EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 21.3.2018
COM(2018) 141 final
2018/0067(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS,
lai pagarinātu Nolīgumu par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienoto Valstu valdību
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 21.3.2018
COM(2018) 141 final
2018/0067(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS,
lai pagarinātu Nolīgumu par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienoto Valstu valdību
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Kopš 1998. gada Eiropas Savienība (ES) un Amerikas Savienotās valstis (ASV) ir bijušas stratēģiskie partneri pētniecības jomā. Pirmais divpusējais nolīgums par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienoto Valstu valdību 1 (turpmāk – Nolīgums), tika parakstīts Vašingtonā, 1997. gada 5. decembrī un stājās spēkā 1998. gada 14. oktobrī. Nolīgums ir ticis trīs reizes pagarināts, proti, 2003. 2 , 2008. 3 un 2013. gadā 4 – ik reizi par vēl 5 gadiem. Līdz ar otru pagarinājumu tajā iekļāva arī grozījumu, proti, ietverot sadarbības pasākumu nozaru sarakstā arī pētījumus drošības jomā un kosmosa pētījumus (4. pants).
Nolīguma 12. panta b) punktā noteikts: “Šis nolīgums ir noslēgts sākotnēji uz pieciem gadiem. Katra nākamā perioda beidzamajā gadā Pusēm nolīgumu pārskatot, to var pagarināt arī ar iespējamiem grozījumiem uz papildu piecu gadu periodu ar Pušu savstarpēju rakstisku vienošanos”.
Pašreizējais Nolīgums ir spēkā līdz 2018. gada 14. oktobrim.
Komisijas dienesti ir veikuši novērtējumu par to, kā attīstās sadarbība ar ASV un kā tā palīdz sasniegt starptautiskās sadarbības stratēģijas mērķus. Šis novērtējums uzskatāmi parāda, ka Nolīgums ir svarīgs pamats ES un ASV sadarbības veicināšanai kopīgās zinātnes un tehnoloģiju prioritārajās jomās, sniedzot abpusēju labumu. Galvenais sadarbības instruments ir ES Pētniecības un inovācijas pamatprogramma.
Eiropas Savienības saiknes ar ASV zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas (ZTI) jomā ir stiprākas nekā ar jebkuru citu valsti ārpus Eiropas. Starp tām trešām valstīm, kas nav “Apvārsnis 2020” asociētās valstis, ASV šajā programmā līdz šim viennozīmīgi piedalījusies visaktīvāk. Tas attiecas uz savstarpējiem ieguldījumu apjomiem pētniecībā un izstrādē, zinātnieku plūsmām, sadarbības pasākumu apjomu un kopīgi sagatavotu publikāciju un patentu skaitu. Šīs ZTI saiknes atspoguļo mūsu stingrās ekonomiskās saites ar ASV. Ja ASV un ES spēs rast veidus kopīgu centienu mērķtiecīgai attīstīšanai, rezultāts būs ekonomiska izaugsme un darbvietas, augstāks dzīves līmenis un kopīgi risinājumi globālām problēmām..
Viens no daudziem lieliem ES un ASV sadarbības sasniegumiem zinātnes un tehnoloģiju jomā ir Golvejas paziņojuma parakstīšana 2013. gada maijā un Atlantijas okeāna pētniecības alianses (AORA) izveidošana. Kopš tā laika sadarbība jūras un Arktikas pētniecībā kļūst aizvien intensīvāka un ir izpelnījusies starptautisku atzinību pasaules mērogā. Dažādās AORA darba grupas ir sasniegušas pasaules klases rezultātus dažādās sadarbības jomās, piemēram, jūras gultnes kartēšana, novērošanas sistēmas, zināšanas par okeāniem, okeānu veselība un stresori.
Tādēļ ES interesēs ir Nolīgumu par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienoto Valstu valdību pagarināt uz jaunu piecu gadu laikposmu.
Ar Nolīgumu izveidotās ES un ASV Apvienotās konsultatīvās grupas sanāksmē Vašingtonā 2017. gada 23. oktobrī abas Puses apstiprināja nodomu pagarināt Nolīgumu un turpināt sadarbību, balstoties uz esošajiem panākumiem programmu saskaņošanā. Abas puses atzina, ka pētniecība un inovācija ir būtisks darbvietu radīšanas un ekonomiskās izaugsmes virzītājspēks un ka transatlantiskā sadarbība pētniecībā jau vairāk nekā gadsimtu ir bijis svarīgs jaunu tehnoloģiju un zinātnisku atklājumu avots.
