EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 2.3.2018
COM(2018) 85 final
2018/0040(COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar ko groza Regulu (ES) Nr. 952/2013, lai pagarinātu Savienības Muitas kodeksā paredzēto līdzekļu, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes, izmantošanu pagaidu kārtā
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Savienības Muitas kodeksa 1 (“kodekss”) noteikumi tiek piemēroti no 2016. gada 1. maija Liels kodeksa mērķis ir pāreja uz elektronisku sistēmu pilnīgu izmantošanu saskarsmē starp uzņēmējiem un muitas dienestiem un muitas dienestu starpā un tādu muitas procesu izbeigšana, kurās izmanto papīra dokumentus.
Kodeksā paredzēts, ka ar elektroniskajām sistēmām būtu jāaptver dažādi muitas procesi, un vienlaikus tiek arī noteikts, ka sīkāki dati par šādām sistēmām un to plānošana būtu jāparedz atsevišķā darba programmā. SMK darba programmā 2 paredzēta kopumā septiņpadsmit SMK elektronisku sistēmu plānošana, pamatojoties uz daudzgadu stratēģisko plānu (DSP) attiecībā uz visiem elektroniskajiem muitas projektiem, kuru sagatavo un regulāri atjaunina saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada lēmumu 3 . Sistēmas var iedalīt divās kategorijās:
(a)četrpadsmit transeiropas sistēmas, tostarp dažas sistēmas, kurās ir iekļauti valstu komponenti, ko izstrādā dalībvalstis, un
(b)trīs valstu sistēmas, kuras jāizstrādā vai jāatjaunina tikai dalībvalstīm.
Kodeksa 278. pantā paredzēts, ka, kamēr nedarbojas visas jaunās elektroniskās sistēmas, kuras paredzētas saskaņā ar Kodeksu, muitas procesiem var turpināt izmantot esošās elektroniskās un papīra sistēmas. Minētajā pantā noteikts, ka vēlākais 2020. gada beigas ir laiks, kad šo pārejas pasākumu izmantošana ir jāpārtrauc. Atbilstoši šim termiņam darba programmā noteikti secīgi plāni darba pabeigšanai pie elektroniskajām sistēmām līdz 2020. gadam.
Komisija un dalībvalstis veiksmīgi strādā, lai savlaicīgi pabeigtu lielāko daļu darba pie elektroniskajām sistēmām. 2017. gadā tika ieviestas trīs no septiņpadsmit sistēmām un tika pabeigts vēl vienas sistēmas pirmais posms; viss notika saskaņā ar paredzētajiem grafikiem. Rezultātā gandrīz astoņdesmit procenti Komisijas darba saistībā ar transeiropas sistēmām, kas paredzētas darba programmā, tiks pabeigti līdz 2020. gadam. Tomēr IT sistēmu izstrādes pēdējie posmi bieži ir visilgākie, tāpēc, lai gan līdz 2020. gadam tiks pabeigta lielākā daļa sistēmu, dažas no tām tiks pabeigtas tikai daļēji. Šajā darbā, īstenojot septiņpadsmit elektroniskās sistēmas, gan Komisijai, gan dalībvalstīm ir daudz grūtību. Šie uzdevumi, kurus nebija iespējams paredzēt brīdī, kad tika noteikts termiņš, iekļauj šādus aspektus.
·Nenovēršamā kavēšanās ar elektronisko sistēmu izstrādi. Nosakot 2020. gada termiņu, bija paredzēts, ka tiesību akti, ar ko papildina un īsteno SMK (SMK deleģētā regula 4 , SMK īstenošanas regula 5 un SMK pārejas deleģētā regula 6 ), tiks pieņemti pavisam drīz pēc SMK pieņemšanas 2013. gadā, lai to noteikumus varētu ņemt vērā IT sistēmu izstrādē. Tomēr, kad tas notika, apspriedes aizņēma daudz vairāk laika, nekā bija paredzēts, un akti galīgajā redakcijā tika pieņemti tikai 2015. gada beigās / 2016. gada sākumā. Šī kavēšanās nozīmēja kavēšanos, sagatavojot funkcionālās un tehniskās specifikācijas daudzām elektroniskajām sistēmām.
