PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Šis priekšlikums attiecas uz to, lai Eiropas Savienības tiesību aktos iekļautu turpmākajos ES noslēgtajos tirdzniecības nolīgumos paredzētas i) aizsardzības pasākumu klauzulas un ii) īpašus mehānismus, kam nepieciešama īstenošanas regula, tarifa preferenču vai citu preferenču režīmu atcelšanai.

Regulā šobrīd paredzēta ES un Singapūras brīvās tirdzniecības nolīguma (BTN), ES un Vjetnamas BTN un ES un Japānas BTN īstenošana. Tiek arī ierosināts turpmākus tirdzniecības nolīgumus iekļaut regulas darbības jomā, izmantojot deleģētos aktus.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Lielākā daļa ES tirdzniecības nolīgumu ietver divpusēju aizsardzības pasākumu klauzulu. Šajā klauzulā paredzēta iespēja apturēt turpmāku tarifa liberalizāciju vai atkārtoti ieviest vislielākās labvēlības muitas nodokļa likmi, ja tirdzniecības liberalizācijas dēļ imports notiek tādā palielinātā apjomā un ar tādiem nosacījumiem, ka rodas nopietns kaitējums (vai nopietna kaitējuma draudi) iekšzemes ražotājiem, kuri ražo līdzīgus vai tieši konkurējošus ražojumus. Tāpat daži ES tirdzniecības nolīgumi var ietvert īpašus mehānismus, kas arī dod iespēju atkārtoti ieviest vislielākās labvēlības muitas nodokļa likmi.

Lai šie pasākumi varētu darboties, šī divpusēju aizsardzības pasākumu klauzula un īpašie mehānismi būtu jāiestrādā Eiropas Savienības tiesību aktos un jākonkretizē to piemērošanas procesuālie aspekti, kā arī ieinteresēto personu tiesības.

Līdz šim konsekventa prakse ir bijusi tāda, ka Komisija ierosina īstenošanas regulu saistībā ar katru atsevišķo neseno tirdzniecības nolīgumu.

Pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi un spēkā esošajiem noteikumiem, tiek ierosināts, ka šo procesu varētu racionalizēt, ierosinot horizontālu divpusēju aizsardzības pasākumu regulu, ko varētu izmantot visos turpmākajos BTN. Šādā regulā būtu jākoncentrējas uz divpusējo aizsardzības pasākumu instrumenta kopējiem tehniskajiem un procesuālajiem aspektiem (izmeklēšanas veikšanu, pagaidu un galīgo pasākumu procedūru u. c.). Atsevišķā nodaļā būtu jānosaka procesuālie noteikumi attiecībā uz īpašajiem mehānismiem. Pielikumā būtu jāatspoguļo regulas piemērojamība konkrētajam BTN partnerim, kā arī attiecīgā tirdzniecības nolīguma īpatnības.

Pielikumi, kuros ir tie daži elementi, kas ir specifiski katram konkrētajam nolīgumam, būtu jāgroza, izmantojot deleģētos aktus. Ar deleģētajiem aktiem tiktu īstenoti tirdzniecības nolīgumi, kurus jau ir apstiprinājuši Eiropas Parlaments un Padome, un tādējādi Komisijai būtu ļoti ierobežota politiskā izvēle.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Pievienotais Eiropas Parlamenta un Padomes regulas projekts ir juridisks instruments, ar ko īsteno ES tirdzniecības nolīgumos paredzētas aizsardzības pasākumu klauzulas un īpašus mehānismus.

Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 2. punkts.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

Šis regulas priekšlikums tieši izriet no nolīgumu tekstiem, kuri ir izstrādāti sarunās ar vairākām citām valstīm, piemēram, ar Kolumbiju, Peru, Centrālamerikas valstīm, Moldovas Republiku un Gruziju. Tādējādi nav vajadzīga atsevišķa apspriešanās ar ieinteresētajām personām vai ietekmes novērtējums. Tas galvenokārt balstās uz esošajām īstenošanas regulām.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

Padomei un Eiropas Parlamentam tiks sniegts gada ziņojums, kurā tiks izklāstīta tirdzniecības statistika ar attiecīgo BTN partneri, kā arī informācija par šīs regulas piemērošanu.

