EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 22.3.2018
COM(2018) 143 final
2018/0069(COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1343/2011 par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Priekšlikuma mērķis ir transponēt Savienības tiesību aktos vairākus pasākumus, ko Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija (GFCM) pieņēmusi gadskārtējās sesijās 2015., 2016. un 2017. gadā. GFCM ir reģionāla zvejniecības pārvaldības organizācija, kas izveidota saskaņā ar FAO statūtu XIV pantu; tās galvenais mērķis ir veicināt dzīvo jūras resursu attīstību, saglabāšanu, racionālu pārvaldību un optimālu izmantošanu un akvakultūras ilgtspējīgu attīstību Vidusjūrā, Melnajā jūrā un savienojošajos ūdeņos. GFCM ir tiesības pieņemt lēmumus (“ieteikumus”), kas obligāti pildāmi tās kompetencē esošajā apgabalā; šie akti ir adresēti galvenokārt līgumslēdzējām pusēm, taču var ietvert arī operatoru (piemēram, kuģa kapteiņa) pienākumus. Ieteikumi kļūst saistoši 120 dienu laikā pēc pirmās paziņošanas dienas, ja pret tiem nav izteikti iebildumi.
ES un desmit dalībvalstis (Bulgārija, Horvātija, Kipra, Francija, Grieķija, Itālija, Malta, Slovēnija, Spānija un Rumānija) ir GFCM nolīguma līgumslēdzējas puses. Ciktāl GFCM ieteikumu saturs nav ietverts vai ir tikai daļēji ietverts spēkā esošajos Savienības tiesību aktos, attiecīgie GFCM noteikumi ir tajos jātransponē, lai nodrošinātu šo noteikumu vienādu un faktisku piemērošanu visā Eiropas Savienībā.
GFCM lēmumi pēdējo reizi tika transponēti ar Regulu (ES) Nr. 1343/2011 1 , kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (ES) 2015/2102 2 . Ar pašreizējo priekšlikumu izdarot grozījumus minētajā tiesību aktā, tajā tiks iekļauti transponējamie pasākumi.
•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
Priekšlikums ir saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (KZP). Tas aptver saglabāšanas pasākumus, pārvaldības pasākumus, uzraudzības, kontroles un pārraudzības pasākumus un nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošanas pasākumus. Šie pasākumi attiecas uz heku un sārto dziļūdens garneli Sicīlijas šaurumā, akmeņpleksti Melnajā jūrā, sarkanspuru pageli Alvoranas jūrā un sarkanajiem koraļļiem. Turklāt ar priekšlikumu izveido zvejai ierobežotu apgabalu jeb zvejas lieguma apgabalu Adrijas jūrā (Jabukas / Pomo ieplakas apgabals). Šie pasākumi paredz vairāk nekā spēkā esošā ES regula.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punkts.
•Subsidiaritāte
Priekšlikums ir Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē.
•Proporcionalitāte
Ierosinātais dokuments nodrošinās attiecīgo GFCM pasākumu transponēšanu Savienības tiesību aktos vienīgi ar tādiem pasākumiem, kas ir vajadzīgi izvirzītā mērķa sasniegšanai.
•Juridiskā instrumenta izvēle
Ierosinātais juridiskais instruments: Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko groza spēkā esošu regulu.
Citi instrumenti nebūtu piemēroti šāda iemesla dēļ: regula ir jāgroza ar regulu.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
Apspriešanās ar ieinteresētajām personām vai ietekmes novērtējums nebija vajadzīgs.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Šis pasākums Savienībai nerada papildu izdevumus.
2018/0069 (COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1343/2011 par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1)Nolīgums par Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas izveidi (“GFCM nolīgums”) nodrošina atbilstošu satvaru daudzpusējai sadarbībai ar mērķi veicināt to, lai dzīvo jūras resursu attīstība, saglabāšana, racionāla pārvaldība un optimāla izmantošana Vidusjūrā un Melnajā jūrā atbilstu līmenim, kas uzskatāms par ilgtspējīgu, un radītu zemu izsīkšanas risku.
(2)Eiropas Savienība, kā arī Bulgārija, Grieķija, Spānija, Francija, Horvātija, Itālija, Kipra, Malta, Rumānija un Slovēnija ir GFCM nolīguma līgumslēdzējas puses.
(3)GFCM pieņemtie ieteikumi tās līgumslēdzējām pusēm ir saistoši. Tā kā Savienība ir GFCM nolīguma līgumslēdzēja puse, minētie ieteikumi Savienībai ir saistoši, un tāpēc tie būtu jāievieš Savienības tiesību aktos, ja vien ieteikumu saturs tajos jau nav ietverts.
(4)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1343/2011 nosaka dažus noteikumus par zveju GFCM nolīguma apgabalā. Tā ir piemērots leģislatīvais akts, ar ko īstenot Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) pieņemto, bet Savienības tiesību aktos vēl neietverto GFCM ieteikumu saturu.
(5)Gadskārtējā sesijā 2015. gadā GFCM pieņēma Ieteikumu GFCM/39/2015/2 par minimālo standartu kopuma noteikšanu zvejniecībām, kurās ar grunts trali zvejo bentisko sugu krājumos Sicīlijas šaurumā. Minētie standarti ietver tehniskus saglabāšanas pasākumus attiecībā uz sārto dziļūdens garneli (Parapenaeus longirostris) un heku (Merluccius merluccius). Minētie pasākumi jau ir daļēji iekļauti Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006 3 III pielikumā, kurā noteikti attiecīgo sugu minimālie references izmēri. Tomēr ar Regulu (ES) Nr. 1343/2011 Savienības tiesību aktos vēl būtu jāievieš Ieteikumā 39/2015/2 iekļautie pasākumi, kas attiecas uz flotes pārvaldību.
(6)Gadskārtējā sesijā 2015. gadā GFCM pieņēma Ieteikumu GFCM/39/2015/3, ar ko izveido pasākumu kopumu ar mērķi aizkavēt, novērst un izskaust nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju akmeņplekstes (Psetta maxima) zvejniecībās Melnajā jūrā. Vairums minēto pasākumu jau ir paredzēti Komisijas Regulā (EK) Nr. 26/2004 4 , Padomes Regulā (EK) Nr. 1005/2008 5 , Padomes Regulā (EK) Nr. 1224/2009 6 , Regulā (ES) Nr. 1380/2013 7 , Regulā (ES) Nr. 1343/2011 un Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 404/2011 8 . Tomēr vairāki flotes pārvaldības pasākumi, kas noteikti Ieteikumā 39/2015/2, Savienības tiesību aktos nav ietverti un tāpēc būtu jāiekļauj Regulā (ES) Nr. 1343/2011.
(7)Gadskārtējā sesijā 2016. gadā GFCM pieņēma Ieteikumu GFCM/40/2016/4, ar ko izveido daudzgadu pārvaldības plānu zvejniecībām, kuras izmanto heka un sārtās dziļūdens garneles krājumus Sicīlijas šaurumā (12.–16. ģeogrāfiskais apakšapgabals). Daži minētā daudzgadu plāna elementi jau ir paredzēti Komisijas Regulā (EK) Nr. 26/2004 un Regulā (ES) Nr. 1380/2013. Tomēr daži citi Ieteikumā 40/2016/4 noteiktie pasākumi Savienības tiesību aktos nav ietverti un tāpēc būtu jāiekļauj Regulā (ES) Nr. 1343/2011.