·Milzīgs darbs, lai savienotu septiņpadsmit elektroniskās sistēmas visā ES, un dažu elektronisko sistēmu īpašā sarežģītība. Šie elementi kļuva acīmredzami, tikai sākot darbu pie sistēmas funkcionālajām un tehniskajām specifikācijām. Pēc darba pie specifikācijām iegūstot pilnīgu priekšstatu, Komisija un dalībvalstis secināja, ka atsevišķos gadījumos ir jāpārskata sistēmu pabeigšanas mērķa termiņš. Tas jo īpaši attiecas uz tām elektroniskajām sistēmām, kuru specifikācijas tiks pabeigtas tikai 2018. gadā.
·Datu saskaņošanas grūtības. Kopš deleģētās regulas un īstenošanas regulas pieņemšanas intensīvāk tiek arī strādāts pie uzņēmēju sniegto datu saskaņošanas. Šis elements ir izšķiroši svarīgs dažādu SMK elektronisko sistēmu savstarpējai izmantojamībai, tiesību normu saskaņotai piemērošanai un sadarbībai ar citiem publiskajiem dienestiem, kas darbojas pie robežām. Datu saskaņošana ar starptautiskajiem datu modeļiem, piemēram, Pasaules Muitas organizācijas modeļiem, arī nodrošina labāku sasaisti ar trešo valstu IT sistēmām un tādējādi būtiski atvieglo tirdzniecību. Tomēr laika un finanšu ziņā šajā darbā ir jāveic lielāks ieguldījums, nekā bija paredzēts, lai pilnībā pārplānotu vairākas no pašreizējām elektroniskajām sistēmām.
·Secības noteikšana. Plānojot reālus termiņus un izmaksas, īpaša uzmanība ir jāpievērš ierosināto elektronisko izmaiņu ietekmei uz muitas un tirdzniecības ekosistēmu. Tā kā elektroniskās sistēmas ir cieši saistītas, ir svarīgi tās ieviest pareizā secībā (secības noteikšana), lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas savstarpējās atkarības un ka pārmaiņas attiecībā uz administrācijām un tirgotājiem tiek ieviestas strukturēti un saskaņoti.
Ņemot vērā visus šos iemeslus, ir kļuvis nepieciešams noteikt vēlāku datumu (vēlākais 2025. gadā), kad tiks pilnībā pabeigts darbs pie dažām sistēmām. Šis mērķa datums nodrošinās, ka līdz 2020. gadam tiks netraucēti ieviesta lielākā daļa sistēmu un vēlāk — atlikušās sistēmas, proti, pienācīgā secībā no 2021. līdz 2025. gadam. Puse no sistēmām, kuru ieviešana kavēsies, jau eksistē un tiek vienīgi atjauninātas saskaņā ar SMK, savukārt otra puse ir jaunas sistēmas.
Sistēmas, kuru ieviešana ir jāatliek, ir šādas:
·Jauninājumi, kuriem galvenā tehniskā problēma ir datu saskaņošanu, t. i., Importa kontroles sistēmas (ICS), Jaunās datorizētās tranzīta sistēmas (NCTS) un Automatizētās eksporta kontroles sistēmas (AES) un valstu eksporta kontroles sistēmas jauninājumi (tostarp valstu īpašo procedūru sistēmas eksporta komponents); un
·Trīs jaunas sistēmas, kuras izstrādātas, lai piemērotu Kodeksa inovatīvas iezīmes, t. i., Importa centralizēta muitošana (CCI), Savienības statusa apliecinājums (PoUS) un Galvojumu pārvaldība (GUM).
Šo elektronisko sistēmu vēlākā nodošanas datuma atlikšana līdz 2025. gadam ir pretrunā ar Kodeksa 278. pantu, kurā informācijas apmaiņas un uzglabāšanas līdzekļus, kas nav plānotās elektroniskās sistēmas, atļauts izmantot tikai līdz 2020. gadam. Tāpēc attiecībā uz novēlotajām sistēmām ir jāpagarina 278. pantā minētais termiņš. Turklāt ir jārīkojas ātri, lai nodrošinātu juridisko noteiktību; uzņēmējiem un muitas administrācijām rastos nopietnas problēmas, ja līdz 2020. gadam dažas elektroniskās sistēmas nebūtu ieviestas un tajā pašā laikā tiesību akti aizliegtu turpināt pārejas kārtībā izmantot alternatīvus pasākumus.
