Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Ekonomiskās un monetārās savienības reformas priekšlikumi (2017. gada decembris)”

(2018/C 387/06)

Ziņotājs:

Christophe ROUILLON (FR/PSE), Coulaines mērs

Atsauces dokumenti:

Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko nosaka noteikumus par fiskālās atbildības un vidējā termiņa budžeta ievirzes stiprināšanu dalībvalstīs

COM(2017) 824 final

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei un Eiropas Centrālajai bankai “Par Eiropas ekonomikas un finanšu ministra amatu”

COM(2017) 823 final

Priekšlikums Padomes regulai par Eiropas Monetārā fonda izveidi

COM(2017) 827 final

Informācijai:

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei un Eiropas Centrālajai bankai “Turpmāki pasākumi ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanai: ceļvedis”

COM(2017) 821 final

I. IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko nosaka noteikumus par fiskālās atbildības un vidējā termiņa budžeta ievirzes stiprināšanu dalībvalstīs

(COM(2017) 824 final)

1. grozījums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Tā kā vairākās dalībvalstīs ekonomikas un finanšu krīzes sekas ir liels valsts parāds, lai nodrošinātu valsts parāda konverģenci līdz piesardzīgam līmenim, ir būtiski ieviest tādu skaitlisku fiskālo noteikumu sistēmu, kuri ir specifiski katrai dalībvalstij un kuru mērķis ir stiprināt atbildīgu fiskālās politikas īstenošanu, vienlaikus efektīvi veicinot atbilstību budžeta pienākumiem, kas izriet no LESD. Šādai sistēmai būtu jo īpaši jānosaka vidēja termiņa mērķis strukturālās bilances izteiksmē, kas ir saistošs valsts budžeta lēmējiestādēm un to ikgadējiem lēmumiem. Vidēja termiņa mērķi attiecībā uz budžeta stāvokli ļauj ņemt vērā riskus, kas saistīti ar dalībvalstu dažādajām IKP un valsts parāda attiecībām un stabilitāti, nostiprinot parāda attīstību tās atsauces vērtības diapazonā, kas minēta Līgumam par Eiropas Savienību un LESD pievienotā 12. protokola 1. pantā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru.

Tā kā vairākās dalībvalstīs vienlaikus ir liels valsts parāds un nepietiekams publisko investīciju apjoms , lai nodrošinātu valsts parāda konverģenci līdz piesardzīgam līmenim, ir būtiski ieviest tādu skaitlisku fiskālo noteikumu sistēmu, kuri ir specifiski katrai dalībvalstij un kuru mērķis ir stiprināt atbildīgu fiskālās politikas īstenošanu, vienlaikus efektīvi veicinot atbilstību budžeta pienākumiem, kas izriet no LESD. Šādai sistēmai valsts līmenī īstenotas pārredzamas un demokrātiskas procedūras rezultātā būtu jo īpaši jānosaka vidēja termiņa mērķis strukturālās bilances izteiksmē, kas ir saistošs valsts budžeta lēmējiestādēm un to ikgadējiem lēmumiem. Vidēja termiņa mērķi attiecībā uz budžeta stāvokli ļauj ņemt vērā riskus, kas saistīti ar dalībvalstu dažādajām IKP un valsts parāda attiecībām un stabilitāti, un ņemt vērā dalībvalsts līmenī īstenotās strukturālās reformas, kuras atbilst Eiropas dalītajai vai atbalsta kompetencei, kurām ir Eiropas pievienotā vērtība un kurām varētu būt nozīmīga sociāli ekonomiska ietekme, nostiprinot parāda attīstību tās atsauces vērtības diapazonā, kas minēta Līgumam par Eiropas Savienību un LESD pievienotā 12. protokola 1. pantā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru.

Pamatojums

Pašsaprotams.

2. grozījums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai panāktu vidējā termiņa mērķi un noturētu tā līmeni strukturālā izteiksmē, dalībvalstīm, pamatojoties uz mainīgajiem lielumiem, kas ir budžeta lēmējiestāžu kontrolē, ir jānosaka konsekvents korekciju plāns. Valsts līmeņa fiskālā plānošana, kuras pamatā ir valdības izdevumu plāns, kas koriģēts, ņemot vērā diskrecionāro ieņēmumu pasākumu ietekmi, fiskālās attīstības uzraudzības laikā veicina efektivitāti, pārredzamību un pārskatatbildību. Lai plānus cieši savienotu ar vispārējiem fiskālajiem rezultātiem vidējā termiņā un nodrošinātu lielāku valstu atbildību saistībā ar fiskālo politiku , attiecībā uz visu likumdevēja pilnvaru termiņu, kas paredzēts katras dalībvalsts konstitucionālo tiesību sistēmā, būtu jānosaka valsts izdevumu vidējā termiņa pieauguma plāns , atskaitot diskrecionāros ieņēmumu pasākumus . Minētais plāns būtu jānosaka, tiklīdz jauna valdība uzsāk darbību, un gada budžetam būtu jāievēro šis plāns , lai panāktu apņēmīgus konverģences pasākumus virzībā uz vidējā termiņa mērķa sasniegšanu.

