Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Veselības nozares digitalizācija”

(2019/C 168/05)

Ziņotājs:	Fernando López MIRAS (ES/PPE), Mursijas reģiona priekšsēdētājs
Atsauces dokuments:	Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Kā digitālajā vienotajā tirgū īstenot veselības un aprūpes digitālo pārveidi; iedzīvotāju iespēju stiprināšana un veselīgākas sabiedrības veidošana” COM(2018) 233

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Vispārīgas piezīmes

1.

atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu, ar kuru paredzēts veicināt ES dalībvalstu sadarbību, lai paātrinātu veselības aprūpes digitālo pārveidi ar mērķi nodrošināt Eiropā efektīvāku veselības aprūpi, veicināt pētniecību, uzlabot slimību profilaksi un personalizētu attieksmi un veselības aprūpi, kā arī nodrošināt iedzīvotājiem vienlīdzīgu piekļuvi augstas kvalitātes aprūpes pakalpojumiem; taču atgādina, ka veselības aprūpes sistēmu organizēšana ir dalībvalstu kompetencē;

2.

atzīst problēmu, ar ko saskaras decentralizēti pārvaldības līmeņi visā Eiropas Savienībā: līdz ar iedzīvotāju novecošanos palielinās hronisko slimību un multimorbiditātes gadījumu skaits, un tādēļ ir vajadzīgs aizvien lielāks līdzekļu apjoms un ir jāpiemēro citāda pieeja aprūpes jomā;

3.

vērš uzmanību uz veselības aprūpes datu lielo apjomu, kuri patlaban tiek glabāti atsevišķās sistēmās, un uzskata, ka efektīvāka šo datu izmantošana ar starpsavienojuma un lielo datu analīzes starpniecību var uzlabot sociālās un veselības aprūpes sistēmas, kā arī padarīt tās ilgtspējīgas;

4.

uzsver vajadzību pēc digitālās pārveides veselības un aprūpes jomā, lai risinātu problēmas, ar ko saskaras Eiropa;

5.

uzskata, ka digitālo risinājumu pieņemšana veselības un aprūpes jomā joprojām ir lēna un būtiski atšķiras dalībvalstīs un reģionos. Turklāt pastāv risks, ka informācijas sabiedrības priekšrocības tiks koncentrētas lielpilsētu teritorijās un attīstītākajos reģionos. Tas atstātu novārtā vistālākos reģionus, lauku apgabalus vai mazapdzīvotas teritorijas un salas; turklāt salām jāpievērš prioritāra uzmanība, jo ar šiem risinājumiem var mazināt to izolētību;

6.

atzīst, ka, neraugoties uz līdz šim veiktajiem centieniem, ES valstīs joprojām tiek izmantoti nesaderīgi formāti un standarti elektronisko veselības karšu sistēmās;

7.

uzskata, ka ir nepieciešama droša piekļuve informācijai par genomu un citiem veselības datiem un pārrobežu apmaiņa ar tiem, lai veicinātu pētniecību un iegūtu precīzākas diagnozes un individuālāku slimību ārstēšanu, progresējot personalizētajā medicīnā;

8.

atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvas, kuru mērķis ir atbalstīt e-veselības (eHealth) ieviešanu reģionos kā līdzekli, ar ko risināt novecošanas problēmu: sadarbības struktūras, piemēram, Eiropas Inovācijas partnerība aktīvām un veselīgām vecumdienām, aktīvu un veselīgu vecumdienu (AHA) atsauces vietņu (Reference Sites on AHA) apzīmējums vai atbalsts Konceptuālajam plānam digitālajai pārveidei veselības un aprūpes vajadzībām novecojošā sabiedrībā (Blueprint for Digital Transformation of Health and Care for the Ageing Society);

9.

