PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

ES ekonomikai ir vajadzīgas veselīgas un plaukstošas sabiedrības, kas var viegli darboties vienotajā tirgū. Šādām sabiedrībām ir būtiska nozīme ekonomikas izaugsmes veicināšanā, darbavietu radīšanā un ieguldījumu piesaistē Eiropas Savienībā. Tās palīdz nodrošināt lielāku ekonomisko, kā arī sociālo vērtību sabiedrībai kopumā. Lai sasniegtu šo mērķi, sabiedrībām ir jādarbojas tādā juridiskā un administratīvā vidē, kas ir labvēlīga izaugsmei un pielāgota globalizētās un digitālās pasaules jauno ekonomisko un sociālo problēmu risināšanai, vienlaikus ievērojot citas publiskās leģitīmās intereses, piemēram, darbinieku, kreditoru un mazākuma akcionāru aizsardzība, un nodrošinot iestādes ar visiem vajadzīgajiem aizsardzības pasākumiem, lai apkarotu krāpšanu vai stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Ņemot vērā šo mērķi, Komisija nāk klajā ar šo priekšlikumu kopā ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz pārrobežu reorganizācijām, apvienošanām un sadalīšanām groza Direktīvu (ES) 2017/1132, — visaptverošu pasākumu kopumu attiecībā uz taisnīgiem, atvieglojošiem un mūsdienīgiem sabiedrību tiesību noteikumiem ES.

Eiropas Savienībā ir aptuveni 24 miljoni sabiedrību, no kurām aptuveni 80 % ir kapitālsabiedrības. Aptuveni 98–99 % kapitālsabiedrību ir MVU.

Sabiedrības savā darījumdarbībā arvien vairāk izmanto digitālos rīkus, un tām ir jāsadarbojas arī ar valsts iestādēm, tomēr tas ne vienmēr ir iespējams, izmantojot tiešsaistes līdzekļus. Eiropas Savienībā ir ievērojamas atšķirības starp dalībvalstīm attiecībā uz tiešsaistes rīku pieejamību sabiedrībām to saziņā ar valsts iestādēm sabiedrību tiesību jomā. Dalībvalstis sniedz e-pārvaldes pakalpojumus dažādās pakāpēs — dažas ir ļoti progresīvas un nodrošina vienkārši izmantojamus, pilnībā tiešsaistē izveidotus risinājumus, savukārt citas vispār nenodrošina svarīgiem posmiem sabiedrības dzīves cikla laikā paredzētus tiešsaistes risinājumus, piemēram, uzņēmuma kā juridiskas personas reģistrāciju.

Dziļāks un taisnīgāks iekšējais tirgus kopā ar digitālā vienotā tirgus attīstību ir viena no Komisijas 10 galvenajām prioritātēm. 2015. gada digitālajā vienotā tirgus stratēģijā 1 un 2016. gada e-pārvaldes rīcības plānā 2 uzsvērts valsts pārvaldes iestāžu uzdevums, palīdzot sabiedrībām viegli sākt uzņēmējdarbību, darboties tiešsaistē un paplašināt darbību pāri robežām. E-pārvaldes rīcības plānā īpaši ir atzīts, cik svarīgi ir uzlabot digitālo rīku izmantošanu, izpildot ar sabiedrību tiesībām saistītās prasības. Priekšlikumā regulai par vienoto digitālo vārteju 3 uzsvērts, cik svarīgi ir digitālie rīki un procesi, lai palīdzētu sabiedrībām pilnībā izmantot vienotā tirgus sniegtās priekšrocības, un prasīts, lai tiktu pilnībā digitalizētas svarīgākās administratīvās procedūras pārrobežu lietotājiem.

Eiropas Parlaments savā 2017. gada rezolūcijā par e-pārvaldes rīcības plānu 4 aicināja Komisiju apsvērt veidus, kā turpmāk veicināt digitālos risinājumus formalitāšu kārtošanai visā sabiedrības dzīves ciklā, un uzsvēra, ka ir svarīgi turpināt darbu pie uzņēmējsabiedrību reģistru savstarpējās savienojamības.

Arī Padome savos 2015. gada secinājumos par vienotā tirgus politiku 5 mudināja Komisiju risināt uzdevumu saistībā ar sabiedrību reģistrāciju tiešsaistē, izmantojot digitālā vienotā tirgus dokumentu kopumu. Ņemot vērā iepriekš minēto, lai atvieglotu digitālo tehnoloģiju izmantošanu visā sabiedrības dzīves ciklā, Komisija 2017. gada darba programmā iekļāva sabiedrību tiesību iniciatīvu (apstiprināta arī digitālā vienotā tirgus vidusposma pārskatā 6 ). Turklāt nesen Tallinas deklarācijā par e-pārvaldi 7 dalībvalstis stingri aicināja pastiprināt centienus, lai nodrošinātu efektīvas, uz lietotājiem orientētas elektroniskās procedūras Eiropas Savienībā. Komisija iniciatīvu sabiedrību tiesību jomā iekļāva savā 2017. gada darba programmā 8 .

Patlaban ES sabiedrību tiesības 9 ietver vairākus digitalizācijas elementus, piemēram, dalībvalstu pienākumu tiešsaistē darīt pieejamu informāciju par kapitālsabiedrībām, kas reģistrētas centrālos reģistros, komercreģistros un sabiedrību reģistros (še turpmāk “reģistri”). Tomēr šīs prasības ir ierobežotas un trūkst precizitātes, kā rezultātā ļoti atšķiras īstenošana valstu līmenī.

Turklāt uz konkrētiem digitāliem procesiem, piemēram, sabiedrību reģistrāciju tiešsaistē, vispār neattiecas ES tiesību akti un tikai dažas dalībvalstis tos aptver valsts līmenī. Dažās dalībvalstīs sabiedrību reģistrācijai un informācijas par izmaiņām iesniegšanai ir atļauta vienīgi klātienes procedūra, savukārt citas dalībvalstis atļauj gan klātienes, gan tiešsaistes procedūru vai arī tikai tiešsaistes procedūru. Līdzīga situācija ir attiecībā uz filiāļu reģistrāciju tiešsaistē. Lai gan filiālēm nav juridiskas personas statusa, tās tomēr ir jāreģistrē uzņēmējsabiedrību reģistrā 10 . Reģistrējot filiāli, lielā mērā jāievēro tās pašas prasības kā sabiedrības reģistrācijā.

Spēkā esošie ES noteikumi paredz arī publiskot visu vai daļu reģistrētās informācijas par sabiedrībām valsts oficiālajā vēstnesī. Tikai ar publikāciju valsts oficiālajā vēstnesī (vai ar līdzvērtīgi iedarbīgiem līdzekļiem) atklātībā nodotā informācija kļūst juridiski saistoša. Šāda prasība bijusi jau kopš ES sabiedrību tiesību pirmsākumiem, kad publikācija oficiālajā vēstnesī bija vienīgais veids, kā nodrošināt uzņēmumu sniegtās informācijas noteiktību un pārredzamību. Dalībvalstis var saglabāt valsts oficiālo vēstnesi elektroniskā formā, bet dalībvalstīs joprojām ir noteiktas prasības, kas paredz iespējamu vairākkārtēju informācijas iesniegšanu (t. i., gan uzņēmējsabiedrību reģistrā, gan valsts oficiālajā vēstnesī). Turklāt sabiedrībām, kurām ir filiāle citā ES valstī, ir jāiesniedz to gada pārskati gan reģistram, kurā ir reģistrēta sabiedrība, gan reģistram dalībvalstī, kurā ir reģistrēta filiāle.

Trešām personām (investoriem, pilsoņiem, citām sabiedrībām) nepieciešams piekļūt sabiedrības informācijai reģistros. ES tiesību aktos ir noteikta minimālā datu kopa, kas vienmēr būtu jāsniedz bez maksas 11 , tomēr tā joprojām ir ierobežota. Par pārējo informāciju par sabiedrībām vairākums dalībvalstu iekasē maksu par visu vai daļu šīs informācijas. Tādējādi piekļuve informācijai ES atšķiras, proti, dažās dalībvalstīs bez maksas ir pieejams vairāk informācijas nekā citās dalībvalstīs; tas rada nelīdzsvarotu situāciju ES.

Tas, ka nav pieņemti noteikumi par tiešsaistes reģistrāciju, dokumentu iesniegšanu un publicēšanu, vai tas, ka šādi noteikumi dalībvalstīs atšķiras, rada nevajadzīgas izmaksas un slogu uzņēmējiem, kuri vēlas veidot jaunu uzņēmumu vai paplašināt savu darījumdarbību, reģistrējot meitasuzņēmumus vai filiāles, vai izpildīt konkrētas prasības tiešsaistē. Tas savukārt var izraisīt to, ka uzņēmuma reģistrācijas kavēšanās dēļ tiek zaudētas darījumdarbības iespējas vai sliktākā gadījumā tiek pieņemts lēmums nemaz neveidot uzņēmumu.

Procesi tajās dalībvalstīs, kas ieviesušas risinājumus tiešsaistes reģistrācijai, parasti ir lētāki un ātrāki nekā tajās, kurās pieteikumi tiek iesniegti personīgi un uz papīra 12 . Sabiedrībām, kurām nav iespējas veikt reģistrāciju tiešsaistē, rodas lielākas izmaksas nekā tām, kuras pilnībā var veikt procedūru tiešsaistē. Arī procedūras pabeigšanai vajadzīgais laiks palielina sabiedrību izmaksas, un, ja procedūras paredz fizisku klātbūtni kompetentā iestādē, reģistrācijas veikšanai nepieciešamais laiks ir ilgāks nekā tad, ja procedūras pilnībā tiek veiktas tiešsaistē. Attiecīgās kompetentās iestādes dalībvalstīs, proti, uzņēmējsabiedrību reģistrus, ietekmē arī tas, ka tās digitālos risinājumus ievieš lēni. To galvenokārt pierāda to iestāžu pretēji piemēri, kas dažu pēdējo gadu laikā jau ir guvušas panākumus savu procesu digitalizācijā. Reģistriem, kas sabiedrībām vēl nepiedāvā racionalizētas tiešsaistes procedūras, nav iespējas izmantot efektivitātes ieguvumus, ko šādi risinājumi varētu dot šo reģistru organizācijām.

Digitālo risinājumu izmantošana sabiedrību tiesībās, jo īpaši sabiedrību reģistrācijai, būtu jāveic tādā veidā, lai novērstu krāpšanu vai stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. “Pastkastītes uzņēmumu” fenomens ir raisījis bažas, uz ko norādījušas dažas ieinteresētās personas. Šā priekšlikuma mērķis nav tieši veltīt uzmanību pastkastītes uzņēmumu problēmai, jo priekšlikumā netiek saskaņotas materiālās prasības sabiedrību dibināšanai vai darījumdarbības veikšanai. Tas neskar noteikumus, kas paredzēti konkrētās jomās, piemēram, darba ņēmēju norīkošana 13 , sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācija 14 un autotransports 15 , lai nodrošinātu, ka uzņēmumi nevar ļaunprātīgi vai krāpnieciski izmantot Līgumā paredzētās brīvības, izmantojot pastkastītes uzņēmumus, kas patiesībā neveic būtiskas darbības. Materiālās prasības attiecībā uz sabiedrību inkorporāciju, kā arī piesaistes kritēriji tiek izskatīti saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem. Tomēr priekšlikuma darbības jomas ietvaros un ar mērķi risināt problēmas, ko dažas ieinteresētās personas norādīja sabiedriskās apspriešanās laikā, tajā ir noteikti aizsardzības pasākumi pret krāpšanu un stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, piemēram, obligāta identifikācijas kontrole, noteikumi par no amata atstādinātiem vadītājiem un iespēja dalībvalstīm pieprasīt, lai kāda persona vai struktūra iesaistītos procesā, piemēram, notāri vai juristi. Ir arī citi pasākumi, ko Komisija veikusi ārpus šā priekšlikuma darbības jomas, lai novērstu to, ka sabiedrības tiek izmantotas noziedzīgām darbībām 16 . Pēdējos gados Padome ir pieņēmusi vairākus pasākumus, lai vērstos pret uzņēmumu ienākuma nodokļa apiešanu — Padomes Direktīvu 2015/2376 17 , Padomes Direktīvu 2016/881 18 un Padomes Direktīvu (ES) 2016/1164 19 . 2018. gada 13. martā Padomē tika panākta politiska vienošanās par Komisijas priekšlikumu 20 direktīvai par obligātu informācijas izpaušanu, ko veic starpnieki, attiecībā uz nodokļu plānošanas shēmām; tā būtu drīzumā jāpieņem.

Sabiedrību reģistrācijas digitalizācija lielā mērā tiek uzskatīta par ļoti svarīgu. Saskaņā ar 2016. gadā veiktās sabiedriskās apspriešanas rezultātiem darījumdarbības reģistrācija, tostarp sabiedrības reģistrācija, tika uzskatīta par svarīgāko uzņēmumiem nepieciešamo procedūru, kam vajadzētu būt pieejamai tiešsaistē. Reaģējot uz šo atgriezenisko saiti, Komisijas priekšlikums par vienotu digitālo vārteju, ar kuru sniedz dažus vispārīgus noteikumus attiecībā uz tiešsaistes procedūrām, attiecas uz darījumdarbības vispārīgu reģistrāciju, izmantojot tiešsaistes līdzekļus, izņemot attiecībā uz sabiedrību izveidošanu LESD 54. panta nozīmē. Šis izņēmums tika pieņemts, lai nodrošinātu īpašu visaptverošu pieeju sabiedrību reģistrācijai un visiem citiem procedūras jautājumiem sabiedrību dzīves cikla laikā, kas ir jāreglamentē sabiedrību tiesību acquis. Pieņemot priekšlikumu par vienoto digitālo vārteju, Komisija apņēmās nekavējoties ierosināt konkrētus noteikumus šajā jomā.

Šā priekšlikuma mērķis ir risināt minētos jautājumus un reaģēt uz aicinājumiem piedāvāt vairāk digitālo risinājumu sabiedrībām vienotajā tirgū. Tā mērķis ir sniegt vairāk vienlīdzīgu iespēju uzņēmumiem ES, vienlaikus nodrošinot, ka dalībvalstīm ir nepieciešamais elastīgums, lai pielāgotu savas valsts sistēmas savām vajadzībām un saglabātu savas tiesiskās tradīcijas. Dalībvalstīm būtu jāatvieglo un jāveicina digitālo rīku un procesu izmantošana sabiedrību tiesību jomā.