Ar ASV pusi ir apspriests un panākta vienošanās, ka pagarinātais Nolīgums pēc būtības būs identisks pašreizējam.
•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
Šī iniciatīva ir pilnīgi saderīga ar ES starptautiskās sadarbības stratēģiju pētniecībā un inovācijā 5 , un ASV ir ES stratēģisks partneris pētniecībā un inovācijā. ES stratēģijā ir skaidri norādīta zinātnes un tehnoloģiju nolīgumu svarīgā nozīme daudzgadu ceļvežu izveidē sadarbībai ar ārpussavienības valstīm un to īstenošanā. Ar šo Nolīgumu tiek arī īstenota ES starptautiskās sadarbības stratēģija pētniecībā un inovācijā, kas aicina padarīt ES pētniecības un inovācijas vidi starptautiskāku un atklātāku.
•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām
ES globālā ārpolitikas un drošības politikas stratēģija apstiprina, ka sadarbība pētniecībā ir svarīgs ES ārlietu politikas aspekts, un sadarbību pētniecībā uzskata par sociālekonomisko saišu būtisku stiprinātāju.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
ES pilnvaras darboties starptautiskajā arēnā pētniecībā un tehnoloģiju attīstībā balstās uz LESD 186. pantu. Priekšlikuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punkts.
•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Saskaņā ar LESD 4. panta 3. punktu Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ir dalīta paralēla kompetence pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomā. Tāpēc ES rīcību nevar aizstāt ar dalībvalstu rīcību.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
Šī iniciatīva neietilpst REFIT programmā.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Ir vajadzīgi tikai cilvēkresursi un administratīvie resursi; tie izklāstīti tiesību akta finanšu pārskatā.
Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija aicina Padomi:
Savienības vārdā un ar Eiropas Parlamenta piekrišanu apstiprināt Nolīguma par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienoto Valstu valdību pagarināšanu vēl uz pieciem gadiem (t. i., no 14.10.2018. līdz 13.10.2023.);
pilnvarot Padomes priekšsēdētāju norīkot personu vai personas, kas ir tiesīgas paziņot Amerikas Savienoto valstu valdībai, ka Savienība ir pabeigusi iekšējās procedūras, kas vajadzīgas, lai šis atjaunotais Nolīgums varētu stāties spēkā.
2018/0067 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS,
lai pagarinātu Nolīgumu par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienoto Valstu valdību
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 186. pantu saistībā ar 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,
tā kā:
(1)Padome ar Lēmumu 98/591/EK 6 apstiprināja Nolīguma par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienoto Valstu valdību (“Nolīgums”) noslēgšanu. Nolīgums tika parakstīts Vašingtonā 1997. gada 5. decembrī un stājās spēkā 1998. gada 14. oktobrī.
(2)Saskaņā ar Nolīguma 12. pantu šis Nolīgums ir noslēgts sākotnēji uz pieciem gadiem. Katra nākamā perioda beidzamajā gadā Pusēm nolīgumu pārskatot, to var pagarināt arī ar iespējamiem grozījumiem uz papildu piecu gadu periodu ar Pušu savstarpēju rakstisku vienošanos.
(3)Ar Lēmumiem 2004/756/EK 7 , 2009/306/EK 8 un 2014/240/ES 9 Padome apstiprināja Nolīguma pagarināšanu vēl uz pieciem gadiem katru reizi. Pašreizējais Nolīgums ir spēkā līdz 2018. gada 14. oktobrim.
(4)Komisijas dienestu veiktais novērtējums liecina, ka Nolīgums ir svarīgs pamats Savienības un Amerikas Savienoto Valstu sadarbības veicināšanai kopīgās zinātnes un tehnoloģiju prioritārajās jomās, sniedzot abpusēju labumu. Tāpēc Savienības interesēs ir pagarināt Nolīgumu vēl par pieciem gadiem.
(5)Abas Puses ir apstiprinājušas nodomu pagarināt Nolīgumu vēl uz pieciem gadiem, neveicot nekādus Nolīguma grozījumus.
(6)Nolīguma pagarināšana būtu jāapstiprina Eiropas Savienības vārdā,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināta Nolīguma par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienoto Valstu valdību pagarināšana vēl uz pieciem gadiem.
