto, lai izvērtētu, novērtētu un uzraudzītu ieguldījumu efektivitāti. Lai standartizētu un racionalizētu informācijas atklāšanu pirms līguma noslēgšanas, šis pants arī paredz pilnvarojumu attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem. Regulatīvo tehnisko standartu projekts būtu jāizstrādā EBI, EAAPI un ESMA, kopīgi darbojoties apvienotajā komitejā.
Tā kā pašreizējās informācijas atklāšanas prasības, kas noteiktas ES tiesību aktos, nesniedz visu informāciju, kas vajadzīga, lai pienācīgi informētu individuālos ieguldītājus par tādu ietekmi uz to ieguldījumiem, kura saistīta ar ilgtspēju, finanšu tirgus dalībniekiem saskaņā ar 7. pantu periodiskos ziņojumos ir jāsniedz ilgtspējīgu ieguldījumu ietekmes sīks apraksts, iekļaujot attiecīgus ilgtspējas rādītājus. Kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldnieki, kuri dara pieejamu informāciju par vispārējiem sasniegtajiem sociālajiem rezultātiem un saistītajām izmantotajām metodēm saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 346/2013, var izmantot šo informāciju 7. panta mērķiem. Ja par atsauces etalonu ir izraudzīts indekss, finanšu tirgus dalībniekiem ir arī jāiekļauj apraksts, kurā salīdzināta portfeļa ietekme, pamatojoties uz etalonu, un plašais tirgus indekss no svēruma, sastāvdaļu un ilgtspējas rādītāju viedokļa. Šie apraksti jāparedz papildus ziņošanas pienākumiem, kas finanšu tirgus dalībniekiem noteikti Direktīvā 2009/65/EK, Direktīvā 2011/61/ES, Direktīvā (ES) 2016/2341, Regulā (ES) Nr. 345/2013 un Regulā (ES) Nr. 346/2013. Attiecībā uz apdrošināšanas ieguldījumu produktiem Direktīvā 2009/138/EK nav paredzēti gada pārskatu sniegšanas pienākumi apdrošināšanas sabiedrībām. Tāpēc 7. pants nodrošina, ka attiecīgā informācija tiek darīta pieejama katru gadu un saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 185. panta 6. punktu, t. i., rakstiski un oficiālā valodā, kā noteikts saskaņā ar minēto direktīvu. Priekšlikuma 7. pants arī nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas nodrošina portfeļa pārvaldības pakalpojumus, atklāj informāciju periodiskajos paziņojumos, kas minēti Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 6. punktā. Lai izpildītu informācijas atklāšanas prasības, finanšu tirgus dalībnieki var izmantot informāciju, kas ietverta vadības ziņojumos saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 19. pantu vai nefinanšu pārskatos saskaņā ar 19.a pantu. Lai standartizētu un racionalizētu informācijas atklāšanu, šis pants arī nosaka pilnvarojumu attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem. Regulatīvo tehnisko standartu projekts būtu jāizstrādā EBI, EAAPI un ESMA, kopīgi darbojoties apvienotajā komitejā.
Saskaņā ar 8. pantu finanšu tirgus dalībniekiem un finanšu konsultantiem jānodrošina, ka visa to tīmekļa vietnēs publicētā informācija ir atjaunināta, tostarp ir iekļauts saprotams skaidrojums par visiem publicētās informācijas grozījumiem.
Saskaņā ar 9. pantu finanšu tirgus dalībniekiem un finanšu konsultantiem ir jānodrošina, ka tirgvedības paziņojumi nav pretrunā informācijai, kas atklāta atbilstoši šai regulai, ja vien nozares tiesību akti, jo īpaši Direktīva 2009/65/EK, Direktīva 2014/65/ES, Direktīva (ES) 2016/97 un Regula (ES) Nr. 1286/2014, neparedz stingrākus noteikumus. Priekšlikuma 9. pants arī pilnvaro Komisiju īstenot tehniskos standartus. Īstenošanas tehnisko standartu projekts jāizstrādā EBI, EAAPI un ESMA, kopīgi darbojoties apvienotajā komitejā.
Ar 10. pantu tiek grozīta Direktīva (ES) 2016/2341. Ar grozījumu Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar LESD 290. pantu deleģētajos aktos norādīt piesardzības principu attiecībā uz vides, sociālo un pārvaldības risku ņemšanu vērā un vides, sociālo un pārvaldības faktoru integrēšanu iekšējos ieguldījumu lēmumu pieņemšanas un riska pārvaldības procesos. Tā kā pārvaldības un riska pārvaldības noteikumi atbilstoši Direktīvai (ES) 2016/2341 jau ir piemērojami ieguldījumu lēmumiem un riska novērtējumiem, tostarp vides, sociālajiem un pārvaldības apsvērumiem, AKUI darbībām un pamatprocesiem vajadzētu būt pārdomātiem, lai tie atbilstu deleģētajiem aktiem. Deleģētajiem aktiem būtu attiecīgā gadījumā jānodrošina atbilstība deleģētajiem aktiem, kas pieņemti atbilstoši Direktīvai 2009/65/EK, Direktīvai 2009/138/EK un Direktīvai 2011/61/ES.