Atbilstība pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Šā priekšlikuma mērķis ir papildināt spēkā esošos noteikumus par ES sabiedrību tiesībām, kas ir kodificēti Direktīvā (ES) 2017/1132. Šī iniciatīva ir pilnībā saskanīga ar esošajiem ES sabiedrību tiesību digitālajiem elementiem un pamatosies uz tiem, jo īpaši Uzņēmējdarbības reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu (BRIS), kas pamatojas uz juridiskajām saistībām, kuras noteiktas Direktīvā 2012/17/ES un Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/884.

Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Šī iniciatīva dos ieguldījumu vairākās Komisijas iniciatīvās, kuru mērķis ir uzlabot vienotā tirgus darbību, padarot to dziļāku un taisnīgāku, un veidot digitālu Eiropu 21 . Tā nostiprinās digitālo mijiedarbību starp pārvaldes iestādēm un pilsoņiem/uzņēmumiem un veicinās lielāku pārredzamību. Turklāt tā veicinās vienreizējas iesniegšanas principa īstenošanu, kas lielā mērā tiek atbalstīts Komisijas iniciatīvās, piemēram, e-pārvaldes rīcības plānā, un iekļauts ierosinātajā regulā par vienoto digitālo vārteju, kā arī nesenajā Tallinas deklarācijā par e-pārvaldi. Lai gan šajā priekšlikumā izskatīti konkrēti gadījumi, kas attiecas uz sabiedrību datu “tikai vienreizēju” iesniegšanu sabiedrību tiesību kontekstā, šādi gadījumi ir ieguldījums plašākajos centienos īstenot vienreizējas iesniegšanas principu ES līmenī.

Konkrēti šis priekšlikums papildinās Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par vienotas digitālās vārtejas izveidi, kas attiecas uz darījumdarbības vispārīgu reģistrāciju, izmantojot tiešsaistes līdzekļus, izņemot attiecībā uz kapitālsabiedrību izveidošanu. Šis priekšlikums ir saskaņots ar noteikumiem par vienoto digitālo vārteju. Tajā jo īpaši ir iekļauti konkrēti materiāli noteikumi par kapitālsabiedrību un filiāļu izveides un reģistrācijas procedūrām, un tas ir “lex specialis” attiecībā uz vienoto digitālo vārteju. Ir svarīgi nodrošināt saskanību starp vienoto digitālo vārteju un šo priekšlikumu, lai izveidotu konsekventu ilgtermiņa digitālās jomas politiku. Tādēļ informācija par procedūrām saskaņā ar šo priekšlikumu ir jāsniedz tīmekļa vietnēs, kas pieejamas, izmantojot vienoto digitālo vārteju, un tai jāatbilst tādām pašām kvalitātes prasībām, īpaši attiecībā uz nepieciešamību, ka tai jābūt atjauninātai, skaidrai un lietotājam draudzīgai. Priekšlikums arī nodrošinās vajadzīgos juridiskos nosacījumus attiecībā uz digitālo rīku un procesu izmantošanu, lai sabiedrības varētu izmantot elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumus, pamatojoties uz eIDAS regulu 22 . Turklāt sabiedrību tiesību jomā ar to tiks ieviests vienreizējas iesniegšanas princips saskaņā ar e-pārvaldes rīcības plānu 2016.–2020. gadam, atbalstot ES līmeņa centienus, lai samazinātu administratīvo slogu pilsoņiem un uzņēmumiem.

Visbeidzot, sabiedrību reģistrāciju tiešsaistē labvēlīgi ietekmēs arī nesenā Publisko dokumentu regula 23 , kurā dalībvalstīm no 2018. gada beigām noteikts pienākums pieņemt vairākus dokumentus no pilsoņiem bez papildu pārbaudes un tulkošanas.

Kopumā iniciatīva uzlabos pārrobežu darbības procedūru efektivitāti un juridisko noteiktību saistībā ar pārrobežu apvienošanām, sadalīšanām un reorganizācijām paralēlas iniciatīvas ietvaros, kas ietver arī mērķorientētus digitalizācijas elementus.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

Juridiskais pamats

Priekšlikums pamatojas uz 50. panta 1. un 2. punktu Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD), kas ir juridiskais pamats ES kompetencei rīkoties sabiedrību tiesību jomā. Konkrēti 50. panta 2. punkta f) apakšpunktā paredzēts pakāpeniski atcelt ierobežojumus brīvībai veikt uzņēmējdarbību un 50. panta 2. punkta g) apakšpunktā paredzēts veikt koordinācijas pasākumus attiecībā uz sabiedrību dalībnieku un citu ieinteresēto personu interešu aizsardzību.

Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Šā tiesību akta priekšlikuma vispārējais mērķis ir nodrošināt netraucētu ES vienotā tirgus darbību visā sabiedrības dzīves cikla laikā tās saziņā ar iestādēm attiecībā uz sabiedrības un filiāles reģistrāciju un dokumentu iesniegšanu. Tas neaprobežojas tikai ar vienas dalībvalsts teritoriju, bet aptver visu ES teritoriju. Reģistrācijai, dokumentu iesniegšanai vai piekļuvei sabiedrības datiem nevajadzētu radīt papildu regulatīvo slogu pieteikuma iesniedzējiem, reģistrējot sabiedrības vai filiāles citās dalībvalstīs. Sabiedrību un filiāļu pārrobežu reģistrāciju var veikt daudz rentablāk, izmantojot tiešsaistes līdzekļus. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus visās dalībvalstīs un ņemot vērā vienotā tirgus transnacionālās iezīmes, kā arī nepieciešamību reglamentēt pašreizējo stāvokli pārrobežu kontekstā, visefektīvākā būs ES rīcība, samazinot izmaksas uzņēmumiem gadījumā, kad tie reģistrē sabiedrības un filiāles, iesniedz informāciju par izmaiņām vai piekļūst sabiedrības datiem. Ja dalībvalstis rīkosies atsevišķi, tās turpinās piemērot savus noteikumus šajā jomā, un ir maz izredžu, ka ar šādiem noteikumiem varētu saskaņoti reglamentēt pārrobežu situācijas.

Tāpēc šķiet, ka bez ES līmeņa rīcības būtu pieejami vienīgi nesaskaņoti valstu risinājumi un MVU joprojām saskartos ar šķēršļiem, kas apgrūtinātu brīvības veikt uzņēmējdarbību faktisku izmantošanu, un attiecīgās izmaksas visvairāk ietekmētu sabiedrības. Šajā kontekstā mērķorientētā ES iesaistīšanās atbilst subsidiaritātes principam.

Proporcionalitāte

Ar šo priekšlikumu ieviestie pasākumi ir proporcionāli tā mērķim nodrošināt sabiedrībām paredzētus digitālus risinājumus vienotajā tirgū visā sabiedrību dzīves cikla laikā. Noteikumos paredzēts, ka dalībvalstīm jānodrošina iespēja izmantot tiešsaistes metodes, reģistrējot sabiedrības vai iesniedzot informāciju par izmaiņām, un tajos paredzēts arī pilnīgs elastīgums dalībvalstīm, lai to sasniegtu saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem un sistēmām. Šim priekšlikumam pievienotajā ietekmes novērtējumā ir izskaidrota katra risinājuma izmaksas un ieguvumi uzņēmumiem, ieinteresētajām personām un dalībvalstīm, ņemot vērā visus vajadzīgos elementus, tostarp ieguvumus sabiedrībai un politiskās iespējas. Piemēram, tiešsaistes reģistrācija vidēji aizņem uz pusi mazāk laika un var būt līdz 3 reizēm lētāka nekā tradicionālā reģistrācija papīra formā, un tiek lēsts, ka ietaupījumi, pateicoties reģistrācijai un dokumentu iesniegšanai tiešsaistē, kas radīsies, kad šis priekšlikums stāsies spēkā, būs aptuveni EUR 42–84 miljoni gadā. Turklāt, pamatojoties uz efektivitātes analīzi, katra risinājuma izmaksām un ieguvumiem uzņēmumiem, ieinteresētajām personām un dalībvalstīm, šķiet, ka ierosinātās darbības nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu mērķi, un ka ierosināto pasākumu pozitīvā ietekme pārsniedz iespējamo negatīvo ietekmi (ietekmes novērtējuma 6.3. iedaļa). Sākotnējās ieguldījumu izmaksas, kas saistītas ar IT uzlabojumiem, tiks kompensētas ar ietaupījumiem, ko ilgākā laika posmā panāks gan uzņēmumi, gan valsts pārvaldes iestādes.

Priekšlikumā arī tiek ievērotas valstu juridiskās tradīcijas, jo īpaši attiecībā uz notāru iesaistīšanos sabiedrību reģistrācijas procesā. Turklāt priekšlikums ir sagatavots, ņemot vērā pašreizējo situāciju dalībvalstīs un pamatojoties uz pašreizējiem dalībvalstu risinājumiem un praksi. Daudzas dalībvalstis jau atbilst vairākiem ierosinātajiem pasākumiem, un tām vajadzēs ieviest vienīgi nelielas izmaiņas. Šis priekšlikums neparedz nekādus papildu pienākumus pilsoņiem un uzņēmumiem, jo pasākumu mērķis ir vienkāršot un racionalizēt procedūras.

Juridiskā instrumenta izvēle

Sabiedrību tiesību darbību juridiskais pamats ir LESD 50. pants, kurā paredzēts, ka Eiropas Parlaments un Padome pieņem direktīvas. Ar Direktīvu (ES) 2017/1132 ES līmenī tiek reglamentētas sabiedrību tiesības. ES sabiedrību tiesību vienotības un konsekvences labad ar šo priekšlikumu tiks grozīta Direktīva (ES) 2017/1132.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Priekšlikuma galvenais mērķis, papildinot jau esošos pasākumus, ir ieviest jaunus noteikumus un tādā mērā, ciktāl nepieciešams, lai panāktu digitālu rīku un procesu izmantošanu visā sabiedrības dzīves ciklā. Tādēļ netika veikts izvērtējums.

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Komisija aktīvi sadarbojās ar ieinteresētajām personām un rīkoja visaptverošas apspriešanās visā ietekmes novērtējuma procesā. Apspriešanās procesu veidoja tiešsaistes sabiedriskā apspriešana, tikšanās ar ieinteresētajām personām, tostarp diskusijas ar dalībvalstu ekspertiem, vairāki pētījumi. Informāciju, kas iegūta, izmantojot visus šos līdzekļus, izmantoja priekšlikumā.

Sabiedriskās apspriešanas rezultāti 2016. gadā par vienoto digitālo vārteju liecināja, ka darījumdarbības reģistrācija, tostarp sabiedrības reģistrācija, bija vissvarīgākā tiešsaistes procedūra uzņēmumiem, kurai vajadzētu būt pieejamai tiešsaistē.

Sabiedriskā apspriešana tiešsaistē “Uzlabotas ES uzņēmējdarbības tiesības — noteikumi par digitālajiem risinājumiem un efektīvām pārrobežu darbībām” sākās 2017. gada 10. maijā un beidzās 2017. gada 6. augustā. Tās mērķis bija apkopot ieinteresēto personu viedokli par problēmām sabiedrību tiesību jomā, vākt pierādījumus, kādi šīm personām varētu būt par šādām problēmām, un uzklausīt par iespējamiem risinājumiem, kā novērst problēmas ES līmenī.

Sabiedriskajā apspriešanā tika iesniegtas 209 atbildes. Atbildes iesniedza dažādas ieinteresēto personu grupas, piemēram, valstu iestādes, reģionālās publiskās iestādes, uzņēmēju organizācijas, notāri, arodbiedrības, privātie uzņēmumi, valstu uzņēmējsabiedrību reģistri, juristu akadēmisko aprindu pārstāvji, kā arī privātpersonas.

Digitālās mijiedarbības starp uzņēmumiem un dalībvalstu iestādēm veicināšanu par prioritāti atzina lielākā daļa dalībvalstu iestāžu. Uzņēmēju organizācijas atbalstīja visas likumdošanas iniciatīvas šajā jomā (jo īpaši pilnīgu pieejamību tiešsaistē, elektroniskās identifikācijas standartus un vienreizējas iesniegšanas principu) un uzskatīja tās par svarīgu ES prioritāti, lai veicinātu saimniecisko darbību un novērstu nepamatotus šķēršļus sabiedrībām, kuras vēlas darboties pārrobežu mērogā. Akadēmisko aprindu pārstāvji un pētniecības iestādes arī lielākoties atbalsta likumdošanas iniciatīvu šajā jomā, un aptuveni 68 % aptaujāto uzskata, ka šis jautājums ir prioritārs. Lielākā daļa arodbiedrību pauda mērenu atbalstu likumdošanas iniciatīvai šajā jomā galvenokārt tāpēc, ka tās baidījās, ka tiešsaistes procedūra varētu radīt lielāku krāpšanas risku. Notāri gandrīz vienprātīgi noraidīja ideju par to, ka trūkst tiesību aktu un ka tie ir problemātiski, un stingri uzskatīja, ka ES nemaz nevajadzētu nodarboties ar šo jautājumu 24 .

Ieinteresēto personu viedokli apkopoja daudzās sanāksmēs. Apspriešanās process par sabiedrību tiesību kopumu sabiedrību tiesību ekspertu grupā (STEG) sākās 2012. gadā. No 2012. līdz 2014. gadam STEG sanāksmēs uzmanība tika veltīta 2012. gada rīcības plānam uzņēmējdarbības tiesību un korporatīvās vadības jomā, savukārt 2015. un 2016. gadā sanāksmes pievērsās digitalizācijas elementiem. 2017. gadā notika trīs STEG sanāksmes, kurās sīkāk tika apspriesti sabiedrību tiesību kopuma svarīgākie jautājumi, proti, digitalizācija, pārrobežu apvienošanas, sadalīšanas un reorganizācijas. Komisija iepazīstināja ekspertus ar saviem nodomiem un idejām attiecīgajās jomās, aicinot dalībvalstu ekspertus izteikt savu viedokli par konkrētajiem jautājumiem. Kopumā dalībvalstu pārstāvji apliecināja atbalstu iniciatīvai.

2017. gadā Komisija uzaicināja uz STEG sanāksmēm ne tikai dalībvalstu ekspertus, bet arī ieinteresēto personu pārstāvjus. Šīs ieinteresētās personas ir izvēlētas un noteiktas, pamatojoties uz to dalību 2013., 2015. un 2017. gada sabiedriskajās apspriešanās un pamatojoties uz to iesaisti jomās, kuras reglamentē ES sabiedrību tiesības. Ieinteresētās personas pārstāvēja uzņēmumus, darbiniekus, praktizējošus juristus. Šo sanāksmju rezultāti liecināja par to, ka lielākajā daļā dalībvalstu jau ir aptveroši digitālie risinājumi attiecībā uz mijiedarbību starp sabiedrībām un dalībvalstu iestādēm. To dalībnieki visumā atbalstīja digitalizāciju ES līmenī; joprojām bija atšķirīgi viedokļi par to, kā risināt jautājumus, kas attiecas uz konkrētiem priekšlikuma elementiem. Uzņēmēju pārstāvji uzskatīja, ka digitalizācija ir vajadzīga un ļoti palīdzētu Eiropas sabiedrībām. Notāri un dažas dalībvalstis pauda bažas par iespējamu krāpšanu saistībā ar reģistrāciju tiešsaistē.