(8)Gadskārtējā sesijā 2017. gadā GFCM uz divu gadu pārejas periodu pieņēma Ieteikumu GFCM/41/2017/2 par sarkanspuru pageles zvejniecību pārvaldību Alvoranas jūrā (1., 2. un 3. ģeogrāfiskais apakšapgabals). Minētā ieteikuma operacionālais mērķis ir panākt, lai zvejas izraisīta sarkanspuru pageles mirstība saglabātos saskaņotu piesardzīgas pieejas references rādītāju robežās, un pēc iespējas drīzāk sasniegt vai uzturēt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu.
(9)Gadskārtējā sesijā 2017. gadā GFCM pieņēma Ieteikumu GFCM/41/2017/3 par zvejas lieguma apgabala izveidi Jabukas / Pomo ieplakā Adrijas jūrā.
(10)Gadskārtējā sesijā 2017. gadā GFCM pieņēma Ieteikumu GFCM/41/2017/4 par daudzgadu pārvaldības plānu akmeņplekstes zvejniecībām 29. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā (Melnā jūra). Ieteikumā ir noteikts pārvaldības pasākumu, tehnisko pasākumu, flotes pasākumu un kontroles pasākumu kopums, kas uzskatāms par izmēģinājuma projektu ar mērķi apkarot akmeņplekstes NNN zveju Melnajā jūrā. Daži minētā daudzgadu plāna elementi jau ir paredzēti Komisijas Regulā (EK) Nr. 26/2004, Padomes Regulā (EK) Nr. 1005/2008 9 , Padomes Regulā (EK) Nr. 1224/2009 10 , Regulā (ES) Nr. 1380/2013, Regulā (ES) Nr. 1343/2011 un Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 404/2011 11 . Tomēr daži citi Ieteikumā 41/2017/4 noteiktie pasākumi Savienības tiesību aktos nav ietverti un tāpēc būtu jāiekļauj Regulā (ES) Nr. 1343/2011.
(11)Gadskārtējā sesijā 2017. gadā GFCM pieņēma Ieteikumu GFCM/41/2017/5, ar ko izveido reģionālu adaptīvu pārvaldības plānu sarkano koraļļu izmantošanai Vidusjūrā.
(12)Gadskārtējā sesijā 2017. gadā GFCM pieņēma Ieteikumu GFCM/41/2017/8 par starptautisku kopīgas inspekcijas un pārraudzības shēmu, kura darbojas ārpus valstu jurisdikcijā esošiem ūdeņiem 12., 13., 14., 15. un 16. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā (Sicīlijas šaurums) un kurā dalībvalstis var nolemt piedalīties. Lai nodrošinātu atbilstību kopējai zivsaimniecības politikai, Savienībā ir pieņemti tiesību akti, ar kuriem izveido kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes sistēmu, kas ietver cīņu pret nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas darbībām. Konkrētāk, ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 12 ir izveidota Savienības kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes sistēma, kurā izmanto visaptverošu un integrētu pieeju, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem. Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011 13 nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Regula (EK) Nr. 1224/2009. Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008 14 ir izveidota Kopienas sistēma, kuras mērķis ir aizkavēt, novērst un izskaust nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju. Minētajās regulās jau ir paredzēti vairāki Ieteikumā GFCM/41/2017/8 noteiktie pasākumi. Tāpēc minētie pasākumi šajā regulā nav jāiekļauj. Tomēr daži citi minētajā ieteikumā noteiktie pasākumi Savienības tiesību aktos nav ietverti un tāpēc būtu jāiekļauj Regulā (ES) Nr. 1343/2011.
(13)Tāpēc Regula (ES) Nr. 1343/2011 būtu attiecīgi jāgroza,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1343/2011
Regulu (ES) Nr. 1343/2011 groza šādi:
(1)regulas 3. pantu groza šādi:
(a)ievadteikumu aizstāj ar šādu:
“Papildus definīcijām, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1380/2013* 4. pantā, Regulas (EK) Nr. 1967/2006 2. pantā un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 4. pantā, šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
–––––––––
(*) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).”;
(b)pievieno šādu e) un f) punktu:
“e)“buferzona” ir zona, kas ap zvejas lieguma apgabalu izveidota, lai nepieļautu nejaušu piekļuvi šim apgabalam;
f)“kā mērķsugu zvejot sarkanspuru pageli” nozīmē veikt zvejas darbības, kurās gūtie un uz kuģa paturētie vai izkrautie sarkanspuru pageles daudzumi pēc šķirošanas veido vairāk nekā 20 % no vienā plūdmaiņu ciklā gūtās nozvejas dzīvsvara.”;
(2)iekļauj šādu 10.a pantu:
“10.a pants
Zvejas lieguma apgabali Sicīlijas šaurumā
Zveja ar grunts trali ir aizliegta:
(1)zvejas lieguma apgabalā “Aventūras sēkļa austrumdaļa”, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:
–37° 23,850′ N, 12° 30,072′ E,
–37° 23,884′ N, 12° 48,282′ E,
–37° 11,567′ N, 12° 48,305′ E,
–37° 11,532′ N, 12° 30,095′ E;
(2)zvejas lieguma apgabalā “Dželas baseina rietumdaļa”, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:
–37° 12,040′ N, 13° 17,925′ E,
–37° 12,047′ N, 13° 36,170′ E,
–36° 59,725′ N, 13° 36,175′ E,
–36° 59,717′ N, 13° 17,930′ E;
(3)zvejas lieguma apgabalā “Maltas sēkļa austrumdaļa”, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:
–36° 12,621′ N, 15° 13,338′ E,
–36° 12,621′ N, 15° 26,062′ E,
–36° 59,344′ N, 15° 26,062′ E,
–36° 59,344′ N, 15° 13,338′ E.”;
(3)iekļauj šādu 10.b, 10.c, 10.d un 10.e pantu:
“10.b pants
Buferzonas Sicīlijas šaurumā
1.Ap 10.a panta 1. punktā minēto zvejas lieguma apgabalu “Aventūras sēkļa austrumdaļa” izveido buferzonu, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:
–37° 24,849′ N, 12° 28,814′ E,
–37° 24,888′ N, 12° 49,536′ E,
–37° 10,567′ N, 12° 49,559′ E,
–37° 10,528′ N, 12° 28,845′ E.
2.Ap 10.a panta 2. punktā minēto zvejas lieguma apgabalu “Dželas baseina rietumdaļa” izveido buferzonu, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:
–37° 13,041′ N, 13° 16,672′ E,
–37° 13,049′ N, 13° 37,422′ E,
–36° 58,723′ N, 13° 37,424′ E,
–36° 58,715′ N, 13° 16,682′ E.
3.Ap 10.a panta 3. punktā minēto zvejas lieguma apgabalu “Maltas sēkļa austrumdaļa” izveido buferzonu, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:
–36° 13,624′ N, 15° 12,102′ E,
–36° 13,624′ N, 15° 27,298′ E,
–36° 58,342′ N, 15° 27,294′ E,
–36° 58,342′ N, 15° 12,106′ E.
4.Kuģi, kas šajā pantā minētajās buferzonās veic zvejas darbības ar grunts trali, nodrošina kuģu satelītnovērošanas sistēmas (VMS) signālu pārraidīšanu atbilstošā biežumā. Kuģi, kas nav aprīkoti ar VMS transponderu un plāno ar grunts trali zvejot buferzonās, ir aprīkoti ar jebkādu citu ģeolokalizācijas sistēmu, kura dod kontroles iestādēm iespēju izsekot to darbības.