atzinīgi vērtē jaunos finansēšanas priekšlikumus laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, kuros veselības aprūpes digitālā pārveide ieņem nozīmīgu vietu; īpaši atzinīgi vērtē priekšlikumu regulai, ar ko laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam izveido Digitālās Eiropas programmu, un uzsver vajadzību nodrošināt, ka publiskais sektors un tādas sabiedrības interešu jomas kā veselība un aprūpe, izglītība u. c. var izvērst jaunākās paaudzes digitālās tehnoloģijas, it sevišķi augstas veiktspējas datošanu, mākslīgo intelektu, informācijas drošību un kiberdrošību, un piekļūt tām;

Eiropas elektroniskā pacienta medicīniskā karte un pārrobežu veselības aprūpe: iedzīvotāju droša piekļuve saviem veselības datiem

10.

pauž gandarījumu, ka datu aizsardzības princips ir Komisijas priekšlikumu centrālais elements un vienlaikus ņemtas vērā iespējas, ko paver jaunā Vispārīgā datu aizsardzības regula, lai veicinātu drošu piekļuvi veselības datiem;

11.

norāda, ka ir nepieciešams uzlabot iedzīvotāju spēju pašiem rūpēties un būt informētiem par savu veselību gan tādēļ, ka tas ietekmē veselību, gan arī tādēļ, lai veicinātu veselības aprūpes sistēmu ilgtspēju, un ka IKT ir būtisks atbalsta elements. Uzskata, ka veselības aizsardzības iestādēm ir jāizstrādā atbilstīgas pamatnostādnes, lai tīmeklī ierobežotu pašreizējo tādas ar veselību saistītas informācijas pārbagātību, kurai nav zinātniska pamatojuma;

12.

norāda, ka lielākā daļa iedzīvotāju nepārzina iespējamās sekas, ko rada viņu personas datu izpaušana, kā arī sarežģītos noteikumus, kas reglamentē piekļuvi datiem;

13.

tādēļ pauž nožēlu, ka Komisijas priekšlikumos trūkst konkrētu pasākumu, kas veicinātu sabiedrības izpratni un nodrošinātu to, ka iedzīvotāji un pacienti pilnībā saprot veselības datu privātuma aizsardzības tiesisko regulējumu, kā arī iesaka Komisijai atbalstīt komunikācijas kampaņas visā Eiropas Savienībā ar mērķi izskaidrot, kā jaunajā tiesiskajā regulējumā tiks aizsargāts veselības datu privātums;

14.

aicina Komisiju turpināt darbu, lai novērstu šķēršļus, kas kavē e-veselības sistēmu sadarbspēju, tādējādi uzlabojot sistēmu efektivitāti, jo sadarbspējas trūkums rada reālas un aprēķināmas izmaksas;

15.

atbalsta to, ka tiek pieņemts Komisijas Ieteikums par tehniskajām specifikācijām attiecībā uz Eiropas formātu elektroniskai veselības datu apmaiņai un digitālās e-veselības pakalpojumu infrastruktūras būtisku attīstību, lai iedzīvotāji un pacienti varētu piekļūt saviem veselības datiem un tos izmantot sabiedrības veselības un pētniecības nolūkos, kā arī tiktu atvieglota personu brīva pārvietošanās, kas pašlaik ir apgrūtināta sarežģītu slimību gadījumos;

16.

aicina dalībvalstis nepieļaut pakalpojumu lokalizēšanu, pamatojoties uz kļūdainu priekšstatu par to, ka centralizēti vietējie pakalpojumi ir drošāki, un izmantot datu decentralizētu arhivēšanu ar attiecīgas tehnoloģijas, piemēram, blokķēdes, palīdzību. Ir svarīgi arī veicināt atvērto starptautisko standartu izmantošanu, lai neradītu atkarību no kāda konkrēta pakalpojumu sniedzēja;

17.