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Lai palīdzētu Komisijai darbā, 2014. gada maijā tika izveidota neformāla sabiedrību tiesību ekspertu grupa (NSTEG) sabiedrību tiesību jautājumos. Ekspertu grupas locekļi bija augsti kvalificēti un pieredzējuši akadēmisko aprindu pārstāvji un praktizējoši juristi sabiedrību tiesībās no vairākām dalībvalstīm. NSTEG locekļi nāca klajā ar ieteikumu par spēkā esošā regulējuma, kas reglamentē digitālo rīku izmantošanu sabiedrību tiesībās, turpmāko attīstību 25 .

Komisija izmantoja arī divu 2017. gada pētījumu 26 rezultātus, kuros analizēti konkrēti jautājumi saistībā ar digitalizāciju sabiedrību tiesībās un novērtēta digitālu rīku izmantošanas ietekme sabiedrību pārrobežu darbības kontekstā. Turklāt Komisija apkopoja ekspertu viedokli vairākās konferencēs, tostarp konferencē par uzņēmējdarbības tiesībām digitālajā laikmetā, kura notika 2015. gada oktobrī Briselē, konferencē, kas 2017. gada septembrī notika Tallinā (Igaunija), proti, 21. konferencē Eiropas uzņēmējdarbības tiesību un korporatīvās vadības jomā (Šķērsojot robežas digitāli) un ikgadējā konferencē par Eiropas uzņēmējdarbības tiesībām un korporatīvo vadību, kas 2017. gada oktobrī notika Trīrē (Vācija).

Ietekmes novērtējums

Ietekmes novērtējuma ziņojumu, kas aptver noteikumus par digitalizāciju, pārrobežu darbībām un tiesību normu kolīziju sabiedrību tiesībās, 2017. gada 11. oktobrī izskatīja Regulējuma kontroles padome (RKP). Pēc sākotnēja negatīva RKP atzinuma padomei tika iesniegta pārskatīta ietekmes novērtējuma redakcija, par kuru 2017. gada 7. novembrī tika sniegts pozitīvs atzinums ar atrunām. RKP paustās atrunas galvenokārt attiecās uz citām ziņojumā novērtētajām jomām nevis uz jautājumiem, kas saistīti ar digitalizāciju sabiedrību tiesībās. Jo īpaši padome norādīja, ka ziņojums ir ievērojami uzlabots kopš tā iesniegšanas pirmo reizi. Bija pievienots vairāk datu/pierādījumu un avoti un metodes bija labāk izskaidrotas. Tāpat tika atzīts, ka ziņojumā sniegta plašāka informācija par problēmu mērogu un sīkāk bija aprakstīti politikas risinājumi. Iniciatīva pamatojās uz esošajiem aizsardzības pasākumiem darbiniekiem, kreditoriem un mazākuma akciju turētājiem, tostarp iegūtajām tiesībām attiecībā uz darba ņēmēju informēšanu, konsultēšanu un līdzdalību. Ietekmes novērtējumā tika izskatīti trīs galvenie jautājumi saistībā ar digitālo rīku izmantošanu sabiedrību tiesību jomā. Tika apsvērti vairāki politikas risinājumi attiecībā uz katru jautājumu, un katrā gadījumā tika norādīts vēlamais risinājums pēc tam, kad bija veikts salīdzinājums ar pārējiem risinājumiem.

Attiecībā uz tiešsaistes reģistrāciju (uzņēmuma kā juridiskas personas izveidošanu) un dokumentu iesniegšanu uzņēmējsabiedrību reģistrā tika ierosināti trīs risinājumi un novērtēta un salīdzināta to ietekme. Vēlamais risinājums būtu paredzēt noteikumus par sabiedrības un filiāles tiešsaistes reģistrāciju un sabiedrības dokumentu iesniegšanu tiešsaistē visās dalībvalstīs. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šādas procedūras var veikt tiešsaistē bez pieteikuma iesniedzēja (vai tā pārstāvja) fiziskas klātbūtnes jebkurā iestādē vai pie citām personām vai struktūrām, kas iesaistītas šajā procesā. Turklāt šis risinājums ļauj dalībvalstīm izņēmuma kārtā pieprasīt fizisku klātbūtni katrā gadījumā, kad patiešām rodas aizdomas par krāpšanu. Lai nodrošinātu vienādu īstenošanu dalībvalstīs, ar šo risinājumu tiktu ieviesti arī ES līmenī paredzēti aizsardzības pasākumi attiecībā uz elektronisko identifikāciju.

Attiecībā uz vienas un tās pašas informācijas vairākkārtēju iesniegšanu, ko veic sabiedrības, tika piedāvāti divi risinājumi un novērtēta un salīdzināta to ietekme. Vēlamā risinājuma mērķis ir vienkāršošana, ieviešot noteikumus, kuros prasīts, lai dalībvalstis nodrošinātu, ka, ja reģistrs saņem konkrētus sabiedrības datus (piemēram, sabiedrības nosaukuma maiņa, juridiskās adreses maiņa vai pēdējie gada pārskati), tas pēc tam nosūta tos reģistram citā dalībvalstī, kur sabiedrībai ir filiāle (pretstatā tam, ka to dara pati sabiedrība). Tāpat, ja sabiedrības informācija ir reģistrēta reģistrā, reģistrs to elektroniski nosūta valsts oficiālajam vēstnesim (pretstatā tam, ka sabiedrības pārstāvis iesniedz vienus un tos pašus dokumentus divas reizes). Turklāt vēlamais risinājums paredz, ka prasība publicēt sabiedrības informāciju valsts oficiālajā vēstnesī nav obligāta. Šis risinājums paredz vairākus konkrētus gadījumus, kuros ES līmenī tiek īstenots vienreizējas iesniegšanas princips.

Visbeidzot, attiecībā uz tiešsaistes piekļuvi sabiedrības informācijai, kas atrodas uzņēmējsabiedrību reģistros, tika piedāvāti divi risinājumi un novērtēta un salīdzināta to ietekme. Vēlamais risinājums ierosina paplašināt to sabiedrības datu kopu, kas visiem uzņēmējsabiedrību reģistriem jāsniedz bez maksas, taču dalībvalstis joprojām varētu iekasēt maksu par citu informāciju. Patlaban tikai šādas ziņas vienmēr ir bez maksas: sabiedrības nosaukums, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs un juridiskā forma. Tiek ierosināts, ka “vienmēr bez maksas” pieejamie dati varētu arī ietvert šādu informāciju, piemēram, informācija par sabiedrības juridisko statusu; citi sabiedrības nosaukumi (bijušie nosaukumi vai sekundārie/alternatīvie nosaukumi), ja tādi ir; sabiedrības tīmekļa vietne (ja tāda ir); sabiedrības mērķis (ja valsts tiesību akti paredz, ka šai informācijai jābūt uzņēmējsabiedrību reģistrā); un informācija par to, vai sabiedrībai ir filiāles, kas veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī. Turklāt bezmaksas datu kopā būtu iekļauti arī to sabiedrības juridisko pārstāvju nosaukumi / vārdi, kas tiek uzskatīti par svarīgām ieinteresētajām personām, un Komisija ir aicināta atbalstīt vieglu piekļuvi šai informācijai.

Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Ar priekšlikumu, ieviešot vienkāršojumus, ir paredzēts panākt būtiskus ieguvumus uzņēmumiem, atvieglojot digitālo mijiedarbību ar dalībvalstu iestādēm. Iespēja veikt reģistrāciju tiešsaistē ļaus uzņēmējiem reģistrēt sabiedrības un iesniegt informāciju par izmaiņām bez fiziskas klātbūtnes nepieciešamības. Atbilstoši pieņēmumiem, kas ir izklāstīti ietekmes novērtējumā, ietaupījumi, ieviešot tādu jaunu sabiedrību reģistrēšanu tiešsaistē, kas reģistrētas ES, tiek lēsti EUR 42–84 miljonu apmērā. Turklāt ierosinātie noteikumi par sabiedrības datu atklāšanu atbildīs “vienreizējas iesniegšanas principam”. To sabiedrības datu paplašināšana, kurus var iegūt bez maksas, arī palīdzēs uzņēmumiem un ieinteresētajām personām apkopot un pārbaudīt informāciju, kas ir svarīga darījuma attiecībās.

Izmaksu samazināšana un vienkāršošana, ko panāks ar jaunajiem noteikumiem, īpaši labvēlīgi ietekmēs MVU.

Pamattiesības

Saskaņā ar šajā iniciatīvā ierosinātajiem noteikumiem tiek nodrošināts, ka pilnībā tiek ievērotas tiesības un principi, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un iniciatīva palīdz īstenot vairākas minētās tiesības. Konkrētāk, šīs iniciatīvas galvenais mērķis ir atvieglot tiesības veikt uzņēmējdarbību jebkurā dalībvalstī, kā to paredz hartas 15. panta 2. punkts. Iniciatīvas mērķis ir nostiprināt brīvību veikt darījumdarbību saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un valstu tiesību aktiem un praksi (16. pants). Tiek garantētas arī tiesības uz personas datu aizsardzību saskaņā ar hartas 8. pantu.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Paredzams, ka priekšlikumam būs zināma ietekme uz budžetu, vismaz attiecībā uz dažām dalībvalstīm, kam varētu būt nepieciešams pielāgot savas IT sistēmas, lai atbalstītu jaunos noteikumus. Tomēr, kā paskaidrots šim priekšlikumam pievienotajā ietekmes novērtējumā, minētās sistēmas izveidošanas izmaksas tiks atgūtas vidējā termiņā un ilgtermiņā, ietaupot laiku un resursus dalībvalstu pārvaldes iestādēs. Gaidāms, ka to datu kopas paplašināšana, kas ir pieejami bez maksas no uzņēmējsabiedrību reģistriem, ietekmēs dažu uzņēmējsabiedrību reģistru finanšu resursus. ES budžets netiek ietekmēts.

5.CITI ELEMENTI

Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Komisija palīdzēs dalībvalstīm transponēt ierosinātos pasākumus un uzraudzīs īstenošanu. Šajā darbā Komisija cieši sadarbosies ar valstu iestādēm, piemēram, valstu sabiedrību tiesību ekspertiem sabiedrību tiesību ekspertu grupā (STEG). Šajā sakarā Komisija var sniegt palīdzību un norādījumus (piemēram, organizējot īstenošanas darbseminārus vai sniedzot konsultācijas uz divpusēja pamata). Attiecībā uz noteikumu īstenošanu ir jāuzsver, ka daudzas dalībvalstis jau ievēro dažus vai daudzus ierosinātos noteikumus, jo priekšlikums tika izstrādāts, ņemot vērā pašreizējos risinājumus un paraugpraksi dalībvalstīs. Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta saistībā ar īstenošanu un izvērtēšanu, Komisija var apsvērt iespēju īstenot izmēģinājuma projektu, lai vienam vai vairākiem kapitālsabiedrību veidiem izstrādātu kopīgas dibināšanas dokumenta veidnes.

Lai palīdzētu dalībvalstīm to centienos īstenot praktiskus jautājumus, piemēram, eIDAS izmantošana sabiedrību tiesību procedūrām, Komisija izmantos pašreizējo sadarbības sistēmu.

Tas, ciktāl ar iniciatīvas palīdzību ir sasniegts mērķis samazināt nevajadzīgas izmaksas un slogu sabiedrībām, tiks novērtēts, pamatojoties uz dažādiem rādītājiem, piemēram, sabiedrības darbību izmaksu uzraudzību šīs iniciatīvas ietvaros, savācot informāciju par tiešsaistes reģistrācijas un dokumentu iesniegšanas izmaksām. Lai savāktu vajadzīgos datus, būs vajadzīgi daži ziņošanas pienākumi dalībvalstīm. Lai savāktu vajadzīgo ieinteresēto personu ieguldījumu, Komisija var organizēt mērķtiecīgas aptaujas. Būs jāveic izvērtējums, lai novērtētu ierosināto pasākumu ietekmi un pārbaudītu, vai mērķi ir sasniegti. To veiks Komisija, pamatojoties uz informāciju, kas savākta, veicot uzraudzību, un papildu informāciju, kas, ja nepieciešams, tiks savākta no ieinteresētajām personām. Izvērtējuma ziņojumu varētu izdot 5 gadus pēc transponēšanas perioda beigām.

Informācijas sniegšanai uzraudzības un izvērtēšanas vajadzībām nevajadzētu radīt nevajadzīgu administratīvo slogu attiecīgajām ieinteresētajām personām.

Skaidrojošie dokumenti (attiecībā uz direktīvām)

Priekšlikums ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 14. jūnija Direktīvas (ES) 2017/1132 grozījums attiecībā uz sabiedrību tiesību dažiem aspektiem. Lai nodrošinātu šīs sarežģītās direktīvas pienācīgu īstenošanu, būs vajadzīgs skaidrojošs dokuments, piemēram, atbilstības tabulu veidā.

Konkrētu priekšlikuma noteikumu sīks skaidrojums

Ar priekšlikumu groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 14. jūnija Direktīvu (ES) 2017/1132 attiecībā uz dažiem sabiedrību tiesību aspektiem. Šajā detalizētajā skaidrojumā attiecīgi aprakstīti ierosinātie noteikumi un uzmanība veltīta būtiskajiem priekšlikuma elementiem. Tehniskas izmaiņas ir aprakstītas tikai tad, ja tas ir nepieciešams, lai labāk saprastu priekšlikumu.

Šīs direktīvas 1. pantā ir aprakstīti Direktīvas (ES) 2017/1132 grozījumi.

Direktīvas 13. pantā ir noteikta direktīvas piemērošanas joma, kas attiecas tikai uz pielikumos norādītajiem sabiedrību veidiem.

Direktīvas 13.a pantā ir iekļautas definīcijas.

Direktīvas 13.b pantā ietverti noteikumi par identifikācijas līdzekļiem, kas nepieciešami sabiedrību reģistrācijai un dokumentu iesniegšanai tiešsaistē. To personu identificēšana, kas veic šīs procedūras, ir svarīga, lai nodrošinātu uzņēmējsabiedrību reģistru uzticamību un novērstu identitātes viltošanu. Ar šo noteikumu nodrošina, ka obligāti tiek atzīti tie Savienības pilsoņu elektroniskās identifikācijas līdzekļi, kas atbilst e-IDAS un izdoti citā dalībvalstī, un vienlaikus tas ļauj dalībvalstīm atzīt citus identifikācijas līdzekļus. Kā aizsardzības pasākums pret krāpšanu šis noteikums ļauj dalībvalstīm pieprasīt attiecīgo personu fizisku klātbūtni kompetentajā iestādē, bet tikai gadījumos, kad radušās patiešām pienācīgi pamatotas aizdomas.

