EIROPAS KOMISIJA
Briselē,25.4.2018
COM(2018) 234 final
2018/0111(COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA
publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (pārstrādāta redakcija)
{SWD(2018) 127 final}
{SWD(2018) 128 final}
{SWD(2018) 129 final}
{SWD(2018) 145 final}
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
• Priekšlikuma pamatojums un mērķi
ES dalībvalstu publiskais sektors rada lielu daudzumu datu, piemēram, meteoroloģiskos datus, digitālas kartes, statistiku un juridisko informāciju. Šī informācija ir vērtīgs digitālās ekonomikas resurss. To izmanto ne tikai kā vērtīgu izejmateriālu uz datiem balstītu pakalpojumu un lietojumprogrammu izstrādei, bet tā arī ļauj efektīvāk sniegt privātos un publiskos pakalpojumus un labāk veikt apzinātu izvēli. Tādēļ ES jau vairākus gadus veicina publiskā (valsts) sektora informācijas (PSI) atkalizmantošanu.
2003. gada 17. novembrī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu (“PSI direktīva”). Direktīvas mērķis bija veicināt PSI atkalizmantošanu Savienībā, saskaņojot atkalizmantošanas pamatnoteikumus un novēršot galvenos šķēršļus atkalizmantošanai iekšējā tirgū. Ar to tika ieviesti noteikumi attiecībā uz nediskriminēšanu, maksas noteikšanu, ekskluzīviem nolīgumiem, pārredzamību, licencēšanu un praktiskiem rīkiem, kas veicina publiskā sektora informācijas atrašanu un atkalizmantošanu.
2013. gada jūlijā Direktīva 2003/98/EK tika grozīta ar Direktīvu 2013/37/ES, lai mudinātu dalībvalstis darīt pieejamu atkalizmantošanai iespējami lielu daļu no materiāliem, kas ir publiskā sektora iestāžu rīcībā. Ar grozījumiem tika ieviests pienākums atļaut vispārpieejamu publisko datu atkalizmantošanu, tika paplašināta direktīvas darbības joma, lai aptvertu publisko bibliotēku, muzeju un arhīvu dokumentus 1 , tika noteikts vispārējs noteikums par maksas iekasēšanu, ierobežojot minētās maksas apmēru līdz informācijas reproducēšanas, sniegšanas un izplatīšanas robežizmaksām, un tika noteikts, ka publiskā sektora struktūrām ir pārredzamāk jāataino to piemērotie maksas noteikumi un nosacījumi. Grozījumu direktīvu valsts tiesību aktos īstenoja visas 28 ES dalībvalstis.
Direktīvas 13. pantā ir noteikts, ka Eiropas Komisijai līdz 2018. gada 18. jūlijam ir jāpārskata šīs direktīvas piemērošana un jāziņo par rezultātiem, kā arī jānāk klajā ar priekšlikumiem par tās grozījumiem. Komisija veica pārskatīšanu, pēc kuras tika publicēts novērtējuma ziņojums 2 . Ziņojumā tika konstatēts, ka direktīva turpina dot ieguldījumu tās galveno politikas mērķu sasniegšanā, bet pastāv vairākas problēmas, kas ir jārisina, lai pilnībā izmantotu publiskā sektora informācijas potenciālu par labu Eiropas ekonomikai un sabiedrībai. Minēto problēmu vidū ir reāllaika piekļuves nodrošināšana dinamiskajiem datiem, izmantojot pienācīgus tehniskos līdzekļus, augstvērtīgu publisko datu piedāvājuma palielināšana atkalizmantošanai, jaunu ekskluzīvu vienošanās formu rašanās novēršana, izņēmumu izmantošanas ierobežošana saistībā ar robežizmaksas iekasēšanas principa piemērošanu, kā arī PSI direktīvas un konkrētu saistīto tiesību aktu saistības precizēšana.
Šā priekšlikuma mērķis ir risināt minētos jautājumus, pielāgojot direktīvu jaunākajām norisēm datu pārvaldības un izmantošanas jomā. Vispārējais mērķis ir palīdzēt stiprināt ES datu ekonomiku, palielinot atkalizmantošanai pieejamo publiskā sektora datu daudzumu, nodrošinot godīgu konkurenci un vieglu piekļuvi tirgiem, kuru pamatā ir publiskā sektora informācija, kā arī uzlabojot uz datiem balstīto pārrobežu inovāciju.
Vienlaikus PSI direktīvas pārskatīšanai ir svarīga loma kā daļai no iniciatīvas par publisko un publiski finansēto datu pieejamību un atkalizmantošanu, kuru Komisija izziņoja Digitālā vienotā tirgus stratēģijas starpposma pārskatīšanā 3 .
• Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem šajā politikas jomā
Ar šo priekšlikumu ir paredzēts veicināt digitālā vienotā tirgus stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu, un tas ir saskanīgs ar spēkā esošajiem juridiskajiem aktiem.
Tas ir saskaņots ar spēkā esošajiem datu aizsardzības tiesību aktiem, proti, Vispārīgo datu aizsardzības regulu (VDAR) 4 un pārskatītajiem e-privātuma noteikumiem 5 . Ir skaidrs, ka saistība starp datu aizsardzības tiesībām un PSI atkalizmantošanu ir stabila Savienības tiesību daļa, jo gan publiskā sektora iestādei, gan atkalizmantotājam ir pilnībā jāievēro datu aizsardzības tiesības.
Šis priekšlikums arī paredzēts, lai precizētu saistību starp PSI direktīvu un sui generis tiesībām, kas definētas Datubāzu direktīvas 6 7. pantā. Šis priekšlikums nemaina aizsardzību, kas ar minēto 7. pantu tiek piešķirta publiskā sektora iestādēm, kuras veido datubāzes, kā arī nemaina juridisko situāciju saskaņā ar pašreizējo direktīvu, kas liedz publiskā sektora struktūrām izmantot sui generis aizsardzības tiesības, lai aizliegtu vai ierobežotu datubāzēs ietverto datu atkalizmantošanu.
Visbeidzot, priekšlikums ir balstīts uz priekšlikumu Regulai par satvaru nepersonizētu datu brīvai apritei 7 , kas pēc tās pieņemšanas nodrošinās konkurētspējīgāku un integrētāku iekšējo tirgu attiecībā uz datu glabāšanu un citiem apstrādes pakalpojumiem, papildinot PSI direktīvas noteikumus.
• Saskanība ar citām Savienības politikas jomām
Šis priekšlikums papildina citas iniciatīvas digitālā vienotā tirgus stratēģijas ietvaros, izveidojot piemērotus apstākļus, lai Savienībā uzlabotos piekļuve publiskā sektora datiem un to atkalizmantošana.
Tas ir saskanīgs ar Komisijas publicētajām vadlīnijām par datu koplietošanu starp uzņēmumiem, kā arī starp uzņēmumiem un publisko sektoru 8 , kuras ir tās publiskās apspriešanas turpinājums, kas tika uzsākta ar paziņojumu “Veidojot Eiropas datu ekonomiku” 9 . Minētās vadlīnijas attiecas uz virkni jautājumu saistībā ar to, kā koplietot datus, kuru daudzums aizvien pieaug un kurus bieži vien automātiski rada iekārtas vai procesi, balstoties uz jaunajām tehnoloģijām, piemēram, lietu internetu (IoT).
Ir atzīts, ka piekļuve publiskā sektora datiem un to atkalizmantošana ir svarīgs dzinējspēks lielo datu tehnoloģijas un mākslīgā intelekta jomā. Šajā kontekstā šis priekšlikums papildina iniciatīvu par nākamās paaudzes superdatoriem, kas spēs darboties desmit reizes ātrāk nekā šābrīža ātrākais dators un kas būs nepieciešami, lai atkalapvienotu, sasaistītu un kombinētu datus, kuru daudzums arvien pieaug. ES vēlas uzņemties vadošo lomu šajā nozarē, investējot publiskos līdzekļus EUR 1 miljarda apmērā kopuzņēmumā, kura mērķis ir līdz 2023. gadam izveidot augstas veiktspējas datošanas tīklu 10 .
PSI direktīva ir juridisks instruments, kas ļauj īstenot horizontālu politiku ar mērķi atvieglot publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu. Vienlaikus tā ir saskanīga ar nozaru tiesību aktiem, kuros definēti nosacījumi, kā piekļūt konkrētu nozaru datiem un tos atkalizmantot.
Piemēram, piekļuvi attiecīgajiem transporta nozarē radītajiem datiem un to atkalizmantošanu garantē tiesību akti par ES mēroga multimodālu maršruta informācijas pakalpojumu sniegšanu 11 . Enerģētikas nozarē nesenajā priekšlikumā par Elektroenerģijas direktīvas pārstrādāšanu 12 ir ietverti noteikumi, kas sniedz patērētājiem iespēju ļaut trešām personām piekļūt to patēriņa datiem, savukārt ūdensapgādes nozarē Komisija Direktīvas par dzeramā ūdens kvalitāti 13 pārskatīšanas kontekstā ir ierosinājusi noteikumus par ūdens parametru datu koplietošanu. Minētos noteikumus nosaka konkrētu nozaru apsvērumi, un tie ir vērsti uz atsevišķām datu kopām, savukārt ar šo priekšlikumu tiek izveidots horizontāls regulējums, kas nodrošina dažādās jomās un nozarēs pieņemto atkalizmantošanas nosacījumu saskaņošanas minimumu.
Šis priekšlikums ir arī saskanīgs ar INSPIRE direktīvu 14 , ar ko izveido juridisku un tehnisku sadarbspējas regulējumu publisko iestāžu rīcībā esošo telpiskās informācijas datu koplietošanai saistībā ar vides politiku, kā arī politiku un darbībām, kuras ietekmē vidi, un pamatojas uz minēto direktīvu. Tādējādi uz telpisko informāciju attiecas gan PSI direktīva, gan INSPIRE direktīva. Taču pēdējā minētā direktīva ir orientēta tehniski uz datu piekļuves pakalpojumiem, sadarbspējas modeļiem un obligātu datu koplietošanu starp iestādēm, savukārt pirmā minētā direktīva regulē telpisko datu kopu atkalizmantošanu, tostarp nosacījumus attiecībā uz atkalizmantošanu, ko veic trešās personas. Lai palielinātu juridisko noteiktību, šajā priekšlikumā ir ietverts precizējums par abu direktīvu saistību.
Visbeidzot, šis priekšlikums balstās uz Komisijas iniciatīvām atvērtās piekļuves un atvērtās zinātnes jomās, piemēram, Ieteikumu par piekļuvi zinātniskajai informācijai un tās saglabāšanu 15 , kas tika pārskatīts vienlaikus ar PSI direktīvu. Tas arī papildina darbības, ar kurām tiek sniegts atbalsts tādu instrumentu un pakalpojumu izstrādei, kas ir atvērtās zinātnes pamatā, kā arī Eiropas mēroga resursu piekļuves kanāla popularizēšanai saistībā ar Eiropas atvērtās zinātnes mākoni.
2. JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
• Juridiskais pamats
PSI direktīva tika pieņemta, pamatojoties uz LESD 114. pantu (EK līguma 95. pants), jo tās priekšmets attiecas uz iekšējā tirgus pienācīgu darbību un pakalpojumu brīvu apriti. Tādēļ jebkuri šīs direktīvas grozījumi ir jāveic, pamatojoties uz to pašu juridisko pamatu.
• Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Šis priekšlikums atbilst Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteiktajam subsidiaritātes principam. Tas nozīmē, ka pozitīvi ir novērtēti divi aspekti — nepieciešamības pārbaude un ES pievienotās vērtības pārbaude.
Nepieciešamības pārbaudē izvērtē, vai priekšlikuma mērķus var pietiekami labi sasniegt dalībvalstis. Dalībvalstis vienas pašas nevar panākt, lai tiktu likvidēti atlikušie šķēršļi atvērtai publiskā sektora informācijas atkalizmantošanai un lai vienlaicīgi tiesiskais regulējums tiktu saskaņots ar mainīgo digitālo sociālekonomisko vidi. Atšķirīgi valstu juridiskie risinājumi, visdrīzāk, nelabvēlīgi ietekmētu arvien pieaugošo tendenci saistībā ar datu pārrobežu atkalizmantošanu, jo atšķirīgais “gatavības atvērtajiem datiem” līmenis starp ES dalībvalstīm saglabātos vai padziļinātos, un tas negatīvi ietekmētu digitālā vienotā tirgus viendabību un konkurētspēju. Ierosinātās darbības ir proporcionālas, jo ar valsts līmeņa iejaukšanos vien nevarētu sasniegt tādus pašus rezultātus (atvērtas un atkalizmantojamas PSI palielināšanos), vienlaikus nodrošinot konkurētspējīgu un nediskriminējošu vidi visā vienotajā tirgū. Ierosinātās darbības var uzskatīt par nākamo soli virzībā uz pilnīgu PSI pieejamību atkalizmantošanai, t. i., uz politikas mērķi, kuru dalībvalstis pieņēma jau 2003. gadā un apstiprināja 2013. gadā. No otras puses, attiecībā uz zinātnisko informāciju šis priekšlikums aprobežojas tikai ar to, ka tiek nodrošināta pētniecības datu juridiskā atkalizmantojamība, turklāt tikai tādu pētniecības datu, kas jau ir darīti atklāti pieejami tāpēc, ka to paredz saistības, kas izriet no valstu tiesību aktiem vai no vienošanās ar struktūrām, kuras finansē pētniecību. Ar to netiek paplašināts vienotais noteikumu kopums par to, kā nodrošināt piekļuvi visai zinātniskajai informācijai un tās atkalizmantošanu, atstājot šo noteikumu definēšanu dalībvalstu ziņā.
Šis priekšlikums ir novērtēts pozitīvi arī attiecībā uz ES pievienoto vērtību. Tas tika nepārprotami apstiprināts pašreizējās PSI direktīvas izvērtējuma procesā 16 , kurā atklājās, ka tā tiek uztverta kā svarīgs instruments, kuram ir bijusi liela nozīme, lai mudinātu valstu iestādes visā ES darīt atvērtus vairāk publiskā sektora datus un lai radītu ES mēroga tirgu produktiem un pakalpojumiem, kuru pamatā ir PSI.
• Proporcionalitāte
Šis priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu, kas noteikts LES 5. pantā, jo tajā ietvertie noteikumi nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai novērstu konstatētās problēmas un sasniegtu tā mērķus.
Ar šo priekšlikumu tiek ierosināta sabalansēta un vienlaikus mērķtiecīga iejaukšanās ar politiskiem līdzekļiem. Vēršot jaunās prasības uz jomām, kurās ir vajadzīgas izmaiņas, ar to tiek samazināts nevajadzīgs atbilstības nodrošināšanas slogs jomās, kurās izmaiņu veikšana nav būtiska un tās ir grūti ieviest. Turklāt iejaukšanās loģika, kas tika pārbaudīta jau iepriekšējā šīs direktīvas pārskatīšanā (t. i., pirms noteikt, ka obligāti ir jāļauj atkalizmantošana, vispirms ir jānodrošina konkurētspējīgs tirgus PSI atkalizmantošanai), ir izrādījusies efektīva stratēģija, kas nodrošina, ka tiek sasniegti mērķi attiecībā uz visām struktūru grupām, kas pakāpeniski tika iekļautas šīs direktīvas darbības jomā, vienlaikus nosakot pietiekamu pielāgošanās periodu.
Pievienotajā ietekmes novērtējumā 17 ir dota sīkāka informācija par šā tiesību akta priekšlikuma risinājumu proporcionalitāti un izmaksu efektivitāti.
• Juridiskā instrumenta izvēle
Ar šo priekšlikumu tiek būtiski grozīta Direktīva 2003/98/EK un tiek pievienoti vairāki jauni noteikumi. Skaidrības labad ir ierosināts izmantot pārstrādāšanas metodi. Tā kā pārstrādājamais tiesību akts ir direktīva, lai nodrošinātu tiesību aktu izstrādes konsekvenci un atvieglotu dalībvalstīm šā tiesību akta transponēšanu, arī šis ir priekšlikums direktīvai.
3. EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
• Ex-post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes
Esošā PSI direktīva tika izvērtēta Normatīvās atbilstības un izpildes programmas (REFIT) ietvaros. Saskaņā ar labāka regulējuma vadlīnijām izvērtējumā tika vērtēti iejaukšanās kritēriji — efektivitāte, lietderība, konsekvence, nozīme un ES pievienotā vērtība. Tajā tika vērtēta arī iejaukšanās ietekme no ekonomiskā, sociālā un vides viedokļa. Izvērtējuma mērķis bija identificēt iespējas, kā samazināt regulatīvās izmaksas un vienkāršot esošos tiesību aktus, vienlaikus negatīvi neietekmējot šā priekšlikuma pamatā esošo politikas mērķu sasniegšanu.
Izvērtējuma ziņojumā 18 ir apstiprināts, ka PSI direktīva kopumā funkcionē labi. Tā turpina veicināt tās galveno politikas mērķu sasniegšanu, proti, stimulēt uz PSI balstītu produktu un pakalpojumu digitālā satura tirgu, stimulēt PSI pārrobežu izmantošanu un novērst konkurences izkropļojumus ES tirgū. Vienlaikus tā ir labvēlīgi ietekmējusi pārredzamību, pilsoņu tiesību nostiprināšanu un publiskā sektora darba efektivitāti.
Tomēr ziņojumā ir arī norādīts, ka pastāv vairākas problēmas, kas jārisina, lai pilnībā izmantotu potenciālu, ko publiskā sektora informācija var sniegt Eiropas ekonomikai un sabiedrībai: reāllaika piekļuves nodrošināšana dinamiskajiem datiem, izmantojot pienācīgus tehniskos līdzekļus; augstvērtīgu publisko datu atkalizmantošanas ierobežojumu (tostarp finansiālo šķēršļu) samazināšana, atzīstot, ka attiecīgie dati bieži vien tiek radīti noteiktu vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanas kontekstā, kurus veic publiski uzņēmumi, kā arī publiski finansētiem pētījumiem, nevis tos rada publiskais sektors kā tāds; jaunu ekskluzīvu vienošanos formu eksistence; izņēmumu izmantošana, piemērojot robežizmaksas iekasēšanas principu; saistība starp PSI direktīvu un konkrētiem saistītajiem tiesību aktiem.
• Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Komisija no 2017. gada jūnija līdz 2018. gada janvāra beigām veica apspriešanos par PSI direktīvas pārskatīšanu. Tās mērķis bija izvērtēt direktīvas funkcionēšanu, apsvērt pārskatīšanas mērogu un politikas risinājumus. Apspriešanās procesā tika lūgts gan PSI turētāju (publiskā sektora iestāžu), gan atkalizmantotāju (publisku, privātu, komerciālu un nekomerciālu subjektu) viedoklis.