iestājas par to, ka pacientu datiem jābūt aizsargātiem un pienācīgi nodrošinātiem, lai attiecīgā informācija netiktu ļaunprātīgi izmantota. Tāpat Komiteja uzsver, ka iespējas, kas izriet no labākas piekļuves pacientu datiem, nekādā ziņā nedrīkst virzīt tādu attīstību, kas var kaitēt pacientu tiesībām, bet tām jādarbojas pacientu labā. Šajā saistībā Komiteja mudina Komisiju apsvērt pasākumus, ar ko pacientus aizsargā no iespējamas nelīdzsvarotības varas ziņā starp viņiem un veselības aprūpes sniedzējiem, kas var rasties saistībā ar šādu palielinātu piekļuvi veselības datiem;

18.

norāda, ka pacienta digitālā medicīniskā karte var nodrošināt labāku aprūpes koordināciju valsts un reģionālā līmenī, ļaujot veselības aprūpes sniedzējiem reāllaikā apmainīties ar veselības datiem, jo īpaši attiecībā uz pacientiem ar sarežģītām multisistēmiskām slimībām un retām slimībām;

19.

tajā pašā laikā norāda, ka dažās dalībvalstīs publiskās iestādes ir veikušas ievērojamus ieguldījumus elektronisko medicīnisko karšu un digitālo platformu izveidē, kuras nodrošina iedzīvotājiem piekļuvi visiem viņu veselības datiem vai to daļai. Ir būtiski ņemt vērā šos būtiskos ieguldījumus, mācīties no šo dalībvalstu pieredzes un šajā jomā neradīt nevajadzīgus papildu izdevumus valstu, reģionālajam un vietējam līmenim;

20.

ierosina Komisijai iet soli tālāk par Eiropas formāta izstrādi veselības datu elektroniskai apmaiņai un papildus minētajam formātam veicināt īstas Eiropas elektroniskās medicīniskās kartes izstrādi. Balstoties uz drošu piekļuvi medicīniskajām kartēm, pacients būtu datu īpašnieks, atļautu piekļūt tiem un pēc tam pārbaudītu šādu piekļuvi;

21.

vienlaikus norāda, ka dažās dalībvalstīs publiskās iestādes ir izveidojušas vai patlaban veido digitālās pārvaldības struktūras un sistēmas attiecībā uz piekrišanas paziņojumiem, reģistrācijas informāciju utt. saistībā ar pacientu datiem un piekļuvi tiem. Eiropas elektronisko medicīnisko karšu turpmākajā izveidē būtu jāņem vērā valstu, reģionālajā un vietējā līmenī gūtā pieredze šajā jomā;

Labākas datu bāzes, lai veicinātu profilaksi, pētniecību un personalizētu medicīnu

22.

uzskata, ka personas veselības datu apmaiņai ir būtiska nozīme sabiedrības veselības un klīnisko pētījumu jomā, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis, nepārkāpjot datu aizsardzības pamattiesības, varētu pārvērst datus zināšanās, kuras var izmantot iedzīvotāji;

23.

uzskata, ka ir nepieciešama labāka koordinācija starp pašreizējām valstu un reģionālajām iniciatīvām, kuru mērķis ir kopīgot genoma datus un citus veselības datus pētniecības un personalizētas medicīnas jomā, un mudina dalībvalstis parakstīt deklarāciju “Par to, lai līdz 2022. gadam Eiropas Savienībā būtu nodrošināta piekļuve vismaz 1 miljonam sekvencētu genomu”;

24.

aicina Komisiju izvērtēt iespēju ieviest vienotu identifikāciju ģenētiskiem pētījumiem, kas Eiropas iedzīvotājiem veikti klīnisku apsvērumu dēļ, lai šo informāciju varētu vieglāk izmantot profilakses, diagnosticēšanas un ārstēšanas pasākumiem, kas varētu būt vajadzīgi cilvēkam visa mūža garumā, taču tikai ar viņa piekrišanu, jo pacients vienmēr būs savu datu īpašnieks. Pašlaik blokķēde ir drošs protokols, kas ļauj nodrošināt datu pieejamību, ievērojot to konfidencialitāti un saglabājot iedzīvotāju kontroli pār tiem;

25.