Tā kā dalībvalstīm un uzņēmumiem ir vajadzīgi vidēji divi gadi, lai veiktu pasākumus attiecībā uz katru elektronisko sistēmu, Komisijai līdz 2018. gadam ir jānodrošina noteiktība par dažu sistēmu pārplānošanu un saistīto pārejas režīma piemērošanas pagarināšanu pēc 2020. gada līdz 2025. gadam.
•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
Grozījums kodeksa 278. pantā ir saderīgs ar IT plānošanas grafiku daudzgadu stratēģiskajā plānā (DSP), un Kodeksa darba programma drīzumā tiks atjaunināta uz šā pamata, izmantojot jaunu Komisijas īstenošanas lēmumu.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 33. pants un 207. pants (sadarbība muitas jomā un kopējā tirdzniecības politika).
•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Šis priekšlikums ir ES ekskluzīvā kompetencē saskaņā ar LESD 3. panta 1. punkta e) apakšpunktu. •Proporcionalitāte
Priekšlikums nerada nekādas jaunas politikas norises salīdzinājumā ar tiesību aktu, kuru paredzēts grozīt; tas groza minētā tiesību akta vienu noteikumu, lai pagarinātu pārejas pasākumu izmantošanas termiņu attiecībā uz nedaudziem muitas procesiem tā, ka var labāk nodrošināt pastāvošo politisko izvēli (pakāpeniska pāreja uz elektronisku vidi). Tā kā Kodekss ir ES tiesību akts, to var grozīt tikai ar līdzvērtīgu tiesību aktu. Šajā jomā dalībvalstis nevar rīkoties atsevišķi.
•Juridiskā instrumenta izvēle
Lai risinātu minēto problēmu, Komisija ierosina grozīt Kodeksa 278. pantu, lai pēc 2020. gada varētu turpināt izmantot pārejas pasākumus muitas informācijas apmaiņai un glabāšanai (t. i., pašreizējās elektroniskās un papīra sistēmas) tiem muitas procesiem, uz kuriem attiecas elektroniskās sistēmas, kas nebūs ieviestas līdz 2020. gadam.
Ierosinātais grozījums nodrošina, ka tiek saglabāts 278. pantā noteiktais termiņš — 2020. gads, taču vienlaikus tas paredz termiņa pagarinājumu līdz 2025. gadam saistībā ar muitas procesiem, uz kuriem attiecas minētās elektroniskās sistēmas, kas nesāks darboties līdz 2020. gadam.
3.APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMI
Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Komisija plaši apspriedās ar dalībvalstīm un uzklausīja to apsvērumus par reālāka grafika nepieciešamību Savienības Muitas kodeksā paredzēto elektronisko sistēmu izstrādei un par saistīto vajadzību turpināt piemērot pārejas pasākumus muitas informācijas apmaiņai un glabāšanai pēc pašreizējā termiņa — 2020. gada. Papildus dažām rakstveida un divpusējām apspriedēm šie jautājumi sīkāk tika apspriesti Komisijas sanāksmēs ar dalībvalstīm 2017. gada 31. martā un 2017. gada 29.–30. jūnijā. Turklāt Komisija nosūtīja dalībvalstīm sīki izstrādātu aptaujas anketu, lai iegūtu informāciju par vēlamajiem risinājumiem attiecībā uz tām sistēmām, kurām būtu jāparedz kavējums, ja tādas ir. Ar jauno ierosināto termiņu un jauno plānošanas grafiku elektroniskajām sistēmām tiek ņemtas vērā dalībvalstu atbildes uz minēto aptaujas anketu.
Komisija arī apspriedās ar tirdzniecības pārstāvjiem ekspertu grupas forumā, kurā iekļauti pārstāvji no dažādām tirdzniecības asociācijām, proti, Tirdzniecības kontaktu grupā , plenārsēdēs 2017. gada 27. aprīlī un 2017. gada 12. jūlijā. Uzņēmumiem vajag reālus grafikus, un tie piekrīt tam, ka jāpagarina termiņš pārejas pasākumu izmantošanai muitas informācijas apmaiņai un glabāšanai, ja elektroniskās sistēmas būs gatavas pēc 2020. gada.