2018/0101 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko īsteno aizsardzības pasākumu klauzulas un citus mehānismus, kuri ļauj pagaidu kārtā atcelt preferences konkrētos nolīgumos, kas noslēgti starp Eiropas Savienību un konkrētām trešām valstīm

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Savienība ar trešām valstīm slēdz tirdzniecības nolīgumus (“nolīgumi”), kuri var ietvert divpusēju aizsardzības pasākumu klauzulas. Ir jāparedz procedūras, lai nodrošinātu, ka aizsardzības pasākumu klauzulas, par ko panākta vienošanās ar attiecīgajām valstīm, tiek efektīvi piemērotas.

(2)Nolīgumi var ietvert arī citus mehānismus tarifa preferenču vai cita preferenču režīma pagaidu atcelšanai. Tāpat ir nepieciešams paredzēt procedūras šādu mehānismu piemērošanai, ja tie ir ietverti nolīgumos.

(3)Divpusēji aizsardzības pasākumi var būt apsverami tikai tad, ja attiecīgo ražojumu Savienībā importē tādā palielinātā daudzumā absolūtā izteiksmē vai attiecībā pret Savienības ražošanas apjomu un ar tādiem nosacījumiem, ka rodas nopietns kaitējums vai nopietna kaitējuma draudi Savienības ražotājiem, kuri ražo līdzīgus vai tieši konkurējošus ražojumus. Divpusējiem aizsardzības pasākumiem vajadzētu būt vienā no veidiem, kas minēti nolīgumā.

(4)Nolīgumu pārraudzība un pārskatīšana, kā arī izmeklēšana un vajadzības gadījumā aizsardzības pasākumu noteikšana būtu jāīsteno pārredzami.

(5)Dalībvalstīm būtu jāinformē Komisija par visām importa tendencēm, kas varētu likt piemērot aizsardzības pasākumus.

(6)Tādēļ, nosakot, vai ir izpildīti aizsardzības pasākumu piemērošanas nosacījumi, izšķiroša nozīme ir statistikas ticamībai par visu importu Savienībā no attiecīgajām valstīm.

(7)Paaugstināta riska ražojumu, ja tādi ir, ciešai uzraudzībai būtu jāveicina lēmumu savlaicīga pieņemšana attiecībā uz iespējamu izmeklēšanas sākšanu un turpmāku pasākumu piemērošanu. Tādēļ Komisijai būtu regulāri jāuzrauga paaugstināta riska ražojumu (ja tādi ir) imports, sākot ar nolīgumu pagaidu piemērošanas vai spēkā stāšanās dienu, ja nav pagaidu piemērošanas. Uzraudzība pēc pienācīgi pamatota attiecīgās ražošanas nozares pieprasījuma būtu jāattiecina arī uz citām nozarēm.

(8)Tāpat ir nepieciešams noteikt izmeklēšanas sākšanas termiņus un termiņus lēmumu pieņemšanai par to, vai aizsardzības pasākumi ir atbilstīgi, lai nodrošinātu šādu lēmumu ātru pieņemšanu, tā sniedzot lielāku juridisko noteiktību attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem.

(9)Pirms visu aizsardzības pasākumu piemērošanas būtu jāveic izmeklēšana, ievērojot, ka Komisijai ir atļauts piemērot pagaidu aizsardzības pasākumus kritiskos apstākļos.

(10)Aizsardzības pasākumi būtu jāpiemēro tikai tādā apjomā un uz tādu laikposmu, kas vajadzīgs, lai novērstu nopietnu kaitējumu un atvieglotu pielāgošanos. Būtu jānosaka aizsardzības pasākumu piemērošanas maksimālais ilgums un jāparedz īpaši noteikumi par šo pasākumu pagarināšanu un pārskatīšanu.

(11)Komisijai būtu jāapspriežas ar attiecīgajām valstīm, kuras pasākumi ietekmē, ja tas noteikts konkrētajos nolīgumos.

(12)Pielikums būtu jāgroza, lai tam pievienotu vai tajā svītrotu kādu nolīgumu, pievienotu kādā nolīgumā ietvertus īpašus noteikumus vai pievienotu ražojumus, kuri noteikti kā “paaugstināta riska ražojumi”. Lai grozītu šīs regulas pielikumu, pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai.