Lai panāktu vidējā termiņa mērķi un noturētu tā līmeni strukturālā izteiksmē, dalībvalstīm, pamatojoties uz mainīgajiem lielumiem, kas ir budžeta lēmējiestāžu kontrolē, ir jānosaka konsekvents korekciju plāns. Valsts līmeņa fiskālā plānošana, kuras pamatā ir valdības izdevumu plāns, kas koriģēts, ņemot vērā diskrecionāro ieņēmumu pasākumu ietekmi, fiskālās attīstības uzraudzības laikā veicina efektivitāti, pārredzamību un pārskatatbildību. Lai plānus cieši savienotu ar vispārējiem fiskālajiem rezultātiem vidējā termiņā un ievērojot dalībvalstu prerogatīvas nodokļu jomā un LESD 110.–113. pantu , attiecībā uz visu likumdevēja pilnvaru termiņu, kas paredzēts katras dalībvalsts konstitucionālo tiesību sistēmā, būtu jānosaka valsts izdevumu vidējā termiņa pieauguma plāns , izmantojot pārredzamu un demokrātisku procedūru, kurā iesaistītas vietējās un reģionālās pašvaldības un ekonomikas un sociālie partneri saskaņā ar partnerības un daudzlīmeņu pārvaldības principiem, tādējādi nodrošinot lielāku valstu atbildību saistībā ar fiskālo politiku . Minētais plāns būtu jāievēro gada budžetam, lai panāktu pakāpeniskus konverģences pasākumus virzībā uz vidējā termiņa mērķa sasniegšanu.

Pamatojums

—	Ar “valsts izdevumu vidējā termiņa pieauguma plānu” vien nepietiek, lai “nodrošinātu lielāku valstu atbildību saistībā ar fiskālo politiku”.

—	Plānu nevar vienlaicīgi noteikt likumdevēja pilnvaru termiņam un no brīža, kad valdības uzsāk darbību.

3. grozījums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ņemot vērā būtisku strukturālo reformu turpmāko pozitīvo ietekmi , izmaiņas korekciju plānā vidējā termiņa mērķa sasniegšanai varētu pamatot ar šādu strukturālo reformu īstenošanu, kuras veicina ilgtermiņa stabilitāti, ja minētajām reformām ir pārbaudāma pozitīva ietekme uz budžetu, ko apstiprina saskaņā ar SIP procesuālajām prasībām veikts novērtējums. Lai atvieglotu ekonomikas stabilizāciju, ārkārtas apstākļos, proti, nopietnas ekonomikas lejupslīdes gadījumā eurozonā vai Savienībā kopumā vai tādu neierastu notikumu gadījumā, kas ir ārpus attiecīgās dalībvalsts kontroles un kam ir būtiska ietekme uz budžetu, būtu jāļauj īslaicīgi novirzīties no vidējā termiņa mērķa vai no korekciju plāna tā sasniegšanai, ja šāda novirze neapdraud fiskālo stabilitāti vidējā termiņā.

izmaiņas korekciju plānā vidējā termiņa mērķa sasniegšanai varētu pamatot ar būtisku strukturālo reformu īstenošanu , kurām ir Eiropas pievienotā vērtība un kuras ir saistītas ar ES kompetences jomām vai publiskajiem ieguldījumiem, un kuras veicina ilgtermiņa stabilitāti, ja minētajām reformām ir pārbaudāma pozitīva ietekme uz budžetu, ko apstiprina saskaņā ar SIP procesuālajām prasībām veikts novērtējums. Lai atvieglotu ekonomikas stabilizāciju, ārkārtas apstākļos, proti, nopietnas ekonomikas lejupslīdes gadījumā vienā vai vairākās dalībvalstīs, eurozonā vai Savienībā kopumā vai tādu neierastu notikumu gadījumā, kas ir ārpus attiecīgās dalībvalsts kontroles un kam ir būtiska ietekme uz budžetu, būtu jāļauj īslaicīgi novirzīties no vidējā termiņa mērķa vai no korekciju plāna tā sasniegšanai, ja šāda novirze neapdraud fiskālo stabilitāti vidējā termiņā.