Direktīvas 13.c pantā pieprasīts, lai dalībvalstis nodrošinātu, ka noteikumi par maksām, kas piemērojamas tiešsaistes reģistrācijai un dokumentu iesniegšanai, ir pārredzami un tiek piemēroti nediskriminējošā veidā. Tajā noteikts, ka maksas, ko iekasē reģistri, nepārsniedz administratīvās izmaksas saistībā ar pakalpojuma sniegšanu.

Direktīvas 13.d pantā paskaidrots — ja tiešsaistes procedūras veikšanai nepieciešams izdarīt maksājumus, tos var veikt pāri robežām, izmantojot plaši pieejamas sistēmas.

Direktīvas 13.e panta mērķis ir nodrošināt, lai tiem, kas vēlas izveidot un izmantot pārrobežu sabiedrības un filiāles, būtu viegli piekļūt visai attiecīgajai informācijai par sabiedrību un filiāļu reģistrāciju un par šo sabiedrību un filiāļu veikto dokumentu iesniegšanu. Tas liek dalībvalstīm darīt pieejamu plašu informāciju tiešsaistē par attiecīgajām sabiedrību tiesību procedūrām, pienākumiem un formalitātēm. Tiek prasīts, lai dalībvalstis dara pieejamu šādu informāciju vismaz vienā no Savienības oficiālajām valodām, ko saprot pēc iespējas lielāks skaits pārrobežu lietotāju.

Direktīvas 13.f pantā prasīts, lai dalībvalstis paredzētu iespēju, ka sabiedrības var reģistrēt tiešsaistē. Tiešsaistes reģistrācijas noteicošais elements ir tas, ka to pilnībā var izdarīt tiešsaistē, bez nepieciešamības pieteikuma iesniedzējam vai viņa pārstāvim ierasties jebkurā kompetentajā iestādē vai pie jebkuras citas personas, vai jebkurā citā struktūrā. Dalībvalstis var nepiemērot šo pienākumu attiecībā uz akciju sabiedrībām, ņemot vērā to, cik sarežģīta ir šādu sabiedrību izveide un reģistrācija. Ar noteikumu tiek uzlikts pienākums dalībvalstīm paredzēt sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz tiešsaistes reģistrāciju un norādīti vairāki šādu noteikumu obligātie un fakultatīvie elementi. Ir noteikts vispārējs maksimālais piecu darba dienu termiņš, lai pabeigtu sabiedrību reģistrācijas procesu tiešsaistē.

Direktīvas 13.g pantā prasīts, lai dalībvalstis tiešsaistē darītu pieejamas dibināšanas dokumentu veidnes, ko var izmantot, lai tiešsaistē reģistrētu sabiedrības, kas ietvertas IIA pielikumā. Dalībvalstis var arī darīt pieejamas šādas veidnes sabiedrībām, kas ietvertas II pielikumā, izņemot veidus, kas ietverti IIA pielikumā. Šajā pantā minēto veidņu saturs un to pārbaude tiek reglamentēta valstu tiesību aktos. Noteikumos arī tiek prasīts, lai dalībvalstis dara pieejamas šādas veidnes vismaz vienā no Savienības oficiālajām valodām, ko saprot pēc iespējas lielāks skaits pārrobežu lietotāju. Ir svarīgi ņemt vērā, ka šajā pantā minētā “tiesību aktos noteiktā kārtība” attiecas tikai uz sabiedrības dibināšanu; ar to netiek izveidots precedents attiecībā uz citām tiesību jomām (piemēram, īpašumu).

Direktīvas 13.h pantā paredzēts tiesiskais regulējums dalībvalstīm, lai tās varētu pieprasīt informāciju no citām dalībvalstīm par no amata atstādinātiem vadītājiem. Noteikumi ļauj pārbaudīt citās dalībvalstīs, vai persona, kura jāreģistrē kā vadītājs, ir atstādināta no vadītāja amata citā dalībvalstī, pamatojoties uz minētās dalībvalsts tiesību aktiem. Noteikumos paredzēts pienākums dalībvalstīm pēc pieprasījuma sniegt šādu informāciju. Dalībvalstis var atteikties iecelt tādu personu sabiedrības vai filiāles vadītāja amatā, kura patlaban ir atstādināta no vadītāja amata citā dalībvalstī.

Direktīvas 13.i pantā prasīts, lai līdzīgi sabiedrības tiešsaistes reģistrācijai dalībvalstis nodrošinātu pilnīgus tiešsaistes risinājumus nepieciešamās informācijas iesniegšanai reģistrā visā sabiedrības dzīves cikla laikā.

Ar direktīvas 16. pantu un 16.a pantu aizstāj Direktīvas (ES) 2017/1132 16. pantu. Sākotnējo 16. pantu sadalīja, lai vienkāršotu tekstu.

“Elektronisku” līdzekļu definīcija ir svītrota, jo tā kļūst lieka, ņemot vērā ierosinātos jaunos noteikumus par tiešsaistes procedūrām.

Informācijas un dokumentu nodošana atklātībā tiek veikta, tos ievadot uzņēmējsabiedrību reģistrā un darot tos publiski pieejamus. Tas nozīmē, ka trešās personas var paļauties uz informāciju, kas atrodama reģistrā, un nav nepieciešams veikt nekādus turpmākus pasākumus, piemēram, publicēt to pašu informāciju valsts oficiālajā vēstnesī. Tomēr dalībvalstis joprojām var saglabāt sabiedrības informācijas publicēšanas pienākumu valsts oficiālajā vēstnesī, bet šādā gadījumā reģistram būtu jānosūta informācija valsts oficiālajam vēstnesim (pretstatā tam, ka to dara pati sabiedrība). Šā jaunā noteikuma mērķis ir atbalstīt “vienreizējas iesniegšanas principu”, saskaņā ar kuru sabiedrībām nevajadzētu uzlikt par pienākumu divreiz sniegt vienu un to pašu informāciju dažādām iestādēm.

Šajā pantā arī prasīts, lai dalībvalstis nodrošinātu, ka visa informācija un dokumenti, kas iesniegti kompetentajai iestādei kā daļa no sabiedrības vai filiāles reģistrācijas vai iesniedzamajiem dokumentiem, tiek glabāti reģistros mašīnlasāmā un meklēšanai piemērotā formātā vai kā strukturētie dati. Dalībvalstīm būs 5 gadu termiņš, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību šai prasībai. Sabiedrības informācijas saglabāšana strukturētos formātos atvieglos datu meklēšanas veidu un apmaiņu ar citām sistēmām.

Direktīvas 16.a pantā ietverti noteikumi par trešo personu piekļuvi sabiedrības informācijai. Ar šo grozījumu dalībvalstīm tiek ieviests pienākums nodrošināt, ka pieteikuma iesniedzējs var iegūt elektroniskus izrakstus, kuru autentiskums apstiprināts, izmantojot reģistru uzticamības pakalpojumus.

Direktīvas (ES) 2017/1132 18. pants ir grozīts, lai, izmantojot reģistru savstarpējo savienojamību, ļautu dalībvalstīm darīt pieejamas tādas informācijas un dokumentu elektroniskās kopijas, kas attiecas uz uzņēmumu veidiem, kuri nav uzskaitīti kodificētās direktīvas II pielikumā.

Direktīvas (ES) 2017/1132 19. pantu aizstāj. Ar jauno noteikumu tiek paplašināta to datu joma, kurus dalībvalstis dara pieejamus bez maksas. Paplašinātajā sarakstā, cita starpā, ir iekļauti sabiedrības iepriekšējie nosaukumi (ja tādi ir), tās tīmekļa vietne (ja tāda ir), juridiskais statuss un mērķis (ja pieejams reģistrā saskaņā ar valsts tiesību aktiem). Šā noteikuma mērķis ir nodrošināt bezmaksas piekļuvi lielākam skaitam uzņēmumu datu, tādējādi uzlabojot pārredzamību un uzticēšanos vienotajā tirgū.

Direktīvas (ES) 2017/1132 22. pants ir grozīts, lai dotu iespēju attīstīt reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu un ar to saistīto Eiropas centrālo platformu. Lai sasniegtu šo mērķi, priekšlikuma 22. panta 4. punktā paredzēts, ka ne tikai dalībvalstis var noteikt papildu piekļuves punktus, bet arī Komisija vai citas Savienības iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras, lai tās varētu veikt savas funkcijas vai izpildīt ES tiesību aktu noteikumus.

Direktīvas (ES) 2017/1132 24. pantu groza, pielāgojot īstenošanas aktu juridisko pamatu par uzņēmējsabiedrību reģistru savstarpējo savienojamību tagad ierosinātajiem grozījumiem direktīvā. Komisija arī pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz tehniskajām specifikācijām, kas noteiktas konkrētai informācijas apmaiņai saskaņā ar šo direktīvu.

Ar direktīvas 28.a pantu tiek ieviesta filiāļu (līdzīgi kā sabiedrību) reģistrācija tiešsaistē.

Ar direktīvas 28.b pantu attiecībā uz filiālēm (līdzīgi kā attiecībā uz sabiedrībām) tiek ieviesta dokumentu iesniegšana tiešsaistē.

Direktīvas 28.c pantā prasīts, lai, izmantojot uzņēmējsabiedrību reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, dalībvalstis informētu viena otru par to filiāļu slēgšanu, kas reģistrētas dalībvalstī, kura nav tā dalībvalsts, kurā ir reģistrēta sabiedrība.

Direktīvas 30.a pantā prasīts, lai, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, dalībvalsts, kurā ir reģistrēta sabiedrība, informētu dalībvalsti, kurā ir reģistrēta sabiedrības filiāle, par konkrētas informācijas par sabiedrībām izmaiņām, piemēram, sabiedrības nosaukuma vai reģistrētās adreses maiņu. Šo noteikumu mērķis ir īstenot “vienreizējas iesniegšanas principu” arī pārrobežu situācijās.

Priekšlikumā ir iekļauti arī daži tehniski pielāgojumi Direktīvā (ES) 2017/1132.

Pašreizējo direktīvas 43. pantu svītro. Šis kodificētās direktīvas pants (sākotnēji tā pamatā bija Direktīvas 89/666/EEK 17. pants) attiecas uz kontaktkomiteju, kas izveidota saskaņā ar Padomes Direktīvas 78/660/EEK 52. pantu. Šī direktīva tika aizstāta ar Direktīvu 2013/34/ES 27 . Jaunajā Direktīvā 2013/34/ES nav ietverts juridiskais pamats šai komitejai, tāpēc komiteja vairs nepastāv.

Grozītajā 161. pantā ir atjauninātas atsauces uz spēkā esošajiem noteikumiem, kas reglamentē datu aizsardzību, — Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula).

Grozītais 162.a pants attiecas uz pilnvarām pieņemt deleģētos aktus, lai atjauninātu dalībvalstīs esošo sabiedrību juridisko veidu sarakstus (I, II un IIA pielikums). Izmantojot deleģēto aktu, Komisija pieņems šo pielikumu grozījumus, kad tā saņems šādu informāciju no dalībvalstīm.

Visbeidzot, lai nodrošinātu precīzāku terminoloģiju, ir atjaunināti Zviedrijas sabiedrību veidi I un II pielikumā.

Direktīvas 2. pantā ir ietverti transponēšanas noteikumi.

Direktīvas 3. pantā aprakstīta ziņojumu sniegšana par direktīvu un direktīvas pārskatīšana pēc tās piemērošanas sākuma.

Ir iekļauts IIA pielikums.

2018/0113 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko attiecībā uz digitālo rīku un procesu izmantošanu sabiedrību tiesībās groza Direktīvu (ES) 2017/1132

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 50. panta 1. punktu un 50. panta 2. punkta b), c), f) un g) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 28 ,

pēc apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

1)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1132 29 , inter alia, ir paredzēti noteikumi par atklātību un par dalībvalstu centrālo reģistru, komercreģistru un sabiedrību reģistru savstarpējo savienojamību.

2)Digitālo rīku un procesu izmantošana, lai vieglāk, ātrāk un rentablāk uzsāktu saimniecisko darbību, izveidojot sabiedrību vai atverot minētās sabiedrības filiāli citā dalībvalstī, ir viens no priekšnosacījumiem konkurētspējīga vienotā tirgus efektīvai darbībai un sabiedrību konkurētspējas nodrošināšanai.

3)Komisija savā paziņojumā “Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai” 30 un paziņojumā “ES e-pārvaldes rīcības plāns 2016.–2020. gadam. Pārvaldes digitalizēšanās paātrināšana” 31 uzsvēra valsts pārvaldes iestāžu nozīmi, palīdzot uzņēmumiem viegli izveidot darījumdarbību, darboties tiešsaistē un paplašināties pāri robežām. ES E-pārvaldes rīcības plānā īpaši ir atzīts, cik svarīgi ir uzlabot digitālo rīku izmantošanu, izpildot ar sabiedrību tiesībām saistītās prasības. Turklāt 2017. gada Tallinas deklarācijā par e-pārvaldi dalībvalstis stingri aicināja pastiprināt centienus, lai nodrošinātu efektīvas, uz lietotājiem orientētas elektroniskās procedūras Savienībā.

4)2017. gada jūnijā sāka darboties dalībvalstu centrālo reģistru, komercreģistru un sabiedrību reģistru savstarpējā savienojamība, kas lielā mērā atvieglo pārrobežu piekļuvi informācijai par sabiedrībām Savienībā un ļauj dalībvalstu reģistriem savstarpēji elektroniski sazināties saistībā ar konkrētām pārrobežu darbībām, kas skar sabiedrības.

5)Lai atvieglotu sabiedrību un to filiāļu reģistrāciju un lai samazinātu izmaksas un administratīvo slogu saistībā ar reģistrācijas procesu, jo īpaši mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumi (MVU), kā noteikts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK 32 , būtu jāievieš procedūras, ar kurām nodrošina, lai reģistrāciju pilnībā varētu veikt tiešsaistē. Šādas izmaksas un slogs izriet ne tikai no administratīvajām maksām, ko iekasē par uzņēmuma izveidošanu, bet arī no citām prasībām, kuras nosaka to, ka kopējā procesa veikšanai ir nepieciešams ilgāks laiks, jo īpaši tad, ja tiek pieprasīta pieteikuma iesniedzēja vai tā pārstāvja fiziska klātbūtne. Turklāt informācija par šīm procedūrām bez maksas būtu jādara pieejama tiešsaistē.