Īpašajā labāka regulējuma tīmekļa lapā tika publicēts sākotnējais ietekmes novērtējums, par kuru varēja sniegt viedokļus četras nedēļas (2017. gadā — no 18. septembra līdz 16. oktobrim). Atbildes iesniedza septiņas ieinteresētās personas.
Īpašajā apspriešanu tīmekļa lapā tika publicēta publiska tiešsaistes apspriešana, kurā viedokli varēja sniegt 12 nedēļas (2017. gadā — no 19. septembra līdz 15. decembrim). Sniegt viedokli tika aicinātas visas ieinteresētās puses, tostarp valdības, publiskā sektora satura turētāji un lietotāji, komerciālie un nekomerciālie atkalizmantotāji, eksperti un akadēmiskās vides pārstāvji, kā arī iedzīvotāji. Tiešsaistes anketa aptvēra gan pašreizējās direktīvas īstenošanas izvērtējumu, gan ar to saistītās problēmas, mērķus un iespējamos turpmākos risinājumus. Respondenti varēja arī augšupielādēt dokumentus, piemēram, nostājas dokumentu. Ar vairākām mērķtiecīgām darbībām Komisija informēja ieinteresētās personas par tiešsaistes sabiedrisko apspriešanu un aicināja tās piedalīties. Viedokli sniedza 273 ieinteresētās personas. Tika ņemti vērā pavisam 56 dokumenti, kas tika saņemti līdz apspriešanās procesa noslēgumam — 2018. gada janvāra beigām.
Izvērtējuma un ietekmes novērtējuma procesa ietvaros tika rīkoti arī vairāki pasākumi ieinteresētajām personām, lai pievērstos konkrētiem problēmjautājumiem un/vai konkrētām ieinteresētajām personām, tostarp atklāta uzklausīšana 2018. gada 19. janvārī, kurā varēja piedalīties ikviens, kas vēlējās dot ieguldījumu diskusijā par PSI direktīvas nākotnes formu. Turklāt ir notikušas vairākas ad hoc sanāksmes, kurās piedalījās ieinteresēto personu pārstāvji.
Vispārējie secinājumi pēc apspriešanās bija šādi: lai gan kopumā PSI direktīva funkcionē labi, tomēr ir jomas, kas būtu jāpārskata, piemēram, dinamisko datu pieejamība, noteikumi par maksu, plašāka augstvērtīgas PSI pieejamība, ieskaitot pētniecības datus un datus, kas radīti sabiedriska pakalpojuma sniegšanas kontekstā.
• Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
Šā priekšlikuma sagatavošanā tika izmantots pētījums par PSI direktīvas funkcionēšanu (SMART 2017/0061) 19 . Minētā pētījuma mērķis bija palīdzēt Komisijai izvērtēt esošo juridisko un politikas regulējumu, ko piemēro attiecībā uz piekļuvi datiem un to atkalizmantošanu (izvērtējot lomu, kāda PSI direktīvai ir bijusi, lai veicinātu PSI atkalizmantošanu Eiropā), kā arī pārliecināties, vai to varētu uzlabot, lai risinātu dažus konstatētos trūkumus un/vai jaunas problēmas, kas radušās kopš direktīvas pēdējās pārskatīšanas (jo īpaši izvērtējot vairāku politikas risinājumu vai to kombināciju paredzamo ietekmi). Pētījumā tika izmantoti dažādi avoti un metodes, tostarp stratēģiskas intervijas, dokumentu izpēte, intervijas ar ieinteresētajām personām ES un valstu līmenī, darbsemināri ar publiskā sektora praktiķu un akadēmiskās vides pārstāvju, kā arī PSI atkalizmantotāju un datu ekonomikas dalībnieku piedalīšanos, publiskā sektora iestāžu (tostarp publisko kultūras iestāžu, izglītības un pētniecības struktūru) un atkalizmantotāju kopienas tiešsaistes aptaujas, Komisijas veiktās tiešsaistes sabiedriskās apspriešanas analīze.
Sagatavošanās darba ietvaros Komisija ir veikusi arī jaunākā “Open Data Maturity in Europe” ziņojuma 20 analīzi, kurā tiek mērīts progress atvērto datu jomā Eiropā, izmantojot virkni ar PSI direktīvas noteikumiem saskaņotu rādītāju. Šo analīzi papildināja informācija no pieejamajiem dalībvalstu ziņojumiem, kas tika saņemti PSI direktīvas atbilstības uzraudzības ietvaros saskaņā ar tās 13. panta 2. punktu. Papildu dati no dalībvalstīm tika saņemti arī dalībvalstu ekspertu grupas sanāksmē par PSI 2017. gada 15. novembrī un digitālā vienotā tirgus stratēģiskās grupas sanāksmē 2018. gada 22. februārī.
• Ietekmes novērtējums
Priekšlikuma pamatā ir ietekmes novērtējums, par kuru 2018. gada 16. martā ir saņemts Komisijas Regulējuma kontroles padomes pozitīvs atzinums ar iebildumiem 21 . Problēmas, uz kurām bija norādījusi Regulējuma kontroles padome, tika risinātas ietekmes novērtējuma — Komisijas dienestu darba dokumenta pārstrādātajā redakcijā 22 , kura atsevišķā sadaļā ir izklāstītas izmaiņas, kas veiktas pēc Regulējuma kontroles padomes atzinuma saņemšanas.
Ietekmes novērtējumā tika apsvērti šādi risinājumi: a) pamatscenārijs (pašreizējās pieejas saglabāšana, neveicot izmaiņas); b) esošās ES rīcības pārtraukšana (PSI direktīvas atcelšana); c) tikai ieteikuma tiesību pasākumi; un d) tiesību aktu kopuma risinājums, kurā ietilpst gan PSI direktīvas grozījumi, gan ieteikuma tiesības.
Minētais b) un c) risinājums tika noraidīts jau sākotnējā posmā, savukārt a) risinājums tika izmantots kā pamatscenārijs, bet d) risinājums tika norādīts kā divi iespējamie tiesību aktu kopumi — viens, kura visi elementi ir ar zemāku likumdošanas intensitāti, un otrs, kura visi elementi ir ar augstāku likumdošanas intensitāti. Katrs tiesību aktu kopums aptvēra tādus elementus kā lietojumprogrammas saskarnes (API) izmantošana dinamiskajiem datiem, noteikumu par maksu pārskatīšana, publiski finansētos pētījumos iegūtu datu, publisku transporta un komunālo pakalpojumu jomas uzņēmumu un privātu operatoru rīcībā esošo datu pieejamība, kā arī “datu bloķēšanas” efekts.
Abi tiesību aktu kopumi tika padziļināti analizēti, salīdzinot tos ar pamatscenāriju. Balstoties uz ietekmes novērtējumā izklāstītajiem pierādījumiem, kā vēlamais risinājums tika izvēlēts jaukts tiesību aktu kopums, kas paredz mazāk intensīvu regulatīvo iejaukšanos kopā ar esošo ieteikuma tiesību aktualizēšanu, un tā pamatā būtu turpmāk uzskaitītie aspekti.
Dinamiskie dati / API. “Nesaistošs” pienākums dalībvalstīm savlaicīgi darīt pieejamus dinamiskos datus un ieviest API. Attiecībā uz nelielu skaitu svarīgu augstvērtīgu datu kopu (kuras noteiks ar deleģēto aktu) šāds pienākums būs obligāts.
Maksas iekasēšana. Definēt stingrākus noteikumus dalībvalstīm attiecībā uz izņēmumiem no vispārējā noteikuma, saskaņā ar kuru publiskā sektora iestādes nevar pieprasīt samaksu, kas ir augstāka par izplatīšanas robežizmaksām. Izveidot tādu svarīgo augstvērtīgo datu kopu sarakstu, kurām ir jābūt brīvi pieejamām visās dalībvalstīs (tās pašas datu kopas, kas minētas iepriekš, proti, kuras ir jānosaka ar deleģēto aktu).
Transporta un komunālo pakalpojumu nozares dati. Šī prasība attieksies tikai uz publiskiem uzņēmumiem, nevis privātiem uzņēmumiem. Tiks piemērots ierobežots pienākumu kopums: publiski uzņēmumi var iekasēt maksu, kas pārsniedz izplatīšanas robežizmaksas, un tiem nav pienākuma darīt pieejamus datus, kurus tie nevēlas publiskot.
Pētniecības dati. Dalībvalstīm būs pienākums izstrādāt politiku par atvērto piekļuvi pētniecības datiem, kuri iegūti tādas pētniecības rezultātā, kas finansēta no publiskiem līdzekļiem, un vienlaikus dalībvalstis varēs saglabāt elastību minētās politikas īstenošanā. PSI direktīva attieksies arī uz pētniecības datiem, kas jau ir darīti pieejami, pateicoties tam, ka ir īstenoti noteikumi par atvērto piekļuvi, galveno uzmanību pievēršot atkalizmantojamības aspektiem.
Neekskluzivitāte. Pārredzamības prasības attiecībā uz publiskā un privātā sektora līgumiem, kas saistīti ar publiskā sektora informāciju (ex ante pārbaude, ko, iespējams, varētu veikt valstu konkurences dienesti, un pašu līgumu pieejamība).
Šie pasākumi tiks apvienoti ar Ieteikuma par piekļuvi zinātniskajai informācijai un tās saglabāšanu 23 aktualizēšanu un PSI direktīvas, Datubāzu direktīvas un INSPIRE direktīvas mijiedarbības precizēšanu.
Izvēlētais risinājums ļauj veikt mērķtiecīgu un proporcionālu iejaukšanos, un tas nozīmē Komisijas atvērto datu politikas pakāpenisku stiprināšanu. Tiek uzskatīts, ka tas novedīs pie būtiskiem uzlabojumiem, salīdzinot ar pamatscenāriju. Šis risinājums kopumā ir pieņemams ieinteresētajām personām un var tikt reāli pieņemts saprātīgā termiņā, jo dalībvalstīm nav būtisku iebildumu pret to. Lai gan intensīvākas regulatīvās iejaukšanās scenārija priekšrocības tika uzskatītas par būtiskām, šo scenāriju kopumā raksturoja arī zemāka iespējamība, augstākas atbilstības nodrošināšanas izmaksas, kā arī lielāks risks saistībā ar juridisko un politisko saskaņotību.
• Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
Šis priekšlikums ir nozīmīgs ieguldījums saistībā ar REFIT mērķu sasniegšanu. Tas ietekmē divas lielas ieinteresēto personu grupas — atkalizmantotājus un struktūras, kuru rīcībā ir dokumenti, uz kuriem attiecas direktīva, — taču pienākumus uzliek tikai otrajai minētajai grupai. Izvērtējot šos pienākumus, jāpatur prātā, ka vairākas direktīvas prasības, jo īpaši tās, kas saistītas ar datu pieejamības praktisko nodrošināšanu, ir daļa no vispārējiem centieniem digitalizēt publisko pārvaldi 24 , nevis konkrētas, ar PSI direktīvu saistītas izmaksas.
Tomēr šajā priekšlikumā ir ietverti noteikumi, kuru mērķis atbilstīgi Komisijas REFIT programmai ir vēl vairāk samazināt administratīvo slogu un palielināt izmaksu ietaupījumus saistībā ar Direktīvas īstenošanu, cita starpā izmantojot noteikumus par samaksas iekasēšanu un precizējot mijiedarbību ar citiem ES tiesību aktiem, piemēram, Datubāzu direktīvu un INSPIRE direktīvu. Turklāt uzlabota API izmantošana un proaktīva dinamisko datu publicēšana tiešsaistē samazinās administratīvo slogu publiskā sektora iestādēm, jo samazināsies apstrādājamo atkalizmantošanas pieprasījumu skaits un sūdzību risks (ieskaitot tiesvedību), savukārt ziņošanas pienākuma izbeigšana samazinās administratīvo slogu un ar to saistītās izmaksas publiskā sektora iestādēm vietējā, reģionālajā un valsts līmenī.
Attiecībā uz tiem dokumentu turētājiem, uz kuriem direktīva tiks attiecināta šīs iniciatīvas rezultātā, šā priekšlikuma mērķis ir ierobežot administratīvo slogu. Attiecībā uz dokumentiem, kas ir tādu atsevišķu publisko uzņēmumu rīcībā, kuri sniedz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu, šis priekšlikums ietekmi ierobežo trijos veidos. Pirmkārt, šajā direktīvā noteiktie pienākumi ir spēkā tikai tad, ja attiecīgais publiskais uzņēmums ir nolēmis atsevišķus dokumentus darīt pieejamus atkalizmantošanai. Otrkārt, procesuālie pienākumi apstrādāt atkalizmantošanas pieprasījumu noteiktā veidā un termiņā neattiecas uz šo datu turētāju grupu. Visbeidzot, var paredzēt izņēmumus no pienākuma darīt dokumentus pieejamus ar konkrētiem tehniskiem līdzekļiem, ja tas uzņēmumiem ir pārlieku apgrūtinoši. Attiecībā uz pētniecības datiem, proti, īpašu tādu dokumentu kategoriju, kurus radījuši zinātniskie pētnieki, — šis priekšlikums ierobežo Direktīvas ietekmi, piemērojot to tikai tādiem pētniecības datiem, attiecībā uz kuriem pētnieks jau ir pielicis visas attiecīgās pūles, lai padarītu datus publiski pieejamus, jo īpaši, izmantojot tīmekļa depozitārijus, kas paredzēti izplatīšanas procesa automatizēšanai tā, ka attiecīgajam pētniekam nav jāiejaucas. Tomēr šādām tīmekļa krātuvēm, kuras parasti finansē no akadēmisku institūciju līdzekļiem, ir īpaši palīdzības dienesti, lai palīdzētu atkalizmantotājiem, ja tiem rodas tehniskas problēmas piekļūt minētajās krātuvēs esošajiem dokumentiem.
Vienlaikus šis priekšlikums ievērojami atvieglo iespēju komercstruktūrām (galvenokārt MVU) gūt labumu no tā, ka tiešsaistē bez maksas ir pieejami augstas kvalitātes dati. Šādi tiks novērsta nepieciešamība veikt individuālus pieprasījumus, kā arī darījumu izmaksas, tādējādi papildus dodot ieguldījumu REFIT mērķu sasniegšanā.
• Pamattiesības
Šis priekšlikums nerada īpašas problēmas saistībā ar pamattiesību ievērošanu. Priekšlikums atbilst tiesībām uz personas datu aizsardzību (ES Pamattiesību hartas 8. pants).
4. IETEKME UZ BUDŽETU
Priekšlikums neietekmē Eiropas Savienības budžetu.
5. CITI JAUTĀJUMI
• Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
Komisija uzraudzīs direktīvas ietekmi, izmantojot Eiropas datu portāla veiktu regulāru vispārējā stāvokļa apskatu, kas sniedz datus ikgadējā atvērto datu progresa zinojuma sagatavošanai.
Pārskatīšanas klauzula ir grozīta, lai nākamais Direktīvas ietekmes izvērtējums notiktu pēc četriem gadiem no grozījumu direktīvas transponēšanas dienas. Izvērtēšanā tiks pārbaudīts, vai Direktīva ir veicinājusi tās vispārējā mērķa sasniegšanu, proti, vai tā ir palīdzējusi stiprināt ES datu ekonomiku, uzlabojot publiskā sektora datu atkalizmantošanas pozitīvo ietekmi uz ekonomiku un sabiedrību. Izvērtējuma pamatā būs pieci kritēriji — lietderība, efektivitāte, būtiskums, saskaņotība un ES pievienotā vērtība —, un tas veidos pamatu iespējamo turpmāko pasākumu ietekmes novērtējumiem.
Attiecībā uz pētniecības datiem — par turpmāko rīcību ziņos valstu kontaktpunkti, kas izveidoti ar 2012. gada 17. jūlija Ieteikumu par piekļuvi zinātniskajai informācijai un tās saglabāšanu, kas grozīts 2018. gada 25. aprīlī 25 .
• Skaidrojošie dokumenti
Ņemot vērā šā priekšlikuma darbības jomu un to, ka tiek pārstrādāta esoša direktīva, kuru visas dalībvalstis ir pilnībā transponējušas, pieprasīt skaidrojošus dokumentus attiecībā uz transponēšanu nav ne pamatoti, ne proporcionāli.
• Konkrētu priekšlikuma noteikumu sīkāks skaidrojums
I nodaļā ir definēta direktīvas materiālā piemērošanas joma un vispārējais princips.
Pārstrādājot redakciju, direktīvas piemērošanas jomu paplašina un attiecina uz dokumentiem, kuru turētāji ir publiskie uzņēmumi, kas darbojas jomās, kuras definētas Direktīvā 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un publiskie uzņēmumi, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1370/2007 rīkojas kā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, ja vien šie dokumenti ir radīti, sniedzot pakalpojumus sabiedrības interesēs atbilstīgi dalībvalsts tiesību aktos vai citos saistošos noteikumos paredzētajam.
Darbības jomu paplašina arī attiecībā uz konkrētiem pētniecības datiem — konkrētu zinātniskās pētniecības ietvaros radītu dokumentu kategoriju, proti, zinātniskās izziņas procesa (eksperimentu, apsekojumu u. tml.) rezultātiem, kas ir zinātniskā procesa pamatā, taču darbības jomā joprojām neietver publikācijas zinātniskos žurnālos, jo tās rada papildu problēmas no tiesību pārvaldības viedokļa. Tādēļ tiks ierobežots līdzšinējais izņēmums attiecībā uz dokumentiem, kas ir izglītības un pētniecības iestāžu, tostarp tādu organizāciju, kuras izveidotas, lai nodotu izpētes rezultātus, skolu un universitāšu, izņemot universitāšu bibliotēku, rīcībā.
Vispārējo principu, ka Direktīvas darbības jomā ietilpstošos dokumentus var atkalizmantot komerciāliem un nekomerciāliem mērķiem saskaņā ar direktīvā izklāstītajiem nosacījumiem (3. pants), negroza attiecībā uz dokumentiem, kas ietilpa direktīvas darbības jomā pirms tās pārstrādāšanas. Attiecībā uz dokumentiem, uz kuriem darbības jomu attiecina pārstrādāšanas rezultātā, — vispārējo principu piemēro tikai tiktāl, ciktāl attiecīgie publiskie uzņēmumi šos dokumentus ir darījuši pieejamus atkalizmantošanai (tāpat kā noteikumos, kurus pašlaik piemēro dokumentiem, uz kuriem bibliotēkām, tostarp universitāšu bibliotēkām, muzejiem un arhīviem ir intelektuālā īpašuma tiesības (Direktīvas 2003/98/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2013/13/ES, 3. panta 2. punkts)), vai — pētniecības datu gadījumā — ja šos pētniecības datus ir darījis pieejamus pētnieks, izmantojot tīmekļa pētniecības datu depozitāriju, jo tā paredz pētījuma finansētāju noteiktā prasība, ka pētniekam ir jāatļauj plašākai sabiedrībai piekļūt un atkalizmantot šādus datus (“finansētāja noteikums par atvērto piekļuvi”).