Pamatojums

—

Daži publiskie ieguldījumi, kuriem ir pozitīva, tieša un pārbaudāma ilgtermiņa ietekme uz izaugsmi un valsts finanšu stabilitāti, tiek uzskatīti par līdzvērtīgiem būtiskām strukturālām reformām saistībā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu (SIP). Valsts fiskālo normu izstrādē ir jāņem vērā arī SIP “ieguldījumu klauzula”.

—	Ieviešot fiskālo normu sistēmu valsts līmenī, ir jāņem vērā iespējamie ārkārtējie apstākļi, kas ietekmē vienu vai vairākas dalībvalstis, bet nerada lejupslīdi eurozonā vai Savienībā.

4. grozījums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

LSKP 13. pantā ir noteikts, ka budžeta politika un citi minētajā līgumā apskatītie jautājumi, tiks apspriesti starpparlamentārās sanāksmes, ko Eiropas Parlaments un līgumslēdzēju pušu valstu parlamenti rīko saskaņā ar Līgumiem pievienotā 1. protokola II sadaļu par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā. Šī direktīva būtu jāpiemēro, neskarot minēto praksi, jo šāds dialogs palīdz uzlabot demokrātisko pārskatatbildību saistībā ar Savienības ekonomikas pārvaldību.

LSKP 13. pantā ir noteikts, ka budžeta politika un citi minētajā līgumā apskatītie jautājumi, tiks apspriesti starpparlamentārās sanāksmes, ko Eiropas Parlaments un līgumslēdzēju pušu valstu parlamenti rīko saskaņā ar Līgumiem pievienotā 1. protokola II sadaļu par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā. Eiropas Reģionu komiteja un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ir iesaistītas šajās sanāksmēs. Šī direktīva vēlreiz apstiprina minēto praksi, jo šāds dialogs palīdz uzlabot demokrātisko pārskatatbildību saistībā ar Savienības ekonomikas pārvaldību. Pamatojums

Pamatojums

Starpparlamentāro sanāksmju prakse palīdz stiprināt demokrātisko pārskatatbildību ES ekonomikas pārvaldības sistēmā, un tāpēc tā ir vēlreiz jāapstiprina. Turklāt būtu jāatzīst RK faktiska līdzdalība šajās sanāksmēs.

5. grozījums

2. panta a) apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2. pants

Definīcijas

2. pants

Definīcijas

(..)

Papildus tam piemēro arī šādas definīcijas:

a)	“ārkārtas apstākļi” ir neierasti notikumi, kas ir ārpus attiecīgās dalībvalsts kontroles un kas ievērojami ietekmē vispārējās valdības finansiālo stāvokli, vai nopietna ekonomikas lejupslīde eurozonā vai Savienībā kopumā;

Papildus tam piemēro arī šādas definīcijas:

a)	“ārkārtas apstākļi” ir neierasti notikumi, kas ir ārpus attiecīgās dalībvalsts kontroles un kas ievērojami ietekmē vispārējās valdības finansiālo stāvokli, vai nopietna ekonomikas lejupslīde vienā vai vairākās dalībvalstīs, eurozonā vai Savienībā kopumā;

Pamatojums

Sk. 9. apsvērumam ierosināto grozījumu.

6. grozījums

3. panta 2. punkta a) apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

3. pants

Fiskālā atbildība un vidēja termiņa budžeta ievirze

3. pants

Fiskālā atbildība un vidēja termiņa budžeta ievirze

(..)

gada budžetā nodrošina atbilstību vidēja termiņa mērķim, kas minēts 1. punkta a) apakšpunktā, vai konverģenci virzībā uz to, jo īpaši nodrošinot atbilstību valdības izdevumu plānam, kurš minēts tā paša punkta b) apakšpunktā. Nosakot korekciju plānu vidējā termiņa mērķa sasniegšanai un saskaņā ar Savienības sistēmas procesuālajām prasībām, dalībvalstis var ņemt vērā: to būtisko strukturālo reformu īstenošanu , kurām ir Eiropas pievienotā vērtība, kuras atbilst Eiropas dalītajai vai atbalsta kompetencei un kurām var būt nozīmīga sociāli ekonomiskā ietekme, īstenotos publiskos ieguldījumus vai Eiropas strukturālo un investīciju fondu vai Eiropas Stratēģisko investīciju fonda līdzfinansējumu, un kuras tieši pozitīvi ietekmē budžetu ilgtermiņā, tostarp palielinot ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu, un kurām līdz ar to ir pārbaudāma ietekme uz publisko finanšu ilgtermiņa stabilitāti;

Pamatojums

Daži publiskie ieguldījumi, kuriem ir pozitīva, tieša un pārbaudāma ilgtermiņa ietekme uz izaugsmi un valsts finanšu stabilitāti, tiek uzskatīti par līdzvērtīgiem būtiskām strukturālām reformām saistībā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Valsts fiskālo normu izstrādē ir jāņem vērā arī SIP “ieguldījumu klauzula”.