Savukārt 11. pantā ir noteikts, ka šīs regulas piemērošanas novērtējums jāveic vismaz 60 mēnešus pēc regulas stāšanās spēkā.
Saskaņā ar 12. pantu šo regulu būtu jāsāk piemērot 12 mēnešus pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Tomēr pilnvarojumi, kas noteikti 5. panta 5. punktā, 6. panta 2. punktā, 7. panta 4. punktā, 9. panta 2. punktā un 10. pantā, ir piemērojami no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Lai nodrošinātu, ka pirmie gada pārskati, kuros ietverta informācija saskaņā ar 7. panta 1.–3. punktu, aptver pilnu kalendāro gadu, 7. panta 1.–3. punkta piemērošanu atliek līdz 1. janvārim nākamajā gadā pēc datuma, kas minēts šā panta otrajā daļā.
2018/0179 (COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
par informācijas atklāšanu saistībā ar ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ilgtspējas riskiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2016/2341
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, un jo īpaši tā 114. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu 29 ,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 30 ,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1)Pāreja uz mazoglekļa, ilgtspējīgāku un resursu ziņā efektīvāku aprites ekonomiku ir būtiska, lai nodrošinātu Savienības ekonomikas konkurētspēju ilgtermiņā. Parīzes klimata nolīgumā (COP 21), ko Savienība ratificēja 2016. gada 5. oktobrī 31 un kas stājās spēkā 2016. gada 4. novembrī, ir izvirzīts mērķis stiprināt reaģēšanu uz klimata pārmaiņām, cita starpā pielāgojot finanšu plūsmas virzībai uz zemu siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni un pret klimata pārmaiņām noturīgu attīstību.
(2)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2009/65/EK 32 , Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2009/138/EK 33 , Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2011/61/ES 34 , Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2014/65/ES 35 , Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (ES) 2016/97 36 , Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (ES) 2016/2341 37 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 345/2013 38 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 346/2013 39 ir kopējs mērķis veicināt pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (PVKIU), alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku (AIFP), apdrošināšanas sabiedrību, ieguldījumu brokeru sabiedrību, apdrošināšanas starpnieku, arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju (AKUI), kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldnieku (EuVECA pārvaldnieki) un kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldnieku (EuSEF pārvaldnieki) darbības sākšanu un īstenošanu. Minētās direktīvas un regulas nodrošina vienotāku aizsardzību individuālajiem ieguldītājiem un atvieglo tiem iespējas lietderīgi izmantot finanšu produktu un pakalpojumu plašo klāstu, vienlaikus paredzot noteikumus, kas ļauj ieguldītājiem pieņemt pārdomātus ieguldījumu lēmumus. Lai gan minētie mērķi lielākoties ir sasniegti, informācijas atklāšana individuālajiem ieguldītājiem par ilgtspējas risku un ilgtspējīgu ieguldījumu mērķu integrēšanu PVKIU pārvaldības sabiedrību, AIFP, apdrošināšanas sabiedrību, ieguldījumu brokeru sabiedrību, kas nodrošina portfeļa pārvaldības pakalpojumus, AKUI, pensiju fondu, EuVECA pārvaldnieku un EuSEF pārvaldnieku (finanšu tirgus dalībnieki) lēmumu pieņemšanā un informācijas atklāšana individuālajiem ieguldītājiem par ilgtspējas risku integrēšanu konsultāciju procesos, ko īsteno apdrošināšanas starpnieki, kuri sniedz apdrošināšanas konsultācijas par apdrošināšanas ieguldījumu produktiem (IBIP), un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras sniedz ieguldījumu konsultācijas (finanšu konsultanti), ir nepietiekami attīstīta, jo tai pagaidām nepiemēro saskaņotas prasības.