Ietekmes novērtējums
Šai iniciatīvai nav vajadzīgs ietekmes novērtējums, jo tā nav saistīta ar politikas izvēli. Tā tikai ierosina pagarināt vēl uz papildu laikposmu to pārejas pasākumu izmantošanu, kas jau ir paredzēti Savienības Muitas kodeksā. Šis pagarinājums faktiski nodrošinās, ka Kodeksā ietvertā politikas izvēle attiecībā uz pakāpenisku pāreju uz elektronisko sistēmu pilnīgu izmantošanu saskarsmē starp uzņēmējiem un muitas dienestiem un muitas dienestu starpā un tādu muitas procedūru izbeigšana, kurās izmanto papīra dokumentus, tiks īstenota vienmērīgāki un mazāk traucējoši.
Komisija ir pieņēmusi ziņojumu 7 par līdz šim veikto Savienības Muitas kodeksa, tostarp tā elektronisko sistēmu, īstenošanu un ietekmi, un tajā sniegta sīkāka informācija par kavējumiem dažu elektronisko sistēmu ieviešanā.
Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
Kodeksa mērķis ir nodrošināt pāreju uz pilnībā elektronisku vidi attiecībā uz visiem muitas procesiem, lai nodrošinātu ES muitai sistēmu, kas ir pielāgota mūsdienu tirdzniecības realitātei, un tādējādi uzlabotu Eiropas uzņēmumu konkurētspēju, vienlaikus labāk aizsargājot Savienības un dalībvalstu finanšu un ekonomiskās intereses un ES patērētāju drošumu un drošību. Tomēr termiņš, lai īstenotu visas septiņpadsmit attiecīgās elektroniskās sistēmas līdz 2020. gadam, rada ievērojamu spiedienu uz visām iesaistītajām pusēm — dalībvalstīm, Komisiju un darījumu aprindām. Ierosinātā vēlākā nedaudzu sistēmu īstenošana palīdzēs koncentrēt uzmanību uz pārējo sistēmu efektīvas pabeigšanas nodrošināšanu līdz 2020. gadam. Turklāt kavēšanos var ietvert šajā tiesiskā regulējuma grozījumā, lai pārejas kārtībā ļautu turpināt izmantot spēkā esošos pasākumus pēc 2020. gada to muitas jautājumu gadījumā, uz kuriem attiecas elektroniskās sistēmas, kuru ieviešana kavēsies. Faktiski spēkā esošie pasākumi dažos gadījumos jau ietver elektroniskās sistēmas un ar Kodeksa noteikumiem vienkārši tiek paredzēta to jaunināšana. Tādēļ dažu IT sistēmu ieviešanas termiņa atlikšana neapdraudēs SMK mērķu sasniegšanu.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Iespēja izmantot alternatīvus muitas informācijas apmaiņas un glabāšanas līdzekļus attiecībā uz dažām SMK elektroniskajām sistēmām neietekmē budžetu īsā laika posmā. Šī iniciatīva, nodrošinot tiesisko drošības tīklu attiecībā uz nedaudzām elektroniskām sistēmām, kuras tiks ieviestas pēc 2020. gada, ļauj nākamajos divos gados visu uzmanību veltīt darbam, lai nodrošinātu, ka lielākā daļa sistēmu tiek pabeigta līdz 2020. gadam. Tādējādi tā palīdz sasniegt SMK mērķus, tostarp mērķi par ES finanšu resursu labākas aizsardzības nodrošināšanu.
Lai nodrošinātu, ka darbs pie SMK elektronisko sistēmu izstrādes var turpināties līdz 2025. gadam, būs nepieciešams finansējums no nākamās paaudzes ES muitas finansējuma programmām pēc 2020. gada .
5.CITI ELEMENTI
•Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
Komisija līdz 2021. gadam veiks SMK tiesiskā regulējuma un līdz minētajam termiņam ieviesto elektronisko sistēmu vidusposma novērtējumu. Tā uzsāks visaptverošu atbilstības pārbaudi pēc 2025. gada, pēc tam, kad būs ieviestas visas elektroniskās sistēmas, lai noteiktu, vai Kodeksā ir trūkumi vai kļūdas, kas jānovērš ar visaptverošāku grozījumu priekšlikumu.
