EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 17.5.2018

COM(2018) 278 final

2018/0139(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi un atceļ Direktīvu 2010/65/ES

{SEC(2018) 230 final}
{SWD(2018) 181 final}
{SWD(2018) 182 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem šajā politikas jomā

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

•Proporcionalitāte

•Instrumenta izvēle

3.EX POST NOVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Spēkā esošo tiesību aktu ex-post novērtējumi / atbilstības pārbaudes

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

•Informācijas/speciālistu atzinumu apkopošana un izmantošana

•Ietekmes novērtējums

(a)saistošu tehnisko specifikāciju izstrāde, lai nodrošinātu, ka saskaņotas ziņošanas vārtejas ir priekšgalsistēmas valsts vienloga sistēmām (pilnu atbildību par to uzņemas dalībvalstis);

(b)saskaņotu ziņošanas vārteju izveide, lai tās būtu priekšgalsistēmas valsts vienloga sistēmām, pamatojoties uz vienota IT risinājuma moduli, kas izstrādāts ES līmenī un integrēts katrā valsts vienloga sistēmā (atbildību kopīgi uzņemas ES un dalībvalstis), vai

(c)centrālas ES līmeņa ziņošanas vārtejas izveide (atbildīga ES).

	A: saskaņotas valsts vienloga sistēmu vārtejas — tehniskās specifikācijas	B: saskaņotas valsts vienloga sistēmu vārtejas — vienots IT risinājums	C: centrāla ziņošanas vārteja	D: obligāta ostas kopienas sistēma (atmests)
1. Visaptverošs vienota kontaktpunkta risinājums	A1. iespēja	B1. iespēja	C1. iespēja	D1. iespēja
2. Atsevišķi vienoti kontaktpunkti muitai/jūrniecībai	A2. iespēja	B2. iespēja	C2. iespēja	D2. iespēja

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Nebūs vajadzīgs papildu budžets vai personāla resursi no ES budžeta atbilstoši pašreizējai daudzgadu finanšu shēmai. Nav paredzēts, ka šī iniciatīva skars Komisijas priekšlikumu par nākamo daudzgadu finanšu shēmu.

5.CITI JAUTĀJUMI

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Konkrētu priekšlikuma noteikumu sīks skaidrojums

2018/0139 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi un atceļ Direktīvu 2010/65/ES

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši tā 100. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 7 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 8 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/65/ES 9 nosaka dalībvalstīm pienākumu apstiprināt, ka ziņošanas formalitātes attiecībā uz kuģiem, kas ienāk Savienības ostās un iziet no tām, ir iespējams kārtot elektroniskā formātā un nodrošināt to pārraidi, izmantojot vienloga sistēmu, lai veicinātu jūras transportu.

(2)Jūras transports ir tirdzniecības un komunikācijas pamats vienotajā tirgū un ārpus tā. Lai veicinātu jūras transportu un vēl vairāk mazinātu administratīvo slogu kuģošanas kompānijām, būtu vēl vairāk jāvienkāršo un jāsaskaņo informācijas procedūras to ziņošanas pienākumu izpildei, kuri kuģošanas kompānijām uzlikti ar Savienības un dalībvalstu tiesību aktiem.

(3)Šīs regulas mērķis ir atvieglot informācijas pārraidi. Šīs regulas piemērošana nedrīkstētu mainīt ziņošanas pienākumu būtību un ietekmēt turpmāku informācijas glabāšanu un apstrādi Savienības vai valstu līmenī.

(4)Pašreizējās valsts vienloga sistēmas katrā dalībvalstī būtu jāsaglabā kā Eiropas Jūras vienloga sistēmas vides (EMSWe) pamats. Valsts vienloga sistēmām vajadzētu būt tādam visaptverošam ziņošanas kontaktpunktam jūras transporta operatoriem, kura funkcijās ietilpst datu vākšana no deklarētājiem un datu izplatīšana visām attiecīgajām kompetentajām iestādēm.

(5)Šo valsts vienloga sistēmu priekšgalsistēmu saskarnēm deklarētāju pusē vajadzētu būt saskaņotām Savienības līmenī, lai atvieglotu ziņošanu un vēl vairāk mazinātu administratīvo slogu. Šāda saskaņošana būtu jānodrošina, katrā valsts vienloga sistēmā piemērojot Savienības līmenī izstrādātu kopēju saskarņu programmatūru informācijas apmaiņai starp sistēmām. Dalībvalstīm būtu jāuzņemas atbildība par šā saskarņu moduļa integrēšanu un pārvaldību un par programmatūras regulāru un savlaicīgu atjaunināšanu, kad Komisija nodrošina jaunas versijas. Komisijai būtu jāattīsta modulis un vajadzības gadījumā jānodrošina atjauninājumi.

(6)Jaunas digitālās tehnoloģijas sniedz arvien lielākas iespējas palielināt jūras pārvadājumu nozares efektivitāti un mazināt administratīvo slogu. Lai šādu jaunu tehnoloģiju ieguvumi rastos pēc iespējas drīzāk, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai, pieņemot īstenošanas aktus, grozīt saskaņotās ziņošanas vides tehniskās specifikācijas, standartus un procedūras. Pārskatot šo regulu, būtu jāņem vērā arī jaunas tehnoloģijas.

(7)Izmantojot viegli pieejamas un lietotājdraudzīgas valsts tīmekļa vietnes ar vienotiem formas un satura standartiem, būtu jāsniedz deklarētājiem pienācīgs atbalsts un informācija par procesiem un tehniskajām prasībām saistībā ar valsts vienloga sistēmu izmantošanu.

(8)Konvencija par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu (FAL konvencija) 10 paredz, ka publiskajām iestādēm visos gadījumos jāpieprasa sniegt vienīgi būtiskas ziņas un ziņu vienību daudzums jāsamazina līdz minimumam.

(9)Lai būtu iespējama EMSWe darbība, ir jāizveido visaptveroša EMSWe datu kopa, kam būtu jāaptver visi informācijas elementi, kurus varētu pieprasīt valsts iestādes vai ostu operatori administratīviem vai darbības mērķiem, kad kuģis ienāk ostā. Tā kā ziņošanas pienākumu apjoms dalībvalstīs atšķiras, vienloga sistēmai konkrētā dalībvalstī vajadzētu būt projektētai tā, lai tā atzītu EMSWe datu kopu bez jebkādiem pārveidojumiem un neņemtu vērā informāciju, kas nav būtiska konkrētajai dalībvalstij.

(10)Attiecīgajiem ziņošanas pienākumiem, kas noteikti Savienības un starptautiskajos tiesību aktos, vajadzētu būt norādītiem šīs regulas pielikumā. Šādiem ziņošanas pienākumiem būtu jānodrošina pamats visaptverošās EMSWe datu kopas izveidei. Pielikumā arī būtu jānorāda attiecīgās ziņošanas pienākumu kategorijas valsts līmenī, un dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai prasīt, lai Komisijai veiktu izmaiņas EMSWe datu kopā, pamatojoties uz to vietējos tiesību aktos noteiktajiem ziņošanas pienākumiem. Savienības tiesību aktā, ar ko ievieš izmaiņas EMSWe datu kopā, pamatojoties uz valsts tiesību aktos noteiktu ziņošanas pienākumu, būtu jāiekļauj skaidra atsauce uz attiecīgajiem valsts tiesību aktiem.

(11)Ikreiz, kad informācija no valsts vienloga sistēmas tiek izplatīta kompetentajām iestādēm, tās pārraidei jāatbilst kopīgajām datu prasībām, formātiem un kodeksiem, kas attiecībā uz ziņošanas pienākumiem un formalitātēm paredzēti pielikumā norādītajos Savienības tiesību aktos, un šādai pārraidei jābūt veiktai, izmantojot Savienības tiesību aktos noteiktās IT sistēmas, piemēram, Regulas (ES) Nr. 952/2013 6. panta 1. punktā minētās elektroniskās datu apstrādes metodes.