Direktīvas 1. panta 6. punktā tiek precizēts, ka publiskā sektora struktūra, kas ir tiesību turētāja, nevar atsaukties uz tā dēvētajām sui generis tiesībām, kas aizsargā datubāzu veidotājus un ir definētas Direktīvas 96/9/EK par datubāzu tiesisko aizsardzību 7. pantā, lai aizliegtu datubāzes satura atkalizmantošanu.
Direktīvas II nodaļu (4. pants) groza, lai noteiktu, ka procesuālās prasības nepiemēro publiskajiem uzņēmumiem vai attiecībā uz pētniecības datiem, lai līdz minimumam samazinātu administratīvo ietekmi uz attiecīgajām struktūrām vai organizācijām.
Direktīvas III nodaļā ir iekļauti vairāki precizējumi attiecībā uz nosacījumiem un veidu, kā datus dara pieejamus atkalizmantošanai. Direktīvas 5. pantā ir ņemta vērā dinamisko (reāllaika) datu augošā nozīme un ir ietverta prasība, lai publiskā sektora struktūras šādus datus darītu pieejamus ar lietojumprogrammu saskarnes (API) starpniecību. Direktīvas 6. pantu groza, lai noteiktu, ka dokumentus var sniegt arī bez maksas. Dokumentu sniegšana bez maksas jo īpaši attiecas uz pētniecības datiem un augstvērtīgām datu kopām, kas definētas saskaņā ar deleģēto aktu atbilstīgi 13. pantam. Priekšlikumā atzīts, ka izmaksu aprēķinā var ietvert izmaksas par tādu dokumentu anonimizēšanu, kuri satur personas datus. Direktīvas 10. pantā ir noteikts, ka dalībvalstis atbalsta pētniecības datu pieejamību, pieņemot valsts politiku un attiecīgas darbības, kuru mērķis ir padarīt visus no publiskiem līdzekļiem finansētas pētniecības datus vispārēji pieejamus (“atvērtās piekļuves politika”). Tajā arī noteikts, ka datiem, kas jau ir pieejami “atvērtās piekļuves” pētniecības datu depozitārijos, ir jābūt atkalizmantojamiem komerciāliem un nekomerciāliem mērķiem saskaņā ar Direktīvas noteikumiem.
Direktīvas IV nodaļu (12. pants) groza, nosakot, ka ekskluzīvu vienošanos aizliegums tiek attiecināts arī uz vienošanos, kas tieši neparedz ekskluzīvas tiesības atkalizmantot dokumentus, bet var novest pie situācijas, kad tiem piekļūt var tikai viens vai daži atkalizmantotāji.
Ir iekļauta jauna V nodaļa, kurā definēta īpaša augstvērtīgu datu kopu kategorija. Augstvērtīgu datu kopu kategorija ir tādu dokumentu apakškategorija, uz kuriem Direktīva attiecas saskaņā ar tās 1. pantu un kuru atkalizmantošana ir saistīta ar svarīgiem sociālekonomiskiem ieguvumiem. Šādu augstvērtīgu datu kopu sarakstu nosaka deleģētajā aktā saskaņā ar LESD 290. pantu. Deleģētajā aktā nosaka arī to publicēšanas un atkalizmantošanas kārtību. Būtībā šādu sevišķi vērtīgu datu kopu atkalizmantošana ir jānodrošina bez maksas, un kā dinamiskā satura izplatīšanas līdzeklis ir jāizmanto lietojumprogrammu saskarne dissemination.
🡻 2003/98/EK (pielāgots)
2018/0111 (COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA
publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (pārstrādāta redakcija)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu ⌦ Līgumu par Eiropas Savienības darbību ⌫, un jo īpaši tā95. ⌦ 114. ⌫ pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 26 ,
ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 27 ,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,
tā kā:
⇩ jauns
(1)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/98/EK 28 ir tikusi būtiski grozīta. Skaidrības labad tā būtu jāpārstrādā, jo ir paredzēts izdarīt vēl citus grozījumus.
(2)Saskaņā ar Direktīvas 2003/98/EK 13. pantu un piecus gadus pēc grozījumu Direktīvas 2013/37/ES pieņemšanas Komisija pēc apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām ir veikusi direktīvas darbības izvērtēšanu un pārskatīšanu Normatīvās atbilstības un izpildes programmas satvarā 29 .
(3)Pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ņemot vērā ietekmes novērtējuma 30 rezultātus, Komisija uzskatīja, ka nepieciešama rīcība Savienības līmenī, lai novērstu vēl atlikušos un potenciālos šķēršļus publiskā sektora un publiski finansētas informācijas plašai atkalizmantošanai visā Savienībā un atjauninātu tiesisko regulējumu tā, lai tas atbilstu digitālo tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta un lietu interneta, attīstībai.
(4)Juridiskajā dokumentā iestrādātās būtiskās izmaiņas, kuru nolūks ir publiskā sektora informācijas potenciāla pilnvērtīga izmantošana Eiropas ekonomikas un sabiedrības labā, ir vērstas galvenokārt uz šādām jomām: nodrošināt reāllaika piekļuvi dinamiskiem datiem, izmantojot piemērotus tehniskos līdzekļus, palielināt augstvērtīgu publisko datu krājumu atkalizmantošanai, tostarp datus no publiskiem uzņēmumiem, pētniecību veicošām organizācijām un pētniecību finansējošām organizācijām, risināt jaunu veidu ekskluzīvu vienošanos rašanās jautājumu, izmantot atkāpes no robežizmaksu piemērošanas principa un saistība starp šo direktīvu un dažiem citiem tiesību instrumentiem, tostarp Direktīvu 96/9/EK 31 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/2/EK 32 .
🡻 2003/98/EK 1. apsvērums (pielāgots)
(5)Līgums paredz izveidot iekšējo tirgu un sistēmu, kas nodrošina neizkropļotu konkurenci iekšējā tirgū. Dalībvalstu noteikumu un prakses saskaņošana valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora informācijas atkalizmantošanas jomā dod ieguldījumu šo mērķu sasniegšanā.
🡻 2013/37/ES 1. apsvērums (pielāgots)
⇨ jauns
(6)⇨ Dalībvalstu publiskais sektors vāc, sagatavo, reproducē un izplata visdažādākā veida informāciju daudzās darbības jomās, piemēram, sociālā, saimnieciskā, ģeogrāfiskā, meteoroloģiskā, tūrisma, uzņēmējdarbības, patentu un izglītojošas informācijas jomā. ⇦ Dokumenti, ko rada ⌦ sagatavo ⌫ dalībvalstu valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora ⌦ izpildiestādes, likumdošanas iestādes vai tiesu ⌫ iestādes, veido plašu, daudzveidīgu un vērtīgu resursu kopumu, kas var veicināt uz zināšanām balstītu ekonomiku.
🡻 2013/37/ES 2. un 5. apsvērums (pielāgots)
(7)Ar Eiropas Parlamenta un Padomes ⌦ 2003. gada 17. novembra ⌫ Direktīvu 2003/98/EK (2003. gada 17. novembris) par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu izveido ⌦ noteica ⌫ minimālu noteikumu ⌦ minimālo ⌫ kopumu, kas reglamentē dalībvalstu valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora iestāžu ⌦ , tostarp izpildiestāžu, likumdošanas iestāžu un tiesu iestāžu, ⌫ rīcībā ⌦ turējumā ⌫ esošo dokumentu atkalizmantošanu un praktiskus līdzekļus atkalizmantošanas veicināšanai. Kopš 2003. gada, kad tika pieņemts ⌦ ir ticis pieņemts ⌫ pirmais noteikumu kopums par valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora informācijas atkalizmantošanu, datu, tostarp publisko datu, apjoms pasaulē ir strauji pieaudzis ⌦ eksponenciāli, ⌫ un tiek radīti un vākti jauna veida dati. Līdztekus tam patlaban tiek novērota nepārtraukta attīstība datu analīzes, izmantošanas un apstrādes tehnoloģiju jomā. Šī straujā tehnoloģiju attīstība ļauj radīt jaunus pakalpojumus un lietojumus, kuru pamatā ir datu izmantošana, apkopošana vai kombinēšana. ⌦ Sākotnēji ⌫ 2003. gadā pieņemtie ⌦ un pēc tam 2013. gadā grozītie ⌫ noteikumi vairs neatbilst šīm straujajām pārmaiņām, un tādējādi pastāv risks, ka publisko datu atkalizmantošanas sniegtās ekonomiskās un sociālās iespējas var palikt neizmantotas.
🡻 2003/98/EK 2. apsvērums (pielāgots)
(8)Virzība uz informācijas un zināšanu ⌦ uz datiem balstītas ⌫ sabiedrības izveidi ietekmē ikviena Kopienas iedzīvotāja dzīvi, cita starpā, ļaujot tiem rast jaunus veidus, kā piekļūt zināšanām un iegūt tās.
🡻 2003/98/EK 3. apsvērums (pielāgots)
(9)Digitālajam saturam ir nozīmīga loma šajā attīstībā. Satura radīšana ir izraisījusi strauju jaunu darba vietu radīšanu pēdējo gadu laikā, un šī tendence aizvien turpinās. Lielākā daļā no šīm darba vietām ir ⌦ inovatīvos jaunuzņēmumos un MVU ⌫ nelielos, jaunos uzņēmumos.
🡻 2003/98/EK 4. apsvērums
Valsts sektors savāc, izgatavo, reproducē un izplata visdažādākā veida informāciju daudzās darbības jomās, piemēram, sociālā, saimnieciskā, ģeogrāfiskā, meteoroloģiskā, tūrisma, uzņēmējdarbības, patentu un izglītojošas informācijas jomā.
🡻 2003/98/EK 5. apsvērums (pielāgots)
(10)Viens no iekšējā tirgus izveides galvenajiem mērķiem ir radīt apstākļus, kas veicinātu Kopienas ⌦ Savienības ⌫ mēroga pakalpojumu attīstību. Valsts ⌦ Publiskā ⌫ sektora informācija ir nozīmīgs digitālā satura produktu un pakalpojumu sākotnējais materiāls, un, līdz ar bezvadu satura pakalpojumu attīstību, tā kļūs par vēl nozīmīgāku satura resursu. Šajā ziņā būtisks būs arī plašs ģeogrāfiskais pārrobežu pārklājums. Plašākām valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora informācijas atkalizmantošanas iespējām cita starpā būtu jāļauj Eiropas uzņēmumiem likt lietā šīs informācijas potenciālu un dot ieguldījumu saimnieciskajā izaugsmē un jaunu darba vietu radīšanā.
🡻 2013/37/ES 4. apsvērums (pielāgots)
(11)Atļauja atkalizmantot valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora iestāžu rīcībā ⌦ turējumā ⌫ esošos dokumentus sniedz papildu labumu gan atkalizmantotājiem, tiešajiem lietotājiem un sabiedrībai kopumā, gan daudzos gadījumos arī pašai valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora iestādei, jo tiek veicināta pārredzamība un pārskatatbildība, turklāt atkalizmantotāju un tiešo lietotāju sniegtās atsauksmes ļauj attiecīgajai valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora iestādei uzlabot savāktās informācijas kvalitāti.
🡻 2003/98/EK 6. apsvērums (pielāgots)
(12)Dalībvalstu noteikumi un prakse attiecībā uz valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora informācijas resursu izmantošanu ievērojami atšķiras, kas un tas rada barjeras šķēršļus šo būtisko dokumentāro resursu saimnieciskā potenciāla pilnīgai īstenošanai. Parastā valsts ⌦ Dalībvalstīs joprojām atšķiras ⌫ ⌦ publiskā ⌫ sektora iestāžu prakse ⌦ publiskā ⌫ sektora informācijas izmantošanā attīstījusies ļoti atšķirīgi. Tas būtu jāņem vērā. Tādēļ būtu jāveic valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora dokumentu atkalizmantošanas valstu noteikumu un prakses minimālā saskaņošana gadījumos, kad atšķirības valstu noteikumos un praksē vai arī neskaidrība tajos traucē iekšējā tirgus vienmērīgu netraucētu darbību un pienācīgu informācijas sabiedrības attīstību Kopienā.
🡻 2013/37/ES 3. apsvērums (pielāgots)
(13)Brīvi pieejamu ⌦ Atvērto ⌫ datu politika, kas veicina valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora informācijas plašu pieejamību un atkalizmantošanu privātiem vai komerciāliem mērķiem, paredzot minimālus juridiskus, tehniskus vai finansiālus ierobežojumus vai vispār tos neparedzot, un kas veicina informācijas apriti ne vien uzņēmēju, bet visas sabiedrības vajadzībām, var dot būtisku impulsu tādu jaunu pakalpojumu attīstībai, kuru pamatā ir jauni šādas informācijas kombinēšanas un izmantošanas veidi, stimulēt ekonomikas izaugsmi un veicināt sociālo līdzdalību. Lai to panāktu, Savienības līmenī jāizveido vienlīdzīgi darbības apstākļi un jāvienojas par to, vai ir atļauts atkalizmantot dokumentus, taču šādus apstākļus nav iespējams izveidot, ja dalībvalstīs vai attiecīgās valsts sektora iestādēs saglabājas atšķirīgi noteikumi un prakse.
🡻 2003/98/EK 7. apsvērums (pielāgots)
(14)Turklāt, neveicot minimālo saskaņošanu Kopienas līmenī, valsts līmeņa likumdošanas darbības, kas jau uzsāktas vairākās dalībvalstīs, lai risinātu tehnoloģiskas problēmas, varētu radīt vēl būtiskākas atšķirības. Turpinoties informācijas sabiedrības attīstībai, kas jau tagad ievērojami paplašinājusi informācijas pārrobežu izmantošanu, minēto juridisko ⌦ tiesību aktu ⌫ atšķirību un nenoteiktības ietekme palielināsies.
🡻 2013/37/ES 6. apsvērums (pielāgots)
⇨ jauns
(15)Vienlaikus dDalībvalstis ir izstrādājušas atkalizmantošanas politiku saskaņā ar Direktīvu 2003/98/EK, un dažās no tām attiecībā uz brīvi pieejamiem ⌦ atvērtajiem ⌫ datiem ir ieviestas vērienīgas pieejas, kuru mērķis ir atvieglot iedzīvotājiem un uzņēmumiem pieejamo publisko datu atkalizmantošanu, pārsniedzot direktīvā noteikto minimumu. Lai nepieļautu, ka dažādu dalībvalstu atšķirīgie noteikumi kļūst par šķērsli preču un pakalpojumu pārrobežu piedāvāšanai, un nodrošinātu salīdzināmu publisko datu kopumu ⌦ kopu ⌫ atkalizmantojamību uz tiem balstītos Eiropas mēroga lietojumos, ir nepieciešamsa ⌦ saskaņojuma minimums ⌫ minimāla saskaņošana, lai noteiktu, kādi publiskie dati ir pieejami informācijas atkalizmantošanai iekšējā informācijas tirgū saskaņā ar attiecīgo piekļuves režīmu. ⇨ Būtu jāturpina piemērot tie Savienības un valstu tiesību aktu noteikumi, kas pārsniedz minimālās prasības, jo īpaši nozaru tiesību aktu gadījumos. Šajā direktīvā noteiktā saskaņojuma minimuma līmeni pārsniedzoši noteikumi ir, piemēram, zemāki pieļaujamo maksu par atkalizmantošanu robežlīmeņi, nekā paredzēts 6. pantā, vai mazāk ierobežojoši licencēšanas noteikumi, nekā minēts 8. pantā. Jo īpaši šai direktīvai nebūtu jāskar noteikumi, kas pārsniedz šajā direktīvā noteikto saskaņojuma minimuma līmeni, kā noteikts Komisijas deleģētajās regulās, kas pieņemtas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/40/ES par pamatu inteliģento transporta sistēmu ieviešanai autotransporta jomā un saskarnēm ar citiem transporta veidiem. ⇦
🡻 2003/98/EK 8. apsvērums (pielāgots)
(16)Nepieciešams vispārējs iesatvars nosacījumiem, kas reglamentē valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora dokumentu atkalizmantošanu, lai nodrošinātu godīgus, samērīgus un nediskriminējošus nosacījumus šādas informācijas atkalizmantošanai. Valsts ⌦ Publiskā ⌫ sektora iestādes savāc, izsagatavo, reproducē un izplata dokumentous, lai veiktu tosavus publiskos uzdevumus. Šādu dokumentu izmantošana citiem nolūkiem ir atkalizmantošana. Dalībvalstu politika var pārsniegt minimālos standartus, ko izveido ⌦ kas noteikti ⌫ ar šo direktīvu, tādējādi atļaujot plašāku atkalizmantošanu.
🡻 2013/37/ES 10. apsvērums (pielāgots)
(17)⌦ Šai ⌫ Ddirektīvai 2003/98/EK būtu jāattiecas uz tādiem dokumentiem, kuru sagatavošana ietilpst attiecīgo valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora iestāžu publiskajos uzdevumos, kas noteikti dalībvalstu tiesību aktos vai citos saistošos noteikumos. Ja šādu noteikumu nav, publiski uzdevumi būtu jādefinē atbilstīgi dalībvalstu ierastajai administratīvajai praksei ar noteikumu, ka publiskā uzdevuma darbības joma ir pārredzama un to ir iespējams pārskatīt. Publiskie uzdevumi varētu būt definēti vispārīgi vai atsevišķi konkrētām valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora iestādēm.
🡻 2003/98/EK 9. apsvērums (pielāgots)
⇨ jauns
(18)Šī direktīva neparedz pienākumu atļaut atkalizmantot dokumentus. Lēmumu atļaut vai neatļaut atkalizmantošanu pieņem attiecīgās dalībvalstis vai valsts sektora iestādes. Šī direktīva būtu jāpiemēro dokumentiem, kas tiek darīti pieejami atkalizmantošanai, ja valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora iestādes licencē, pārdod, izplata, apmaina vai izsniedz informāciju. Lai izvairītos no šķērssubsidēšanas, atkalizmantošanai būtu jāietver dokumentu turpmāka izmantošana pašas iestādes ietvaros darbībām, kuras neietilpst tās publiskajos uzdevumos. Darbības, kas neietilpst publiskajos uzdevumos, parasti ietver tādu dokumentu sagādāšanu, kas tiek izsagatavoti un par kuriem tiek ņemta samaksa vienīgi ar komerciālu pamatojumu un konkurējot ar citiem tirgus dalībniekiem. Ar “dokumenta” definīciju nav paredzēts aptvert datorprogrammas.