(3)Ja nebūs saskaņotu Savienības noteikumu par informācijas atklāšanu individuālajiem ieguldītājiem saistībā ar ilgtspēju, pastāv iespēja, ka turpināsies atšķirīgu pasākumu pieņemšana valstu līmenī un atšķirīgu pieeju īstenošana dažādās finanšu nozarēs. Šādi atšķirīgi pasākumi un pieejas turpinātu radīt ievērojamus konkurences kropļojumus, ko izraisa būtiskas informācijas atklāšanas standartu atšķirības. Turklāt tas, ka vienlaicīgi veidojas tirgus prakse, kuras pamatā ir komerciālu apsvērumu virzītas prioritātes un kura izraisa rezultātu atšķirības, pašlaik turpina sadrumstalot tirgu un nākotnē varētu vēl vairāk pasliktināt iekšējā tirgus darbību. Informācijas atklāšanas standartu un tirgus prakses atšķirību dēļ ir ļoti sarežģīti salīdzināt dažādus finanšu produktus un pakalpojumus, kā arī rodas negodīgi konkurences apstākļi starp šiem produktiem un pakalpojumiem un starp izplatīšanas kanāliem un papildu šķēršļi iekļūšanai iekšējā tirgū. Šādas atšķirības var arī radīt apjukumu individuālajiem ieguldītājiem un kropļot to ieguldījumu lēmumus. Nodrošinot atbilstību Parīzes klimata nolīgumam, dalībvalstis varētu pieņemt atšķirīgus valsts pasākumus, kas var radīt šķēršļus iekšējā tirgus pienācīgai darbībai un kaitēt finanšu tirgus dalībniekiem un finanšu konsultantiem. Turklāt tas, ka nav saskaņotu noteikumu par pārredzamību, sarežģī individuālajiem ieguldītājiem iespējas objektīvi salīdzināt dažādus finanšu produktus un pakalpojumus dažādās dalībvalstīs attiecībā uz saistītajiem vides, sociālajiem un pārvaldības riskiem un ilgtspējīgu ieguldījumu mērķiem. Tāpēc ir svarīgi likvidēt pašreizējos šķēršļus iekšējā tirgus darbībai un novērst iespējamus turpmākus šķēršļus.
(4)Lai nodrošinātu saskaņotu šīs regulas piemērošanu un to, ka finanšu tirgus dalībnieki pārredzami un konsekventi piemēro šajā regulā noteiktos informācijas atklāšanas pienākumus, ir jānosaka saskaņota “ilgtspējīgu ieguldījumu” definīcija.
(5)Finanšu tirgus dalībnieku un finanšu konsultantu atalgojuma politikai vajadzētu būt saskaņotai ar ilgtspējas risku un — attiecīgā gadījumā — ilgtspējīgu ieguldījumu mērķu integrēšanu un veidotai tā, lai sekmētu ilgtspējīgu izaugsmi ilgtermiņā. Tāpēc informācijā, ko atklāj pirms līguma noslēgšanas, būtu jāiekļauj informācija par to, kā minēto struktūru atalgojuma politika ir saskaņota ar ilgtspējas risku integrēšanu un kā attiecīgā gadījumā ir nodrošināta tās atbilstība to finanšu produktu un pakalpojumu ilgtspējīgu ieguldījumu mērķiem, kurus finanšu tirgus dalībnieki dara pieejamus vai par kuriem konsultē finanšu konsultanti.
(6)Tā kā ilgtspējas kritēriji ir standarta atsauces punkti, attiecībā pret kuriem tiek novērtēti ilgtspējīgi ieguldījumi, individuālie ieguldītāji pirms līguma noslēgšanas būtu jāinformē par izraudzītā indeksa atbilstību, proti, tā saskaņotību ar ilgtspējīgu ieguldījumu mērķi. Finanšu tirgus dalībniekiem arī būtu jāatklāj iemesli, kāpēc izraudzītā indeksa svērums un sastāvdaļas atšķiras no plašā tirgus indeksa. Lai veicinātu pārredzamību, finanšu tirgus dalībniekiem būtu arī jānorāda, kur ir atrodama informācija par izraudzītā indeksa un plašā tirgus indeksa aprēķināšanai izmantoto metodiku, lai individuālajiem ieguldītājiem būtu vajadzīgā informācija par to, kā notikusi indeksiem pamatā esošo aktīvu atlase un izsvēršana, kuri aktīvi tika izslēgti un kāda iemesla dēļ, kā tika novērtēta ar ilgtspēju saistītā ietekme vai kādi datu avoti tika izmantoti. Šādas informācijas atklāšanai būtu jānodrošina efektīvas salīdzināšanas iespēja un jāveicina pareiza priekšstata radīšana par ilgtspējai labvēlīgiem ieguldījumiem. Ja neviens indekss nav izraudzīts par atsauces etalonu, finanšu tirgus dalībniekiem būtu jāpaskaidro, kā tiek sasniegts ilgtspējīgu ieguldījumu mērķis.
(7)Ja finanšu produkta vai pakalpojuma mērķis ir samazināt oglekļa dioksīda emisijas, informācijā pirms līguma noslēgšanas būtu jāiekļauj mazoglekļa dioksīda emisijas mērķrādītājs. Situācijās, kad nav pieejams Savienības līmenī saskaņots oglekļa etalons, informācijā jāiekļauj sīks apraksts par to, kā tiek nodrošināta minētā mērķrādītāja pastāvīga ievērošana.
(8)Lai uzlabotu pārredzamību un informētu individuālos ieguldītājus, piekļuve informācijai par to, kā finanšu tirgus dalībnieki integrē ilgtspējas riskus ieguldījumu lēmumu pieņemšanas procesos un kā finanšu konsultanti tos integrē konsultāciju procesos, būtu jāreglamentē, nosakot, ka šīm struktūrām minētā informācija jāuztur to tīmekļa vietnēs.