7. grozījums

3. panta 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

3. pants

Fiskālā atbildība un vidēja termiņa budžeta ievirze

4. Dalībvalstis norīko neatkarīgas struktūras, kas uzrauga atbilstību 1. un 2. punkta noteikumiem. Neatkarīgās struktūras sniedz publiskus izvērtējumus, lai pārliecinātos par:

vidējā termiņa mērķa, kas minēts 1. punkta a) apakšpunktā, un valdības izdevumu plāna, kurš minēts 1. punkta b) apakšpunktā, atbilstību. Minētajā novērtējumā jo īpaši ņem vērā pamatā esošās makroekonomiskās prognozes ticamību, plānoto valdības izdevumu un ieņēmumu specifikācijas pakāpi un būtisku strukturālo reformu potenciālo tiešo ilgtermiņa pozitīvo ietekmi uz budžetu;

b)	atbilstību vidējā termiņa mērķim un valdības izdevumu plānam, tostarp to, ka pastāv nopietns risks par novirzi no vidējā termiņa mērķa vai no korekciju plāna tā sasniegšanai;

c)	gadījumiem, kad iestājas vai beidzas jebkādi ārkārtas apstākļi, kas minēti 3. punktā.

Pamatojums

Visās dalībvalstīs jau darbojas valsts iestādes, kuras pilnīgi neatkarīgi var izvērtēt publiskos izdevumus un ieņēmumus. Nav vajadzības veidot papildu iestādes, kuru leģitimitāte nav skaidra, jo tas varētu likt apšaubīt valstu atbildību fiskālās politikas jomā.

8. grozījums

Pēc 5. panta pievienot jaunu pantu.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Jauns pants

Parlamentu konferences

Saskaņā ar Eiropas Savienības Līgumiem pievienotā Protokola (Nr. 1) par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā II sadaļu Eiropas Parlaments un dalībvalstu parlamenti kopīgi nosaka to, kā organizēt un sekmēt konferenci, kurā piedalās Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu attiecīgo komiteju pārstāvji, lai apspriestu fiskālo politiku un Savienības ekonomikas pārvaldības politiku. Minētajās konferencēs ir iesaistītas Savienības padomdevējas iestādes – Eiropas Reģionu komiteja un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja.

Pamatojums

Sk. 4. grozījumu, kas attiecas uz 17. apsvērumu.

II. IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

ir gandarīta par Komisijas apņemšanos veikt ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) reformu un padziļināšanu nekavējoties, kamēr ES ekonomika ir relatīvas atveseļošanās posmā, un veicināt konverģenci starp eurozonas dalībvalstīm un tām, kas nav eurozonā. Kopš 2008. gada krīzes apstākļos atklājās eurozonas institucionālā satvara nepilnības, un veiktie pasākumi nav pietiekami, lai nodrošinātu stabilitāti un labklājību laikā, kad iespējami jauni satricinājumi ekonomikas un finanšu jomā; uzsver, ka nepietiekamā konverģence un kohēzija Savienībā un stabilitātes trūkums ekonomikas un banku sektorā īpaši ietekmē vietējās un reģionālās pašvaldības, jo krīzes dēļ pieaug to sociālie izdevumi un samazinās to spēja veikt ieguldījumus un saglabāt apmierinošu sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes līmeni (1);

atbalsta fiskālo spēju ieviešanas principu – ar to palīdzību paredzēts palielināt eurozonas noturību un panākt konverģenci ar nākamajām eurozonas dalībvalstīm. Tomēr šīs spējas ir jāfinansē no pašu resursiem, kas atšķiras no tiem, kuri paredzēti Eiropas Savienības budžeta finansēšanai, lai izvairītos no tā, ka šo spēju veidošana ietekmē 27 dalībvalstīm pieejamās ES programmas. Turklāt šīs spējas būtu jāuzskaita ārpus ES budžeta resursu griestiem;

tomēr pauž nožēlu, ka Komisijas 2018. gada 31. maija paziņojumā šīs spējas ir sadrumstalotas par labu ar konverģenci eurozonā pat varbūt nesaistītiem strukturālo reformu atbalsta pasākumiem un Eiropas Investīciju stabilizācijas funkcijai, kas iecerēta aizdevumu veidā un aptver samērā nelielu summu, kura nepārsniegs 30 miljardus EUR, un konkrēti konverģences mehānismam paredzot tikai 2,16 miljardus EUR;