(19)⇨ Direktīvā dalībvalstīm tiek noteikts pienākums visus dokumentus darīt atkalizmantojamus, ja vien piekļuve tiem netiek ierobežota vai liegta saskaņā ar valsts noteikumiem par piekļuvi dokumentiem un saskaņā ar citiem izņēmumiem, kas paredzēti šajā direktīvā. ⇦ Direktīva balstās uz dalībvalstīs esošajiem pieejas ⌦ piekļuves ⌫ režīmiem un nemaina valstu noteikumus par pieeju ⌦ piekļuvi ⌫ dokumentiem. Tā neattiecas uz gadījumiem, kad pilsoņi vai uzņēmumi saskaņā ar attiecīgo pieejas ⌦ piekļuves ⌫ režīmu var iegūt dokumentu vienīgi tad, ja tie var pierādīt īpašas intereses esamību. Ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantu (tiesības uz labu pārvaldību) un 42. pantu Kopienas ⌦ Savienības ⌫ līmenī atzīts, ka ikvienam Savienības pilsonim un ikvienai fiziskai personai, kas dzīvo dalībvalstī, vai juridiskai personai, kam dalībvalstī ir oficiālā adrese, ir tiesības uz pieeju ⌦ piekļuvi ⌫ Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem. Valsts ⌦ Publiskā ⌫ sektora iestādes būtu jāmudina darīt pieejamus atkalizmantošanai to rīcībā ⌦ turējumā ⌫ esošos dokumentus. Valsts ⌦ Publiskā ⌫ sektora iestādēm ir būtu jāveicina un jārosinamudina dokumentu, tostarp normatīvā un administratīvā rakstura oficiālo dokumentu, atkalizmantošana gadījumos, kad valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora iestādēm ir tiesības atļaut to atkalizmantošanu.
⇩ jauns
(20)Bieži vien dalībvalstis vispārējas nozīmes pakalpojumu sniegšanu uztic struktūrām ārpus publiskā sektora, vienlaikus saglabājot augstas pakāpes kontroli pār šādām struktūrām. Tomēr Direktīvas 2003/98/EK noteikumi attiecas tikai uz publiskā sektora iestāžu turējumā esošiem dokumentiem, un no tās darbības jomas ir izslēgti publiskie uzņēmumi. Tas noved pie tādu dokumentu sliktas pieejamības atkalizmantošanai, kas sagatavoti, sniedzot vispārējas nozīmes pakalpojumus vairākās jomās, jo īpaši komunālo pakalpojumu nozarē. Tas arī ievērojami samazina tādu pārrobežu pakalpojumu radīšanas potenciālu, kas pamatojas uz tādu publisku uzņēmumu turējumā esošiem dokumentiem, kuri sniedz vispārējas nozīmes pakalpojumus.
(21)Tāpēc Direktīva 2003/98/EK būtu jāgroza, lai nodrošinātu, ka tās noteikumus var piemērot tādu dokumentu atkalizmantošanai, ko, sniedzot vispārējas nozīmes pakalpojumus un veicot kādu no darbībām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/25/ES 33 8. līdz 14. pantā, sagatavojuši publiskie uzņēmumi, kā arī publiskie uzņēmumi, kas darbojas kā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji saskaņā ar 2. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, publiskie uzņēmumi, kas darbojas kā gaisa pārvadātāji, īstenojot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības saskaņā ar 16. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Regulā (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā, un publiskie uzņēmumi, kas darbojas kā Kopienas kuģu īpašnieki, veicot valsts pasūtījuma nodrošināšanas pienākumus saskaņā ar 4. pantu 1992. gada 7. decembra Regulā (EEK) Nr. 3577/92, ar ko piemēro principu, kurš paredz jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību dalībvalstīs (jūras kabotāža).
(22)Šajā direktīvā nevajadzētu būt noteiktam pienākumam atļaut atkalizmantot publisko uzņēmumu sagatavotus dokumentus. Lēmumu atļaut vai neatļaut atkalizmantošanu būtu jāpieņem attiecīgajam publiskajam uzņēmumam. Tikai pēc tam, kad publiskais uzņēmums ir izvēlējies darīt dokumentu pieejamu atkalizmantošanai, tam būtu jāievēro attiecīgie pienākumi, kas noteikti šīs direktīvas III un IV nodaļā, jo īpaši attiecībā uz formātiem, maksas noteikšanu, pārredzamību, licencēm, nediskriminēšanu un ekskluzīvu vienošanos aizliegumu. No otras puses, publiskajam uzņēmumam nav pienākuma ievērot II nodaļā noteiktās prasības, piemēram, pieprasījumu apstrādei piemērojamos noteikumus.
(23)Radīto pētniecības datu apjoms pieaug eksponenciāli, un tos potenciāli ir iespējams atkalizmantot ārpus zinātniskajām aprindām. Lai būtu iespējams iedarbīgi un holistiskā veidā risināt pieaugošās sabiedriskās problēmas, ir kļuvis ļoti svarīgi nekavējoties spēt piekļūt dažādu avotu datiem, tos kombinēt un atkalizmantot, tostarp starp nozarēm un disciplīnām. Pētījumu datos ietilpst statistika, eksperimentu rezultāti, mērījumi, praktisko darbu novērojumi, apsekojumu rezultāti, interviju ieraksti un attēli. Tie ietver arī metadatus, specifikācijas un citus digitālus objektus. Pētniecības dati atšķiras no zinātniskiem rakstiem, kuros informē par zinātniskos pētījumos konstatēto un komentē to. Ilgus gadus publiski finansētas zinātniskās pētniecības rezultātu atvērta pieejamība un atkalizmantojamība ir bijusi atkarīga no īpašām politikas iniciatīvām. Atvērtas piekļuves politikas mērķis jo īpaši ir nodrošināt pētniekiem un sabiedrībai kopumā piekļuvi pētījumu datiem pēc iespējas agrāk to izplatīšanas procesā un darīt iespējamu to izmantošanu un atkalizmantošanu. Atvērta piekļuve palīdz uzlabot kvalitāti, samazināt pētniecības nevajadzīgas dublēšanas nepieciešamību, paātrināt zinātnisko progresu, apkarot krāpniecību zinātnes jomā, un kopumā tā var veicināt ekonomisko izaugsmi un inovāciju. Līdztekus atvērtajai piekļuvei par standarta zinātnisko praksi strauji kļūst datu pārvaldības plānošana, lai nodrošinātu, ka dati ir atrodami, tiem ir iespējams piekļūt, tie ir savietojami un atkalizmantojami (FAIR principi).
(24)Iepriekš izskaidroto iemeslu dēļ ir lietderīgi noteikt dalībvalstīm pienākumu pieņemt atvērtās piekļuves politiku attiecībā uz publiski finansētas pētniecības rezultātiem un nodrošināt, ka šādu politiku īsteno visas pētniecību veicošās un pētniecību finansējošās organizācijas. Atvērtās piekļuves politika parasti pieļauj virkni izņēmumu, kas ļauj nedarīt zinātnisku pētījumu rezultātus brīvi pieejamus. Komisija 2012. gada 17. jūlijā pieņēma Ieteikumu par piekļuvi zinātniskai informācijai un tās saglabāšanu, kas tika atjaunināts 2018. gada 25. aprīlī 34 un kurā cita starpā aprakstīti atvērtās piekļuves politikas attiecīgie elementi. Turklāt būtu jāuzlabo nosacījumi, pie kuriem noteikti pētījumu rezultāti var tikt atkalizmantoti. Šā iemesla dēļ konkrēti pienākumi, kas izriet no šīs direktīvas, būtu jāattiecina uz tādu pētījumu datiem, kas iegūti zinātniskās pētniecības darbībās, kuras subsidētas no publiskā finansējuma vai kuras līdzfinansējušas publiskā un privātā sektora struktūras. Tomēr šajā kontekstā būtu pienācīgi jāņem vērā bažas saistībā ar privātumu, personas datu aizsardzību, komercnoslēpumiem, valsts drošību, leģitīmām komercinteresēm un trešo pušu intelektuālā īpašuma tiesībām. Lai izvairītos no jebkāda administratīvā sloga, šādi pienākumi būtu jāpiemēro tikai attiecībā uz tādiem pētījumu datiem, ko pētnieki jau darījuši publiski pieejamus. No šīs direktīvas piemērošanas jomas joprojām būtu jāizslēdz cita veida dokumenti, kuri ir pētniecību veicošu organizāciju un pētniecību finansējošu organizāciju turējumā.
🡻 2003/98/EK 10. apsvērums (pielāgots)
(25)“Valsts ⌦ Publiskā ⌫ sektora iestādes” un “publisko tiesību subjekta” definīcijas ņemtas no valsts iepirkuma direktīvām Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES 35 (92/50/EEK 36 , 93/36/EEK 37 un 93/37/EEK 38 un 98/4/EK 39 . Šīs definīcijas neaptver publiskus uzņēmumus.
🡻 2003/98/EK 11. apsvērums (pielāgots)
(26)Šī direktīva nosaka termina “dokuments” vispārēju definīciju saskaņā ar attīstības gaitu informācijas sabiedrībā. Tā aptver jebkādu aktu, faktu vai informācijas un jebkādu šādu aktu, faktu vai informācijas salikumu ⌦ kompilāciju ⌫ atveidojumu neatkarīgi no informācijas nesēja līdzekļiem (rakstīti uz papīra, saglabāti elektroniskā formātā vai arī kā skaņas, attēla vai audiovizuāli ieraksti), kuri ir valsts sektora iestāžu rīcībā. ⌦ Ar “dokumenta” definīciju nav paredzēts aptvert datorprogrammas. ⌫ Valsts sektora iestādes rīcībā esošs dokuments ir dokuments, kuru valsts sektora iestādei ir tiesības atļaut atkalizmantot.
🡻 2003/98/EK 12. apsvērums (pielāgots)
⇨ jauns
(27)⇨ Publiskā sektora iestādes aizvien plašāk proaktīvā veidā dara savus dokumentus pieejamus atkalizmantošanai, nodrošinot to atrodamību tiešsaistē un gan metadatu, gan pamatsatura faktisku pieejamību. Dokumenti būtu jādara pieejami atkalizmantošanai arī pēc atkalizmantotāja iesniegta pieprasījuma. ⇦ ⌦ Šādos gadījumos ⌫ Ttermiņam, kurā sniedzama atbilde lai sniegtu atbildi uz atkalizmantošanas pieprasījumu, vajadzētu jābūt pieņemamam un jāatbilst ⌦ saskanīgamņā ar ⌫ līdzvērtīguam termiņuam, kāds noteikts ⌦ piekļuves ⌫ dokumentiemu pieejas pieprasījumiem saskaņā ar attiecīgiem pieejas ⌦ piekļuves ⌫ režīmiem. ⇨ Tomēr šī prasība nebūtu jāattiecina uz publiskiem uzņēmumiem, izglītības iestādēm, pētniecību veicošām organizācijām un pētniecību finansējošām organizācijām. ⇦ Pieņemami termiņi visā Savienībā veicinās jaunu apkopotu informācijas produktu un pakalpojumu radīšanu Eiropas līmenī. Ja uz atkalizmantošanas pieprasījumu sniegta labvēlīga atbilde, valsts sektora iestādēm jādara dokumenti pieejami tādā termiņā, kas ļauj pilnībā izmantot to saimniecisko potenciālu. Tas ir jo īpaši svarīgi attiecībā uz dinamiskiemu saturu ⌦ datiem ⌫ (⌦ tostarp ⌫ piemēram, satiksmes datiem ⌦ , satelītdatiem, meteoroloģiskajiem datiem ⌫), kurua saimnieciskā vērtība atkarīga no informācijas tūlītējas pieejamības un regulāras atjaunināšanas. ⇨ Tālab dinamiskie dati, izmantojot lietojumprogrammu saskarni, būtu jādara pieejami tūlīt pēc to savākšanas, lai atvieglotu uz šādiem datiem balstītu interneta, mobilo un mākoņdatošanas lietojumprogrammu izstrādi. Vienmēr, kad tas nav iespējams tehnisku vai finansiālu ierobežojumu dēļ, publiskā sektora iestādēm būtu jādara dokumenti pieejami tādā termiņā, kas ļauj pilnībā izmantot to saimniecisko potenciālu. ⇦ Ja ir jāizmanto licence, dokumentu laicīga pieejamība var būt paredzēta licences noteikumos.
⇩ jauns
(28)Lai saņemtu piekļuvi datiem, kurus šī direktīva dara pieejamus atkalizmantošanai, ir jāizmanto piemērotas un labi izstrādātas lietojumprogrammu saskarnes (API). API nosaka, kādi dati var tikt izgūti, kā to izdarīt un saņemamo datu formātu. Tai ir atšķirīgi sarežģītības līmeņi, un tā var būt vienkārša saite uz datubāzi konkrētu datu kopu izgūšanai, tīmekļa saskarne vai sarežģītāka struktūra. Datu kopīgošana un atkalizmantošana, piemēroti lietojot API, rada vispārīgu ieguvumu, jo tas palīdzēs izstrādātājiem un jaunuzņēmumiem radīt jaunus pakalpojumus un produktus. Tā ir arī neaizstājama sastāvdaļa, lai radītu vērtīgas ekosistēmas ap datu aktīviem, kas bieži vien netiek izmantoti. API izveidošanai un izmantošanai jāpamatojas uz vairākiem principiem, proti, stabilitāti, uzturēšanu visa aprites cikla laikā, viendabīgu lietojumu un standartiem, vienkāršību lietošanā, kā arī drošību. Attiecībā uz dinamiskiem datiem, proti, ar īsiem starplaikiem un bieži vien reāllaikā atjauninātiem datiem, publiskā sektora iestādes un publiskie uzņēmumi dara tos pieejamus atkalizmantošanai tūlīt pēc to savākšanas, izmantojot piemērotas API.
🡻 2003/98/EK 13. apsvērums (pielāgots)
⇨ jauns
(29)Atkalizmantošanas iespējas var uzlabot, ierobežojot nepieciešamību digitalizēt papīra formā esošus dokumentus vai apstrādāt ciparu datnes, lai padarītu tos savstarpēji savietojamus. Tādēļ valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora iestādēm, kad vien iespējams un ja tas ir lietderīgi, būtu jādara dokumenti pieejami jebkādā iepriekš esošā formātā vai valodā, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus. Valsts ⌦ Publiskā ⌫ sektora iestādēm būtu labvēlīgi jāuzlūko pieprasījumi izsniegt izrakstus no esošiem dokumentiem, ja šāda pieprasījuma izpildei nepieciešams veikt vienīgi vienkāršu darbību. Tomēr valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora iestādēm nav jābūt ⌦ nevajadzētu būt ⌫ pienākumam izsniegt izrakstu no dokumenta, ja tas saistīts ar nesamērīgiem pūliņiem. Lai veicinātu atkalizmantošanu, valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora iestādēm ⌦ būtu ⌫ jādara to dokumenti pieejami tādā formātā, kas, cik vien iespējams un ciktāl tas ir lietderīgi, nav atkarīgs no īpašas programmatūras izmantošanas. Cik iespējams un ja tas ir lietderīgi, valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora iestādēm būtu jā⌦paredz ⌫ņem vērā iespējas personām ar invaliditāti atkalizmantot dokumentus un iespēja atkalizmantot dokumentus šo personu labā⇨ , nodrošinot informāciju pieejamos formātos ⇦.
🡻 2013/37/ES 20. apsvērums (pielāgots)
⇨ jauns
(30)Lai atvieglotu atkalizmantošanu, valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora iestādēm, ja tas ir iespējams un lietderīgi, būtu jādara dokumenti ⇨ , tostarp tīmekļa vietnēs publicētie dokumenti, ⇦ pieejami atvērtosā un mašīnlasāmosā formātosā un kopā ar to metadatiem, kuru precizitātes un detalizācijas līmenis ir tik augsts, cik vien iespējams, tādā formā, kas nodrošina savietojamību, piemēram, apstrādājot tos atbilstīgi principiem, kuri reglamentē saderības un izmantojamības prasības telpiskajai informācijai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/2/EK 40 (2007. gada 14. marts), ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) [8].
⇩ jauns
(31)Būtu jāuzskata, ka dokuments ir mašīnlasāmā formātā, ja tas ir datnes formātā, kas ir strukturēta tā, lai lietojumprogrammas varētu tajā viegli noteikt, atpazīt un atlasīt no tā konkrētus datus. Datnēs šifrēti dati, kas strukturēti mašīnlasāmā formātā, būtu jāuzskata par mašīnlasāmiem datiem. Mašīnlasāmi formāti var būt gan atvērti, gan slēgti formāti; tiem var būt un var nebūt oficiāli standarti. Tādā datnes formātā šifrēti dokumenti, kas ierobežo automātisku apstrādi, jo datus no tiem nav iespējams atlasīt vai ir sarežģīti to izdarīt, nebūtu jāuzskata par dokumentiem mašīnlasāmā formātā. Dalībvalstīm, kad tas ir iespējams un lietderīgi, būtu jāveicina atvērtu mašīnlasāmu formātu lietošana.