6)Regula (ES) Nr. [COM (2017) 256] par vienotas digitālās vārtejas izveidi 33 paredz vispārējus noteikumus attiecībā uz tiešsaistes informācijas sniegšanu, procedūrām un palīdzības pakalpojumiem, kas ir nozīmīgi iekšējā tirgus darbībai. Šī direktīva paredz konkrētus noteikumus attiecībā uz tādu kapitālsabiedrību reģistrāciju un darbību, uz kurām neattiecas minētā regula. Konkrēti dalībvalstīm būtu jāsniedz informācija par šajā direktīvā izklāstītajām procedūrām tīmekļa vietnēs, kas pieejamas, izmantojot vienoto digitālo vārteju, un informācijai būtu jāatbilst [Regulas par vienoto digitālo vārteju] X pantā noteiktajām kvalitātes prasībām.

7)Iespēja pilnībā tiešsaistē reģistrēt sabiedrības un filiāles un pilnībā tiešsaistē iesniegt dokumentus un informāciju ļautu sabiedrībām izmantot digitālos rīkus to saziņā ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Lai vairotu uzticību, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 910/2014 34 gan valsts, gan pārrobežu lietotājiem ir iespējama droša elektroniskā identifikācija un uzticamības pakalpojumu izmantošana. Turklāt, lai nodrošinātu pārrobežu elektronisko identifikāciju, dalībvalstīm būtu jāizveido elektroniskās identifikācijas shēmas, kurās paredzēti atļauti elektroniskās identifikācijas līdzekļi. Šādas valstu shēmas tiktu izmantotas kā pamats citā dalībvalstī izdotu elektroniskās identifikācijas līdzekļu atzīšanai. Lai nodrošinātu augstu uzticēšanās līmeni pārrobežu situācijās, būtu jāatzīst tikai tie elektroniskās identifikācijas līdzekļi, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 910/2014 6. pantam. Tomēr dalībvalstis var atzīt arī citus identifikācijas līdzekļus, piemēram, skenētu pases kopiju. Katrā gadījumā ar šo direktīvu būtu tikai jāuzliek dalībvalstīm pienākums nodrošināt, ka Savienības pilsoņi var tiešsaistē reģistrēt sabiedrības un to filiāles un tiešsaistē iesniegt dokumentus, jo tiek atzīti to elektroniskās identifikācijas līdzekļi.

8)Lai atvieglotu tiešsaistes procedūras sabiedrībām, dalībvalstu reģistriem nevajadzētu iekasēt tādu maksu par reģistrāciju tiešsaistē vai informācijas iesniegšanu tiešsaistē, kas pārsniedz faktiskās administratīvās izmaksas saistībā ar pakalpojuma sniegšanu. Turklāt dalībvalstīm būtu jāpalīdz tiem, kuri vēlas izveidot sabiedrību vai filiāli, sniedzot tiem aktuālu, skaidru, kodolīgu un lietotājam saprotamu informāciju par procedūrām un prasībām, kas jāizpilda, lai izveidotu un vadītu kapitālsabiedrības un to filiāles. Attiecībā uz privātām kapitālsabiedrībām — pieteikuma iesniedzējiem un vadītājiem būtu jādara pieejama sīkāka informācija, jo dalībvalstīm būtu jānodrošina iespēja pilnībā reģistrēt arī šādas sabiedrības tiešsaistē.

9)Kā pirmais solis saistībā ar sabiedrības dzīves ciklu vajadzētu būt iespējai pilnībā izveidot un reģistrēt sabiedrības tiešsaistē. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai nepiemērot šo prasību akciju sabiedrību gadījumā, jo šādu sabiedrību izveide un reģistrācija ir sarežģīta, un tādēļ, lai ievērotu dalībvalstu pastāvošās sabiedrību tiesību tradīcijas. Katrā gadījumā dalībvalstīm būtu jāparedz sīki izstrādāti noteikumi par reģistrāciju. Būtu jāparedz iespēja veikt reģistrāciju tiešsaistē ar dokumentu iesniegšanu elektroniskā formā.

10)Lai nodrošinātu savlaicīgu sabiedrības reģistrāciju, dalībvalstīm nevajadzētu noteikt, ka sabiedrības vai filiāles tiešsaistes reģistrācija ir atkarīga no tā, vai ir saņemta jebkāda licence vai atļauja, pirms var veikt sabiedrības vai filiāles reģistrāciju, izņemot gadījumus, kad tas ir nepieciešams, lai pienācīgi kontrolētu konkrētas darbības. Pēc reģistrācijas ar valsts tiesību aktiem būtu jāreglamentē situācijas, kurās sabiedrības nevar veikt konkrētas darbības bez licences vai atļaujas saņemšanas.

11)Lai palīdzētu uzņēmumiem, jo īpaši jaunuzņēmumiem, to darījumdarbības izveidē, vajadzētu būt iespējai reģistrēt privātu kapitālsabiedrību, izmantojot veidnes, proti, dibināšanas dokumentu paraugu, kam vajadzētu būt pieejamām tiešsaistē. Šādos paraugos var iekļaut iepriekšnoteiktu izvēles iespēju kopumu saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Pieteikuma iesniedzējam vajadzētu būt iespējai izvēlēties, vai tie vēlas izmantot šo paraugu vai reģistrēt sabiedrību ar individuāli pielāgotiem dibināšanas dokumentiem, un dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai sniegt paraugus arī citiem sabiedrību veidiem.

12)Lai ievērotu dalībvalstu pastāvošās sabiedrību tiesību tradīcijas, ir svarīgi nodrošināt elastīgumu attiecībā uz to, kādā veidā dalībvalstis nodrošina sabiedrību un filiāļu reģistrācijas sistēmu, kas pilnībā darbojas tiešsaistē, tostarp saistībā ar notāru vai advokātu uzdevumu šajā procesā. Tos jautājumus, kas attiecas uz sabiedrību un filiāļu tiešsaistes reģistrāciju, kurus nereglamentē šī direktīva, būtu jāreglamentē ar valsts tiesību aktiem.

13)Turklāt, lai apkarotu krāpšanu un sabiedrību piesavināšanos un nodrošinātu to dokumentu un informācijas drošības un uzticamības aizsardzības pasākumus, kas atrodas valstu reģistros, noteikumos par sabiedrību un to filiāļu reģistrāciju tiešsaistē būtu arī jāiekļauj to personu identitātes un tiesībspējas pārbaudes, kas vēlas izveidot sabiedrību vai filiāli. Tomēr to līdzekļu un metožu izstrāde un pieņemšana, ar ko panāk šādas kontroles, būtu jāatstāj dalībvalstu ziņā. Minētie noteikumi, cita starpā, var ietvert pārbaudi, izmantojot videokonferenci vai citus tiešsaistes līdzekļus, kas nodrošina reāllaika audiovizuālu savienojumu. Šajā nolūkā dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pieprasīt advokātu vai notāru iesaisti kā daļu no tiešsaistes reģistrācijas procesa, tomēr šādai iesaistei nebūtu jāliedz reģistrācijas procedūru pilnībā veikt tiešsaistē.

14)Dalībvalstīm būtu jāatļauj veikt tādus pasākumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem gadījumos, kad ir patiesas aizdomas par krāpšanu, ar kuriem nevis sistemātiski, bet atsevišķos gadījumos var pieprasīt pieteikuma iesniedzēja vai tā pārstāvja fizisku klātbūtni dalībvalsts iestādē, kurā sabiedrība vai filiāle ir reģistrējama. Šādām patiesām aizdomām par krāpšanu vajadzētu būt balstītām uz pamatotu iemeslu, piemēram, uz informāciju, kas pieejama no reģistriem par faktiskajiem īpašniekiem, no sodāmības reģistriem vai norādēm par identitātes viltošanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

15)Lai nodrošinātu aizsardzību visām personām, kas mijiedarbojas ar sabiedrībām, dalībvalstīm būtu jāspēj novērst krāpniecisku darbību, atsakoties savā teritorijā iecelt tādu personu sabiedrības vai filiāles vadītāja amatā, kura patlaban ir atstādināta no vadītāja amata citā dalībvalstī. Šādi informācijas pieprasījumi saistībā ar iepriekšējiem vadības amatiem būtu iespējami, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, tāpēc dalībvalstīm vajadzētu veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka dalībvalstu reģistri var sniegt šādu informāciju. Noteikumi par no amata atstādinātiem vadītājiem un nosūtīšanas konfidencialitāti būtu jāreglamentē ar valstu tiesību aktiem. Lai nodrošinātu atbilstību spēkā esošajiem noteikumiem par personas datu aizsardzību, valstu reģistriem būtu jāapstrādā visi dati par vadītāja atstādināšanu no amata saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 35 .

16)Pienākumiem saistībā ar reģistrāciju tiešsaistē nevajadzētu skart jebkuras citas formalitātes, kas nav saistītas ar sabiedrību tiesībām un kas sabiedrībai ir jāizpilda, lai uzsāktu darbību saskaņā ar ES un valsts tiesību aktiem.

17)Tāpat attiecībā uz sabiedrību reģistrāciju tiešsaistē, lai samazinātu izmaksas un slogu sabiedrībām, arī visā sabiedrības dzīves ciklā vajadzētu būt iespējai pilnībā tiešsaistē iesniegt dokumentus un informāciju valstu reģistriem. Tajā pašā laikā dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai ļaut sabiedrībām iesniegt dokumentus un informāciju ar citiem līdzekļiem, tostarp papīra veidā. Turklāt sabiedrības informācijas atklāšana būtu īstenojama, tiklīdz informācija ir darīta pieejama minētajos reģistros, jo tagad tie ir savienoti un nodrošina visaptverošu atsauces avotu lietotājiem. Lai novērstu pārtraukumu informācijas atklāšanas esošajos līdzekļos, dalībvalstīm būtu jābūt arī iespējai izvēlēties — publicēt visu vai daļu no sabiedrības informācijas valsts oficiālajā vēstnesī, vienlaikus nodrošinot, ka reģistrs elektroniski nosūta informāciju minētajam valsts oficiālajam vēstnesim.

18)Lai atvieglotu veidu, kādā informāciju, ko glabā reģistros, var meklēt citām sistēmām un apmainīties ar to ar citām sistēmām, dalībvalstīm būtu pakāpeniski jānodrošina, ka visi dokumenti un informācija, ko sabiedrība vai filiāle sniedz kompetentajai iestādei kā daļu no reģistrācijas vai dokumentu iesniegšanas, reģistros tiktu glabāta mašīnlasāmā un meklēšanai piemērotā formātā vai kā strukturētie dati. Tā kā tam var būt nepieciešams veikt izmaiņas esošajās dalībvalstu informācijas sistēmās, šai prasībai būtu jāparedz ilgāks transponēšanas periods.

19)Lai samazinātu izmaksas un administratīvo slogu sabiedrībām, sabiedrību tiesību jomā dalībvalstīm būtu jāpiemēro “vienreizējas iesniegšanas princips”. Vienreizējas iesniegšanas principa piemērošana nozīmē, ka sabiedrībām netiek prasīts iesniegt vienu un to pašu informāciju valsts iestādēm vairāk par vienu reizi. Piemēram, sabiedrībām nebūtu jāiesniedz viena un tā pati informācija gan valsts reģistram, gan valsts oficiālajam vēstnesim. Tā vietā reģistram jau iesniegtā informācija būtu jāsniedz tieši valsts oficiālajam vēstnesim. Tāpat, ja sabiedrība ir reģistrēta vienā dalībvalstī un vēlas reģistrēt filiāli citā dalībvalstī, sabiedrībai vajadzētu būt iespējai izmantot informāciju vai dokumentus, kas jau ir iesniegti reģistrā. Turklāt, ja sabiedrība ir reģistrēta vienā dalībvalstī, bet tai ir filiāle citā dalībvalstī, sabiedrībai vajadzētu būt iespējai iesniegt informāciju par konkrētām izmaiņām sabiedrības informācijā tikai tam reģistram, kurā sabiedrība ir reģistrēta, bez vajadzības to pašu informāciju iesniegt reģistram, kurā ir reģistrēta filiāle. Gluži pretēji — ar tādu informāciju kā uzņēmuma nosaukuma maiņa vai sabiedrības juridiskās adreses maiņa būtu elektroniski jāapmainās starp reģistru, kurā ir reģistrēta sabiedrība, un reģistru, kurā ir reģistrēta filiāle, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu.

20)Lai nodrošinātu, ka ir pieejama konsekventa un atjaunināta informācija par sabiedrībām Savienībā un vēl vairāk palielinātu pārredzamību, vajadzētu būt iespējai izmantot reģistru savstarpējo savienojamību, lai apmainītos ar informāciju par jebkura veida sabiedrību, kas reģistrēta dalībvalstu reģistros saskaņā ar valstu tiesību aktiem. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai sagatavot šajā sistēmā pieejamo dokumentu un informācijas par minētajiem citiem sabiedrību veidiem elektroniskas kopijas.

21)Pārredzamības labad un lai vienotajā tirgū veicinātu uzticēšanos uzņēmējdarbības darījumiem, tostarp pārrobežu, ir svarīgi, lai ieguldītāji, ieinteresētās personas, uzņēmējdarbības partneri un iestādes var viegli piekļūt sabiedrību informācijai. Lai uzlabotu piekļuvi minētajai informācijai, visās dalībvalstīs bez maksas būtu jābūt pieejamai plašākai informācijai. Šajā informācijā attiecīgā gadījumā būtu jāiekļauj sabiedrības tīmekļa vietne un sabiedrības un tās filiāļu juridiskais statuss citās dalībvalstīs, ja pieejams valstu reģistros. Tajā būtu jāietver arī informācija par personām, kas pilnvarotas pārstāvēt sabiedrību, un to darbinieku skaitu, ja šāda informācija ir pieejama.

22)Dalībvalstīm ir iespēja izveidot papildu piekļuves punktus saistībā ar reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu. Tomēr patlaban Komisijai nav iespējams pievienot citas ieinteresētās personas reģistru savstarpējās savienojamības sistēmai. Lai citas ieinteresētās personas gūtu labumu no reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas un nodrošinātu, ka to sistēmās ir iekļauta precīza, atjaunināta un uzticama informāciju par sabiedrībām, Komisija būtu jāpilnvaro noteikt papildu piekļuves punktus. Šādiem piekļuves punktiem vajadzētu būt saistītiem ar tām sistēmām, ko izstrādājusi un uztur Komisija vai citas Savienības iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras, lai tās varētu veikt savas administratīvās funkcijas vai izpildītu Savienības tiesību aktu noteikumus.