piekrīt, ka ES varētu līdzfinansēt ES kompetences jomās īstenotās valsts līmeņa strukturālās reformas (ar nosacījumu, ka tās jāīsteno atbilstoši subsidiaritātes principam), kuras attiecas uz pasākumiem, kuriem ir Eiropas pievienotā vērtība un ievērojama pozitīva ekonomiskā ietekme. Par 2018. gada 31. maijā publicēto regulas priekšlikumu, ar kuru tiek izveidota reformu atbalsta programma ar kopējo budžetu 25 miljardu EUR apmērā, tiks sagatavots atsevišķs RK atzinums;

tomēr uzskata, ka šos jaunos finanšu instrumentus nedrīkst finansēt uz kohēzijas politikas rēķina (2) (3);

vēlreiz aicina labāk koordinēt ekonomikas un sociālās politikas saistībā ar Eiropas pusgadu un aicina tajā plašāk iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības, izmantojot “rīcības kodeksu” (4);

uzsver, ka ar pašreizējiem ES īstenotās valstu budžeta kontroles noteikumiem un procedūrām, kurām trūkst demokrātiskās leģitimitātes, Savienībā nav iespējams efektīvi novērst nelīdzsvarotību un vājās vietas;

ņem vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu par ar valsts obligācijām nodrošinātajiem vērtspapīriem (SBBS), kas vērsts uz integrācijas un daudzveidības nostiprināšanu Eiropas finanšu nozarē. RK atzīst, ka SBBS principā nenozīmēs, ka eurozonas dalībvalstīm kopīgi būs jāuzņemas risks un zaudējumi, ka šādi vērstpapīri varētu vājināt saikni starp bankām un suverēniem aizņēmējiem un ka valsts obligācijām priekšroka tiks dota mazāk. Tomēr RK atkārtoti uzdod jautājumu par to, kādā veidā valsts obligāciju “pārveide” par vērtspapīrotiem produktiem varētu samazināt risku drīzāk nekā tā sadalīšana neregulētiem finanšu jomas dalībniekiem (5);

uzstāj, ka steidzami ir jāpabeidz banku savienības izveide, un pauž nožēlu, ka Eiropadome ir pārcēlusi tās pabeigšanas ceļveža pieņemšanu uz 2018. gada jūniju. No savas puses atbalsta paralēlu virzību uz banku pārvaldībā esošu apšaubāmu parādu un ienākumus nenesošu aizdevumu apmēra samazināšanu, vienlaikus pakāpeniski ieviešot Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu;

Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko nosaka noteikumus par fiskālās atbildības un vidējā termiņa budžeta ievirzes stiprināšanu dalībvalstīs

10.

ņem vērā Komisijas priekšlikumu, kurā paredzēts Līguma par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību (LSKP) saturu iekļaut ES tiesiskajā regulējumā, kā tas bija paredzēts LSKP 16. pantā; tomēr vēlas noskaidrot, vai no juridiskā, politiskā un demokrātiskā viedokļa ir pamatoti ierosināt priekšlikumu direktīvai, kurā ir paredzēta apspriešanās vienīgi ar Eiropas Parlamentu un kura tādēļ negarantē pārredzamu un demokrātisku lēmumu pieņemšanas procesu, kas ir vajadzīgs šādam tālejošam pasākumam.

11.

uzsver, ka LSKP ir paredzēts, ka šī iekļaušana notiek, “pamatojoties uz tā īstenošanā gūtās pieredzes izvērtējumu”, taču šķiet, ka izvērtējums nav bijis visaptverošs un Komisija to nav publicējusi. Šādā izvērtējumā vajadzētu būt atspoguļotai satraucošajai situācijai saistībā ar publiskajiem ieguldījumiem Eiropas Savienībā. Saskaņā ar Eurostat datiem publisko ieguldījumu kopapjoms Eiropas Savienībā ir samazinājies no 3,4 % no IKP 2008. gadā līdz 2,7 % 2016. gadā. Tajā pašā laikā vietējo iestāžu ieguldījumu apjoms ir samazinājies no 1,5 % no IKP 2008. gadā līdz 1,1 % 2016. gadā, un atsevišķās valstīs stāvoklis ir vēl smagāks (6); tādēļ ar nožēlu konstatē, ka budžeta konsolidācijas politikas bieži vien visvairāk skar publiskos ieguldījumus, tostarp vietējo un reģionālo pašvaldību līmenī, kaut gan tās ir atbildīgas par vairāk nekā pusi publisko ieguldījumu Eiropa Savienībā, un ka to ieguldījumiem ir tieša ietekme uz vietējo ekonomiku un Eiropas iedzīvotāju ikdienu; šajā saistībā pauž arī bažas par pieaugošo publisko ieguldījumu centralizāciju, jo pašvaldību veikto ieguldījumu apjoms, kas 1990. gadā bija 60 %, ir ievērojami krities (7). Izvērtējumā būtu jāatspoguļo arī krīzes un fiskālās konsolidācijas politikas ietekme uz sociālajiem izdevumiem un labklājības valsts pakalpojumiem daudzās valstīs un reģionos;