🡻 2013/37/ES 22. apsvērums (pielāgots)
⇨ jauns
(32)⇨ Maksa par dokumentu atkalizmantošanu ir nozīmīgs šķērslis, kas kavē jaunuzņēmumu un MVU ienākšanu tirgū. Tāpēc dokumenti būtu jādara pieejami atkalizmantošanai bez maksas un, ja maksa ir vajadzīga ⇦ Ja valsts sektora iestādes par dokumentu atkalizmantošanu iekasē maksu, šai maksai ⌦ tai ⌫ principā nebūtu jāpārsniedz robežizmaksas. ⇨ Izņēmuma gadījumos ⇦ Tomēr jo īpaši būtu jāņem vērā nepieciešamība netraucēt tādu valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora iestāžu normālu darbību, no kurām prasa ⌦ gūt ieņēmumus ⌫, lai tās segtu nozīmīgu daļu no savām izmaksām, kas saistītas ar tām uzticēto publisko uzdevumu veikšanu, vai izmaksām, kas saistītas ar atsevišķu atkalizmantošanai nodotu dokumentu savākšanu, izgatavošanu, reproducēšanu un izplatīšanu. ⇨ Būtu jāatzīst arī publisko uzņēmumu nozīme ekonomiskajā vidē, kurā valda konkurence. ⇦ Šādos gadījumos valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora iestādēm ⇨ un publiskajiem uzņēmumiem ⇦ ⌦ tāpēc ⌫ būtu jāvar iekasēt maksu, kas ir augstāka par robežizmaksām. Šī maksa būtu jānosaka atbilstīgi objektīviem, pārredzamiem un pārbaudāmiem kritērijiem, un kopējie ieņēmumi no dokumentu sagādāšanas un atkalizmantošanas atļaušanas nedrīkstētu pārsniegt savākšanas, izsagatavošanas, reproducēšanas un izplatīšanas izmaksas kopā ar samērīgu peļņu no kapitāla ieguldījumiem. ⇨ Attiecīgā gadījumā attiecināmajās izmaksās būtu jāiekļauj arī personas datu vai komerciāli sensitīvas informācijas anonimizācijas izmaksas. ⇦ Prasībai gūt ieņēmumus, lai segtu ievērojamu daļu no valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora iestāžu izmaksām, kas saistītas ar publisko uzdevumu veikšanu, vai ⇨ publiskajiem uzņēmumiem uzticēto vispārējas nozīmes pakalpojumu jomu ⇦ izmaksām, kas saistītas ar atsevišķu dokumentu savākšanu, izgatavošanu, reproducēšanu un izplatīšanu, nav jābūt likumā noteiktai prasībai, un tā var izrietēt, piemēram, no dalībvalsts administratīvās prakses. Dalībvalstīm būtu regulāri jāpārskata šāda prasība.
🡻 2013/37/ES 23. apsvērums (pielāgots)
⇨ jauns
(33)Bibliotēkām, muzejiem un arhīviem arī būtu jāļauj iekasēt maksas, kas pārsniedz robežizmaksas, tādēļ, lai netraucētu to normālu darbību. Šādu valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora iestāžu gadījumā kopējiem ieņēmumiem no dokumentu sagādāšanas un atkalizmantošanas atļaušanas attiecīgajā pārskata periodā nebūtu jāpārsniedz savākšanas, izsagatavošanas, reproducēšanas, izplatīšanas, ⌦ saglabāšanas ⌫ un tiesību iegūšanas izmaksas kopā ar samērīgu peļņu par no ⌦ kapitāla ⌫ ieguldījumiem. ⇨ Attiecīgā gadījumā attiecināmajās izmaksās būtu jāiekļauj arī personas datu vai komerciāli sensitīvas informācijas anonimizācijas izmaksas. ⇦ Attiecībā uz bibliotēkām, muzejiem un arhīviem un paturot prātā to specifiku, samērīgas peļņas no kapitāla ieguldījumiem aprēķināšanai varētu izmantot privātajā sektorā iekasētās maksas par identisku vai līdzīgu dokumentu atkalizmantošanu.
🡻 2013/37/ES 24. apsvērums
(34)Šajā direktīvā noteiktie maksimālie ierobežojumi maksai neskar dalībvalstu tiesības piemērot zemākas maksas vai vispār nepiemērot maksu.
🡻 2013/37/ES 25. apsvērums (pielāgots)
(35)Dalībvalstīm būtu jānosaka kritēriji, lai saskaņā ar kuriem iekasētu maksas, kas pārsniedz robežizmaksas. Šim nolūkam dalībvalstis var, piemēram, noteikt šādus kritērijus valsts noteikumos vai izraudzīties piemērotu iestādi vai iestādes, kas pašas nav valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora iestādes, un kas ir kompetentas noteikt šādus kritērijus. Šādai iestādei vajadzētu būt organizētai saskaņā ar dalībvalstu konstitucionālajām un tiesību sistēmām. Tā varētu būt jau esoša iestāde ar budžeta izpildes pilnvarām un politisku atbildību.
🡻 2003/98/EK 14. apsvērums (pielāgots)
Ja tiek maksātas maksas, kopējie ieņēmumi nedrīkst pārsniegt kopējās dokumentu savākšanas, izgatavošanas, reproducēšanas un izplatīšanas izmaksas kopā ar pamatotu ienākumu no ieguldījumiem, attiecīgos gadījumos pienācīgi ņemot vērā valsts sektora iestādes pašfinansēšanās prasības. Izgatavošana ietver radīšanu un salīdzināšanu ar oriģinālu, un izplatīšana var ietvert arī lietotāju atbalstu. Attiecīgās valsts sektora iestādes izmaksu segšana kopā ar pamatotu ienākumu no ieguldījumiem saskaņā ar piemērojamiem grāmatvedības principiem un attiecīgo izmaksu aprēķināšanas metodi veido maksu augšējo robežu, jo nedrīkst pieļaut nesamērīgas cenas. Šajā direktīvā noteiktā maksu augšējā robeža neskar dalībvalstu vai valsts sektora iestāžu tiesības piemērot zemākas maksas vai nemaz neprasīt maksu, un dalībvalstīm jāmudina valsts sektora iestādēm darīt dokumentus pieejamus par maksām, kas nepārsniedz dokumentu reproducēšanas un izplatīšanas robežizmaksas.
🡻 2003/98/EK 15. apsvērums (pielāgots)
⇨ jauns
(36)Valsts ⌦ Publiskā ⌫ sektora dokumentu atkalizmantošanas nosacījumu skaidrības un publiskas pieejamības nodrošināšana ir priekšnoteikums Kopienas ⌦ Savienības ⌫ mēroga informācijas tirgus attīstībai. Tādēļ visi piemērojamie dokumentu atkalizmantošanas nosacījumi ir būtu jādara skaidri zināmi iespējamajiem atkalizmantotājiem. Dalībvalstīm attiecīgos gadījumos būtu jāveicina tiešsaistē pieejamu indeksu radīšana par pieejamajiem dokumentiem, lai veicinātu un nodrošinātu ⌦ vienkāršotu ⌫ atkalizmantošanastāju pieprasījumus. Dokumentu atkalizmantošanas pieteikumu pieprasījumu iesniedzējius ⇨ , kuri vēlas atkalizmantot dokumentus, kas ir tādu struktūru turējumā, kuras nav publiskie uzņēmumi, izglītības iestādes, pētniecību veicošas organizācijas un pētniecību finansējošas organizācijas, ⇦ būtu jāinformē par pieejamiem pārsūdzēšanas ⌦ tiesiskās aizsardzības ⌫ līdzekļiem attiecībā uz tos skarošiem lēmumiem vai praksi. Tas būs jo īpaši nozīmīgi MVU, kas var nepārzināt mijiedarbību ar citu dalībvalstu valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora iestādēm un atbilstošos pārsūdzēšanas ⌦ tiesiskās aizsardzības ⌫ līdzekļus.
🡻 2013/37/ES 28. apsvērums (pielāgots)
(37)Tiesību ⌦ Tiesiskās ⌫ aizsardzības līdzekļos būtu jāiekļauj iespēja, ka pārskatīšanu veic objektīva iestāde. Šī iestāde varētu būt jau pastāvoša valsts iestāde, piemēram, valsts konkurences padome, valsts dokumentu pieejamības valsts iestāde vai valsts tiesu iestāde. Šādau iestādei būtu jāizveido saskaņā ar dalībvalstu konstitucionālajām un tiesību sistēmām, neskarot citus tiesību ⌦ tiesiskās ⌫ aizsardzības līdzekļus, kas citādi ir pieejami tiem, kuri iesniedz atkalizmantošanas pieprasījumu. Tomēr tā nedrīkstētu būt saistīta ar dalībvalsts mehānismu, ar kuru nosaka kritērijus tādas maksas iekasēšanai, kas pārsniedz robežizmaksas. Tiesību ⌦ Tiesiskās ⌫ aizsardzības līdzekļos būtu jāiekļauj iespēja pārskatīt negatīvus lēmumus un arī tādus lēmumus, kas, lai gan atļauj atkalizmantošanu, tomēr var kā citādi ietekmēt pieprasītāju, īpaši lēmumus par piemērotajiem maksas iekasēšanas noteikumiem. Pārskatīšanas procesam vajadzētu būt ātram un atbilst strauji mainīgā tirgus vajadzībām.
🡻 2003/98/EK 16. apsvērums (pielāgots)
(38)Darīt zināmus atklātībai visus valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora rīcībā esošos vispārēji pieejamos dokumentus ne vien par politiku, bet arī par tieslietām un pārvaldību, ir pamatlīdzeklis, kā īstenot tiesības saņemt zināšanas, kas ir demokrātijas pamatprincips. Šis mērķis jāpiemēro ⌦ attiecas uz ⌫ visu līmeņu iestādēm – pašvaldības, valsts vai un starptautiskām.
🡻 2003/98/EK 17. apsvērums (pielāgots)
(39)Dažos gadījumos dokumentu atkalizmantošana notiks, nevienojoties par licenci. Citos gadījumos tiks izsniegta licence, kas paredz atkalizmantošanas nosacījumus licenciātam, nosakot tādus jautājumus kā atbildība, dokumentu pienācīga izmantošana, neizmainīšanas garantēšana un avota apliecinājums. Ja valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora iestādes licencē dokumentus atkalizmantošanai, licences nosacījumiem būtu jābūt godīgiem un pārredzamiem. Šajā ziņā nozīmīga loma var būt arī tiešsaistē pieejamām standarta licencēm. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina standarta licenču pieejamība.
🡻 2003/98/EK 18. apsvērums (pielāgots)
(40)Ja kompetentā iestāde izlemj noteiktus dokumentus turpmāk vairs nedarīt pieejamus atkalizmantošanai vai turpmāk vairs neatjaunināt šādus dokumentus, tai cik ātri vien iespējams būtu jādara šie lēmumi zināmi atklātībai, kad vien iespējams par to paziņojot ar elektroniskiem saziņas līdzekļiem.
🡻 2003/98/EK 19. apsvērums (pielāgots)
(41)Atkalizmantošanas nosacījumiem būtu jābūt nediskriminējošiem attiecībā uz salīdzināmām atkalizmantošanas kategorijām. Tas nedrīkstētu novērst kavēt, piemēram, informācijas apmaiņu bez maksas starp valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora iestādēm to publisko uzdevumu izpildei, kamēr no citām personām tiek prasīta maksa par to pašu dokumentu atkalizmantošanu. Tas arī nedrīkstētu novērst kavēt diferencētas tarifikācijas politikas pieņemšanu attiecībā uz komerciālu un nekomerciālu atkalizmantošanu.
🡻 2013/37/ES 26. apsvērums (pielāgots)
(42)Attiecībā uz jebkuru dokumenta atkalizmantošanu valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora iestādes var atkalizmantotājam izvirzīt nosacījumus, vajadzības gadījumā ar licences palīdzību, piemēram, nosacījumu, kas paredz sniegt norādi uz avotu un norādi uz to, vai atkalizmantotājs dokumentā ir veicis kādas izmaiņas. Izsniedzot licences valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora informācijas atkalizmantošanai, jebkurā gadījumā būtu jānosaka iespējami mazāk ierobežojumu atkalizmantošanai, piemēram, nosakot tos tikai attiecībā uz avota norādi. Nozīmīgai lomai šajā ziņā vajadzētu būt arī tiešsaistē pieejamām atklātajām ⌦ atvērtajām ⌫ licencēm, kuras piešķir plašākas atkalizmantošanas tiesības bez tehnoloģiskiem, finansiāliem vai ģeogrāfiskiem ierobežojumiem un balstās uz brīvi pieejamu ⌦ atvērto ⌫ datu formātiem. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāveicina atklāto ⌦ atvērto ⌫ licenču izmantošana, kurai galu galā būtu jākļūst par ierastu praksi visā Savienībā.
🡻 2003/98/EK 20. apsvērums (pielāgots)
(43)Valsts ⌦ Publiskā ⌫ sektora iestādēm, izstrādājot dokumentu atkalizmantošanas principus, būtu jāievēro konkurences noteikumi, ciktāl iespējams izvairoties no ekskluzīviem nolīgumiem starp pašām šīm iestādēm un privātiem partneriem. Tomēr dažkārt var būt nepieciešamas ekskluzīvas tiesības uz konkrētu valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora dokumentu atkalizmantošanu, lai sniegtu pakalpojumu ⌦ ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi ⌫ , kas būtisks vispārējām ekonomiskām interesēm. Tas var būt gadījumā, ja neviens komerciāls izdevējs nav gatavs publicēt informāciju, ja tam netiek piešķirtas šādas ekskluzīvas tiesības.
🡻 2013/37/ES 31. apsvērums (pielāgots)
⇨ jauns
(44)⇨ Ir neskaitāmas vienošanās par sadarbību starp bibliotēkām, tostarp universitāšu bibliotēkām, muzejiem, arhīviem un privātajiem partneriem, kas ir saistītas ar kultūras resursu digitalizāciju un piešķir ekskluzīvas tiesības privātajiem partneriem. Prakse liecina, ka šādas publiskās un privātās partnerības var veicināt kultūras krājumu lietderīgu izmantošanu un vienlaikus paātrināt kultūras mantojuma pieejamību sabiedrībai. Tāpēc ir lietderīgi ņemt vērā dalībvalstīs pastāvošās atšķirības kultūras resursu digitalizācijā, tālab izstrādājot īpašu noteikumu kopumu, kas attiecas uz vienošanos par šo resursu digitalizāciju. ⇦ Ja ekskluzīvās tiesības attiecas uz kultūras resursu digitalizāciju, var būt nepieciešams zināms ekskluzivitātes laikposms, lai dotu privātajam partnerim iespēju atpelnīt ieguldītos līdzekļus. Tomēr minētajam laikposmam vajadzētu būt ierobežotam laikā un iespējami īsam, lai ievērotu principu, ka neaizsargātajam materiālam pēc digitalizēšanas joprojām jābūt neaizsargātam. Laikposmam, uz kuru piešķir ekskluzīvas tiesības digitalizēt kultūras resursus, principā nebūtu jāpārsniedz 10 gadi. Jebkurš ekskluzivitātes laikposms, kas pārsniedz 10 gadus, būtu jāpārskata, lai ņemtu vērā tehnoloģiskās, finansiālās un administratīvās pārmaiņas, kas attiecīgajā jomā notikušas kopš līguma ⌦ vienošanās ⌫ noslēgšanas. Turklāt ikvienai publiskā un privātā sektora partnerībai kultūras resursu digitalizācijai būtu jāpiešķir partnerībā esošajai kultūras iestādei neierobežotas tiesības attiecībā uz digitalizētu kultūras resursu izmantošanu pēc līguma ⌦ vienošanās ⌫ beigām.
⇩ jauns
(45)Vienošanās starp datu turētājiem un datu atkalizmantotājiem, kuras gan tieši nepiešķir ekskluzīvas tiesības, bet kuras tomēr ir pamats uzskatīt par tādām, kas ierobežo dokumentu pieejamību atkalizmantošanai, būtu jāpakļauj papildu publiskajai kontrolei un tāpēc jāpublicē vismaz divus mēnešus pirms stāšanās spēkā, lai ieienteresētajām personām dotu iespēju pieprasīt vienošanās aptverto dokumentu atkalizmantošanu un novērstu risku, ka tiek ierobežots iespējamo atkalizmantotāju loks. Šādas vienošanās pēc to noslēgšanas arī būtu jāpublisko to galīgajā redakcijā, par kuru puses vienojušās.
(46)Šīs direktīvas mērķis ir samazināt risku, ka pirmatnācēji gūst pārmērīgas priekšrocības, kas varētu ierobežot datu iespējamo atkalizmantotāju skaitu. Ja līgumiskas vienošanās papildus šajā direktīvā noteiktajam dalībvalsts pienākumam piešķirt piekļuvi dokumentiem var ietvert dalībvalsts līdzekļu nodošanu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, šai direktīvai nebūtu jāskar Līguma 101.–109. pantā paredzēto noteikumu par valsts atbalstu un citu konkurences noteikumu piemērošana. No Līguma 107.–109. pantā paredzētajiem noteikumiem par valsts atbalstu izriet, ka valstij iepriekš jāpārbauda, vai attiecīgā līgumiskā vienošanās var būt saistīta ar valsts atbalstu un jānodrošina vienošanās atbilstība noteikumiem par valsts atbalstu.
🡻 2003/98/EK 21. apsvērums (pielāgots)
⇨ jauns
(47)Šī direktīva ⌦ neskar un ⌫ būtu jāīsteno un jāpiemēro, pilnībā ievērojot principus ⌦ Savienības tiesību aktus ⌫, kas attiecas uz personas datu aizsardzību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti 41 ⌦ , tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 42 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/58/EK 43 ⌫. ⇨ Anonimizācija ir līdzeklis, kas ieienteresētību, cik vien plaši iespējams, atkalizmantot publiskā sektora informāciju ļauj saskaņot ar datu aizsardzības tiesību aktos paredzētajiem pienākumiem, tomēr tas rada izmaksas. Ir lietderīgi uzskatīt šīs izmaksas par vienu no izmaksu elementiem, kas ņemams vērā kā daļa no izplatīšanas robežizmaksām, kā noteikts šīs direktīvas 6. pantā. ⇦
🡻 2003/98/EK 22. apsvērums (pielāgots)
(48)Šī direktīva neskar trešo personu intelektuālā īpašuma tiesības. Lai izvairītos no šaubām, termins “intelektuālā īpašuma tiesības” attiecas vienīgi uz autortiesībām un blakus tiesībām (ieskaitot sui generis aizsardzības formas). Šo direktīvu nepiemēro dokumentiem, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, piemēram, patentiem, reģistrētiem dizainparaugiem un preču zīmēm. Šī direktīva neskar valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora iestāžu rūpnieciskā ⌦ intelektuālā ⌫ īpašuma tiesību pastāvēšanu vai īpašuma tiesības uz tām, un tā arī neierobežo šo tiesību izmantošanu jebkādā veidā, kas sniedzas ārpus šīs direktīvas noteiktajām robežām. Ar šo direktīvu noteiktieos pienākumius būtu jāpiemēro vienīgi tiktāl, cik tie savietojami ar starptautiskiem nolīgumiem par rūpnieciskā ⌦ intelektuālā ⌫ īpašuma tiesību aizsardzību, jo īpaši Bernes Konvenciju par literāro un mākslas darbu aizsardzību (Bernes Konvencija) un Līgumu par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību (TRIPS līgums). Tomēr valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora iestādēm būtu jāizmanto to autortiesības tādā veidā, kas nodrošina ⌦ veicina ⌫ atkalizmantošanu.