aicina Komisiju veikt drošus un anonimitāti garantējošus pasākumus, lai veicinātu tehnoloģijas ieviešanu datu izmantošanai veselības jomā, ņemot vērā potenciālu, kas piemīt tādām pamattehnoloģijām kā mākslīgais intelekts un augstas veiktspējas datošana, uzlabojot koordināciju starp sistēmas dalībniekiem, to skaitā reģioniem, publisko un privāto sektoru (tostarp e-veselības MVU), pētniecības struktūrām un citiem iesaistītajiem dalībniekiem;

26.

atzinīgi vērtē Komisijas nodomu atbalstīt tehnisko specifikāciju izstrādi attiecībā uz drošu piekļuvi informācijai par genomu un veselību un šādas informācijas pārrobežu apmaiņu pētniecības nolūkā, kā arī izmēģinājuma pasākumu uzsākšanu, ar kuriem paredzēts koordinēt programmas, iniciatīvas un attiecīgos dalībniekus valsts un ES līmenī, un vienlaikus norāda, ka attiecībā uz genoma datu izmantošanu ir jāpieņem augstākas garantijas;

27.

uzskata par pamatotu Komisijas nodomu izveidot ES valstu iestāžu brīvprātīgas koordinācijas mehānismu, lai dalītos ar datiem par genomu un ar citiem veselības datiem, tādējādi veicinot profilaksi, pētījumus par iedzīvotāju veselību un personalizētu medicīnu;

28.

aicina Komisiju saskaņot pasākumus, ko tā pieņēmusi attiecībā uz piekļuvi valsts pārvaldes iestāžu rīcībā esošiem datiem un to atkārtotu izmantošanu, ar citām tās īstenotajām darbībām, piemēram, saistībā ar Komisijas paziņojumu “Ceļā uz vienotas datu telpas izveidi Eiropā” (COM(2018) 232);

29.

lūdz Komisiju veicināt iespējas, ko saistībā ar Direktīvu par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē piedāvā Eiropas references tīkli, lai palīdzētu sekmēt transversālu starpnozaru pētījumu izmantošanu personalizētā medicīnā pacientiem ar retām, mazizplatītām vai sarežģītām slimībām;

30.

mudina Komisiju sākt diskusiju Eiropas līmenī par genoma un veselības datu izmantošanas ētisko, tiesisko un sociālo ietekmi gan sabiedrības veselības, gan pētniecības jomā, un uzskata, ka šāda ietekme ir jāiekļauj Komisijas un dalībvalstu regulatīvajā pieejā, ņemot vērā ētikas un ekspertu komiteju lomu un veselības aprūpes pakalpojumu lietotāju autonomiju;

31.

mudina dalībvalstis stiprināt un vajadzības gadījumā paplašināt esošās spējas, lai nodrošinātu nepārtrauktu un regulāru ar veselību saistīto datu vākšanu, jo tas veicinās pieejamo starptautisko datu kvalitāti tādās organizācijās kā PVO un ESAO;

32.

mudina dalībvalstis apvienot datus, piemērojot atklātas piekļuves politiku, ievērojot atvērtās zinātnes mērķus un izveidojot Eiropas atvērtās zinātnes mākoni;

Digitālie instrumenti pacientu iespēju pilnveidošanai un uz cilvēku vērstai aprūpei: aprūpes integrācija, novecošana, hroniskas slimības, multimorbiditāte

33.

norāda, ka, ņemot vērā iedzīvotāju novecošanu, līdz ar hronisko slimību un multimorbiditātes gadījumu skaita palielināšanos, kas rada arvien lielākas veselības aprūpes izmaksas, ir vajadzīga daudznozaru un integrēta aprūpes pieeja, un ka e-veselība un elektroniskā datu apmaiņa starp pacientiem, viņu aprūpētājiem un aprūpes pakalpojumu sniedzējiem veicina uz personu orientētu aprūpi un pāreju no institucionālas palīdzības uz aprūpi, kuras pamatā ir kopiena;

34.