12.

tādēļ pauž bažas, ka Komisijas priekšlikumā nav atsauces uz publiskajiem ieguldījumiem, vēl jo vairāk tādēļ, ka jau agrāk, piemēram, Komisijas 2015. gada paziņojumā par šo tematu (8), ir atzīta nepieciešamā elastība attiecībā uz ieguldījumiem un ka atsevišķiem publiskiem ieguldījumiem ilgtermiņā ir pozitīva un pārbaudāma ietekme uz izaugsmi un tātad uz publisko finanšu stabilitāti; šajā saistībā arī norāda, ka LESD 126. panta 3. punktā noteikts, ka pirms pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras uzsākšanas sagatavotajā ziņojumā “ņem vērā arī to, vai valdības budžeta deficīts pārsniedz valdības investīciju izdevumus, kā arī ņem vērā visus citus būtiskus faktorus”.

13.

turklāt atgādina, ka RK ir apšaubījusi Komisijas skaidrojošajā paziņojumā izklāstīto juridisko noteiktību, uzskatīdama, ka, lai radītu reālu ietekmi uz pašvaldību spēju veikt ieguldījumus, būtu jāņem vērā nepietiekamais ieguldījumu apjoms valsts un reģionālajā līmenī (9); šā secinājuma pareizības apliecinājumu Komiteja gūst Komisijas 2018. gada 23. maija paziņojumā par Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētā elastīguma pārskatīšanu (10), jo kopš 2015. gada strukturālo reformu un/vai investīciju klauzulas izmantošanai ir pieteikušās tikai četras dalībvalstis, lai arī gandrīz puse dalībvalstu būtu bijušas tiesīgas pieteikties strukturālo reformu klauzulas izmantošanai. Patiesībā investīciju klauzulas izmantošanu ievērojami ierobežoja nosacījums, ka, lai to piemērotu, dalībvalstī jābūt ekonomikas lejupslīdei. Dažām dalībvalstīm ierobežojoša ir izrādījusies arī nepieciešamība trīs gadus ievērot drošības rezervi attiecībā pret budžeta deficīta maksimālo robežu, kas ir 3 %. Komisija pati atzīst, ka “ir sarežģīti precīzi izvērtēt (skaidrojošā paziņojuma) ietekmi uz publisko investīciju apjomu.” Tāpēc, lai ietekmētu ieguldījumu līmeni, varētu būt nepieciešams paplašināt paziņojuma darbības jomu.

14.

atkārtoti aicina publiskos izdevumus, kas saistīti ar dalībvalstu un vietējo un reģionālo pašvaldību līdzfinansējumu strukturālajos un investīciju fondos, Eiropas tīklos un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā, neiekļaut strukturālajos, publiskajos vai tiem līdzvērtīgos izdevumos, kas noteikti Stabilitātes un izaugsmes paktā, bez citiem nosacījumiem, jo šie ieguldījumi pēc definīcijas ir kvalitatīvi Eiropas ieguldījumi;

15.

norāda, ka saskaņā ar LESD 12. protokolu dalībvalstis ir atbildīgas par valsts budžeta deficītu, kas ietver visus pārvaldes līmeņus. Tajā pašā laikā ES fiskālo noteikumu ietekme uz Eiropas vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir ļoti atšķirīga. Tā ir atkarīga no a) tā, kā dalībvalstis ir pārņēmušas ES fiskālos noteikumus savos tiesību aktos; b) fiskālās decentralizācijas līmeņa attiecīgajā dalībvalstī; c) vietējo un reģionālo pašvaldību kompetences līmeņa un d) vietējo un reģionālo pašvaldību finansiālā stāvokļa, kas var ievērojami atšķirties pat pašās dalībvalstīs;

16.

atkārtoti aicina Komisiju nākt klajā ar Balto grāmatu, kurā, vadoties no publisko izdevumu ilgtermiņa ietekmes, ir noteikta ES līmeņa klasifikācija publisko ieguldījumu kvalitātes novērtēšanai publisko izdevumu aprēķinos (11);

17.

uzskata, ka direktīvā par fiskālo normu sistēmas ieviešanu valsts līmenī, būtu jāņem vērā iespējamie ārkārtējie apstākļi, kas var ietekmēt vienu vai vairākas dalībvalstis, bet nerada lejupslīdi eurozonā vai Savienībā;

18.