🡻 2013/37/ES 9. apsvērums (pielāgots)
(49)Ņemot vērā Savienības tiesību aktus un dalībvalstu un Savienības starptautiskās saistības, jo īpaši tās, kas izriet no Bernes konvencijas par literatūras un mākslas darbu aizsardzību un ⌦ TRIPS līguma ⌫ Nolīguma par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem, dokumenti, uz kuriem trešām personām ir intelektuālā īpašuma tiesības, būtu jāizslēdz no ⌦ šīs ⌫ Ddirektīvas 2003/98/EK darbības jomas. Ja trešā persona ir bijusi tāda dokumenta sākotnējais intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieks, kurš ir bibliotēku, tostarp universitāšu bibliotēku, muzeju un arhīvu rīcībā ⌦ turējumā ⌫, un šo tiesību ⌦ aizsardzības ⌫ termiņš vēl nav beidzies, minētais dokuments šīs direktīvas nolūkiem būtu jāuzskata par dokumentu, uz kuru trešām personām ir intelektuālā īpašuma tiesības.
🡻 2013/37/ES 12. apsvērums (pielāgots)
(50)⌦ Šai ⌫ Ddirektīvai 2003/98/EK nebūtu jāskar tiesības, tostarp ekonomiskās un nemateriālās tiesības, kuras valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora iestāžu darbiniekiem varētu būt saskaņā ar valsts noteikumiem.
🡻 2013/37/ES 13. apsvērums (pielāgots)
(51)Turklāt, ja kāds dokuments ir pieejams atkalizmantošanai, attiecīgajai valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora iestādei būtu jāsaglabā tiesības dokumentu izmantot.
🡻 2003/98/EK 23. apsvērums (pielāgots)
(52)Rīki, kas palīdz potenciālajiem atkalizmantotājiem atrast dokumentus, kuri pieejami atkalizmantošanai, un atkalizmantošanas nosacījumi var būtiski nodrošināt ⌦ veicināt ⌫ valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora dokumentu pārrobežu izmantošanu. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka darbojas praktiskas metodes, kas palīdz atkalizmantotājiem meklēt dokumentus, kuri pieejami atkalizmantošanai. Šādas praktiskas metodes ir, piemēram, galveno dokumentu (dokumenti, kuri tiek plaši atkalizmantoti vai par kuriem ir, iespējams, ka tie tiks plaši atkalizmantoti) līdzekļu saraksti, kam vajadzētu būt pieejamiem tiešsaistē, un portāla vietnes, kam ir saites ar decentralizētiem līdzekļu sarakstiem.
🡻 2003/98/EK 24. apsvērums (pielāgots)
⇨ jauns
(53)Šī direktīva neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/29/EK (2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 44 un Eiropas parlamenta un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 96/9/EK (1996. gada 11. marts) par datubāzu tiesisko aizsardzību 45 . Tā paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora iestādes var izmantot savas intelektuālā īpašuma tiesības iekšējā informācijas tirgū, atļaujot atkalizmantot dokumentus. ⇨ Jo sevišķi tad, ja publiskā sektora iestādes ir Direktīvas 96/9/EK 7. panta 1. punktā noteikto tiesību turētājas, tām minētās tiesības nebūtu jāizmanto, lai kavētu vai ierobežotu datubāzēs ietverto datu atkalizmantošanu. ⇦
🡻 2013/37/ES 27. apsvērums (pielāgots)
(54)Komisija ir atbalstījusi valsts sektora informācijas ⌦ atvērto datu ⌫ progresa ziņojumau izveidi tiešsaistē, kurāos būtu attiecīgie izpildes rādītāji attiecībā uz valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora informācijas atkalizmantošanu visās dalībvalstīs. Regulāra šā progresa ziņojumau atjaunināšana veicinās informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un informācijas pieejamību par politiku un praksi visā Savienībā.
🡻 2013/37/ES 35. apsvērums (pielāgots)
⇨ jauns
(55)Ir jānodrošina, ka dalībvalstis ⇨ uzrauga ⇦ ziņo Komisijai par valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora informācijas atkalizmantošanas apjomu, nosacījumusiem, saskaņā ar kuriem tā ir publiskota, un tiesību ⌦ tiesiskās ⌫ aizsardzības praksi.
🡻 2013/37/ES 29. apsvērums (pielāgots)
⇨ jauns
(56)Iepriekš apspriežoties ar ieinteresētajām personām, Komisijai, izdodot ⇨ jaunas un atjauninot esošās ⇦ pamatnostādnes, īpaši attiecībā uz ieteicamajāiem ⌦ standarta licencēm ⌫ licencēšanas standartiem un formātiem, datu kopām un maksu par dokumentu atkalizmantošanu, būtu jāpalīdz ⇨ drīkst palīdzēt ⇦ dalībvalstīm īstenot šo direktīvu konsekventi.
🡻 2013/37/ES 15. apsvērums (pielāgots)
⇨ jauns
(57)Viens no galvenajiem iekšējā tirgus izveides mērķiem ir radīt apstākļus, kas veicinātu Savienības mēroga pakalpojumu attīstību. Bibliotēkās, muzejos un arhīvos ir ievērojams daudzums vērtīgu valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora informācijas resursu, jo īpaši kopš digitalizācijas projekti ir daudzkāršojuši neaizsargātu digitālu materiālu apjomu. Šie kultūras mantojuma krājumi un ar tiem saistītie metadati veido potenciālu pamatu digitāla satura produktiem un pakalpojumiem, un tiem ir milzīgs inovatīvas atkalizmantošanas potenciāls tādās nozarēs kā izglītība un tūrisms. ⇨ Citām kultūras iestādēm (piemēram, orķestriem, operteātriem, baleta teātriem un dramatiskajiem teātriem), tostarp arhīviem, kas ir daļa no šīm iestādēm, nebūtu jāietilpst darbības jomā to izpildītājmākslas specifikas dēļ un tāpēc, ka gandrīz uz visiem to materiāliem attiecas trešās personas intelektuālā īpašuma tiesības un tādējādi tie neietilptu minētās direktīvas darbības jomā. ⇦ Plašākām iespējām publisku kultūras materiālu atkalizmantošanai cita starpā būtu jāļauj Savienības uzņēmumiem izmantot šo potenciālu un dot ieguldījumu ekonomikas izaugsmē un jaunu darbavietu radīšanā.
⇩ jauns
(58)Lai izveidotu nosacījumus, kas veicina tādu dokumentu atkalizmantošanu, kuri saistīti ar ievērojamiem sociālekonomiskiem ieguvumiem un ir īpaši vērtīgi ekonomikai un sabiedrībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt aktus, kas attiecas uz augstvērtīgu datu kopu saraksta pieņemšanu, tās izvēloties no dokumentiem, kuriem piemēro šo direktīvu, kā arī uz minēto datu kopu publicēšanas un atkalizmantošanas kārtību. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
(59)ES mēroga saraksts, kurā norādītas datu kopas, kam ir īpašs potenciāls dot sociālekonomiskus ieguvumus, un saskaņoti atkalizmantošanas nosacījumi ir svarīgs faktors, kas ļauj nodrošināt datu pārrobežu lietojumus un pakalpojumus. Saraksta sagatavošanas procesā Komisijai būtu jārīko atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Sarakstā būtu jāņem vērā nozaru tiesību akti, kas jau reglamentē datu kopu publicēšanu, kā arī G8 Atvērto datu hartas tehniskajā pielikumā un Komisijas Paziņojumā 2014/C 240/01 norādītās kategorijas.
(60)Lai nodrošinātu maksimālu ietekmi un veicinātu atkalizmantošanu, augstvērtīgām datu kopām vajadzētu būt pieejamām atkalizmantošanai ar minimāliem juridiskiem ierobežojumiem un bez maksas. Ja attiecīgajās datu kopās ir dinamiski dati, tām arī vajadzētu būt publicētām, izmantojot lietojumprogrammu saskarnes.
🡻 2003/98/EK 25. apsvērums (pielāgots)
Tā kā piedāvātās rīcības mērķus, proti, nodrošināt Kopienas mēroga informācijas produktu un pakalpojumu radīšanu uz valsts sektora dokumentu pamata, lai veicinātu, ka privāti uzņēmumi veic efektīvu pārrobežu valsts sektora dokumentu izmantošanu nolūkā radīt informācijas produktus un pakalpojumus ar pievienotu vērtību, kā arī ierobežot konkurences traucējumus Kopienas tirgū, nevar pietiekami sekmīgi sasniegt dalībvalstu spēkiem un tādēļ, paturot prātā būtisko Kopienas mērogu un minēto darbību ietekmi, šos mērķus labāk iespējams sasniegt Kopienas mērogā, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā izklāstīto proporcionalitātes principu šī direktīva neparedz neko tādu, kas nebūtu samērīgs ar to, kas nepieciešams minēto mērķu sasniegšanai. Ar šo direktīvu jāpanāk minimālā saskaņošana, tādējādi izvairoties no turpmākām atšķirībām dalībvalstu starpā attiecībā uz valsts sektora dokumentu atkalizmantošanu.
🡻 2013/37/ES 33. apsvērums (pielāgots)
(61)Tā kā šīs direktīvas mērķi, proti, atvieglot uz valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora dokumentiem balstītu Savienības mēroga informācijas produktu un pakalpojumu izveidi, lai nodrošinātu efektīvu valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora dokumentu pārrobežu izmantošanu, no vienas puses, privātiem uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, saistībā ar informācijas produktiem un pakalpojumiem ar pievienoto vērtību, kā arī, no otras puses, iedzīvotājiem, lai vienkāršotu informācijas brīvu apriti un komunikāciju, nav pietiekami labi sasniedzami dalībvalstīs, un tāpēc ⌦ bet ⌫, ņemot vērā ierosināto darbību būtībai raksturīgo Eiropas mērogu, ir labāk sasniedzami Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 5. pantā. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kā noteikts minētajā pantā, šajā direktīvā paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.
🡻 2013/37/ES 34. apsvērums (pielāgots)
⇨ jauns
(62)Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, tostarp ⇨ tiesības uz privātumu (7. pants), ⇦ personas datu aizsardzība (8. pants), un tiesības uz īpašumu (17. pants) ⇨ un personu ar invaliditāti integrēšana (26. pants) ⇦. Nevienu no šīs direktīvas noteikumiem nebūtu jāinterpretē vai jāīsteno tādā veidā, kas ir pretrunā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai.
⇩ jauns
(63)Komisijai šī direktīva būtu jāizvērtē. Saskaņā ar 22. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu 46 minētās izvērtēšanas pamatā vajadzētu būt pieciem kritērijiem, proti, lietderībai, efektivitātei, būtiskumam, saskaņotībai un ES pievienotajai vērtībai, un tai būtu jāveido pamats ietekmes novērtējumiem attiecībā uz turpmākās rīcības iespējām.
(64)Pienākums transponēt šo direktīvu valsts tiesību aktos būtu jāattiecina vienīgi uz tiem noteikumiem, kuri, salīdzinot ar iepriekšējām direktīvām, ir grozījumi pēc būtības. Pienākums transponēt noteikumus, kas nav mainīti, izriet no iepriekšējām direktīvām.
(65)Šai direktīvai nebūtu jāskar dalībvalstu pienākumi attiecībā uz termiņiem I pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos,
🡻 2003/98/EK (pielāgots)
IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.
I NODAĻA
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets un darbības joma
1. Šī direktīva izveido ⌦ Ar šo direktīvu nosaka tādu ⌫ minimālo noteikumu kopumu, kas ⌦ ar kuriem ⌫ reglamentē ⌦ šādu dokumentu atkalizmantošanu un praktiskus līdzekļus atkalizmantošanas veicināšanai: ⌫ dalībvalstu valsts sektora iestāžu rīcībā esošu dokumentu atkalizmantošanu un praktiskus līdzekļus atkalizmantošanas veicināšanai.
a) ⌦ dalībvalstu publiskā sektora iestāžu turējumā jau esoši dokumenti; ⌫
⇩ jauns
b) jau esoši dokumenti, kas ir tādu publisko uzņēmumu turējumā, kuri darbojas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/25/ES 47 noteiktajās jomās, un tādu publisko uzņēmumu turējumā, kuri darbojas kā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1370/2007 48 2. pantam, un tādu publisko uzņēmumu turējumā, kuri darbojas kā gaisa pārvadātāji, īstenojot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1008/2008 49 16. pantam, un tādu publisko uzņēmumu turējumā, kuri darbojas kā Kopienas kuģu īpašnieki, veicot publiskā pasūtījuma nodrošināšanas pienākumus atbilstīgi Padomes Regulas (EEK) Nr. 3577/92 50 4. pantam;
c) pētniecības dati saskaņā ar 10. panta 1. un 2. punkta nosacījumiem.
🡻 2003/98/EK
2. Šī direktīva neattiecas uz:
🡻 2013/37/ES 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkts (pielāgots)
a) dokumentiem, kuru sagādāšana ir darbība, kas neietilpst attiecīgo valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora iestāžu publiskā uzdevuma jomā, kā tas noteikts ar dalībvalsts tiesību aktiem vai citiem saistošiem noteikumiem, vai, ja šādu noteikumu nav, kā definēts atbilstīgi attiecīgās dalībvalsts parastajai administratīvajai praksei ar noteikumu, ka publisko uzdevumu darbības joma ir pārredzama un to ir iespējams pārskatīt;
⇩ jauns
b) tādiem publisko iestāžu turējumā esošiem dokumentiem, kas sagatavoti ārpus vispārējas nozīmes pakalpojumu sniegšanas jomas, kā noteikts dalībvalstu tiesību aktos vai citos saistošos noteikumos;
🡻 2003/98/EK
cb)dokumentiem, uz kuriem trešām pusēm personām ir intelektuālā īpašuma tiesības;
🡻 2013/37/ES 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts (pielāgots)
dc)dokumentiem, kuriem piekļuve nav atļauta atbilstīgi dalībvalstu noteiktiem piekļuves režīmiem, tostarp pamatojoties uz:
–valsts drošības aizsardzību (t. i., valsts drošību), aizsardzību vai sabiedrisko drošību,
–statistikas datu konfidencialitāti,
–komerciālu konfidencialitāti (piemēram, ⌦ tostarp ⌫ uzņēmējdarbības, profesionālajiem vai uzņēmumu noslēpumiem);
🡻 2013/37/ES 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punkts
eca)dokumentiem, kuriem piekļuve ir ierobežota ar dalībvalstu noteiktiem piekļuves režīmiem, tostarp gadījumos, kad iedzīvotājiem vai uzņēmumiem ir jāpierāda, ka tie ir īpaši ieinteresēti iegūt piekļuvi dokumentiem;
fcb)dokumentu daļām, kurās ir tikai logotipi, ģeērboņi un zīmotnes;
gcc)dokumentiem, kuriem piekļuve ir liegta vai ierobežota ar piekļuves režīmiem, kas tiek pamatoti ar personasu datu aizsardzību, un dokumentu daļām, kurām var piekļūt saskaņā ar šiem režīmiem un kas satur personas datus, kuru atkalizmantošana tiesību aktos ir definēta kā nesavienojama ar tiesību aktiem par personu aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi;
🡻 2003/98/EK (pielāgots)
hd)dokumentiem, kuri ir valsts raidsabiedrību un to meitas uzņēmumu rīcībā ⌦ turējumā ⌫, kā arī citu struktūru vai to meitas uzņēmumu rīcībā ⌦ turējumā ⌫, lai veiktu ⌦ sabiedriskās ⌫ valsts apraides sabiedrības uzdevumu;
🡻 2013/37/ES 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta v) punkts (pielāgots)
⇨ jauns
if)dokumentiem, kuri ir kultūras iestāžu, izņemot bibliotēku, ⇨ universitāšu bibliotēku, ⇦ muzeju un arhīvu, rīcībā ⌦ turējumā ⌫;
🡻 2013/37/ES 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkts (pielāgots)
⇨ jauns
je)dokumentiem, kuri ir ⇨ vidusskolas un zemāka līmeņa ⇦ izglītības un pētniecības iestāžu, tostarp tādu organizāciju, kas izveidotas, lai nodotu izpētes rezultātus, skolu un universitāšu, izņemot universitāšu bibliotēku, rīcībā ⌦ turējumā ⌫, un ⇨ , visu citu izglītības iestāžu gadījumā, dokumentiem, kas nav 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētie dokumenti; ⇦
⇩ jauns
k)dokumentiem, izņemot 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajiem, kuri ir pētniecību veicošu un pētniecību finansējošu organizāciju, tostarp organizāciju, kas izveidotas pētījumu rezultātu tālāknodošanai, turējumā.
🡻 2013/37/ES 1. panta 1. punkta b) apakšpunkts
3. Šī direktīva pamatojas uz dalībvalstīs spēkā esošajiem piekļuves režīmiem un neskar tos.
🡻 2003/98/EK
🡺1 2013/37/ES 1. panta 1. punkta c) apakšpunkts
4. Šī direktīva nemaina un nekādā veidā neskar personu aizsardzības līmeni attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar 🡺1 Savienības 🡸un valstu tiesību aktu noteikumiem, un jo īpaši tā neizmaina pienākumus un tiesības, kādi noteikti ar Direktīvu 95/46/EK.
45. Pienākumus, kas noteikti ar šo direktīvu, piemēro, ciktāl tie savietojami ar starptautiskiem nolīgumiem par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, jo īpaši Bernes konvenciju un TRIPS līgumu.
⇩ jauns
5. Publiskā sektora iestādes neizmanto Direktīvas 96/9/EK 7. panta 1. punktā noteiktās datubāzes veidotāja tiesības, lai neļautu vai ierobežotu dokumentu atkalizmantošanu atbilstīgi šai direktīvai.
6. Šī direktīva reglamentē dalībvalstu publiskā sektora iestāžu turējumā jau esošu dokumentu atkalizmantošanu, tostarp tādu dokumentu atkalizmantošanu, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/EK 51 .