norāda, ka izglītība ir būtisks elements, lai iedzīvotāji aktīvi iesaistītos digitālajā pārveidē, un tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis vairāk pievērst uzmanību iedzīvotāju un pacientu digitālās pratības uzlabošanai, izstrādājot attiecīgas izglītības programmas; tāpat atgādina, ka joprojām ir Eiropas iedzīvotāju grupas, kurām nav piekļuves internetam vai pietiekamu digitālo prasmju, lai varētu izmantot digitālos pakalpojumus, un ka tāpēc ir vajadzīgi proaktīvi centieni, kas vērsti uz digitālās iekļautības uzlabošanu;

35.

norāda, ka veiksmīga digitālā pārveide veselības jomā būs iespējama tikai tad, ja tiks pielāgota veselības speciālistu izglītība, apmācība un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšana;

36.

uzsver, ka digitālās tehnoloģijas var padarīt iespējamu vai uzlabot piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem, jo īpaši cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Ir būtiski ņemt vērā teritoriālo pieeju, lai veicinātu to, ka attālos, mazapdzīvotos vai mazāk labvēlīgos reģionos lielākam skaitam cilvēku, kuri varētu tikt izslēgti vai nesaņemt pienācīgu aprūpi veselības aprūpes sistēmās, ir pieejama augstas kvalitātes informācija un veselības profilakses pasākumi, kā arī viegli pieejama medicīniskā aprūpe un uzraudzība;

37.

uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai veselības digitalizācija samazinātu sociālo nevienlīdzību un sekmētu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēkiem;

38.

norāda, ka reģionos joprojām ir lielas atšķirības IKT pakalpojumu pieejamības jomā, un tādēļ aicina Komisiju turpināt atbalstīt politikas nostādnes, kas atvieglotu pieejamību mazāk labvēlīgos apgabalos;

39.

uzsver, ka mobilā veselība (mHealth) ir galvenais elements centienos uzlabot sabiedrības iespējas, kā arī elements, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu veselības aprūpes sistēmu ilgtspēju, un uzskata, ka ekonomikas ziņā efektīvu un uz veselības rezultātiem orientētu digitālo risinājumu izmantošana ir līdzeklis, kā sekmēt sociālo un veselības sistēmu ilgtspēju;

40.

uzskata, ka ir ļoti svarīgi izveidot atbilstīgus instrumentus, kas nodrošinātu dinamisku līdzsvaru starp piedāvājumu un pieprasījumu, un veicināt kopīgi radītu digitālo risinājumu izveidi, pamatojoties uz dažu reģionu pieredzi šajā jomā (1);

41.

prasa Komisijai izstrādāt jaunus instrumentus, ar kuriem veicināt tādu inovācijas publisko iepirkumu (PPI), kas būtu plašāks par pašreizējiem publiskajiem iepirkumiem pirmskomercializācijas posmā (PCP) un PPI, kurus ir grūti īstenot un kuri ir ļoti atkarīgi no konkrēta finansējuma, apvienojot, piemēram, ES finansējuma programmas un struktūrfondus;

42.

atzinīgi vērtē to, ka priekšlikums regulai par veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanu ir attiecināts arī uz medicīniskām tehnoloģijām un ierīcēm, taču Komiteja arī uzskata, ka ir vēlams ES tiesību aktos vienkāršot medicīnisko ierīču apstiprināšanas procedūras, lai nodrošinātu, ka procedūras paaugstina pašreizējos apstiprināšanas standartus;

43.

uzskata, ka virzībā uz ilgtspējīgām sistēmām būtu ieteicams paplašināt regulas darbības jomu, iekļaujot tajā visus tehnoloģijas izstrādes posmus, tostarp ietekmes novērtējumu;

44.