atkārtoti pauž bažas par 2014. gada septembrī ieviesto Eurostat EKS 2010 grāmatvedības uzskaites sistēmu, kurā nav šķīruma starp izdevumiem un ieguldījumiem. Dažās dalībvalstīs, minētos standartus transponējot valsts tiesību aktos, noteikts, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām jāievēro publisko ieguldījumu maksimālās robežvērtības uz vienu iedzīvotāju gadā. Konkrētāk, vietējām un reģionālajām pašvaldībām šīs robežvērtības neļauj nodrošināt līdzfinansējumu, kas vajadzīgs no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem finansētajiem projektiem. Arī tām vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kurām ir finanšu līdzekļu uzkrājumi, šīs robežvērtības neļauj sākt nozīmīgus ieguldījumu projektus, kuri nav saistīti ar ESI fondiem; tādēļ aicina Eiropas Komisiju iesniegt ziņojumu par EKS 2010 īstenošanu;

19.

norāda, ka viena no iespējām, kā pareizi piemērot Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus, pārmērīgi nesarežģījot grāmatvedību, būtu grozīt publisko ieguldījumu amortizācijas noteikumus un pirmajā gadā neuzskatīt ieguldījumu kopsummu par izmaksām, bet, kā to dara privātie uzņēmumi, sadalīt izmaksas visā paredzamajā ieguldījumu periodā;

20.

uzskata, ka LSKP 13. pantā paredzētās starpparlamentārās sanāksmes palīdz stiprināt demokrātisko pārskatatbildību Savienības ekonomikas pārvaldībā un tādēļ izskatāmajā direktīvas priekšlikumā tās ir vēlreiz jāapstiprina, un aicina oficiāli apstiprināt RK dalību šajās sanāksmēs, lai atzītu nepieciešamību ekonomikas pārvaldības procesā iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības;

Priekšlikums Padomes regulai par Eiropas Monetārā fonda izveidi

21.

uzskata, ka Eiropas Finanšu stabilitātes instruments (EFSI) un vēlāk izveidotais Eiropas Stabilizācijas mehānisms (ESM) bija nozīmīgi instrumenti ekonomikas un finanšu krīzes pārvarēšanai īstermiņā; tomēr norāda, ka ESM ietvaros pieņemtie lēmumi nav pietiekami pārredzami, ka vajadzīgā vienprātība var būt par iemeslu bloķēšanai un ka šie instrumenti nav ES tiesiskā regulējuma sastāvdaļa;

22.

tādēļ ir gandarīta par Komisijas priekšlikumu ESM iekļaut ES primārajos tiesību aktos, tādējādi paredzot, ka, neskarot dalībvalstis, kas nav eurozonas dalībnieces, tas ir atbildīgs Eiropas Parlamentam, un nosakot tam pienākumu publicēt gada ziņojumus un pārskatus, kā arī piemērojot tam noteikumus par piekļuvi dokumentiem, ka arī Eiropas Krāpšanas apkarošanas birojam (OLAF) un Eiropas ombudam;

23.

atbalsta arī Komisijas priekšlikumu, kurā paredzēts, ka nozīmīgus lēmumus, kas saistīti, piemēram, ar finansiālas palīdzības piešķiršanu, pieņemtu nevis ar vienprātīgu balsojumu, bet ar 85 % balsu vairākumu atkarībā no nodrošinātā kapitāla, un tas varētu atvieglot lēmumu pieņemšanu;

24.

atbalsta to, ka Eiropas Monetārais fonds tiek izmantots kā drošības tīkls vai atbalsta mehānisms vienotajam noregulējuma fondam, kas ir būtisks banku savienības elements, ja šā fonda resursi nav pietiekami, lai veicinātu grūtībās nonākušo lielo banku pienācīgu noregulējumu;

25.

iesaka mainīt fonda nosaukumu, lai tas būtu iedzīvotajiem labāk saprotams; saskaņā ar LESD 127. pantu Eiropas centrālā banka un valstu centrālās bankas definē un īsteno Savienības monetāro politiku Eiropas Centrālo banku sistēmā (ECBS); tā kā izskatāmajā regulā paredzētais fonds nav iekļauts šajā sistēmā, tā nosaukumā nevajadzētu būt vārdam “monetārais”; uzskata, ka “Eiropas palīdzības fonds” vai “Eiropas stabilizācijas fonds” būtu tam piemērotāks nosaukums;

Paziņojums “Par Eiropas ekonomikas un finanšu ministru”

26.

atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par Eiropas ekonomikas un finanšu ministru, kurš vienlaikus būtu gan Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, gan Eurogrupas priekšsēdētājs, jo tādējādi tam būtu divkārša leģitimitāte un tas nodrošinātu demokrātisku atbildību un pārredzamāku EMS pārvaldību. Tomēr, lai novērstu pastiprinātu fiskālo lēmumu pieņemšanas centralizāciju, būtu jāprecizē šā amata funkciju pildīšanas kārtība;

