—

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Baltkrieviju,

—

ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un visas cilvēktiesību konvencijas, ko Baltkrievija ir parakstījusi,

—

ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.

tā kā ES 2016. gada februārī atcēla lielāko daļu no Baltkrievijas ierēdņiem un juridiskajām personām piemērotajiem ierobežojošajiem pasākumiem, tā parādot labo gribu nolūkā sākt iesaistes politiku, lai mudinātu Baltkrieviju ievērot cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principus;

B.

tā kā ES vairākkārt ir atkārtojusi, ka ES un Baltkrievijas attiecības turpmāk var uzlabot tikai tad, ja tās balstās uz uzticēšanos un tādām vērtībām kā demokrātija, tiesiskums un pamatbrīvības;

C.

tā kā pašreizējie politikas virzieni Baltkrievijā ierobežo šīs vērtības, tādējādi liedzot Eiropas Savienībai piedāvāt Baltkrievijai plašāku iesaistīšanos Austrumu partnerībā, ciešākas attiecības vai parakstīt ES un Baltkrievijas partnerības prioritāšu dokumentu;

D.

tā kā Baltkrievijā stāvoklis plašsaziņas līdzekļu un vārda brīvības jomā turpina pasliktināties, par ko liecina neatkarīgu ziņu portālu un žurnālistu nopietna iebiedēšana, kā tas noticis “BelTA”gadījumā;

E.

tā kā nesen Baltkrievijas iestādes ir sākušas iebiedēšanas un aizskaršanas pasākumus, ko policija īsteno pret žurnālistiem;

F.

tā kā organizācija “Reportieri bez robežām”ir konstatējusi, ka 2017. gadā, galvenokārt opozīcijas protestu atspoguļošanas laikā, tika apcietināti vairāk nekā 100 žurnālistu; tā kā ārvalstu plašsaziņas līdzekļu labā strādājošu ārštata žurnālistu iebiedēšana ir sasniegusi vēl nepieredzētu līmeni un šie žurnālisti nevar saņemt akreditāciju;

G.

tā kā vadošā neatkarīgo ziņu tīmekļa vietne Charter 97.org, kuras uzmanības centrā ir cilvēktiesības un ar opozīciju saistīti jautājumi un kuras nosaukums ņemts no žurnālistu, opozīcijas politiķu un tiesību aktīvistu parakstītās 1997. gada deklarācijas “Charter 97”, kurā pausta prasība pēc demokrātijas Baltkrievijā, bija spiesta pārcelties uz Varšavu (Polijā), kur tā darbojas kopš 2011. gada pēc tam, kad Baltkrievijas iestādes vairākkārt tajā pašā gadā bloķēja vietni, tās birojos divas reizes iebruka policija un konfiscēja aprīkojumu;

H.

tā kā kopš 2018. gada 24. janvāra piekļuve Charter 97 tīmekļa vietnei Baltkrievijā bez tiesas sprieduma ir bloķēta uz nenoteiktu laiku un ir arī izteikti neskaidri apgalvojumi par “valsts interešu apdraudējumu”; tā kā saskaņā ar Charter 97 galvenās redaktores Natalya Radina sniegto informāciju nākamajā mēnesī pēc Charter 97 tīmekļa vietnes bloķēšanas vietnes apmeklētāju skaits no Baltkrievijas saruka par 70 %;

I.

tā kā N. Radina ir saņēmusi nāves draudus;

J.

tā kā 2018. gada 16. aprīlī arī Krievijas iestādes bloķēja Charter 97 tīmekļa vietnes darbību Krievijas Federācijas teritorijā;

K.

tā kā 2010. gada septembrī “Charter 97”izveidotājs Aleh Byabenin tika atrasts pakārts savās mājās netālu no Minskas; tā kā 2016. gada jūlijā Ukrainas galvaspilsētā Kijevā, eksplodējot automašīnai, bojā gāja Baltkrievijā dzimušais Pavel Sheremet, kas bija “Charter 97”atbalstošās organizācijas runaspersona;

L.

tā kā 2018. gada augusta sākuma Baltkrievijas iestādes veica reidus vairāku neatkarīgo Baltkrievijas plašsaziņas līdzekļu redakcijās, sākot ar Tut.by un pēc tam veicot kratīšanas BelaPAN, realty.by, Belaruskaya Navuka un Kultura; tā kā reidu laikā tika apcietināti un aizturēti žurnālisti, tostarp Tut.by galvenā redaktore, pamatojoties uz pieņēmumiem, ka viņi ir nelikumīgi ieguvuši un izmantojuši valsts ziņu aģentūras BelTA nodrošināto tiešsaistes informāciju;

M.