(12)Šīs regulas īstenošanā būtu jāņem vērā valstu un Savienības līmenī izveidotās SafeSeaNet sistēmas, kam būtu jāturpina tās informācijas apmaiņas un izplatīšanas veicināšana, kuru saņem ar valsts vienloga sistēmas starpniecību starp dalībvalstīm saskaņā ar Direktīvu 2002/59/EK.

(13)Ostas nav preču galamērķis. Tas, cik efektīva ir kuģu ienākšana ostās, ietekmē visu loģistikas ķēdi, kas saistīta ar preču un pasažieru pārvadāšanu uz ostām un no tām. Lai nodrošinātu savstarpēju izmantojamību, multimodalitāti un vienmērīgu jūras transporta integrāciju kopējā loģistikas ķēdē un lai veicinātu citus transporta veidus, valsts vienloga sistēmās jāparedz iespēja apmainīties ar attiecīgu informāciju, piemēram, pienākšanas un atiešanas laikiem, līdzīgas sistēmas izstrādājot attiecībā uz citiem transporta veidiem.

(14)Lai uzlabotu jūras transporta efektivitāti un ierobežotu tās informācijas dublēšanos, kura jāsniedz darbības mērķiem, kad kuģis ienāk ostā, informācija, ko deklarētājs sniedz valsts vienloga sistēmai, būtu arī jādara zināma konkrētām citām struktūrām, piemēram, ostas vai termināļu operatoriem.

(15)Regula (ES) Nr. 952/2013 paredz, ka Savienības muitas teritorijā ievestās preces uzrāda ievešanas kopsavilkuma deklarācijā, kas jāiesniedz muitas dienestiem elektroniski. Ņemot vērā ievešanas kopsavilkuma deklarācijas nozīmīgumu drošības un finanšu risku pārvaldībai, pašlaik tiek izstrādāta īpaša elektroniska sistēma ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniegšanai un pārvaldībai Savienības muitas teritorijā. Tādējādi būs iespējams iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarāciju ar valsts vienloga sistēmas starpniecību. Tomēr, ņemot vērā, ka daži datu elementi, ko iesniedz kopā ar ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, ir vajadzīgi arī citu muitas un jūras ziņošanas formalitāšu izpildei, kad kuģis ienāk Savienības ostā, Eiropas Jūras vienloga sistēmas videi būtu jāspēj apstrādāt ievešanas kopsavilkuma deklarācijas datu elementus. Būtu arī jāparedz iespēja, ka valsts vienloga sistēmas var izgūt attiecīgu informāciju, kas jau iesniegta, izmantojot ievešanas kopsavilkuma deklarāciju.

(16)Lai varētu atkārtoti izmantot informāciju, kas iesniegta ar valsts vienloga sistēmu starpniecību, un atvieglotu deklarētājam informācijas iesniegšanu, ir jāparedz kopējas datubāzes. EMSWe kuģu datubāzē būtu jāiekļauj atsauces saraksts, kurā ietverti kuģu dati un atbrīvojumi no to paziņošanas un kurš paziņots attiecīgajām valsts vienloga sistēmām. Lai deklarētājam atvieglotu informācijas iesniegšanu, kopējā vietu datubāzē (Common Location Database (CLD)) vajadzētu būt iekļautam vietu kodu sarakstam, kurā ietverts tirdzniecības un transporta vietu Apvienoto Nāciju Organizācijas kods (UN/LOCODE), īpaši SafeSeaNet kodi, kā arī ostu iekārtu kodi, kas reģistrēti Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Globālajā integrētajā kuģošanas informācijas sistēmā (GISIS). Turklāt kopējā bīstamo materiālu datubāzē jābūt ietvertam to bīstamo un piesārņojošo kravu sarakstam, kuras jāpaziņo valsts vienloga sistēmai saskaņā ar grozīto Direktīvu 2002/59/EK un SJO FAL 7. veidlapu, ņemot vērā attiecīgos datu elementus no SJO konvencijām un kodeksiem.

(17)Personas datu apstrādei, ko veic kompetentās iestādes saistībā ar šo regulu, būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2016/679. Personas datu apstrādei, ko veic Komisija saistībā ar šo regulu, būtu jāatbilst Regulas [jaunā regula, ar ko aizstāj Regulu 45/2001 par personas datu apstrādi Kopienas iestādēs] noteikumiem.

(18)EMSWe un valsts vienloga sistēmas nedrīkstētu paredzēt citus iemeslus personas datu apstrādei, izņemot datu apstrādi, kas vajadzīga minēto sistēmu darbībai, un tās nedrīkstētu izmantot, lai piešķirtu jaunas tiesības piekļūt personas datiem.

(19)Būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai papildinātu šo regulu, izveidojot EMSWe datu kopu un nosakot datu elementu definīcijas, kategorijas un datu specifikācijas. Tādas pašas pilnvaras būtu jādeleģē Komisijai, lai grozītu pielikumu un iekļautu tajā valsts līmenī pastāvošos ziņošanas pienākumus, kā arī ņemtu vērā jaunus ziņošanas pienākumus, ko nosaka Savienības tiesību aktos. Komisijai būtu jānodrošina, ka tiek ievērotas kopīgās datu prasības, formāti un kodi, kas noteikti Savienības un starptautiskos tiesību aktos. Ir arī īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās notiktu saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Konkrētāk, lai nodrošinātu līdzvērtīgu iesaistīšanos deleģēto aktu sagatavošanā, Eiropas Parlaments un Padome saņem visus dokumentus vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(20)Lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 11 .

(21)

(22)Būtu īpaši jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras, lai pieņemtu un vēlāk grozītu EMSWe datu kopu, kā arī pieņemtu funkcionālās un tehniskās specifikācijas, kvalitātes kontroles mehānismus un procedūras saskaņotā saskarņu moduļa un valsts vienloga sistēmu saistīto saskaņoto elementu izvēršanai, uzturēšanai un izmantošanai. Būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras, lai pieņemtu tehniskās specifikācijas, standartus un procedūras EMSWe kopīgajiem pakalpojumiem.

(23)Šai regulai būtu jāpapildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014 12 , kas paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem dalībvalstis atzīst konkrētus fizisku un juridisku personu elektroniskās identifikācijas līdzekļus, kas ietilpst citas dalībvalsts izziņotā elektroniskās identifikācijas shēmā. Regula (ES) Nr. 910/2014 paredz nosacījumus, kas jāievēro, lai lietotāji varētu izmantot to elektroniskās identifikācijas un autentifikācijas līdzekļus nolūkā piekļūt tiešsaistes sabiedriskajiem pakalpojumiem pārrobežu situācijās.

(24)Komisijai būtu jāveic šīs regulas izvērtējums. Minētā izvērtējuma vajadzībām būtu jāapkopo informācija un jāizvērtē, vai šā tiesību akta darbības rezultātā tiktu sasniegti izvirzītie mērķi.

(25)Tāpēc Direktīva 2010/65/ES būtu jāatceļ, sākot no šīs regulas piemērošanas dienas.

(26)Notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 13 28. panta 2. punktu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I nodaļa
Vispārīgi noteikumi

1. pants
Priekšmets un darbības joma

Ar šo regulu tiek izveidots satvars saskaņotai un savstarpēji izmantojamai Eiropas Jūras vienloga sistēmas videi (EMSWe), kuras pamatā ir valsts vienloga sistēmas, lai atvieglotu informācijas elektronisku pārraidi saistībā ar ziņošanas pienākumiem par kuģiem, kas ienāk un paliek Savienības ostā un iziet no Savienības ostas.