10.c pants
Zvejas ierobežojumi Jabukas / Pomo ieplakas apgabalā Adrijas jūrā
1.Atpūtas zveja un zveja ar grunts tīkliem, grunts traļiem, nostiprinātām āķu jedām un zivju krātiņveida lamatām ir aizliegta apgabalā, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:
–43° 32,044' N, 15° 16,501' E,
–43° 05,452' N, 14° 58,658' E,
–43° 03,477' N, 14° 54,982' E,
–42°50,450' N, 15°07,431' E,
–42°55,618' N, 15°18,194' E,
–43°17,436' N, 15°29,496' E,
–43°24,758' N, 15°33,215' E.
2.Katru gadu laikā no 1. septembra līdz 31. oktobrim zveja ar grunts tīkliem, grunts traļiem, nostiprinātām āķu jedām un zivju krātiņveida lamatām ir aizliegta apgabalā, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:
–43° 03,477' N, 14° 54,982' E,
–42° 49,811' N, 14° 29,550' E,
–42° 35,205' N, 14° 59,611' E,
–42° 49,668' N, 15° 05,802' E,
–42° 50,450' N, 15° 07,431' E.
3.Katru gadu laikā no 1. septembra līdz 31. oktobrim atpūtas zveja un zveja ar grunts tīkliem, grunts traļiem, nostiprinātām āķu jedām un zivju krātiņveida lamatām ir aizliegta apgabalā, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:
–43°17,436' N, 15°29,496' E,
–43°24,758' N, 15°33,215' E,
–43°20,345' N, 15°47,012' E,
–43°18,150' N, 15°51,362' E,
–43°13,984' N, 15°55,232' E,
–43°12,873' N, 15°52,761' E,
–43°13,494' N, 15°40,040' E.
10.d pants
Kuģi, kam atļauts zvejot Jabukas / Pomo ieplakas apgabalā
1.Neskarot 10.c panta 2. un 3. punktu, komerciālas zvejas darbības, ko veic ar grunts tīkliem, grunts traļiem, nostiprinātām āķu jedām un zivju krātiņveida lamatām, minētajos punktos norādītajā apgabalā ir atļautas tikai tad, ja kuģim ir īpaša atļauja un ja tas var pierādīt, ka tas vēsturiski ir veicis zvejas darbības attiecīgajos apgabalos.
2.Atļauju saņēmušiem kuģiem, kas zvejo ar grunts trali, ir tiesības zvejot tikai sestdienās un svētdienās no plkst. 5.00 līdz plkst. 22.00. Atļauju saņēmušiem kuģiem, kas zvejo ar grunts tīkliem, nostiprinātām āķu jedām un zivju krātiņveida lamatām, ir tiesības zvejot tikai no pirmdienas plkst. 5.00 līdz ceturtdienas plkst. 22.00.
3.Kuģiem, kuriem 10.c panta 2. un 3. punktā minētajā apgabalā ir atļauts zvejot ar šā panta 1. punktā minētajiem zvejas rīkiem, ir zvejas atļauja, ko dalībvalsts izdevusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu.
4.Dalībvalstis ne vēlāk kā 2018. gada 30. aprīlī paziņo GFCM izpildsekretariātam atļauju saņēmušo kuģu sarakstu, kas sagatavots par 2018. gadu, un pēc tam katru gadu ne vēlāk kā 30. aprīlī – atļauju saņēmušo kuģu sarakstu, kas sagatavots par nākamo gadu. Par katru kuģi sarakstā ir iekļauta šāda informācija:
(a)kuģa nosaukums;
(b)kuģa reģistrācijas numurs;
(c)GFCM unikālais identifikators (valsts ISO trīsburtu kods un 9 cipari, piemēram, xxx000000001);
(d)iepriekšējais nosaukums (ja ir);
(e)iepriekšējais karogs (ja ir);
(f)ziņas par iepriekšēju svītrošanu no citiem reģistriem (ja ir);
(g)starptautiskais radio izsaukuma signāls (ja ir);
(h)kuģa tips, lielākais garums (LOA) un bruto tilpība (GT), un/vai reģistrētā bruto tilpība (GRT);
(i)īpašnieka(-u) un operatora(-u) vārds, uzvārds vai nosaukums, adrese;
(j)galvenais(-ie) zvejas rīks(-i), ko izmanto, lai zvejotu zvejas lieguma apgabalā;
(k)sezonas laikposms, kurā atļauts zvejot zvejas lieguma apgabalā;
(l)zvejas dienu skaits, ko kuģis var izmantot;
(m)apstiprinātā osta.
5.Atļauju saņēmušie zvejas kuģi nozvejas no bentiskajiem krājumiem izkrauj tikai apstiprinātās ostās. Šajā nolūkā katra attiecīgā dalībvalsts apstiprina ostas, kurās atļauts izkraut zvejas lieguma apgabalā “Jabukas / Pomo ieplaka” gūtās nozvejas. Minēto ostu sarakstu GFCM sekretariātam katru gadu paziņo līdz 30. aprīlim.
6.Uz zvejas kuģiem, kuriem 10.c panta 2. un 3. punktā minētajos apgabalos ir atļauts zvejot ar šā panta 1. punktā minētajiem zvejas rīkiem, ir VMS un/vai AIS sistēmas, kas darbojas pareizi, un uz kuģa esošie vai izmantotie zvejas rīki ir pienācīgi identificēti, numurēti un marķēti, pirms tiek sāktas zvejas darbības vai kuģošana minētajos apgabalos.
7.Zvejas kuģiem, kas aprīkoti ar grunts tīkliem, grunts traļiem, nostiprinātām āķu jedām un zivju krātiņveida lamatām, bet nav saņēmuši atļauju, ir atļauts tranzītā šķērsot zvejas lieguma apgabalu, ja tie ir uzņēmuši taisnu kursu, virzās ar konstantu ātrumu, kas nav mazāks par 7 mezgliem, un uz tiem darbojas VMS un/vai AIS.
10.e pants
Telpiskie / laiciskie ierobežojumi Alvoranas jūrā
1.Ņemot vērā pieejamo zinātnisko ieteikumu, dalībvalstis var noteikt telpiskus / laiciskus ierobežojumus Alvoranas jūrā (GFCM 1., 2. un 3. ģeogrāfiskais apakšapgabals, kas definēts I pielikumā), kuros zvejas darbības ir aizliegtas vai ierobežotas tādēļ, lai aizsargātu sarkanspuru pageles mazuļu un/vai nārsta baru uzturēšanās apgabalus.
2.Līdz 2019. gada 31. janvārim dalībvalstis GFCM paziņo apgabalus un ierobežojumus, ko tās noteikušas.”;
(4)II sadaļā iekļauj šādu IIa nodaļu:
“IIa NODAĻA
ZVEJAS AIZLIEGUMA SEZONAS MELNAJĀ JŪRĀ
14.a pants
Aizlieguma periods akmeņplekstes nārsta sezonā Melnajā jūrā
1.Katru gadu laikā no aprīļa līdz jūnijam katra attiecīgā dalībvalsts Melnajā jūrā nosaka aizlieguma periodu, kas ilgst vismaz divus mēnešus.
2.Dalībvalstis drīkst noteikt papildu telpiskus / laiciskus ierobežojumus, kuros zvejas darbības ir aizliegtas vai ierobežotas tādēļ, lai aizsargātu akmeņplekstes mazuļu baru uzturēšanās apgabalus.”;
(5)iekļauj šādu 16.ca un 16.cb pantu:
“16.ca pants
Sarkano koraļļu vākšanas aizliegumi piesardzības nolūkā
1.Kad ir sasniegts 2. un 3. punktā noteiktais sarkano koraļļu nozvejas robežlielums, dalībvalstis uz laiku aizliedz sarkano koraļļu zveju attiecīgajā apgabalā.