(13)Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(14)Aizsardzības pasākumu klauzulu vai citu mehānismu un kritēriju, kas paredz nolīgumos ietverto tarifa vai citu preferenču pagaidu apturēšanu, īstenošanai ir nepieciešami vienoti nosacījumi pagaidu un galīgo aizsardzības pasākumu pieņemšanai, iepriekšējas pārraudzības pasākumu noteikšanai, izmeklēšanas izbeigšanai bez pasākumu noteikšanas un preferenciālā tarifa vai cita preferenču režīma pagaidu apturēšanai.

(15)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 1 .

(16)Pārraudzības un pagaidu aizsardzības pasākumu pieņemšanai būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, ņemot vērā šo pasākumu ietekmi un to loģisko saistību ar galīgo aizsardzības pasākumu pieņemšanu. Nosakot galīgos aizsardzības pasākumus un tos pārskatot, būtu jāizmanto pārbaudes procedūra.

(17)Ja pastāv steidzama nepieciešamība, Komisijai būtu jāpieņem tūlītēji piemērojami īstenošanas akti, ja pienācīgi pamatotos gadījumos kavēšanās ar pagaidu aizsardzības pasākumu noteikšanu radītu kaitējumu, kuru būtu grūti novērst, vai lai novērstu negatīvu ietekmi uz Savienības tirgu, ko izraisītu importa pieaugums.

(18)Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada ziņojums par šīs regulas pielikumā iekļauto nolīgumu īstenošanu un aizsardzības pasākumu piemērošanu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1. Šī regula paredz noteikumus, ar ko īsteno divpusēju aizsardzības pasākumu klauzulas un citus mehānismus, lai pagaidu kārtā apturētu pielikumā minētajos nolīgumos, kas noslēgti starp Savienību un trešo valsti, ietvertas tarifa preferences vai citus preferenču režīmus.

2. Šo regulu piemēro, neskarot pielikumā minētajos nolīgumos ietvertus īpašus noteikumus.

3. Regulas (ES) Nr. 1308/2013 194. pantu turpina piemērot nolīgumos starp Savienību un trešām valstīm, kuri nav minēti pielikumā, ietvertu aizsardzības pasākumu un citu mehānismu īstenošanai 2 .

2. pants

Definīcijas

1. Šajā regulā:

(a)“divpusēju aizsardzības pasākumu klauzula” ir noteikums, kas izklāstīts pielikumā par tarifa preferenču pagaidu apturēšanu minētā nolīgumā starp Savienību un vienu vai vairākām attiecīgām trešām valstīm;

(b)“ieinteresētās personas” ir personas, kuras ietekmē konkrētā ražojuma imports;

(c)“Savienības ražošanas nozare” ir līdzīgu vai tieši konkurējošu ražojumu Savienības ražotāji kopumā, kas darbojas Savienības teritorijā, vai Savienības ražotāji, kuru ražoti līdzīgi vai tieši konkurējoši ražojumi kopā veido lielāko daļu no minēto ražojumu kopējā ražošanas apjoma Savienībā, vai, ja līdzīgs vai tieši konkurējošs ražojums ir tikai viens no vairākiem ražojumiem, kurus ražo Savienības ražotāji, tad Savienības ražošanas nozari definē, ņemot vērā konkrētās darbības līdzīgā vai tieši konkurējošā ražojuma ražošanā;

(d)“nopietns kaitējums” ir ievērojama vispārēja Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanās;

(e)“nopietna kaitējuma draudi” Savienības ražošanas nozares stāvoklim ir nopietns kaitējums, kas nav novēršams;

(f)“paaugstināta riska ražojums” ir ražojums, kas kādā konkrētā nolīgumā noteikts kā tāds, kuru importa pieaugums ietekmē salīdzinoši vairāk nekā citus ražojumus;

(g)“nolīgums” ir tirdzniecības nolīgums, kas minēts pielikumā;

(h)“pārejas periods” ir 10 gadu periods no nolīguma stāšanās spēkā, ja vien pielikumā minētajā attiecīgajā nolīgumā nav definēts citādi;

(i)“attiecīgā valsts” ir valsts, kas ir pielikumā minētā nolīguma Puse.