2. pants
Padomes priekšsēdētājs norīko personu vai personas, kas Savienības vārdā ir tiesīgas paziņot Amerikas Savienoto Valstu valdībai, ka Savienība ir pabeigusi iekšējās procedūras, kas vajadzīgas Nolīguma pagarināšanai saskaņā ar Nolīguma 12. pantu.
3. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS
1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā
1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība
1.4.Mērķis(-i)
1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums
1.6.Ilgums un finansiālā ietekme
1.7.Paredzētie pārvaldības veidi
2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi
2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma
2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi
3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME
3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas
3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem
3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem
3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām
3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām
3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu
3.2.5.Trešo personu iemaksas
3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem
TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS
1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
Priekšlikums — Padomes lēmums par Nolīguma par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienoto Valstu valdību pagarināšanu
1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā 10
Politikas stratēģija un koordinēšana, it īpaši starp ģenerāldirektorātiem RTD, AGRI, CLIMA, JRC, EAC, ENER, GROW, CNECT, MARE un MOVE.
1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība
◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību
◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību
☑ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu
◻Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā
1.4.Mērķis(-i)
1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu
Šī iniciatīva ļaus abām Pusēm uzlabot un padarīt intensīvāku sadarbību kopīgo zinātnisko un tehnoloģisko interešu jomās.
1.4.2.Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības
Konkrētais mērķis Nr.
Šis lēmums ļaus abām Pusēm uzlabot sadarbību un attīstīt stratēģiskāku partnerību, paplašinot pastāvošās sadarbības mērogu un apjomu, risinot globālas problēmas un veicinot savstarpēju piekļūšanu programmām un finansējumam.
Attiecīgās ABM/ABB darbības
1.4.3.Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme
Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.
Šis lēmums ļaus Savienībai un ASV gūt abpusēju labumu no zinātnes un tehnikas sasniegumiem, kas gūti notiekošajos sadarbības pasākumos. Tas ļaus dalīties konkrētās zināšanās un nodot zinātību, sniedzot labumu abu Pušu zinātnes aprindām, rūpniecībai un iedzīvotājiem.
1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji
Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.
Komisija regulāri uzraudzīs visas atbilstoši Nolīgumam īstenotās darbības, tostarp sadarbības pasākumus. Izvērtējums cita starpā aptvers šādus jautājumus:
a) sadarbības rādītāji — analīze par ASV subjektu dalību ES finansētajās programmās pēc skaita un veida (piem., priekšlikumu skaits, parakstīto dotācijas nolīgumu skaits, galvenās sadarbības saites, galvenie temati; radītais iznākums) un otrādi (kur vien dati pieejami);
b) darbības rādītāji — ES pamatprogrammās piedalošos ASV subjektu dalības sekmes, salīdzinot ar citām ārpussavienības valstīm un dalībvalstīm / pētniecības pamatprogrammas asociētajām valstīm; dalības kvalitātes analīze (piem., programmā piedalošos augstākā ranga augstskolu skaits, kopīgo pētniecības projektu radīto patentu un publikāciju skaits);
c) datu vākšana par sadarbības pasākumiem un saitēm, kas neietilpst attiecīgajās pētniecības finansēšanas programmās, kā arī šādu pasākumu, piemēram, dalības daudzpusējās iniciatīvās un darba grupās, ietekmes novērtējums.
1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums
1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības
Šis lēmums ļaus abām Pusēm turpināt uzlabot un intensificēt sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomās, tām gūstot savstarpēju labumu.
1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība
ASV un ES sadarbība pētniecībā un inovācijā pēdējos gados ir kļuvusi aizvien intensīvāka. ES iesaistīšanās ļauj pasākumus veikt lielākā mērogā un visu dalībvalstu labā. Nolīguma pagarināšana ļaus ES vieglāk piekļūt ASV radītai zinātniskajai informācijai un iesaistīties lielākā skaitā sadarbības pasākumu, tā nodrošinot papildu apmaiņu ar zināšanām un tehnoloģijām.
1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas
Ņemot vērā līdzšinējo sadarbības pieredzi zinātnes un tehnoloģiju jomā, tiek uzskatīts par abpusēji lietderīgu pētniecībā turpināt sadarbību ar ASV, kas ir Savienības stratēģiskā partnere pētniecībā un inovācijā.