2. pants
Definīcijas

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

(1)“Eiropas Jūras vienloga sistēmas vide” (EMSWe) ir tiesiskais un tehniskais satvars, ko izmanto elektroniskai informācijas pārraidei saistībā ar ziņošanas pienākumiem un procedūrām, kuri jāizpilda, kuģiem ienākot Savienības ostās, un kas sastāv no valsts vienloga sistēmu tīkla un ietver saskaņoto saskarni, kā arī kopīgus pakalpojumus lietotāju un piekļuves pārvaldībai, kuģu identifikāciju, vietu kodus un informāciju par bīstamām un piesārņojošām kravām;

(2)“ziņošanas pienākums” ir informācija, kas ir vajadzīga saskaņā ar Savienības un starptautiskajiem, kā arī valsts tiesību aktiem, kuri norādīti pielikumā, un kas jāsniedz administratīviem un darbības mērķiem saistībā ar kuģa ienākšanu, palikšanu dalībvalsts ostā un iziešanu no dalībvalsts ostas (“ienākšana ostā”);

(3)“datu elements” ir vismazākā informācijas vienība, kam ir unikāla definīcija un precīzas tehniskās iezīmes, piemēram, formāts, garums un rakstzīmes veids;

(4)“ostas kopienas sistēma” ir elektroniska sistēma, kas atvieglo operatīvas vai administratīvas informācijas apmaiņu starp dažādiem dalībniekiem ostā;

(5)“deklarētājs” ir kuģa operators vai jebkura cita fiziska vai juridiska persona, kam ir saistoši ziņošanas pienākumi;

(6)“datu pakalpojumu sniedzējs” ir fiziska vai juridiska persona, kas sniedz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumus vai datu ievades pakalpojumus deklarētājam saistībā ar ziņošanas pienākumiem.

II nodaļa
EMSWe datu kopa

3. pants
EMSWe datu kopas izveide

1.Komisija izveido datu elementu pilnu sarakstu (“EMSWe datu kopa”), pamatojoties uz ziņošanas pienākumiem, kas noteikti pielikumā norādītajos Savienības un starptautiskajos tiesību aktos un tajā minētajos valsts tiesību aktos. Komisija nodrošina, ka tiek ievērotas kopīgās datu prasības, formāts un kodi, kas noteikti pielikumā norādītajos Savienības tiesību aktos.

2.Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 18. pantā minēto procedūru pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu šo regulu nolūkā izveidot un mainīt EMSWe datu kopu. Deleģētajā aktā, ar ko EMSWe datu kopā iekļauj vai maina datu elementu, pamatojoties uz valsts tiesību aktos noteiktu ziņošanas pienākumu, iekļauj skaidru atsauci uz attiecīgajiem valsts tiesību aktiem.

3.Dalībvalsts var prasīt, lai Komisija iekļautu datu elementus EMSWe datu kopā, pamatojoties uz valsts tiesību aktos noteiktajiem ziņošanas pienākumiem. Vēlākais sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā dalībvalstis paziņo Komisijai valsts tiesību aktu noteikumus un attiecīgos ziņošanas pienākumus, norādot arī EMSWe datu kopā iekļaujamos datu elementus. Tās precīzi identificē minētos datu elementus. Komisija novērtē vajadzību iekļaut vai mainīt datu elementu EMSWe datu kopā, pamatojoties uz minētajiem paziņojumiem.

4.Komisija ir arī pilnvarota saskaņā ar 18. pantā minēto procedūru pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu pielikumu nolūkā iekļaut vai pielāgot atsauci uz ziņošanas pienākumu, kas noteikts Savienības vai starptautiskā tiesību aktā, vai atsauci uz valsts tiesību aktiem.

4. pants
Citas informācijas pieprasījumi

1.Ja dalībvalsts plāno atbilstoši saviem tiesību aktiem ieviest vai mainīt ziņošanas pienākumu, kas ietvertu tādas informācijas sniegšanu, kura nav iekļauta EMSWe datu kopā, dalībvalsts nekavējoties par to paziņo Komisijai. Minētajā paziņojumā dalībvalsts precīzi identificē informāciju, uz kuru neattiecas EMSWe datu kopa, un norāda plānoto attiecīgā ziņošanas pienākuma piemērošanas termiņu.

2.Komisija novērtē vajadzību grozīt EMSWe datu kopu saskaņā ar 3. panta 2. punktu.

III nodaļa
Informācijas sniegšana

5. pants
Valsts vienloga sistēmas

1.Katra dalībvalsts izveido valsts vienloga sistēmu, kurā saskaņā ar šo regulu un neskarot 6. pantu visa ziņošanas pienākumu izpildei vajadzīgā informācija tiek sniegta vienreiz, izmantojot EMSWe datu kopu un atbilstoši tai, lai šādu informāciju darītu pieejamu dalībvalstu attiecīgajām iestādēm.

Dalībvalstis ir atbildīga par savu valsts vienloga sistēmu izstrādi, pieejamību, uzturēšanu, drošību un darbību.

2.Komisija izstrādā un atjaunina saskaņotu ziņošanas saskarņu moduli valsts vienloga sistēmām. Minētais modulis ietver iespēju apmainīties ar informāciju starp informācijas sistēmu, ko izmanto deklarētājs, un valsts vienloga sistēmu.

3.Dalībvalstis nodrošina

(a)valsts vienloga sistēmas saderību ar ziņošanas saskarņu moduli;

(b)ziņošanas saskarņu moduļa un visu vēlāko atjauninājumu savlaicīgu integrēšanu saskaņā ar īstenošanas datumiem, kas norādīti 11. punktā minētajā īstenošanas aktā;

(c)savienojumu ar kompetento iestāžu attiecīgajām sistēmām, lai būtu iespējams pārraidīt datus, kas jāpaziņo minētajām iestādēm ar valsts vienloga sistēmu starpniecību un šīm sistēmām, saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem un ievērojot šo sistēmu tehniskās specifikācijas;

(d)tiešsaistes atbalsta tīmekļa vietni.

4.Valsts vienloga sistēmas arī ļauj deklarētājiem sniegt informāciju, izmantojot digitālas izklājlapas, kas saskaņotas Savienības līmenī, un tajās ir ietverta funkcija ziņošanas datu elementu izgūšanai no minētajām izklājlapām.

5.Dalībvalstis nodrošina, ka vajadzīgo informāciju saņem par attiecīgo tiesību aktu piemērošanu atbildīgās iestādes un tā ietver tikai datus, kas nepieciešami minēto iestāžu vajadzībām. Šajā ziņā dalībvalstis nodrošina atbilstību tiesiskajām prasībām, kas attiecas uz informācijas, tostarp personas datu, pārraidi, kā paredzēts pielikumā norādītajos Savienības tiesību aktos, un attiecīgā gadījumā izmanto Regulas (ES) Nr. 952/2013 6. panta 1. punktā minētās elektroniskās datu apstrādes metodes. Tās arī nodrošina savstarpēju izmantojamību ar minēto iestāžu izmantotajām informācijas sistēmām.

6.Valsts vienloga sistēmas paredz deklarētājiem tehnisku iespēju attiecīgu informāciju atsevišķi darīt zināmu galamērķa ostas pakalpojumu sniedzējiem.

7.Ja dalībvalsts nepieprasa visus EMSWe datu kopas elementus ziņošanas formalitāšu izpildei, valsts vienloga sistēma pieņem informāciju, kas ietver tikai attiecīgās dalībvalsts pieprasītos datu elementus. Tā arī pieņem deklarētāja sniegto informāciju, tostarp EMSWe datu kopas papildu datu elementus.

8.Dalībvalsts glabā tās valsts vienloga sistēmā iesniegto informāciju tik ilgi, cik vajadzīgs, lai nodrošinātu šajā regulā noteikto prasību izpildi, un — ja atbilstību pielikumā norādītajiem Savienības tiesību aktiem var nodrošināt tikai ar glabāšanu valsts vienloga sistēmā — tik ilgi, cik vajadzīgs, lai nodrošinātu atbilstību minētajiem tiesību aktiem. Pēc tam informāciju nekavējoties izdzēš.