2.Nozvejas robežlielumu uzskata par sasniegtu, kad sarkano koraļļu audzes, kuru pamatnes diametrs ir mazāks par 7 mm, pārsniedz 25 % no kopējās nozvejas, kas konkrētā gadā ievākta konkrētā sarkano koraļļu sēklī.
3.Ja koraļļu sēkļi vēl nav pienācīgi identificēti, 1. punktā minēto nozvejas robežlielumu un aizliegumu piemēro GFCM statistiskā taisnstūra mērogā.
4.Šā panta 1. punktā minētajā lēmumā, ar ko nosaka aizliegumu, dalībvalstis nosaka attiecīgo ģeogrāfisko apgabalu, aizlieguma ilgumu un nosacījumus, kas aizlieguma laikā reglamentē zvejniecības minētajā apgabalā.
5.Dalībvalstis, kas nosaka aizliegumus, par to nekavējoties informē GFCM sekretariātu un Komisiju.
16.cb pants
Telpiskie / laiciskie aizliegumi
Dalībvalstis, kas aktīvi vāc sarkanos koraļļus, ne vēlāk kā 2019. gada 1. janvārī, pamatojoties uz pieejamo zinātnisko ieteikumu, sarkano koraļļu aizsardzības nolūkā ievieš papildu aizliegumus.”;
(6)iekļauj šādu IIa sadaļu:
“IIa SADAĻA
ZVEJAS KAPACITĀTE UN ZVEJAS IESPĒJAS
16.m pants
Sarkano koraļļu nozvejas limiti
Katra dalībvalsts drīkst izveidot Vidusjūras sarkano koraļļu diennakts un/vai gada nozvejas individuālo limitu sistēmu.
16.n pants
Zvejas flotes kapacitāte vai zvejas piepūle attiecībā uz sarkanspuru pageli Alvoranas jūrā
1.Vēlākais 2020. gadā dalībvalstis zvejas flotes kapacitāti vai zvejas piepūli stabilizē līmenī, kas iepriekšējos divos gados atļauts un īstenots sarkanspuru pageles krājuma izmantošanai Alvoranas jūrā (GFCM 1., 2. un 3. ģeogrāfiskais apakšapgabals, kas definēts I pielikumā).
2.Zvejas flotes kapacitātes vai zvejas piepūles ierobežojumus, kas minēti 1. punktā, piemēro visiem komerciālās un atpūtas zvejas kuģiem, kas zvejo sarkanspuru pageli.”;
(7)regulas 17.a pantu svītro;
(8)III sadaļā pievieno šādu III un IV nodaļu:
“III NODAĻA
Koraļļu zvejniecību kontrole
22.a pants
Sarkano koraļļu zvejas atļaujas
1.Kuģiem un zvejniekiem, kam atļauts vākt sarkanos koraļļus Vidusjūrā, ir derīga zvejas atļauja, kurā norādīti tehniskie nosacījumi, ar kādiem zvejniecība drīkst darboties.
2.Bez 1. punktā minētās atļaujas sarkanos koraļļus ir aizliegts vākt, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, pārvietot, uzglabāt, pārdot vai izstādīt vai piedāvāt pārdošanai.
3.Dalībvalstis kārto atjauninātu 1. punktā minēto zvejas atļauju reģistru un katru gadu ne vēlāk kā 30. aprīlī nosūta GFCM sekretariātam un Komisijai sarakstu ar kuģiem, kam izdotas atļaujas. Minētajā sarakstā par katru kuģi ir iekļauta šāda informācija:
(a)kuģa nosaukums;
(b)kuģa reģistrācijas numurs (kods, ko piešķīrusi līgumslēdzēja puse);
(c)GFCM reģistrācijas numurs (valsts ISO trīsburtu kods un 9 cipari, piemēram, xxx000000001);
(d)reģistrācijas osta (pilns ostas nosaukums);
(e)iepriekšējais nosaukums (ja ir);
(f)iepriekšējais karogs (ja ir);
(g)ziņas par iepriekšēju svītrošanu no citiem reģistriem (ja ir);
(h)starptautiskais radio izsaukuma signāls (ja ir);
(i)VMS vai cits kuģa ģeolokalizācijas aprīkojums (norādīt, ir vai nav);
(j)kuģa tips, lielākais garums (LOA) un bruto tilpība (GT), un/vai reģistrētā bruto tilpība (GRT), un dzinēja jauda (kW);
(k)drošuma un drošības aprīkojums novērotāja(-u) uzņemšanai uz kuģa (norādīt, ir vai nav);
(l)periods, kurā atļauts zvejot sarkanos koraļļus;
(m)apgabals(-i), kurā(-os) atļauts zvejot sarkanos koraļļus: GFCM ģeogrāfiskie apakšapgabali un GFCM statistiskā koordinātu tīkla šūnas;
(n)līdzdalība pētniecības programmās, ko vada valsts / starptautiskie zinātniskie institūti (norādīt, ir vai nav, sniegt īsu aprakstu).
4.Dalībvalstis nepalielina zvejas atļauju skaitu tik ilgi, kamēr zinātniskais ieteikums neliecina par sarkano koraļļu populāciju labvēlīgu stāvokli.
22.b pants
Sarkano koraļļu nozveju reģistrēšana
1.Tie zvejnieki vai to kuģu kapteiņi, kam ir atļauts vākt sarkanos koraļļus, pēc zvejas operācijas vai – pilnas dienas zvejas reisu gadījumā – ne vēlāk kā pēc izkraušanas ostā reģistrē nozvejas dzīvsvaru un, ja iespējams, audžu skaitu.
2.Uz zvejas kuģiem, kam ir atļauts vākt sarkanos koraļļus, ir zvejas žurnāls, kurā neatkarīgi no nozvejas dzīvsvara reģistrē sarkano koraļļu dienas nozvejas un katrā apgabalā un dziļumā veiktās zvejas darbības, tostarp zvejas dienu un ieniršanas reižu skaitu. Minēto informāciju kompetentajām valsts iestādēm paziņo termiņā, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. panta 6. punktā.
22.c pants
Iepriekšējs paziņojums par sarkanajiem koraļļiem
Divas līdz četras stundas pirms paredzamā ostā ierašanās laika zvejas kuģu kapteiņi vai viņu pārstāvji paziņo attiecīgajām iestādēm šādu informāciju:
(a)paredzamais ierašanās laiks;
(b)zvejas kuģa ārējās identifikācijas numurs un nosaukums;
(c)aplēstais uz kuģa paturēto sarkano koraļļu daudzums (dzīvsvars) un, ja iespējams, audžu skaits;
(d)informācija par ģeogrāfisko apgabalu, kurā gūta nozveja.
22.d pants
Sarkano koraļļu izkraušanai apstiprinātās ostas
Atļauju saņēmušie zvejnieki vai zvejas kuģi sarkano koraļļu nozvejas izkrauj tikai apstiprinātās ostās. Šajā nolūkā katra dalībvalsts apstiprina ostas, kurās ir atļauta sarkano koraļļu izkraušana un katru gadu līdz 30. aprīlim paziņo šo ostu sarakstu GFCM sekretariātam, izņemot gadījumus, kad jau paziņotās apstiprinātās ostas nav mainījušās.