27.

atgādina, ka tā atbalsta Eurogrupas priekšsēdētāja un Ekonomisko un monetāro lietu komisāra funkciju apvienošanu, lai pārstāvētu eurozonas vispārējās intereses Eurogrupā un lai par savu darbību atskaitītos Eiropas Parlamentam, jo patlaban tas tā nav;

28.

norāda, ka Eiropas ekonomikas un finanšu ministra ievēlēšanai vajadzētu piemērot juridisko pamatu, kurā apvienots 14. Protokola par Eurogrupu 2. pants un LES 17. pants;

29.

tomēr uzskata, ka papildus šim pasākumam ir jāveic padziļināta Eurogrupas reforma, jānosaka tai oficiālāks statuss un, piemēram, pienākums publicēt detalizētus protokolus, lai Eurogrupas sanāksmēs svarīgākie lēmumi tiktu pieņemti pārredzamā veidā;

30.

turklāt atkārtoti pauž pārliecību, ka EMS demokrātijas trūkuma problēmu varēs atrisināt tikai tad, ja Eiropas pilsoņi būs pārliecināti, ka EMS aizstāv arī sociālā progresa principu un ka nodarbinātība, algu pieaugums un sociālie standarti tajā netiek uzskatīti par otršķirīgiem salīdzinājumā ar makroekonomikas un budžeta jautājumiem.

31.

uzskata, ka būtiska nozīme ir EMS padziļināšanai un budžeta politikas koordinēšanai, ko panāk, galvenokārt, izveidojot banku savienību, kapitāla tirgu savienību un EMF. Tajā pašā laikā ir uzmanīgi jāseko līdzi politiskajai situācijai un sabiedrības viedoklim.

Briselē, 2018. gada 5. jūlijā

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Karl-Heinz LAMBERTZ

(1) RK atzinums “Pārdomu dokuments par EMS padziļināšanu līdz 2025. gadam”. Atzinums pieņemts 2017. gada 30. novembrī. Ziņotājs: Christophe Rouillon (FR/PSE). http://webapi.cor.europa.eu/documentsanonymous/cor-2017-03197-00-01-ac-tra-lv.docx

(2) RK rezolūcija “ESI fondu Kopīgo noteikumu regulas izmaiņas nolūkā atbalstīt strukturālās reformas”. Rezolūcija pieņemta 2018. gada 1. februārī. http://webapi.cor.europa.eu/documentsanonymous/cor-2017-06173-00-00-res-tra-lv.docx

(3) RK atzinums “Grozītā Strukturālo reformu atbalsta programma un jauni budžeta instrumenti eurozonai”. Ziņotāja: Olga Zrihen (BE/PSE), pieņemts 2018. gada 22. martā. http://webapi.cor.europa.eu/documentsanonymous/cor-2018-00502-00-00-ac-tra-lv.docx

(4) RK atzinums “Eiropas pusgada pārvaldības uzlabošana. Rīcības kodekss vietējo un reģionālo pašvaldību līdzdalībai”. Ziņotājs: Rob Jonkman (NL/ECR), pieņemts 2017. gada 11. maijā (OV C 306, 15.9.2017., 24. lpp.).

(5) Sk. RK 2017. gada 30. novembra atzinumu “Pārdomu dokuments par EMS padziļināšanu līdz 2025. gadam”, 22. punkts.

(6) Eurostat: Valsts pārvaldes bruto ieguldījumi pamatkapitālā. Kods: tec00022. Provizoriskie dati par 2016. gadu. http://ec.europa.eu/eurostat/tgm/refreshTableAction.do?tab=table&plugin=1&pcode=tec00022&language=en

(7) Eiropas Komisija (EK), “Septītais ziņojums par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju”. 2017. gada septembris, 168. lpp. http://ec.europa.eu/regional_policy/en/information/cohesion-report/

(8) EK paziņojums “Elastīguma vislabākā izmantošana saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem”. 2015. gada 13. janvāris. Atsauce: COM(2015) 12 final. http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52015DC0012&from=LV

(9) RK atzinums “Elastīguma vislabākā izmantošana saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem” Atzinums pieņemts 2015. gada 9. jūlijā. Ziņotāja: Olga Zrihen (BE/PSE) (OV C 313, 22.9.2015., 22. lpp.).

(10) COM(2018) 335 final.

(11) RK atzinums “Kvalitatīvu publisko izdevumu sekmēšana jomās, kas ir ES darbības kompetencē”, pieņemts 2014. gada 3. decembrī. Ziņotāja: Catiuscia Marini (IT/PSE) (OV C 19, 21.1.2015., 4. lpp.).