9.Valsts vienloga sistēmas elektroniskā formātā, kas saskaņots Savienības līmenī, nodrošina publiski pieejamu informāciju par plānotajiem un faktiskajiem kuģu ienākšanas un iziešanas laikiem.

10.Valsts vienloga sistēmām ir vienota interneta adrese un atbalsta tīmekļa vietnes, kas saskaņotas Savienības līmenī.

11.Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem

(a)funkcionālās un tehniskās specifikācijas, kvalitātes kontroles mehānismus un procedūras 2. punktā minētā ziņošanas saskarņu moduļa izvēršanai, uzturēšanai un izmantošanai;

(b)šā panta 4. punktā minēto saskaņoto digitālo izklājlapu;

(c)saskaņotas tehniskās specifikācijas, lai darītu pieejamus 9. punktā minētos ienākšanas un iziešanas laikus;

(d)vienotu formātu interneta adresēm un saskaņotai atbalsta tīmekļa vietnes struktūrai, kā minēts 10. punktā.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

Komisija ar īstenošanas aktiem groza tehniskās specifikācijas, standartus un procedūras, lai ņemtu vērā jaunu tehnoloģiju pieejamību.

6. pants
Citi ziņošanas veidi

1.Dalībvalstis var atļaut deklarētājiem sniegt informāciju, izmantojot citus ziņošanas kanālus, piemēram, ostu kopienas sistēmas, ja vien šādu kanālu izmantošana deklarētājiem ir brīvprātīga. Šādā gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka šādi citi kanāli attiecīgo informāciju dara pieejamu valsts vienloga sistēmai.

2.Dalībvalstis paredz alternatīvus veidus informācijas sniegšanai gadījumā, ja rodas īslaicīga atteice kādā no 5. pantā un 9.–12. pantā minētajām elektroniskajām sistēmām.

3.Šī regula neliedz veikt informācijas apmaiņu starp dalībvalstu muitas dienestiem vai starp muitas dienestiem un uzņēmējiem, izmantojot Regulas (ES) Nr. 952/2013 6. panta 1. punktā minētās elektroniskās datu apstrādes metodes.

7. pants
Vienreizējas iesniegšanas princips

1.Neskarot 6. panta 3. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka deklarētājam tiek prasīts sniegt informāciju atbilstoši šai regulai tikai vienreiz par katru ienākšanu ostā un ka attiecīgā informācija tiek darīta pieejama vai atkārtoti izmantota saskaņā ar 2. punktu.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka

(a)kuģu identifikācijas informācija un dati, kas sniegti valsts vienloga sistēmai, tiek reģistrēti 10. pantā minētajā EMSWe kuģu datubāzē un netiek prasīti atkārtoti par turpmākiem ienākšanas gadījumiem Savienības ostās;

(b)visa attiecīgā informācija, ko saņem saskaņā ar šo regulu, tiek darīta pieejama citām valsts vienloga sistēmām ar SafeSeaNet sistēmas starpniecību saskaņā ar Direktīvā 2002/59/EK noteiktajām tehniskajām prasībām;

(c)informāciju, kas sniegta, izejot no ostas Savienībā, netiek prasīts paziņot atkārtoti reisa laikā vai ienākot nākamajā ostā Savienībā, ja vien kuģis reisa laikā nav ienācis ostā ārpus Savienības. Šis punkts neattiecas uz informāciju, ko saņem atbilstoši Regulai (ES) Nr. 952/2013, izņemot, ja minētajā regulā ir paredzēta šāda iespēja;

(d)Regulas (ES) Nr. 952/2013 127. pantā minētās ievešanas kopsavilkuma deklarācijas attiecīgo informāciju dara pieejamu valsts vienloga sistēmām informatīviem mērķiem un attiecīgā gadījumā izmanto atkārtoti citiem ziņošanas pienākumiem, kas norādīti pielikumā.

3.Deklarētājs ir atbildīgs par to, lai informācija, kas sniedzama saskaņā ar šo regulu, tiktu laikus iesniegta, būtu pareiza un pilnīga, kā arī atbilstu valsts vienloga sistēmu tehniskajām prasībām. Deklarētājs ir atbildīgs arī par visas informācijas atjaunināšanu gadījumā, ja pēc tās iesniegšanas tā mainās.

4.Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem 2. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētās attiecīgās informācijas sarakstu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

8. pants
Konfidencialitāte

Dalībvalstis saskaņā ar piemērojamiem Savienības vai valsts tiesību aktiem veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu tās komerciālās un citas sensitīvas informācijas konfidencialitāti, kuras apmaiņa veikta saskaņā ar šo regulu.

IV nodaļa
Kopīgi pakalpojumi

9. pants
EMSWe lietotāju un piekļuves pārvaldības sistēma

1.Komisija izveido kopēju lietotāju un piekļuves pārvaldības sistēmu deklarētājiem un datu pakalpojumu sniedzējiem, kas izmanto valsts vienloga sistēmas, kā arī iestādēm, kas piekļūst valsts vienloga sistēmām. Sistēma paredz viena lietotāja reģistrāciju ar atpazīšanu ES līmenī, federatīvu lietotāju pārvaldību un lietotāju uzraudzību ES līmenī.

2.Attiecībā uz piekļuvi valsts vienloga sistēmām dažādās dalībvalstīs deklarētāju vai datu pakalpojumu sniedzēju, kas reģistrēts EMSWe lietotāju un piekļuves pārvaldības sistēmā, uzskata par reģistrētu valsts vienloga sistēmās visās dalībvalstīs.

3.Katra dalībvalsts ieceļ valsts iestādi, kas atbildīga par deklarētāju un datu pakalpojumu sniedzēju kā sistēmas lietotāju pārvaldību, tostarp par jaunu lietotāju reģistrāciju, izmaiņu veikšanu esošajos lietotāju autentifikācijas instrumenta kontos un to darbības izbeigšanu.

4.Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem tehniskās specifikācijas, standartus un procedūras, lai izveidotu 1. punktā minēto instrumentu lietotāju akreditācijas datu apkopošanai, glabāšanai un nodrošināšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

10. pants
EMSWe kuģu datubāze

1.Saskaņā ar 7. panta 2. punkta a) apakšpunktu Komisija izveido EMSWe kuģu datubāzi, kurā ir ietverts kuģu identifikācijas informācijas un datu saraksts, kā arī ieraksti par atbrīvojumiem no ziņošanas par kuģiem.

2.Dalībvalstis nodrošina jaunu kuģu datu sniegšanu EMSWe datubāzei un šīs informācijas pieejamību, lai atvieglotu ziņošanu par kuģiem.

3.Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem tehniskās specifikācijas, standartus un procedūras, lai izveidotu 1. punktā minēto datubāzi lietotāju kuģu datu un informācijas par atbrīvojumiem apkopošanai, glabāšanai un nodrošināšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

11. pants
Kopējā vietu datubāze

1.Komisija izveido kopēju vietu datubāzi, kurā ir ietverts SJO GISIS reģistrēto vietu kodu 14 un ostu iekārtu kodu atsauces saraksts.

2.Dalībvalstis informāciju no vietu datubāzes dara pieejamu valsts līmenī, izmantojot valsts vienloga sistēmas.

3.Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem tehniskās specifikācijas, standartus un procedūras, lai izveidotu 1. punktā minēto kopējo vietu datubāzi vietu un ostu iekārtu kodu informācijas apkopošanai, glabāšanai un nodrošināšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

12. pants
Kopējā bīstamo materiālu datubāze

1.Komisija izveido kopēju bīstamo materiālu datubāzi, kurā ir ietverts to bīstamo un piesārņojošo kravu saraksts, kas jāpaziņo saskaņā ar Direktīvu 2002/59/EK 15 un SJO FAL 7. veidlapu, ņemot vērā attiecīgos datu elementus no SJO konvencijām un kodeksiem.

2.Datubāze ir sasaistīta ar attiecīgajiem šķirkļiem MAR-CIS datubāzē, ko izstrādājusi Eiropas Jūras drošības aģentūra informācijas sniegšanai par bīstamu un piesārņojošu kravu saistīto bīstamību un riskiem.