tā kā 2018. gada 7. augustā Baltkrievijas Izmeklēšanas komiteja saskaņā ar Kriminālkodeksa 349. panta 2. daļu pret vairāku tiešsaistes resursu žurnālistiem un redaktoriem ierosināja krimināllietu par pārkāpumiem, par kuriem noteiktais sods ir līdz diviem gadiem apcietinājumā (tāda nelikumīga piekļuve datorinformācijai, kuras mērķis nav personīga labuma gūšana un kura ir radījusi nopietnu kaitējumu), un apcietināja 18 žurnālistus, no kuriem septiņi tika paturēti apcietinājumā uz trim dienām kā aizdomās turamas personas; tā kā ir bijuši gadījumi, kad uz žurnālistiem un viņu radiniekiem tiek izdarīts spiediens, lai viņi sadarbotos ar izlūkdienestu un policiju;

N.

tā kā jaunākie grozījumi 2018. gada jūnijā pieņemtajā Plašsaziņas līdzekļu likumā paplašina valdības kontroli pār tiešsaistes plašsaziņas līdzekļiem; tā kā izmaiņas, kas stāsies spēkā 2018. gada 1. decembrī, radīs vēl lielākus birokrātiskos šķēršļus tām tīmekļa vietnēm, kas vēlas reģistrēties kā oficiāli tiešsaistes plašsaziņas līdzekļi;

O.

tā kā tām tīmekļa vietnēm, kuras, neraugoties uz jauno tiesību aktu, izvēlas nereģistrēties vai neatbilst jaunajiem kritērijiem, valdības iestādes neļauj akreditēties, tādējādi vēl vairāk cenzējot presi; tā kā gan reģistrētajiem, gan nereģistrētajiem tiešsaistes plašsaziņas līdzekļiem arī vajadzēs reģistrētu to cilvēku vārdus un uzvārdus, kuri iesniedz komentārus; tā kā reģistrēto tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu īpašnieki būs arī juridiski atbildīgi par šādu komentāru saturu;

P.

tā kā jaunajā tiesību aktā ir noteikts, ka visus tiešsaistes forumos publicēto ziņu un komentāru autorus vajadzēs identificēt un ka tīmekļa vietņu īpašniekiem vajadzēs būt par šādu komentāru moderatoriem;

Q.

tā kā ANO īpašais referents par stāvokli cilvēktiesību jomā Baltkrievijā Miklós Haraszti un EDSO pārstāvis plašsaziņas līdzekļu brīvības jautājumos Harlem Désir ir pauduši viedokli, ka šīs izmaiņas tiesību aktos ir nepieņemams vārda brīvības un informācijas pieejamības brīvības ierobežojums;

R.

tā kā Baltkrievija ierindojas 155. vietā organizācijas “Reportieri bez robežām”2018. gada pasaules preses brīvības indeksā, kurā katru gadu tiek vērtēta preses brīvība 180 valstīs;

S.

tā kā kopš 2018. gada sākuma Baltkrievijas žurnālisti, kuru tiesības vākt, glabāt un izplatīt informāciju ir garantētas konstitūcijā, ir vairāk nekā 70 reižu sodīti ar naudas sodiem par sadarbību ar ārvalstu plašsaziņas līdzekļiem, kuriem nav akreditācijas, un naudas sodu kopējais apmērs pārsniedz 60 000 BYN; tā kā Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22.9 pants ir kļuvis par efektīvu līdzekli neatkarīgu žurnālistu un tādu plašsaziņas līdzekļu kā Belsat TV (kas kopš 2011. gada darbojas Polijā) iebiedēšanai;

T.

tā kā Baltkrievija joprojām ir vienīgā valsts Eiropā, kurā aizvien tiek piespriests nāvessods;

U.

tā kā konkrētu kategoriju cilvēkiem Baltkrievijā nelikumīgi atņem brīvību un viņus tur patvaļīgā apcietinājumā, kur viņiem liedz pienācīgu aprūpi un saziņu ar ģimenes locekļiem, un Baltkrievijas iestādes pret viņiem īsteno valsts atbalstītu fizisku un psiholoģisku vardarbību un vajāšanu, viņus tiesā, pamatojoties uz safabricētām un falsificētām apsūdzībām, nosaka nesamērīgus naudas sodus, administratīvas sankcijas un vērš pret viņiem cita veida represijas; tā kā šo cilvēku kategorijā ir politieslodzītie (sevišķi Mikhail Zhamchuzhny un Dzmitry Paliyenka), pazīstami politiskie oponenti, cilvēktiesību aktīvisti, pilsoniskās sabiedrības locekļi, vides, nevalstisko un pilsoniskās sabiedrības organizāciju aktīvisti, neatkarīgi blogeri, žurnālisti un redaktori, miermīlīgi demonstranti no visām sociālajām grupām un jo īpaši neatkarīgu arodbiedrību aktīvisti (sevišķi Henadz Fiadynich un Ihar Komlik),

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

13.

14.

15.