(9)Pašreizējās informācijas atklāšanas prasības, kas noteiktas Savienības tiesību aktos, neparedz, ka ir jāatklāj visa informācija, kas vajadzīga, lai pienācīgi informētu individuālos ieguldītājus par tādu ietekmi uz to ieguldījumiem, kura saistīta ar ilgtspēju. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt konkrētākas informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem. Piemēram, izmantojot rādītājus, kas ir būtiski attiecībā uz izvēlēto ilgtspējīgu ieguldījumu mērķi, būtu regulāri jāziņo par finanšu produktu vispārējo ar ilgtspēju saistīto ietekmi. Ja par atsauces etalonu ir izraudzīts atbilstošs indekss, šāda informācija būtu jāsniedz arī par izraudzīto indeksu un plašā tirgus indeksu, lai varētu veikt salīdzināšanu. Būtu arī jāatklāj informācija par izraudzītā indeksa un plašā tirgus indeksa sastāvdaļām un arī svērumiem, lai plašāk informētu par to, kā tiek sasniegti ilgtspējīgu ieguldījumu mērķi. Ja EuSEF pārvaldnieki dara pieejamu informāciju par pozitīvo sociālo ietekmi, kas izvirzīta par konkrēta fonda mērķi, kopējiem sasniegtajiem sociālajiem rezultātiem un saistītajām izmantotajām metodēm saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 346/2013, tie attiecīgā gadījumā var izmantot minēto informāciju, lai atklātu informāciju atbilstoši šai regulai.
(10)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES 40 nosaka pārredzamības prasības attiecībā uz sociālajiem, vides un korporatīvās pārvaldības aspektiem nefinanšu pārskatu sniegšanā. Tomēr minētajās direktīvās prasītā informācijas forma un noformējums nav piemēroti, lai tos tieši izmantotu finanšu tirgus dalībnieki un finanšu konsultanti darījumos ar individuālajiem ieguldītājiem. Finanšu tirgus dalībniekiem un finanšu konsultantiem vajadzētu būt iespējai informāciju, kas ietverta vadības ziņojumos un nefinanšu pārskatos saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES, attiecīgā gadījumā izmantot šīs regulas mērķiem.
(11)Lai nodrošinātu finanšu tirgus dalībnieku un finanšu konsultantu tīmekļa vietnēs publicētās informācijas ticamību, šāda informācija būtu pastāvīgi jāatjaunina un jebkura tās pārskatīšana vai mainīšana būtu saprotami jāpaskaidro.
(12)Lai precizētu, kā AKUI pieņem ieguldījumu lēmumus un novērtē riskus nolūkā ņemt vērā vides, sociālos un pārvaldības aspektus, Direktīvā (ES) 2016/2341 būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. Lai nodrošinātu AKUI darbību nepārtrauktību un pareizību, ieguldījumu lēmumiem un riska novērtējumiem jau piemēro pārvaldības un riska pārvaldības noteikumus. Ieguldījumu lēmumi būtu jāpieņem un attiecīgo risku, tostarp vides, sociālo un pārvaldības risku, novērtējums būtu jāveic tādā veidā, ka tiek nodrošināta dalībnieku un saņēmēju interešu ievērošana. AKUI darbībām un pamatprocesiem būtu jānodrošina, ka tiek sasniegts deleģēto aktu mērķis. Deleģētajiem aktiem būtu attiecīgā gadījumā jānodrošina atbilstība deleģētajiem aktiem, kas pieņemti atbilstoši Direktīvai 2009/65/EK, Direktīvai 2009/138/EK un Direktīvai 2011/61/ES. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Konkrēti, lai nodrošinātu vienādu dalību deleģēto aktu sagatavošanā, vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem visi dokumenti jāsaņem Eiropas Parlamentam un Padomei un to ekspertiem jāvar sistemātiski piedalīties Komisijas deleģēto aktu sagatavotāju ekspertu grupu sanāksmēs.
(13)Eiropas Banku iestādei (“EBI”), Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei (“EAAPI”) un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (“ESMA”) (visas kopā zināmas kā “EUI”), kas izveidotas attiecīgi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 41 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 42 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 43 , apvienotajā komitejā būtu jāizstrādā regulatīvie tehniskie standarti, kuros sīkāk precizē, kādām noformējuma un satura prasībām ir jāatbilst informācijai par ilgtspēju, kas jāatklāj finanšu tirgus dalībnieku pirmslīguma dokumentos, periodiskajos paziņojumus un tīmekļa vietnēs saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010, Regulas Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu. Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt minētos regulatīvos tehniskos standartus.
(14)Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai apvienotajā komitejā EUI izstrādātos īstenošanas tehniskos standartus pieņemt ar īstenošanas aktiem atbilstoši LESD 291. pantam un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu, lai noteiktu standartu ilgtspējīgu ieguldījumu informācijas noformēšanai tirgvedības paziņojumos.
(15)Tā kā periodiskajos paziņojumos principā tiek apkopoti darījumdarbības rezultāti par pilnu kalendāro gadu, to noteikumu piemērošana, kuri attiecas uz pārredzamības prasībām periodiskajos paziņojumos, būtu jāatliek līdz [PO: lūdzu ierakstīt 1. janvāri nākamajā gadā pēc 12. panta otrajā daļā minētā datuma].