22.e pants
Sarkano koraļļu izkrāvumu kontrole
Katra dalībvalsts izveido kontroles programmu, kas pamatojas uz riska analīzi un jo īpaši paredzēta tam, lai verificētu izkrāvumus un validētu zvejas žurnālus.
22.f pants
Sarkano koraļļu pārkraušana citā kuģī
Pārkraut sarkanos koraļļus citā kuģī, atrodoties jūrā, ir aizliegts.
22.g pants
Zinātniskā informācija par sarkanajiem koraļļiem
Dalībvalstis, kurām ir zvejas flote, kas kā mērķsugu zvejo sarkanos koraļļus, nodrošina to, ka ir ieviests pienācīgas zvejniecību un nozveju zinātniskās uzraudzības mehānisms, kas dod GFCM Zinātniskajai padomdevējai komitejai iespēju sniegt aprakstošu informāciju un ieteikumu vismaz par:
(a)īstenoto zvejas piepūli (piem., zvejas ieniršanas reižu skaitu nedēļā) un katra krājuma kopējās nozvejas apjomiem vietējā, valsts vai starptautiskā līmenī;
(b)saglabāšanas un zvejniecības pārvaldības references rādītājiem nolūkā vēl vairāk pilnveidot reģionālo pārvaldības plānu saskaņā ar mērķi panākt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu un zemu krājuma izsīkšanas risku;
(c)bioloģisko un sociālekonomisko ietekmi, kādu radītu alternatīvi pārvaldības scenāriji, tostarp ielaides / izlaides kontrole un/vai tehniskie pasākumi, ko ierosinājušas GFCM līgumslēdzējas puses;
(d)iespējamajiem telpiskajiem / laiciskajiem aizliegumiem ar mērķi saglabāt zvejniecības ilgtspēju.
IV NODAĻA
KONTROLES PASĀKUMI DAŽOS ĢEOGRĀFISKAJOS APAKŠAPGABALOS
1. iedaļa
Sarkanspuru pageles zvejniecību kontrole Alvoranas jūrā
22.h pants
Ziņojumi par sarkanspuru pageles dienas nozveju un piezveju
Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantu, dalībvalstis izveido mehānismu, kas nodrošina to, ka neatkarīgi no nozvejas dzīvsvara tiek ziņots par visām sarkanspuru pageles komerciālajām dienas nozvejām un piezvejām Alvoranas jūrā (GFCM 1., 2. un 3. ģeogrāfiskais apakšapgabals, kas definēts I pielikumā). Minētās sugas nozvejas, kas gūtas atpūtas zvejā, dalībvalstis reģistrē vai aplēš.
22.i pants
Zvejas atļaujas un zvejas darbības
1.Dalībvalstis izveido reģistru ar zvejas kuģiem, uz kuriem atļauts pārvadāt vai no kuriem atļauts izkraut sarkanspuru pageles daudzumus, kas nozvejoti Alvoranas jūrā un pēc šķirošanas veido vairāk nekā 20 % viena plūdmaiņu cikla laikā gūtās nozvejas dzīvsvara.
2.Zvejas kuģiem, kas kā mērķsugu zvejo sarkanspuru pageli, zvejas darbības ir atļauts veikt tikai tad, ja tās ir norādītas derīgā zvejas atļaujā, kuru izdevušas kompetentās iestādes un kurā norādīti tehniskie nosacījumi, ar kādiem šādas darbības drīkst tikt veiktas. Atļaujā ir iekļauti VIII pielikumā norādītie dati.
3.Dalībvalstis GFCM sekretariātam:
a)katru gadu līdz februāra beigām paziņo to darbojošos kuģu sarakstu, kam par kārtējo vai nākamo gadu vai gadiem ir izsniegta zvejas atļauja; sarakstā ir iekļauti VIII pielikumā norādītie dati;
b)katru gadu līdz novembra beigām, sākot ar 2018. gada 30. novembri, bet ne vēlāk kā no 2020. gada 30. novembra sniedz ziņojumu par 22.i panta 1. punktā minēto kuģu veiktajām zvejas darbībām, kurš sagatavots agregētā formā un satur vismaz šādu informāciju:
i)zvejas dienu skaits,
ii)izmantošanas apgabals un
iii)sarkanspuru pageles nozvejas un piezvejas.
4.Visi kuģi, kuru lielākais garums pārsniedz 12 metrus un kuriem ir atļauts kā mērķsugu zvejot sarkanspuru pageli, ir aprīkoti ar kuģu satelītnovērošanas sistēmu (VMS) vai jebkādu citu ģeolokalizācijas sistēmu, kas dod kontroles iestādēm iespēju izsekot to darbības.
22.j pants
Zinātniskā uzraudzība
Dalībvalstis, kam ir zvejas flotes, kuras kā mērķsugu zvejo sarkanspuru pageli, vāc aprakstošus datus vismaz par:
a)zvejas rīku parametriem, cita starpā āķu jedas un nostiprināto tīklu maksimālo garumu un āķu skaitu, veidu un lielumu;
b)īstenoto zvejas piepūli (piem., zvejas dienu skaitu nedēļā) un komerciālo zvejas flotu vispārējiem nozvejas apjomiem; būtu jāsniedz arī atpūtas zvejā gūto nozveju aplēses;
c)saglabāšanas un pārvaldības references rādītājiem nolūkā izveidot ilgtspējīgu zvejniecību daudzgadu pārvaldības plānus saskaņā ar mērķi panākt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu un zemu krājuma izsīkšanas risku;
d)sociālekonomisko ietekmi, kādu radītu alternatīvi pārvaldības scenāriji, tostarp ielaides / izlaides kontrole un/vai tehniskie pasākumi, uz ko norādījusi GFCM un/vai līgumslēdzējas puses;
e)iespējamajiem telpiskajiem / laiciskajiem zvejas aizliegumiem ar mērķi saglabāt zvejniecības ilgtspēju;
f)atpūtas zvejas iespējamo ietekmi uz sarkanspuru pageles krājuma(-u) stāvokli.
2. iedaļa
Sicīlijas šaurums
22.k pants
Atļauja ar grunts trali zvejot bentisko sugu krājumos Sicīlijas šaurumā
1.Kuģiem, kas ar grunts traļiem zvejo bentisko sugu krājumos Sicīlijas šaurumā (GFCM 12., 13., 14., 15. un 16. ģeogrāfiskais apakšapgabals, kas definēts I pielikumā), ir atļauts veikt tikai konkrētas zvejas darbības, kas norādītas derīgā zvejas atļaujā, kuru izdevušas kompetentās iestādes un kurā norādīti tehniskie nosacījumi, ar kādiem veicamas šādas darbības.
2. Zvejas atļaujā, kas minēta 1. punktā, papildus Regulas (ES) 2017/218 I pielikumā noteiktajiem datiem ir iekļauti šādi dati:
(a)GFCM reģistrācijas numurs;
(b)iepriekšējais nosaukums (ja ir);
(c)iepriekšējais karogs (ja ir);
(d)ziņas par iepriekšēju svītrošanu no citiem reģistriem (ja ir).
22.l pants
Starptautiskā kopīgas inspekcijas un pārraudzības shēma Sicīlijas šaurumā
1.Lai nodrošinātu 10.a un 10.b panta noteikumu ievērošanu, dalībvalstis drīkst veikt inspekcijas un pārraudzības pasākumus saskaņā ar starptautisku kopīgas inspekcijas un pārraudzības shēmu (“shēma”), kura aptver ārpus valstu jurisdikcijas esošos ūdeņus GFCM 12., 13., 14., 15. un 16. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā, kas definēts I pielikumā (“inspekcijas un pārraudzības apgabals”).