1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem
Nolīguma ar ASV pagarināšana ir uzskatāma par pilnīgi saskanīgu ar pētniecības un inovācijas starptautiskās sadarbības vispārējo politisko satvaru (COM(2012)497).
1.6.Ilgums un finansiālā ietekme
☑ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva
–☑ Priekšlikuma iniciatīvas darbības laiks: 14.10.2018. – 13.10.2023.
–☑ Finansiālā ietekme no 14.10.2018. līdz 13.10.2023.
◻ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva
–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,
–pēc kura turpinās normāla darbība.
1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 11
☑ Komisijas tieša pārvaldība:
–◻ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;
–◻ ko veic izpildaģentūras.
◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm
◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:
–◻ trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām;
–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);
–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;
–◻ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;
–◻ publisko tiesību subjektiem;
–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;
–◻ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;
–◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.
–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā „Piezīmes”.
Piezīmes
2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi
Norādīt periodiskumu un nosacījumus.
Saskaņā ar Nolīguma 6. panta b) punktu izveidotās Apvienotās konsultatīvās grupas sanāksmēs regulāri tiks sekots ASV struktūru dalībai Pētniecības un inovācijas pamatprogrammā un citos nolīgumā paredzētajos sadarbības pasākumos.
2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma
2.2.1.Apzinātie riski
Sanāksmes un divpusējie kontakti notiek regulāri, nodrošinot sistemātisku dalīšanos ar informāciju un kontroli. Kontroles sistēmā riski nav konstatēti.
2.2.2.Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu
2.2.3.Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska līmeņa novērtējums
2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi
Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.
Ja pamatprogrammas īstenošanai būs nepieciešams izmantot ārējus darba izpildītājus vai piešķirt finanšu līdzekļus trešām personām, Komisija attiecīgā gadījumā veiks finanšu revīzijas, jo īpaši tad, ja tai būs pamats apšaubīt paveiktā vai darbības pārskatos aprakstītā darba faktiskumu.
Savienība veiks finanšu revīzijas vai nu pašu darbinieku spēkiem, vai pieaicinot saskaņā ar revidējamās puses tiesību aktiem atzītus grāmatvedības ekspertus. Savienība izvēlēsies ekspertus pēc saviem ieskatiem, izvairoties no interešu konflikta riska, uz ko tai var norādīt revidējamā puse. Turklāt, veicot pētniecības pasākumus, Komisija nodrošinās to, ka Savienības finanšu intereses aizsargās efektīvas pārbaudes un pārkāpumu atklāšanas gadījumā — preventīvi un proporcionāli pasākumi un sodi.
Lai panāktu šo mērķi, visos līgumos, kas tiek izmantoti pamatprogrammas īstenošanai, tiks iekļauti noteikumi par pārbaudēm, pasākumiem un sodiem, atsaucoties uz Regulām Nr. 2988/95, Nr. 2185/96 un Nr. 883/2013.
Jo īpaši līgumos būs jāparedz šādi aspekti:
- īpašu līguma pantu iekļaušana, lai aizsargātu ES finansiālās intereses, veicot pārbaudes un kontrolējot veikto darbu;
- administratīvo pārbaužu veikšana kā daļa no krāpšanas apkarošanas pasākumiem atbilstīgi Regulām Nr. 2185/96, Nr. 1073/1999 un Nr. 1074/1999;
- administratīvo sodu piemērošana par visiem līgumu īstenošanā tīši vai netīši izdarītiem pārkāpumiem atbilstīgi pamatregulai Nr. 2988/95, tostarp iekļaušana melnajā sarakstā;
- tas, ka pārkāpumu un krāpšanas gadījumā visiem iekasēšanas rīkojumiem jābūt izpildāmiem atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 299. pantam.
Bez tam Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāta (RTD ĢD) atbildīgais personāls īstenos sadarbības zinātnisko un budžetāro aspektu kārtējo pārbaužu programmu. RTD ĢD Iekšējās revīzijas nodaļa veiks iekšējo revīziju, un Eiropas Savienības Revīzijas palāta veiks pārbaudes objektos.