3. pants

Principi

1. Aizsardzības pasākumu saskaņā ar šo regulu var noteikt, ja attiecīgās valsts izcelsmes ražojumu importē Savienībā:

(a)tādā palielinātā daudzumā absolūtā izteiksmē vai attiecībā pret Savienības ražošanas apjomu un ar tādiem nosacījumiem,

(b)kas rada vai draud radīt nopietnu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, un

(c)importa pieaugums rodas sakarā ar to, ka tiek pildīti pienākumi, kuri noteikti attiecīgajā nolīgumā, kas noslēgts starp Savienību un trešo valsti, ieskaitot muitas nodokļu samazināšanu vai atcelšanu šim ražojumam.

2. Aizsardzības pasākums var būt vienā no šādiem veidiem:

(a)attiecīgā ražojuma muitas nodokļa likmes, kas noteikta ar attiecīgo valsti noslēgtā nolīguma tarifu atcelšanas grafikā, turpmākas pazemināšanās apturēšana;

(b)muitas nodokļa paaugstināšana attiecīgajam ražojumam līdz tādam līmenim, kas nepārsniedz mazāko no šādiem nodokļiem:

–i) vislielākās labvēlības režīma muitas nodokļa likmi attiecīgajam ražojumam, kura ir spēkā aizsardzības pasākuma pieņemšanas brīdī, vai

–ii) muitas nodokļa pamatlikmi, kas noteikta ar attiecīgo valsti noslēgtā nolīguma tarifu atcelšanas grafikā.

4. pants

Uzraudzība

1. Komisija uzrauga importa statistikas attīstību attiecībā uz paaugstināta riska ražojumiem, ja tādi ir, kas minēti pielikumā attiecībā uz katru nolīgumu. Šajā nolūkā Komisija regulāri sadarbojas un apmainās ar datiem ar dalībvalstīm un Savienības ražošanas nozari.

2. Pēc pienācīgi pamatota attiecīgās Savienības ražošanas nozares pieprasījuma Komisija var paplašināt uzraudzību, attiecinot to arī uz citām nozarēm, ja tādas ir, kas nav minētas pielikumā.

3. Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei uzraudzības gada ziņojumu ar statistikas datiem par paaugstināta riska ražojumu importu un citām nozarēm, ja tādas ir, uz kurām ir attiecināta uzraudzība.

5. pants

Izmeklēšanas sākšana

1. Komisija izmeklēšanu sāk pēc kādas dalībvalsts, juridiskas personas vai apvienības, kas nav juridiska persona un kas rīkojas Savienības ražošanas nozares vārdā, pieprasījuma vai pēc Komisijas pašas iniciatīvas, ja ir pietiekami pirmšķietami pierādījumi, kuri konstatēti, balstoties uz 6. panta 5. punktā minētajiem faktoriem.

2. Pieprasījumā iekļauj šādu informāciju:

(a)a) attiecīgā ražojuma importa pieauguma temps un apjoms absolūtā un relatīvā izteiksmē;

(b)b) pieaugušā importa aizņemtā iekšzemes tirgus daļa un pārdošanas apjoma, ražošanas apjoma, ražīguma, jaudas izmantojuma, peļņas un zaudējumu, kā arī nodarbinātības izmaiņas, kas skar Savienības ražošanas nozari.

3. Izmeklējamais ražojums var ietilpt vienā vai vairākās tarifa pozīcijās vai to apakšgrupā atkarībā no konkrētiem apstākļiem tirgū, vai jebkādā ražojumu segmentācijā, kas ir vispārpieņemta attiecīgajā Savienības ražošanas nozarē.

4. Izmeklēšanu var sākt arī tad, ja importa pieaugums koncentrējas vienā vai vairākās dalībvalstīs, ja ir pietiekami pirmšķietami pierādījumi, kas gūti, balstoties uz 6. panta 5. punktā minētajiem faktoriem.

5. Komisija paziņo visām dalībvalstīm, kad tā saskaņā ar 1. punktu ir saņēmusi pieprasījumu sākt izmeklēšanu vai kad tā uzskata, ka ir lietderīgi sākt izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas.