23)Lai palīdzētu sabiedrībām, kas veic uzņēmējdarbību vienotajā tirgū, vieglāk paplašināt savu darījumdarbību pāri robežām, tām vajadzētu būt iespējai tiešsaistē atvērt un reģistrēt filiāles citā dalībvalstī. Tāpēc dalībvalstīm tādā pašā veidā kā tiešsaistē var reģistrēt sabiedrības būtu jādod iespēja tiešsaistē reģistrēt filiāles un tiešsaistē iesniegt dokumentus un informāciju.

24)Ja tiek reģistrēta tādas sabiedrības filiāle, kas ir reģistrēta citā dalībvalstī, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai arī pārbaudīt konkrētu informāciju par sabiedrību, izmantojot reģistru savstarpējo savienojamību, ja filiāle tiek reģistrēta minētajā dalībvalstī. Turklāt, ja tiek slēgta filiāle vienā dalībvalstī, minētās dalībvalsts reģistram par to būtu jāinformē dalībvalsts, kurā ir reģistrēta sabiedrība, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas reģistru, un abiem reģistriem būtu jāreģistrē šī informācija.

25)Lai nodrošinātu saskaņotību ar Savienības un valstu tiesību aktiem, ir nepieciešams svītrot noteikumus, kas attiecas uz kontaktkomiteju, kura vairs nepastāv, un atjaunināt to sabiedrību veidus, kas izklāstīti Direktīvas (ES) 2017/1132 I un II pielikumā.

26)Lai ņemtu vērā turpmākās izmaiņas dalībvalstu tiesību aktos un Savienības tiesību aktos attiecībā uz sabiedrību veidiem, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar 290. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību būtu jādeleģē Komisijai, lai atjauninātu sarakstu ar to sabiedrību veidiem, kas iekļautas Direktīvas (ES) 2017/1132 I, II un IIA pielikumā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 36 . Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

27)Šīs direktīvas noteikumi neietekmē juridiskos vai administratīvos noteikumus, tostarp pienākumus attiecībā uz sabiedrību reģistrāciju, valstu tiesību aktos, kas attiecas uz nodokļu pasākumiem dalībvalstīs, vai to teritoriālās un administratīvās apakšvienības.

28)Šī direktīva neietekmē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 37 noteikumus, kurā reglamentēti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas riski, jo īpaši pienākumi saistībā ar pienācīgu klienta uzticamības pārbaudes pasākumu veikšanu, pamatojoties uz riska pakāpi, un saistībā ar to, lai identificētu un reģistrētu jebkuras jaunizveidotas vienības faktisko īpašnieku tās inkorporācijas dalībvalstī.

29)Šī direktīva būtu jāpiemēro atbilstīgi Savienības tiesību aktiem par datu aizsardzību un privātuma un personas datu aizsardzību, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantā. Šajā direktīvā noteikto fizisko personu personas datu jebkāda apstrāde ir veicama saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.

30)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 38 28. panta 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2018. gada … sniedza savu atzinumu.

31)Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, sniegt vairāk digitālu risinājumu sabiedrībām vienotajā tirgū, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā paredzēto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

32)Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem 39 dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

33)Komisijai šī direktīva būtu jāizvērtē. Saskaņā ar 22. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu 40 minētā izvērtēšana būtu jāveic, pamatojoties uz pieciem kritērijiem, proti, efektivitāte, lietderīgums, nozīmīgums, saskanība un ES pievienotā vērtība, un tai būtu jāveido pamats ietekmes novērtējumiem attiecībā uz iespējamiem turpmākiem pasākumiem.

34)Būtu jāvāc informācija, lai novērtētu ES tiesību aktu ietekmi, ņemot vērā tajos noteiktos mērķus, un lai šo informāciju izmantotu tiesību aktu izvērtējumā saskaņā ar 22. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu.

35)Tādēļ Direktīva (ES) 2017/1132 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants
Direktīvas (ES) 2017/1132 grozījumi

Direktīvu (ES) 2017/1132 groza šādi:

(1)direktīvas 1. pantā aiz otrā ievilkuma iekļauj šādu ievilkumu:

“- noteikumiem par tiešsaistes reģistrāciju un dokumentu iesniegšanu, ko veic sabiedrības un to filiāles,”;

(2)direktīvas I sadaļas III nodaļas nosaukumu aizstāj ar šādu:

“Tiešsaistes reģistrācija un dokumentu iesniegšana, atklātība un reģistri”;

(3)direktīvas 13. pantu aizstāj ar šādu:

“13. pants
Darbības joma

Koordinācijas pasākumus, kas paredzēti šajā iedaļā, piemēro dalībvalstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas attiecas uz II pielikumā uzskaitītajiem sabiedrību veidiem, un, ja ir norādīts, uz I un IIA pielikumā uzskaitītajiem sabiedrību veidiem.”;

(4)direktīvā iekļauj šādu 13.a līdz 13.e pantu:

“13.a pants
Definīcijas

Šajā nodaļā:

(1)“elektroniskās identifikācijas līdzekļi” ir identifikācijas līdzekļi, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 910/2014 3. panta 2. punktā(*);

(2)“elektroniskās identifikācijas shēma” ir identifikācijas shēma, kas definēta Regulas (ES) Nr. 910/2014 3. panta 4. punktā;

(3)“reģistrācija” ir sabiedrības kā juridiskas personas izveidošana;

(4)“veidne” ir sabiedrības dibināšanas dokumenta paraugs, kuru dalībvalstis ir sagatavojušas saskaņā ar valsts tiesību aktiem un kuru izmanto sabiedrības tiešsaistes reģistrācijai;

(5)“sabiedrību un filiāļu Eiropas vienotais identifikācijas numurs (“EVIN”)” ir vienotais identifikācijas numurs saziņā starp reģistriem, kas minēts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/884(**) pielikuma 8. punktā.

13.b pants
Identifikācijas līdzekļu atzīšana tiešsaistes procedūru nolūkā

1.Dalībvalstis nodrošina, ka tiešsaistes reģistrācijas un dokumentu iesniegšanas nolūkā var izmantot šādus elektroniskās identifikācijas līdzekļus, lai identificētu Savienības pilsoņus:

(a)elektroniskās identifikācijas līdzekļi, kas izdoti saskaņā ar elektroniskās identifikācijas shēmu, ko apstiprinājusi pati dalībvalsts;

(b)elektroniskās identifikācijas līdzekļi, kas izdoti citā dalībvalstī un kas atzīti pārrobežu autentifikācijas nolūkā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 910/2014 6. pantu.

2.Dalībvalstis var atzīt arī citus identifikācijas līdzekļus, kas nav 1. punktā minētie līdzekļi.

3.Ja dalībvalsts atzīst 2. punktā minētos identifikācijas līdzekļus, lai veiktu tiešsaistes reģistrāciju un dokumentu iesniegšanu tiešsaistē, minētā dalībvalsts atzīst arī tā paša veida identifikācijas līdzekļus, ko izdevusi cita dalībvalsts.

4.Neskarot 1. līdz 3. punktu, dalībvalstis var veikt pasākumus, ar kuriem nolūkā pārbaudīt personu identitāti varētu pieprasīt personas fizisku klātbūtni jebkurā iestādē, kas ir kompetenta izskatīt tiešsaistes reģistrāciju vai dokumentu iesniegšanu tiešsaistē, gadījumos, kad ir patiesas aizdomas par krāpšanu, kuras balstītas uz pamatotu iemeslu.

13.c pants
Maksa par tiešsaistes reģistrāciju un dokumentu iesniegšanu tiešsaistē

1.Dalībvalstis nodrošina, ka noteikumi par maksām, ko piemēro šajā nodaļā minētajām procedūrām, ir pārredzami un tiek piemēroti nediskriminējošā veidā.

2.Jebkuras 16. pantā minēto reģistru iekasētās maksas par sabiedrības vai filiāles tiešsaistes reģistrāciju vai sabiedrības vai filiāles dokumentu iesniegšanu tiešsaistē nepārsniedz administratīvās izmaksas par pakalpojuma sniegšanu.

13.d pants
Maksājumi

Ja par šajā nodaļā paredzētās procedūras veikšanu ir jāmaksā, dalībvalstis nodrošina, ka maksājumu var veikt, izmantojot maksājumu pakalpojumu, kas plaši pieejams pārrobežu maksājumu pakalpojumos.

13.e pants
Informācijas prasības

1.Dalībvalstis nodrošina, ka tiešsaistē tiek darīta pieejama šāda informācija:

(a)prasības attiecībā uz sabiedrību un to filiāļu reģistrāciju un darbību, tostarp tiešsaistes reģistrāciju un dokumentu iesniegšanu tiešsaistē saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

(b)prasības attiecībā uz veidņu izmantošanu, tostarp informācija par valsts tiesību aktiem, kas reglamentē šādu veidņu izmantošanu un saturu;

(c)prasības attiecībā uz to dokumentu un informācijas autentificēšanu, kas jāiesniedz kā daļa no tiešsaistes reģistrācijas procedūras;

(d)noteikumi par identifikācijas līdzekļiem, kas nepieciešami kā daļa no tiešsaistes reģistrācijas un dokumentu iesniegšanas.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka par IIA pielikumā uzskaitītajiem sabiedrību veidiem tiek darīta pieejama vismaz šāda informācija:

(a)visas formalitātes saistībā ar sabiedrības vai filiāles tiešsaistes reģistrāciju un dokumentu iesniegšanu tiešsaistē, tostarp procedūras un termiņi, kā arī sīka informācija par visiem nepieciešamajiem dokumentiem un informāciju un visām piemērojamajām maksām;

(b)visas prasības par tādu dokumentu iesniegšanu, kas sagatavoti citās valodās, tostarp šādu dokumentu tulkojumu vai apstiprināšanu;

(c)direktīvas 13.b pantā minētie identifikācijas līdzekļi, ko prasa dalībvalsts;

(d)sabiedrības vai filiāles administratīvās struktūras, vadības struktūras un uzraudzības struktūras pilnvaras un pienākumi, tostarp sabiedrības vai filiāles pārstāvība attiecībā pret trešām personām;

(e)prasības, kas jāizpilda, lai kļūtu par sabiedrības vai filiāles administratīvās struktūras, vadības struktūras un uzraudzības struktūras locekli;

(f)sīka informācija par sabiedrības vai filiāles administratīvās struktūras, vadības struktūras un uzraudzības struktūras lēmumu pieņemšanas procesu;

(g)sīka informācija par akcionāru tiesībām un pienākumiem;

(h)sīka informācija par dividenžu maksājumiem un citiem sadales veidiem;

(i)attiecīgā gadījumā informācija par obligātajām rezervēm;

(j)nosacījumi, kas ietekmē pirms inkorporācijas noslēgto līgumu spēkā esību;

(k)visas prasības attiecībā uz filiāles vadību un filiāles darbībām, ko veic sabiedrība, kā arī visas prasības saistībā ar filiāles atvēršanu un slēgšanu;

(l)visas prasības, kas attiecas uz izmaiņām 14. un 30. pantā minētajos dokumentos un informācijā.

3.Dalībvalstis sniedz 1. un 2. punktā minēto informāciju tīmekļa vietnēs, kuras pieejamas, izmantojot vienoto digitālo vārteju, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. [COM (2017) 256] (***). Informācija atbilst kvalitātes prasībām, kas izklāstītas minētās regulas X pantā. Šādu informāciju dara pieejamu vismaz vienā no Savienības oficiālajām valodām, ko saprot pēc iespējas lielāks skaits pārrobežu lietotāju, un tā ir bez maksas.

(*) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (OV L 257, 28.8.2014., 73. lpp.).

(**) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/884 (2015. gada 8. jūnijs), ar ko nosaka nepieciešamās tehniskās specifikācijas un procedūras reģistru savstarpējās savienojamības sistēmai, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/101/EK (OV L 144, 10.6.2015., 1. lpp.).

(***) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula […] par vienotas digitālās vārtejas izveidi informācijas, procedūras, palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumu sniegšanai un par Regulas (ES) Nr. 1024/2012 grozījumiem (OV L […], […], […]. lpp.).”;

(5)direktīvas I sadaļas III nodaļā iekļauj šādu 1.a iedaļu:

“1.a iedaļa

Tiešsaistes reģistrācija, dokumentu iesniegšana tiešsaistē un atklātība

13.f pants
Sabiedrību tiešsaistes reģistrācija

1.Ievērojot 13.b panta 4. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrību reģistrāciju pilnībā var veikt tiešsaistē bez nepieciešamības pieteikuma iesniedzējiem vai viņu pārstāvjiem personiski ierasties jebkurā kompetentajā iestādē vai pie jebkuras citas personas vai jebkurā citā struktūrā, kas nodarbojas ar reģistrācijas pieteikumu. Tomēr dalībvalstis var nolemt nenodrošināt pilnīgas tiešsaistes reģistrācijas procedūras attiecībā uz I pielikumā uzskaitītajiem sabiedrību veidiem.

2.Dalībvalstis izklāsta sīki izstrādātus noteikumus par sabiedrību tiešsaistes reģistrāciju, tostarp par veidņu izmantošanu, kas minētas 13.g pantā, un dokumentus un informāciju, kura nepieciešama sabiedrības reģistrēšanai. Kā daļu no šiem noteikumiem dalībvalstis nodrošina, ka tiešsaistes reģistrāciju var veikt, iesniedzot informāciju vai dokumentus elektroniskā formā, tostarp 16.a panta 4. punktā minēto dokumentu un informācijas elektroniskas kopijas.

3.Panta 2. punktā minētie noteikumi paredz vismaz:

(a)procedūras, lai nodrošinātu pieteikuma iesniedzēja tiesībspēju un tā pilnvaras pārstāvēt sabiedrību;

(b)līdzekļus, lai pārbaudītu tās personas vai personu identitāti, kas reģistrē sabiedrību, vai to pārstāvju identitāti;

(c)prasības pieteikuma iesniedzējam izmantot Regulā (ES) Nr. 910/2014 minētos uzticamības pakalpojumus.

4.Panta 2. punktā minētie noteikumi var paredzēt arī:

(a)procedūras, lai nodrošinātu sabiedrības mērķa likumību;

(b)procedūras, lai nodrošinātu sabiedrības nosaukuma likumību;

(c)procedūras, lai nodrošinātu dibināšanas dokumentu likumību, tostarp veidņu pareizas izmantošanas pārbaudes;

(d)procedūras, lai pārbaudītu vadītāju iecelšanu, ņemot vērā vadītāju atstādināšanu no amata, ko veikušas citu dalībvalstu kompetentās iestādes;

(e)procedūras, lai paredzētu notāra vai jebkuras citas personas vai struktūras, ko dalībvalsts ir pilnvarojusi iesniegt reģistrācijas pieteikumu, uzdevumu;

(f)apstākļus, kādos tiešsaistes reģistrāciju var izslēgt, ja sabiedrības akciju kapitāls ir jāsamaksā kā iemaksas natūrā.