2.Katra dalībvalsts katru gadu ne vēlāk kā 1. decembrī paziņo GFCM sekretariātam sarakstu ar to pilnvaroto inspektoru vārdiem un uzvārdiem, kuriem atļauts veikt inspekciju un pārraudzību 1. punktā minētajā apgabalā.
3.Inspektori nēsā līdzi identitāti apliecinošu dokumentu, ko izdevušas karoga dalībvalsts iestādes un kas sagatavots IV pielikumā noteiktajā formā.
4.Katra attiecīgā dalībvalsts iepriekšējā gadā līdz 15. decembrim vai pēc iespējas laicīgāk pirms inspekcijas darbību sākšanas paziņo GFCM sekretariātam inspekcijai un pārraudzībai izmantojamo kuģu un gaisa kuģu nosaukumus.
5.Kuģiem, kuri saskaņā ar shēmu veic nogādāšanas uz kuģa un inspekcijas pienākumus, ir īpašs karogs vai vimpelis, kas aprakstīts V pielikumā.
6.Dalībvalsts, savstarpēji vienojoties ar citu GFCM līgumslēdzēju pusi, drīkst inspektorus, kurus tā norīkojusi darbam shēmā, izvietot uz minētās citas līgumslēdzējas puses inspekcijas platformas. Par šādu izvietošanu tā iepriekš paziņo GFCM sekretariātam.
7.Katra dalībvalsts nodrošina to, ka ikviena inspekcijas platforma, kam ir tiesības uz tās karogu un kas darbojas 1. punktā minētajā apgabalā, ja vien iespējams, katru dienu uztur drošus sakarus ar visām citām inspekcijas platformām, kas darbojas minētajā apgabalā, lai šādi apmainītos ar darbību koordinēšanai vajadzīgo informāciju.
8.Katra dalībvalsts, kas veic inspekciju vai pārraudzību 1. punktā minētajā apgabalā, katrai inspekcijas platformai tūlīt pēc tās ieiešanas apgabalā iesniedz sarakstu, kurā uzskaitīti novērošanas gadījumi, inspektoru nogādāšanas uz kuģa un inspekcijas, ko tā veikusi iepriekšējā desmit dienu periodā, un norādīti datumi, koordinātas un visa cita attiecīgā informācija.
22.m pants
Inspekciju veikšana
1.Katra dalībvalsts, kas veic inspekcijas 22.k panta 1. punktā minētajā apgabalā, nodrošina, ka tās inspektori:
(a)pirms uzkāpšanas uz kuģa paziņo zvejas kuģim inspekcijas kuģa nosaukumu;
(b)uz inspekcijas kuģa un inspektoru nogādājošā kuģa izkar V pielikumā aprakstīto vimpeli;
(c)ierobežo katras inspekcijas grupas lielumu līdz trīs inspektoriem.
2.Tūlīt pēc uzkāpšanas uz kuģa inspektors zvejas kuģa kapteinim uzrāda IV pielikumā aprakstīto identitātes apliecību. Inspekcijas veic vienā no GFCM oficiālajām valodām un, ja iespējams, valodā, kuru pārvalda zvejas kuģa kapteinis.
3.Inspektori savā izziņas darbā aprobežojas ar to, ka verificē, vai attiecīgā kuģa karoga valsts ievēro 10.a un 10.b pantu.
4.Inspektori sagatavo inspekcijas ziņojumu VI pielikumā noteiktajā formā.
5.Inspektori paraksta ziņojumu, klātesot kuģa kapteinim, kuram ir tiesības parakstīšanas brīdī vai pirms tam pievienot ziņojumam piezīmes, ko viņš uzskata par piemērotām un kas viņam arī jāparaksta.
6.Ziņojuma eksemplārus nodod kuģa kapteinim un inspicējošās puses iestādēm, kuras tos nosūta inspicētā kuģa karoga valsts iestādēm un GFCM sekretariātam.
7.Inspekcijas grupas lielumu un inspekcijas ilgumu nosaka inspekcijas kuģa komandieris, kurš ņem vērā visus attiecīgos apstākļus.
22.n pants
Pārkāpumi
1.Šā panta piemērošanas vajadzībām par pārkāpumiem uzskata šādas darbības:
a)Regulas (EK) Nr. 1005/2008 3. panta 1. punkta a), b), c), e), f), g) un h) apakšpunktā minētās darbības;
b)satelītnovērošanas sistēmas darbības traucēšanu un
c)darbošanos bez VMS.
2.Ikvienā gadījumā, kad inspektori, uzkāpdami uz zvejas kuģa un inspicēdami to, atklāj pārkāpumu, inspekcijas kuģa karoga dalībvalsts iestādes par to tūlīt paziņo zvejas kuģa karoga valstij gan tieši, gan ar GFCM sekretariāta starpniecību.
3.Kuģa karoga dalībvalsts nodrošina to, ka pēc 2. punktā minētās inspekcijas attiecīgais zvejas kuģis pārtrauc visas zvejas darbības. Karoga dalībvalsts pieprasa zvejas kuģim 72 stundu laikā doties uz tās apstiprinātu ostu, kurā tiek uzsākta izmeklēšana.
4.Ja inspekcijā ir atklāts pārkāpums, karoga dalībvalsts veiktās darbības un turpinājuma pasākumus paziņo kuģa valsts iestādēm, kā arī GFCM sekretariātam.
5.Uz 22.m panta 4. punktā minētajiem inspekcijas ziņojumiem un paziņojumiem, kas izriet no inspektoru veiktām dokumentu inspekcijām, dalībvalstu iestādes reaģē līdzīgi, kā tās reaģētu uz savas valsts inspektoru ziņojumiem un paziņojumiem.
3. iedaļa
Melnā jūra
22.o pants
Pasākumi ar mērķi aizkavēt, novērst un izskaust nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju akmeņplekstes zvejniecībās Melnajā jūrā
1.Katru gadu līdz 30. novembrim katra dalībvalsts, izmantojot ierastos datu apstrādes atbalstrīkus, nosūta Komisijai atjauninātu sarakstu ar kuģiem, kuri izmanto grunts žaunu tīklus un kuriem atļauts zvejot akmeņpleksti Melnajā jūrā (GFCM 29. ģeogrāfiskais apakšapgabals, kas definēts I pielikumā).
2.Sarakstā, kas minēts 1. punktā, papildus Regulas (EK) Nr. 26/2004 I pielikumā noteiktajiem datiem ir iekļauti šādi dati:
(a)GFCM reģistrācijas numurs;
(b)iepriekšējais nosaukums (ja ir);
(c)iepriekšējais karogs (ja ir);
(d)ziņas par iepriekšēju svītrošanu no citiem reģistriem (ja ir);
(e)galvenās mērķsugas;
(f)galvenais(-ie) zvejas rīks(-i), ko izmanto akmeņplekstes zvejā, flotes segments un darbības vienība, kas definēta III pielikuma C iedaļā iekļautajā 1. uzdevuma statistikas datu matricā;
(g)periods, kurā atļauts zvejot ar žaunu tīklu vai jebkādiem citiem zvejas rīkiem, ar ko iespējams nozvejot akmeņplekstes (ja šāda atļauja ir).
3.Pēc GFCM pieprasījuma dalībvalstis sniedz informāciju par zvejas kuģiem, kam atļauts iesaistīties zvejas darbībā konkrētā periodā. Konkrēti, dalībvalstis paziņo attiecīgo zvejas kuģu nosaukumus, to ārējās identifikācijas numuru un zvejas iespējas, kas iedalītas katram no tiem.