(16)Informācijas atklāšanas noteikumiem, kas ietverti šajā regulā, būtu jāpapildina Direktīvas 2009/65/EK, Direktīvas 2009/138/EK, Direktīvas 2011/61/ES, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/2341 44 , Regulas (ES) Nr. 345/2013 un Regulas (ES) Nr. 346/2013 noteikumi, un tie būtu jāpiemēro papildus minētajiem noteikumiem.
(17)Šajā regulā ir ņemtas vērā pamattiesības un ievēroti principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.
(18)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, nostiprināt aizsardzību individuālajiem ieguldītājiem un uzlabot informācijas atklāšanu tiem, tostarp pārrobežu pirkumu gadījumos, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, jo ir jānosaka vienotas informācijas atklāšanas prasības Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Priekšmets
Šajā regula nosaka saskaņotus noteikumus par pārredzamību, kuri jāpiemēro finanšu tirgus dalībniekiem, apdrošināšanas starpniekiem, kas sniedz apdrošināšanas konsultācijas saistībā ar IBIP, un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas sniedz ieguldījumu konsultācijas, par ilgtspējas risku integrēšanu to ieguldījumu lēmumu pieņemšanas procesā vai konsultāciju procesā un par to finanšu produktu pārredzamību, kuru mērķis ir ilgtspējīgi ieguldījumi, tostarp oglekļa dioksīda emisiju samazināšana.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
(a)“finanšu tirgus dalībnieks” ir jebkurš no šiem:
i) apdrošināšanas sabiedrība, kas piedāvā IBIP, AIFP, ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas nodrošina portfeļa pārvaldības pakalpojumus, AKUI vai pensiju produkta piedāvātājs;
ii) kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieks, kas reģistrēts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 345/2013 14. pantu;
iii) kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieks, kas reģistrēts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 346/2013 15. pantu;
iv) PVKIU pārvaldības sabiedrība;
(b)“apdrošināšanas sabiedrība” ir apdrošināšanas sabiedrība, kam piešķirta atļauja saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 18. pantu;
(c)“IBIP” ir jebkurš no šiem:
i) apdrošināšanas ieguldījumu produkts, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1286/2014 45 4. panta 2. punktā;
ii) apdrošināšanas produkts, ko nodrošina profesionālam ieguldītājam un kas piedāvā līguma termiņu vai maksājumu līguma pārtraukšanas gadījumā, ja šis līguma termiņš vai maksājums līguma pārtraukšanas gadījumā ir pilnīgi vai daļēji, tieši vai netieši pakļauti tirgus svārstībām;
(d)“AIFP” ir AIFP, kā definēts Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā;
(e)“ieguldījumu brokeru sabiedrība” ir ieguldījumu brokeru sabiedrība, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā;
(f)“portfeļa pārvaldība” ir portfeļa pārvaldība, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 8) apakšpunktā;
(g)“AKUI” ir arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcija, kam piešķirta atļauja vai kas reģistrēta saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/2341 9. pantu;
(h)“pensiju produkts” ir jebkurš no šiem:
i) pensiju produkts, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1286/2014 2. panta 2. punkta e) apakšpunktā;
ii) individuāls pensiju produkts, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1286/2014 2. panta 2. punkta g) apakšpunktā;
(i)“PVKIU pārvaldības sabiedrība” ir pārvaldības sabiedrība, kā definēts Direktīvas 2009/65/EK 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā, vai ieguldījumu sabiedrība, kas minēta direktīvas 1. panta 2. punktā;
(j)“finanšu produkts” ir portfeļa pārvaldība, AIF, IBIP, pensiju produkts, pensiju plāns vai PVKIU;
(k)“AIF” ir AIF, kā definēts Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā;
(l)“pensiju plāns” ir pensiju plāns, kā definēts Direktīvas (ES) 2016/2341 6. panta 2. punktā;
(m)“PVKIU” ir pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmums, kam piešķirta atļauja saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 5. pantu;
(n)“ieguldījumu konsultācijas” ir ieguldījumu konsultācijas, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 4) apakšpunktā;
(o)“ilgtspējīgi ieguldījumi” ir jebkurš no šiem vai to apvienojums:
i) ieguldījumi saimnieciskā darbībā, kas veicina vides mērķa sasniegšanu, tostarp ekoloģiski ilgtspējīgi ieguldījumi, kā definēts [PO: lūdzu iekļaut atsauci uz regulu par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanas regulējuma izveidi] 2. pantā;
ii) ieguldījumi saimnieciskā darbībā, kas veicina sociāla mērķa sasniegšanu, un jo īpaši ieguldījumi, kas veicina nevienlīdzības novēršanu, ieguldījumi, kas veicina sociālo kohēziju, sociālo integrāciju un darba attiecības, vai ieguldījumi cilvēkkapitālā vai ekonomiski vai sociāli nelabvēlīgās kopienās;
iii) ieguldījumi sabiedrībās, kas ievēro labas pārvaldības praksi, un jo īpaši sabiedrībās, kam ir pienācīga vadības struktūra, attiecības ar darbiniekiem, atalgojums attiecīgajiem darbiniekiem un kas izpilda nodokļu saistības;
p)“privāts ieguldītājs” ir ieguldītājs, kas nav profesionāls ieguldītājs;
q)“profesionāls ieguldītājs” ir klients, kas atbilst Direktīvas 2014/65/ES II pielikumā noteiktajiem kritērijiem;
r)“apdrošināšanas starpnieks” ir apdrošināšanas starpnieks, kā definēts Direktīvas (ES) 2016/97 2. panta 1. punkta 3) apakšpunktā;
s)“apdrošināšanas konsultācijas” ir konsultācijas, kā definēts Direktīvas (ES) 2016/97 2. panta 1. punkta 15) apakšpunktā.