5.Dalībvalstis nenosaka, ka sabiedrības tiešsaistes reģistrācija ir atkarīga no jebkādas licences vai atļaujas saņemšanas, pirms sabiedrība tiek reģistrēta, ja vien tas nav nepieciešams, lai pienācīgi kontrolētu valsts tiesību aktos paredzētas konkrētas darbības.

6.Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kuros kā procedūras daļa ir jāsamaksā akciju kapitāls, lai reģistrētu sabiedrību, šo maksājumu saskaņā ar 13.d pantu var izdarīt tiešsaistē uz tādas bankas kontu, kas darbojas Savienībā. Turklāt dalībvalstis nodrošina, ka šādu maksājumu apliecinājumu arī var sniegt tiešsaistē.

7.Dalībvalstis nodrošina, ka tiešsaistes reģistrācija tiek pabeigta piecu darba dienu laikā pēc viena no turpmāk minētajiem notikumiem, kurš ir vēlākais:

(a)kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā — persona vai struktūra, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir pilnvarota iesniegt sabiedrības reģistrācijas pieteikumu, ir saņēmusi visus vajadzīgos dokumentus un informāciju;

(b)ir veikts reģistrācijas maksas maksājums, iemaksa skaidrā naudā akciju kapitālā vai — ja iemaksa akciju kapitālā ir jāveic natūrā — kā noteikts valsts tiesību aktos.

Dalībvalstis nodrošina, ka pieteikuma iesniedzējam nekavējoties paziņo par jebkuras kavēšanās iemesliem, ja pienācīgi pamatotos izņēmuma apstākļos nebūs iespējams ievērot šo termiņu.

13.g pants
Sabiedrību reģistrācijas veidnes

1.Dalībvalstis reģistrācijas portālos vai tīmekļa vietnēs, kas ir daļa no vienotās digitālās vārtejas, dara pieejamas veidnes IIA pielikumā uzskaitītajiem sabiedrību veidiem. Dalībvalstis var arī tiešsaistē darīt pieejamas veidnes tādu II pielikumā uzskaitīto sabiedrību veidu reģistrācijai, kas nav uzskaitīti IIA pielikumā.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka šā panta 1. punktā minētās veidnes pieteikuma iesniedzēji var izmantot kā daļu no 13.f pantā minētās tiešsaistes reģistrācijas procedūras. Ja pieteikuma iesniedzējs minētās veidnes izmanto saskaņā ar noteikumiem, kas minēti 13.f panta 4. punktā c) apakšpunktā, prasība, ka sabiedrības dibināšanas dokumenti ir jāsagatavo un jāapliecina tiesību aktos noteiktajā kārtībā, kā noteikts 10. pantā, attiecīgā gadījumā uzskatāma par izpildītu.

3.Dalībvalstis veidnes dara pieejamas vismaz vienā no Savienības oficiālajām valodām, ko saprot pēc iespējas lielāks skaits pārrobežu lietotāju.

4.Veidnes saturu reglamentē valsts tiesību akti.

13.h pants
No amata atstādināti vadītāji

1.Ja dalībvalstis paredz noteikumus par vadītāju atstādināšanu no amata saskaņā ar 13.f panta 4. punkta d) apakšpunktu, reģistrs, kurā sabiedrība ir jāreģistrē, var, izmantojot 22. pantā minēto reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, pieprasīt no citu dalībvalstu reģistriem apstiprinājumu, vai persona, kura ir jāieceļ sabiedrības vadītāja amatā, patlaban ir atstādināta no vadītāja amata minētajās citās dalībvalstīs. Šā panta nolūkā jēdziens “vadītājs” ietver visas 14. panta d) punktā minētās personas.

2.Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to reģistri, izmantojot 22. pantā minēto sistēmu, var sniegt šā panta 1. punktā minēto informāciju un informāciju par periodu, kurā ir spēkā jebkura atstādināšana no amata. Šo informāciju sniedz reģistrācijas nolūkā, un dalībvalstis var sniegt arī pamatojumu atstādināšanai no amata.

3.Dalībvalstis var atteikties iecelt personu sabiedrības vai filiāles vadītāja amatā, ja šī persona patlaban ir atstādināta no vadītāja amata citā dalībvalstī.

4.Panta 1., 2. un 3. punktu piemēro mutatis mutandis, ja sabiedrība informāciju par jauna vadītāja iecelšanu iesniedz 16. pantā minētajā reģistrā.

13.i pants
Sabiedrību veiktā dokumentu iesniegšana tiešsaistē

1.Dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībām ir iespēja reģistram tiešsaistē iesniegt 14. pantā minētos dokumentus un informāciju, tostarp informāciju par jebkurām to pārmaiņām, termiņā, kas noteikts tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā sabiedrība ir jāreģistrē. Ievērojot 13.b panta 4. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka šādu dokumentu iesniegšanu pilnībā var veikt tiešsaistē bez nepieciešamības pieteikuma iesniedzējam vai viņa pārstāvim personiski ierasties jebkurā kompetentajā iestādē vai pie jebkuras citas personas vai jebkurā citā struktūrā, kas nodarbojas ar tiešsaistē iesniegtajiem dokumentiem.

Dalībvalstis nodrošina, ka tiešsaistē iesniegto dokumentu izcelsmi un integritāti var pārbaudīt elektroniski.

2.Dalībvalstis var pieprasīt, lai konkrētas sabiedrības vai visas sabiedrības tiešsaistē iesniegtu konkrētus vai visus 1. punktā minētos dokumentus un informāciju.”;

(6)direktīvas 16. pantu aizstāj ar šādu:

“16. pants
Informācijas atklāšana reģistrā

1.Katrā dalībvalstī par katru centrālajā, komercreģistrā vai sabiedrību reģistrā (“reģistrs”) reģistrētu sabiedrību izveido lietu.

Dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībām ir vienots identifikācijas numurs, kas ļauj tās nepārprotami identificēt saziņā starp reģistriem, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, kura izveidota saskaņā ar 22. pantu (“reģistru savstarpējās savienojamības sistēma”). Minētajā vienotajā identifikācijas numurā ir vismaz tādi elementi, kas ļauj identificēt reģistra dalībvalsti, izcelsmes valsts reģistru un sabiedrības numuru minētajā reģistrā, un — attiecīgā gadījumā — elementi, kuri ļauj izvairīties no identificēšanas kļūdām.

2.Visus dokumentus un informāciju, kas ir jānodod atklātībā saskaņā ar 14. pantu, glabā 1. punktā minētajā lietā vai tieši ievada reģistrā, un reģistrā ievadīto ierakstu priekšmetu reģistrē lietā.

Visus 14. pantā minētos dokumentus un informāciju neatkarīgi no tā, ar kādiem līdzekļiem tie ir iesniegti, glabā lietā reģistrā vai tieši ievada tajā elektroniskā formā. Dalībvalstis nodrošina, ka visus šādus dokumentus un informāciju, kas reģistrēti papīra formā, reģistrs pārveido elektroniskā formā.

Dalībvalstis nodrošina, ka 14. pantā minētos dokumentus un informāciju, kas līdz 2006. gada 31. decembrim iesniegti papīra formā, reģistrs pārveido elektroniskā formā, saņemot pieprasījumu nodot tos atklātībā elektroniski.

3.Dalībvalstis nodrošina, ka 14. pantā minētos dokumentus un informāciju nodod atklātībā, darot tos publiski pieejamus reģistrā. Turklāt dalībvalstis var arī pieprasīt, lai daži vai visi dokumenti un informācija tiktu publicēti valsts oficiālajā vēstnesī, kas paredzēts minētajam nolūkam. Šādos gadījumos reģistrs nodrošina, ka reģistrs elektroniski nosūta minētos dokumentus un informāciju valsts oficiālajam vēstnesim.

4.Sabiedrība var izmantot dokumentus un informāciju pret trešām personām tikai pēc tam, kad tie nodoti atklātībā saskaņā ar 3. punktu, ja vien sabiedrība nepierāda, ka trešās personas par tiem ir zinājušas.

Tomēr attiecībā uz darījumiem, kas notikuši agrāk nekā 16 dienas pēc nodošanas atklātībā, šos dokumentus un informāciju nevar izmantot pret trešām personām, kuras pierāda, ka tām nav bijis iespējams par tiem zināt.

5.Dalībvalstis nodrošina, ka visi dokumenti un informācija, kas iesniegti kompetentajai iestādei kā daļa no sabiedrības vai filiāles tiešsaistes reģistrācijas vai tiešsaistē iesniedzamajiem dokumentiem, tiek glabāta reģistros mašīnlasāmā un meklēšanai piemērotā formātā vai kā strukturētie dati.”;

(7)direktīvā iekļauj šādu 16.a pantu:

“16.a pants
Piekļuve atklātībā nodotajai informācijai

1.Dalībvalstis nodrošina, ka visu 14. pantā minēto dokumentu un informācijas kopijas vai jebkuras to daļas kopijas var iegūt no reģistra pēc pieprasījuma un ka minētos pieprasījumus reģistrā var iesniegt papīra formā vai elektroniski.

Tomēr dalībvalstis var nolemt, ka konkrēti dokumentu un informācijas veidi vai to daļas, kas tika iesniegti papīra formā 2006. gada 31. decembrī vai pirms tam, nav pieejami elektroniski, ja ir pagājis konkrēts periods starp dokumentu iesniegšanas datumu un pieprasījuma iesniegšanas datumu. Šāds konkrēts periods nav mazāks par 10 gadiem.

2.Cena par visu 14. pantā minēto dokumentu un informācijas kopijas vai jebkuras to daļas kopijas saņemšanu papīra formā vai elektroniski nepārsniedz attiecīgās administratīvās izmaksas.

3.Pieprasītājam izsniegtās elektroniskās kopijas apliecina ar vārdiem “kopija pareiza”, ja vien pieprasītājs neatsakās no šāda apliecinājuma.

4.Dalībvalstis nodrošina, ka reģistra sniegto dokumentu un informācijas elektroniskie izraksti ir autentificēti, izmantojot Regulā (ES) Nr. 910/2014 minētos uzticamības pakalpojumus, lai garantētu, ka reģistrs ir sniedzis elektroniskos izrakstus un to saturs ir reģistrā glabātā dokumenta pareiza kopija vai ka tā saskan ar informāciju, kas tajā iekļauta.”;

(8)direktīvas 18. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Elektroniskās kopijas 14. pantā minētajiem dokumentiem un informācijai arī dara publiski pieejamas, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu. Dalībvalstis var arī darīt pieejamus 14. pantā minētos dokumentus un informāciju attiecībā uz sabiedrību veidiem, kas nav uzskaitīti II pielikumā.”;

(b)panta 3. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a) šīs direktīvas 14. pantā minētie dokumenti un informācija, tostarp attiecībā uz sabiedrību veidiem, kas nav uzskaitīti II pielikumā, ja dalībvalstis ir darījušas pieejamus šādus dokumentus;”;

(9)direktīvas 19. pantu aizstāj ar šādu:

“19. pants
Maksa par dokumentiem un informāciju

1.Maksas, ko iekasē par 14. pantā minēto dokumentu un informācijas izsniegšanu, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, nepārsniedz attiecīgās administratīvās izmaksas.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, bez maksas ir pieejama šāda informācija:

(a)sabiedrības nosaukums vai nosaukumi un juridiskā forma;

(b)sabiedrības juridiskā adrese un dalībvalsts, kurā tā ir reģistrēta;

(c)sabiedrības reģistrācijas numurs un tās EVIN;

(d)attiecīgā gadījumā sīkāka informācija par sabiedrības tīmekļa vietni;

(e)sabiedrības juridiskais statuss saskaņā ar valsts tiesību aktiem, piemēram, vai tā ir slēgta, svītrota no reģistra, likvidēta, tās darbība izbeigta, saimnieciski aktīva vai neaktīva, ciktāl šī informācija ir pieejama valstu reģistros;

(f)sabiedrības mērķis, ja tas ir ierakstīts valsts reģistrā;

(g)sabiedrībā nodarbināto personu skaits, ja tas ir pieejams sabiedrības finanšu pārskatos, kā paredzēts valsts tiesību aktos;

(h)visu to personu vārdi, kuras sabiedrība patlaban ir pilnvarojusi to pārstāvēt attiecībās ar trešām personām un tiesvedībās vai piedalīties sabiedrības pārvaldē, uzraudzībā vai kontrolē, kā minēts 14. panta d) punktā;

(i)informācija par sabiedrības atvērtajām filiālēm citā dalībvalstī, tostarp nosaukums, reģistrācijas numurs, EVIN un dalībvalsts, kurā filiāle ir reģistrēta.

Dalībvalstis bez maksas var darīt pieejamu arī citu informāciju un dokumentus.”;

(10)direktīvas 22. pantu groza šādi:

(a)panta 4. punktam pievieno šādu daļu:

“Komisija var arī izveidot papildu piekļuves punktus reģistru savstarpējās savienojamības sistēmai. Šādi piekļuves punkti ir sistēmas, ko izstrādājusi un uztur Komisija vai citas Savienības iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras, lai tās veiktu savas administratīvās funkcijas vai izpildītu Savienības tiesību aktu noteikumus. Komisija bez nepamatotas kavēšanās paziņo dalībvalstīm par šādu piekļuves punktu izveidi un jebkādām būtiskām izmaiņām to darbībā.”;

(b)panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Piekļuvi informācijai no reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas nodrošina, izmantojot portālu un dalībvalstu un Komisijas izveidotos papildu piekļuves punktus.”;

(11)direktīvas 24. pantu groza šādi:

(a)panta d) punktu aizstāj ar šādu:

“d) tehnisko specifikāciju, ar kuru nosaka metodes informācijas apmaiņai starp sabiedrības reģistru un filiāles reģistru, kā minēts 20. pantā, 28.a panta 4. un 6. punktā, 28.c pantā, 30.a pantā un 34. pantā;”

(b)panta n) punktu aizstāj ar šādu:

“n) procedūru un tehniskās prasības papildu piekļuves punktu savienošanai ar platformu, kā minēts 22. pantā;”

(c)pievieno šādu o) punktu:

“o) tehnisko specifikāciju attiecībā uz 13.h pantā minētās informācijas apmaiņas metodēm starp reģistriem.”;

(12)direktīvas I sadaļas III nodaļas 2. iedaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Reģistrācijas un atklātībā nodošanas noteikumi, kas ir piemērojami citu dalībvalstu sabiedrību filiālēm”;

(13)direktīvas I sadaļas III nodaļas 2. iedaļā sadaļas iekļauj šādu 28.a, 28.b un 28.c pantu:

“28.a pants
Filiāļu tiešsaistes reģistrācija

1.Ievērojot 13.b panta 4. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka tādas sabiedrības filiāles reģistrāciju, ko reglamentē citas dalībvalsts tiesību akti, pilnībā var veikt tiešsaistē bez nepieciešamības pieteikuma iesniedzējam vai viņa pārstāvim personiski ierasties jebkurā kompetentajā iestādē vai pie jebkuras citas personas, kas nodarbojas ar reģistrācijas pieteikumu.