3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME
3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas
·Esošās budžeta pozīcijas
Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.
|
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija |
Budžeta pozīcija |
Izdevumu
|
Iemaksas |
|||
|
|
Dif./nedif. 12 . |
no EBTA valstīm 13 |
no kandidātvalstīm 14 |
no trešām valstīm |
Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē |
|
|
1a |
08.01.05 |
Nedif. |
JĀ |
JĀ |
NĒ |
NĒ |
·No jauna veidojamās budžeta pozīcijas
Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.
|
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija |
Budžeta pozīcija |
Izdevumu
|
Iemaksas |
|||
|
Numurs
|
Dif./nedif. |
no EBTA valstīm |
no kandidātvalstīm |
no trešām valstīm |
Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē |
|
|
[XX.YY.YY.YY] |
JĀ/NĒ |
JĀ/NĒ |
JĀ/NĒ |
JĀ/NĒ |
||
3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem
3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem
EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)
|
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu
|
1a |
Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai |
|
RTD ĢD |
2018.
|
2019.
|
2020.
|
2021.
|
2022.
|
2023.
|
KOPĀ |
|||
|
• Darbības apropriācijas |
||||||||||
|
Budžeta pozīcijas numurs |
Saistības |
(1) |
||||||||
|
Maksājumi |
(2) |
|||||||||
|
Budžeta pozīcijas numurs |
Saistības |
(1a) |
||||||||
|
Maksājumi |
(2 a) |
|||||||||
|
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 16 |
||||||||||
|
Budžeta pozīcijas numurs |
08.01.05 |
(3) |
||||||||
|
KOPĀ –
|
Saistības |
=1+1a +3 |
0,024 |
0,060 |
0,060 |
0,060 |
0,060 |
0,036 |
0,298 |
|
|
Maksājumi |
=2+2a +3 |
0,024 |
0,060 |
0,060 |
0,060 |
0,060 |
0,036 |
0,298 |
||
|
|
Saistības |
(4) |
|||||||
|
Maksājumi |
(5) |
||||||||
|
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem |
(6) |
0,024 |
0,060 |
0,060 |
0,060 |
0,060 |
0,036 |
0,298 |
|
|
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas
|
Saistības |
=4+ 6 |
0,024 |
0,060 |
0,060 |
0,060 |
0,060 |
0,036 |
0,298 |
|
Maksājumi |
=5+ 6 |
0,024 |
0,060 |
0,060 |
0,060 |
0,060 |
0,036 |
0,298 |
|
Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas
|
• KOPĀ darbības apropriācijas |
Saistības |
(4) |
||||||||
|
Maksājumi |
(5) |
|||||||||
|
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem |
(6) |
|||||||||
|
KOPĀ – daudzgadu finanšu shēmas
|
Saistības |
=4+ 6 |
||||||||
|
Maksājumi |
=5+ 6 |
|||||||||
|
|
5 |
„Administratīvie izdevumi” |
EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)
|
2018.
|
2019.
|
2020.
|
2021.
|
2022.
|
2023.
|
KOPĀ |
||||
|
RTD ĢD |
||||||||||
|
• Cilvēkresursi |
||||||||||
|
• Pārējie administratīvie izdevumi |
0,0048 |
0,012 |
0,012 |
0,012 |
0,012 |
0,0072 |
0,060 |
|||
|
KOPĀ RTD ĢD |
Apropriācijas |
0,0048 |
0,012 |
0,012 |
0,012 |
0,012 |
0,0072 |
0,060 |
||
|
KOPĀ – daudzgadu finanšu shēmas
|
(Saistību summa = maksājumu summa) |
0,0048 |
0,012 |
0,012 |
0,012 |
0,012 |
0,0072 |
0,060 |
EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)
|
2018.
|
2019.
|
2020.
|
2021.
|
2022.
|
2023.