4.Nemarķētus pamestus žaunu tīklus, kas izmantoti akmeņplekstes zvejniecībās un atrasti jūrā, savāc piekrastes dalībvalsts kompetentās iestādes. Pēc tam šie tīkli tiek izņemti līdz brīdim, kad ir pienācīgi identificēts to īpašnieks, vai iznīcināti, ja to īpašnieku identificēt nav iespējams.
5.Katra attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 43. panta 5. punktu apstiprina izkraušanas vietas, kurās izkrauj un pārkrauj citā kuģī Melnajā jūrā nozvejotas akmeņplekstes. Šādu vietu sarakstu GFCM sekretariātam katru gadu paziņo ne vēlāk kā 30. novembrī.
6.No zvejas kuģiem izkraut vai pārkraut citā kuģī jebkādu daudzumu Melnajā jūrā nozvejotu akmeņplekstu ir aizliegts ikvienā citā vietā, kas nav 5. punktā minētās izkraušanas vietas.
22.p pants
Nacionālie uzraudzības, kontroles un pārraudzības plāni attiecībā uz akmeņplekstu zvejniecībām Melnajā jūrā
1.Lai īstenotu 22.o panta noteikumus, cita starpā nodrošinot pienācīgu un pareizu ikmēneša nozvejas un/vai zvejas piepūles uzraudzību un reģistrēšanu, dalībvalstis izveido nacionālos uzraudzības, kontroles un pārraudzības plānus (“nacionālie plāni”).
2.Nacionālajos plānos, kas minēti 1. punktā, ir iekļauti šādi elementi:
a)skaidri definēti kontroles līdzekļi un apraksts par cilvēkresursiem un tehniskajiem un finansiālajiem līdzekļiem, kas pieejami tieši plānu īstenošanai;
b)skaidri definēta inspekcijas stratēģija (tostarp inspekcijas protokoli), kas koncentrējas uz zvejas kuģiem, kuri varētu nozvejot akmeņpleksti un saistītās sugas;
c)tirgu un transporta kontroles rīcības plāni;
d)definēti inspekcijas uzdevumi un procedūras, tostarp paraugu ņemšanas stratēģija, ko izmanto, lai verificētu nozveju svēršanu pirmās pārdošanas laikā, un paraugu ņemšanas stratēģija, ko piemēro kuģiem, uz kuriem noteikumi par zvejas žurnālu / izkraušanas deklarāciju neattiecas;
e)inspektoriem, ražotāju organizācijām un zvejniekiem adresētas skaidrojošas norādes par noteikumu kopumu, kas ieviests zvejniecībām, kurās iespējams nozvejot akmeņplekstes, tostarp par šādiem aspektiem:
i)noteikumi par to, kā aizpildāmi dokumenti, tostarp inspekcijas ziņojumi, zvejas žurnāli, pārkraušanas deklarācijas, izkraušanas un pārņemšanas deklarācijas, transporta dokumenti un pārdošanas zīmes,
ii)spēkā esošie tehniskie pasākumi, ieskaitot linuma acs izmēru un/vai linuma acs dimensijas, nozvejoto īpatņu minimālo izmēru, pagaidu ierobežojumus,
iii)paraugu ņemšanas stratēģijas,
iv)kontrolpārbaudes mehānismi;
f)valstu inspektoru apmācība saskaņā ar prasībām, kas noteiktas šīs regulas II pielikumā.
22.q pants
Akmeņplekstes zvejniecību zinātniskā uzraudzība Melnajā jūrā
Dalībvalstis katru gadu ne vēlāk kā 30. novembrī paziņo par zvejniecību jautājumiem atbildīgajai GFCM Zinātniskajai padomdevējai komitejai jebkādu papildu informāciju, kas noderētu akmeņplekstes zvejniecību zinātniskajai uzraudzībai Melnajā jūrā.”;
(9)regulas 23.a pantu groza šādi:
a)panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
“a)22.b pantā minētos datus par sarkanajiem koraļļiem un”;
b)pievieno šādu 8. punktu:
“8.Dalībvalstis katru gadu līdz 30. jūnijam iesniedz GFCM sekretariātam un Komisijai detalizētu ziņojumu par savām zvejas darbībām. Šajā ziņojumā iekļauj vismaz informāciju par kopējām nozvejām un izmantošanas apgabaliem un, ja iespējams, par ieniršanas reižu skaitu un vidējo nozveju vienā ieniršanas reizē.”;
(10)pievieno IV, V, VI, VII un VIII pielikumu, kuri ir šīs regulas pielikumā.
2. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā 20. dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē,
Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –
priekšsēdētājs priekšsēdētājs
PIELIKUMS
Regulai (ES) Nr. 1343/2011 pievieno šādu IV, V, VI, VII un VIII pielikumu:
“IV PIELIKUMS
GFCM inspektoru identitātes apliecības paraugs
|
Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija |
|
GFCM |
|||
|
|
GFCM |
Šīs inspektora identitātes apliecības turētājs ir GFCM inspektors, kas pienācīgi norīkots saskaņā ar Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) Kopīgas inspekcijas un pārraudzības shēmu un ir pilnvarots rīkoties saskaņā ar GFCM noteikumiem. |
|||
|
INSPEKTORA IDENTITĀTES APLIECĪBA |
|||||
|
Fotogrāfija |
Līgumslēdzēja puse |
||||
|
Inspektora vārds, uzvārds: |
|||||
|
Apliecības Nr. |
……………………………… Izdevēja iestāde |
……………………………… Inspektors |
|||
|
Izdošanas datums: |
Derīga piecus gadus |
||||
V PIELIKUMS
GFCM inspekcijas vimpeļa paraugs
VI PIELIKUMS
GFCM inspekcijas ziņojums
1. INSPEKTORS(-I)
Vārds, uzvārds…………….…………………… Līgumslēdzēja puse…………….……………. GFCM identitātes apliecības numurs…………………
Vārds, uzvārds…………….…………………… Līgumslēdzēja puse…………….……………. GFCM identitātes apliecības numurs…………………
Vārds, uzvārds…………….…………………… Līgumslēdzēja puse…………….……………. GFCM identitātes apliecības numurs…………………