🡻 2003/98/EK (pielāgots)
2. pants
Definīcijas
Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:
1.“valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora iestāde” ir valsts, reģionāla vai pašvaldības iestāde, publisko tiesību subjekti un apvienības, ko izveidojusi viena vai vairākas šādas iestādes, vai arī viens vai vairāki šādi publisko tiesību subjekti;
2.“publisko tiesību subjekts” ir jebkura struktūra:
a)kas nodibināta ar konkrētu mērķi apmierināt vispārējas vajadzības un neveic rūpnieciskas vai komerciālas darbības; un
b)kas ir juridiskas persona; un
c)ko galvenokārt finansē valsts, vai arī reģionālas vai pašvaldības iestādes, vai citi publisko tiesību subjekti; vai ko šie subjekti pārrauga; vai kuru vadībā, pārvaldē vai uzraudzības struktūrā vairāk nekā pusi locekļu ieceļ valsts, reģionālas vai pašvaldības iestādes vai citi publisko tiesību subjekti;
⇩ jauns
3.“publisks uzņēmums” ir jebkurš uzņēmums, kurā publiskā sektora iestādes var tieši vai netieši īstenot dominējošu ietekmi savu īpašumtiesību dēļ, finansiālas dalības dēļ vai to noteikumu dēļ, kas attiecas uz šādu uzņēmumu;
🡻 2013/37/ES 1. panta 2. punkts (pielāgots)
49.“universitāte” ir jebkura valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora iestāde, kas piedāvā pēc vidusskolas beigšanas apiegūt augstāko izglītību un iegūt akadēmiskou grādu.
🡻 2003/98/EK
53.“dokuments” ir:
a)jebkurš saturs uz jebkura nesēja (rakstīts uz papīra vai saglabāts elektroniskā veidā, vai arī kā skaņas, attēla vai audiovizuāls ieraksts);
b)šāda satura jebkāda daļa;
⇩ jauns
6. “dinamiskie dati” ir elektroniski dokumenti, ko atjaunina bieži vai reāllaikā;
7. “pētniecības dati” ir digitāli dokumenti, izņemot zinātniskas publikācijas, kas tiek vākti vai sagatavoti zinātniskās pētniecības darbību gaitā un ko pētniecības procesā izmanto kā pierādījumus vai ko pētniecības aprindās parasti uzskata par nepieciešamiem, lai validētu pētījumu secinājumus un rezultātus;
8. “augstvērtīgas datu kopas” ir dokumenti, kuru atkalizmantošana saistās ar svarīgiem sociālekonomiskiem ieguvumiem, jo īpaši dēļ to piemērotības pakalpojumu un lietojumu ar pievienoto vērtību radīšanai, kā arī uz šādām datu kopām balstīto pakalpojumu un lietojumu ar pievienoto vērtību potenciālo lietotāju skaitu;
🡻 2003/98/EK (pielāgots)
94. “atkalizmantošana” ir valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora iestāžu rīcībā ⌦ turējumā ⌫ esošo dokumentu izmantošana, ko veic fiziskas vai juridiskas personas komerciāliem vai nekomerciāliem mērķiem, kas nav sākotnējais mērķis, kuram dokuments tika izsagatavots, pildot publisko uzdevumu,. ⌦ izņemot ⌫ Ddokumentu apmaiņua starp valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora iestādēm, kas tiek veikta, vienīgi pildot to publiskos uzdevumus, nav atkalizmantošana;
5.“personas dati” ir dati, kā tie definēti Direktīvas 95/46/EK 2. panta a) apakšpunktā.
🡻 2013/37/ES 1. panta 2. punkts (pielāgots)
106.“mašīnlasāms formāts” ir datnes formāts, kas ir strukturēts tā, lai lietojumprogrammas var viegli identificēt, atpazīt un iegūt no dokumenta specifiskus datus, tostarp atsevišķas faktoloģiskas vienības, un to iekšējo struktūru;
117.“atvērts formāts” ir datnes formāts, kas ir platformneatkarīgs un koas ir dara pieejamuas sabiedrībai bez jebkādiem ierobežojumiem, kuri traucē dokumentu atkalizmantošanu;
128.“formāls ⌦ oficiāls ⌫ atvērts standarts” ir ⌦ rakstiski noteikts ⌫ standarts, kas ir sistematizēts rakstiski, ⌦ kurā ⌫ precīzi norādītasot uz specifikācijas prasībām attiecībā uz programmatūras sadarbspējas nodrošināšanu;
⇩ jauns
13. “samērīga peļņa no kapitāla ieguldījuma” ir vispārējās maksas procentuāla daļa papildus tai, kas vajadzīga, lai atgūtu attiecināmās izmaksas, kura nepārsniedz Eiropas Centrālās bankas fiksēto procentu likmi vairāk kā par 5 procentpunktiem.
14. “trešā puse” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kuras turējumā ir dati un kas nav publiskā sektora iestāde vai publisks uzņēmums.
🡻 2013/37/ES 1. panta 3. punkts
⇨ jauns
3. pants
Vispārējais princips
1. Ievērojot 2. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka dokumenti, uz kuriem attiecas šī direktīva saskaņā ar 1. pantu, ir atkalizmantojami komerciāliem vai nekomerciāliem mērķiem saskaņā ar III un IV nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem.
2. Attiecībā uz dokumentiem, uz kuriem bibliotēkām, tostarp universitāšu bibliotēkām, muzejiem un arhīviem, ir intelektuālā īpašuma tiesības, ⇨ un attiecībā uz dokumentiem, kuri ir publisko uzņēmumu turējumā, ⇦ gadījumos, kad ir atļauta šādu dokumentu atkalizmantošana, dalībvalstis nodrošina, ka šie dokumenti ir atkalizmantojami komerciāliem vai nekomerciāliem mērķiem saskaņā ar III un IV nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem.
🡻 2003/98/EK (pielāgots)
II NODAĻA
ATKALIZMANTOŠANAS PIEPRASĪJUMI
4. pants
Prasības atkalizmantošanas pieprasījumu apstrādei
1. Valsts ⌦ Publiskā ⌫ sektora iestādes, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, ja iespējams un tas ir lietderīgi, apstrādā atkalizmantošanas pieprasījumus un dara dokumentus pieejamus pieprasījuma pieteikuma iesniedzējam atkalizmantošanai, vai, ja nepieciešama licence, pieņemamā termiņā, kas atbilst termiņiem, kādi noteikti dokumentu piekļuves pieprasījumu apstrādei, pabeidz licences piedāvājumu pieteikuma iesniedzējam pieņemamā termiņā, kas atbilst termiņiem, kādi noteikti dokumentu pieejas pieprasījumu apstrādei.
2. Ja nav noteikti termiņi vai citi noteikumi, kas reglamentē dokumentu laicīgu sniegšanu, valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora iestādes apstrādā pieprasījumus un sapiegādā dokumentus pieteikuma iesniedzējam atkalizmantošanai, vai arī, ja nepieciešama licence, pabeidz licences piedāvājumu pieteikuma iesniedzējam termiņā, kas nepārsniedz 20 darba dienas pēc tā saņemšanas. Plašiem vai sarežģītiem pieprasījumiem šo termiņu var pagarināt par vēl 20 darba dienām. Šādos gadījumos pieteikuma iesniedzējam trīs nedēļuas laikā pēc sākotnējā pieprasījuma iesniegšanas paziņo, ka nepieciešams vairāk laika, lai to apstrādātu.
🡻 2013/37/ES 1. panta 4. punkts (pielāgots)
3. Nelabvēlīga lēmuma gadījumā valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora iestādes paziņo pieprasījuma iesniedzējam atteikuma pamatojumu, pamatojoties uz dalībvalstī pastāvošā piekļuves režīma attiecīgajiem noteikumiem, vai arī valsts noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, jo īpaši 1. panta 2. punkta a) līdz gcc) apakšpunktu vai 3. pantu. Ja nelabvēlīgais lēmums ir pamatots ar 1. panta 2. punkta cb) apakšpunktu, valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora iestāde iekļauj norādi uz fizisko vai juridisko personu, kas ir tiesību subjekts, ja tas ir zināms, vai arī licenciāru, no kura valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora iestāde ieguvusi attiecīgo materiālu. Bibliotēkām, tostarp universitāšu bibliotēkām, muzejiem un arhīviem, šāda norāde nav jāiekļauj.
4. Jebkurā lēmumā par atkalizmantošanu iekļauj norādi uz tiesību aizsardzības līdzekļiem gadījumos, kad pieprasītājs vēlas pārsūdzēt lēmumu. Viena no tiesību aizsardzības līdzekļu izmantošanas iespējām ir pārskatīšana, ko veic objektīva pārskatīšanas iestāde ar attiecīgām specializētām zināšanām, piemēram, valsts konkurences iestāde, valsts dokumentu pieejamības valsts iestāde vai valsts tiesu iestāde, kuras lēmumi ir saistoši attiecīgajai valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora iestādei.
🡻 2003/98/EK (pielāgots)
⇨ jauns
5. ⌦ Šā panta prasības nav jāievēro šādām struktūrām: ⌫
Valsts sektora iestādēm, uz kurām attiecas 1. panta 2. punkta d), e) un f) apakšpunkts, nav jāpilda šī panta prasības.
⇩ jauns
a) publiskiem uzņēmumiem;
b) izglītības iestādēm, pētniecību veicošām organizācijām un pētniecību finansējošām organizācijām.
🡻 2003/98/EK
III NODAĻA
ATKALIZMANTOŠANAS NOSACĪJUMI
🡻2013/37/ES 1. panta 5. punkts (pielāgots)
⇨ jauns
5. pants
Pieejamie formāti
1. ⌦ Neskarot V nodaļu, ⌫ Valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora iestādes ⇨ un publiskie uzņēmumi ⇦ dara ⌦ savus ⌫ dokumentus pieejamus jebkādā iepriekš esošā formātā vai valodā un, kad vien iespējams un lietderīgi, atvērtā mašīnlasāmā formātā kopā ar to metadatiem. Gan formātam, gan metadatiem, cik vien ⌦ ja ⌫ iespējams, būtu jāatbilst formāliem ⌦ oficiāliem ⌫ atvērtiem standartiem.
2. Šā panta 1. punkts neuzliek valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora iestādēm ⇨ vai publiskajiem uzņēmumiem ⇦ pienākumu veidot vai pielāgot dokumentus vai izsniegt to izrakstus, lai ievērotu minētā punkta noteikumus, ja tas radītu nesamērīgas pūlesgrūtības, kas pārsniedz vienkāršu darbību.
3. Pamatojoties uz šo direktīvu, nevar prasīt valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora iestādēm ⇨ un publiskajiem uzņēmumiem ⇦ turpināt izsagatavot un glabāt noteikta veida dokumentus tāpēc ar mērķi, lai privātāas vai valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora iestādes ⌦ organizācijas ⌫ tos atkalizmantotu.
⇩ jauns
4. Publiskā sektora iestādes un publiskie uzņēmumi dara dinamiskos datus pieejamus atkalizmantošanai tūlīt pēc savākšanas, izmantojot piemērotas lietojumprogrammu saskarnes (API).
5. Ja darīt dokumentus pieejamus tūlīt pēc savākšanas pārsniegtu publiskā sektora iestādes vai publiskā uzņēmuma finansiālās un tehniskās iespējas, 4. punktā minētos dokumentus dara pieejamus termiņā, kas nepamatoti nekaitē to ekonomiskā potenciāla izmantošanai.
🡻 2013/37/ES 1. panta 6. punkts (pielāgots)
⇨ jauns
6. pants
Maksas noteikšanas principi
1. Ja tiek iekasēta maksa par dDokumentu atkalizmantošanau, ⇨ ir bezmaksas, vai ⇦ minētā maksa nepārsniedz šo dokumentu reproducēšanas, nodrošināšanas un izplatīšanas robežizmaksas ⇨ un attiecīgā gadījumā − personas datu anonimizācijas un konfidenciālas komercinformācijas aizsardzībai veikto pasākumu izmaksas ⇦ .
2. ⌦ Izņēmuma kārtā ⌫ Šā panta 1. punktu nepiemēro:
a)publiskā sektora iestādēm, no kurām prasa, lai tās gūtu ieņēmumus, lai segtu ievērojamuas daļuas izmaksu segšanai, kas saistītas ar tām uzticēto publisko uzdevumu izpildi;
b)izņēmuma kārtā – dokumentiem, attiecībā uz kuriem no attiecīgajām valsts sektora iestādēm prasa, lai tās gūtu pietiekamus ieņēmumus ievērojamas daļas izmaksu segšanai, kas saistītas ar dokumentu savākšanu, izgatavošanu, reproducēšanu un izplatīšanu. Šīs prasības ir noteiktas dalībvalsts tiesību aktos vai citos saistošos noteikumos. Ja šādu noteikumu nav, prasības nosaka saskaņā ar dalībvalsts ierasto administratīvo praksi;
bc)bibliotēkām, tostarp universitāšu bibliotēkām, muzejiem un arhīviem;.
⇩ jauns
c) publiskiem uzņēmumiem.
🡻 2013/37/ES 1. panta 6. punkts (pielāgots)
⇨ jauns
3. Attiecīgās valsts sektora iestādes, kas minētas Šā panta 2. punkta a) un b) ⇨ c) ⇦ apakšpunktā ⌦ minētajos gadījumos ⌫, aprēķina kopējo maksu ⌦ aprēķina ⌫, izmantojot objektīvus, pārredzamus un pārbaudāmus kritērijus, kuri jānosaka dalībvalstīm. Minēto iestāžu kKopējie ieņēmumi no dokumentu sagādāšanas un atkalizmantošanas atļaušanas attiecīgajā pārskata periodā nepārsniedz savākšanas, izsagatavošanas, reproducēšanas un izplatīšanas ⇨ , un attiecīgā gadījumā − personas datu anonimizācijas un konfidenciālas komercinformācijas aizsardzībai veikto pasākumu ⇦ izmaksas kopā ar samērīgu peļņu no kapitāla ieguldījumiem. Maksu aprēķina, ievērojot ⌦ piemērojamos ⌫ grāmatvedības principus, kas ir piemērojami attiecīgajām valsts sektora iestādēm.
4. Ja maksu nosaka valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora iestādes, kas minētas 2. punkta bc) apakšpunktā, kopējie ieņēmumi no dokumentu sagādāšanas un atkalizmantošanas atļaušanas attiecīgajā pārskata periodā nepārsniedz savākšanas, izsagatavošanas, reproducēšanas, izplatīšanas, saglabāšanas un tiesību iegūšanas ⇨ , un attiecīgā gadījumā − personas datu anonimizācijas un konfidenciālas komercinformācijas aizsardzībai veikto pasākumu ⇦ izmaksas kopā ar samērīgu peļņu no kapitāla ieguldījumiem. Maksu aprēķina, ievērojot grāmatvedības principus, kas ir piemērojami attiecīgajām valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora iestādēm.
⇩ jauns
5. Augstvērtīgu datu kopu, kuru saraksts nosakāms saskaņā ar 13. pantu, un 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto pētniecības datu atkalizmantošana lietotājam ir bezmaksas.
🡻 2013/37/ES 1. panta 7. punkts (pielāgots)
7. pants
Pārredzamība
1. Attiecībā uz standarta maksu par valsts iestāžu rīcībā esošo dokumentu atkalizmantošanu jebkurus piemērojamos nosacījumus un minētās maksas faktiskās summas, tostarp šādas maksas aprēķināšanas bāzi, nosaka iepriekš un publicē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, ja tas ir iespējams un ir lietderīgi.
2. Attiecībā uz citu maksu par atkalizmantošanu, kas nav minēta 1. punktā, attiecīgās valsts sektora iestādes jau sākotnēji norāda, kādi faktorusi, ⌦ kas ⌫ tiek ņemti vērā, aprēķinot šādu maksu, ⌦ norāda jau sākotnēji ⌫. Attiecīgaisā valsts sektora iestāde ⌦ dokumentu turētājs ⌫ pēc pieprasījuma arī norāda veidu, kādā šāda maksa ir aprēķināta attiecībā uz konkrēto atkalizmantošanas pieprasījumu.
3. Prasības, kas minētas 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā, ir iepriekš noteiktas. Tās publicē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, ja iespējams un ja tas ir lietderīgi.
⇩ jauns
3. Dalībvalstis publicē 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto publiskā sektora iestāžu sarakstu.
🡻 2013/37/ES 1. panta 7. punkts (pielāgots)
4. Valsts ⌦ Publiskā ⌫ sektora iestādes nodrošina, ka dokumentu atkalizmantošanas pieprasījuma iesniedzējus informē par pieejamiem tiesību ⌦ tiesiskās ⌫ aizsardzības līdzekļiem attiecībā uz tos skarošiem lēmumiem vai praksi.
🡻 2003/98/EK
8. pants
Licences
🡻 2013/37/ES 1. panta 8. punkts (pielāgots)
1. Valsts sektora iestādes var atļaut atkalizmantot dokumentus ⌦ Dokumentu atkalizmantošana var tikt atļauta ⌫ bez ⌦ vai ar ⌫ nosacījumiem vai arī var paredzēt nosacījumus, attiecīgos gadījumos izmantojot licenci. Šie ⌦ Minētie ⌫ nosacījumi nevajadzīgi neierobežo atkalizmantošanas iespējas, un tos neizmanto, lai ierobežotu konkurenci.
🡻 2003/98/EK (pielāgots)
2. Dalībvalstīs, kur tiek izmantotas licences, dalībvalstis nodrošina, ka valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora iestāžu rīcībā esošo dokumentu atkalizmantošanai ir pieejamas standarta licences ciparu formātā, kuras var pielāgot, lai apmierinātu konkrētus licenču pieteikumus, un kuras var apstrādāt elektroniskā veidā. Dalībvalstis mudina visas valsts sektora iestādes izmantot ⌦ šādas ⌫ standarta licences.
🡻 2013/37/ES 1. panta 9. punkts
9. pants
Praktiskas metodes
Dalībvalstis izveido praktiskas metodes, kas atvieglo atkalizmantošanai pieejamo dokumentu meklēšanu, piemēram, galveno dokumentu un attiecīgo metadatu aktīvu katalogus, kuriem, ja tas ir iespējams un lietderīgi, vajadzētu būt ir pieejamiem tiešsaistē un mašīnlasāmā formātā, un portālu vietnes, kam ir saites uz aktīvu katalogiem. Ja iespējams, dalībvalstis veicina dokumentu meklēšanu dažādās valodās.
⇩ jauns
10. pants
Pētniecības datu pieejamība un atkalizmantošana
1. Dalībvalstis atbalsta pētniecības datu pieejamību, tālab pieņemot valsts rīcībpolitiku un attiecīgas darbības, kuru mērķis ir no publiskiem līdzekļiem finansētas pētniecības datus padarīt brīvi pieejamus (“atvērtās piekļuves politika”). Šī atvērtās piekļuves politika vērsta uz pētniecību veicošajām organizācijām un pētniecību finansējošajām organizācijām.