3. pants
Ilgtspējas riska politikas pārredzamība
1.Finanšu tirgus dalībnieki savās tīmekļa vietnēs publicē rakstiskas politikas nostādnes par ilgtspējas risku integrēšanu ieguldījumu lēmumu pieņemšanas procesā.
2.Apdrošināšanas starpnieki, kas sniedz apdrošināšanas konsultācijas saistībā ar IBIP, un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas sniedz ieguldījumu konsultācijas, savās tīmekļa vietnēs publicē rakstiskas politikas nostādnes par ilgtspējas risku integrēšanu ieguldījumu konsultāciju vai apdrošināšanas konsultāciju sniegšanā.
4. pants
Ilgtspējas risku integrēšanas pārredzamība
3.Finanšu tirgus dalībnieki informācijā, ko atklāj pirms līguma noslēgšanas, iekļauj aprakstus par
a)procedūrām un nosacījumiem, ko piemēro ilgtspējas risku integrēšanai ieguldījumu lēmumos;
b)to, ciktāl ir paredzama ilgtspējas risku būtiska ietekme uz piedāvāto finanšu produktu atdevi;
c)to, kā finanšu tirgus dalībnieku atalgojuma politika ir saskaņota ar ilgtspējas risku integrēšanu un kā attiecīgā gadījumā ir nodrošināta tās atbilstība finanšu produkta ilgtspējīgu ieguldījumu mērķim.
4.Apdrošināšanas starpnieki, kas sniedz apdrošināšanas konsultācijas saistībā ar IBIP, un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas sniedz ieguldījumu konsultācijas, informācijā, ko atklāj pirms līguma noslēgšanas, iekļauj aprakstus par
a)procedūrām un nosacījumiem, ko piemēro ilgtspējas risku integrēšanai ieguldījumu konsultācijās vai apdrošināšanas konsultācijās;
b)to, ciktāl ir paredzama ilgtspējas risku būtiska ietekme uz to finanšu produktu atdevi, par kuriem tiek sniegtas konsultācijas;
c)kā atalgojuma politika ieguldījumu brokeru sabiedrībās, kas sniedz ieguldījumu konsultācijas, un apdrošināšanas starpniekiem, kas sniedz apdrošināšanas konsultācijas saistībā ar IBIP, ir saskaņota ar ilgtspējas risku integrēšanu un kā attiecīgā gadījumā ir nodrošināta tās atbilstība tā finanšu produkta ilgtspējīgu ieguldījumu mērķim, par kuru tiek sniegtas konsultācijas.
5.Šā panta 1. un 2. punktā minēto informāciju atklāj šādi:
a)AIFP — paziņojot informāciju ieguldītājiem, kā minēts Direktīvas 2011/61/ES 23. panta 1. punktā;
b)apdrošināšanas sabiedrības — paziņojot informāciju, kā minēts Direktīvas 2009/138/EK 185. panta 2. punktā;
c)AKUI — sniedzot informāciju, kā minēts Direktīvas (ES)2016/2341 41. pantā;
d)kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldnieki — sniedzot informāciju, kā minēts Regulas (ES) Nr. 345/2013 13. panta 1. punktā;
e)kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldnieki — sniedzot informāciju, kā minēts Regulas (ES) Nr. 346/2013 14. panta 1. punktā;
f)pensiju produktu piedāvātāji — rakstiski un laikus, pirms privātajam ieguldītājam kļūst saistošs līgums par pensiju produktu;
g)PVKIU pārvaldības sabiedrības — prospektā, kas minēts Direktīvas 2009/65/EK 69. pantā;
h)ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas nodrošina portfeļa pārvaldības pakalpojumus vai sniedz ieguldījumu konsultācijas, — saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 4. punktu;
i)apdrošināšanas starpnieki, kas sniedz apdrošināšanas konsultācijas saistībā ar IBIP, — saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/97 29. panta 1. punktu.