•Konkrētu priekšlikuma noteikumu sīks skaidrojums
Saskaņā ar likumdošanas pieeju, ko izmantoja 278. panta pašreizējā redakcijā un kodeksā kopumā, Komisija ierosina, ka grozītajā 278. pantā netiek nosauktas elektroniskās sistēmas, kuru ieviešana kavēsies. Tā vietā grozījums attieksies uz tiesību aktu noteikumu grupām, kurām paredzēts piemērot attiecīgās elektroniskās sistēmas, proti, šādām:
·Galvojumu pārvaldība (GUM) ir minēta kā elektroniskā sistēma, kas paredzēta, lai piemērotu Kodeksa 89. līdz 98. pantu (galvojums iespējamam vai esošam muitas parādam);
·Importa kontroles sistēma (ICS) ir minēta kā elektroniskā sistēma, kas paredzēta, lai piemērotu Kodeksa 127. līdz 130. pantu (ievešanas kopsavilkuma deklarācija);
·Savienības statusa apliecinājums (PoUS) ir minēta kā elektroniskā sistēma, kas paredzēta, lai piemērotu Kodeksa 153. līdz 155. pantu (preču muitas statuss);
·Importa centralizēta muitošana (CCI) ir minēta kā elektroniskā sistēma, kas paredzēta, lai piemērotu Kodeksa 179. pantu;
·Jaunā datorizētā tranzīta kontroles sistēma (NCTS) ir minēta kā elektroniskā sistēma, kas paredzēta, lai piemērotu Kodeksa 210. panta a) punktu, 215. panta 2. punktu, 226. līdz 230. pantu un 233. līdz 234. pantu (tranzīts) un
·Automatizētā eksporta kontroles sistēma (AES), kā arī valstu eksporta kontroles sistēmas jauninājums (ietverot arī valstu īpašo procedūru sistēmas eksporta komponentu) ir minētas kā elektroniskās sistēmas, kas paredzētas, lai piemērotu 210. panta d) punktu, 215. panta 1. punktu un 263., 264., 267., 269. līdz 272., 274. un 275. pantu (piemēro precēm, ko izved no Savienības muitas teritorijas).
Automatizētā eksporta kontroles sistēma (AES) ir arī paredzēta, lai piemērotu centralizēto muitošanu eksportam (Kodeksa 179. pants), bet, tā kā gan centralizētā muitošana (CCI), gan AES tiek ieviestas pēc 2020. gada, Kodeksa 278. panta ierosinātajā jaunajā punktā nav nepieciešams skaidri norādīt uz saikni starp 179. pantu un AES.
Ja grozīto tekstu pieņems, būs nodrošināta vienmērīga pāreja no pašreizējām, galvenokārt papīra, sistēmām uz jauno elektronisko vidi, kas paredzēta Kodeksā. Pārejas pasākumi, kas attiecas uz katru izstrādājamo elektronisko sistēmu un kurus attiecīgi būtu jāturpina piemērot sistēmām, kuru ieviešana kavēsies, ir detalizēti izklāstīta SMK pārejas posma deleģētajā regulā. Ja tiktu grozīts Kodeksa 278. pants, tiesiskās sekas iepriekš minētajā izpratnē būtu tādas, ka daži no šiem pārejas pasākumiem tiktu piemēroti ilgāku laiku. Svarīgākie no šiem pasākumiem ir šādi:
·elektroniskā sistēma saistībā ar ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, tranzīta procedūru un eksporta kontroli joprojām būtu spēkā esošās ICS, NCTS un Eksporta kontroles sistēmas versijas;
·papīra veidlapu T2L muitas dienesti joprojām apstiprinātu kā Savienības statusa apliecinājumu;
·nevis deleģētās regulas B pielikums, bet gan pārejas posma deleģētās regulas 9. pielikums noteiktu piemērojamās datu prasības attiecībā uz deklarācijām un paziņojumiem iepriekšminētajās IT sistēmās, kas tiks ieviestas pēc 2020. gada;
·joprojām būtu piemērojamas spēkā esošās Savienības tranzīta procedūras papīra formā attiecībā uz dzelzceļu, gaisu vai jūru;
·papīra dokumentus varētu turpināt izmantot, lai paziņotu par preču izvešanu no muitas teritorijas;
·lai gan centralizētās muitošanas atļauju izdošanā iesaistītajām dalībvalstīm būtu jāsadarbojas, tām arī būtu tiesības atteikt atļauju, ja tās piešķiršana radītu nesamērīgu administratīvo slogu un
·ar informāciju par galvojumiem, ko izmanto vairākas dalībvalstis citos nolūkos, izņemot tranzītu, dalībvalstu starpā būtu jāapmainās pa e-pastu un tā būtu jāglabā dalībvalstu valsts sistēmās.