2. Pētniecības dati ir atkalizmantojami komerciālām vai nekomerciālām vajadzībām saskaņā ar III un IV nodaļā paredzētajiem nosacījumiem, ciktāl tie finansēti no publiskiem līdzekļiem un ja piekļuve šādiem datiem tiek nodrošināta, izmantojot institucionālu vai tematisku repozitoriju. Šajā kontekstā ņem vērā leģitīmas komercintereses un iepriekšējās intelektuālā īpašuma tiesības. Šis noteikums neskar 1. panta 2. punkta c) apakšpunktu.
🡻 2003/98/EK (pielāgots)
⇨ jauns
IV NODAĻA
NEDISKRIMINĀCIJA UN GODĪGA TIRDZNIEKĪBA
1110. pants
Nediskriminācija
1. Visi piemērojamie dokumentu atkalizmantošanas nosacījumi ir nediskriminējoši attiecībā uz salīdzināmām atkalizmantošanas kategorijām ⌦ , tostarp pārrobežu atkalizmantošanu ⌫ .
2. Ja valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora iestāde atkalizmanto dokumentus kā izejmateriālus savām komerciālām darbībām, kuras neietilpst tās publiskajosā uzdevumosā, tad dokumentu sagādei šīm darbībām piemēro tādas pašas maksas un nosacījumus kā citiem lietotājiem.
1211. pants
Aizliegums slēgt ekskluzīvas vienošanās
1. Dokumentu atkalizmantošana ir pieejama visiem iespējamiem tirgus dalībniekiem, pat ja viens vai vairāki tirgus dalībnieki jau izmanto produktus ar pievienoto vērtību, kuru pamatā ir šie dokumenti. Līgumi vai citas vienošanās starp valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora iestādēm ⇨ vai publiskajiem uzņēmumiem ⇦ , kuru rīcībā ⌦ turējumā ⌫ ir dokumenti, un trešām personām, nepiešķir ekskluzīvas tiesības.
2. Tomēr, ja nepieciešamas ekskluzīvas tiesības, lai sniegtu pakalpojumus sabiedrības interesēs, šādu tiesību piešķiršanas iemesla pamatotību regulāri pārskata un katrā ziņā to pārskata reizi trijos gados. Ekskluzīvas vienošanās, kuras noslēgtas pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, ⇨ dara publiski pieejamas vismaz divus mēnešus pirms to stāšanās spēkā. Šādu vienošanos galīgie noteikumi ⇦ ir pārredzamias un tiek darītias ⌦ publiski pieejami ⌫ zināmas atklātībai.
🡻 2013/37/ES 1. panta 10. punkta a) apakšpunkts
Šo punktu nepiemēro kultūras resursu digitalizācijai.
🡻 2013/37/ES 1. panta 10. punkta b) apakšpunkts (pielāgots)
32a. Atkāpjoties ⌦ Neatkarīgi ⌫ no 1. punkta, ja uz kultūras resursu digitalizāciju attiecas ekskluzīvas tiesības, šādas ekskluzivitātes laikposms principā nepārsniedz 10 gadus. Ja minētais termiņš ⌦ laikposms ⌫ pārsniedz 10 gadus, tā ilgumu pārskata vienpadsmitajā gadā un attiecīgā gadījumā pēc tam reizi septiņos gados.
Vienošanās, ar kuru piešķir pirmajā daļā minētās ekskluzīvās tiesības, ir pārredzama un tiek darīta publiski pieejama.
Attiecībā uz ekskluzīvajām tiesībām, kas minētas pirmajā daļā, attiecīgajai valsts ⌦ publiskā ⌫ sektora iestādei bez maksas nodrošina to digitalizēto kultūras resursu kopiju, kas veido šādas vienošanās daļu. Šī kopija ir pieejama atkalizmantošanai pēc ekskluzivitātes laikposma beigām.
⇩ jauns
4. Juridiskas vai praktiskas vienošanās, kuras tieši nepiešķir ekskluzīvas tiesības, bet kuru mērķis ir ierobežot dokumentu pieejamību atkalizmantošanai subjektiem, kuri nav trešā persona, kas noslēgusi vienošanos, vai kuras ir pamats uzskatīt par tādām, dara publiski pieejamas vismaz divus mēnešus pirms to stāšanās spēkā. Šādu vienošanos galīgie noteikumi ir pārredzami un tiek darīti publiski pieejami.
🡻 2013/37/ES 1. panta 10. punkta c) apakšpunkts (pielāgots)
3. Ekskluzīvas vienošanās, kas ir spēkā 2005. gada 1. jūlijā un uz kurām neattiecas izņēmumi saskaņā ar 2. punktu, tiek izbeigtas līguma darbības beigās vai katrā ziņā ne vēlāk kā 2008. gada 31. decembrī.
🡻 2013/37/ES 1. panta 10. punkta d) apakšpunkts (pielāgots)
54. Neskarot 3. punktu, eEsošās ekskluzīvās vienošanās, kas ir spēkā 2013. gada 17. jūlijā un uz kurām neattiecas izņēmumi saskaņā ar 2. un 3.2.a punktu, tiek izbeigtas līguma darbības beigās vai katrā ziņā ne vēlāk kā 2043. gada 18. jūlijā.
⇩ jauns
V NODAĻA
AUGSTVĒRTĪGAS DATU KOPAS
13. pants
Augstvērtīgu datu kopu saraksts
1. Lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus, Komisija, izvēloties no dokumentiem, kuriem piemēro šo direktīvu, pieņem augstvērtīgu datu kopu sarakstu un minēto datu kopu publicēšanas un atkalizmantošanas kārtību.
2. Šīs datu kopas ir pieejamas bez maksas un mašīnlasāmas, un tām iespējams piekļūt, izmantojot API. Atkalizmantošanas nosacījumi ir saderīgi ar atvērtā standarta licencēm.
3. Izņēmuma kārtā 2. punktā minētā pieejamība bez maksas neattiecas uz publisko uzņēmumu augstvērtīgām datu kopām, ja 13. panta 7. punktā minētais ietekmes novērtējums liecina, ka datu kopu pieejamība bez maksas radīs ievērojamus konkurences kropļojumus attiecīgajos tirgos.
4. Papildus 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem Komisija var noteikt citus piemērojamos noteikumus, jo īpaši:
a. jebkādus atkalizmantošanas nosacījumus;
b. datu un metadatu formātu un to publicēšanas un izplatīšanas tehniskos noteikumus.
5. Datu kopas iekļaušanai 1. punktā minētajā sarakstā izvēlas, pamatojoties uz novērtējumu, kurā izskatīts to potenciāls dot sociālekonomiskus ieguvumus, lietotāju skaits un ieņēmumi, ko tās varētu palīdzēt radīt, kā arī iespējas tās kombinēt ar citām datu kopām.
6. Šajā pantā minētos pasākumus Komisija nosaka, pieņemot deleģētu aktu saskaņā ar LESD 290. pantu un ievērojot 14. pantā noteikto procedūru.
7. Komisija pirms deleģētā akta pieņemšanas veic ietekmes novērtējumu, tostarp izmaksu un ieguvumu analīzi, un nodrošina, ka akts papildina esošos nozaru tiesību instrumentus attiecībā uz šīs direktīvas piemērošanas jomā esošo dokumentu atkalizmantošanu. Aplūkojot publisko uzņēmumu turējumā esošās augstvērtīgās datu kopas, ietekmes novērtējumā īpaši ņem vērā publisko uzņēmumu nozīmi ekonomiskajā vidē, kurā valda konkurence.
🡻 2003/98/EK
VIV NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
⇩ jauns
14. pants
Deleģēšanas īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt 13. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no [direktīvas spēkā stāšanās dienas]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 13. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošus deleģētos aktus.
4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6. Saskaņā ar 13. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
🡻 2003/98/EK (pielāgots)
1512. pants
Īstenošana ⌦ Transponēšana ⌫
1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz ⌦ […] ⌫ 2005. gada 1. jūlijam izpildītu šīs direktīvas ⌦ […] panta ⌫ prasības. Par to tās tūlīt informē Komisiju. ⌦ Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu. ⌫
Dalībvalstīm pieņemot šos tiesību aktus ⌦ Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus ⌫ , tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno ⌦ to ⌫ oficiālajai publikācijai. ⌦ Tajos ietver arī paziņojumu, ka atsauces esošajos normatīvajos un administratīvajos aktos uz direktīvu, kas atcelta ar šo direktīvu, uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. ⌫ Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce ⌦ un kā formulējams minētais paziņojums ⌫ .
⌦ 2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva. ⌫
🡻 2013/37/ES 1. panta 11. punkts (pielāgots)
⇨ jauns
1613. pants
Pārskatīšana ⌦ Izvērtēšana ⌫
1. ⇨ Ne ātrāk kā četrus gadus pēc šīs direktīvas transponēšanas datuma ⇦ Komisija līdz 2018. gada 18. jūlijam pārskata ⌦ izvērtē ⌫ šoīs direktīvuas piemērošanu un paziņo Eiropas Parlamentam, un Padomei ⇨ un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ⇦ ⌦ iesniedz ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem ⌫ minētās pārskatīšanas rezultātus kopā ar priekšlikumiem par šīs direktīvas grozīšanu. ⇨ Izvērtēšanu veic saskaņā ar Komisijas labāka regulējuma vadlīnijām 52 . Dalībvalstis sniedz Komisijai informāciju, kas vajadzīga minētā ziņojuma sagatavošanai. ⇦
2. Dalībvalstis reizi 3 gados iesniedz Komisijai ziņojumu par valsts sektora informācijas pieejamību atkalizmantošanai, nosacījumiem, ar kādiem tā tiek darīta pieejama, un tiesību aizsardzības praksi. Pamatojoties uz minēto ziņojumu, kas tiek publiskots, dalībvalstis veic pārskatīšanu attiecībā uz 6. panta īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz maksu, kas pārsniedz robežizmaksas.
23. Pārskatīšanā, kas minēta 1. punktā, ⌦ Izvērtēšanā ⌫ jo īpaši pievēršas šīs direktīvas darbības jomai un ietekmei, tostarp tam, kādā mērā pieaugusi valsts ⌦ to publiskā ⌫ sektora dokumentu atkalizmantošana, ⌦ kuriem piemēro šo direktīvu, ⌫ kāda ietekme bijusi principiem, kas piemēroti maksas noteikšanai un normatīva un administratīva rakstura oficiālo dokumentu atkalizmantošanai, ⇨ tādu dokumentu atkalizmantošanai, kuri ir citu struktūru, nevis publiskā sektora iestāžu turējumā, ⇦ mijiedarbībai starp datu aizsardzības noteikumiem un atkalizmantošanas iespējām, kā arī turpmākām iespējām uzlabot iekšējā tirgus pienācīgu darbību un Eiropas satura nozares ⇨ datu ekonomikas ⇦ attīstību.
🡻
17. pants
Atcelšana
Direktīvu 2003/98/EK, kurā grozījumi izdarīti ar I pielikuma A daļā norādīto direktīvu, atceļ no [dienas pēc 15. panta 1. punkta pirmajā daļā norādītā datuma], neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem I pielikuma B daļā norādīto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un to piemērošanas datumiem.
Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu II pielikumā.
🡻 2003/98/EK (pielāgots)
1814. pants
Stāšanās spēkā
Šī direktīva stājas spēkā ⌦ divdesmitajā ⌫ dienā, kad to publicē ⌦ pēc tās publicēšanas ⌫ Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
1915. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
Briselē,
Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —
priekšsēdētājs priekšsēdētājs
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 11.6.2018
COM(2018) 234 final
CORRIGENDUM
This document corrects document COM (2018) 234 final of 25.04.2018.
Concerns all language versions.
Addition of 2 annexes to the act.
The text shall read as follows:
PIELIKUMI
priekšlikumam
Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai
par publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (pārstrādāta redakcija)
{SEC(2018) 206 final}
{SWD(2018) 127 final}
{SWD(2018) 128 final}
{SWD(2018) 129 final}
{SWD(2018) 145 final}
I PIELIKUMS
A daļa
Atceltā direktīva
ar tajā veikto grozījumu
(minēts 15. pantā)
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/98/EK |
(OV L 345, 31.12.2003., 90. lpp.) |
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/37/ES |
(OV L 175, 27.6.2013., 1. lpp.) |
B daļa
Termiņi transponēšanai valsts tiesību aktos un piemērošanas diena
(minēts 15. pantā)
|
Direktīva |
Transponēšanas termiņš |
Piemērošanas diena |
|
2003/98/EK |
2005. gada 1. jūlijs |
|
|
2013/37/ES |
2015. gada 18. jūlijs |
2015. gada 18. jūlijs |
II PIELIKUMS
Atbilstības tabula
|
Direktīva 2003/98/EK |
Šī direktīva |
|
1. panta 1. punkts |
1. panta 1. punkta ievadvārdi un 1. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
|
_ |
1. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
|
_ |
1. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
|
1. panta 2. punkta ievadvārdi |
1. panta 2. punkta ievadvārdi |
|
1. panta 2. punkta a) apakšpunkts |
1. panta 2. punkta a) apakšpunkts |
|
_ |
1. panta 2. punkta b) apakšpunkts |
|
1. panta 2. punkta b) apakšpunkts |
1. panta 2. punkta c) apakšpunkts |
|
1. panta 2. punkta c) apakšpunkts |
1. panta 2. punkta d) apakšpunkts |
|
1. panta 2. punkta ca) apakšpunkts |
1. panta 2. punkta e) apakšpunkts |
|
1. panta 2. punkta cb) apakšpunkts |
1. panta 2. punkta f) apakšpunkts |
|
1. panta 2. punkta cc) apakšpunkts |
1. panta 2. punkta g) apakšpunkts |
|
1. panta 2. punkta d) apakšpunkts |
1. panta 2. punkta h) apakšpunkts |
|
1. panta 2. punkta e) apakšpunkts |
1. panta 2. punkta j) apakšpunkts |
|
1. panta 2. punkta f) apakšpunkts |
1. panta 2. punkta i) apakšpunkts |
|
_ |
1. panta 2. punkta k) apakšpunkts |
|
1. panta 3. punkts |
1. panta 3. punkts |
|
1. panta 4. punkts |
_ |
|
1. panta 5. punkts |
1. panta 4. punkts |
|
_ |
1. panta 5. punkts |
|
_ |
1. panta 6. punkts |
|
2. panta ievadvārdi |
2. panta ievadvārdi |
|
2. panta 1. punkts |
2. panta 1. punkts |
|
2. panta 2. punkts |
2. panta 2. punkts |
|
_ |
2. panta 3. punkts |
|
2. panta 3. punkts |
2. panta 5. punkts |
|
_ |
2. panta 6. punkts |
|
_ |
2. panta 7. punkts |
|
_ |
2. panta 8. punkts |
|
2. panta 4. punkts |
2. panta 9. punkts |
|
2. panta 5. punkts |
_ |
|
2. panta 6. punkts |
2. panta 10. punkts |
|
2. panta 7. punkts |
2. panta 11. punkts |
|
2. panta 8. punkts |
2. panta 12. punkts |
|
2. panta 9. punkts |
2. panta 4. punkts |
|
_ |
2. panta 13. punkts |
|
_ |
2. panta 14. punkts |
|
3. panta 1. punkts |
3. panta 1. punkts |
|
3. panta 2. punkts |
3. panta 2. punkts |
|
4. panta 1. punkts |
4. panta 1. punkts |
|
4. panta 2. punkts |
4. panta 2. punkts |
|
4. panta 3. punkts |
4. panta 3. punkts |
|
4. panta 4. punkts |
4. panta 4. punkts |
|
4. panta 5. punkts |
_ |
|
_ |
4. panta 5. punkta ievadvārdi |
|
_ |
4. panta 5. punkta a) apakšpunkts |
|
4. panta 5. punkta b) apakšpunkts |
|
|
5. panta 1. punkts |
5. panta 1. punkts |
|
5. panta 2. punkts |
5. panta 2. punkts |
|
5. panta 3. punkts |
5. panta 3. punkts |
|
_ |
5. panta 4. punkts |
|
_ |
5. panta 5. punkts |
|
6. panta 1. punkts |
6. panta 1. punkts |
|
6. panta 2. punkta ievadvārdi |
6. panta 2. punkta ievadvārdi |
|
6. panta 2. punkta a) apakšpunkts |
6. panta 2. punkta a) apakšpunkts |
|
6. panta 2. punkta b) apakšpunkts |
_ |
|
6. panta 2. punkta c) apakšpunkts |
6. panta 2. punkta b) apakšpunkts |
|
_ |
6. panta 2. punkta c) apakšpunkts |
|
6. panta 3. punkts |
6. panta 3. punkts |
|
6. panta 4. punkts |
6. panta 4. punkts |
|
_ |
6. panta 5. punkts |
|
7. panta 1. punkts |
7. panta 1. punkts |
|
7. panta 2. punkts |
7. panta 2. punkts |
|
7. panta 3. punkts |
_ |
|
_ |
7. panta 3. punkts |
|
7. panta 4. punkts |
7. panta 4. punkts |
|
8. panta 1. punkts |
8. panta 1. punkts |
|
8. panta 2. punkts |
8. panta 2. punkts |
|
9. pants |
9. pants |
|
_ |
10. panta 1. punkts |
|
_ |
10. panta 2. punkts |
|
10. panta 1. punkts |
11. panta 1. punkts |
|
10. panta 2. punkts |
11. panta 2. punkts |
|
11. panta 1. punkts |
12. panta 1. punkts |
|
11. panta 2. punkts |
12. panta 2. punkts |
|
11. panta 2.a punkts |
12. panta 3. punkts |
|
_ |
12. panta 4. punkts |
|
11. panta 3. punkts |
_ |
|
11. panta 4. punkts |
12. panta 5. punkts |
|
_ |
13. panta 1. punkts |
|
_ |
13. panta 2. punkts |
|
_ |
13. panta 3. punkts |
|
_ |
13. panta 4. punkta a) apakšpunkts |
|
_ |
13. panta 4. punkta b) apakšpunkts |
|
_ |
13. panta 5. punkts |
|
_ |
13. panta 6. punkts |
|
_ |
13. panta 7. punkts |
|
_ |
14. panta 1. punkts |
|
_ |
14. panta 2. punkts |
|
_ |
14. panta 3. punkts |
|
_ |
14. panta 4. punkts |
|
_ |
14. panta 5. punkts |
|
_ |
14. panta 6. punkts |
|
12. pants |
15. panta 1. punkts |
|
_ |
15. panta 2. punkts |
|
13. panta 1. punkts |
16. panta 1. punkts |
|
13. panta 2. punkts |
_ |
|
13. panta 3. punkts |
16. panta 2. punkts |
|
_ |
17. pants |
|
14. pants |
18. pants |
|
15. pants |
19. pants |
|
_ |
I pielikums |
|
_ |
II pielikums |