6. Ja ir pietiekami pirmšķietami pierādījumi, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu, Komisija sāk izmeklēšanu un publicē paziņojumu par to Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Izmeklēšanu sāk mēneša laikā pēc tam, kad Komisija ir saņēmusi pieprasījumu saskaņā ar 1. punktu.

7. Paziņojumā par izmeklēšanas sākšanu ir šādi elementi:

(a)a) saņemtās informācijas kopsavilkums un pieprasījums visu svarīgo informāciju iesniegt Komisijai;

(b)b) laikposms, kurā ieinteresētās personas var rakstiski paust viedokli un iesniegt informāciju Komisijai, lai šis viedoklis un informācija tiktu ņemta vērā izmeklēšanā;

(c)c) laikposms, kurā ieinteresētās personas var pieteikties, lai Komisija tās uzklausītu saskaņā ar 6. panta 9. punktu.

6. pants

Izmeklēšana

1. Pēc 5. panta 7. punktā minētā paziņojuma publicēšanas Komisija sāk izmeklēšanu. Šā panta 3. punktā minētais laikposms sākas dienā, kad lēmumu par izmeklēšanas sākšanu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2. Komisija var pieprasīt, lai dalībvalstis tai sniedz informāciju, un dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu šādu pieprasījumu. Ja minētā informācija ir tāda, kas varētu interesēt visus, un nav konfidenciāla 12. panta nozīmē, to iekļauj datnē, kura nav konfidenciāla, kā paredzēts šā panta 8. punktā.

3. Ja vien iespējams, izmeklēšanu pabeidz sešos mēnešos pēc tās sākšanas. Īpašos gadījumos, tādos kā neparasti liela ieinteresēto personu skaita vai sarežģītas tirgus situācijas gadījumā, minēto termiņu var pagarināt vēl par trim mēnešiem. Komisija informē visas ieinteresētās personas par šādu pagarinājumu un izskaidro tā iemeslus.

4. Komisija iegūst visu informāciju, ko tā uzskata par vajadzīgu, lai konstatētu 3. panta 1. punktā izklāstītos apstākļus, un vajadzības gadījumā pārbauda minēto informāciju.

5. Komisija novērtē visus objektīvi un kvantitatīvi nosakāmos atbilstīgos faktorus, kuri skar Savienības ražošanas nozares stāvokli, jo īpaši attiecīgā ražojuma importa pieauguma tempu un apjomu absolūtā un relatīvā izteiksmē, pieaugušā importa aizņemto iekšzemes tirgus daļu un pārdošanas apjoma, ražošanas apjoma, ražīguma, jaudas izmantojuma, peļņas un zaudējumu un nodarbinātības izmaiņas. Šis uzskaitījums nav visaptverošs, un, nosakot, vai pastāv nopietns kaitējums vai nopietna kaitējuma draudi, Komisija var ņemt vērā arī citus atbilstīgus faktorus, piemēram, krājumus, cenas, peļņu no ieguldītā kapitāla, naudas plūsmu un citus faktorus, kas Savienības ražošanas nozarei izraisa vai varēja izraisīt nopietnu kaitējumu vai rada nopietna kaitējuma draudus.

6. Ieinteresētās personas, kuras iesniegušas informāciju saskaņā ar 5. panta 7. punkta b) apakšpunktu, un attiecīgās valsts pārstāvji pēc rakstiska lūguma var pārbaudīt visu informāciju, kas Komisijai darīta zināma saistībā ar izmeklēšanu, izņemot iekšējo dokumentāciju, kuru sagatavojušas Savienības vai tās dalībvalstu iestādes, ja minētā informācija ir būtiska viņu lietas izklāstā un nav konfidenciāla 12. panta nozīmē, un ja Komisija to izmanto izmeklēšanā. Ieinteresētās personas var sniegt savu viedokli par informāciju, kas darīta pieejama Komisijai. Komisija minēto viedokli ņem vērā, ja ir pietiekami pirmšķietami pierādījumi, kas to pamato.

7. Komisija nodrošina, lai visi izmeklēšanā izmantotie dati un statistika būtu reprezentatīvi, pieejami, saprotami, pārredzami un pārbaudāmi.