|
KOPĀ |
|||
|
KOPĀ – daudzgadu finanšu shēmas
|
Saistības |
0,0286 |
0,0715 |
0,0715 |
0,0715 |
0,0715 |
0,0429 |
0,358 |
|
|
Maksājumi |
0,0286 |
0,0715 |
0,0715 |
0,0715 |
0,0715 |
0,0429 |
0,358 |
||
3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām
–☑ Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas
–◻ Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot darbības apropriācijas šādā veidā:
Saistību apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)
|
Norādīt mērķus un rezultātus ⇩ |
N
|
N+1
|
N+2
|
N+3
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
KOPĀ |
|||||||||||||
|
REZULTĀTI |
|||||||||||||||||||
|
Veids 18 |
Vidējās izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Kopējais rezultātu daudzums |
Kopējās izmaksas |
||
|
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 19 … |
|||||||||||||||||||
|
- Rezultāts |
|||||||||||||||||||
|
- Rezultāts |
|||||||||||||||||||
|
- Rezultāts |
|||||||||||||||||||
|
Starpsumma — konkrētais mērķis Nr. 1 |
|||||||||||||||||||
|
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 ... |
|||||||||||||||||||
|
- Rezultāts |
|||||||||||||||||||
|
Starpsumma — konkrētais mērķis Nr. 2 |
|||||||||||||||||||
|
KOPĒJĀS IZMAKSAS |
|||||||||||||||||||
3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām
3.2.3.1.Kopsavilkums
–◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas
–☑ Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:
EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)
|
2018.
|
2019.
|
2020.
|
2021.
|
2022.
|
2023.
|
KOPĀ |
|
Daudzgadu finanšu shēmas
|
|||||||
|
Cilvēkresursi |
|||||||
|
Pārējie administratīvie izdevumi |
0,0048 |
0,012 |
0,012 |
0,012 |
0,012 |
0,0072 |
0,060 |
|
Starpsumma — daudzgadu finanšu shēmas
|
0,0048 |
0,012 |
0,012 |
0,012 |
0,012 |
0,0072 |
0,060 |
|
Ārpus daudzgadu finanšu shēmas
21
|
|||||||
|
Cilvēkresursi |
0,024 |
0,060 |
0,060 |
0,060 |
0,060 |
0,036 |
0,298 |
|
Citi administratīvi
|
|||||||
|
Starpsumma
|
0,024 |
0,060 |
0,060 |
0,060 |
0,060 |
0,036 |
0,298 |
|
KOPĀ |
0,0286 |
0,0715 |
0,0715 |
0,0715 |
0,0715 |
0,0429 |
0,358 |
Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.
3.2.3.2.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem
–◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu.
–☑ Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:
Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu
|
2018.
|
2019.
|
2020.
|
2021.
|
2022.
|
2023.
|
|||
|
•Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) |
||||||||
|
XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) |
||||||||
|
XX 01 01 02 (Delegācijas) |
||||||||
|
08 01 05 01 (Netiešā pētniecība) |
0,2 |
0,5 |
0,5 |
0,5 |
0,5 |
0,3 |
||
|
10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) |
||||||||
|
•Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu – FTE) 22 |
||||||||
|
XX 01 02 01 (AC, END, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) |
||||||||
|
XX 01 02 02 (AC, AL, END, INT un JED delegācijās) |
||||||||
|
XX 01 04 gg 23 |
- galvenajā mītnē |
|||||||
|
- delegācijās |
||||||||
|
XX 01 05 02 (AC, END, INT – netiešā pētniecība) |
||||||||
|
10 01 05 02 (AC, END, INT – tiešā pētniecība) |
||||||||
|
Citas budžeta pozīcijas (precizēt) |
||||||||
|
KOPĀ |
0,2 |
0,5 |
0,5 |
0,5 |
0,5 |
0,3 |
||
XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.
Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.
Veicamo uzdevumu apraksts
|
Ierēdņi un pagaidu darbinieki |
Saskaņā ar Nolīguma 6. panta b) punktu izveidotās Apvienotās konsultatīvās grupas sanāksmju sagatavošana un rīkošana, kā arī Nolīguma darbības un īstenošanas vēlākā uzraudzīšana. Aprēķini veikti proporcionāli Nolīguma darbības ilgumam. |
|
Ārštata darbinieki |
3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu
–☑ Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai.
–◻ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā.
Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.
–◻ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma.
Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un atbilstošās summas.
3.2.5.Trešo personu iemaksas
–☑ Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu.
–Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:
Apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)
|
N
|
N+1
|
N+2
|
N+3
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
Kopā |
|||
|
Norādīt līdzfinansējuma struktūru |
||||||||
|
KOPĀ – līdzfinansētās apropriācijas |
||||||||
3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem
–☑ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.
–◻ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:
–◻ pašu resursus
–◻ dažādus ieņēmumus
EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)
|
Budžeta ieņēmumu pozīcija |
Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas |
Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 24 |
||||||
|
N
|
N+1
|
N+2
|
N+3
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
||||
|
…. pants |
||||||||
Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir „piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).
Norādīt, ar kādu metodi aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.