2.Dalībvalstis izklāsta sīki izstrādātus noteikumus par filiāļu tiešsaistes reģistrāciju, tostarp noteikumus par dokumentiem un informāciju, kas jāiesniedz kompetentajai iestādei. Kā daļu no minētajiem noteikumiem dalībvalstis nodrošina, ka tiešsaistes reģistrāciju var veikt, iesniedzot informāciju vai dokumentus elektroniskā formā, tostarp 16.a panta 4. punktā minēto dokumentu un informācijas elektroniskas kopijas, vai izmantojot iepriekš reģistram iesniegto informāciju vai dokumentus.

3.Panta 2. punktā minētie noteikumi paredz vismaz:

(a)procedūru, lai nodrošinātu pieteikuma iesniedzēja tiesībspēju un tā pilnvaras pārstāvēt sabiedrību;

(b)līdzekļus, lai pārbaudītu tās personas vai personu identitāti, kas reģistrē filiāli, vai to pārstāvju identitāti.

4.Izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, dalībvalstis var pārbaudīt informāciju par sabiedrību, ja tiek reģistrēta tādas sabiedrības filiāle, kas veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī.

Dalībvalstis nenosaka, ka filiāles tiešsaistes reģistrācija nav atkarīga no jebkādas licences vai atļaujas saņemšanas, pirms filiāle tiek reģistrēta, ja vien tas nav nepieciešams, lai pienācīgi kontrolētu valsts tiesību aktos paredzētas konkrētas darbības.

5.Dalībvalstis pabeidz filiāles tiešsaistes reģistrāciju piecu darba dienu laikā pēc tam, kad saņemti visi nepieciešamie dokumenti un informācija, ko prasījusi kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā — persona vai struktūra, kura saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir pilnvarota iesniegt sabiedrības reģistrācijas pieteikumu.

6.Pēc tādas sabiedrības filiāles reģistrācijas, kas veic uzņēmējdarbību saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, tās dalībvalsts reģistrs, kurā ir reģistrēta minētā filiāle, paziņo dalībvalstij, kurā ir reģistrēta sabiedrība, ka filiāle ir reģistrēta, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu. Dalībvalsts, kurā ir reģistrēta sabiedrība, apliecina, ka saņēmusi šādu paziņojumu, un nekavējoties reģistrē informāciju savā reģistrā.

28.b pants
Tiešsaistē veiktā dokumentu iesniegšana attiecībā uz filiālēm

Dalībvalstis nodrošina, ka 30. pantā minētos dokumentus un informāciju vai informāciju par jebkurām to pārmaiņām var iesniegt tiešsaistē termiņā, kas noteikts tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā filiāle veic uzņēmējdarbību. Ievērojot 13.b panta 4. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka šādu dokumentu iesniegšanu pilnībā var veikt tiešsaistē bez nepieciešamības pieteikuma iesniedzējam vai viņa pārstāvim personiski ierasties jebkurā kompetentajā iestādē vai pie jebkuras citas personas, kas nodarbojas ar tiešsaistē iesniegtajiem dokumentiem.

28.c pants
Filiāļu slēgšana

Dalībvalstis nodrošina, ka pēc tam, kad saņemti 30. panta 1. punkta h) apakšpunktā minētie dokumenti un informācija, tās dalībvalsts reģistrs, kurā ir reģistrēta sabiedrības filiāle, ar reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas palīdzību informē tās dalībvalsts reģistru, kurā ir reģistrēta sabiedrība, par to, ka tās filiāle ir slēgta. Sabiedrības dalībvalsts reģistrs, arī izmantojot minēto sistēmu, apliecina, ka saņēmis šādu paziņojumu, un abi reģistri nekavējoties reģistrē šo informāciju savā attiecīgajā reģistrā.”;

(14)direktīvā iekļauj šādu 30.a pantu:

“30.a pants
Sabiedrības dokumentu un informācijas izmaiņas

1.Izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, dalībvalsts, kurā ir reģistrēta sabiedrība, nekavējoties paziņo dalībvalstij, kurā ir reģistrēta sabiedrības filiāle, ja ir iesniegta informācija par izmaiņām saistībā ar jebkuru no turpmāk minētajiem elementiem:

(a)sabiedrības nosaukums;

(b)sabiedrības juridiskā adrese;

(c)sabiedrības reģistrācijas numurs reģistrā;

(d)sabiedrības juridiskā forma;

(e)direktīvas 14. panta d) un f) punktā minētie dokumenti un informācija.

Pēc tam, kad saņemts šā panta 1. punktā minētais paziņojums, tās dalībvalsts reģistrs, kurā ir reģistrēta filiāle, ar reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas palīdzību apliecina, ka ir saņemts šāds paziņojums, un nodrošina, ka 30. panta 1. punktā minētie dokumenti un informācija nekavējoties tiek atjaunināta.”;

(15)direktīvas 31. pantam pievieno šādu daļu:

“Dalībvalstis var paredzēt, ka prasību par 30. panta 1. punkta g) apakšpunktā minēto grāmatvedības dokumentu obligāto nodošanu atklātībā var uzskatīt par izpildītu ar nodošanu atklātībā saskaņā ar 14. panta f) punktu tās dalībvalsts reģistrā, kurā sabiedrība ir reģistrēta.”;

(16)direktīvas 43. pantu svītro;

(17)direktīvas 161. pantu aizstāj ar šādu:

“161. pants
Datu aizsardzība

Visu personas datu apstrādi, ko veic šīs direktīvas kontekstā, veic saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.”;

(18)direktīvā iekļauj šādu 162.a pantu:

“162.a pants
Pielikumu grozījumi

Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju par visām to valsts tiesību aktos paredzētajām izmaiņām attiecībā uz kapitālsabiedrību veidiem, kas varētu ietekmēt I, II un IIA pielikuma saturu.

Šādā gadījumā Komisija ir pilnvarota pielāgot I, II un IIA pielikumā iekļautos sabiedrību veidus saskaņā ar šā panta 1. punktā minēto informāciju, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 163. pantu.”;

(19)direktīvas 163. pantu aizstāj ar šādu:

“163. pants
Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt 25. panta 3. punktā un 162.a. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas].

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 25. panta 3. punktā un 162.a pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums iegūst spēku nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai lēmumā norādītā vēlākā dienā. Tas neietekmē jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

Saskaņā ar 25. panta 3. punktu un 162.a pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trijos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.”;

(20)direktīvas I pielikuma 27. ievilkumu aizstāj ar šādu:

“— Zviedrijā:

publikt aktiebolag;”

(21)direktīvas II pielikuma 27. ievilkumu aizstāj ar šādu:

“— Zviedrijā:

privat aktiebolag

publikt aktiebolag;”

(22)direktīvā iekļauj IIA pielikumu.

2. pants
Transponēšana

1.Ne vēlāk kā [OP please set the date = the last day of the month of 24 months after the date of entry into force] dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus.

Neatkarīgi no pirmās daļas normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu 16. panta 5. punkta un 19. panta 2. punkta g) apakšpunkta prasības, dalībvalstīs stājas spēkā vēlākais līdz .... [OP please set the date = the last day of the month of 60 months after the date of entry into force].

2.Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

3.Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants
Ziņojumu sniegšana un pārskatīšana

1.Komisija ne vēlāk kā piecus gadus pēc [OP please insert the date of the end of the transposition period of this Directive] veic šīs direktīvas izvērtējumu un iesniedz ziņojumu par konstatējumiem Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. Dalībvalstis sniedz Komisijai informāciju, kas vajadzīga ziņojuma sagatavošanai, proti, sniedzot datus par tiešsaistes reģistrāciju skaitu un ar to saistītajām izmaksām.

2.Komisijas ziņojumā cita starpā izvērtē:

(a)vajadzību un iespējas nodrošināt I pielikumā uzskaitīto sabiedrību veidu pilnīgu tiešsaistes reģistrāciju;

(b)vajadzību un iespējas dalībvalstīm nodrošināt veidnes kapitālsabiedrību visiem veidiem un vajadzību un iespējas nodrošināt saskaņotu visai Savienībai paredzētu veidni, kas jāizmanto visām dalībvalstīm IIA pielikumā uzskaitīto sabiedrību veidiem;

(c)metodes dokumentu iesniegšanai tiešsaistē un tiešsaistes piekļuvei, tostarp lietojumprogrammas saskarņu izmantošanu;

(d)vajadzību un iespējas uzlabot tādas informācijas pieejamību bez maksas, kas nav 19. panta 2. punktā minētā informācija, un nodrošināt netraucētu piekļuvi šādai informācijai;

(e)vajadzību un iespējas vairāk piemērot vienreizējas iesniegšanas principu.

3.Attiecīgā gadījumā ziņojumam pievieno priekšlikumus Direktīvas (ES) 2017/1132 grozījumiem.

4. pants
Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5. pants
Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) COM(2015) 192 final.

(2) COM(2016) 179 final.

(3) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par vienotas digitālās vārtejas izveidi informācijas, procedūru, palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumu sniegšanai un par Regulas (ES) Nr. 1024/2012 grozījumiem (COM(2017)256).

(4) Eiropas Parlamenta 2017. gada 16. maija rezolūcija par ES e-pārvaldes rīcības plānu 2016.–2020. gadam; ( 2016/2273(INI) ).

(5) Padomes secinājumi par vienotā tirgus politiku, 6197/15, 2015. gada 2. un 3. marts.

(6) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par digitālā vienotā tirgus stratēģijas īstenošanas vidusposma pārskatu: Satīklots digitālais vienotais tirgus visiem (COM/2017/0228 final).

(7) Tallinas deklarācija par e-pārvaldi tika parakstīta 2017. gada 6. oktobra ministru sanāksmē Igaunijas prezidentūras laikā ES Padomē.

(8) COM(2016) 710 final.

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1132 (2017. gada 14. jūnijs) attiecībā uz sabiedrību tiesību dažiem aspektiem (OV L 169, 30.6.2017., 46. lpp.).

(10) ES sabiedrību tiesības attiecas uz uzņēmējsabiedrību reģistriem kā uz “centrāliem reģistriem, komercreģistriem vai sabiedrību reģistriem” (skatīt Direktīvas (ES) 2017/1132 16. pantu).

(11) Vienotais bezmaksas datu kopums aptver sabiedrības nosaukumu, juridisko adresi, juridisko formu un sabiedrības reģistrācijas numuru.

(12) Piemēram, Īrijā tiešsaistes reģistrācijai nepieciešamas 5 dienas 10–15 dienu vietā, ja reģistrācija notiktu papīra formā, un tā maksā pusi no tā, ko maksā reģistrācija papīra formā. Tāpat tiešsaistes reģistrācija Somijā, Apvienotajā Karalistē un Igaunijā ir daudz ātrāka un izmaksā mazāk.

(13) Sk. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/67/ES (2014. gada 15. maijs) par to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (“IMI regula”) (OV L 159., 28.5.2014., 11. lpp.).

(14) Komisijas priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un Regulu (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 (COM(2016)815 final).

(15) Komisijas priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1071/2009 un Regulu (EK) Nr. 1072/2009, lai tās pielāgotu norisēm nozarē (COM(2017)281 final).

(16) Sk., piemēram, Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai “Turpmākie pasākumi PVN rīcības plāna īstenošanai. Ceļā uz vienotu ES PVN zonu – laiks rīkoties” (COM(2017) 566 final).

(17) Tajā paredzēta automātiska informācija apmaiņa starp dalībvalstīm par iepriekšējiem nodokļu nolēmumiem un iepriekšēju vienošanos par cenas noteikšanu; Padomes Direktīva (ES) 2015/2376 (2015. gada 8. decembris), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā (OV L 332, 18.12.2015., 1. lpp.).

(18) Tajā paredzēta automātiska informācijas apmaiņa ar pārskatiem par katru valsti, ko sniedz starptautiski uzņēmumi; Padomes Direktīva (ES) 2016/881 (2016. gada 25. maijs), ar ko Direktīvu 2011/16/ES groza attiecībā uz obligātu automātisku informācijas apmaiņu nodokļu jomā (OV L 146, 3.6.2016., 8. lpp.).

(19) Tajā paredzēti noteikumi pret nodokļu apiešanas praksi, kas tieši ietekmē iekšējā tirgus darbību , tostarp noteikumi par izceļošanas nodokli, lai nepieļautu, ka sabiedrības apiet nodokļus, kad pārvieto aktīvus; Padomes Direktīva (ES) 2016/1164 (2016. gada 12. jūlijs), ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību (OV L 193, 19.7.2016., 1. lpp.).

(20) COM(2017) 335 final.

(21) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: Vienotā tirgus pilnīgošana — plašākas iespējas cilvēkiem un uzņēmējdarbībai (COM(2015) 550 final).

(22) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK.

(23) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1191 (2016. gada 6. jūlijs) par iedzīvotāju brīvas pārvietošanās veicināšanu, vienkāršojot dažu publisko dokumentu uzrādīšanas prasības Eiropas Savienībā, un grozījumiem Regulā (ES) Nr. 1024/2012.

(24) Sk. sīkāku informāciju II pielikumā. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām ietekmes novērtējumā.

(25) Neformālā sabiedrību tiesību ekspertu grupa, Ziņojums par digitalizāciju sabiedrību tiesībās , 2016. gada marts. https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/icleg-report-on-digitalisation-24-march-2016_en.pdf

(26) Pētījums par uzņēmējdarbības tiesību digitalizāciju, Everis 2017, un ietekmes novērtējums par digitālo rīku izmantošanu saistībā ar uzņēmumu pārrobežu darbībām, Optimity Advisors un Tipik Legal, 2017.

(27) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (Dokuments attiecas uz EEZ).

(28) OV C [...], [...], [...]. lpp.

(29) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1132 (2017. gada 14. jūnijs) attiecībā uz sabiedrību tiesību dažiem aspektiem (OV L 169, 30.6.2017., 46. lpp.).

(30) COM(2015) 192 final, 2015. gada 6. maijs.

(31) COM(2016) 179 final, 2016. gada 19. aprīlis.

(32) Komisijas Ieteikums 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.)).

(33) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula [...] par vienotas digitālās vārtejas izveidi informācijas, procedūras, palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumu sniegšanai un par Regulas (ES) Nr. 1024/2012 grozījumiem.

(34) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (OV L 257, 28.8.2014., 73. lpp.).

(35) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(36) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(37) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

(38) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(39) OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.

(40)

OV L 123, 15.12. 2016., 1. lpp.).