8. Tiklīdz ir pieņemts nepieciešamais tehniskais regulējums, Komisija nodrošina ar paroli aizsargātu tiešsaistes piekļuvi nekonfidenciālajai datnei (tiešsaistes platformai), kuru tā pārvalda un ar kuru izplata informāciju, kas ir būtiska un nav konfidenciāla šīs regulas 12. panta nozīmē. Piekļuvi minētajai platformai saņem ieinteresētās personas, dalībvalstis un Eiropas Parlaments.

9. Komisija uzklausa ieinteresētās personas, jo īpaši, ja laikposmā, kas noteikts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētajā paziņojumā, tās iesniegušas rakstisku pieteikumu un parādījušas, ka izmeklēšanas iznākums var ietekmēt šīs personas un ka pastāv īpaši iemesli to mutiskai uzklausīšanai. Komisija ieinteresētās personas uzklausa arī turpmāk, ja ir īpaši iemesli to darīt.

10. Ja informāciju neiesniedz Komisijas noteiktajā termiņā vai ja izmeklēšana tiek būtiski kavēta, Komisija var pieņemt lēmumu, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Ja Komisija konstatē, ka kāda ieinteresētā persona vai trešā persona tai sniegusi nepatiesu vai maldinošu informāciju, tā neņem vērā minēto informāciju un var izmantot pieejamos faktus.

11. Komisija rakstiski informē attiecīgo valsti par izmeklēšanas sākšanu.

7. pants

Iepriekšējas pārraudzības pasākumi

1. Attiecībā uz importu no attiecīgās valsts Komisija var pieņemt iepriekšējas pārraudzības pasākumus, ja kāda ražojuma importa tendence ir tāda, ka tā varētu izraisīt vienu no situācijām, kas minētas 3. un 5. pantā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 17. panta 2. punktā.

2. Iepriekšējas pārraudzības pasākumi ir spēkā ierobežotu laiku. Ja vien nav paredzēts citādi, tie zaudē spēku otrā sešu mēnešu laikposma beigās pēc pirmajiem sešiem mēnešiem pēc to ieviešanas.

8. pants

Pagaidu aizsardzības pasākumu noteikšana

1. Komisija pieņem pagaidu aizsardzības pasākumus kritiskos apstākļos, ja kavēšanās varētu radīt kaitējumu, ko būtu grūti novērst, un to veic saskaņā ar Komisijas pagaidu konstatējumu, balstoties uz 6. panta 5. punktā minētajiem faktoriem, ka ir pietiekami pirmšķietami pierādījumi tam, ka attiecīgās valsts izcelsmes ražojums tiek importēts:

(a)tādā palielinātā daudzumā absolūtā izteiksmē vai attiecībā pret Savienības ražošanas apjomu un ar tādiem nosacījumiem,

(b)kas rada vai draud radīt nopietnu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, un

(c)importa pieaugums ir sakarā ar muitas nodokļu samazinājumu vai atcelšanu šim ražojumam.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 17. panta 2. punktā.

2. Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, ja kāda dalībvalsts pieprasa Komisijas tūlītēju iejaukšanos un ja ir izpildīti 1. punkta nosacījumi, Komisija saskaņā ar procedūru, kura minēta 17. panta 4. punktā, pieņem nekavējoties piemērojamus īstenošanas aktus. Komisija pieņem lēmumu piecās darbdienās pēc pieprasījuma saņemšanas.

3. Pagaidu aizsardzības pasākumus nepiemēro ilgāk par 200 kalendārajām dienām.

4. Ja pagaidu aizsardzības pasākumus atceļ tāpēc, ka izmeklēšanā tiek atklāts, ka 3. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi nav izpildīti, minēto pagaidu aizsardzības pasākumu dēļ iekasētos muitas nodokļus atmaksā automātiski.

5. Pagaidu aizsardzības pasākumus piemēro visiem ražojumiem, kas laisti brīvā apgrozībā pēc minēto pasākumu spēkā stāšanās dienas. Tomēr šādi pasākumi neierobežo tādu ražojumu laišanu brīvā apgrozībā, kas ir jau ceļā uz Savienību, ja šādu ražojumu galamērķi nevar mainīt.