2. KUĢIS, UZ KURA ATRODAS INSPEKTORS(-I)
2.1. Nosaukums un reģistrācijas numurs …………………………………………
2.2. Karogs……………………………………………………………..
3. INFORMĀCIJA PAR INSPICĒTO KUĢI
3.1. Nosaukums un reģistrācijas numurs…………………………………………....…..
3.2. Karogs……………………………………………………………..
3.3. Kapteinis (vārds, uzvārds un adrese).................................................
3.4. Kuģa īpašnieks (vārds, uzvārds vai nosaukums, adrese)...........................................
3.5. GFCM reģistra numurs…………………………………………....……..
3.6. Kuģa tips.........................................................................
4. POZĪCIJA
4.1. Pozīcija, ko inspicējošā kuģa kapteinis noteicis plkst. ……… (UTC); ģeogr. plat........... ģeogr. gar..........
4.2. Pozīcija, ko zvejas kuģa kapteinis noteicis plkst. ……… (UTC); ģeogr. plat.……… ģeogr. gar.………
5. INSPEKCIJAS SĀKUMA UN BEIGU DATUMS UN LAIKS
5.1. Datums ……… Uzkāpšana uz kuģa plkst. ……… (UTC), nokāpšana no kuģa plkst. ……… (UTC)
6. UZ KUĢA ESOŠO ZVEJAS RĪKU TIPI
|
Grunts tralis ar traļu durvīm – OTB |
|
|
Pelaģiskais tralis ar traļu durvīm – OTM |
|
|
Garneļu tralis – TBS |
|
|
Riņķvads – PS |
|
|
Noenkuroti (nostiprināti) žaunu tīkli – GNS |
|
|
Nostiprinātas āķu jedas – LLS |
|
|
Atpūtas zvejas rīki – RG |
|
|
Citi (konkretizēt) |
7. LINUMA ACS IZMĒRS MILIMETROS
7.1. Likumīgi izmantojamais linuma acs izmērs: ………………mm
7.2. Vidējais linuma acu mērīšanas rezultāts: ……………mm
7.3. Pārkāpums: IR◻ – NAV ◻ -------- Ja atzīmēts “IR”, juridiskā atsauce:
8. UZ KUĢA ESOŠĀS NOZVEJAS INSPICĒŠANA
8.1. Uz kuģa esošās nozvejas inspicēšanas rezultāts
|
SUGA (FAO trīsburtu kods) |
||||||
|
Kopā (kg) |
||||||
|
Sagatavošanas veids |
||||||
|
Inspicētais paraugs |
||||||
|
Mazizmēra zivis (%) |
8.2. Pārkāpums: IR◻ – NAV ◻ -------- Ja atzīmēts “IR”, juridiskā atsauce:
9. UZ KUĢA ESOŠO DOKUMENTU UN VMS INSPICĒŠANA
9.1. Zvejas žurnāls: IR ◻ – NAV ◻
9.2. Pārkāpums: IR◻ – NAV ◻ -------- Ja atzīmēts “IR”, juridiskā atsauce:
9.3. Zvejas licence: IR ◻ – NAV ◻
9.4. Pārkāpums: IR◻ – NAV ◻ -------- Ja atzīmēts “IR”, juridiskā atsauce:
9.5. Īpaša atļauja: IR ◻ – NAV ◻
9.6. Pārkāpums: IR◻ – NAV ◻ -------- Ja atzīmēts “IR”, juridiskā atsauce:
9.7. VMS: IR ◻ – NAV ◻ --------darbojas: JĀ ◻ – NĒ ◻
9.8. Pārkāpums: IR◻ – NAV ◻ -------- Ja atzīmēts “IR”, juridiskā atsauce:
10. PĀRKĀPUMU SARAKSTS
□ Zveja bez karoga līgumslēdzējas puses izdotas licences, pilnvarojuma vai atļaujas – juridiskā atsauce:
□ Netiek kārtota pietiekama nozvejas un ar nozveju saistīto datu uzskaite saskaņā ar GFCM ziņošanas prasībām, vai ziņojumi par šādu nozveju un/vai ar nozveju saistītiem datiem ir būtiski sagrozīti – juridiskā atsauce:
□ Zveja aizlieguma apgabalā – juridiskā atsauce:
□ Zveja aizlieguma sezonā – juridiskā atsauce:
□ Aizliegta zvejas rīka izmantošana – juridiskā atsauce:
□ Zvejas kuģa marķējuma, identitātes vai reģistrācijas datu viltošana vai tīša slēpšana – juridiskā atsauce:
□ Ar pārkāpuma izmeklēšanu saistītu pierādījumu slēpšana, viltošana vai iznīcināšana – juridiskā atsauce:
□ Vairāki vienlaicīgi pārkāpumi, kas kopā kvalificējami kā būtiska spēkā esošo GFCM pasākumu neizpilde
□ Uzbrukšana, pretošanās, draudēšana, seksuāla uzmākšanās pilnvarotajam inspektoram, iejaukšanās inspekcijas norisē vai nepamatota šķēršļu likšana tai vai tās aizkavēšana
□ VMS darbības traucēšana un/vai kuģa darbošanās bez VMS – juridiskā atsauce:
11. Uz kuģa nokopēto dokumentu saraksts
…………………………………………………………………………………………………………………………………………………….. ……………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………..……………………………………………………………………………………………………………… …………………………………………………………………………………………………………………………………………………….
12. Kuģa kapteiņa piezīmes un paraksts
…………………………………………………………………………………………………………………………………………………….. ……………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………..……………………………………………………………………………………………………………… …………………………………………………………………………………………………………………………………………………….
Kapteiņa paraksts: …………………………………………………………………..
13. Inspektora(-u) piezīmes un paraksts
…………………………………………………………………………………………………………………………………………………….. ……………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………..……………………………………………………………………………………………………………… …………………………………………………………………………………………………………………………………………………….
|
Inspektora(-u) paraksts: …………………………………………………………. |
VII PIELIKUMS
GFCM ziņojums par novērošanas gadījumu
1. Novērošanas gadījuma datums: ……/……/…….. Laiks:………………… (UTC)
2. Novērotā kuģa pozīcija: ģeogr. plat.……………………… – ģeogr. gar.…………………………….
3. Kurss:……………………………….. – Ātrums………………………………………..
4. Novērotā kuģa nosaukums:
5. Novērotā kuģa karogs:
6. Ārējais numurs / marķējums:
7. Kuģa tips:
◻ Zvejas kuģis
◻ Transportkuģis
◻ Saldētājkuģis
◻ Cits (konkretizēt)
8. Starptautiskais radio izsaukuma signāls:
9. SJO numurs (attiecīgā gadījumā):
10. Darbības:
◻ Zvejo
◻ Pārgājienā
◻ Dreifē
◻ Pārkrauj citā kuģī
11. Radiosakari: ◻IR – ◻NAV
12. Novērotā kuģa kapteiņa vārds, uzvārds un valstspiederība:…………………………………………..
13. Cilvēku skaits uz novērotā kuģa:……………………………………………………………..
14. Nozveja uz novērotā kuģa: ……………………………………………………………………………………
15. Informāciju ievāca:
Inspektora vārds, uzvārds:
Līgumslēdzēja puse:
GFCM identitātes apliecības numurs:
Patruļkuģa nosaukums:
VIII PIELIKUMS
Dati, kas iekļaujami sarakstā ar kuģiem, kuri kā mērķsugu zvejo sarkanspuru pageli
22. pantā minētajā sarakstā par katru kuģi ir iekļauta šāda informācija:
–kuģa nosaukums;
–kuģa reģistrācijas numurs (kods, ko piešķīrusi līgumslēdzēja puse);
–GFCM reģistrācijas numurs (valsts ISO trīsburtu kods un 9 cipari, piemēram, xxx000000001);
–reģistrācijas osta (pilns ostas nosaukums);
–iepriekšējais nosaukums (ja ir);
–iepriekšējais karogs (ja ir);
–ziņas par iepriekšēju svītrošanu no citiem reģistriem (ja ir);
–starptautiskais radio izsaukuma signāls (ja ir);
–VMS (norādīt, ir vai nav);
–kuģa tips, lielākais garums (LOA) un bruto tilpība (GT), un/vai reģistrētā bruto tilpība (GRT), un dzinēja jauda (kW);
–īpašnieka(-u) un operatora(-u) vārds, uzvārds vai nosaukums, adrese;
–galvenais zvejas rīks vai rīki, ko izmanto sarkanspuru pageles zvejā, un flotes segmentu sadalījums un darbības vienība, kas norādīta DCRF;
–sezonas laikposms, kurā atļauts zvejot sarkanspuru pageli.”