3.Datubāzi izmanto gan kā atsauci, gan kā pārbaudes rīku valsts un Savienības līmenī ziņošanas procesa laikā, izmantojot valsts vienloga sistēmas.

4.Dalībvalstis informāciju no kopējās bīstamo materiālu datubāzes dara pieejamu valsts līmenī, izmantojot valsts vienloga sistēmas.

5.Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem tehniskās specifikācijas, standartus un procedūras, lai izveidotu 1. punktā minēto bīstamo materiālu kopējo datubāzi bīstamo materiālu atsauces informācijas apkopošanai, glabāšanai un nodrošināšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

V nodaļa
EMSWe darbību koordinācija

13. pants
Valsts koordinatori

Katra dalībvalsts ieceļ kompetentu iestādi, kas ir valsts EMSWe koordinators. Valsts koordinators

(a)ir valsts kontaktpunkts visos ar šīs regulas īstenošanu saistītajos jautājumos;

(b)koordinē šīs regulas piemērošanu, ko veic kompetentās valsts iestādes dalībvalstī;

(c)koordinē darbības, kuru mērķis ir nodrošināt savienojumu ar attiecīgajām kompetento iestāžu sistēmām, kas minētas 5. panta 3. punkta c) apakšpunktā;

(d)ir vienotais kontaktpunkts saziņai ar Komisiju par visiem ar EMSWe saistītajiem jautājumiem.

14. pants
Daudzgadu īstenošanas plāns

Lai veicinātu šīs regulas laikus īstenošanu, Komisija, iepriekš pienācīgi apspriežoties ar ekspertiem, pieņem daudzgadu īstenošanas plānu (DĪP), ko pārskata reizi gadā un kas paredz

(a)plānu ziņošanas saskarņu moduļa izstrādei un atjaunināšanai nākamo 18 mēnešu laikā;

(b)indikatīvus termiņus, līdz kuriem dalībvalstīm jāveic ziņošanas saskarņu moduļa turpmāka integrēšana valsts vienloga sistēmās;

(c)termiņus, līdz kuriem dalībvalstīm un deklarētājiem jāveic sava savienojuma testēšana ar jaunām saskarņu moduļa versijām;

(d)indikatīvus termiņus, līdz kuriem dalībvalstīm un deklarētājiem pakāpeniski jābeidz izmantot vecākās saskarņu moduļa versijas.

VI nodaļa
Nobeiguma noteikumi

15. pants
Izmaksas

Eiropas Savienības vispārējais budžets sedz šādas izmaksas:

(a)šīs regulas īstenošanai Savienības līmenī vajadzīgo IKT atbalsta rīku izstrādes un uzturēšanas izmaksas;

(b)izmaksas saistībā ar EMSWe popularizēšanu Savienības līmenī un attiecīgās starptautiskās organizācijās.

16. pants
Sadarbība ar citām tirdzniecības un transporta veicināšanas sistēmām vai pakalpojumiem

Ja ar citiem Savienības tiesību aktiem ir izveidotas tirdzniecības un transporta veicināšanas sistēmas, Komisija koordinē ar šādām sistēmām vai pakalpojumiem saistītās darbības, lai radītu sinerģiju un izvairītos no dublēšanās.

17. pants
Pārskatīšana un ziņošana

1.Dalībvalstis nodrošina, ka ir ieviestas procedūras datu, tostarp statistiskās informācijas, apkopošanai, inter alia izmantojot aptaujas, par EMSWe darbību, un paziņo savus secinājumus Komisijai. Ziņojumā iekļauj šādus rādītājus:

(a)saskaņotās datu kopas īstenošanu;

(b)saskaņotās ziņošanas vārtejas programmatūras uzstādīšanu;

(c)citu 6. panta 1. un 2. punktā minēto ziņošanas sistēmu izmantošanu;

(d)citas informācijas pieprasījumus, kas minēti 4. pantā.

2.Dalībvalstis organizē to datu apkopošanu un sagatavošanu, kas vajadzīgi 1. punktā raksturoto rādītāju izmaiņu novērtēšanai, un divreiz gadā sniedz minēto informāciju Komisijai.

Sešu gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija pārskata šīs regulas piemērošanu un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei novērtējuma ziņojumu par EMSWe darbību, pamatojoties uz apkopotajiem datiem un statistikas informāciju. Novērtējuma ziņojumā vajadzības gadījumā iekļauj izvērtējumu par jaunām tehnoloģijām, kuru dēļ varētu tikt veiktas ziņošanas saskarņu moduļa izmaiņas vai tā nomaiņa.

18. pants
Deleģēšana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šā panta nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt 3. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no šīs regulas stāšanās spēkā. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu ne vēlāk kā deviņus mēnešus pirms minētā piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta par tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā datumā, kas norādīts lēmumā. Tas neskar spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar valsts ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 3. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

19. pants
Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz Digitālā transporta un tirdzniecības veicināšanas komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 16 izpratnē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

20. pants
Direktīvas 2010/65/ES atcelšana

Direktīvu 2010/65/ES atceļ no šīs regulas piemērošanas dienas.

Atsauces uz Direktīvu 2010/65/ES uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

21. pants
Stāšanās spēkā

1.Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.Regulu piemēro no [OP: norāda datumu, kas ir četrus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

3.Funkcijas, kas minētas 7. panta 2. punkta d) apakšpunktā, un funkcijas, kas saistītas ar pielikuma A daļas 7. punktā norādītajām muitas formalitātēm, stājas spēkā, kad sāk darboties Regulas (ES) Nr. 952/2013 6. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas, kas ir vajadzīgas minēto funkciju piemērošanai, saskaņā ar darba programmu, ko Komisija sagatavojusi atbilstoši Regulas (ES) Nr. 952/2013 280. un 281. pantam.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Mērķi

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas 

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību 

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 17  

X Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu 

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā 

1.4.Mērķi

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, ko plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

1.4.2.Īpašie mērķi

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

Īpašais mērķis	Darbības mērķi	Progresa rādītājs	Datu avoti
Saskaņot ziņošanas procedūras, saskarnes un datu formātus	Izveidot tehnisko datu kopu ar saskaņotiem datu formātiem Izstrādāt un ieviest vienotu saskaņotu IT risinājumu attiecībā uz valsts vienloga sistēmu ziņošanas vārtejām (priekšgalsistēmas)	Ekspertu grupa ir izveidojusi un saskaņojusi datu kopu To dalībvalstu īpatsvars, kuras ir ierīkojušas saskaņoto IT risinājumu attiecībā uz valsts vienloga sistēmu vārtejām (sinhronizētu, atjauninātu versiju), attiecībā pret dalībvalstu kopējo skaitu (ats.: DV kopējais skaits) Ziņošanai par katru ienākšanu ostā vajadzīgā laika procentuālais samazinājums attiecībā pret kopējo laiku (ats.: vidējais laiks uz katru ienākšanu ostā)	Dalībvalstu ziņojumi; kuģu operatoru aptaujas; to sūdzību skaits, kuras kuģu operatori iesnieguši saistībā ar piekļuvi saskaņotajai saskarnei; pret dalībvalstīm par neīstenošanu ierosināto notiekošo pārkāpuma procedūru skaits
Mazināt administratīvo slogu, izveidojot vienotu kontaktpunktu ziņošanai	Samazināt to datu elementu skaitu, kurus pieprasa ārpus saskaņotās Eiropas Jūras vienloga sistēmas vides	To datu elementu īpatsvars, kurus pieprasa ārpus saskaņotās Eiropas Jūras vienloga sistēmas vides, attiecībā pret kopējo skaitu. (Ats.: datu elementu kopējais skaits, ko C daļas grupa un e-manifesta grupa apzinājušas pašreiz)	Dalībvalstu ziņojumi; kuģu operatoru aptauja
Palielināt efektivitāti, radot iespēju ziņot tikai vienreiz	Samazināt to statisko datu elementu skaitu, kurus paziņo vairāk nekā vienu reizi	To statisko datu elementu īpatsvars, kurus pieprasa vairāk nekā vienu reizi par ienākšanu ostā, attiecībā pret kopējo skaitu (ats.: ostā pieprasīto datu elementu kopējais skaits) To statisko datu elementu īpatsvars, kurus pieprasa vairāk nekā vienu reizi ES (ats.: ES pieprasīto datu elementu kopējais skaits)	Dalībvalstu ziņojumi; kuģu operatoru aptauja

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka efektivitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

◻ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva 

–◻    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–◻    Finansiālā ietekme: GGGG.– GGGG.

X Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

–Īstenošana ar sākšanas periodu no 2020. gada līdz 2027. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

X Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

–X ar savu direktorātu starpniecību, tostarp personālu Savienības pārstāvniecībās;

–◻    ar izpildaģentūru starpniecību

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

◻ Netieša pārvaldība, budžeta īstenošanas uzdevumus uzticot:

–◻ trešām valstīm vai to ieceltām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–◻ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar LES V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēmas

2.2.1.Pārvaldības veidu, finansējuma īstenošanas mehānismu, maksājumu kārtības un ierosinātās kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un iekšējām kontroles sistēmām, kas izveidotas, lai tos mazinātu

2.2.3.Kontroles pasākumu izmaksu lietderības aplēse (attiecība “kontroles izmaksas ÷ attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtība”) un paredzamais kļūdas riska līmenis (maksājuma un darbības beigu datumā)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā paredzētos.

.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

·Pašreizējās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija	Budžeta pozīcija	Izdevumu veids	Iemaksas
	1.a: Konkurētspēja izaugsmei un darbvietām	Dif./nedif. 18	no EBTA valstīm 19	no kandidātvalstīm 20	no trešām valstīm	Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē
	06 02 05: Eiropas transporta politikas un pasažieru tiesību atbalsta darbības, tostarp pasākumi komunikācijas jomā	Dif.	NĒ	NĒ	NĒ	NĒ

·No jauna veidojamās budžeta pozīcijas: nav piemērojams

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija	Budžeta pozīcija	Izdevumu veids	Iemaksas
	Numurs [Izdevumu kategorija………………………………………]	Dif./nedif.	no EBTA valstīm	no kandidātvalstīm	no trešām valstīm	Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē
	[XX.YY.YY.YY]		JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

Saistības, kas ierosinātas par 2020. gadu (EUR 4,339 miljoni) tiks segtas no piešķīruma, kas jau ir paredzēts finanšu plānojumā 2020. gadam.

NB! Paredzamā ietekme uz izdevumiem un personālu par laikposmu no 2021. gada šajā tiesību akta finanšu pārskatā ir iekļauta ilustratīviem mērķiem un neskar gaidāmos Komisijas priekšlikumus par nākamo daudzgadu finanšu shēmu, tostarp attiecībā uz šīs iniciatīvas finansējuma avotu.

EUR miljonos (līdz trim zīmēm aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Numurs 1.a

Izdevumu kategorija “Konkurētspēja izaugsmei un darbvietām”

ĢD: MOVE				N. gads 2020	N+1. gads 2021	N+2. gads 2022	N+3. gads 2023	N+4. gads 2024	N+5. gads 2025	N+6. gads 2026	KOPĀ
• Darbības apropriācijas
06 02 05: Eiropas transporta politikas un pasažieru tiesību atbalsta darbības, tostarp pasākumi komunikācijas jomā	Saistības	(1)		4,339			1,676		1,046
	Maksājumi	(2)		1,349	1,669	1,321	0,848	0,828	0,542	0,504	7,061
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 21
Budžeta pozīcijas numurs		(3)		-	-	-	-	-	-	-	-
KOPĀ apropriācijas MOVE ĢD	Saistības	=1+1.a +3		4,339			1,676		1,046		7,061
	Maksājumi	=2+2.a +3		1,349	1,669	1,321	0,848	0,828	0,542	0,504	7,061

• KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības	(4)	4,339			1,676		1,046		7,061
	Maksājumi	(5)	1,349	1,669	1,321	0,848	0,828	0,542	0,504	7,061
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		(6)	-	-	-	-	-	-	-	-
KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 1.a IZDEVUMU KATEGORIJĀ	Saistības	=4+ 6	4,339			1,676		1,046		7,061
	Maksājumi	=5+ 6	1,349	1,669	1,321	0,848	0,828	0,542	0,504	7,061

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas: nav piemērojams

• KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības	(4)
	Maksājumi	(5)
•KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		(6)
KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 1.–4. IZDEVUMU KATEGORIJĀ (Atsauces summa)	Saistības	=4+ 6
	Maksājumi	=5+ 6

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

5

“Administratīvie izdevumi”

EUR miljonos (līdz trim zīmēm aiz komata)

			N. gads 2020	N+1. gads 2021	N+2. gads 2022	N+3. gads 2023	N+4. gads 2024	N+5. gads 2025	N+6. gads 2026	KOPĀ
ĢD: MOVE
• Cilvēkresursi			0,434	0,434	0,434	0,434	0,434	0,434	0,434	3,038
• Citi administratīvie izdevumi
KOPĀ — MOVE ĢD	Apropriācijas		0,434	0,434	0,434	0,434	0,434	0,434	0,434	3,038

KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJĀ

(Saistību summa = maksājumu summa)

0,434

0,434

0,434

0,434

0,434

0,434

0,434

3,038

EUR miljonos (līdz trim zīmēm aiz komata)

			N. gads 2020	N+1. gads 2021	N+2. gads 2022	N+3. gads 2023	N+4. gads 2024	N+5. gads 2025	N+6. gads 2026	KOPĀ
KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJĀ	Saistības		4,773	0,434	0,434	2,110	0,434	1,480	0,434	10,099
	Maksājumi		1,783	2,103	1,755	1,282	1,262	976	938	10,099

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz darbības apropriāciju izmantošanu

–X    Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriāciju izmantošanu šādi:

Saistību apropriācijas EUR miljonos (līdz trim zīmēm aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ⇩				N. gads 2020		N+1. gads 2021		N+2. gads 2022		N+3. gads 2023		N+4. gads 2024			N+5. gads 2025			N+6. gads 2026		KOPĀ
	REZULTĀTI
	Veids 22	Vidējās izmaksas		Daudzums	Izmaksas	Daudzums	Izmaksas	Daudzums	Izmaksas	Daudzums	Izmaksas	Daudzums	Izmaksas	Daudzums		Izmaksas	Daudzums		Izmaksas	Kopējais rezultātu daudzums	Kopējās izmaksas
MĒRĶIS: nodrošināt un uzturēt saskaņotu programmatūru un specifikācijas saskaņotajām saskarnēm, procedūrām un datu kopām
Saskaņotas saskarnes, procedūras un datu kopas	Programmatūras izmaksas				0,189		0,234		0,185		0,119		0,116			0,076			0,071		0,990
	Darbības pakalpojumi				0,378		0,468		0,371		0,238		0,232			0,152			0,141		1,981
	Ieinteresēto personu pārvaldības pakalpojumi				0,567		0,701		0,555		0,356		0,348			1,228			0,212		2,967
	Tehniskās specifikācijas				0,151		0,187		0,148		0,095		0,093			0,061			0,057		0,792
	Infrastruktūra				0,063		0,078		0,062		0,040		0,039			0,025			0,024		0,330
Starpsumma — īpašais mērķis Nr. 1					1349		1,669		1,321		0,848		0,828			0,542			0,504		7,061
KOPĒJĀS IZMAKSAS					1349		1,669		1,321		0,848		0,828			0,542			0,504		7,061

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.Kopsavilkums

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

–X    Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādi:

EUR miljonos (līdz trim zīmēm aiz komata)