2018/0040 (COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar ko groza Regulu (ES) Nr. 952/2013, lai pagarinātu Savienības Muitas kodeksā paredzēto līdzekļu, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes, izmantošanu pagaidu kārtā
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 33. un 207. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu 8 , (Kodekss), visa informācijas apmaiņa muitas dienestu starpā un starp uzņēmējiem un muitas dienestiem, kā arī šādas informācijas glabāšana jāveic, izmantojot elektroniskas datu apstrādes metodes.
(2)Kodeksā tomēr ļauts izmantot informācijas apmaiņas un uzglabāšanas līdzekļus, kas nav elektroniskas datu apstrādes metodes, pārejas periodā, ciktāl elektroniskās sistēmas, kas vajadzīgas Kodeksa noteikumu piemērošanai, vēl nedarbojas, bet tikai vēlākais līdz 2020. gada 31. decembrim.
(3)Saskaņā ar Kodeksu dalībvalstīm ir jāsadarbojas ar Komisiju, lai izveidotu, uzturētu un izmantotu elektroniskas sistēmas muitas informācijas apmaiņai un glabāšanai, un Komisijai ir jāizstrādā darba programma par minēto elektronisko sistēmu izstrādi un ieviešanu.
(4)Darba programma ir izveidota ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/578 9 . Tā ietver tādu septiņpadsmit elektronisku sistēmu sarakstu, kuras jāizstrādā Muitas kodeksa piemērošanai, un to veic pašas dalībvalstis (ja sistēmas tiks pārvaldītas valstu līmenī — “valstu sistēmas”) vai to veic, dalībvalstīm un Komisijai cieši sadarbojoties (Savienības mēroga sistēmas, dažas no kurām ietver gan Savienības mēroga komponentus, gan valstu komponentus — “transeiropas sistēmas”).
(5)Darba programmā ir izklāstīts plānošanas grafiks minēto valstu un transeiropas sistēmu ieviešanai.
(6)Gan Komisijai, gan dalībvalstīm ir daudz grūtību, lai panāktu to, ka līdz 2020. gadam tiek izveidotas visas nepieciešamās elektroniskās sistēmas. Pirmkārt, dažos gadījumos, lai saskaņotu datu elementus, pamatojoties uz starptautiski pieņemtiem datu modeļiem, kā noteikts Kodeksā, ir nepieciešams pilnībā pārplānot esošās elektroniskās sistēmas, un ieguldījumi gan finansiālā ziņā, gan laika ziņā ir lielāki, nekā tika paredzēts Kodeksa pieņemšanas laikā. Otrkārt, tā kā elektroniskās sistēmas ir savstarpēji cieši saistītas, ir svarīgi tās ieviest pareizajā secībā. Tāpēc vienas sistēmas izstrādes aizkavēšanās nenovēršami aizkavēs citu sistēmu izstrādi. Treškārt, Kodekss (tostarp pārejas pasākumu beigu datums — 2020. gada 31. decembris) tika pieņemts 2013. gadā, savukārt noteikumi, ar ko to papildina un īsteno, proti, Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/2446 10 , Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2447 11 un Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/341 12 , tika pieņemtas tikai 2015. un 2016. gadā. Diskusijas par minētajiem noteikumiem aizņēma daudz vairāk laika, nekā paredzēts, un tas aizkavēja elektronisko sistēmu izstrādei nepieciešamo funkcionālo un tehnisko specifikāciju noteikšanu.
(7)Ir kļuvis skaidrs, ka, lai gan lielākā daļa sistēmu tiks ieviesta līdz 2020. gadam, citas sistēmas līdz minētajam datumam var pabeigt tikai daļēji.