uzsver, ka pacientiem un veselības aprūpes speciālistiem pieejamu jaunu lietojumprogrammu un ierīču ieviešanai (lietotnes, ārējas vai mobilās mērierīces u. c.) vajadzētu novest pie akreditācijas, sertifikācijas vai marķējuma procedūras, kas būtu spēkā Eiropas līmenī, lai noteiktu tās, kas patiešām tiek uzskatītas par noderīgām vai kuras veselības speciālists pat var izrakstīt. Tas samazinātu administratīvos šķēršļus, lai vienā dalībvalstī pārbaudītus risinājumus varētu viegli tirgot citā, tāpēc Komiteja mudina Komisiju rīkoties šajā sakarā;

45.

uzstāj, ka pacientiem un veselības aprūpes speciālistiem paredzētajām ierīcēm un lietotnēm vajadzētu būt vienkāršām un ērti lietojamām un papildināt tās ierīces un lietotnes, kuras jau ir ieviestas dalībvalstīs, nevis tikt pievienotām tām;

46.

atzīst grūtības, kas rodas izmēģinājuma projektos pārbaudītu un apstiprinātu tehnoloģisko risinājumu liela mēroga ieviešanā un pieņemšanā, un tādēļ lūdz Komisiju atbalstīt reģionus un veicināt sadarbību starp tiem, lai pabeigtu šo tehnoloģisko risinājumu izvietošanu;

47.

tāpat Komiteja ierosina izpētīt, vai nebūtu lietderīgi Eiropas finansējuma programmās paredzēt, ka projektu priekšlikumi ietver apņemšanos īstenot projektu gadījumā, ja tas izrādās veiksmīgs, nodrošinot vispārīgu pielietojumu iedzīvotāju interesēs līdztiesības labad, kā arī saskaņotību inovācijas procesa beigās, kad tas tiek plaši izvērsts;

Finansēšana

48.

atzinīgi vērtē jaunā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta darbības jomas pārdefinēšanu un priekšlikumu, ka programmai “Digitālā Eiropa 2021.–2027. gadam” būtu jāpaātrina Eiropas veselības aprūpes digitālā pārveide;

49.

aicina Komisiju veicināt Eiropas, valstu un reģionālo digitālo plānu un stratēģiju nepieciešamo saskaņošanu, kā arī, ņemot vērā nākamo plānošanas periodu 2021.–2027. gadam, dažādu Eiropas, kā arī valsts un privātā finansējuma programmu atbilstīgu savstarpēju papildināmību, lai plašā mērogā ieviestu uz digitalizāciju balstītus un uz cilvēku orientētus aprūpes pakalpojumus;

50.

norāda, ka nereti tehnoloģijas pastāv un darbojas, taču administratīvie šķēršļi traucē vai kavē risinājumu pieņemšanu, tāpēc aicina Komisiju veicināt jaunus digitālās inovācijas ieviešanas izmaksu kompensācijas modeļus, kas būtu orientēti, piemēram, uz maksājumu atbilstīgi rezultātiem veselības jomā, lai tādējādi veicinātu elektronisku veselības iestāžu darbības modeli un m-veselību, kas piedāvā vērtīgus pakalpojumus ar digitālo tehnoloģiju atbalstu;

51.

norāda, ka pašreizējā veselības programma nākamajā 2021.–2027. gada periodā ir iekļauta ESF+, un dotācija tai ir samazināta; tādēļ aicina abus ES likumdevējus ES daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam palielināt ierosināto budžeta piešķīrumu Eiropas digitālajai pārveidei;

Subsidiaritāte

52.

prasa, lai Eiropas Komisija, īstenojot rīcības plānu, ņemtu vērā ne tikai dalībvalstis, bet arī vietējās un reģionālās pašvaldības, kurām ir būtiska nozīme saziņā ar pacientiem un viņu informēšanā, speciālistu izglītošanā un apmācībā, kā arī e-veselības attīstīšanā.

---

(1)  https://www.indemandhealth.eu/

Projekta inDEMAND mērķis ir veicināt inovāciju, apvienojot divus aspektus: pieprasījums nosaka vajadzību, un risinājuma izstrāde ir veselības aprūpes speciālistu un tehnoloģiju uzņēmumu kopīga darba rezultāts.