N. gads 2020

N+1. gads 2021

N+2. gads 2022

N+3. gads 2023

N+4. gads 2024

N+5. gads 2025

N+6. gads 2026

KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJĀ
Cilvēkresursi	0,434	0,434	0,434	0,434	0,434	0,434	0,434	3,038
Citi administratīvie izdevumi	-	-	-	-	-	-	-	-
Starpsumma — Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJĀ	0,434	0,434	0,434	0,434	0,434	0,434	0,434	3,038

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS 23
Cilvēkresursi	-	-	-	-	-	-	-	-
Citi administratīvie izdevumi	-	-	-	-	-	-	-	-
Starpsumma —ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS	-	-	-	-	-	-	-	-

KOPĀ

0,434

0,434

0,434

0,434

0,434

0,434

0,434

3,038

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.2.Paredzamās cilvēkresursu vajadzības

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

–X    Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādi:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

		N. gads 2020	N+1. gads 2021	N+2. gads 2022	N+3. gads 2023	N+4. gads 2024	N+5. gads 2025	N+6. gads 2026
• Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)		2	2	2	2	2	2	2
XX 01 01 02 (Delegācijas)
XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība)
10 01 05 01 (Tiešā pētniecība)
• Ārštata darbinieki (izteikti ar pilnslodzes ekvivalentu — FTE) 24
XX 01 02 01 (CA, SNE, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)		2	2	2	2	2	2	2
XX 01 02 02 (CA, LA, SNE, INT un JED delegācijās)
XX 01 04 gg  25	- galvenajā mītnē
	- delegācijās
XX 01 05 02 (CA, SNE, INT — netiešā pētniecība)
10 01 05 02 (CA, SNE, INT — tiešā pētniecība)
Citas budžeta pozīcijas (precizēt)
KOPĀ		4	4	4	4	4	4	4

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki	Politikas uzraudzība, pārvaldības mehānisms (ieinteresēto personu pārvaldība) un projekta koordinācija (programmas pārvaldības darbības)
Ārštata darbinieki	Atbalsts politikas uzraudzības darbā, pārvaldības mehānisma īstenošanā un projekta koordinācijā (programmas atbalsta darbības)

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

–X    Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai.

–◻    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā.

–◻    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma.

3.2.5.Trešo personu iemaksas

–Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

–X    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

–◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

pašu resursus

dažādus ieņēmumus

EUR miljonos (līdz trim zīmēm aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija	Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas	Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 26
		Gads N	Gads N+1	Gads N+2	Gads N+3	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
................... pants

Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt, ar kādu metodi aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.

(1)    Valletas deklarācija: ES jūras transporta politikas prioritātes līdz 2020. gadam: konkurētspēja, dekarbonizācija, digitalizācija ar mērķi nodrošināt globālu savienojamību, efektīvs iekšējais tirgus un pasaules līmeņa jūrniecības nozaru kopa, Valleta, 2017. gada 29. marts, https://www.eu2017.mt/en/Documents/Valletta_Declaration_on_the_EU_maritime_transport_policy.pdf

(2)    Padomes secinājumi “ES jūras transporta politikas prioritātes līdz 2020. gadam: konkurētspēja, dekarbonizācija, digitalizācija ar mērķi nodrošināt globālu savienojamību, efektīvs iekšējais tirgus un pasaules līmeņa jūrniecības nozaru kopa”, ko Padome pieņēma 3545. sanāksmē 2017. gada 8. jūnijā, http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-9976-2017-INIT/lv/pdf

(3)    Padomes secinājumi par transporta digitalizāciju, ko Padome pieņēma 3581. sanāksmē 2017. gada 5. decembrī, http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-15431-2017-INIT/lv/pdf

(4)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 27. jūnija Direktīva 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu (OV L 208, 5.8.2002., 10. lpp.).

(5)    http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=480&langId=en&intPageId=1844.

(6)    http://ec.europa.eu/transparency/regdoc/?fuseaction=ia&year=&serviceId=10305&s=Search.

(7)    OV C [...], [...]., [...]. lpp.

(8)    OV C [...], [...]., [...]. lpp.

(9)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Direktīva 2010/65/ES par ziņošanas formalitātēm kuģiem, kuri ienāk dalībvalstu ostās un/vai iziet no tām, un ar ko atceļ Direktīvu 2002/6/EK (OV L 283, 29.10.2010., 1. lpp.).

(10)    Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) Konvencija par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu (FAL konvencija), pieņemta 1965. gada 9. aprīlī un grozīta 2016. gada 8. aprīlī, 1.1. standarts

(11)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(12)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Regula (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (OV L 257, 28.8.2014., 73.–114. lpp.).

(13)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(14)    Tirdzniecības un transporta vietu Apvienoto Nāciju Organizācijas kodi

(15)    OV L 208, 5.8.2002., 10.–27. lpp.

(16)    OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(17)    Kā minēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(18)    Dif. = diferencētās apropriācijas / Nedif. = nediferencētās apropriācijas.

(19)    EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(20)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(21)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(22)    Rezultāti ir produkti un pakalpojumi, kas jānodrošina (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu km skaits u. c.).

(23)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(24)    AC= līgumdarbinieki; AL = vietējie darbinieki; END = norīkotie valstu eksperti; INT = aģentūru darbinieki; JED = jaunākie eksperti delegācijās.

(25)    Ārštata darbiniekiem paredzētā maksimālā summa, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

(26)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē,17.5.2018

COM(2018) 278 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi un atceļ Direktīvu 2010/65/ES

{SEC(2018) 230 final}
{SWD(2018) 181 final}
{SWD(2018) 182 final}

PIELIKUMS
EMSWe datu kopa

A.Ziņošanas pienākumi, kas izriet no Savienības tiesību aktiem

Šī ziņošanas pienākumu kategorija ietver informāciju, kas sniedzama saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem.

1.Paziņojums kuģiem, kas ienāk dalībvalstu ostās un iziet no tām

4. pants Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 27. jūnija Direktīvā 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu (OV L 208, 5.8.2002., 10. lpp.).

2.Personu robežpārbaudes

7. pants Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regulā (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (OV L 105, 13.4.2006., 1. lpp.).

3.Paziņojums par bīstamām vai piesārņojošām kravām, ko pārvadā ar kuģi

13. pants Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 27. jūnija Direktīvā 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu (OV L 208, 5.8.2002., 10. lpp.).

4.Paziņojums par atkritumiem un atliekām

6. pants Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvā 2000/59/EK par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai (OV L 332, 28.12.2000., 81. lpp.).

[Jauns priekšlikums, ar ko atceļ Direktīvu 2000/59/EK:

4. Paziņojums par kuģu atkritumiem, tostarp atliekām

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 201X/XX/ES 6. un 7. pants]

5.Aizsardzības informācijas paziņošana

6. pants Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regulā (EK) Nr. 725/2004 par kuģu un ostas iekārtu drošības pastiprināšanu (OV L 129, 29.4.2004., 6. lpp.).

Kamēr vēl nav pieņemta saskaņota veidlapa starptautiskā līmenī, Regulas (EK) Nr. 725/2004 6. pantā prasīto informāciju nosūta, izmantojot šā pielikuma papildinājumā norādīto veidlapu. Veidlapu var nosūtīt elektroniski.

6.Informācija par personām uz kuģa

4. panta 2. punkts un 5. panta 2. punkts Padomes 1998. gada 18. jūnija Direktīvā 98/41/EK par to personu reģistrāciju, kas atrodas uz pasažieru kuģiem, kuri kursē uz Kopienas dalībvalstu ostām vai no tām (OV L 188, 2.7.1998., 35. lpp.)