9. pants

Izmeklēšanas un procedūras izbeigšana bez pasākumu noteikšanas

1. Ja izmeklēšanas rezultātā tiek secināts, ka 3. panta 1. pantā izklāstītie nosacījumi nav izpildīti, Komisija publicē lēmumu par izmeklēšanas un procedūras izbeigšanu saskaņā ar 17. panta 3. pantā minēto pārbaudes procedūru.

2. Komisija, pienācīgi ņemot vērā konfidenciālas informācijas aizsardzību 12. panta nozīmē, publisko ziņojumu, kurā izklāstīti tās konstatējumi un pamatoti secinājumi, kas izdarīti par visiem attiecīgajiem faktu un tiesību jautājumiem.

10. pants

Galīgo aizsardzības pasākumu noteikšana

1. Ja izmeklēšanas rezultātā tiek secināts, ka 3. panta 1. pantā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti, Komisija var pieņemt galīgus aizsardzības pasākumus saskaņā ar 17. panta 3. pantā minēto pārbaudes procedūru.

2. Komisija, pienācīgi ņemot vērā konfidenciālas informācijas aizsardzību 12. panta nozīmē, publisko ziņojumu, kurā ietverts to būtisko faktu un apsvērumu kopsavilkums, kas ir svarīgi lēmuma pieņemšanai.

11. pants

Aizsardzības pasākumu ilgums un pārskatīšana

1. Aizsardzības pasākums saglabājas spēkā tikai tik ilgi, cik var būt vajadzīgs, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei vai atvieglotu pielāgošanos. Minētais laikposms nepārsniedz divus gadus, ja vien tas netiek pagarināts saskaņā ar 3. punktu.

2. Aizsardzības pasākums ir spēkā, kamēr nav zināms 3. punktā minētās pārskatīšanas iznākums.

3. Sākotnējo aizsardzības pasākuma termiņu, kā minēts 1. punktā, var pagarināt ilgākais par diviem gadiem, ja aizsardzības pasākums joprojām ir vajadzīgs, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, un ja ir pierādījumi, ka Savienības ražošanas nozare pielāgojas.

4. Pirms tiek pagarināts termiņš saskaņā ar 3. punktu, tiek veikta izmeklēšana pēc kādas dalībvalsts, juridiskas personas vai apvienības, kas nav juridiska persona un kas rīkojas Savienības ražošanas nozares vārdā, pieprasījuma vai pēc Komisijas iniciatīvas, ja, balstoties uz 6. panta 5. punktā minētajiem faktoriem, gūti pietiekami pirmšķietami pierādījumi, ka ir izpildīti 3. punkta nosacījumi.

5. Paziņojumu par izmeklēšanas sākšanu, kas minēts 4. punktā, publicē saskaņā ar 5. panta 6. un 7. punktu. Izmeklēšanu veic saskaņā ar 6. pantu.

6. Lēmumus par pagarinājumu atbilstīgi 3. punktam pieņem saskaņā ar 9. un 10. pantu.

7. Aizsardzības pasākuma kopējais ilgums nepārsniedz četrus gadus, ieskaitot pagaidu aizsardzības pasākumu piemērošanas laikposmu, sākotnējo piemērošanas laikposmu un tā pagarinājumu.

12. pants

Konfidencialitāte

1. Saskaņā ar šo regulu saņemto informāciju izmanto tikai tam mērķim, kam tā tikusi pieprasīta.

2. Bez informācijas sniedzēja skaidri izteiktas piekrišanas neizpauž nedz konfidenciālu informāciju, nedz arī konfidenciāli sniegtu informāciju, kas saņemta atbilstīgi šai regulai.