5. pants
Ilgtspējīgu ieguldījumu pārredzamība informācijas atklāšanā pirms līguma noslēgšanas
6.Ja finanšu produkta mērķis ir ilgtspējīgi ieguldījumi vai ieguldījumi ar līdzīgām iezīmēm un ja par atsauces etalonu ir izraudzīts indekss, informāciju, kas jāatklāj atbilstoši 4. panta 1. punktam, papildina ar
a)informāciju par to, kā izraudzītais indekss ir saskaņots ar konkrēto mērķi;
b)skaidrojumu par to, kāpēc ar konkrēto mērķi saskaņotā izraudzītā indeksa svērums un sastāvdaļas atšķiras no plašā tirgus indeksa.
7.Ja finanšu produkta mērķis ir ilgtspējīgi ieguldījumi vai ieguldījumi ar līdzīgām iezīmēm un ja nav izraudzīts neviens indekss par atsauces etalonu, informācijā, kas minēta 4. panta 1. punktā, iekļauj skaidrojumu par to, kā minētais mērķis tiek sasniegts.
8.Ja finanšu produkta mērķis ir samazināt oglekļa dioksīda emisijas, informācijā, kas jāatklāj atbilstoši 4. panta 1. punktam, iekļauj mazoglekļa dioksīda emisijas mērķrādītāju.
Atkāpjoties no 2. punkta, ja nav pieejams [ES līmeņa mazoglekļa etalons] vai [pozitīvas oglekļa ietekmes etalons] saskaņā ar Regulu (ES) 2016/1011, 4. pantā minētajā informācijā iekļauj sīku skaidrojumu par to, kā tiek nodrošināti pastāvīgi centieni sasniegt oglekļa dioksīda emisiju samazināšanas mērķi.
9.Finanšu tirgus dalībnieki informācijā, kas jāatklāj atbilstoši 4. panta 1. punktam, iekļauj norādi par to, kur ir atrodama informācija par metodiku, kura izmantota šā panta 1. punktā minēto indeksu un šā panta 3. punkta otrajā daļā minēto etalonu aprēķināšanai.
10.Eiropas Banku iestāde (“EBI”), Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (“EAAPI”) un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (“ESMA”) Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotajā komitejā (“apvienotā komiteja”) izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā sīkāk precizē, kādām noformējuma un satura prasībām ir jāatbilst informācijai, kas jāatklāj atbilstoši šim pantam.
11.EBI, EAAPI un ESMA iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz [PO: lūdzu ierakstīt datumu, kas ir 18 mēnešus pēc spēkā stāšanās dienas].
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.
6. pants
Ilgtspējīgu ieguldījumu pārredzamība tīmekļa vietnēs
12.Finanšu tirgus dalībnieki savās tīmekļa vietnēs publicē un uztur šādu informāciju par katru 5. panta 1., 2. un 3. punktā minēto finanšu produktu:
a)ilgtspējīgu ieguldījumu mērķa aprakstu;
b)informāciju par metodiku, kas izmantota, lai novērtētu un uzraudzītu finanšu produktam atlasīto ilgtspējīgo ieguldījumu ietekmi, tostarp tās datu avotus, pamatā esošo aktīvu atlases kritērijus un attiecīgos ilgtspējas rādītājus, kas izmantoti, lai novērtētu finanšu produkta vispārējo ar ilgtspēju saistīto ietekmi;
c)5. pantā minēto informāciju;
d)7. pantā minēto informāciju.
Informāciju, kas jāatklāj atbilstoši šā punkta pirmajai daļai, saprotamā veidā publicē tīmekļa vietnē labi redzamā vietā.
13.EBI, EAAPI un ESMA apvienotajā komitejā izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā sīki precizē 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētās informācijas noformējuma prasības un saturu.
EBI, EAAPI un ESMA iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz [PO: lūdzu ierakstīt datumu, kas ir 18 mēnešus pēc spēkā stāšanās dienas].
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.
7. pants
Ilgtspējīgu ieguldījumu pārredzamība periodiskajos paziņojumos
14.Ja finanšu tirgus dalībnieki dara pieejamu 5. panta 1., 2. un 3. punktā minēto finanšu produktu, tie periodiskajos paziņojumos iekļauj aprakstu par
a)finanšu produkta vispārējo ar ilgtspēju saistīto ietekmi, izmantojot attiecīgus ilgtspējas rādītājus;
b)ja par atsauces etalonu ir izraudzīts indekss — finanšu produkta vispārējās ietekmes salīdzinājumu ar izraudzīto indeksu un plašā tirgus indeksu no svēruma, sastāvdaļu un ilgtspējas rādītāju viedokļa.
15.Šā panta 1. punktā minēto informāciju atklāj šādi:
a)AIFP — gada pārskatā, kas minēts Direktīvas 2011/61/ES 22. pantā;
b)apdrošināšanas sabiedrības — reizi gadā rakstiski saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 185. panta 6. punktu;
c)AKUI — pensijas izmaksu pārskatā, kas minēts Direktīvas (ES) 2016/2341 38. pantā, un sniedzot informāciju, kā minēts Direktīvas (ES) 2016/2341 43. pantā;
d)kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldnieki — gada pārskatā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 345/2013 12. pantā;
e)kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldnieki — gada pārskatā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 346/2013 13. pantā;
f)pensiju produktu piedāvātāji — rakstiski vismaz gada pārskatos vai pārskatos saskaņā ar valsts tiesību aktiem;
g)PVKIU pārvaldības sabiedrības vai PVKIU ieguldījumu brokeru sabiedrības — pusgada un gada pārskatos, kas minēti Direktīvas 2009/65/EK 69. pantā;
h)ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas nodrošina portfeļa pārvaldības pakalpojumus, — periodiskajos paziņojumos, kas minēti Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 6. punktā.
16.Šā panta 1. punkta nolūkiem finanšu tirgus dalībnieki var izmantot informāciju, kas ietverta vadības ziņojumos saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 19. pantu, vai — attiecīgā gadījumā — informāciju, kas ietverta nefinanšu pārskatos saskaņā ar 19.a pantu.
17.EBI, EAAPI un ESMA apvienotajā komitejā izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā sīki precizē 1. punktā minētās informācijas noformējuma prasības un saturu.
EBI, EAAPI un ESMA iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz [PO: lūdzu ierakstīt datumu, kas ir 18 mēnešus pēc spēkā stāšanās dienas].
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.
8. pants
Atklātās informācijas pārskatīšana
18.Finanšu tirgus dalībnieki nodrošina, ka visa informācija, kas publicēta saskaņā ar 3. vai 6. pantu, tiek pastāvīgi atjaunināta. Ja finanšu tirgus dalībnieks ievieš izmaiņas šādā informācijā, tajā pašā tīmekļa vietnē publicē saprotamu skaidrojumu par veiktajām izmaiņām.
19.Šā panta 1. punktu mutatis mutandis piemēro apdrošināšanas starpniekiem, kas sniedz apdrošināšanas konsultācijas saistībā ar IBIP, un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas sniedz ieguldījumu konsultācijas saistībā ar jebkuru informāciju, kura publicēta saskaņā ar 3. pantu.
9. pants
Tirgvedības paziņojumi
20.Neskarot stingrākus nozares tiesību aktus, jo īpaši Direktīvu 2009/65/EK, Direktīvu 2014/65/ES, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/97 un Regulu (ES) Nr. 1286/2014, finanšu tirgus dalībnieki, apdrošināšanas starpnieki, kas sniedz apdrošināšanas konsultācijas saistībā ar IBIP, un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas sniedz ieguldījumu konsultācijas, nodrošina, ka to tirgvedības paziņojumi nav pretrunā informācijai, kas atklāta atbilstoši šai regulai.
21.EBI, EAAPI un ESMA apvienotajā komitejā var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai noteiktu ieguldījumu informācijas noformēšanas standartu.
Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.
10. pants
Grozījumi Direktīvā (ES) 2016/2341
Direktīvu (ES) 2016/2341 groza šādi:
1)direktīvas 19. pantā pievieno šādu 9. punktu:
“9. Komisija ir pilnvarota ar deleģētiem aktiem saskaņā ar 60.a pantu pieņemt pasākumus, kas nodrošina to, ka
a) tiek ievērots piesardzības princips attiecībā uz vides, sociālo un pārvaldības risku ņemšanu vērā;
b) iekšējos ieguldījumu lēmumu pieņemšanas un riska pārvaldības procesos tiek iekļauti vides, sociālie un pārvaldības faktori.
Pieņemot minētos deleģētos aktus, ņem vērā AKUI darbību lielumu, veidu, apmēru un sarežģītību un ar šādām darbībām saistītos riskus un nodrošina atbilstību Direktīvas 2009/65/EK 14. pantam, Direktīvas 2009/138/EK 132. pantam un Direktīvas 2011/61/ES 12. pantam.”;
2)iekļauj šādu 60.a pantu:
“60.a pants
Deleģēšanas īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt 19. panta 9. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 19. panta 9. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
5. Saskaņā ar 19. panta 9. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešu laikā pēc tā paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.”.
11. pants
Izvērtēšana
Līdz [PO: lūdzu ierakstīt datumu, kas ir 60 mēnešus pēc spēkā stāšanās dienas] Komisija veic šīs regulas piemērošanas izvērtējumu.
12. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no [PO: lūdzu ierakstīt datumu, kas ir 12 mēnešus pēc dienas, kad regulu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī].
Tomēr 5. panta 5. punktu, 6. panta 2. punktu, 7. panta 4. punktu, 9. panta 2. punktu un 10. pantu piemēro no [PO: lūdzu ierakstīt spēkā stāšanās datumu] un 7. panta 1.–3. punktu piemēro no [PO: lūdzu ierakstīt 1. janvāri nākamajā gadā pēc otrajā daļā minētā datuma].
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē,
Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —
priekšsēdētājs priekšsēdētājs