7.Muitas formalitātes:

(a)formalitātes saistībā ar ienākšanu ostā

–paziņojums par ienākšanu ostā (Regulas (ES) Nr. 952/2013 1 133. punkts);

–preču uzrādīšana muitai (Regulas (EK) Nr. 952/2013 139. pants);

–preču pagaidu uzglabāšanas deklarācija (Regulas (ES) Nr. 952/2013 145. pants);

–preču muitas statuss (Regulas (ES) Nr. 952/2013 153.–155. pants;

–elektroniskie pārvadājuma dokumenti, ko izmanto tranzītam (Regulas (ES) Nr. 952/2013 233. panta 4. punkta e) apakšpunkts);

(b)formalitātes saistībā ar iziešanu no ostas:

–preču muitas statuss (Regulas (ES) Nr. 952/2013 153.–155. pants);

–elektroniskie pārvadājuma dokumenti, ko izmanto tranzītam (Regulas (ES) Nr. 952/2013 233. panta 4. punkta e) apakšpunkts);

–paziņojums par izvešanu (Regulas (ES) Nr. 952/2013 269. panta 2. punkts);

–izvešanas kopsavilkuma deklarācija (Regulas (ES) Nr. 952/2013 271. un 272. pants);

–reeksporta paziņojumi (Regulas (ES) Nr. 952/2013 274. un 275. pants).

8.Beramkravu kuģu droša iekraušana un izkraušana

7. un 8. pants Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 4. decembra Direktīvā 2001/96/EK, ar ko nosaka saskaņotas prasības un procedūras beramkravu kuģu drošai iekraušanai un izkraušanai.

9.Ostas valsts kontrole

9. pants Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvā 2009/16/EK par ostas valsts kontroli.

10.Jūras transporta statistika

5. pants Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/42/EK par statistikas pārskatiem attiecībā uz kravu un pasažieru pārvadājumiem pa jūru.

B.FAL veidlapas un pienākumi, kas izriet no starptautiskiem juridiskiem instrumentiem

Šī ziņošanas pienākumu kategorija ietver informāciju, kas sniedzama saskaņā ar FAL konvenciju un citiem attiecīgiem starptautiskiem juridiskiem instrumentiem.

1.FAL 1. veidlapa — Vispārīgā deklarācija

2.FAL 2. veidlapa — Kravas deklarācija

3.FAL 3. veidlapa — Kuģa krājumu deklarācija

4.FAL 4. veidlapa — Apkalpes mantu deklarācija

5.FAL 5. veidlapa — Apkalpes saraksts

6.FAL 6. veidlapa — Pasažieru saraksts

7.FAL 7. veidlapa — Bīstamās kravas

8.Jūras sanitārā deklarācija

C.Valsts tiesību normas

Šī ziņošanas pienākumu kategorija ietver datu elementus turpmāk norādītajās kategorijās.

1.Jūras transports

2.Jūras transporta drošība

3.Vide

4.Robežkontrole

5.Aizsardzība

6.Muita

7.Veselība

8.Militārā joma

9.Ostas pakalpojumi

10.Statistika

11.Fiskālā informācija

PAPILDINĀJUMS

AIZSARDZĪBAS INFORMĀCIJAS VEIDLAPA
VISIEM KUĢIEM, KAS AIZPILDĀMA PIRMS IENĀKŠANAS ES DALĪBVALSTS OSTĀ

(1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS) 9. NOTEIKUMA XI-2. nodaļa UN REGULAS (EK) Nr. 725/2004 6. PANTA 3. PUNKTS)

Ziņas par kuģi un kontaktinformācija

SJO numurs

Kuģa nosaukums

Reģistrācijas osta

Karoga valsts

Kuģa tips

Izsaukuma signāls

Bruto tilpība

INMARSAT izsaukuma numuri (ja pieejami)

Kuģošanas kompānijas nosaukums un identifikācijas numurs

CSO vārds, uzvārds un informācija saziņai 24 stundas diennaktī

Osta, kurā paredzēts ienākt

Ostas iekārta, kurā paredzēts ienākt (ja zināms)

Informācija par ostu un ostas iekārtu

Paredzamais kuģa ienākšanas ostā datums un laiks (ETA)

Ienākšanas galvenais nolūks

SOLAS 9.2.1 noteikuma XI-2. nodaļā prasītā informācija

Vai kuģim ir derīgs Starptautiskais kuģa aizsardzības sertifikāts (ISSC)?

JĀ

ISSC

NĒ — kāpēc nav?

Izdevējs (administrācijas vai RSO nosaukums)

Derīguma termiņš (dd/mm/gggg)

Vai uz kuģa ir apstiprināts SSP?

JĀ

NĒ

Aizsardzības līmenis, kādā kuģis pašlaik darbojas

Aizsardzība 1. līmenis

Aizsardzība 2. līmenis

Aizsardzība 3. līmenis

Kuģa atrašanās vieta laikā, kad sagatavots šis ziņojums

Norādiet hronoloģiskā secībā (sākot ar nesenāko) 10 pēdējās ostas iekārtas, kurās kuģis iegājis:

Nr.

No (dd/mm/gggg)

Līdz (dd/mm/gggg)

Osta

Valsts

UN/LOCODE (ja pieejams)

Ostas iekārta

Aizsardzības līmenis

1

SL

2

SL

3

SL

4

SL

5

SL

6

SL

7

SL

8

SL

9

SL

10

SL

Vai kuģis ir veicis kādus īpašus vai papildu aizsardzības pasākumus ārpus tiem, kas paredzēti apstiprinātajā SSP? Ja atbilde ir “JĀ”, norādiet īpašos vai papildu aizsardzības pasākumus, ko kuģis veicis.

JĀ

NĒ

Nr. (sk. iepriekš)

Īpaši vai papildu aizsardzības pasākumi, ko kuģis veicis

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

Norādiet hronoloģiskā secībā (sākot ar nesenāko) no kuģa uz kuģi veiktas darbības, kas notikušas iepriekš norādītajās 10 pēdējās ostas iekārtās, kurās kuģis iegājis. Vajadzības gadījumā pievienojiet rindas turpmāk norādītajai tabulai vai turpiniet uz atsevišķas lapas; norādiet no kuģa uz kuģi veikto darbību kopskaitu:

Vai, veicot katru no minētajām darbībām no kuģa uz kuģi, tika ievērotas apstiprinātajā SSP norādītās kuģa aizsardzības procedūras? Ja atbilde ir “NĒ”, turpmāk norādītās tabulas pēdējā ailē sniedziet informāciju par tā vietā īstenotajiem aizsardzības pasākumiem.

JĀ

NĒ

Nr.

No (dd/mm/gggg)

Līdz (dd/mm/gggg)

Atrašanās vieta vai ģeogrāfiskais garums un platums

No kuģa uz kuģi veikta darbība

Tā vietā īstenotie aizsardzības pasākumi

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

Vispārējs apraksts par kravu, kas atrodas uz kuģa

Vai kuģis kā kravu pārvadā bīstamas vielas, kas ietilpst IMDG kodeksa 1., 2.1., 2.3., 3., 4.1., 5.1., 6.1., 6.2., 7. vai 8. klasē?

JĀ

NĒ

Ja atbilde ir “JĀ”, apstipriniet, ka ir pievienots bīstamo kravu manifests (vai attiecīgs izraksts)

Apstipriniet, ka ir pievienots kuģa apkalpes saraksta eksemplārs

JĀ

Apstipriniet, ka ir pievienots kuģa pasažieru saraksta eksemplārs

JĀ

Cita ar aizsardzību saistīta informācija

Vai ir kāds ar aizsardzību saistīts jautājums, par ko vēlaties ziņot?

JĀ

Sniedziet informāciju:

NĒ

Kuģa aģents plānotajā ienākšanas ostā

Nosaukums / vārds, uzvārds:

Kontaktinformācija (tālr. Nr.):

Informācijas sniedzējas personas identifikācija

Nosaukums vai ieņemamais amats (lieko svītrot): Kapteinis / SSO / CSO / kuģa aģents (sk. iepriekš)

Nosaukums / vārds, uzvārds:

Paraksts:

Ziņojuma sagatavošanas datums/laiks/vieta

(1)    Eiropas Parlamenta un Padomes 9. oktobra Regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).