(8)Tāpēc Komisija, apspriedusies ar dalībvalstīm un uzņēmējiem, ierosina, ka darbs pēc 2020. gada 31. decembra būtu jāturpina pie sistēmu divām grupām. Pirmajā grupā ietilpst esošās elektroniskās sistēmas, kuras nepieciešams jaunināt, lai ņemtu vērā konkrētas Kodeksa prasības, piemēram, to datu prasību saskaņošana, kas tiks ievadīti sistēmās. Šajā grupā ir trīs transeiropas sistēmas (sistēma saistībā ar ievešanas kopsavilkuma deklarācijām, sistēma saistībā ar ārējo un iekšējo tranzītu un sistēma saistībā ar precēm, ko izved no Savienības muitas teritorijas), kā arī valstu eksporta kontroles sistēma (tostarp valstu īpašo procedūru sistēmas eksporta komponents). Otrajā grupā ir trīs jaunas transeiropas elektroniskās sistēmas (sistēmas saistībā ar galvojumiem iespējamam vai esošam muitas parādam, preču muitas statusu un centralizēto muitošanu). Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, ir izstrādājusi sīku grafiku, lai ieviestu minētās sistēmas laikposmā līdz 2025. gada beigām.
(9)Saskaņā ar elektronisko sistēmu izstrādes jauno plānošanu Kodeksā paredzētais periods, kura laikā informācijas apmaiņas un glabāšanas līdzekļus, kas nav elektroniskas datu apstrādes metodes, kuras minētas Kodeksa 6. panta 1. punktā, var izmantot uz pagaidu laiku, attiecībā uz šīm divām elektronisko sistēmu grupām arī būtu jāpagarina līdz 2025. gadam.
(10)Attiecībā uz pārējām sistēmām, kas jāizveido, lai īstenotu Kodeksu, informācijas apmaiņas un glabāšanas līdzekļu, kas nav elektroniskas datu apstrādes metodes, kas minētas Kodeksa 6. panta 1. punktā, izmantošanai būtu jāturpina piemērot vispārīgo beigu datumu, proti, 2020. gada 31. decembri.
(11)Tādēļ Kodekss būtu attiecīgi jāgroza,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (ES) Nr. 952/2013 groza šādi:
(1)regulas 278. pantu aizstāj ar šādu:
“278. pants
Pārejas pasākumi
1.Tādus informācijas apmaiņas un uzglabāšanas līdzekļus, kas nav elektroniskas datu apstrādes metodes, kuras minētas 6. panta 1. punktā, var izmantot uz pagaidu laiku, vēlākais līdz 2020. gada 31. decembrim, ja vēl nedarbojas tās elektroniskās sistēmas, kuras vajadzīgas Kodeksa noteikumu piemērošanai, izņemot 2. daļā minētās sistēmas.
2.Tādus līdzekļus, kas nav elektroniskas datu apstrādes metodes, kuras minētas 6. panta 1. punktā, var izmantot uz pagaidu laiku, vēlākais līdz 2025. gada 31. decembrim, ja vēl nedarbojas elektroniskās sistēmas, kuras vajadzīgas šādu Kodeksa noteikumu piemērošanai:
(a)noteikumi par galvojumiem iespējamam vai esošam muitas parādam, kas izklāstīti 89. līdz 98. pantā;
(b)noteikumi par ievešanas kopsavilkuma deklarācijām, kas izklāstīti 127. līdz 130. pantā;
(c)noteikumi par preču muitas statusu, kas izklāstīti 153. līdz 155. pantā;
(d)noteikumi par centralizēto muitošanu, kas izklāstīti 179. pantā;
(e)noteikumi par tranzītu, kas izklāstīti 210. panta a) punktā, 215. panta 2. punktā, 226. līdz 230. pantā un 233. līdz 234. pantā; un
(f)noteikumi par precēm, ko izved no Savienības muitas teritorijas, kas izklāstīti 210. panta d) punktā, 215. panta 1. punktā, 263. līdz 264. pantā, 267. pantā, 269. līdz 272. pantā un 274. līdz 275. pantā.”;
(2)regulas 279. pantā vārdus “minētajā situācijā” aizstāj ar vārdiem “minētajās situācijās”.
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē,
Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —
priekšsēdētājs priekšsēdētājs