3. Katrā pieprasījumā ievērot konfidencialitāti norādāmi iemesli, kāpēc informācija ir konfidenciāla. Ieinteresētajām personām, kas sniedz konfidenciālu informāciju, tiek prasīts iesniegt nekonfidenciālu šīs informācijas kopsavilkumu. Šāds kopsavilkums ir pietiekami detalizēts, lai no tā varētu pienācīgi saprast konfidenciāli iesniegtās informācijas būtību. Izņēmuma gadījumos šādas personas var norādīt, ka šādai informācijai nav iespējams izveidot kopsavilkumu. Šādos izņēmuma gadījumos norāda iemeslus, kāpēc nav iespējams izveidot kopsavilkumu. Tomēr, ja informācijas sniedzējs pieprasa nepubliskot informāciju vai nedarīt to zināmu atklātībai pilnībā vai kopsavilkuma veidā un ja šis pieprasījums nav pamatots, attiecīgo informāciju var neņemt vērā.

4. Informāciju katrā ziņā uzskata par konfidenciālu, ja tās izpaušana varētu būtiski negatīvi ietekmēt informācijas sniedzēju vai šādas informācijas avotu.

5. Šā panta 1.–4. punkts neliedz Savienības iestādēm atsaukties uz vispārpieejamu informāciju un jo īpaši uz iemesliem, uz kuriem balstīti lēmumi, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu. Minētās iestādes tomēr ņem vērā attiecīgo fizisko un juridisko personu leģitīmās intereses neatklāt to komercnoslēpumus.

13. pants

Ziņošana

1. Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada ziņojumu par nolīguma, kas noslēgts ar katru attiecīgo valsti, saistību un šīs regulas piemērošanu, īstenošanu un izpildi.

2. Ziņojumā cita starpā iekļauj informāciju par pagaidu un galīgo pasākumu piemērošanu, iepriekšējas pārraudzības pasākumiem, reģionālo pārraudzību un aizsardzības pasākumiem, kā arī izmeklēšanu un procedūru izbeigšanu bez pasākumu noteikšanas.

3. Ziņojumā iekļauj statistikas kopsavilkumu un aplūko tirdzniecības dinamiku ar katru attiecīgo valsti.

4. Eiropas Parlaments viena mēneša laikā pēc Komisijas ziņojuma iesniegšanas var uzaicināt Komisiju uz atbildīgās Parlamenta komitejas ad hoc sanāksmi, lai tā izklāstītu un izskaidrotu visus jautājumus, kas saistīti ar šīs regulas īstenošanu.

5. Komisija šo ziņojumu publisko ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc ziņojuma iesniegšanas Eiropas Parlamentam un Padomei.

14. pants

Citi mehānismi un kritēriji tarifa preferenču vai citu preferenču režīmu pagaidu atcelšanai

1. Ja nolīgumā paredzēti citi mehānismi un kritēriji, kas ļauj pagaidu kārtā atcelt preferences attiecībā uz konkrētiem ražojumiem, Komisija, ja ir izpildīti attiecīgajā nolīgumā izklāstītie nosacījumi, var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko:

(a)aptur preferences attiecīgajam ražojumam;

(b)no jauna ievieš preferences, ja ir izpildīti attiecīgajā nolīgumā izklāstītie nosacījumi;

(c)pielāgo apturēšanu, lai ievērotu attiecīgajā nolīgumā izstrādātos nosacījumus, vai

(d)veic citas nolīgumā minētas darbības.

Šos aktus pieņem saskaņā ar 17. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2. Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, ja kavēšanās ar pagaidu aizsardzības pasākumu noteikšanu radītu kaitējumu, kuru būtu grūti novērst, vai lai novērstu negatīvu ietekmi uz stāvokli Savienības tirgū, kas radusies, jo īpaši importa pieauguma rezultātā vai citos nolīgumā paredzētos gadījumos, Komisija pieņem tūlītēji piemērojamus īstenošanas aktus saskaņā ar 17. panta 4. punktā minēto procedūru.

15. pants

Deleģētie akti

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 16. pantu, lai grozītu pielikumu ar mērķi:

(a)pielikumā pievienot kādu nolīgumu;

(b)papildināt pielikumu ar kādā nolīgumā ietvertiem īpašiem noteikumiem;

(c)pielikumā pievienot ražojumus, kas kādā nolīgumā noteikti kā “paaugstināta riska ražojumi”.

16. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 15. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no [OP – please insert (date of entry into force of this Regulation)]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Saskaņā ar 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

17. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar 4. panta 1. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 260/2009 3 . Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komitejas atzinums jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa komitejas loceklis.

4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 4. pantu.

18. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs